Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas rudens sesijas astoņpadsmitā sēde 2008.gada 11.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt
apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem
grozījumiem tajā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidenta vēstuli ar
lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā Valsts prezidenta uzrunu kā pirmo darba
kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas iesniegumu ar informāciju, ka šī komisija ir pirmajam lasījumam
izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu
turēšanas kārtības likumā”, un lūdz minēto likumprojektu iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska,
Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes
iekārtas likumā”, iekļaujot to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Kučinska, Ābiķa
Spurdziņa un Leiškalna iesniegumu ar lūgumu ziņot par šo pašu deputātu iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā”” un izdarīt atbilstošas izmaiņas sēdes darba
kārtībā, iekļaujot to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska,
Spurdziņa un Leiškalna parakstītu iesniegumu ar lūgumu ziņot par šo deputātu
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” un iekļaut to sadaļā
„Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas, tātad 11.decembra, sēdes darba kārtību un
iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un
iekļaut komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” sadaļā
„Prezidija ziņojumi” kā darba kārtības 13.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut
sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā par steidzamu atzīto
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tā kā mēs iekļāvām sēdes darba kārtībā kā pirmo punktu
Valsts prezidenta uzrunu un informācija ir tāda, ka Valsts prezidents ir ceļā un ka
viņam jebkuru brīdi ir jābūt, es domāju, ka mēs droši vien pagaidīsim Valsts
prezidentu un nesāksim Saeimas Prezidija ziņojumus.

Godātie kolēģi, kamēr mēs gaidām prezidentu, informēju, ka vēl
ir saņemts lūgums no Ministru kabineta – iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā
„Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2009.gadam””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”)
Deputāti iebilst.

Līdz ar to mums ir jābalso par šiem darba kārtības grozījumiem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sadaļā „Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts
Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2009.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes
darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Nav! Jā!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba
kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts Ministru kabineta
iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 12, atturas – nav.
Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba
kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” tiktu iekļauts likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 35, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Bez tam Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes
darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes
darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut Ministru kabineta
iesniegto likumprojektu „Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu
atlīdzību 2009.gadā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu darba kārtībā,
iekļaujot tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts vai pašvaldību
institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Vārds uzrunai Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godājamais
Ministru prezident! Godājamie Saeimas deputāti! Cienījamie klātesošie!

Es vispirms atvainojos par nelielo kavējumu un, otrkārt, paldies jums
par iespēju uzrunāt jūs šajā sēdē.

Šodien Saeimai jāpieņem mūsu valstij ļoti nozīmīgi lēmumi, kas
ir būtiski valsts drošībai un tālākai attīstībai. Es esmu pārliecināts, ka jūs,
deputāti, ar vislielāko atbildību vērtēsiet valdības izstrādāto valsts ekonomikas
stabilizācijas plānu un tā lomu valsts ekonomikā.

Godājamie deputāti! Pirms mēs sākam diskutēt, kā atjaunot mūsu
valsts ekonomisko izaugsmi, īsi atskatīsimies un izvērtēsim, kā nonācām šajā
situācijā un kādi būtu mums turpmākie uzdevumi. Ekonomiskās krīzes cēloņi
meklējami pārmērīgā paļāvībā uz tirgus pašregulācijas iespējām. Apreibstot no
straujā ekonomikas pieauguma tempa, ko lielā mērā dzina uz augšu privātā sektora
kreditēšana un iekšējais patēriņš, mēs laikus nepadomājām, ka tas reiz var
beigties. Kādu brīdi mums pat sāka likties, ka esam sevišķi īpaši un Latvijā
ekonomikas likumi vairs nedarbojas. Izrādījās, ka tomēr tas tā nav. Mēs nebijām
gatavi pieņemt pat domu par iespējamu ekonomikas lejupslīdi un labākajos gados
neveidojām uzkrājumus nebaltām dienām. Savukārt Latvijas pašreizējais ārējais
parāds galvenokārt ir veidojies no mūsu uzņēmumu un mūsu mājsaimniecību
aizņēmumiem. Tādēļ šobrīd globālā finanšu un ekonomiskā krīze mūs skar
skarbāk nekā daudzus mūsu kaimiņus Eiropas Savienībā. Visu valdību atbildībā bija
šo procesu laicīga paredzēšana, izsvērta rīcība un sabiedrības sagatavošana
iespējamām grūtībām. Diemžēl tas netika darīts. Tagad par to ir jāmaksā dārga
cena.

Šobrīd ir nepieciešami radikāli pasākumi, lai mēs varētu
stabilizēt uz vienu pusi sasvērušos ekonomikas kuģi. Pašreizējais starptautisko
institūciju aizdevums nav iespēja ātri izpirkt un aizmālēt savas kļūdas. Tā ir
nesekmības lapa, kuru nevarēs labot, aizejot pāris reižu pie skolotāja uz
pēcstundām. Nāksies radikāli pārveidot ekonomisko politiku. Nāksies radikāli
pilnveidot valsts pārvaldi. Būs nepieciešama drosme atteikties no valdības
ieteiktajiem vadības līgumiem un tālredzība neiznīcināt vārda brīvību.

Ekonomisti lēš, ka katri pieci, seši procenti iekšzemes kopprodukta
krituma nozīmē zaudētu attīstības gadu. Skaidrs, ka tuvākā nākotnē mūs gaida
izteikta mērenība mūsu prasībās un ļoti pārdomāti izdevumi gan valstij kopumā,
gan katram pilsonim atsevišķi. Tomēr taupīšana nav pašmērķis. Ir vajadzīgas arī
pārdomātas investīcijas, lai īstermiņā un vidējā termiņā veicinātu ekonomikas
atveseļošanos. Ir būtiski nepieļaut krīzei sagraut tos uzņēmumus, kas
izrādījušies produktīvākie un eksportspējīgākie. Paredzams, ka nākamajā gadā
ārvalstu privātā kapitāla pieplūde nenotiks. Tāpēc valsts aizņemas, lai ražīgi
un efektīvi uzņēmumi varētu finansēt savu darbību, saņemot kredītu no valsts, un
to darītu par salīdzinoši zemākām likmēm nekā brīvajā tirgū. Šādam valsts
atbalstam nepieciešami skaidri piešķiršanas kritēriji. Un, jo ātrāk šie kritēriji
tiks izveidoti, jo ātrāk šos līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot savā darbībā.

Godājamie deputāti! Cerams, notikušais liks mums aizdomāties, ka
valsts ekonomika nav zirgu pajūgs ar iemigušu kučieri, kur zirgs zina ceļu mājup.
Valstij nāksies iejaukties notiekošajos procesos un par to regulāri informēt visu
sabiedrību – gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Pēdējo nedēļu notikumi ļoti skaidri parādīja, kādu lomu
valdības dialogs spēlē šai procesā. Valdības dialogs ar sabiedrību. Par valdības
un politiķu komunikāciju ar sabiedrību, pareizāk, par tās trūkumu, tiek runāts jau
sen. Tagad, kad tiks pieņemti sabiedrībai ļoti nepatīkami lēmumi un tuvojas
pašvaldību vēlēšanas, skaidra, atbildīga, savlaicīga, cieņas pilna un regulāra
sabiedrības informēšana kļūst sevišķi svarīga. Mēs nedrīkstam radīt pat aizdomu
ēnu par finanšu izlietojuma godīgumu. Rūgti maldās tie, kas klusībā domā
iedzīvoties, vainojot citus krīzes radīšanā vai pārspīlējot savus nopelnus. Tieši
politiķiem, ja tie vēlas atgūt sabiedrības uzticību, ir jāskaidro savi lēmumi un ir
arī jāskaidro, kā šie lēmumi ietekmēs sabiedrības ikdienu.

Mums kardināli ir jāreformē valsts pārvalde. Tā ir jāsamazina un
jāpaaugstina. Jāpaaugstina ir tās kompetence gan politiskajā, gan administratīvajā
līmenī. Valsts pārstāvji un politiķi turpmāk nedrīkstēs būt nevērīgi, pavirši
vai nezinoši. Valsts pārvaldes kvalitātes kāpināšana un efektivitātes principu
ievērošana pašlaik ir ne tikai naudas taupīšanas veids, bet tas ir arī
tautsaimniecības kopīgā ražīguma jautājums.

Godātie deputāti! Mēs nevaram paļauties arī uz to, ka mūs
vienmēr un visur aizstāvēs vai pārstāvēs starptautiskās organizācijas. Tādēļ
pašiem nāksies aktīvi strādāt. Arī starptautiskajā kontekstā. Un it sevišķi būt
kompetentiem šajā kontekstā. Nevar būt tāda situācija, ka svarīgās Eiropas
Savienības nozaru ministru sēdēs neizskan Latvijas viedoklis vai valsts intereses
netiek pietiekami aizstāvētas starptautiskajā līmenī.

Deputātu kungi! Notiek Saeimas sēde, un ir Valsts prezidenta
uzruna…

Otrdien Briselē, tiekoties ar Eiropas Savienības amatpersonām, man
nācās uzklausīt arī kritiku. Kritiku par to, ka Latvija nav ieklausījusies
starptautisko institūciju dotajos padomos ekonomikas attīstības jautājumos, ka nav
ieklausījusies arī padomos par eiro ieviešanu. Par eiro ieviešanu ne tikai maz tika
runāts, bet arī nekas netika darīts, lai process virzītos uz mērķi. Atcerēsimies
savukārt, kādu valdība bija noteikusi eiro ieviešanu… 2008.gads! Tas ir – jau
vakar. Eiro ieviešana nostiprinās mūsu valsts ekonomisko, politisko un valstisko
drošību. Atbalstot un īstenojot plānu, mums ir jādara viss, lai 2012.–2013.gadā
Latvijā ieviestu eiro.

Godājamie deputāti! Pēdējā laikā arvien biežāk tiek atkārtots
teiciens, ka vissliktākais ir neizmantot krīzes dotās iespējas un neko neiemācīties.
Šī nav ne pirmā un noteikti arī ne pēdējā krīze Latvijas valsts vēsturē.
Pārbaudījumi būs arī turpmāk.

No mūsu rīcības tagad un turpmākajos mēnešos būs atkarīgs, cik
gudrāki, stiprāki un pieredzējušāki mēs no šīs krīzes izkļūsim. Atcerēsimies,
ka mūsu skandināvu kaimiņi piedzīvoja dziļu krīzi 90.gados, un tagad zviedru
pieredzi citē un izmanto pat tādas lielvalstis kā ASV. Kā labu piemēru daudz
smagākas krīzes pārvarēšanai var minēt arī Vācijas pieredzi pēc Otrā pasaules
kara. It īpaši ekonomikas ministra Ludviga Erharda kursu, kura rezultātā Vācija savu
tautsaimniecību no pilnīgas postažas un sabrukuma divdesmit gadu laikā pārvērta par
vienu no vadošajām pasaules ekonomikām.

Arī mums ir visas iespējas pierādīt savu varēšanu. Atšķirībā
no iepriekš piekoptās prakses mums ekonomiskā politika jāveido, vadoties no
sabiedrības interesēm kopumā, nevis atsevišķu grupu interesēm, pat ja šīs
intereses tiek slēptas zem skaistiem lozungiem. Tad, kad mēs visi ejam uz kopēju
mērķi, mums izdodas neticamas lietas. Tad, kad šī mērķa nav un ir tikai un vienīgi
daži sīki mērķīši, mēs nespējam tikt galā ar krīzēm. Brīdī, kad esam bijuši
nedaudz nevērīgi un vieglprātīgi pret saviem pienākumiem, Dievs sūta mums
pārbaudījumus, vai būsim stipri savā gribā, godprātīgi savās domās un nesavtīgi
savā rīcībā.

Lai dzīve atkal ietu uz augšu, mums šīs lietas ir pašiem
jāpierāda. Lai mums kopā izdodas!

Paldies par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto šodienas
sēdes darba kārtību, mums ir jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas
sēdes darba kārtībā. Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus tajā un sadaļā
„Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts
ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputāti neiebilst.

Tāpat Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes
darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Zinātniskās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un
sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi Satversmes
tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut jau iepriekšminētajā darba
kārtības sadaļā arī likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un
sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par
zemes komisijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un
sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Bāriņtiesu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi” arī likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles
likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta
iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
likumā „Par pašvaldībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām
dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas
kārtības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Valsts civildienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Tiesu ekspertu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Latvijas Banku””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Publisko aģentūru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Tiesībsarga likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījums
Valsts drošības iestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Saeimas Prezidijs iesaka visu iepriekšminēto ar budžeta
grozījumiem saistīto likumprojektu paketi iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi”
pirms iepriekš apstiprinātās darba kārtības kā pirmos jautājumus. Vai deputātiem
ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība
grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta
iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par vvalsts budžetu 2009.gadam”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.
Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti… (No zāles: „Balsot!”)
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.

komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Es
vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta nosaukumā ir neliels precizējums. Jums
ir izdalīta pēdējā un aktuālākā versija ar reģistrācijas numuru 1016/Lp9. Vai
deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu
iesniegtā likumprojekta „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu
atlīdzību 2009.gadā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Zinātniskās darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Prokuratūras likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Satversmes tiesas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Radio un televīzijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes komisijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Bāriņtiesu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Nacionālās drošības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts kontroles likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par pašvaldībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Militārā dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas
kārtības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts civildienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Tiesu ekspertu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Publisko aģentūru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Nacionālās operas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Tiesībsarga likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””
nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu par atbildīgo noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās
komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā
komisija.

Godātie kolēģi, vai es varētu palūgt… es gribētu palūgt
varbūt tomēr ievērot klusumu, tai skaitā arī tiem cilvēkiem, kas pārstāv Ministru
kabinetu? Mēs nupat vairs neko nedzirdam.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ušakova, Agešina,
Golubova un Dolgopolova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš acīmredzot runās
„par”.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ekonomiskā krīze ir būtiski
aizēnojusi tematu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, kas pirms gada, pusgada un vēl
dažiem mēnešiem bija viens no aktuālākajiem tematiem.

Tomēr nez vai tas ir pietiekams iemesls, jo pienācīga vēlētāju
pārstāvība ir neatraujama sastāvdaļa jebkuras krīzes pārvarēšanai. Nevar teikt,
ka nu jau likvidētās Saeimas apakškomisijas darba rezultāts ir nekāds. Tajā tomēr
izskanējuši savstarpēji izslēdzoši, bet dažādi redzējumi gan par tautas, gan
Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, pat konkrētāki nekā referenduma laikā. Ir
definētas arī kompromisa versijas.

Apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti iesnieguši savu
kompromisa versiju Satversmes grozījumiem par tautas un Valsts prezidenta tiesībām
atlaist parlamentu. Mūsu grozījumi paredz, ka parlamentu pēc vismaz vienas desmitās
daļas vēlētāju ierosinājuma var atlaist, rīkojot tautas nobalsošanu, bet liedzot
šāda rosinājuma iespēju sešus mēnešus pirms Saeimas pilnvaru termiņa beigām un
pēc jaunās Saeimas sanākšanas.

„Saskaņas Centrs” kā kvorumu tautas nobalsošanā iekļāvis
prasību referendumā par Saeimas atlaišanu izteikties vismaz divām trešdaļām no to
cilvēku skaita, kas piedalījušies pēdējās parlamenta vēlēšanās, un šobrīd tie
būtu gandrīz 600 tūkstoši cilvēku.

Likumprojekts arī paredz Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu,
bet tikai tad, ja nepietiekama kvoruma dēļ parlaments nevar noturēt kārtējo sēdi
trīs reizes pēc kārtas.

Aicinu balsot par frakcijas „Saskaņas Centrs” kompromisa versiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par” likumprojekta nodošanu
komisijām. Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu
Urbanoviča, Ušakova, Agešina, Golubova un Dolgopolova iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām,
nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 9, atturas – 42. Likumprojekts komisijām nav
nodots.

(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kārli! Uzraksti labāk!” Dep.
K.Leiškalns: „Uzrakstīšu nākamreiz!”)

Es atvainojos! Lūdzu, ievērojiet klusumu!

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera,
Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt
deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! PCTVL priekšlikumi jums
ir labi zināmi: ja cilvēks, kam nav Latvijas vai Eiropas Savienības pilsonības, ir
nodzīvojis Latvijā trīs gadus, viņš balso pašvaldību vēlēšanās. Ja viņš
nodzīvojis Latvijā piecus gadus, viņam ir tiesības kandidēt.

Jums visiem ir arī ļoti labi zināms, ka tas nav nekāds PCTVL
izgudrojums. Triju gadu stāžs vēlētājiem – tā ir Eiropas Padomes Parlamentārās
Asamblejas 2003.gada rekomendācija. Bet piecu gadu stāžu kandidātiem nosaka
Konvencijas par ārzemnieku piedalīšanos vietējā līmeņa sabiedriskajā dzīvē
6.panta prasības, kuru Eiropas Padome pieņēma vēl pirms sešpadsmit gadiem.
Pievienoties tieši šai konvencijai mums rekomendēja Eiropas Padomes vietējo un
reģionālo pašvaldību kongress, kas šogad decembra sākumā pulcējās kārtējā
sesijā Strasbūrā. Kongress pieņēma rezolūciju – „Demokrātija Latvijā
pašvaldību līmenī. Nepilsoņu līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē
pašvaldību līmenī”. Kongress pievērsa ievērību tam, ka nepieciešams sadalīt
politisko tiesību un naturalizācijas jautājumus, un izteicās par labu tam, lai visiem
nepilsoņiem piešķirtu tiesības piedalīties politiskajā dzīvē vietējā līmenī,
kas veicinātu nepilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Kongress aicināja
vietējās varas institūcijas piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību
vēlēšanās un izskatīt iespēju automātiski naturalizēt visus vecos ļaudis un
Latvijā dzimušos. Anotācijā rezolūcijas projektam īpaši atzīmēts, ka pirmo šādu
rekomendāciju kongress bija devis Latvijai vairāk nekā pirms desmit gadiem. Pēc tam,
kad Latvija neko neatbildēja uz otro rezolūciju, kas tika pieņemta pirms trim gadiem,
kongress nosūtīja uz Latviju speciālu misiju. Misija bija pie mums šogad aprīlī un
uzmanīgi uzklausīja visu Latvijas valdības argumentāciju, bet pašā decembra
kongresā iespēja pārliecināt tā dalībniekus tika dota integrācijas lietu ministram
Oskaram Kastēnam. Tomēr kas nobrieda, tas nobrieda, un mēs pieprasām nekavējoties
apmierināt un īstenot šīs Eiropas Padomes rekomendācijas prasības, nevis gaidīt
vēl desmit gadus, kā jūs rīkojāties ar iepriekšējo rekomendāciju.

Lai jums būtu saprotama kongresā izskanējusī argumentācija,
citēšu jums galvenā referenta rezolūcijas jautājumā, Francijas pārstāvja Frekona
kunga uzstāšanās nelielu daļu. Citēju: „Mēs domājam, ka tas, ka šiem Latvijas
iedzīvotājiem ir liegta iespēja piedalīties politiskajā dzīvē vietējā līmenī,
grauj Eiropas Vietējās pašvaldības hartas garu, kuru Latvija parakstīja un
ratificēja 1996.gadā. Kaut gan arī Latvijas valdība uzskata, ka naturalizācija ir
pietiekams nosacījums, lai saņemtu balsstiesības, tajā pašā laikā dažādu iemeslu
dēļ, tajā skaitā arī tādu, kas saistīti ar valsts vēsturi, daudzi nepilsoņi
nevēlas iziet naturalizācijas procedūru. Mēs domājam, ka nepilsoņu integrācijas
Latvijas sabiedrībā problēmas atrisināšana atšķiras no tās, ko piedāvā valsts.
Mēs uzskatām, ka tiesību piedalīties vietējās vēlēšanās piešķiršana dos
visiem lielāku iesaistīšanās sajūtu tās sabiedrības dzīvē, kuras locekļi viņi
jau sen ir. Un tas pamudinās viņus naturalizēties, nevis otrādi.” Citāta beigas.

Dāmas un kungi! Es aicinu jūs neuzstāties pret visu civilizēto
Eiropu un balsot „par”. Paldies jums par neuzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī
likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”
nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 65, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vai deputāte Rivža vēlas kaut ko teikt par procedūru? (No zāles
dep. B.Rivža: „Nē!”) Tad varbūt vēlreiz nospiediet zaļo pogu…

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Buzajeva
iesniegumu, ka, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu, viņš vēlas
nolasīt ziņojumu par balsojuma motīviem par tikko nobalsoto likumprojektu.

Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Balsošanas rezultāti demonstrē, ka
Saeimas valdošais vairākums nevēlas pat ieklausīties Eiropas Padomes un citu
autoritatīvo starptautisko struktūru rekomendācijās. Pirmo reizi šī nevēlēšanās
tiek demonstrēta tik uzskatāmi, jo no brīža, kad rekomendācija tika dota, līdz
brīdim, kad to noraidīja Saeima, pagāja mazāk nekā astoņas dienas. Šis notikums
nekļuva par pārsteigumu valsts nacionālo minoritāšu organizācijām, kuras daudzkārt
kolektīvi vērsās gan Saeimā, gan pie Valsts prezidenta, uzstājīgi pieprasot
izpildīt starptautiskās sabiedrības prasības attiecībā uz nepilsoņu pielaišanu
pašvaldību vēlēšanās.

9.decembrī šo sabiedrisko organizāciju Koordinācijas padomē bija
pieņemts lēmums uzsākt plašu informācijas kampaņu par Latvijas varas pārstāvju
nevēlēšanos ņemt vērā starptautiskās sabiedrības viedokli. Mēs, krievi, ukraiņi
un baltkrievi, nebūt neesam kaut kādi pagrīdnieki vai Latvijai naidīgas personas.

Un tādēļ šodien es no Saeimas tribīnes izstāstīšu, kādas tad
būs jūsu negatīvās balsošanas tuvākās sekas.

Kampaņa iekļauj sevī patiesas informācijas par nepilsoņiem un
attieksmes pret viņiem apkopošanu un izplatīšanu, ielu protesta akcijas, vēršanos
Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šajā stadijā Eiropas tiesā tiek
izskatītas divas lietas saistībā ar Latvijas nepilsoņiem. Pirmā ir nepilsones
Andrejevas lieta, kurai netika ieskaitīts darba stāžs, kas uzkrāts Latvijas
teritorijā. Šī lieta jau ir izgājusi klausīšanos Eiropas tiesas Lielajā palātā,
un spriedumu varētu sagaidīt tuvākā mēneša laikā.

Otrā ir Jurija Petropavlovska lieta, kura uzvārds pēc balsošanas
Ministru kabinetā tika izsvītrots no naturalizēto pilsoņu saraksta. Šī lieta jau ir
izgājusi tiesā pieņemamās lietas stadiju.

Sagaidāmi arī tiesas procesi Latvijas iekšienē, kuru detaļas
kļūs jums zināmas vēlāk.

Minētā starptautiskās sabiedrības informācijas kampaņa sāksies
jau šodien. Manā darba kabinetā atrodas desmit Latvijas Cilvēktiesību komitejas
vēstules, kas datētas ar 11.decembri un adresētas tām starptautiskajām
organizācijām, kuras deva rekomendācijas piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties
pašvaldību vēlēšanās. Pirmām kārtām, protams, tas ir Eiropas Padomes vietējo un
reģionālo pašvaldību kongress, kura trešo pēc kārtas rekomendāciju jūs tikko
„cēlsirdīgi” tikāt noraidījuši. Pēc tam adresātu vidū ir ANO Rasu
diskriminācijas izskaušanas komiteja un ANO Cilvēktiesību komiteja, EDSO
Parlamentārā Asambleja, EDSO Demokrātiskā institūcija un Cilvēktiesību birojs,
Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja, Eiropas Padomes Eiropas
Komisija pret rasismu un neiecietību, Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs un
beidzot ANO speciālais ziņotājs mūsdienīgā rasisma, rasu diskriminācijas,
ksenofobijas un cita veida diskriminācijas izskaušanas jautājumos.

21.gadsimtā visas šīs organizācijas un augsta ranga komisāri deva
viennozīmīgas rekomendācijas attiecībā uz to, lai piešķirtu nepilsoņiem tiesības
piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un daudzi no viņiem daudzkārt. Latvijas
valdošā elite ir nopietni slima, tā sirgst ar demokrātijas deficītu, un pirmās
„ārstu” komisijas, kas noteiktu diagnozi, jau ir pieaicinātas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām skatīt sadaļu „Prezidija ziņojumi” par iesniegtajiem
likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Par nepilsoņu atzīšanu par
Latvijas pilsoņiem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Viens
deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šī likumprojekta nodošanu
komisijām.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Līdzīgus priekšlikumus iepriekšējam, kuru
mēs noraidījām, šie „sarkanie” ir iesnieguši gadu gadiem – desmitiem un
simtiem. Un mēs tos esam noraidījuši, bet viņu nekaunība auga augumā, un šis,
paskatieties, jau ir nekaunība augstākajā mērā, jo neesam devuši pamatīgu pretsparu
šādām lietām. Lūk, ko viņi prasa ļoti strikti un skaidri – atzīt par pilsoņiem
visus nepilsoņus, kas dzimuši Latvijā. Un vēl nepilsoņus, kuri sasnieguši 60 gadu
vecumu. Un argumenti anotācijā ir tādi, ka 1998.gadā, kad referendumā atvēra visus
„logus”… ka visi tagad var iegūt pilsonību – tas esot par maz, jo
naturalizācijas kārtībā neesot iespējas visiem nepilsoņiem iegūt pilsonību. Tādu
esot 365 151. Viņu gan ir vairāk – 372 ar pusi tūkstošu. Tādi ir patiesie
skaitļi! Piebildīšu, ka naturalizācijas kārtībā pilsonību jau ieguvuši pāri par
130 tūkstošiem. Pāri par 130 tūkstošiem!

Lūk, un tagad par šiem variantiem.

Pirmajā gadījumā tātad piedzima Latvijā, izauga, iemācījās par
valsts naudu krievu valodu, apguva visā pilnībā, skolojās, bet latviešu valodu
neiemācījās.

Otrajā gadījumā. Viena trešā daļa tātad esot vecāka par 60
gadiem. Bet, kad atjaunojām Latvijas neatkarību, šiem cilvēkiem bija taču ap 40 –
stipri jauni. Kas tad viņiem kaitēja, ka viņi nevarēja iemācīties latviešu valodu?
Negribēja! Bet viņi ir pieraduši, tāpat kā padomju laikos bija pieraduši: „Dodiet,
dodiet, dodiet! Visu pēc iespējas vairāk un par velti!” Lūk!

Tā viņi prasīja labākos dzīvokļus, tā viņi prasīja labākos
amatus, pabalstus, pensijas un ir saņēmuši. Es atgādināšu kauna traipu, ko Saeima
pieņēma, – to, ka šie nepilsoņi, pensionāri, kuri dažs labs nav strādājis pat
nevienu gadu Latvijā, nākamgad – nākamgad! – saņems 50–60 latus pie pensijas,
bet latvieši un pilsoņi – Latvijas pilsoņi – saņems ļoti niecīgu pieaugumu.

Tātad nākamajā gadā mēs atvēlam viņiem 10 miljonus latu! Šiem,
kuri kliedz. Lūk, šādas ir prasības! Šīs prasības ir ārkārtīgi nekaunīgas.

Es nesaprotu, kā šie cilvēki var atrasties parlamentā (No zāles
dep. A.Rubiks: „Ievēlēti no tautas!”) un mēs viņus ciešam un klusējam. Un
viņu prasības turpināsies.

Un es nebrīnos – ja mēs tā izturēsimies pret viņiem, pienāks
laiks, kad Saeima atbalstīs viņu prasības. (No zāles dep. V.Buhvalovs: „Tas būtu
pareizi!”)

Es jūs aicinu vēl un vēlreiz padomāt par to, ko mēs darām, viņus
atbalstot.

Tāpēc es pieminēju šo faktu par 10 miljonu iedošanu šiem
nepilsoņiem, kuri vairāk par katliņu skandināšanu: „Dodiet, dodiet, dodiet!”
neprot, nezina un negrib zināt. Un ar jums nevienu vārdu negrib runāt latviski.

Kad mēs viņus noliksim viņu īstajā vietā?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās
„par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL priekšlikums – automātiski atzīt par
Latvijas pilsoņiem tos nepilsoņus, kuri ir vecāki par 60 gadiem, un tos nepilsoņus,
kuri ir dzimuši Latvijā.

Tā ir tikai tās rekomendācijas izpilde, kuru 2.decembrī Latvijai
deva Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress. Tiesa gan, kongress
rekomendēja Latvijas varas institūcijām padomāt par šo iespēju. Bet nedz pārdomu
formu, nedz termiņu tas neprecizēja.

Mūsuprāt, labākā pārdomu forma ir attiecīgā likumprojekta
apspriešana Saeimā, bet termiņš – no likumprojekta nodošanas komisijām līdz
brīdim, kad Saeimas pieņemto likumu parakstīs Valsts prezidents…

Cienījamie kolēģi! Kā izriet no anotācijas, kas pievienota
kongresā pieņemtajam dokumentam (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Okupācijas
sekas!”), kongresa dalībnieki Strasbūrā bija lieliski informēti par nacionālās
naturalizācijas īpatnībām; proti, par to, ka naturalizācija pilnībā ir izgāzusies,
ka tās tempi salīdzinājumā ar 2004.gadu samazinājušies 8 reizes, ka nepilsoņu
skaits pārsvarā sarūk uz emigrācijas un mirstības rēķina, ka naturalizācijas
norises 13 gados bija spējīgi naturalizēties tikai 8 nepilsoņi vecumā virs 60
gadiem… 13 gadu laikā – 8 procenti! 130 gadu laikā būtu 80 procenti. Un
šādā situācijā gan valdība, gan tiesībsargs Romāns Apsītis, aci
nepamirkšķinādami, apgalvo, ka galvenais valsts uzdevums it kā būtu nevis pilsoņu un
nepilsoņu tiesību atšķirību samazināšana, bet gan pašu nepilsoņu skaita
samazināšana.

Tas, ka Latvija šo savu galveno uzdevumu izpildīt negrasās, kļuvis
skaidrs jau visai Eiropai. No tā izriet arī rekomendācija.

Tagad par nepilsoņu skaitu, kuri kļūs par pilsoņiem gadījumā, ja
Latvija izpildīs kaut vai daļu no kongresa rekomendācijas.

Šā gada 1.jūlijā kopējais nepilsoņu skaits sastādīja ap 360
tūkstošiem. No tiem, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, aptuveni viena trešā daļa
ir vecāki par 60 gadiem. Tādā veidā Eiropas viedokļa ievērošana novedīs pie tā,
ka Latvijas pilsoņu skaits uzreiz palielināsies par 120 tūkstošiem. Tas ir tikpat
daudz, cik bija pieaudzis visā naturalizācijas procesā.

Tagad par tiem, kuri šeit dzimuši un kuriem Eiropas Padome,
redzēdama visu Latvijā izveidojušās situācijas nejēdzību, arī piedāvā piešķirt
pilsonību automātiski. Šo statistiku valsts neslēpj, bet, pēc Iedzīvotāju reģistra
datiem par 1993.gadu, tādu arī bija aptuveni viena trešdaļa. Lūk, jums vēl 120
tūkstoši Latvijas dēlu un meitu, attiecībā pret kuriem Latvija izturas nevis kā
mātei pieklājas, bet gan kā pamāte. Vislielākais skaits nepilsoņu, kuri dzimuši
Latvijā, sanāk 1983.gadā dzimušo vidū – 7 tūkstoši. Viņi bija iestājušies
pamatskolā tieši tajā gadā, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas
neatkarības atjaunošanu, un absolvēja vidusskolu 2002.gadā. Vai, jūsuprāt, šiem
cilvēkiem vēl ir vajadzīgi kādi eksāmeni? Lūk, jums piemērs – kāda nepilsoņa
atbilde uz publiski uzdotu jautājumu attiecībā uz naturalizāciju: „Mums ir četras
nepilsoņu paaudzes. Turklāt mēs visi esam dzimuši šajā zemē, bet naturalizācijas
gaitā pieprasa atbildēt uz šādu jautājumu: kad jūs ieceļojāt Latvijā? Lūk, kur
ir absurds! Bet mēs negrasāmies tajā piedalīties.” Savā atbildē viņš vēl bija
konkrēti norādījis, no kāda bērnus radoša orgāna viņš bija ieceļojis Latvijā.
Bet es šo atbildes daļu necitēšu, lai nepārkāptu deputāta ētiku.

Aicinu jūs balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova
iesniegtā likumprojekta „Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodošanu
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jānim Eglītim. Viņš runās „par”.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Demogrāfiskā
situācija ļoti būtiski skar un nākotnē vēl sāpīgāk skars mūsu augstākās
izglītības sistēmu. Tas nozīmē, ka potenciāli mēs varam zaudēt augsti
kvalificētas darba vietas un arī augstas pievienotās vērtības preci, proti, augstāko
izglītību. Ņemot vērā to, ka Latvijas augstskolas ir veiksmīgi piesaistījušas
ārzemju studentus, tomēr dokumentu iesniegšanas procedūra ir bijusi ļoti gara,
birokrātiski sarežģīta un reizēm arī neprognozējami ilga. Līdz ar to mūsu
augstskolām šo birokrātisko šķēršļu dēļ starptautiskajā tirgū ir ļoti zema
konkurētspēja. Un, ņemot vērā to, ka augstākā izglītība var būt eksporta prece
ar ļoti augstu pievienoto vērtību, Ārlietu komisija sadarbībā ar Latvijas augstskolu
pārstāvjiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ir izstrādājusi šos
grozījumus Imigrācijas likumā, kas ir vērsti uz to, lai vienkāršotu un paātrinātu
dokumentu iesniegšanas procedūru attiecīgajās valsts institūcijās.

Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Eglītim.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No
zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu
darbības finansēšanas kārtības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bendrātes, Ziedones-Kantānes,
Latkovska, Gravas un Kariņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzīvesvietas
deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” šī likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteikusies runāt
deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

(No zāles dep. V.Agešins: „Tas ir mūsu likumprojekts!”)

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Ministru kabineta locekļi un kolēģi!

Pēc pašreizējā likuma par dzīvesvietas deklarēšanu jebkura
persona vai tās likumīgs pārstāvis, kā arī persona, kuru deklarētājs vai viņa
likumīgais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarāciju var personīgi iesniegt
iestādē, kuras darbības teritorijā atradīsies viņa dzīvesvieta, vai tikpat labi tas
var likumīgi notikt pa pastu vai elektroniski.

Taču likuma pašreizējā redakcija nekādā veidā nenosaka, ka
dzīvokļa vai mājas īpašniekam būtu jādod sava piekrišana šādai deklarēšanai
vai vismaz jābūt informētam par to, kādas manipulācijas notiek saistībā ar viņa
īpašumu.

Tikpat labi, īpašniekam nezinot, viņa dzīvoklī var tikt
piedeklarēti arī pieci vai vairāki cilvēki, jo nav nekādu normatīvu, kas ierobežotu
piedeklarējamo personu skaitu.

Kā piemēru varu minēt kādas paziņas nesen stāstīto. Kādā
privātmājā naktī ieradās policija, jo šīs mājas adrese tika uzrādīta kā
deklarētā dzīvesvieta narkotiku tirgoņiem. Protams, ka mājas īpašniekiem nebija pat
nojausmas par to, kas notiek viņu mājā. Šiem īpašniekiem kā privātpersonām nebija
nekādas aizsardzības un tiesību.

Pašreizējā redakcijā likums ļauj tiesas ceļā pierādīt savu
taisnību un izdeklarēt fiktīvo personu. Diemžēl likuma gars un burts aizskar gan
dzīvojamās platības īpašnieka privāto dzīvi, gan īpašuma neaizskaramību. Tas
paver iespēju fiktīvām deklarācijām, lai bērnus pierakstītu prestižās skolās vai
arī iegūtu citus labumus.

„Jaunais laiks” piedāvā: ja dzīvesvietas deklarētājs nav
nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs, iesniedzot deklarāciju, tai ir jābūt
pievienotai rakstiskai nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja piekrišanai. Vai
arī īpašniekam vai turētājam ir personīgi jāpiedalās deklarācijas iesniegšanā,
apliecinot savu piekrišanu. Ja piekrišana tiek viltota, iestājas kriminālatbildība,
tādēļ notariāls apstiprinājums nav nepieciešams.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” runāt ir pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pavisam īsi.

Šo jautājumu atbildīgā Saeimas komisija ir izskatījusi vismaz
trīs četras reizes. Situācija ir tāda. Ik gadu dzīvesvietu maina un no jauna citviet,
citā adresē, mūsu valstī vidēji deklarējas 110 tūkstoši valsts iedzīvotāju.

Kā informēja attiecīgās valsts iestādes, situācija ir tāda, ka
tie gadījumi, par kuriem runāja Ingrīda Circene, ir aptuveni 500-600 ik gadu. Bet, ja
mēs pieņemtu kolēģu ierosināto grozījumu, tas nozīmē, ka arī visiem pārējiem
vairāk nekā simts tūkstošiem iedzīvotāju būtu jāsaņem izziņas, jāiesniedz īres
līgumi, īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, un tādā veidā tiktu sarežģīta
dzīvesvietas maiņa un deklarēšana ārkārtīgi daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem.

Es aicinu tomēr atturēties šo likumu nodot komisijām, jo
atbildīgā komisija kopā ar valsts iestādēm, pašvaldībām šo jautājumu ir ļoti
rūpīgi izvērtējusi un atzinusi, ka nav lietderīgi šādi grozījumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes, Ziedones-Kantānes,
Latkovska, Gravas un Kariņa iesniegtā likumprojekta „Grozījums Dzīvesvietas
deklarēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 24, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nodots.

(Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska,
Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes
iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. „Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt
deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šodien mums ir ļoti daudz darba. Pavisam
īsi paskaidrošu, kāda ir iesniegtā likumprojekta būtība, kas saskan ar nākamajiem
trijiem likumprojektiem.

Šobrīd situācija, kolēģi, ir tāda, ka likums „Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un atsevišķi citi normatīvie akti
nosaka to, kādus amata vai darba veidus ir aizliegts pildīt tai vai citai valsts
amatpersonu vai darbinieku kategorijai. Bet, kolēģi, nav noteikti ierobežojumi
attiecībā uz to, cik daudzus amatus un darbus vienlaikus var veikt vai nu valsts
amatpersonas, vai arī pašvaldību, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos
strādājošie.

Kolēģi! Ja mēs pavērojam gan valsts amatpersonu deklarācijas, gan
arī to informāciju, ko saņem Saeimas komisijas, tad redzam, ka situācija ir tāda, ka
šobrīd, kad palielinās bezdarbs un tiek samazinātas štata vietas valsts pārvaldē,
valsts un pašvaldību iestādēs, diezgan daudzas valsts amatpersonas, kā arī
strādājošie, kuri neieņem valsts amatpersonu amatus, vienlaikus ieņem – vienlaikus
ieņem! – trīs, četrus, piecus amatus vai pilda ļoti daudz dažādu darbu.

Šī likuma iesniedzēji, proti, Tautas partijas frakcijas deputāti,
uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, un tāpēc ir jānosaka Valsts pārvaldes
iekārtas likumā šādi ierobežojumi, kas paredz to, ka attiecīgie darbinieki, kuri nav
valsts amatpersonas, var savienot savu pamatdarbu ar ne vairāk kā diviem citiem darbiem
vai amatiem valsts vai pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, būt atvasinātās publiskās
personas.

Protams, šādi ierobežojumi, godātie kolēģi, nevarētu tikt
attiecināti uz ārsta, skolotāja, radošo un zinātnisko darbu, jo attiecīgajiem
darbiniekiem būtu jāatļauj pildīt vairāk šādu amatu. Par to liecina arī prakse. Es
aicinu godātos kolēģus deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Ļoti līdzīgs ir arī nākamais likumprojekts, kas paredz grozījumus
Interešu konflikta novēršanas likumā, tāpēc par to es papildus vairs nerunāšu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, neviens nav pieteicies runāt
„pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek virzīts uz
komisiju? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Kučinska, Ābiķa,
Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kučinska,
Spurdziņa un Leiškalna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Viņš acīmredzot runās
„par”.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Dažos teikumos pastāstīšu arī par šo
likumprojektu.

Šobrīd spēkā esošā Darba likuma 108.pants reglamentē kārtību,
kādā tiek samazināts darbinieku skaits, ja samazinās štata vietas. Vispārīgā norma
ir tāda, ka priekšrocības bauda tie darbinieki, kuriem ir augstāka kvalifikācija vai
augstāks darba ražīgums. Savukārt panta otrā daļa nosaka to, kurām strādājošo
kategorijām ir priekšrocības tajos gadījumos, kad ir līdzīga kvalifikācija un
līdzīgs darba ražīgums. Pēc likumprojekta izstrādātāju domām, šobrīd spēkā
esošā norma ir nepilnīga, jo neparedz vienu ārkārtīgi būtisku priekšrocību, ja
ražīgums ir līdzīgs. Likumprojekta, pēc tā izstrādātāju domām, šobrīd spēkā
esošā norma ir nepilnīga, jo neparedz vienu ārkārtīgi būtisku priekšrocību –
proti, to, ka, ja tas vai cits darbinieks, kura štata vieta tiek likvidēta un
tādējādi darbinieks var zaudēt darbu, netiek izvērtēts, mūsuprāt, visbūtiskākais
faktors – tas, vai attiecīgajam darbiniekam ir vēl kāds pastāvīgs papildu ienākumu
avots.

Mūsuprāt, šobrīd, kad potenciāli var palielināties bezdarbs,
ļoti svarīgi ir sabalansēt, lai šajā situācijā nebūtu tādu gadījumu, ka,
piemēram, atlaiž no darba darbinieku, kuram šis darbs vai amats ir vienīgais, bet
darbā vai amatā tiek paturēts darbinieks, kuram ir vairāki amati vai darbi, tātad –
ienākumu avoti.

Es aicinu godātos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un balsot
„par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai?
Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas 2 minūtes. Mums
būtu jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Un Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas
kārtības likumā” iekļaut darba kārtībā pieņemšanai pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto
likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” iekļaut darba kārtībā
pieņemšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Kolēģi! Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu
deputātu parakstītu iesniegumu: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa
49.pantu, deputāti Leiškalns, Pētersone, Ribakovs, Rugāte un Barča lūdz izsludināt
pārtraukumu uz 60 minūtēm” (tātad uz vienu stundu – līdz pulksten 11.30). Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”) Es
nesapratu! Vai ir kādam iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātam Šadurskim ir
iebildums.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts
piecas minūtes var runāt „par”, viens – „pret” šo priekšlikumu. Ja jūs
nevēlaties runāt, tādā gadījumā es lieku šo jautājumu uz balsošanu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par to, lai Saeimas sēdē uz 60 minūtēm tiktu pasludināts pārtraukums!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, atturas – 1.
Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz
komisijas sēdi komisijas zālē pēc minūtēm trijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām
minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Leonam
Līdumam.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm
komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Blakus telpā – Dzeltenajā zālē – tiek dibināta deputātu grupa
sadarbībai ar Kipras parlamentu. Laipni lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars
Ābiķis, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Pēteris Hanka, Jānis Lagzdiņš, Artis
Pabriks un Gunārs Upenieks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi. Godātie kolēģi, es jūs vēlos
informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Ivara Godmaņa
parakstītu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā un uzreiz pēc pārtraukuma, tātad šobrīd, pulksten 11.30 iekļaut tajā
Ministru prezidenta uzrunu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem?
Deputāti neiebilst.

Vārds uzrunai Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Deputātes! Klātesošie! Es atļaušos
aizkavēt jūsu uzmanību, ceru, uz ne pārāk garu laiku.

Īsi raksturošu galvenos momentus gan trīs gadu programmā, ko mēs
esam izveidojuši kopā ar starptautiskajām finanšu institūcijām, gan arī tos
pasākumus, kurus, pēc manas dziļas pārliecības, ir nepieciešams atbalstīt šeit,
parlamentā.

Valsts prezidents iezīmēja valstisko un politisko rāmi, kurā mēs
patlaban darbojamies. Atļaujiet man būt precīzākam attiecībā uz konkrētiem
likumprojektiem un uz konkrētajiem dokumentiem, kurus valdība ir uzdrošinājusies likt
jums priekšā pieņemšanai un atbalstam.

Pirmais, ko es gribu teikt. Paredzot, kā tas ir normālā
demokrātiskā valstī, ka būs nopietna diskusija un kritika, kā es saprotu, gan par
ieņēmumu, gan par izdevumu daļu budžeta grozījumos, es gribu pavisam īsi atgādināt
vēsturi.

Šeit tika izteikta tāda lieta, ka iepriekšējās valdības nav
izveidojušas rezervi. Tas ir fakts! Rezerve netika izveidota, un tas ir pelnīts
pārmetums. Taču man jāpasaka arī viena cita lieta – tas, ka 2007.gada septembrī
valdība pieņēma lēmumu palielināt algas ne vairāk kā 10 procentu apmērā un ar šo
dokumentu ieradās šeit, parlamentā, bet parlaments neatbalstīja valdību, nobalsodams
par algu pielikumu atsevišķās pozīcijās 25, 27 un pat 30 procentu apjomā. Man ir
liels lūgums neatkārtot šādu darbību šinī situācijā.

Es vēršos arī pie opozīcijas partijām, kas atradās zālē tad,
kad nobalsoja „par” šo algu pielikumu. Un arī tās partijas, kas 2006.gadā atradās
opozīcijā, bet tagad ir pozīcijā, neizmantoja savu iespēju balsot par rezerves
izveidošanu, bet diemžēl balsoja par izdevumu palielinājumu – it īpaši izdevumu
daļā, to skaitā algu un uzturēšanas izdevumos. Arī pašreizējās opozīcijas
partijas deputāti toreiz ieņēma ministru posteņus. Ne visi, bet daļa!

Kolēģi! Pati būtība ir, protams, šāda: kāpēc mums ir
nepieciešama šī programma un kāpēc mums ir nepieciešami šādi budžeta grozījumi?
Manis vadītā valdība, uzsākot darbu, pamazām, bet konsekventi virzījās uz to, ka
mums nāksies samazināt mūsu izdevumu daļu. Kā pierādījums tam bija arī jūlija
grozījumi budžetā, kad deputāti atbalstīja mūs. Varbūt nepietiekami, bet tomēr
izdevumos tika panākts vairāk nekā 4 procentu liels samazinājums. Tāpat arī
2009.gada budžeta pirmajā lasījumā, bet it īpaši otrajā lasījumā, kad būtiski
tika veikts samazinājums gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, deputāti, izprotot šo
situāciju, atbalstīja šo pieeju.

Jautājums – kāpēc mums ir nepieciešams veikt izmaiņas, straujas
izmaiņas, budžetā, kad burtiski mēnesis vēl nav pagājis kopš budžeta
pieņemšanas?

Tad, kad mēs pieņēmām budžetu, es no šīs tribīnes teicu, ka
valdība jau dienu vēlāk sāks gatavot grozījumus jau pieminētajā budžetā
atbilstoši tam, kā mainās ieņēmumi valstī. Izdevumi netika pārsniegti, un tie
netiek pārsniegti arī tagad – 2008.gada budžetā. Valsts kase ziņo par to, ka
31.decembrī netiks pārsniegts neviens lats budžetā. Taču ieņēmumu daļa mums kopš
oktobra un novembra ir strauji samazinājusies: attiecībā pret plānu mēs uz šo brīdi
neesam ieņēmuši pusmiljardu latu. Turklāt es gribētu vēlreiz atgādināt: ja mēs
skatām precīzos Valsts kases datus, mūsu konsolidētajā budžetā vēl 1.oktobrī bija
34 miljonu pārpalikums, kas bija ļoti tuvs tam, kā mēs plānojam pabeigt šo gadu –
ar pozitīvu rezultātu. Taču divi pēdējie mēneši – oktobris un novembris –
rāda, ka situācija ekonomikā radikāli izmainās.

Pagaidām ir ļoti grūti pateikt galvenos iemeslus, taču daļa
iemeslu ir skaidra. Ir vairāki iemesli, kāpēc tas notiek. Ir pārtrūkusi banku
līdzdarbība uzņēmumu kreditēšanā, ir palielinājušies nemaksu termiņi par
uzņēmumu piegādāto produkciju, īpaši eksporta produkciju, un līdz ar to mēs
piedzīvojam tādu situāciju, ka mums ļoti strauji samazinās ieņēmumu posteņi,
nodokļi. Īpaši jārunā par pievienotās vērtības nodokli, jo, ejot pretim
uzņēmējiem, tika veikta vesela virkne pasākumu – ne tikai atmaksāja PVN pilnībā
atpakaļ, bet arī piešķīra zināmu ilgāku laiku PVN atmaksai situācijā, kad
rēķins ir izrakstīts, bet no preču saņēmēja nav saņemta nauda. Nav jēgas iekasēt
no uzņēmēja PVN, ja fiziski viņš nav saņēmis līdzekļus.

Var būt, ka viens no iemesliem, kāpēc mums tieši oktobrī un
novembrī strauji pastiprinās PVN iemaksas, ir tas, ka mēs speram soli pretim
uzņēmējiem, cenšoties atvieglot viņu situāciju. Taču ar šiem soļiem nebūs
pietiekami. Man ir dziļa pārliecība, ka mums nāksies jau tagad, ātrāk, izdarīt to,
ko mēs solījām tajā brīdī, kad pieņēmām 2009.gada budžetu. Mēs bijām
plānojuši to darīt februārī (iespējams, februāra beigās), tomēr nākam pie jums
jau tagad, jo diemžēl tas jāizdara vēl līdz Ziemassvētkiem.

Mēs nevaram nereaģēt uz šo situāciju tā iemesla dēļ, ka
papildus tām problēmām, kas saistītas ar stāvokli Valsts kasē, mums šajā
laikposmā parādījās vēl viena problēma, kas visprecīzāk izpaudās mūsu
finansistiem, tieši banku sistēmā. (Es negribu šeit atkārtot to, ko jūs esat no
manis jau dzirdējuši.) Tas ir piesaistījis vismaz 350 miljonus Valsts kases līdzekļu.
Tiesa gan, šie līdzekļi ir depozīta veidā un pret absolūti nodrošinātām ķīlām,
tomēr tie likvīdā ziņā ir piesaistīti. Un tas no likviditātes viedokļa rada mums
problēmas, veicot mūsu Valsts kases maksājumus.

Es gribu atgādināt deputātiem, ka mēs esam atmaksājuši mūsu
ārējo parādu šī gada novembrī, iepriekšējo eiroobligāciju izlaidumu, un
nākamajā gadā un aiznākamajā gadā Latvijas valdībai nav jāatmaksā ārējais
parāds, tāpēc viens no iemesliem, kāpēc mēs pie jums vēršamies ar straujākiem
budžeta grozījumiem, ir drīzāk saistīts ar to, ka mums ir jāreaģē uz ieņēmumu
strauju samazināšanos, kas notiek pēdējos divus mēnešus, un mēs paredzam, ka
labāka situācija nebūs arī decembrī.

Un otrs. Mums ir ļoti svarīgi atbrīvot līdzekļus… nodrošināt
likviditāti kasē, lai mēs varētu veikt maksājumus, jo līdzekļi mums uz laiku ir
piesaistīti komercbankās.

Vēl ko es gribu teikt. Cienījamie deputāti! Es diez vai
uzdrošinātos nākt jūsu priekšā ar programmu, kura sastāv no konkrētiem
likumprojektiem, kas ir šīs programmas sastāvdaļa 2009.gadā, ja šo programmu būtu
izstrādājis tikai es (kaut gan pamatkodolu, sākuma projektu tiešām rakstīju es) un
ja tā nebūtu ļoti nopietni izanalizēta un saskaņota ne tikai visās ministrijās,
valdības institūcijās, bet arī starptautiskajās finanšu institūcijās ar… pēc
manas dziļas pārliecības, ar pasaulē visaugstāko ekonomiski saimniecisko, finansiālo
uzticības robežu. Tāpēc šie pasākumi, kas ir trīs gadu programma, kura sastāv no
konkrētiem likumprojektiem, likumu grozījumiem, šoreiz ir ne tikai mūsu valdības
programmas sastāvdaļa… šie grozījumi, ko mēs liekam jums priekšā.

Mēs bijām spiesti šajā īsajā laikā pārskaņot mūsu prognozi
(un šoreiz kopā ar Latvijas Banku, kopā ar mūsu struktūrām Finanšu ministrijā un
Ekonomikas ministrijā, piesaistot arī starptautiskus speciālistus) par to, ar kādu
ekonomikas izmaiņas tempu (diemžēl uz slikto pusi) mēs varam rēķināties, pastāvot
šīm straujajām izmaiņām. Tātad pēc ļoti nopietnām analīzēm trešais iemesls,
kāpēc mēs nākam pie jums ar šo programmu un ar šiem likumprojektiem, ar šīm likumu
izmaiņām, ir tas, ka mēs no mīnus 1 procenta esam pārskaņojuši savu prognozi uz
mīnus 5 procentiem. Lūk, tas ir trešais iemesls, kāpēc nepieciešams pieņemt šos
likumprojektus, kas skar konkrēti izdevumu un ieņēmumu daļu.

Šie mīnus 5 procenti pārsvarā veidojās tā: galvenais iemesls
šiem mīnus 5 procentiem ir fakts, ko mēs redzam mūsu nozaru griezumā šī gada
trešajā ceturksnī (ar šiem datiem, ko Centrālā statistikas pārvalde aizvakar
izplatīja publiski, varat iepazīties). Taču mēs domājam, ka decembrī situācija
nenobremzēsies un labākajā gadījumā būs tāds pats samazinājuma temps, ja netiks
veikti ārkārtas pasākumi ekonomikas stimulēšanai.

Līdz šim valdība konsekventi pildīja to, ko es jums teicu, jau no
marta sākuma. Ar mūsu rīcībā esošajiem iespējamiem līdzekļiem mēs veicām divas
lietas.

Mēs, maksimāli izvietojot savus pasūtījumus un slēdzot arī
līgumus par pakalpojumu sniegšanu, esam centušies mūsu ekonomiku stimulēt, par ko
liecina arī tas, ka vēl uz šodienu mēs esam priekšā plānā tieši šajos posteņos
izdevumu daļā, bet nu gada beigās tie izies uz nulli, kā plānots budžetā. Taču
šie soļi acīmredzot ir nepietiekami, lai varētu veikt uzlabojumus tajās sadaļās,
kas ir dziļi ekonomiskas. Noteikti visās tajās nozarēs, kas ražo mums pievienoto
vērtību, mēs redzam tomēr ļoti strauju samazinājumu. Šie soļi ir nepietiekami.

Tāpat valdība arī šajā programmā, ko liekam jums priekšā,
turpina to politiku, ka, neskatoties uz nopietnām finanšu ieņēmumu problēmām, mēs
nevienu sekundi neesam paaugstinājuši tos nodokļus, kas ir tiešie nodokļi,
uzņēmējdarbības attīstībā. Tās izmaiņas, kas stimulē peļņas nodokļa
samazinājumu, ko cienījamie deputāti atbalstīja, paliek šajā programmā, neskatoties
uz to, ka no fiskālā viedokļa ir iespējams, ka varētu izskatīt arī jautājumu par
tādu nodokļa paaugstināšanu. To darīt valdība ir atteikusies, kopā ar deputātiem
turpinot savu politiku, ekonomikas atbalstam kopumā.

Taču tālāk seko jau ātrās reaģēšanas metodes, kuras mēs jums
liekam šobrīd priekšā. Galvenais iemesls 5 procentu kritumam ekonomikā ir saistīts
ar to, ka banku izsniegto kredītu apjoms no pozitīviem skaitļiem (50, 60 un 70
procenti, gads pret gadu, iepriekšējos četros gados) 2009.gadā pārvērtīsies mīnusa
ciparos, kas, saskaņoti ar Latvijas Banku, ir apmēram mīnus 5 procenti: 5,6 kopējais
apjoms un privātsaimniecībām… jā, tieši privātsaimniecībām, fiziskajām
personām, – mīnus 11 procenti. Šis samazinājums automātiski izraisa ļoti nopietnu
privātā patēriņa samazinājumu (apmēram tas pats skaitlis – 11 procenti), atstāj
nopietnu iespaidu uz investīciju samazināšanos, kas plānā ir mīnus 21 procents, un
diemžēl arī neveicina sabiedrisko patēriņu. Tas nozīmē, ka viens no
visbūtiskākajiem pēdējo piecu gadu laika ekonomikas finanšu motoriem – banku
kredītu mehānisms – ir apstājies; tas ir apstājies ne tikai Latvijā; tas ir
apstājies ne tikai tuvākajās mūsu kaimiņvalstīs, bet arī Eiropas Savienībā
kopumā. Un ne tikai Eiropas Savienībā! Tas nozīmē, ka mums ir ļoti strauji jāmeklē
alternatīvi risinājumi, lai mēs: a) varētu kaut kādā veidā uz zināmu laiku
aizstāt šī mehānisma trūkumu, b) varētu atrast iespēju pie šāda strauja
ekonomikas krituma veikt tikai vienu lietu – pārfinansēt daļu no to izdevumu
nepieciešamā samazinājuma, ko mēs uzsākam, lai mēs varētu šo samazinājumu mūsu
izdevumu daļā konsekventi novest līdz atbilstībai mūsu ienākumiem, kas vairs nav
saistīti ar ārējās naudas ieplūšanu kā vienu no avotiem. Tāpēc, sastādot šo
programmu, valdība kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisijas
pārstāvjiem, Zviedrijas valdības pārstāvjiem vadījās pēc principa, ka šī
prognoze paredz visgrūtāko scenāriju.

Tas, kolēģi, ir apmēram tā: pievienotās vērtības nodoklis
absolūtajā vērtībā – mīnus 25 procenti; iedzīvotāju ienākuma nodoklis –
mīnus 22 procenti; sociālās iemaksas – tuvu pie mīnus 21 procenta, uzņēmumu
ienākuma nodoklis – mīnus 50 procenti.

Diemžēl tikai akcīzes nodoklis ir vienīgais, kur mēs varam domāt,
ka tur varētu būt 1 vai 2 procenti plus pret šo gadu.

Ekonomikai piemīt tendence augt un krist, bet ļoti straujas izmaiņas
šajās amplitūdās ir ļoti nopietnas, tāpēc uz šīm amplitūdām ir jāreaģē.

Valdība, veidojot šo programmu, vadījās pēc diviem principiem. Ir
skaidrs, ka tā sastāv no ieņēmumu palielinājuma daļas un no izdevumu samazinājuma
daļas. Bet ir vēl trešais princips. Mēs tomēr, veidojot šo programmu, maksimāli
centāmies kaut kādā veidā turpināt to tradīciju, kas šajā valstī jau ir
iedibināta, mēģinot kaut vai daļu… kaut vai daļu no tām saistībām, ko mēs esam
uzņēmušies, iekļaut arī šajā programmā.

Tāpēc, kad mēs runājam par izdevumu daļu, zinot to, ka tieši
izdevumu daļā atalgojuma sfēra būs tā, kas būs būtiski jāmazina, mēs
mēģinājām atrast variantus, kā varētu atbalstīt tos cilvēkus, kuri saņem
vismazākās algas šajā valstī.

Starptautisko institūciju atbalstītais un noteiktais jautājums par
kopējā atlīdzības atalgojuma samazināšanu nav diskutējams viena elementāra iemesla
dēļ – tādēļ, ka šis 15 procentu samazinājums kopējā atlīdzībā ir noteikts ar
diviem principiem, no kuriem viens ir tīri fiskāls, tāpēc ka uzturēšanas izdevumos
atalgojums sastāda ļoti lielu procentu. Un nav alternatīvu avotu, tāpēc nemānīsim
sevi!

Savukārt otrs iemesls ekonomiski ir daudz nopietnāks. Tas ir tas, ko
es jums jau teicu, – produktivitātes attīstība un algu attīstība ir divas
nesavienojamas lietas šajā valstī. Mēs vienkārši vairs nevaram atļauties tādu
algas pieaugumu, kādu atļāvāmies iepriekšējos gados, un tāpēc šī valdība nāca
klajā ar ļoti smagu priekšlikumu – sākumā algas vienkārši iesaldēt. Mēs
cerējām, ka ar to pietiks, taču, lai mēs saņemtu atbalstu, atlīdzības
samazinājumam ir jābūt absolūti viennozīmīgam noteikumam.

Mēs varam mazināt ļoti daudzus citus posteņus, bet, ja mēs
nesamazināsim šo atlīdzību, tādā gadījumā mēs nebūsim izdarījuši to, lai mūsu
produkciju un mūsu pakalpojumus padarītu konkurētspējīgus. Tāds ir starptautisko
institūciju vērtējums par mūsu algu un atlīdzības attīstību pēdējos piecos
gados, kas pamatā balstījās uz resursiem, kuri nebija šeit uz vietas nopelnīti.

To katram cilvēkam ir grūti pieņemt, tāpēc ka katrs uzskata, ka
viņš strādā… lielum lielais vairākums uzskata, ka viņi strādā pēc labākās
sirdsapziņas. Cilvēkam ir ļoti grūti to pieņemt, kad viņam tā saka… Problēma ir
nevis cilvēkos, kuri strādā, nevis cilvēkos, kuri paņem kredītus attīstībai vai
arī savām vajadzībām. Problēma ir cita! Tā ir normāla situācija, ka,
pievienojoties sistēmai ar daudz augstākām algām, ar daudz augstākām cenām un
saņemot milzīgu naudas ieplūdumu gan no Eiropas Savienības, gan no privātām banku
institūcijām… Tas ir resurss, kas dod nodokļus, un tas ir resurss, kas dod iespēju
paaugstināt izdevumu daļu, tajā skaitā algu daļā. Šā resursa pieauguma vairs nav.

Tāpēc, lai cik arī sāpīgi tas būtu, mums diemžēl ir jāreaģē
arī pretējā virzienā. Šī programma sastāv no trim gadiem.

Kas attiecas uz atlīdzību… un šeit nevajadzētu jaukt… Es
nerunāju par algām, es runāju par atlīdzību, kas bez algām ietver sevī vēl arī
piemaksas, prēmijas, naudas balvas… Un šajā valstī ir izveidota ļoti stratificēta
un ļoti sarežģīta atalgojumu sistēma. Turklāt šī sistēma ir iespējama tikai tad,
ja ir attiecīgs ienākumu, ieņēmumu nodrošinājums.

Tāpēc šis 15 procentu samazinājums ir nopietns uzstādījums un
neapstrīdams uzstādījums, lai mēs varētu saņemt kopējo finansiālo ekonomisko
atbalstu.

Mums bija ļoti grūti sākumā to pieņemt kā valdībai. Mēs
uzskatījām, ka solis uz algu iesaldēšanu jau ir pietiekams, taču tas netika
uzskatīts par normālu argumentu. Turklāt šoreiz pirmo reizi tas skar ne tikai valsts
iestādēs strādājošos, ne tikai valsts akciju sabiedrībās strādājošos, bet arī
pašvaldībās un pašvaldību akciju sabiedrībās un uzņēmumos strādājošus
cilvēkus.

Viens no uzstādījumiem, lai mēs varētu šo programmu īstenot, ir
absolūta solidaritāte. Tas nozīmē, ka faktiski laikam vienīgā sfēra, kur valdība
nevar pieņemt lēmumu, ir privātā sfēra. Tur uzņēmēji paši pieņem lēmumus, bet
tajā pašā laikā starptautiskās organizācijas no mums pieprasa visdažādākos
dokumentus, kas apliecina, ka arī privātajā sfērā šie algu samazinājumi ir
obligāti vajadzīgi un ir nosakāmi. Bet to mēs nevaram izdarīt juridiski, lai
nebūtu…

Es tālāk tikai konkrētus likumprojektus mēģināšu jums
paskaidrot, jo saprotu, ka tie varbūt dažādi tiek uztverti. Es ceru, ka ne tikai
politiski dažādi, bet dažādi arī pēc būtības, jo varbūt nav pilnīgas izpratnes.
Es saprotu, ka arī mēs 24 stundu laikā varbūt saražojam ne pašu kvalitatīvāko
produktu. Un tomēr pēc būtības.

Es runāšu par izdevumu daļu. Ja izdevumu daļā ir 90 latu liels
palielinājums neapliekamajā minimumā, tad tas vairs… tas patlaban dabā tā nav.
Patlaban ir 80 lati neapliekamais minimums. Mēs esam iekļāvuši programmā
palielinājumu līdz 90 latiem; un arī par apgādājamām personām mēs nevaram
palielināt par 20, bet mēs esam atstājuši 10 latu palielinājumu, un kā kompensāciju
tam sarunās ar arodbiedrībām mēs likām priekšā samazinājumu iedzīvotāju
ienākuma nodoklim par diviem…

Vienlaikus mēs noslēdzām līgumu ar pašvaldībām. Vakar vakarā
mēs parakstījām dokumentu ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju, un tajā
mēs skaidri definējām divas lietas: gan valdība, gan pašvaldības ar visām savām
struktūrām apņemas solidāri samazināt savu atlīdzības, atalgojuma fondu par 15
procentiem. Tajā pašā laikā, zinot to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze
– mīnus 22 procenti – visvairāk skars tieši pašvaldības, šajā pašvaldību
protokolā un mūsu finanšu plānā 80 procenti tiek mainīti uz 83 procentiem par labu
pašvaldībām. Un es visā šajā programmā visgrūtāko situāciju paredzu tieši
pašvaldībās, tāpēc tieši es, deputāti, domāju, ka mums ļoti strauji nāksies
diskutēt par jauniem nodokļiem, kas ir virzīti tieši uz pašvaldību atbalstu. Mēs,
valdība, patlaban šajā programmā no 1.janvāra to nevaram izdarīt, jo ir problēmas
ar tiesisko paļāvību. Nevar divās dienās iedibināt likumus, kas saistīti ar
nekustamo īpašumu, taču ir jārod iespējas izskatīt jautājumu par to, kad ieviesīs
nekustamā īpašuma normu arī attiecībā uz dzīvojamo fondu, nosakot, protams, zināmu
limitu, – es domāju, 40–50 kvadrātmetrus uz cilvēku. Tāda varētu būt
pašvaldību kategoriska prasība deputātiem un valdībai, lai ienākumiem nodrošinātu
šādu posteni. Mēs uzskatām, ka to vēl 2009.gadā varētu neieviest, ja mums izdotos
šo problēmu tomēr novērst… Cerot, ka ekonomika tik strauji nesamazināsies, mēs
tomēr varētu šo normu neiedibināt. Tā cilvēkiem ir ļoti smaga sociālā norma.

Protams, ja mēs runājam tikai par tiem, kuriem platība ir vairāk
nekā 50 kvadrātmetri, rēķinot uz vienu cilvēku, tad te ir drusku cita situācija, bet
tomēr arī tas nav vienkārši.

Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad izdevumu daļā ir ļoti
svarīgi uzsvērt vēl divas lietas. Es paredzu, ka te ir pietiekami daudz opozicionāru,
kas mēģinās stāstīt ko citu. Taču es gribu pateikt pilnīgi precīzi, ka šīs
programmas sociālajā daļā tiek saglabāti šie posteņi, lai mūsu lielākā
iedzīvotāju daļa – pensionāri – neizbaudītu pensijas samazinājumu. Vēl vairāk!
Šajā programmā ne tikai pensijas tiek saglabātas, bet no 1.janvāra tiek nodrošināta
arī 30 santīmu papildpiemaksa tiem, kuri savā laikā, ieviešot jauno pensiju likumu,
izbaudīja šā likuma netaisnīgumu.

Tas pats attiecas uz māmiņu pabalstiem, uz bērnu pabalstiem un
visām citām šīm lietām. Šie posteņi ārā izņemti nav, tāpēc katram, kas te
nāks un mēģinās teikt ko pretēju, es atbildēšu, ka tā ir nepatiesība. Tāpēc,
runājot par sociālo bloku, mēs neesam pasliktinājuši šīs sabiedrības grupas
stāvokli, neskatoties uz to, lai arī cik smaga mums būtu finansiālā situācija.

Mums, cienījamie kolēģi, bija divas problēmas. Tā pirmā problēma
ir tāda: ja mēs gribam trīs gadu programmu izpildīt situācijā, kad 2009.gadā ir
mīnus 5 procenti kopprodukts, bet, pie pesimistiska scenārija, mīnus 3 procenti vēl
arī 2010.gadā, tad tikai 2011.gadā mēs izejam uz 0,5 procentu pozitīvu scenāriju.
Tāpēc labāk šoreiz orientēsimies uz pesimistisku, nevis uz optimistisku lietu.
Tāpēc man jāsaka tā, ka attiecībā uz izdevumu daļu mēs ieplānojām 2,5 procentu
deficītu. Kopā ar jums mēs ar to nācām klajā.

Tagad, lai mēs varētu panākt 4,5 procentu deficītu vai, precīzāk
izsakoties, – 4,9 procentu deficītu, mums nāksies samazināt izdevumus tuvu pie 700
miljoniem, bet ienākumus – tuvu pie 300 miljoniem. Tas kopā ir viens miljards. Nav ko
sevi mānīt! Mums nav nekādas citas iespējas 2009.gadā panākt šādu deficītu, kurš
strauji samazinās, bet 2011.gadā pie šīs programmas izpildes tas kļūs par nulli. Bet
tad, lūk, tas nozīmē, ka mēs veicam visus šos smagos pasākumus. Lai jums būtu
pilnīga skaidrība, mēs no 2,5 procentu liela deficīta nonākam pie 4,9 procentu
deficīta.

Ja mēs runājam par ieņēmumu daļu, tad… Es vispirms pabeigšu par
izdevumu daļu…

Viens no atbalsta nosacījumiem ir tāds, uz kuru mēs ietaupīt vairs
nevarēsim, kaut gan, es neslēpšu, valdībai bija šī doma – pēc iespējas mazāk un
mazāk aiztikt atlīdzību, atalgojumu cilvēkiem pēc principa… pēc iespējas mazāk
atbrīvot šos cilvēkus, jo pašreizējā situācijā… Mēs neesam krīzē šodien…
Šodien katrs saņem savu algu, liela daļa, starp citu, pirms 1.novembra ir saņēmuši
prēmijas, un nevienā no valstī strādājošajām pašvaldībām… strādājošajām
struktūrām krīzes nav. Tas, cik strauji ir mainījusies dienas kārtība apmēram
četru mēnešu laikā, kad mēs runājām par ļoti augsto inflāciju un par to, ka mums
ir jāved strādnieki iekšā… Mēs trīs mēnešu laikā esam pilnīgi mainījuši
dienas kārtību. Mums inflācija vairs nav galvenais jautājums, mums darbaspēka
ievešana vairs nav galvenais jautājums, bet mums ir citi jautājumi. Mums jautājums ir
bezdarba pieaugums, nevis inflācija, arī straujais kopprodukta samazinājums…

Nu tad, lūk, pie šādām straujām ekonomikas izmaiņām mūsu
izvēle ir šāda. Mēs vēlējāmies ietaupīt uz atlīdzības samazinājuma rēķina,
neapgūstot visu Eiropas Savienības fondu 2009.gadā un tādā ziņā izdarot mazāku
spiedienu uz tiem cilvēkiem, kuriem nule kā iesaldē algu. Taču šāds nosacījums nav
izpildāms, jo kopējā programma nepieļauj šādu situāciju, tāpēc ka viena no
struktūrām, kura ir izteikusi vēlmi atbalstīt Latviju šādā ekonomikas straujā
izmaiņā un uzdevumu pārfinansēšanā, kategoriski pieprasa – un tai ir
taisnība –, lai Eiropas nauda tiktu apgūta pilnībā. Līdz ar to šis postenis
vairs nav taupīšanas objekts, un visus 800 miljonus mums nāksies apgūt. Tāpēc, ja
tas ir tā, mums nav iespējas izdarīt to, ko mēs bijām plānojuši darīt, lai kaut
cik mazinātu iespaidu uz cilvēku atalgojumu. Mēs to izdarīt nevaram!

Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad man vēl ir jāsaka tā: ir
divas grupas, par kurām mēs īpaši runājām arī jau iepriekš… Tie ir valstī
strādājošie… tie ir skolotāji un ārsti, kuriem tiek piemērota cita sistēma. Un,
ņemot vērā to, cik liela nozīme ir šīm divām profesijām, mēs tomēr panācām, ka
programmā ir īpaša atalgojuma politika šīm divām grupām.

Attiecībā uz skolotājiem šeit ir izmaiņas, kas ir saistītas nevis
ar 15 procentu samazinājumu… Nē, šāda samazinājuma skolotājiem nebūs, bet ir
vesela virkne papildu piemaksu, kas no 1.janvāra netiks izmaksātas. Ir arī vesela
virkne tā saucamo ietaupīto slodžu līdz 5 procentiem, kas tiks ietaupītas, un
skolotājiem galvenā reforma atlīdzības un skaita ziņā acīmredzot notiks septembrī,
kura tāpat būtu notikusi, ja šī krīze, teiksim, mums nebūtu tuvojusies un nebūtu
notikušas šīs te straujās izmaiņas. Un tas nozīmē, ka es varu no šīs tribīnes
teikt, ka skolotāji algas samazinājumu tādā veidā, kā tā mazināsies citiem valsts
pārvaldē strādājošiem… ka viņi neizjutīs tik smagi šo triecienu.

Kas attiecas uz veselības aprūpē strādājošajiem. Veselības
aprūpes sistēmai netiks samazināts finansējums. Mēs nevarējām atrast nevienu
posteni, ko varētu samazināt veselības aprūpē, jo mēs esam pēdējā vietā
attiecībā uz kopproduktu, kas piešķirts cilvēku veselības aprūpei, un tie ir
2,8 procenti, ja mēs runājam par to, ko valsts tai sniedz. Tāpēc šajā postenī
mēs pierādījām, ka mums nav iespējas ietaupīt nevienā variantā.

Tiesa gan, ņemot vērā to, ka gan slimnīcas, gan arī citu
pakalpojumu sniedzēji tomēr ir akciju sabiedrības vai SIA, kuru īpašnieki ir valsts
vai pašvaldības, visiem pilnvarniekiem ir uzdots sasaukt akcionāru sapulces un nevis
lineāri samazināt algas vai atlīdzību, bet samazināt atlīdzības fondu kopumā…
Kā viņi to dara – to lemj attiecīgo akciju sabiedrību valdes, atskaitoties akciju
sabiedrības akciju turētājiem.

Esošajā situācijā, runājot par lielajiem mērķiem, šajā
programmā viens no būtiskākajiem mērķiem… pats pamatmērķis, kāpēc mēs ejam uz
šādiem ļoti nopietniem, es gribētu teikt, samazinājumiem, kas principā ir unikāli,
– un to atzīst arī starptautiskās institūcijas… jo šādu kritumu, kas ir
7 procenti divos gados, kopproduktā ir ļoti grūti divos vai trijos gados nokupēt
ar ieņēmumu un izdevumu izmaiņām. Tomēr man ir jāsaka tā, ka pats pamatmērķis
šeit ir ievērots, un pirmais mērķis ir absolūta lata kursa pret eiro stabilitāte un
lata kursa maiņas saglabāšana, tāda, kāda ir noteikta līgumā ar Eiropas Centrālo
banku un mūsu banku. Bez diskusijām. Tāpat arī 2012.gads kā mērķa gads eiro
ieviešanai…

Runājot par ieņēmumu daļu, man ir ļoti svarīgi pateikt vairākas
lietas, par kurām, kā es paredzu, šeit būs ļoti liela kritika. Runājot par
nodokļiem, ir tikai divas iespējas: vai nu jūs palielināt tiešos nodokļus, vai
netiešos nodokļus. Atcerēsimies… Tad, kad patēriņš bija ļoti straujš un
mazumtirdzniecības apgrozījums gadā mainījās par 30 un vairāk procentiem, kad
privātais patēriņš pieauga vairāk nekā 20 procentu gads pret gadu… jā,
neapšaubāmi, tas varbūt bija tas laiks, kad vajadzēja ieviest paaugstinātu PVN uz šo
patēriņu. Taču atcerēsimies, kāda bija inflācija tajā laikā! Es nezinu, vai
deputāti būtu atbalstījuši paaugstinātas PVN likmes ieviešanu tajā laikā, kad pati
cenu dārdzība precēm auga vairākkārt – par 17, 18, 20 un vairāk procentiem tā
auga pārtikas precēm. Baidos, ka ar atpakaļejošu datumu varbūt esam visi drosmīgi,
bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka liekais vairākums pat nebūtu gatavs runāt par šo
lietu.

Pēc politiskās loģikas un ekonomiskās loģikas, tad, kad samazinās
ekonomikas attīstības temps, nodokļi vai nu jātur uz vietas, vai jāsamazina. Tad, kad
ekonomikas attīstības temps pieaug, nodokļi ir vai nu jāpaaugstina, vai jāaptur.

Skaidrs, ka tas viennozīmīgi attiecas uz tiešajiem nodokļiem, un to
mēs šeit arī īstenojam ar savu piedāvājumu. Tas ir neapstrīdami. Attiecībā uz
patēriņa nodokļiem tam ir īpaša jēga.

Patēriņa nodokļi ir divi – pievienotās vērtības nodoklis un
akcīzes nodoklis.

Pievienotās vērtības nodoklis. Kāpēc valdība nāk ar šīs likmes
palielinājumu? Eiropā ir konkrēti piemēri, kas ir faktiski pierādījuši, ka
pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņa nostabilizē budžetu. Vācija nupat,
pirms diviem gadiem, izmainīja pievienoto vērtību par trim procentpunktiem un no
negatīva budžeta iegāja pozitīvā budžetā. Viena no retajām valstīm Eiropā, kam
ir pozitīva budžeta bilance. Tas, protams, maksā, bet darīt tur neko nevar.
Attiecībā uz PVN likmēm dažādām preču grupām viens no valdības soļiem, kas
nebija vienkārši paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, bija saistīts ar šādu
loģiku. Mēs ejam inflācijas samazināšanas… mēs esam patlaban inflācijas, dzīves
dārdzības samazināšanas etapā, un, ja mēs precei, kas samazinās pēc savas
vērtības, palielinām pievienoto vērtību, absolūtās vērtības ziņā šī prece
būs lētāka nekā pirms trim mēnešiem ar mazāku PVN likmi. Tad tas nozīmē, ka
izslēdz karteļu vienošanos, pret ko valdība ļoti nesaudzīgi cīnīsies. Un
mēģinājumi mākslīgi vienoties par cenu paaugstināšanu… Mēs uzskatām, ka,
neskatoties arī uz to, ka 3 procentus pieliek PVN klāt, mēs neieraudzīsim strauju cenu
kāpumu produkcijai, kas tika piedāvāta konkurētspējīgā tirgū.

Cita lieta ir ar monopolprecēm. Tāpēc šajā programmā ir
iestrādāta pazemināta pievienotā vērtība – nevis 21 procents, bet 10 procenti (tur
ir 5 procentu pielikums). Tās ir tādas lietas, kas, neapšaubāmi, pirmkārt, ir
monopolpiedāvājums un, otrkārt, sāpīgākais. Kā jūs to labi redzat, tās ir
ieliktas likumā. Tās ir: siltums, elektrība, zāles, publiskais transports un zīdaiņu
pārtika. Mēs nevarējām paplašināt citas grupas arī fiskālu iemeslu dēļ. Pie kam
mums neizdevās pierādīt, ka arī… nevaram pierādīt mūsu un arī, teiksim,
starptautiskajām finanšu organizācijām, ka arī tādos konkurētspējīgos
piegādājumos kā grāmatu ražošana un tirdzniecība, kā viesnīcu pakalpojumi, kuriem
ir brīvs, konkurējošs tirgus, ir iespējams piemērot to pazemināto likmi, ko parasti
piemēro monopolpakalpojumu piedāvājumu rezultātā. Pie kam, runājot par viesnīcām,
valdība noklausījās, protams, ļoti asos protestos. Es varu teikt tikai to, ka drīzāk
jau nu viesnīcu pakalpojumu apjoms būs atkarīgs no tā, kāds būs dzīves līmenis un
pirktspēja tiem cilvēkiem, kas ierodas šajās viesnīcās. Un tas ir mazāk saistīts
ar to dzīves līmeni un pirktspēju, kas ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šeit. Un mēs
ar jums viesnīcās nedzīvojam. Lielākoties tas būs atkarīgs no citu valstu
tūristiem, kas šeit ieradīsies, un viņu dzīves līmeņa. Un es nedomāju, ka
pievienotās vērtības pieaugums, kurā viesnīcas ielika iekšā ne tikai tīros
viesnīcu pakalpojumus, saņemot PVN priekšnodokli, bet ielika iekšā arī veselu virkni
pakalpojumu (ēdināšanas un citus pakalpojumus), būs tas, kas šo biznesu izjauks. Pie
kam man jāsaka viena lieta, cienījamie deputāti, jūsu zināšanai – visas tās
nozares, kas ir ar pazemināto likmi, saņem no valsts budžeta tiešās dotācijas.
Pirmajā pusgadā viesnīcu bizness no visu citu nodokļu maksātāju naudas saņem
vairāk nekā 5 miljonus latu.

Ziniet, man ir grūti iedomāties, ka pietiekami grūtās finansiālās
situācijās nodokļu maksātāji no savas naudas uztur zināmu daļu biznesa. Nedomāju,
ka tas ir pareizais ceļš.

Es pilnīgi saprotu šos biznesa īpašniekus un organizētājus. Es
saprotu viņu protestus, bet tas nav tas veids, kas mums šajos apstākļos, pēc manas
pārliecības, ir pats pirmais, ko mēs varam piemērot līdzīgām lietām kā zālēm,
kā elektrībai un siltumam; tās ir nesalīdzināmas lietas, no cilvēku sociālā
atbalsta viedokļa.

Kas attiecas uz veselu virkni citu prasību, īpašs gadījums šeit ir
prese.

Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs runājam par Latvijas valdības
pieņemtajiem mēriem, nedaudz atkāpšos atpakaļ… Tagad, kad mēs varam pārmest
Latvijas valdībai, ka tā no 5 procentiem paaugstina pievienotās vērtības nodokli uz
10 procentiem, es vienkārši lūgšu jūs iepazīties ar Igaunijas valdības politiku:
tur no 2008.gada 1.janvāra maksimāli palielināja likmi komunālajiem pakalpojumiem,
elektrībai un siltumam, kā arī benzīnam un degvielai pie daudz citādākas cenu
struktūras. Tas nozīmē, ka ne tikai mēs vienīgie ejam šo ceļu, ņemot vērā to,
kāda ir situācija ekonomikā. Arī Lietuvas valdības jaunā programma sevī ietver ne
tikai PVN palielinājumu, bet arī vēl daudz smagāku lietu, jo atšķirībā no mums
Lietuvā vēl ilgi pastāvēja pazeminātā likme pārtikas produktiem. Un tagad tās
valdībai būs jāsper soļi, kas mūsu valdībai nav jādara. Tas ir ļoti sāpīgi, ka
jūs pazemināto likmi pārtikas produktiem esat spiesti palielināt atpakaļ uz
pamatlikmi.

Jā, tās ir mūsu kaimiņu problēmas. Un jāsaka uzreiz: ja mēs šo
programmu neīstenosim, tas atstās graujošu iespaidu ne tikai uz mūsu ekonomiku, bet
arī uz to valstu ekonomiku, kuras ir mums apkārt un kuras ir mūsu produkcijas galvenās
noņēmējas un arī preču eksportētājas uz šejieni. Tā ka mūsu atbildība ir ne
tikai Latvijā, mūsu atbildība ir arī reģionāla atbildība.

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nav valdības jautājums. Šis
jautājums ir plašāks. Tas ir nopietnāks. Par to teica Valsts prezidents.

Es domāju, ka mums būs laiks analizēt, kāpēc tik straujas
izmaiņas piedzīvojām tieši mēs. Vai mēs esam pirmie? Vai pēc mums šīs izmaiņas
būs arī citiem?

Taču viens ir skaidrs. Tā informācija, kādu es esmu ieguvis no
starptautiskajām institūcijām, nopietnām starptautiskām institūcijām, ir sekojoša.
Uz mums skatās ļoti daudzi. Uz mums skatās Eiropas Savienība, NATO. Uz mums skatās
ļoti daudzas institūcijas. Un, ja mēs par to nelasām katru dienu avīzēs un
starptautiskos žurnālos, tad tas vēl nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka mēs
varam bezatbildīgi izturēties pret šo situāciju.

Un tāpēc es varu izteikt tikai vienu lūgumu: pieņemot
visnežēlīgāko kritiku un, protams, uzņemoties atbildību, es tomēr aicinu deputātus
pieņemt valstiskus lēmumus, šo programmu atbalstot.

Kas attiecas uz pēcetapiem šīs problēmas risināšanā, uz
kontroli, šo līdzekli… Es tagad nerunāju par līdzekļiem, kurus mēs varbūt
aizņemsimies. Varbūt mums aizdos. Šeit absolūti nav ne mazāko valdības domu, ka mēs
būtu pret to, ka šo kontroli paceltu daudz augstākā līmenī, piesaistot gan Latvijas
Banku, gan attiecīgo institūciju, tajā skaitā arī Valsts kontroles struktūru, šo
eventuālo, iespējamo līdzekļu izlietošanas kontrolē.

Taču pagaidām es teikšu tā: šie dokumenti un programma, ko mēs
esam sagatavojuši, – tā nav biļete uz vilcienu, tā nav naudas saņemšanas kvīts.
Tā ir tikai programma, uz ko mums jātiecas un ko mēs esam izdarījuši, lai mēs
iespējami saņemtu šo atbalstu.

Noslēgumā es pateikšu tikai par trijiem atbalsta izlietošanas
veidiem, ja mēs to saņemsim.

Ja mēs to nesaņemsim? Arī pie tādas programmas mēs strādājam.
Taču es uzskatu, ka patlaban visi spēki būtu jāvelta tieši šai programmai. Protams,
mēs nevaram paļauties tikai uz to, vai kādam būs līdzekļi, vai kāds varēs aizdot.
Ja nevarēs, mums būs alternatīvs plāns, bet tad tas plāns būs pilnīgi citādāks un
daudz smagāks, bet es negribētu patlaban jūs iepazīstināt ar šā plāna, tā teikt,
finesēm. Kaut gan tie, kas zina ekonomiku, skaidri saprot, ko tas nozīmē.

Ko es gribu teikt noslēgumā? Pateikšu par divām lietām, par ko
visu laiku šeit ir bijusi runa. Šeit ir vēl divi dokumenti par atalgojumiem. Es
vēlreiz gribu atkārtot, ka runa ir par atlīdzības fondu, cienījamie deputāti! Tas
nav tā, ka visiem samazina algu par 15 procentiem. Nē, te ir runa par atlīdzības
fondu, par ko attiecīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu, par to pats atbildēdams.
Tajā skaitā par visām piemaksām, prēmijām, papildu piemaksām un tā tālāk.

Un pirmais, kas būtu jāsamazina, ir redzams mūsu dokumentā,
likumprojektā. Tas darbojas tikai 2009.gadā. Mēs ļoti rūpīgi esam skatījušies, lai
mēs nepārkāptu Satversmi vai citus likumus. Es domāju, mēs pierādīsim, ka mēs to
nedarām. Mums nav tiesību lauzt kolektīvos līgumus akciju sabiedrībās vai
uzņēmējdarbības formās. To mēs nedarām! Bet mums kā akcionāriem, akcionāru
pārstāvjiem valstī, ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci un prasīt samazināt
atlīdzības fondu attiecīgā kolektīvā līguma ietvaros. Ja tas nenotiek, pārskatot
kolektīvo līgumu, tad tas pamatā ir saistīts ar darbinieku skaita samazināšanu,
nevis ar atlīdzības piespiedu samazināšanu. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par lietām, kas saistītas ar šīs eventuālās naudas
izmantošanu. Es domāju, ir par agru par to runāt. Un tomēr vienmēr es paredzu, ka
nāks šeit cilvēki un teiks, ka mēs te runājam… Kāpēc mēs to visu darām? Mēs
visu to darām tādēļ, lai pārvarētu šo krīzi, kuras vēl nav, bet kura būs. Un, ja
mēs to darīsim apsteidzoši, tad, es domāju, mēs samazināsim šīs krīzes ziņu.

Un faktiski vajadzības mums ir tikai trīs: pirmā vajadzība ir
saistīta ar to, ko es jums jau stāstīju, – tā ir kasu likviditāte, budžeta
pakāpeniska samazināšana un pārfinansēšana ar mērķi pamazām šo kredītu atdot,
pie reizes savus izdevumus attiecinot uz saviem ienākumiem. Uz saviem, nevis uz svešiem
ienākumiem!

Otrā vajadzība – tā ir rezerve. Es pasvītroju – rezerve, nevis
izdevumi banku sistēmai, kur mums ir citas saistības! Nav ne 1995.gads, ne 1998.gads. Jo
mēs jau teicām, ka esam piedzīvojuši banku krīzi, kurā mēs vienkārši
aiztaisījām bankas ciet. Un mēs šīs privātbankas neglābām.

Nu ir cita situācija! Mēs esam Eiropas Savienībā, ir citi
kritēriji, ir citi pienākumi, kas mums ir saistoši ne tikai pret tiem cilvēkiem, kuri
tur naudu bankās, bet arī pret bankām no Eiropas un citām valstīm, kas ir mūsu banku
sistēmai aizdevušas. Mēs nevaram no tā norobežoties! Bet tā ir rezerve. Mēs tomēr
ceram, ka banku sistēmu mēs nostabilizēsim, netērējot šo aizņemto naudu. Labākajā
gadījumā tas varētu būt papildu depozīts, ko mēs atgūtu atpakaļ pret ķīlu.

Un vēl trešā lieta, kas prasa atsevišķu analīzi. Tā ir pavisam
cita lieta, ar ko tagad nodarbojas visas Eiropas valdības neatkarīgi no tā, lai arī
kādas Eiropas regulas un Eiropas saistības būtu šinī brīdī. Tā ir visizmisīgākā
metode, kā tieši atbalstīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar ražošanu vai ar
pakalpojumu sniegšanu situācijā, kad banku sistēma praktiski ir atteikusies to darīt.

Un šeit es jau vairākas reizes esmu teicis: šie līdzekļi ir
konkrēti izlietojami mūsu eksporta atbalstam – kredītlīniju nodrošināšanai
situācijā, kad nobremzējas maksājumi par mūsu produkciju ne tikai ārpus Eiropas
Savienības, bet arī Eiropas Savienībā. Un te ir vesela virkne atbalsta sistēmu, kas
faktiski simulē banku sistēmu Eiropas Savienības projektu apgūšanai. Es tomēr ceru,
ka mums nebūs jānonāk līdz sistēmai, kad mums atliks aizstāt bankas vai izolēt
tikai mūsu valsts banku. Es tomēr ceru, ka banku sistēma galu galā attapsies un
iesaistīsies šīs ekonomikas, tā varētu teikt, dzīvības uzturēšanā vai, es ceru,
pat atjaunošanā.

Taču mēs nevaram paļauties uz emocijām, tāpēc ka, neapšaubāmi,
arī šis mērķis ir ārkārtīgi svarīgs.

Sirsnīgi pateicos par man doto iespēju uzstāties šeit.

Paldies jums, deputātu kungi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt mūsu apstiprināto darba
kārtību, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas priekšsēdētāja komisijas vārdā parakstītu vēstuli ar
lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un pirms sadaļas, kura mums
tagad būtu jāskata saskaņā ar apstiprināto darba kārtību… tātad pirms sadaļas
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā pirmo jautājumu iekļaut
budžeta grozījumu likumprojektu paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā, taču
budžeta grozījumu likumprojektu paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā, taču
saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums jebkurā gadījumā par katra likumprojekta
iekļaušanu darba kārtībā ir jālemj atsevišķi.

Un tāpēc šis jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka
manis jau minētajā vietā, tātad pirms sadaļas par amatpersonu apstiprināšanu,
ievēlēšanu un tā tālāk, tiek iekļauts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti
neiebilst.

Vai ir iebildumi pret to, ka tiek iekļauts darba kārtībā manis jau
minētajā vietā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
akcīzes nodokli”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Par valsts vai pašvaldības
institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” iekļaušanu pirmajam lasījumam?
Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti
neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un
konsulārā dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā? Deputāti
neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Finansu un
kapitāla tirgus komisijas likumā” skatīšanu pirmajā lasījumā? Deputāti
neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Vispārējās
izglītības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Zinātniskās
darbības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti
neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Profesionālās
izglītības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Prokuratūras
likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Nacionālās
drošības likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Bāriņtiesu
likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” iekļaušanu
pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes komisijām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Radio un
televīzijas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti
neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas
likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts kontroles
likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” iekļaušanu
pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam?
Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Ministru kabineta
iekārtas likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums likumā „Par
pašvaldībām”” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” iekļaušanu pirmajam
lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Militārā
dienesta likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Latvijas
Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības
likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti neiebilst.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Augstskolu
likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputātam Leiškalnam ir iebildumi?…
Lūdzu zvanu!

Deputāts Šadurskis grib runāt… Jā, balsošana laikam vēl nav
sākusies…

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” grozījumiem darba kārtībā.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Jums ir piecas minūtes.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nav nekādas nepieciešamības iekļaut
likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”. Ja Saeima vēlas debatēt par likumu
„Par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” un lai
šī vispārīgā likuma norma varētu konkurēt ar speciālā likuma normu, ar Augstskolu
likuma normu par atlīdzību, tad man jums jāsaka, ka šeit nekādu kolīziju nav, jo
Augstskolu likums par šiem jautājumiem nerunā. Līdz ar to nav nekādas vajadzības
iekļaut Augstskolu likumu.

Otrkārt. Ja tomēr Augstskolu likumā tiks izdarīti šie grozījumi
un ja šajā likumā noteikto mēnešalgu, prēmijas, piemaksas, kompensācijas, pabalstus
un citus mantiskos labumus atlīdzības nozīmē 2009.gadā noteiks saskaņā ar īpašu
likumu, tad man diemžēl jāsaka (un to varbūt valdība nav pamanījusi), ka mums ir
arī privātās augstskolas. Un šeit gan, izdarot šādus grozījumus Augstskolu likumā,
godātie kolēģi, jūs izdarāt ļoti īpatnēju darbību, jo tad nav skaidrs, kādā
veidā tiek regulēts atalgojums privātajās augstskolās.

Tā ka, kolēģi, es pieļauju, ka, labu gribot, jūs risināt
problēmu, kuras nav, bet radāt problēmu, kuras nebija pirms tam. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Labosim!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Šadurskim.

Vai kāds vēlas runāt „par”? Lūdzu zvanu! Balsosim par
grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu
„Grozījums Augstskolu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 22, atturas – 14. Darba kārtība
grozīta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts
civildienesta likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts
kultūrkapitāla fonda likumā” iekļaušanu pirmajam lasījumam? Deputāti
neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums
Izglītības likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā
lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Tiesu
ekspertu likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā
lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums
likumā „Par Latvijas Banku”” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? (No
zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Man ir!”) Šai gadījumā deputāti var
iebilst. (No zāles: „Ir!”)

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Es saprotu, ka deputāts Kārlis
Šadurskis arī gribēs runāt. Viens var runāt „par”, viens – „pret”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Man jāteic, ka Ministru prezidents jau pēc tam,
kad atbildīgā komisija bija izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un
piešķīrusi tam steidzamību, atsauca šo likumprojektu. Mēs veicām komisijā aptauju
un piekritām Ministru prezidenta ierosinājumam šo likumprojektu no paketes atsaukt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Šadurskis vēlas vēl kaut ko
piebilst? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, paldies!”) Nē. Līdz ar to
likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” netiek iekļauts Saeimas
šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un tiek izņemts no
budžeta grozījumu likumprojektu paketes.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” iekļaušanu šodienas
sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums
Publisko aģentūru likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums
Latvijas Nacionālās operas likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā
lasījumā? Deputāti neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums
Tiesībsarga likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti
neiebilst.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījums Valsts
drošības iestāžu likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā
izskatīšanai pirmajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Un vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” iekļaušanu šodienas sēdes darba
kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to, godātie kolēģi, sāksim skatīt nupat apstiprināto
darba kārtību.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

Pirms Leiškalna kungs sāk runāt, es vēlētos atgādināt: ja,
izskatot gan budžeta likumprojektu paketi, gan arī budžeta grozījumu likumprojektu
paketi, ir jābalso par steidzamību, vispirms tiek balsots par steidzamību, pēc tam ir
pieļaujamas debates par visu likumprojektu paketi kopumā. Un savukārt pēc tam tiek
balsots par katru likumprojektu atsevišķi.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, dāmas un kungi! Paldies, priekšsēdētāja kungs un
viss Augstais Prezidij! Atbildīgā komisija vairāku dienu laikā ir saņēmusi un
šodien oficiāli nodod Saeimai grozījumus valsts budžetā 2009.gadam ar visu 39
likumprojektu paketi, no kuriem mūsu darbības rezultātā ir palikuši 38.

Jāteic, ka atbildīgā komisija ar valdības sagatavotajiem
materiāliem neoficiāli sāka strādāt jau vakar, kā rezultātā četru likumprojektu
vietā valdībai nācās iesniegt atbildīgajai komisijai vēl 34 likumprojektus, jo mums
bija diezgan nopietnas iebildes pret darba kārtības 4.punktu – likumprojektu „Par
valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”.

Atbildīgā komisija ir izskatījusi visus likumprojektus, norādījusi
uz vairākām tehniskām un gramatiskām kļūdām, kuras neapšaubāmi varēja rasties,
šādā steigā sagatavojot budžeta paketi.

Atbildīgā komisija jau ir ķērusies pie labojumiem, kas tiks
iestrādāti starp pirmo un otro lasījumu, kur priekšlikumu iesniegšanas termiņš gan
būs ārkārtīgi īss.

Līdz ar to atbildīgās komisijas vārdā es aicinu noteikt
steidzamību visiem šajā paketē iekļautajiem likumprojektiem. Bet acīmredzot mums par
katra likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā jābalso atsevišķi.

Tātad aicinu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Jā, godājamie kolēģi! Kā jūs zināt, vispirms
mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” steidzamības
piešķiršanu. Debatēs ir pieteikušies seši deputāti.

Pirmā ir Kalnietes kundze. Vai jūs vēlaties runāt par steidzamību?
Nē.

Es saprotu, ka visi deputāti, kas ir pieteikušies debatēs, vēlas
runāt par likumprojektu paketi, nevis par steidzamības piešķiršanu.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!

Otrs likumprojekts, kuram atbildīgā komisija prasa steidzamību, ir „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības
nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi!

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Par
valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu
atlīdzību 2009.gadā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu jūs atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums
Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos kolēģiem.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu
likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu balsot par steidzamību
likumprojektam „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 19, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt steidzamību
likumprojektam „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 20, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Prokuratūras likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums
Nacionālās drošības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Nacionālās drošības likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Bāriņtiesu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Bāriņtiesu likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Par steidzamu komisija lūdz atzīt arī likumprojektu „Grozījums
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā
„Par zemes komisijām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums
Radio un televīzijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Radio un televīzijas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums likumā
„Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā
„Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 16, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Aicinu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Satversmes tiesas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 15, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Valsts kontroles likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts kontroles likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu jūs noteikt
steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
likumā „Par pašvaldībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Militārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Militārā dienesta likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas
kārtības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas
Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī Šadurska kunga pieminētajam un komisijā jau rūpīgi
skatītajam likumprojektam „Grozījums Augstskolu likumā” lūdzam noteikt
steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Steidzamību komisija prasa arī likumprojektam „Grozījums Tiesu
ekspertu likumā”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Tiesu ekspertu likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina noteikt steidzamības režīmu
likumprojektam „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Lūdzu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums Publisko
aģentūru likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Publisko aģentūru likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums Latvijas
Nacionālās operas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Lūdzam noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Tiesībsarga likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Tiesībsarga likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums
Valsts drošības iestāžu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies. Te nu nāk pats pīrāgs. Atbildīgā komisija
aicina noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2009.gadam””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2009.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Dārgie draugi! Aicinu jūs atbalstīt par steidzamu noteikto
likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Sākam debates.

Pirmajam debatēs vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministri! Deputāti!
Es uzreiz vēlos likt uzsvaru uz galveno jautājumu. Šodien valdība Saeimai iesniedza
priekšlikumu, kuram ir nepārvērtējama nozīme tautsaimniecības attīstībā.

Es aicinu atbalstīt Valsts ekonomikas stabilizācijas programmu, ko
Finanšu ministrija ir izveidojusi kopā ar Latvijas un starptautiskajiem sadarbības
partneriem.

Šis Ministru kabineta akceptētais dokuments paredz virkni nopietnu
pasākumu.

Svarīgākais – tuvāko divu gadu laikā mums jāspēj nodrošināt
budžeta deficīta samazinājumu, jāspēj konsekventi izpildīt citus Māstrihtas
kritērijus, lai laikus sagatavotos eiro ieviešanai. Mēs intensīvi, tas ir, 24 stundu
režīmā, runājam ar starptautisko finanšu institūciju pārstāvjiem par iespējamo
palīdzību mūsu valsts ekonomikai. Esmu gandarīts par vakardienas tikšanos Stokholmā,
kur programma tika ļoti labi novērtēta Ziemeļvalstu finanšu ministru vidū. Īpaši
pateicīgs esmu Zviedrijas kolēģim Borga kungam par konstruktīvo un mērķtiecīgo
dialogu. Programmu nepieciešams neatliekami īstenot, lai savu budžetu un valsts
finanšu sistēmu mēs spētu saglabāt vadāmu un attīstāmu arī kopumā.

Plānojot virkni saskaņotu pasākumu, valdība ir cēlusi gan
nodokļus patēriņam, gan akcīzi degvielai un alkoholam. Vienlaikus ir samazināts
iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Mani kā ikvienu valdības ministru dziļi un personīgi
uzrunā tas, ka atlīdzības apjoms valsts pārvaldē tūlīt būs jāsamazina par 15
procentiem. Šis lēmums vienlīdz skar visus valsts pārvaldē strādājošos un tos, kas
tiek finansēti no budžeta. Pēc mana priekšlikuma par 15 procentiem tiks samazinātas
arī ministru algas. Un šodien es to aicinu darīt arī visus pārējos. Tajā skaitā
Saeimas deputātus, Valsts prezidentu un arī Latvijas Bankas prezidentu, kura likumu mēs
šodien neskatīsim.

Laikā, kad visiem valsts iedzīvotājiem krītas ienākumi, mums
jāspēj izturēties citam pret citu ar lielāku cieņu un arī ar izpratni. Cilvēki,
kuri jau ir atbrīvoti no darba valsts pārvaldē un, iespējams, vēl būs jāatbrīvo,
nav tikai statistiskas štata vietas. Tie ir dzīvi cilvēki. Ar ģimenēm, cerībām un
ar iecerēm. Par viņiem domājot, es aicinu katru amatpersonu bremzēt inerci izmantot
valsts līdzekļus, sākot ar nevajadzīgām sarunām pa tālruni, līdz pieņemšanām un
svinībām par valsts naudu. Tas šobrīd nav pieņemami.

Es aicinu uz izpratni visus – gan pozīcijas, gan opozīcijas
deputātus. Valdības politika patlaban daudziem šķiet kritizējama. Un kā
demokrātiskas valsts ministrs es to pieņemu. Man pašam pietiks spēka izturēt arī
nepamatotus apmelojumus un arī ņirgas. Un jūs beigu beigās mani pazīstat. Savukārt
jaunums ir tas, ka tik daudz labu vārdu un izturības vēlējumu kā šajās dienās no
vienkāršiem pretimnācējiem es dzīvē vēl neesmu dzirdējis. Esmu pateicīgs savai
komandai. Viņi ir aizmirsuši vārdus „pārslodze”, „virsstundu apmaksa”. Viņi
zina vārdu „atbildība”. Valdība šodien ir stipri monolītāka nekā pirms dažiem
mēnešiem. Tas vairs nav jāpierāda. Negaidītie sarežģījumi ir parādījuši
cilvēku lielumu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram Atim Slakterim.

Godātie kolēģi! Kā zināms, skatot likumprojektus pirmajā
lasījumā, debašu laiks ir 15 minūtes. Mums līdz pārtraukumam ir sešas minūtes. Vai
Kalnietes kundze iekļausies šajā laikā? (Starpsaucieni no zāles.) Tādā
gadījumā man ir priekšlikums tagad iet pārtraukumā un turpināt debates pēc
pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Jānis Eglītis, Artis Kampars, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Sergejs
Mirskis, Dzintars Rasnačs… (No zāles: „Ir!”), Jānis Reirs, Staņislavs
Šķesters.

Paldies visiem.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
13.10.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Vārds paziņojumam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pēc trim minūtēm notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tiekamies pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Varbūt var atkārtot zvanu vēl vienu reizi, jo kolēģi vēl ir kaut
kur ceļā…

Es atgādinu, ka mēs sākam debates par budžeta grozījumu
likumprojektu paketi.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie
daži valdības locekļi, kas tomēr ir izturējuši un šeit palikuši.

Es vēlētos teikt to valdības locekļiem. „Pilsoniskā
Savienība” šo vienošanos atbalstīs nevis kā uzticības balsojumu valdībai, jo mēs
neuzticamies jums, bet mēs šo paketi atbalstīsim tāpēc, ka ar šo balsojumu
izšķiras, vai mūsu valsts pēc dažiem mēnešiem vēl būs maksātspējīga un tātad
vai mūsu valsts vispār pastāvēs, vai mēs arī iesim ar ubaga tarbu meklēt kādus
citus aizdevējus un droši vien tepat aiz mūsu robežas austrumos – tur, kur ir
dižās Krievijas tāles.

Tas ir ļoti smags un grūts lēmums. Tas ir vēsturisks lēmums, kuru
es pielīdzinātu tādiem, kādi bija jāpieņem 1993.gadā, kad galu galā bija
jāizšķiras, vai mēs apstiprinām līgumu ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka
izvešanu, neskatoties uz tiem aizvainojošajiem un ierobežojošajiem noteikumiem, kas
šajā līgumā bija ietverti. Un tāpat arī 1998.gadā tautas nobalsošanā
izšķīrās, vai mēs atveram logus Pilsonības likumā, kas bija ļoti svarīgi, lai
mēs varētu uzsākt pievienošanās sarunas Eiropas Savienībai – tātad lai mēs
nonāktu vienotā drošības zonā un vairs nebūtu tajā pelēkajā joslā, kur
iestiepjas Krievijas ietekme; vai mēs cīnāmies par to, lai saglabātu mūsu tiesības
pašiem lemt par mūsu valsts un nācijas identitātei ļoti svarīgiem jautājumiem. Un
tauta savā gudrībā tomēr izšķīrās par pievienošanos Eiropas Savienībai.

Un, kā laiks to ir parādījis, tas ir bijis pareizs lēmums.

Vēl es gribētu teikt, ka šajā ļoti grūtajā laikā milzīgs
kārdinājums ir pārskaitīt visu to garo sarakstu ar neizdarībām, kļūdām, es
lietošu gandrīz vai necenzētu vārdu no šīs tribīnes – arī cūcībām, kas ir
pastrādātas kopš tā laika, kad šī valdošā koalīcija ir pārņēmusi atbildību
par Latviju. Es to nedarīšu, jo domāju, ka nespēšu sacensties daiļrunībā ar visu
to, kas jau ir pateikts un ko droši vien mēs vēl pateiksim. Tāpēc es arī uzskatu, ka
šobrīd šis dalījums “pozīcija–opozīcija” ir kļuvis otršķirīgs, bet es
negribētu piekrist tiem moralizētājiem no pozīcijas puses, kuri atļaujas teikt:
„Mēs te tagad cīnāmies par to, lai glābtu valsti, bet jūs, opozīcija, jūs
nedarāt neko!”

Ja mēs tiešām vēlamies kaut ko šajā valstī izdarīt, tad beidzot
ir jāsaprot, ka dialogs neietver vienpusējas deklarācijas, bet ka tas ietver divpusēju
sadarbību – arī starp pozīciju un opozīciju.

Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, dziļi apzināmies, ka tā ir arī
mūsu atbildība par šo balsojumu, neskatoties uz to, ka mēs neesam „ievārījuši”
šo putru; par to, lai rīt, parīt, pēc diviem mēnešiem pensijas varētu izmaksāt,
māmiņu algas varētu izmaksāt, sociālos pabalstus varētu izmaksāt. Ja valsts būs
maksātnespējīga, tad vairs neviens neko nesaņems.

Mēs arī apzināmies to, ka mēs esam gatavi ierobežot savas algas,
un es ar to gribu teikt – arī Saeimas deputātu algas, lai mēs varētu apliecināt šo
savu sabiedrības solidaritātes principu pret tiem cilvēkiem, kuri šodien Latvijā
dzīvo no sociālā atbalsta un pensiju fonda.

Kāpēc vēl mēs to atbalstām? Tāpēc, ka tā ir ļoti liela
izšķiršanās par to, vai mēs paliekam Rietumu pasaulē un tātad pieņemam palīdzību
no mūsu sabiedrotajiem vai arī, tāpat kā Īslande, vēršamies pie Krievijas, jo tā
droši vien būs vienīgā, kura noziedos šos dažus miljardus, lai saglabātu savu
ģeopolitisko ietekmi, un tad faktiski mūsu valsts un tautas liktenis mainīsies
vēlreiz. Atcerieties, cik Īslande bija viena! Īslande nav Eiropas Savienības
dalībvalsts. Īslande bija viena līdz tam brīdim, līdz starptautiskā sabiedrība
attapās, kāds ģeopolitiskais drauds ir šis Krievijas aizdevums.

Es vēlos uzsvērt arī to, ka „Pilsoniskā Savienība” strādā
konstruktīvi. Tad, kad Valsts prezidents aicināja parakstīt vienošanos, kas droši
vien tagad, šā gada vēsturē, ir iegājusi ar nosaukumu – Adventes vienošanās, mēs
ļoti rūpīgi šo projektu izpētījām un ierosinājām vairākus būtiskus
papildinājumus.

Pirmām kārtām mēs ierosinājām iekļaut tekstā nepieciešamību
izveidot finanšu un stabilizācijas plāna īstenošanas uzraudzības padomi. Mēs arī
uzsvērām, ka ir nepieciešams, lai KNAB vadītājs tiktu apstiprināts, Ministru
prezidentam konsultējoties ar opozīciju, un lai tas saņemtu arī divas trešdaļas
opozīcijas balsu, visas Saeimas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Pareizi! Ļoti pareizi!”) Mēs arī uzsvērām, ka ir ļoti svarīgi, lai, šo
plānu īstenojot, netiktu pārkāptas demokrātiskās vērtības un lai tiktu ievērotas
demokrātiskās brīvības. Tas ir svarīgs princips, un es uzskatu, ka šīs ir morālas
saistības, ko četru valdošo frakciju priekšsēdētāji, kas lika savu parakstu zem
šā dokumenta, ir uzņēmušies. Un es arī ceru, ka uzraudzības padome, kuru liek
izveidot vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam… ka mēs kopīgi varēsim izlemt, kā
tas ir izdarāms.

Bez tam, iepazinušies ar ekonomikas stabilizācijas plāna konceptu,
ar budžeta likumu paketi, mēs nevaram to neatbalstīt vairākos punktos tāpēc, ka tā
atspoguļo „Pilsoniskās Savienības” ekonomisko programmu. Ļoti stingri mēs
uzstājam uz to, lai Latvija pēc iespējas ātrāk pievienotos eirozonai. Un šis plāns
paredz arī to, ka trīs gadu laikā Latvija būs atgriezusies tajā joslā, kur ir
kvalifikācijas kritēriji, lai mēs varētu šo mērķi īstenot.

Mēs uzskatām, ka pensijas ir jāsaglabā un tās arī ir saglabātas.
Tāpat ir saglabāta nacionālās valūtas vērtība. Lats nav vairs pakļauts
devalvācijas briesmām.

Par uzraudzības padomi jau es teicu. Vēl mēs ierosinājām arī to,
ka daudz lielāka valsts un pašvaldību uzņēmumu peļņa ir pārskaitāma budžetā.
Arī šis princips šajā budžeta paketē ir ievērots.

Šodien visas ziņas ir drūmas, lai gan Adventes laikam vajadzētu
būt gaišam, un tāpēc es gribētu mēģināt pateikt arī kaut ko pozitīvu. Daudz tā
nav, bet, man liekas, tā vislabākā un lielākā ziņa šajā drūmajā laikā ir tā,
ka lats netiks devalvēts. Tas nozīmē, ka arī algas, tās, kuras mēs brīvprātīgi
šodien piekritīsim samazināt, nezaudēs vērtību. Vērtību nezaudēs arī pensijas un
vērtību nezaudēs arī sociālie pabalsti. Bet arī tas ir svarīgi. Neaizmirsīsim par
tiem 200 tūkstošiem cilvēku, kuri ir paņēmuši kredītus un kuriem šo kredītu
atmaksā tas nebūs vairs tik nepanesams slogs. Citādi mēs būtu milzīga
mājsaimniecības bankrota priekšā un valstij būtu jādomā, kā glābt šīs ģimenes
no ķīlu verdzības bankās.

Un es vēlos arī uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka tieši
Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas uzstājības dēļ, bet ne jau mūsu
valdības apņēmības dēļ Eiropas fonda nauda Latvijas ilgtspējīgai attīstībai tiks
saglabāta. Un tā nu arī ir atbildība, kā valdība šo naudu, tās izmantošanu
veicinās.

Es vēlos vēlreiz pateikt, ka mēs balsosim „par” šo paketi nevis
tāpēc, ka mēs uzticētos valdībai. Gluži otrādi! Mēs valdībai neuzticamies un
uzskatām, ka, tiklīdz šī pakete būs pieņemta, tā šai valdībai būs jāiet un tās
vietā būs jāstājas profesionāliem cilvēkiem, kuri beidzot varēs garantēt to, ka
Latvijas nauda, šī dārgi pirktā starptautiskā aizdevuma nauda, tiek ieguldīta valsts
ilgtspējīgā attīstībā, uzņēmēju atbalstā un valsts konkurētspējas
nodrošināšanā.

Šeit atkal un atkal katrs, kas runā no valdības locekļiem, atsaucas
uz globālo krīzi. Tas ir tāds ļoti ērts glābšanās spilvens, lai valdība varētu
noslēpt to, ka gadiem nekas nav darīts, lai mēs šādas eventuālas krīzes situācijā
tomēr to nesagaidītu tādā katastrofālā stāvoklī, kādā mēs esam. Globālā
krīze šodien skar visas valstis. Tomēr pašlaik ir tikai četras, kas ir klauvējušas
pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm. Dažas acīmredzot tam gatavojas, bet pasaulē
ir tuvu pie 200 valstīm. Un to nevajag aizmirst.

Un nu uzdosim jautājumu: kas tad ir atbildīgs par to, ka tas ir
noticis? Protams, šis nav īstais brīdis runāt par to, kad cilvēki jau krīt
bezdibenī. Tas nav brīdis, lai ķildotos un skaidrotu, kurš ir atbildīgs, jo
sasitīsimies tā vai tā mēs visi.

Bet tad, kad mēs būsim šo krīzi pārvarējuši, tad gan šai tiesai
ir jānāk. Tad sabiedrībai būs ļoti nopietni jāvērtē visu to cilvēku atbildība,
kuri savu parakstu ir likuši zem dažnedažādajiem valdības lēmumiem, sākot no
Kalvīša un beidzot ar Šleseru.

Kalvīša „treknie gadi” Latvijai maksājuši ļoti dārgi. Tāpat
kā Šlesera „gāzi grīdā” politika.

Ko tad mēs atbalstīsim? Mēs atbalstīsim šo paketi, bet mēs
iesniegsim savus priekšlikumus pirmām kārtām par PVN, mēs prasīsim pazemināt PVN
likmi līdz 10 procentiem presei, grāmatām, veterinārajiem medikamentiem, viesnīcām.
Mēs uzstāsim par uzraudzības padomes izveidošanu ne tikai ar labās gribas dokumentu,
bet ar reālu normatīvo aktu.

Tāpat mēs arī ierosināsim grozīt likumus, papildinot likumu par
atalgojumu un prasot pārtraukt vadības līgumus un turpmāk tos vairs neslēgt.

Nobeigumā es vēlētos vēlreiz pateikt, ka šī valdība ir jāmaina,
jo nekādā gadījumā es tai neuzticētu apsaimniekot šo lielo Starptautiskā Valūtas
fonda, Eiropas Komisijas un vairāku Ziemeļvalstu aizdevumu. Šis balsojums ir ļoti
grūts, jo mums katram ir jāaizmirst savs personīgais aizvainojums (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”), savs politiskais aizvainojums. Pozīcijas
deputātiem būtu jāiemācās nedaudz pazemības cilvēku priekšā un varbūt arī
nedaudz cieņas pret opozīcijas deputātiem. Kamēr pozīcija skatīsies no sava
ziloņkaula torņa virsotnes uz visu, kas notiek valstī, kamēr Godmanis būs vienīgais,
kas zinās patiesos katastrofas mērogus, tikmēr nav nekādu cerību, ka kaut jel viens
noticēs tam, ko šeit mums stāsta. Un es personīgi balsošu „par” tikai tāpēc, ka
šo paketi nav sastādījusi mūsu valdība, bet tā ir izveidota ar kompetentu
starptautisku organizāciju ekspertu zināšanām. Ja zem tās būtu finanšu ministra
Slaktera un Ministru prezidenta Godmaņa paraksts un fonā nebūtu šo organizāciju, tad
arī es šeit nestāvētu un nerunātu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es te
pirms kādas nedēļas salīdzināju Godmaņa valdību ar tādu neveiksmīgu
ugunsdzēsēju brigādi. Jūs atceraties. Man šodien nākas koriģēt savus izteicienus.
Tā patiesībā nav vis ugunsdzēsēju, bet reketieru brigāde. Tā ir brigāde, kura tiem
cilvēkiem, kas kaut ko iebilst, draud, kliedz uz viņiem, draud viņus atlaist, padzīt,
un, protams, kronis visam ir vakardien Ministru prezidenta Godmaņa publiski paustais
apgalvojums, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs ir idiots. Tā tas
ir. (No zāles: „Tā viņš neteica! Tā viņš neteica!”) Tā tas ir, ka mūsu
valdības vadītājs…

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu zālē!

A.Štokenbergs. … lieto tieši tādu pašu leksiku, kādu lietotu
kādas reketieru brigādes vadītājs. Pats fakts, ka valsts glābšanas plāns ir uz
veselām astoņām lapām, protams, jau ir uzjautrinošs. Varbūt ne tik ļoti
uzjautrinošs kā daža laba Godmaņa–Šlesera valdības ministru intervija. Bet tomēr.

Tas, ko pirms nedēļas mums te Godmanis stāstīja, bija apgalvojums,
ka viņam jau tajā brīdī esot 12 lappušu plāns. Nu izskatās, ka vismaz trešā daļa
problēmu, vismaz pēc Godmaņa domām, jau ir atrisinātas.

Kas ir nepareizs šajā plānā? (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Viss ir pareizi!”) Un te mums jārunā par ekonomikas lietām. Pirmām
kārtām par ieņēmumu daļu. Godmanis un Šlesers dzīvo ilūzijās, ka likums var
mainīt nodokļu ieņēmumus. Tas nav iespējams! Jūs varat mainīt nodokļu likmes, bet
jūs nevarat ar likumu izmainīt nodokļu ieņēmumus. Nodokļu ieņēmumi nav atkarīgi
no nodokļu likmes lieluma. Tie ir atkarīgi no apgrozījuma, no tās summas, kas tiek
aplikta ar nodokli. Jūs varat uzlikt milzīgus nodokļus un neiekasēt nevienu latu. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns!”) Kauns jums, Bērziņa kungs,
bijušais premjer, ka jūs nezināt tik vienkāršas lietas!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nesarunāties no tribīnes ar zāli!

A.Štokenbergs. Ja mēs runājam par to, kas patiesībā var veicināt
nodokļu ieņēmumus, – tās nav palielinātas nodokļu likmes. Vienīgais veids, kā
palielināt ieņēmumus, ir stimulēt apgrozījumu, stimulēt eksportu. Tikai tad, ja
Latvija eksportēs konkurētspējīgu produkciju, tikai tad, ja celsies saražoto preču
apgrozījums, tikai tad budžets iegūs lielāku naudu kaut vai no darbaspēka nodokļiem
un sociālajiem nodokļiem.

Ja mēs runājam par tiem priekšlikumiem, ko „Sabiedrība citai
politikai” ir skaidrojusi Godmanim pēdējā pusgada laikā, vissvarīgākais no šiem
priekšlikumiem šobrīd, lai saglabātu esošās nodokļu likmes medikamentiem, zīdaiņu
pārtikai, ir sekojošais: mēs vēlamies, lai tiktu ieviests ēku nodoklis, bet, ja to
šī valdība nespēj izdarīt, tad tā varētu palielināt vismaz nekustamā īpašuma
nodokli par 15 procentiem.

Protams, nedrīkst tikt aplikts ar nodokli ģimenes mājokļa minimums,
kāds tas ir vidēji Eiropā.

Mēs ierosinām uzlikt dividenžu izmaksu nodokli jau ar 2009.gada
1.janvāri. Es pasvītroju – izmaksu nodokli! Uzņēmēji var atstāt uzņēmumā savas
dividendes, un mēs to arī piedāvājam veicināt, lai tai peļņai, kas ir reinvestēta
uzņēmumā, tiktu piemēroti uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi, jo tas ir veids,
kā šajā grūtajā brīdī palīdzēt uzņēmumiem, kuriem nav iespēju saņemt
kredītus bankās, lai nostiprinātu savus uzņēmumus un lai paplašinātu apgrozījumu.

Mēs esam ierosinājuši arī iedzīvotāju ienākuma nodokli,
darbaspēka nodokli, algas nodokli samazināt no 25 uz 20 procentiem tāpēc vien, ka
tikai šāds samazinājums dod būtisku stimulu tam, ko es teicu, proti, uzņēmumu
konkurētspējas veicināšanai, eksporta veicināšanai, kas ir vienīgā izeja Latvijai,
lai vidējā termiņā pārvarētu tās ekonomiskās grūtības, kas šobrīd ir. Galu
galā mēs esam teikuši arī tā: atsakieties no vadības līgumiem, atsakieties no tiem
politiskajiem pilnvarniekiem, kuriem tiek tērēta valsts nauda!

Sarunai par vadības līgumiem vispār vajadzētu būt īpašai tēmai.
Pirmām kārtām, es domāju, Godmaņa kungam, pirms viņš runā vispār par to, kā
mājsaimniecībām savilkt jostas vēl vienu reizi, vajadzētu paskatīties savā
degungalā, jo viņa biroja darbinieki saņem algās attiecīgi 47 tūkstošus un 42
tūkstošus latu gadā.

Īpaša epizode ir valdības otrdienas sēde, atklātajā valdības
sēdē, pirms kuras e-portfelī tanī likumā, ko jūs taisāties te šodien apspriest,
parādījās ieraksts – plānots neizmaksāt vadības līgumus. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi! Tā tam jābūt!”) Un tad notika tāda sīka
blēdība. Šis ieraksts no likumprojekta pazuda. Tas pazuda! Bet tie sīkie blēži
aizmirsa izņemt anotāciju, un te nu tā ir. Anotācija joprojām ir vecajā redakcijā,
un tajā šie vadības līgumi ir pieminēti. Vienīgais jautājums: kurš ir tas blēdis?
Vai tas ir Godmanis, kurš to uzdeva savam finanšu ministram Slakterim, vai tas bija
Slakteris, kurš parakstījis šo likumu?

Vadības līgumi ir jāatceļ nekavējoties. Tie ir pretrunā ar
Satversmi, tie ir netaisnīgi, tie ir ciniski attiecībā pret tiem simtiem tūkstošu
mājsaimniecību, kurām būs grūtāk. Tad, kad visus šos priekšlikumus klāstīju
valdības sēdē, es saņēmu Godmaņa atbildi, ka tas graujot tiesiskās paļāvības
principu.

Atvainojiet, kāda ir tiesiskā paļāvība tiem simtiem tūkstošu
cilvēku, kurus skar šis algas samazinājums, ko mēs šodien piemērojam? Tiem
tiesnešiem, visiem… medmāsām, policistiem – vienalga kam. Kāda viņiem ir
tiesiskā paļāvība? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Labs jautājums!”)

Visbeidzot es gribētu ieviest skaidrību. Vakar kādam varbūt radās
iespaids, ka Godmanim nepatīk miljonāri. Tas tā nav. Tur ir ļoti selektīva attieksme.
Es domāju, ir vismaz viens miljonārs, kas Godmanim ļoti patīk, un tas ir Šlesers. Tas
ir Šlesers, kas viņu izvilka no politiskās bedres, notrauca gružus un ielika par savu
„gāzi grīdā” partijas priekšsēdētāju.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Kā nākamais debatēs runās
deputāts Artis Pabriks.

(No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nerunā kā Štokenbergs!”)

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs!
Kolēģi!

Mēs esam nonākuši ļoti grūtā situācijā, un, lai arī, cik es
sapratu no premjera kunga izteikuma, mums pašreiz nav ekonomiskās krīzes, atļaujiet
tam nepiekrist.

Es uzskatu, ka mums ir gan ekonomiskā krīze, gan diemžēl arī
politiskā krīze, un šeit mēs redzam to, ka, esot šajā politiskajā krīzē un
neticot cits citam, mēs neesam spējīgi arī atrisināt ekonomiskas dabas jautājumus.

Šeit pirms pāris stundām mūsu premjers Ivars Godmanis piedāvāja
noslēgt stabilizācijas līgumu vai pieņemt stabilizācijas plānu mūsu ekonomikai. Man
ir jāsaka „Sabiedrības citai politikai” vārdā, ka mēs nevaram pieņemt šādu
ekonomiskās stabilizācijas līgumu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns!
Kauns!”), jo mums nav pašreiz jāstabilizē esošā netaisnība, mums drīzāk ir
jāvienojas par… Mēs to sauktu par solidaritātes paktu. Tas nozīmē, ka mums nevajag
darīt tā, kā tas notiek latviešiem pazīstamā filmā „Velna kalpi”, kur viens uz
pleciem pāri peļķei nes baronu. Mēs visi esam pašreiz peļķē, un mums ir jāapiet
šī netaisnība, un mums ir jāatrod taisnīgs risinājums. Taisnīgs risinājums
nozīmē to, ka, beidzoties treknajiem gadiem… Šie treknie gadi ir pagājuši, bet
treknie runči ir palikuši… Un tā ir tā lielākā problēma, jo mūsu sabiedrība
kopumā, kā arī mūsu partija „Sabiedrība citai politikai” neredz, ka šis
piedāvājums risināt ekonomiskās problēmas ir solidārs, taisnīgs un skar visus
vienādi. Premjera kungs teica, ka viņa piedāvājumā netiek nekas atņemts
maznodrošinātajiem. Atļaujiet tomēr tam nepiekrist, jo šāda ekonomiskā
stabilizācijas plāna pieņemšana a priori vai pati par sevi sitīs vispirms pa
vidusšķiras un visupirms pa maznodrošināto iedzīvotāju kabatām.

Kur mēs esam izdarījuši lietas nepareizi? Ja valdība grib
pārvarēt ekonomisko krīzi, mums pirmām kārtām ir jāpārvar arī politiskā krīze.
Un tas nozīmē parādīt, ka mēs solidāri šīs jostas savelkam. Mums saskaņā ar
„Sabiedrības citai politikai” solidaritātes pakta piedāvājumu ir divi
pamatpiedāvājumi.

Pirmais. Mums ir jārūpējas par tiem, kuriem būs šajā laikā
visgrūtāk. Tie ir vidusšķira un maznodrošinātie.

Otrām kārtām mums ir jāatbalsta ar visiem spēkiem tie uzņēmēji,
kas veicina eksportu, un tie uzņēmēji, kas mūs no šīs peļķes izvilks, kas izvilks
Latvijas ratus ārā no šīs peļķes. Lai to izdarītu, mums pirmām kārtām ir
jāparāda, ka arī valdība un valsts pārvalde ir gatava kaut ko mainīt solidāri.

Bet, ja mēs paskatāmies… Šeit jau „Sabiedrības citai
politikai” pārstāvis Štokenbergs minēja to, ka vadības līgumi ir palikuši.
Kāpēc tie ir palikuši? Ko mēs varam teikt par uzņēmumu padomēm? Man jāsaka tā:
šajos apstākļos uzņēmumu padomēm beidzot jāaiziet uz neatgriešanos. Viņām ir
jāpazūd no mūsu politiskās vides. Tās ir jāizslēdz! (Aplausi.)

Tālāk. Kas ir noticis ar valsts aģentūrām? Cik es zinu, pāri par
220. Kāpēc mēs turpinām tērēt līdzekļus šīm valsts aģentūrām?

Tālāk. Beigu beigās – pati valdība. Es kā bijušais ārlietu
ministrs esmu saņēmis ziņas arī par budžetu, kāds ir mūsu Ārlietu ministrijā.
Samazinot budžetu Ārlietu ministrijā par šo te piedāvājumu, mēs nonāksim līdz
daudzu vēstniecību slēgšanai.

Es personīgi uzskatu, ka mums ir daudz vienkāršāk, daudz pareizāk
un daudz taisnīgāk ilgtermiņa attīstības iemeslu dēļ, kā arī mūsu sabiedrības
taisnīguma izpratnes dēļ slēgt ministrijas.

„Sabiedrība citai politikai” joprojām neatsauc savu vasarā
izteikto prasību. Mēs šajā valstī varam iztikt ar kādām 11 ministrijām. Mums nav
vajadzīga Sabiedrības integrācijas ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija,
E-lietu ministrija. Mēs varam apvienot virkni citu ministriju. Atbrīvosim šos ministrus
no darba ar godu, lai viņiem nav jāaiziet ar kaunu! Mēs nesauksim vārdā tos
ministrus, kuru demisiju mēs prasītu.

Bet vēl ko es gribu pateikt šajā sakarībā. Tīri politiski. Mēs
neesam tas politiskais spēks, kas pašlaik grib šīs valdības demisiju. Mēs negribam,
lai Godmanis atkāpjas. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot saprot, ko nozīmē
taisnīga pārvalde. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot pieņem to, ko Latvijas
sabiedrība vēlas. Aiztaisiet ciet padomes, atsakieties no vadības līgumiem, aiztaisiet
ciet ministrijas, parādiet, ka jūs varat vadīt valsti tāpat, kā tas notiek citās
Eiropas valstīs.

Šeit dažs labs iepriekšējais runātājs teica: „Ja mēs
nepieņemsim šo Ekonomikas stabilizācijas līgumu, mēs nebūsim vairs Eiropā!” Ar
mūsu valsts pārvaldi mēs vēl neesam Eiropā. Mēs vēl nemaz neesam nonākuši
Eiropā.

Runājot vēl par ekonomiku. Es domāju, ir būtiski saprast to, ka
mēs, protams, varam pateikt: „Nav paņemta nauda nost māmiņām!” Jo ko tu ņemsi
– 8 latus mēnesī, kas nāk klāt? Bet nākamgad bezdarbs būs starp 10 un 25
procentiem atkarībā no reģiona. Ko tad darīs tās māmiņas, kuras gribēs iet
strādāt un nopelnīt savām ģimenēm naudu? Kur viņas liks bērnus? Kas maksās par
auklītēm? Kas pateiks, uz kuriem bērnudārziem tos bērnus sūtīt? Un beigu beigās
– kādā darbā viņas ies? Līdz ar to atkal sitiens skars vidusšķiru un
maznodrošinātos.

Beigu beigās „Sabiedrība citai politikai” tiešām pasaka
atklāti: mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks Latvijā ieviest progresīvo nodokli. Un,
ja kāds te klaigās un teiks, ka tā ir ļoti kreisa politika… Aizbrauciet…
Aizbrauciet pie Eiropas konservatīvajām partijām, un tās jums pastāstīs, ka Eiropas
Savienības… daudzas Eiropas Savienības konservatīvās partijas…

Rugātes kundzei es pateikšu individuāli pēc tam, kurās valstīs
tas tā ir, ka atbalsta un ievieš progresīvo nodokli, jo progresīvais nodoklis netiek
ieviests maznodrošinātajiem un vidusšķirai. (No zāles dep. A.Rugāte: „Es zinu!
Es brīnos, ja jūs nezināt!”)

Mēs nevaram lielīties ar to, ka mums 25 procentu ienākuma
nodoklis ir labs visiem. Dažam labam tas ir daudz un dažam labam – maz. Jautājums –
no kurienes mēs sākam šo nodokli ieviest? Es domāju, ka tā robežšķirtne varētu
būt, teiksim, 50 tūkstoši latu gadā. Un tā ir ļoti augsta robeža. Tā ir vēl
rezerve ļoti tālā nākotnē.

Tāpat mēs domājam… „Sabiedrība citai politikai” uzsver, ka ne
pašreizējos apstākļos, ne uz mūžu nebūsim populisti! Bet pašreizējos apstākļos
mēs varam daudzām valsts amatpersonām ieviest atalgojuma griestus – kādus 1600 latus
mēnesī. Kāpēc ne? Ja jau jāsavelk jostas, tad valsts administrācijai vispirms. Atkal
atkārtoju – ministrijām jāiet, padomēm jāiet un tiem ministriem, kuru ministrijas
nav vajadzīgas, arī ir jāiet. Ir pienācis laiks arī treknos runčus padarīt nedaudz
liesākus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs runā
deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Ministru prezidenta
kungs! Ministri! Ir tādas reizes, kolēģi, kad ir vieglāk un arī prātīgāk peldēt
pa straumi. Ir tādas reizes! Bet šī nav tā reize. Šobrīd valdība mūs faktiski
biedē ar to, ka, ja mēs nepiekritīsim, tad sabruks viss – bezmaz vai sabruks mūsu
valsts. Es tam neticu. Es uzskatu, ka šī ir viena no reizēm, kad deputātiem, tiem,
kuri tieši saņēmuši vēlētāju mandātu viņus pārstāvēt, ir vienreiz jābeidz
peldēt pa straumi, jāapstājas un jāiet pret straumi. Proti, šodien šis valdības tā
saucamais plāns ir labākajā gadījumā nepārdomāts. Es domāju, drīzāk, faktiski
tas ir pilnīgi aplams un brāķis. Un es skaidrošu – kāpēc.

Šobrīd mēs zinām, ka nodokļu ieņēmumi mazinās. Kāpēc mazinās
nodokļu ieņēmumi valstī – mēs taču katrs to saprotam. Te ir tā, ka ir mazāka
ekonomiskā aktivitāte, cilvēki pērk un pārdod, un ražo mazāk nekā agrāk.

Ko dara valdība, saprazdama, ka tās ieņēmumi mazinās? Tā
piedāvā mums – Saeimai – pieņemt tādu likumu, ka mēs paaugstinām
iedzīvotājiem nodokļus. Iedomāsimies to nabaga veikalnieku vai to ražotāju, Latvijas
uzņēmumu, kurš redz, ka apgrozījums krītas, ka nepērk vairs viņa saražoto preci.
Ko viņš šajā gadījumā dara? Vai viņš paceļ saražotās produkcijas cenu? Viņš
nemūžam to neiedomājas darīt. Gluži pretēji! Lai palielinātu preču apgrozījumu,
viņš pazeminās cenu un meklēs, kur var savā administratīvajā aparātā ietaupīt
līdzekļus. To jau mūsu privātais sektors dara. Diemžēl ir sāpīgi, bet tas ir
spiests to darīt. Valdība dara gluži pretējo. Tā laikā, kad krītas apgrozījums un
krītas budžeta ieņēmumi, domā – un tā ir tā aplamā doma! –, ka, palielinot
nodokļa likmi, palielināsies arī ieņēmumi. Bet es uzskatu un prognozēju, ka efekts
būs pretējs – nevis palielināsies nodokļu ieņēmumi, bet, gluži pretēji, tiks
veicināts vēl lielāks nodokļu ieņēmumu kritums. Jo notiks divas lietas vienlaikus.
Viena ir tā, ka tie cilvēki, kuriem, paldies Dievam, joprojām ir darbs un kaut kāda
naudiņa, to naudu uzkrās, baidīdamies par rītdienu, jo valdība mūs jau baida ik
dienu. No otras puses, diemžēl mūsu valstī jau tā pastāvošā ēnu ekonomika, kura
nav izskausta – un mēs zinām, ka tā nav līdz galam izskausta! – atkal
pieaugs. Jo ir tas kārdinājums un tāda situācija, ka cilvēki būs spiesti meklēt,
kā mazināt savus izdevumus, un viena daļa meklēs, ko darīt, apejot nodokļu sistēmu.
Rezultātā mūsu valdība, iespējams, pēc trim mēnešiem nāks šajā pašā tribīnē
ar citu plānu. Varbūt tā mēģinās palielināt likmes vēl vairāk vai arī būs
nākusi pie prāta un teiks: ziniet, ir līdzīgi kā pirms gadiem, kad pacēla
automašīnu reģistrācijas nodevu un kad visa tirdzniecība aizgāja uz kaimiņvalstīm.
Tad pēc pāris mēnešiem bija jāatceļ šis nodokļa paaugstinājums. Un valdība būs
spiesta atkal pēc trim mēnešiem atcelt to, ko šodien dara.

Ar vārdu sakot, tas mērķis, tā vajadzība visiem ir skaidra.
Valstī tik tiešām budžeta ieņēmumi samazinās, jo ekonomiskā aktivitāte mazinās.
Bet tas līdzeklis, ko piedāvā valdība, ir aplams un nepareizs. Mēs nedrīkstam
atbalstīt nodokļu sloga palielinājumu mūsu valsts iedzīvotājiem.

Padomāsim vēl no viena viedokļa. Valdībai trūkst naudas, ģimenei
trūkst naudas, un uzņēmumam trūkst naudas. Ko dara ģimene? Ģimene meklē, kur un kā
vēl samazināt izdevumus. Ko uzņēmums dara? Uzņēmums meklē, kur un kā samazināt
izdevumus. Ko valdība dara? Valdība grib uzlikt iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu,
bet pareizi būtu to darbu, ko viņi šobrīd pēdīgi pēc trim vai četriem gadiem ir
uzsākuši… faktiski atsākuši… vajadzētu mazināt valdības izdevumus, un tas būtu
jādara līdz galam.

Vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā augsti stāvoši
ierēdņi no Finanšu ministrijas man un kolēģiem apgalvoja, ka, ja varētu – un
varētu! – atrast vēl 300 miljonu latu ietaupījumu valdības kopējos izdevumos, tad
nebūtu jāpaceļ neviens nodoklis ne par vienu procentpunktu vai procenta daļiņu.
Tātad tas uzdevums mums kā Saeimai būtu noraidīt šo piedāvājumu. Valsts nesabruks
vienā dienā, tas tā nenotiek. Mēs varam spiest valdību turpināt un pabeigt savu
iesākto darbu, un nākt pie mums ar plānu, kā vēl ietaupīt 300 miljonus.

Es pilnībā piekrītu iepriekšējam runātājam, kas saka, ka mums to
ministru un ministriju ir daudz par daudz, nekā būtu nepieciešams. Ja es nemaldos,
Šveice… nu, var jau arī salīdzināt, jo tā ir mūsu valsts izmērā, bet
iedzīvotāju gan tur ir vairāk… Ja nemaldos, viņi iztiek ar 7 valdības ministriem.
Mums ir padsmit – gandrīz 20 ministri kopā. Šo samazinājumu mēs varētu izdarīt,
ja tikai būtu tā griba.

Tātad šis risinājums, ko valdība piedāvā, ir neizdomāts,
neapdomāts un pilnīgi aplams. Nevar būt tā, ka Eiropas Komisija un pārējā pasaule
saka: „Kad mazinās ieņēmumi, pazeminiet likmes, stimulējot ekonomisko
aktivitāti!”, bet mūsu valdība ir viena tā gudrā, kas saka: „Nē, nē, nē…
Viss ir nepareizi!” Kā jau vienmēr, ekonomiskā teorija uz Latviju neattiecas, jo
mēs, gluži pretēji, paaugstinot likmes, mēģināsim stimulēt ekonomisko aktivitāti.
Tas ir aplami. Paaugstinot nodokļus, mēs apslāpēsim un apkarosim to ekonomisko
aktivitāti, kura vēl pastāv. Un, ja valdība runā par to, ka grib atbalstīt
uzņēmējus, tad to dara, samazinot nodokļu slogu. Ja valdība runā par to, ka grib
palīdzēt iedzīvotājiem, tad to dara, pazeminot, nevis palielinot nodokļu slogu.

Tātad nevajag valdībai savas problēmas uzvelt uz visu valsts
iedzīvotāju pleciem. Valdībai pašai ir jāuzņemas atbildība par saviem darbiem un
arī nedarbiem. Tai vēl vairāk jāsamazina kopējie izdevumi, un starpība tagad ir 300
miljoni latu. Lai tā turpina strādāt un lai atgriežas pie mums tad, kad tai būs
plāns, kā samazināt izdevumus vēl par 300 miljoniem. Bet necelsim šajos grūtajos
ekonomiskajos laikos nodokļus, nostāsimies pret straumi – pret nodokļu
paaugstinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ministri! Godājamais
Godmaņa kungs!

Cienot jūsu darbaspējas, man tomēr jāsaka, ka jums ir arī spēja
lietas pasniegt sev vēlamā gaisotnē un novelt atbildību no sevis uz Starptautisko
Valūtas fondu un uz visiem iestāžu vadītājiem, kuriem nāksies parakstīt lēmumus
par darbinieku atlaišanu.

Atzīstot, ka nacionālais stabilizācijas plāns ir absolūti
nepieciešams, man ir jājautā: kādēļ jūs tik ļoti neieredzat Latvijas tautu?
Starptautiskais Valūtas fonds prasīja mazināt budžeta deficītu, taču neprasīja
samazināt iedzīvotāju algas par 15 procentiem. Tas no jūsu puses bija
visvienkāršākais un ātrākais lēmums, kā mazināt deficītu.

Starptautiskais Valūtas fonds arī neprasīja ne māmiņu algu
samazināšanu, ne lata devalvāciju, par ko bija runa. Bija tikai viena prasība –
sabalansēt un savest kārtībā valsts budžetu. Visi konkrētie priekšlikumi, kas
ielikti šajā plānā, ir nākuši no jums, jo jūs pats atzināt, ka pamatā jau šo
dokumentu uzrakstījāt jūs.

Latvija ir viena no visnabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm,
taču jūs neviena vārda nesakāt par to, ka ir nepieciešams analizēt, kāpēc tad tik
strauji pēdējos mēnešos samazinājušies ieņēmumi. Jūs savā runā sakāt, ka
neapstrīdami ir jāceļ nodokļi, taču ne vārda nesakāt par to, ka ir jāstiprina KNAB
funkcijas, ka ir fundamentāli jāmaina Valsts ieņēmumu dienesta darbs un personālijas.
Ir jāpanāk godīga nodokļu maksāšana, vienlaikus atbalstot uzņēmējdarbību, jo
uzņēmēji ir tie, kuri nodrošina valsts ieņēmumus. Budžeta deficītu var mazināt,
arī apturot fundamentālo gadsimta celtņu celtniecību uz vienu gadu.

Desmit gadus nebija naudas otrās šķiras ceļiem, nu, iztiksim vēl
kādu gadu… Nu, nebija sporta zāļu pagastos, nu, vēl gadu, divus gadus
pacietīsimies… Cilvēki to sapratīs, ja jūs neķersieties pie viņu algām. Lielākā
daļa Latvijas iedzīvotāju skaita savus latus un santīmus no vienas algas līdz
nākamajai.

Dažus vārdus, kas saistās ar veselību. Jau tagad pacientu
līdzmaksājums ir visaugstākais Eiropas Savienībā, mums ir vissliktākā veselības
aprūpe. To ir apstiprinājuši statistikas pētījumi. Vairāk nekā 35 procenti valsts
iedzīvotāju neapmeklē ārstus naudas trūkuma dēļ. Godmaņa kungs, jūsu Ministru
kabineta deklarācijā ir rakstīts, es citēju: „Rīkosimies tā, lai Latvijas
iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes sistēma pēc iespējas ātrāk tuvinātos
Eiropai”. Citāta beigas. Laikam tas ir domāts tā, ka Latvijas iedzīvotāji izbrauks
uz citām valstīm.

Jūsu 2009.gada budžets jau samazināja veselības aprūpes budžetu
par 46 miljoniem latu, nekompensējot energoresursu cenu pieaugumu. Tagad jūs
piedāvājat vēl noņemt 44 miljonus, vienlaikus palielinot akcīzes nodokli degvielai,
kā arī palielinot PVN medikamentiem divas reizes – no 5 uz 10 procentiem – un
medicīniskajai aparatūrai līdz 21 procentam. Tādējādi gultasdienas cenā 10 līdz 15
procentus sastāda maksājumi par medikamentiem, ko slimnīcas vairs nevarēs nopirkt.
Aparatūra netiks iepirkta vispār, par kvalitatīvu pakalpojumu mēs ne tuvu nevaram
runāt. Ar kompensējamiem medikamentiem esošā budžeta līdzekļu ietvarā – tiem,
kuri ir simtprocentīgi un septiņdesmitpiecprocentīgi kompensējamie medikamenti –,
jūs novedat valsti katastrofā. Samazinot kopējo maksājumu no IKP līdz 2,8 procentiem
– tā vispār nav nekur Eiropā, nevienā valstī. Vienlaikus samazinās pirktspēja
arī visslimākajai iedzīvotāju daļai, tas ir, pensionāriem.

Ja mēs runājam par to, ko jūs tālāk plānojat darīt… Jūs
nepiedāvājat pilnīgi nekādu mehānismu šī iztrūkuma kompensācijai. Pirms nepilna
mēneša Saeimas deputāti, ārsti, aicināja celt akcīzi alkoholam un tabakai, šo naudu
novirzot veselības aprūpei. Koalīcija to kategoriski noraidīja. Tagad vienīgais
Veselības ministrijas vārgais risinājuma mēģinājums ir šis noraidītais
priekšlikums, kas tiek pasniegts tā, it kā būtu no jauna atrasta zelta ola. Veselības
finansējums ir tādā stāvoklī, ka iedzīvotāji vienkārši veselības aprūpi šinī
valstī vairs nevarēs saņemt, taču nevienam no jums nav ne dūšas, ne spēka, ne
uzņēmības kāpt tribīnē un pateikt iedzīvotājiem: valdība atsakās finansēt šo
nozari, pāriesim uz maksas medicīnu!

Varbūt vienkārši ir jāatgādina, ka cilvēki, kuri šajā valstī
nejutīsies vajadzīgi un aizsargāti, no Latvijas aizbrauks. Un tā ir biļete
aizbraukšanai.

Godmaņa kungs, jūs tikko teicāt, ka tā nav biļete. Tā ir biļete!
Un tādēļ varbūt arī lidmašīnas ir Satiksmes ministrijas prioritāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Aleksandrs Mirskis.

A.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Tas, kas šodien notiek Saeimā, ir raksturojams ar
vienu labu latviešu sakāmvārdu: „Štrunts par bitēm, ka tik medus!” Man ļoti
gribas pajautāt premjerministra kungam: vai jūs esat nolēmis pilnībā likvidēt
Latvijas biznesu (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Ak Dievs!”) vai
arī jūs vienkārši nesaprotat, ko darāt? Mēs gaidījām no jums reālus problēmu
risinājumus. Bet tā vietā jūs nolēmāt palielināt PVN. Kas gan sekos tālāk? Jūs
novedīsiet līdz bankrotam pat tos, kas pēdējiem spēkiem vēl mēģina noturēties
biznesā. Pēc pusgada nodokļus vispār nebūs kam maksāt.

Līdz šim es biju pārliecināts, ka runa var būt par PVN likmes
samazināšanu un citiem nodokļu atvieglojumiem, tajā skaitā par peļņas nodokļa
atcelšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču šobrīd rodas iespaids, ka valdība
ir iecerējusi pielikt galīgo punktu Latvijas ekonomikai.

Godātie kolēģi! Tas, ko mums šodien piedāvā, ir vai nu
visīstākais noziegums, vai provokācija. Es esmu pārliecināts, ka kādam ļoti gribas,
lai tauta atkal izietu ielās.

Šodien latvieši un krievi ir tik vienoti kā vēl nekad. Un zināt,
uz ko balstās šī vienotība? Uz naidu pret valdību! Iemesls tam ir tikai viens –
dziļā krīze valstī. Tā ir jūsu vaina, Godmaņa kungs! Atveriet taču beidzot acis
vaļā, kamēr vēl nav par vēlu!

Kolēģi! Mēs nedrīkstam balsot par PVN likmes izmaiņām, jo tas ir
noziegums pret sabiedrību! Tauta mūs ienīdīs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izsaukties: ak Dievs, cik daudz ir
sarunāts un cik daudz vēl sarunāsim šajās pēdējās nedēļās un mēnešos gan
laba, gan ļauna, un cik gan prieka ir par to, ka mums neveicas, kā Mirskis pašlaik to
demonstrēja. Ļauna prieka. Jā, jā! Gan rūpju par to, kas notiek pie mums, Latvijā.

Un tad es gribu sacīt: vai mēs esam ne tikai dziedātāju tauta, bet
arī runātāju tauta? Jo pēdējā laikā patiešām ir sarunāts ārkārtīgi daudz.
Dzīres pie bagātīgi klātiem galdiem beigušās, to jau daudzi ir pateikuši. Esam
ķezā. Protams. Vai varēja arī nebūt tik traki? Jā, protams, varēja. Par to šodien
varbūt mazāk vajag runāt, bet tomēr. Kaut pieminēt. Mazāk bēdu, nelaimju būtu.
Pieminēšu kaut vai vienu faktu.

„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau 2005./2006.gadā nāca klajā ar
ļoti labu sociāli ekonomisko programmu, ko bija izstrādājis eiroparlamentārietis
Zīles kungs. Ļoti labu programmu! Ja tā būtu realizēta, tad budžetā nu vismaz viens
miljards naudas būtu. Un, ja tas nebūtu izmētāts pēdējos treknajos gados pa labi, pa
kreisi, tad mēs nebūtu šajā ķezā. Lūk, kas ir ļoti svarīgi! To der atcerēties
šodien un iegaumēt.

Jā, esam smagi piezemējušies, paklupuši, sasitušies sāpīgi. Un
tagad meklējam piecelšanos. Kā piecelties? Cik ātri? Cik sāpīgi? Lūk, jautājums!
Un par to, es gribētu pateikt, ir jādomā pilnīgi visiem: gan tiem, kas ir vainīgi,
gan tiem, kas ir mazāk vainīgi, gan tiem, kas pavisam nav vainīgi. Visiem šādos
brīžos ir jādomā un jāsadodas rokās kopīgā komandā. Diemžēl tas vēl aizvien
nav jūtams. Un, kā Prezidents šodien teica: atmetīsim sīkos mērķīšus! Atmetīsim,
atkārtoju, sīkos mērķīšus! Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Bet tagad es precīzāk runāšu nevis par vispārīgām lietām, bet
konkrēti par vienu likumprojektu šajā paketē. Apzinoties īpašos apstākļus, īpašo
situāciju valstī, es gribētu runāt par Radio un televīzijas likumu. Par grozījumiem.
Jāiegaumē tas, ka sabiedrisko mediju – radio un televīzijas – loma īpaši
sarežģītos apstākļos arī ir īpaša, sevišķa. To radio un televīzija pierādīja
Atmodas laikā un it īpaši barikāžu laikā, kad radio un televīzija bija gan
informators, gan mudinātājs, gan garastāvokļa uzturētājs, gan organizators. Ne velti
toreiz Latvijas Radio nosauca par tautas radio. Tauta! Un tā arī bija. Godam nopelnīts
šis nosaukums.

Es gribu uzsvērt, ka ir nozares, kuras nedrīkst ciest, kuru
pastāvēšana nedrīkst būt apdraudēta šajā kritiskajā situācijā. Godmaņa kungs
jau minēja – izglītība, medicīna nedrīkst ciest. Es gribētu ierindot to vidū arī
sabiedrisko radio un televīziju. Protams, arī presi, par ko ir runa. Arī šajās
dienās. Jo mediji būs tie, kuriem jāpalīdz un kuri palīdzēs pārvarēt šo krīzi.
Un medijiem patiešām ir īpaša loma.

Un tagad es citēšu dažus fragmentus no vēstules, ko Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atsūtīja Latvijas Radio ģenerāldirektors
Semēvica kungs. Un vēstulē rakstīts sekojošais: „Latvijas Radio pauž savu
sašutumu par valdības otrdienas – 9.decembra – lēmumu, kas paredz par 3,7 miljoniem
latu samazināt budžetu sabiedrisko mediju nozarei kopumā, tai skaitā sabiedriskajam
radio un televīzijai. Izprotot valsts smago finansiālo situāciju, tomēr vēršam jūsu
uzmanību uz sabiedrisko mediju nozīmi kā vienīgo neatkarīgas un objektīvas
informācijas veidotāju un izplatītāju, jo īpaši valstij sarežģītu situāciju
atspoguļojumā. Sabiedrisko mediju darbība ir viens no visdrošākajiem garantiem
sabiedrības stabilitātes, saliedētības un situācijas izpratnes veidošanā.”

Un vēl pavisam neliels fragments no vēstules: „Šādā gadījumā,
tas ir, samazinot finansējumu, iespēja nodrošināt oriģinālās informācijas apjomu
draud samazināties pat līdz 50 procentiem. Nav iespējams nodrošināt diennakts apraidi
ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt tagadējo piecu kanālu vietā radio ar
grūtībām spēs nodrošināt pusotra kanāla darbību vai būs spiests būtiski
samazināt aptveramības laiku. Šajā gadījumā no darba ir jāatbrīvo gandrīz 2/3
darbinieku.”

Vai to mēs gribam? Diez vai. Un kas būs nākotnē, ja patiešām tā
tas notiktu – ja nāktos atbrīvot 2/3 radio darbinieku un droši vien arī
televīzijā. Un tas ir ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi.

Tādēļ es aicinu par to īpaši padomāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Premjera kungs!
Ministri!

Latvijā pēdējā laikā nav bijis ne mēra, ne kara. Toties Latvijā
ir bijis Kalvītis ar treknajiem gadiem un programmatisko tēzi par patēriņa
palielināšanu, Latvijā ir bijis Šlesers ar „gāzi grīdā”, Roze, Slakteris un
Demakova, un varbūt tāpēc sekas izskatās tādas pašas kā pēc mēra un pēc kara.

Valdībai patīk atsaukties uz globālo krīzi, un valdība to dara
vietā un nevietā. Tad kāpēc gan Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs pamatoti
saka, ka Latvija ir vissmagāk skarta no visām Baltijas valstīm.

Un kā mēs esam nonākuši pie tā, ka Valsts kase ir tik
katastrofālā stāvoklī, ka mums nav laika pat vienu dienu apspriest valdības iesniegto
likumprojektu paketi, bet lēmums ir jāpieņem jau šodien? Vai tiešām maksātnespējas
drauds ir tik tuvu un vai iemesls tam nav jāmeklē, Godmaņa kungs, tajā neprātīgajā
domā šā gada budžeta, pamatbudžeta, deficītu sabalansēt šķietami ar sociālā
budžeta pārpalikumu? Un vai tas nav novedis mūs šajā kritiskajā stāvoklī?

Likumprojektu pakete ir sagatavota sasteigti, pavirši,
neprofesionāli, ar daudzām kļūdām. Pirmkārt, tur jau ir iekļauti likumi, kuriem tur
nevajadzēja būt, ko es jau minēju, kā, piemēram, Augstskolu likums. Tajā bija
iekļauts likums, kurš tur nedrīkstēja būt, piemēram, likums „Par Latvijas
Banku”, kas iepriekš ir jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku. Iekļauts likumprojekts
ar izlaistiem pantiem, piemēram, likumprojekts „Par valsts vai pašvaldību
institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”, kur likumprojekta tekstā 8.panta nav,
pēc 7.panta nāk 9., kaut gan likuma tekstā ir atsauce uz 8.pantu.

Pats princips šajā manis pieminētajā likumprojektā ir nepareizs.
Un, pirmkārt, jau likumprojekta nosaukums. Likumprojekta nosaukums runā par atlīdzību
2009.gadā, bet nosaukumam tā kā vajadzētu loģiski atbilst likumprojekta tekstam,
tātad pārejas noteikumos vajadzētu būt vienam punktam, ka likums zaudē spēku
2009.gada beigās, taču tā tas nav. Tad kas ir nepareizs – likums vai nosaukums?

Un arī pats princips, ka algas tiek pamatā samazinātas darba
darītājiem, bet ne jau ierēdniecības virsotnei. Zīmīgi, ka ir pazudis pants par
vadības līgumiem, uz ko kolēģi jau norādīja. Šeit nav minēts nekas par
parazītiskajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm.

Un tad par budžeta grozījumu likumprojektu. Kolēģi jau runāja par
PVN likmes paaugstināšanu, bet, Godmaņa kungs, vai tiešām jūs ticat 300 miljonu latu
papildu ieņēmumam, PVN ieņēmumam, ja vienlaikus tiek samazinātas algas vidēji par 15
procentiem? (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Kam noņemsim?
Izglītībai?”) Un šeit ir alternatīva – vai nu atlaist cilvēku, vai samazināt
viņam algu, bet patērētājs viņš nebūs ne vienā, ne otrā gadījumā. Tiek
palielināta akcīze degvielai, kas ieiet visu preču un pakalpojumu cenās, tāpēc visas
cenas vidēji pieaugs par šiem trim procentiem. Vai tad tiešām pieaugs patēriņš?
Nē! Var jau palielināt nodokļu likmi, bet tad nedrīkst, aritmētiski reizinot,
rēķināt patēriņa pieaugumu un nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Ieņēmums tāds nebūs.

Tad vēl, protams, jāpiemin zāles, prese un viss pārējais, kam tiek
nežēlīgi palielināts nodoklis.

Un nu par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009.gadam”…
Pirmkārt, jau forma, kā tas ir sastādīts. Šeit mēs redzam tikai kopējos skaitļus
ministrijām un centrālajām iestādēm, bet šeit mēs neredzam programmas, kuras tiek
samazinātas. Bet, runājot par šiem kopējiem skaitļiem, es nevaru nepieminēt
sabiedriskās raidorganizācijas – radio un televīziju, kur mūsu likumdošana aizliedz
plānot nākamā gada budžetu mazāku nekā šajā gadā. Tas tiek pārkāpts. Turklāt
zīmīgi ir tas, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai no 15 miljoniem tiek
samazināti 3,7 miljoni, kas, Godmaņa kungs, – būsim aritmētiski precīzi! – ir 25,
nevis 15 procenti.

Tālāk. Skaitliski absolūtajos skaitļos vislielākais samazinājums
ir Izglītības un zinātnes ministrijai – 43,7 miljoni, tas ir, 16,5 procenti. Līdz ar
to, Godmaņa kungs, jūsu starpjautājums: „Kam tad samazināsim? Izglītībai?” ir
nevietā! Izglītībai jau ir samazināts visvairāk.

Kolēģi, mēs tagad esam nonākuši tādas, nu, Saeimas
standartprocedūras priekšā. Valdība iesniedza likumprojektu paketi vienā dienā –
ātri. Deputāti, jūs esat tiesīgi iesniegt priekšlikumus, taču neviens opozīcijas
priekšlikums, kā vienmēr, netiks ievērots, un visu ātri nodarīsim līdz galam! Man
šķiet, ka šī prakse būtu jāmaina, jo, kolēģi, mums pat vienā dienā vēl ir laiks
izdarīt labojumus likumprojektos. Mēs varam atjaunot pašreizējā likuma redakcijā
vadības līgumu atcelšanu, mēs varam būtiski samazināt atalgojumu valdēs un
padomēs, mēs varam noteikt ienākumu griestus milzīgo atalgojumu saņēmējiem, mēs
varam pārskatīt budžeta samazinājuma sadali starp ministrijām. Mēs varam atcelt
samazinājumus sabiedriskajām raidorganizācijām. 3,7 miljoni neglābs valsti no
bankrota.

Kolēģi, tā interesanti sanāk: kad pajoliņš ar saukli „gāzi
grīdā” mežonīgā ātrumā joņo pa Latvijas ceļiem un, protams, degvielas bākā
degviela ir izsīkusi, mums ir jālūdz Starptautiskais Valūtas fonds, lai pielej
degvielu. Jā, godātie kolēģi, protams, degviela ir jāielej, bet, ja pajoliņš paliks
pie stūres, tad mēs zinām, kur šī degviela aizies. Godātie kolēģi, algoritms
sastāv no diviem punktiem: ieliet degvielu un nomainīt pajoliņu! Citādi nekas mums
nesanāks.

Runājot par kolēģa Pabrika skaisto metaforu par treknajiem runčiem.
Pabrika kungs, šim gan es neticu, ka trekno runci var iemācīt. Treknais runcis pazīst
tikai savu siltā piena bļodiņu. Tas nekad nesāks sargāt māju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs nākamais runās deputāts Dzintars
Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kas ir labāka –
tirgus ekonomika vai plānveida ekonomika, kurā mēs dzīvojām turpat 50 gadus? Pasaules
plaukstošākās nācijas dzīvo tirgus ekonomikas apstākļos. Kādos apstākļos dzīvo,
teiksim, ziemeļkorejieši – mēs labi zinām.

Vai tirgus ekonomika ir visvarena un pasargāta no krīzēm? Laikam jau
ne. Vai valstij ir jāiejaucas tirgus ekonomikā? (No zāles dep. A.Pabriks: „Ir!”)
Acīmredzot jā. Tas šobrīd notiek gandrīz visur pasaulē. Un jāatzīst, ka arī mums,
Latvijas politiķiem, tajā skaitā arī man, ir jāuzņemas atbildība par to, ka mēs
savu inflācijas apkarošanas plānu nesākām īstenot krietni agrāk.

Vai patērētājsabiedrība savās krasākajās izpausmēs – ēst
vairāk un pusi izmest atkritumos, braukt ātrāk un ar lielākām mašīnām, dzīvot
greznāk un tērēt, tērēt, tērēt, nerēķinoties ar to, vai aiznākamajām paaudzēm
būs ko tērēt, – ir pats labākais dzīves modelis, es par to stipri šaubos.

Manuprāt, patērētājsabiedrībai ir jācenšas patēriņu
sabalansēt ar ilgtspējīgu attīstību. Mums vajadzētu aizņemties tik, cik spējam
atdot. Mums vajadzētu tērēt apdomīgāk, turklāt domājot ne tikai par to, kā
samazināt tēriņus vispār, bet arī citiem, piemēram, valsts pārvaldei, lai gan,
protams, tā ir visa mūsu nodokļu maksātāju nauda. Vajag sākt katram ar sevi. Es
atkārtoju: mums vajadzētu sākt katram ar sevi!

Pagājušogad es apmeklēju Slovākiju. Mēs zinām, ka Slovākija
savas attīstības ziņā, teritorijas lieluma ziņā, iedzīvotāju skaita ziņā, ir
samērojama ar Latviju. Protams, Slovākijai ir savas problēmas. Protams, ir jāatzīst,
ka Slovākijai bija labāki priekšnoteikumi ražošanas attīstībai, jo tās ražošana
kādreiz nebija tik integrēta vienotajā Padomju Savienības ekonomiskajā telpā kā
mūsējā. Un tāpēc tā bija vieglāk pārveidojama.

Bet tomēr. Es ar savu dzīvesbiedri ar mūsu škodiņu, kuras motora
apjoms ir 1,2 litri, izbraukājām Slovākiju krustām šķērsām un ir jāatzīst, ka
lieljaudas džipi un lepni limuzīni arī Bratislavā – Slovākijas galvaspilsētā –
uz ceļiem bija sastopami vismaz desmit reižu mazāk nekā Latvijā.

Jā, protams, var teikt, ka Latvijā ceļi ir sliktāki un ka džipi ir
piemērotāka mašīna. Mēs ļoti labi zinām, ka pārsvarā Latvijā džipi pārvietojas
maršrutā Rīga–Jūrmala, Rīga–Pierīga un diez ko tālāk nebrauc.

Pie mums katrs puišelis vismaz līdz šim uzskatīja, ka, ja viņam
nav vismaz BMV, tad viņš nav cilvēks. Kā likums, šīs lepnās mašīnas tika ņemtas
līzingā.

Starp citu, kad es savu iepriekšējo mašīnīti, kas arī bija Škoda
Felicia, savā laikā – un tas bija vēl 90.gadu sākumā – gribēju reģistrēt
Ceļu satiksmes drošības dienestā un kad es uzdevu jautājumu: „Sakiet, lūdzu, kur
es varu reģistrēt savu škodiņu?” tad ko darbinieks man atbildēja? Viņš man
atbildēja ar tādu pretjautājumu: „Vai tad škoda ir mašīna?” Viņa
izpratnē, laikam ne.

Starp citu, izbraukājot Slovākiju krustām šķērsām – es
tiešām nemeloju! –, es ne reizi neredzēju, ka kāds autobraucējs pārsniegtu
ātrumu. Braucot pa mūsu ceļiem, man liekas, ka es atrodos ātrumsacensībās, nevis
vienkārši pārvietojos no vienas ģeogrāfiskās vietas uz otru. Mēs smejamies par
„jaunajiem krieviem” Krievijā, bet vai mēs esam daudz labāki?

Es saprotu, ministriem, varbūt arī mums, deputātiem, ir jāapciemo
vēlētāji arī Latvijas nomalēs, kur tiešām ir slikti ceļi un vajadzīgas
izturīgākas mašīnas. Bet atbildiet man uz jautājumu: kāpēc Rīgas domē un tā
saucamajās republikas pakļautības pilsētās gandrīz katram ierēdnim ir jābrauc ar
lepnu limuzīnu? Kāpēc?

Man bija kādreiz iespēja tūristu grupā aizbraukt uz kādu no
Skandināvijas zemēm. Mūsu grupā bija viens, pēc Latvijas mērogiem skatoties, ļoti
turīgs cilvēks, un viņš visu laiku brīnījās, kā tas var būt, ka visas tās mājas
ir tik nelielas, pārsvarā vienstāva, un tās pārsvarā iekļaujas tanī apkārtējā
vidē. Vai tad tās vispār ir mājas? Pabraukājot ap Rīgu, mēs redzam šīs
bizantiešu stilā uzbūvētās pilis, no kurām, jāatzīst, liela daļa ir uzbūvētas
uz parāda.

Cienījamie kolēģi! Protams, cilvēks nevar eksistēt bez asinsrites,
kas apasiņo eksistencei svarīgus orgānus. Un, protams, Latvijā nav naturālās
saimniecības. Lai pastāvētu valsts, ir nepieciešamas finanses, kas ļauj funkcionēt
valsts varai, armijai, policijai, izglītības sistēmai un tā tālāk. Un ir skaidrs, ka
šābrīža ekonomiskā situācija un finanšu situācija ir tāda, ka mūsu rīcībā
esošo finanšu resursu varbūt pietiks trim četriem mēnešiem, lai šī finanšu
asinsrite varētu sekmīgi funkcionēt, bet, lai mēs šobrīd dabūtu naudu, kas ļautu
funkcionēt šai asinsritei bez traucējumiem arī turpmāk, šai finanšu asinsritei, un
lai šo krīzi novērstu, lai dabūtu šo naudu, kā jau es teicu, mums šobrīd
elementāri diemžēl ir nepieciešama palīdzība no ārpuses. Mums tā ir realitāte.
Mums tā ir nepieciešamība, un tāpēc mums arī ir nepieciešami šie grozījumi
likumos, kas ir vērsti uz tēriņu ierobežošanu un valsts kases papildināšanu.

Bet savas uzrunas nobeigumā es gribētu pateikt vēl dažas lietas. Es
gribēju pateikt to, ka vēl svarīgāks par šīs krīzes iespējami ātru pārvarēšanu
varbūt ir tas, lai šī krīze mainītu mūsu domāšanu. Lai mēs vairāk domātu par
savu attieksmi pret eksistenciālām lietām. Lai vārds „pieticība” nebūtu vārds,
no kura kautrējas, bet lai mēs censtos būt samērīgi savos tēriņos, lai mēs
mainītu savu domāšanu ilgtspējīgas attīstības virzienā, lai mēs taupītu
solidāri, lai mēs saprastu, ka parādi kādreiz arī būs jāatdod un lai mēs
orientētos ne vien uz patēriņu, uz lielu patēriņu, bet arī uz vērtību radīšanu,
un lai arī mēs, politiķi, saprastu, ka vajag ieklausīties speciālistu viedoklī un ka
vajag vispār vairāk uzklausīt un ieklausīties. Tas mums nāktu tikai par labu.

Es, protams, kā jau teicu iepriekš, gribētu, lai krīzi mēs
pārvarētu iespējami ātri. Bet tomēr es gribu atgādināt arī to, ka īstenībā es
būtu bijis priecīgs, ka 1991.gada augusta notikumos tā krīze būtu turpinājusies
ilgāk par piecām dienām. Tad mēs labāk redzētu, kas kurš ir.

Un gribētu nobeigumā teikt arī to, ka es ticu un ceru, ka krīze
palīdzēs tautai konstatēt, kuri politiķi izšķirīgos brīžos valsts intereses spēs
turēt augstāk par partijas interesēm.

Un vēlreiz atkārtoju: es ļoti novēlu, lai mēs krīzi pārvarētu
iespējami ātri, bet vēl vairāk es novēlu, lai mēs mainītu savu domāšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs
Agešins.

Man jājautā, Agešina kungs, vai jums pietiks ar desmit minūtēm?

Lūdzu – vārds jums.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie klātesošie! Patlaban Latvijas ekonomiskās politikas
neatliekams īstermiņa mērķis ir finanšu tirgus un maksājumu bilances stabilizācija,
kuras īstenošanai valstij nepieciešams aizņemties naudu no starptautiskajām finanšu
institūcijām.

Iemesli… runājot par iemesliem, atsevišķus es varu minēt.
Manuprāt, tie ir varas partiju atsevišķu pārstāvju visatļautība, it īpaši
pēdējā laikā, realitātes sajūtas trūkums, kā arī neprofesionāla, pat haotiska
rīcība. Par to es varu spriest, strādājot Saeimas komisijās un apakškomisijās.

Tomēr… tomēr „Saskaņas Centrs” atbalsta palīdzības lūgumu
Starptautiskajam Valūtas fondam un citiem potenciāliem ārzemju donoriem. Šis lēmums
tika pieņemts Saeimas „Saskaņas Centra” frakcijas sēdē.

Šobrīd ir skaidri redzams, ka bez ārējās palīdzības Latvija
vienkārši neizdzīvos. Bet mums ir stingra pozīcija, ka saņemtās palīdzības
izlietojums jāpārrauga jaunajai valdībai. Savukārt koalīcijai, kura ir novedusi
valsti līdz dziļai krīzei, ir jābeidz pastāvēt tajā pašā dienā, kad tiks
saņemta palīdzība.

Jautājumā, kuram tad mums ir jāuztic plāna realizēšana un kurš
uzraudzīs saņemto finanšu līdzekļu izlietojumu, mēs esam diezgan kategoriski. Lai
novērstu katastrofu, ir nepieciešams tuvākajā laikā izveidot maksimāli plašu
parlamenta koalīciju.

Manuprāt, tagadējais kabinets arī mierīgākos laikos neizcēlās ne
ar efektivitāti, ne ar citiem talantiem. Līdz ar to jaunās valdības sastāvā ir
jābūt profesionāļiem. Finanšu ministra postenis ir jāuztic kādam sekmīgam
komercbankas vadītājam, savukārt ekonomikas ministra amatam kandidāts jāmeklē
ekonomistu vai kādu rūpnīcu vadītāju vidū.

„Saskaņas Centrs” neatbalsta daudzus esošās valdības
priekšlikumus par valsts izvešanu no krīzes. Mēs esam pret PVN – kā standarta, tā
arī pazeminātas likmes – palielināšanu; mēs arī esam pret to, ka iedzīvotāju
ienākuma nodokļa maksa un arī mēneša neapliekamais minimums tiks palielināts tikai
līdz 90 latiem, nevis līdz 100 latiem, kā tika plānots agrāk, un mēs nekad
nepiekritīsim skolotāju un policistu algu samazināšanai. Man, piemēram… diemžēl
es izglītības un zinātnes ministri neredzu zālē, viņai acīmredzot tas nav
interesanti… Man nav skaidrs, kas būs ar skolotāju algām, kas būs ar piemaksām par
darba kvalitāti un tā tālāk. Būtu vēlams dzirdēt skaidru atbildi uz šiem
jautājumiem.

Savukārt, ja valdībā turpinās strādāt šie paši partiju
izvirzītie ministri, par kuru profesionālajām spējām nereti rodas šaubas, nekas labs
nav gaidāms.

Ekonomisku stabilizāciju varēs panākt, tikai iekļaujot valdībā
cilvēkus ar ļoti labām un izcilām prāta iespējām… prāta spējām. Pašreizējā
valdība nebauda sabiedrības uzticību, un tai nedrīkst uzticēt apsaimniekot
Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtos līdzekļus. Rezultātu nebūs!

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Agešinam.

Mums, godātie kolēģi, līdz pārtraukumam palikušas… līdz tam
brīdim, kad būtu jābūt pārtraukumam, atlikušas piecas minūtes, bet Saeimas
Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu ar priekšlikumu turpināt sēdi
bez pārtraukuma līdz brīdim, kad valdības iesniegtā stabilizācijas programma un
likumprojektu pakete būs izskatīta pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu… (No zāles: „Jā!”) Deputātiem
ir iebildumi, līdz ar to mums acīmredzot ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz pirmajā
lasījumā būs izskatīta visa ar budžeta grozījumiem saistītā likumprojektu pakete!
Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 24, atturas – 2. Sēde tiek turpināta
bez pārtraukuma.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Ābiķa kungs šeit teica, ka mums ir tikai divas
alternatīvas – vai nu brīvais tirgus, vai Ziemeļkorejas tipa plānveida ekonomika,
bet es atgādināšu, ka ir vēl arī citi modeļi, piemēram, Zviedrijas modelis. Starp
citu, atcerēsimies, kolēģi, ka daudzi no jums smējās par Zviedrijas modeli, par viņu
sociālo aizsardzību, par viņu sociālismu, ka viņiem ir rūpes par cilvēkiem, ka
viņi ir tādi muļķīši, bet paskatīsimies, kāda situācija ir tagad.

Latvijā lielākā daļa no banku sektora tagad piederēs
Skandināvijas bankām. Tagad mēs pazemīgi lūdzam kredītu Zviedrijas valdībai, un
nākotnē, ja būs kādas problēmas tām pašām Skandināvijas bankām, vienkārši
kāds augsts Zviedrijas ierēdnis piezvanīs mūsu ministriem un pateiks – vajag! Un
mēs pildīsim, jo citādi – vai nu nedos kredītu, vai kredītu pieprasīs.

Godātie kolēģi! Iedomāsimies, kāda būs dzīve pēc 1.janvāra,
kad stāsies spēkā visa tā programma, ko jums piedāvā valdība. Iedomāsimies ģimeni
ar diviem bērniem.

Pirmais. Tātad katru dienu viņi dzīvos bailēs, ka kādu no viņiem
atlaidīs un ka viņi nebūs spējīgi samaksāt dzīvokļa pirkšanas kredītu, kurš,
paceļoties aizņēmuma procentiem, pēdējā gadā pieauga par 15 procentiem. Viņu algas
būs pazeminātas par 15 procentiem, viņi brauks uz darbu un maksās par 5 santīmiem
vairāk par degvielas litru, ja viņi brauks ar mašīnu, jo būs paaugstināts akcīzes
nodoklis degvielai. Ja kāds no viņiem brauks ar sabiedrisko transportu, tad tik un tā
maksās vairāk, jo būs paaugstināts PVN un arī akcīzes nodoklis.

Pa ceļam uz darbu viņi nepirks avīzi, jo tā būs greznība. Viņi
arī nedzers kafijas tasi, jo akcīzes nodoklis kafijai paaugstināsies divas reizes. Kad
viņi brauks uz mājām un gribēs iepirkties lielveikalā, viņi pirks mazāk, jo viņi
nevarēs atļauties tērēt vairāk pārtikai, jo paaugstināsies PVN.

Atnākuši mājās, viņi maksās par dzīvokli un komunālajiem
pakalpojumiem caur internetbanku un maksās par 5 procentiem vairāk par siltumu un
elektrību, par 16 procentiem vairāk par ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu,
gāzi. Ā, neaizmirsīsim, ka valdība arī piedāvā viņu mājokli, kuru viņi nav
nopirkuši, aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Tātad tas būs viņiem tāds
maksājums! Viņi izmisīgi domā, par kādu naudu nopirkt saviem vecākiem zāles, jo
šīs zāles kļuvušas kārtējo reizi dārgākas par 5 procentiem, pateicoties valdības
un Saeimas lēmumam. Bet viņu vecāki domā – ja viņi nomirs, apbedīšanas
pakalpojumi viņu bērniem maksās par 16 procentiem vairāk.

Godātie kolēģi! Šodien prezidents teica, ka Dievs sūta mums
pārbaudījumu. Šī smagā ekonomiskā krīze Latvijā nav stihiska nelaime vai Dieva
zīme, bet konkrētu lēmumu rezultāts. Šie iepriekšējie svarīgie lēmumi, kurus
tagad visi kritizē, tika pieņemti tāpat kā šodien. Dokumentus mēs saņēmām dienu
iepriekš bez jebkāda pamatojuma. Vajag, un punkts! Un, ja mēs tos steidzīgi
nepieņemsim, būs pasaules gals. Brīnišķīgā Finanšu ministrijas formula: „Mums ir
plāns, bet mēs par to neko neteiksim!” darbojas jau kādus 10 vai 15 gadus. No sākuma
mēs radām paši sev problēmas, bet pēc tam varonīgi mēģinām tās pārvarēt.

Godātie kolēģi, 90.gadi atgriežas. Tagad mēs redzam to
iepriekšējo valdību darbības „sauso atlikumu” – deformāciju, kā teica
premjers. No 90.gadiem mums ir divas atšķirības: pirmā – cilvēkiem nebija parādu.
Tagad mūsu mājsaimniecības ir parādā vairāk nekā 6 miljardus latu. Un tagad, ja
mēs paaugstināsim nodokļus un samazināsim algas, rodas jautājums: par kādiem
līdzekļiem šie cilvēki maksās šīs iemaksas? Un jau tagad mēs varam redzēt, ka 15
procenti no kredītu maksājumiem ir aizkavēti. Un šī situācija turpina
pasliktināties. Un, ja cilvēki nebūs spējīgi samaksāt par saviem kredītiem, tas
atspoguļosies arī mūsu banku sistēmā.

Otrā atšķirība no 90. gadiem ir tā, ka cilvēkiem parādījušās
izvēles tiesības. Viņi var aizbraukt. Tikai pirms nedēļas es runāju ar saviem
draugiem, kuri pieņēma lēmumu – pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Amerikā. Jā,
viņiem arī tur ir krīze, bet ne tik dziļa kā mums, un viņi cer, ka pēc gada šī
krīze paies. Bet mūsu krīze būs daudz dziļāka un ilgāka. Un tāpēc viņi netic, ka
mēs… ka valdība kaut kādā veidā uzlabosim situāciju. Viņi grib dzīvot tagad,
viņi ir gatavi strādāt, viņi ir gatavi smagi strādāt, bet tikai tad, ja redzēs
mērķi.

Un beidzot, godātie kolēģi, manuprāt, galvenā problēma mūsu
valstī un mūsu lēmumos ir tā, ka mums nav definēti mērķi: kāpēc eksistē valsts,
kā mēs saredzam, kā attīstīsies mūsu valsts, kādu nišu mēs varam ieņemt pasaules
un Eiropas ekonomikā, kādi speciālisti mums priekš tam ir vajadzīgi, kādu nodokļu
sistēmu mēs gribam redzēt… nevis mainīt ik pēc trim gadiem, bet kādu sistēmu mēs
gribam redzēt. Viss ir tāpēc, ka mums nav mērķa. Atcerēsimies, ka pirms diviem
gadiem mēs pieņēmām koncepciju „Cilvēks – pirmajā vietā!” un atbalstījām
nacionālo attīstības plānu. Tur bija viss uzrakstīts pareizi, ka cilvēks mums ir
pirmajā vietā, bet tur nebija galvenā. Atšķirībā, piemēram, no Īrijas
nacionālās attīstības plāna… Īrijas nacionālās attīstības plāns sākas ar
cipariem, ko Īrijas valdība gatava ieguldīt, lai saņemtu pēc pieciem gadiem
rezultātu. Mūsu iepriekšējie mērķi bija tādi – iestāsimies Eiropas Savienībā
un NATO. Tas ir mūsu mērķis. Bet, godātie kolēģi, vienai reliģiskai sektai –
„Baltā brālība” –, kura sludināja, ka būs pasaules gals, bija viena liktenīga
kļūda – viņi sludināja, ka pasaules gals būs tūlīt. Viņi nozīmēja konkrētu
datumu, pulcējās vienā telpā un gaidīja, kad būs pasaules gals, un, kad pasaules
gals neiestājās, iestājās krīze. Tāpat mūsu situācijā. 2004.gadā, kad mēs
iestājāmies Eiropas Savienībā un it kā izpildījām mūsu mērķi, pēc kura mēs
tiecāmies, mums parādījās mērķu krīze.

Godātie kolēģi! Kamēr mēs nenoformulēsim pareizus mērķus, mēs
vienmēr būsim krīzē, mēs vienmēr nezināsim, ko darīt tālāk un kā attīstīsies
mūsu ekonomika. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie deputāti! Šodien no Saeimas tribīnes es runāšu ne ar
jums. Es runāšu ar mūsu Latvijas tautu. Diemžēl tagad mums visiem jāuzņemas
atbildība par šo situāciju un pret mūsu vēlētājiem arī. Godātie Latvijas
pilsoņi! Jūs visus astoņpadsmit gadus Latvijas neatkarības laikā atbalstījāt
labējās partijas un labējo politiku. 95 procenti no mūsu iedzīvotājiem dzīvo
iztikas minimuma robežās un, neskatoties uz to, atbalsta labējo politiku. Tas ir
paradoksāli, bet tas ir fakts. Labējie nekad un nekur neaizstāvēs strādniekus,
zemniekus un parastos cilvēkus. Viņi vienmēr un visur lobēs bankas, lieluzņēmējus,
oligarhus, ierēdņus un savus bagātos sponsorus. Bet jūs, godātie vēlētāji,
dzīvodami nabadzībā, atbalstījāt šo politiku. Un kāpēc? Tāpēc, ka labējie
iepotēja jums nacionālismu kā vienīgo latviešu ideoloģiju. Nevis demokrātiju, bet
nacionālismu! Rezultātā tās partijas, kuras piedāvā racionālu un saprātīgu
politiku, vienmēr palika mazākumā. Demokrātija ir pašregulējošs mehānisms, kas
ļautu izveidot un kontrolēt ievēlēto varu. Bet jūs atmetāt demokrātiju. Šogad jums
bija iespēja divas reizes glābt situāciju. Kad notika referendums Saeimas atlaišanai,
kur jūs bijāt, godātie Latvijas pilsoņi? Jūs lielā daudzumā sēdējāt mājās, kad
labējie biedēja jūs ar krievu draudiem. Nacionālisms kārtējo reizi neatļāva jums
realizēt savu demokrātisko pienākumu. Un referendumā par pensijām? Tas pats.

Godātie Latvijas pilsoņi! Es gribu atgādināt jums Čērčila
izteikumu. Ja jūs negribat nodarboties ar politiku, politika drīzumā sāks nodarboties
ar jums. Vislielāko ļaunumu Latvijas neatkarībai ir padarījuši nacionālisti.
Slavējot sevi kā Latvijas patriotus, viņi pastāvīgi uzturēja valstī šo
nacionālistisko fonu, kas galu galā pārsvītroja demokrātiju. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Kāds sakars nacionālismam ar budžetu?” No zāles: „Ne par
tēmu!”) Bet tagadējā pasaulē bez demokrātijas nevar attīstīties neviena
valsts. (No zāles V.A.Krauklis: „Par tēmu!”) Finanšu krīze, ekonomiskā
krīze – tas ir tikai demokrātijas krīzes rezultāts. Bez demokrātijas varu vienmēr
uzurpē dažādi grupējumi, kuri attīsta politisko korupciju (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Runā par tēmu!”), ekonomisko korupciju un galu galā noved valsti
līdz bankrotam. Šie spēki ir gatavi melot visu laiku. Gadu atpakaļ viņi meloja par
Latvijas straujāko attīstību. Un tagad viņi melo, ka dažu mēnešu laikā mēs
nonācām gandrīz līdz bankrotam.

Ņemot kredītus, mūsu ļaudis uzticējās valdībai, kura uz katra
stūra runāja par mūsu superattīstību un par septiņiem treknajiem gadiem. Un ko tad
darīt simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri uzticējās valdībai un ieķīlāja savus
dzīvokļus un nevar vairs atmaksāt parādus? Jāatbalsta vismaz divu gadu moratorijs
ieķīlāto dzīvokļu atsavināšanai banku labā. Un valdībai ir jādod šādas
garantijas iedzīvotājiem.

Godātie Latvijas pilsoņi! Jums jādomā par to, kā dzīvot tālāk.
Labējie grib kārtējo reizi uz jūsu plānās kabatas rēķina glābt savus kapitālus
un ietekmi. Esiet modri un atcerieties, ka „Saskaņas Centrs” piedāvā jums citu
ceļu – demokrātijas, saskaņas un stabilitātes ceļu!

Sēdes vadītājs. Es aicinu tomēr nenodarboties ar politisku
aģitāciju, bet runāt par likumprojektu paketi.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie atlikušie zālē
esošie kolēģi!

Izmantojot to, ka tomēr Latvijā joprojām ir saglabājusies
parlamentārā demokrātija, lai gan vakar un šodien no rīta izskatījās, ka tie
cilvēki, kuri kaut kādā veidā nav gatavi uzreiz atbalstīt nezināmu lēmumu, ir
pretvalstiski elementi, kuri principā būtu jāizslēdz no Latvijas valsts aprites un
kuri principā ar savu nepiekrišanu kaitē Latvijas valstij… paldies Dievam, tomēr ir
iespēja runāt un pastāstīt, kāpēc lēmums ir tāds vai šāds.

Un tas, ko es gribēju pateikt. Mana izpratne par šo glābšanas
programmu, kā to sauc, bet kas, manuprāt, būtu jāliek pēdiņās, ir – pilnīga
neticība. Un es neticu gandrīz vai nevienai no tām lietām, kas šajā programmā ir
rakstītas, un arī neticu nevienam no cilvēkiem, kas šo programmu virza.

Es mēģināšu pamatot, kāpēc es neticu. Un, tā kā es tam neticu,
tad es nekādā veidā to nevaru atbalstīt.

Pirmais, kolēģi! Šogad no vasaras sākuma, tātad pusgada laikā,
sešu mēnešu laikā, mēs šeit, Saeimā, esam balsojuši par četriem budžetiem
dažādās formās… dažādos formātos. Atcerēsimies: pirmais balsojums – 2008.gada
budžeta izmaiņas; tālāk trīs 2009.gada budžeta balsojumi – par iekļaušanu,
pirmais lasījums, otrais lasījums. Un šis nu ir piektais. Tātad pusgada laikā pieci
dažādi temati, kuri saistīti ar mūsu finanšu prognozēm, un katrā no tiem ar tikpat
lielu pārliecību, kā šodien runāja premjers Godmanis, mēs esam balsojuši ar
vairākumu šeit, Saeimā, par pilnīgi aplamiem un neticamiem cipariem. Atcerieties,
Slaktera kungs, ka no šīs tribīnes trīs nedēļas atpakaļ es teicu, ka uzņēmumu
ienākuma nodokļa prognoze, kura tika likta uz pēdējo, galīgo, lasījumu, ir aplama,
un es teicu, ka mēs tūliņ pat nāksim šo prognozi mainīt. Es diemžēl kļūdījos,
jo uzskatīju, ka tie būs tikai 100 miljoni, bet tie, izrādās, ir 323 miljoni. Kā to
saukt, kolēģi? Es to saucu vienkārši par klaju nekompetenci un par klaju neizpratni
par to, kādā veidā veidojas šis un konkrētie nodokļi budžetā.

Nākamā lieta, kolēģi! Es neticu, un man neviens nav pierādījis,
ka tie cilvēki valdībā, tie ministri, kuri ir būvējuši šo neefektīvo sistēmu,
kura principā darbojas šo cilvēku, šo ministru un viņu tuvāko draugu loka
interesēs, būs tie īstie sistēmas radikālie reformētāji.

Es tiešām… Pat raugoties no teorētiskām cilvēkvadības vai
menedžmenta teorijām, tas ir vienkārši neiespējami, jo šādos gadījumos vienmēr
pirmais, ko dara, ir tas, ka maina vadības, kuras nāk ar jaunām idejām, jauniem
uzstādījumiem un kuras radikāli izmaina struktūras.

Es absolūti neticu tam, ka esošie ministri premjera vadībā, kuri
gadu nav spējuši sistēmu reformēt, pēkšņi šobrīd nedēļas laikā būs gatavi to
izdarīt.

Kolēģi! Es joprojām neticu, tāpēc ka pat šodien premjers nav
nosaucis kopējo aizdevuma summu. Tas izskatās tā, ka mums tiek piedāvāts lēkt ārā
pa dzīvokļa logu, nezinot, kurā stāvā mēs atrodamies. Ja mēs lēktu, piemēram, no
pirmā stāva, tad mēs varbūt tikai sasistos. Bet, ja gadījumā izrādās, ka šis ir
12.stāvs, mēs tiešām varam arī nosisties. Un, ja mums piedāvā šeit, Saeimā,
cilvēkiem, kuri ir atbildīgi, balsot par to, ko nezinām, tad, manuprāt, tas ir
bezatbildīgi no šo piedāvātāju puses, kolēģi. Un tieši tāpēc es tam neticu.

Nākamais. Žēl, ka premjers ir aizgājis. Atcerēsimies: pirmajā
reizē, kad tika pārņemtas „Parex” akcijas – tikai 51 procents Latvijas valsts
īpašumā –, premjers ar tikpat lielu pārliecību un tikpat lielu iekšēju drosmi un
degsmi teica, ka bijušie bankas akcionāri nekādā veidā netiks pielaisti pie lēmuma
pieņemšanas. Viņiem viss ir aizliegts, nekā nebūs. Kas izrādījās? Izrādījās, ka
privāto lielo kontu apkalpošanā šie divi cilvēki ir atstāti par atbildīgajiem. Un
izrādījās, ka divu nedēļu laikā, kurās viņi bija atstāti par atbildīgajiem, šī
nauda, kas bija… jā, šī private banking, kas ir ļoti izplatīta lieta,
teiksim, pasaulē un ar ko „Parex banka” nodarbojās – manuprāt, tas nebija
noslēpums nevienam… mēs šo svarīgo sadaļu atstājām vecajiem bankas akcionāriem,
publiski sakot, ka tas tā nebūs.

Kolēģi! Es tāpēc vairs neticu premjeram Godmanim, jo viņš divas
nedēļas atpakaļ teica pilnīgi pretēju lietu.

Nākamais, kolēģi! Mūsu priekšā ir nolikts ekonomikas
stabilizācijas plāns, par ko premjers gandrīz 45 minūtes runāja kā par ļoti
detalizēti izstrādātu plānu, kurš trīs gadu laikā izvedīs no krīzes, kurš
Latvijai ir absolūti nepieciešams, lai mēs kaut kādā veidā atkoptos.

Nu esat taču lasījuši, kolēģi! Nu… es necitēšu jums, kas tas
tāds ir. Šeit ir tās pašas standartfrāzes, kas jau ir piecus gadus: rosinās
izpratni, izstrādās, koncentrēs finansējumu, sniegs atbalstu… Neviena skaitļa…
Neviena pamatota virziena.

Es divas lietas gribu nosaukt, ko es gribētu redzēt šeit, šajā
plānā, un kas divu triju mēnešu laikā sāktu atdzīvināt mūsu reālās eksporta un
ražošanas nozares.

Pirmā, kolēģi! Mežizstrāde, kas vienmēr ir bijusi Latvijā
galvenā eksporta nozare. Ja mēs „Latvijas valsts mežu” personā nodrošinātu mūsu
pārstrādātājiem saprātīgu resursu pieejamību… pieejamību par saprātīgu cenu,
kas ir izdarāms īsā laikā, šie uzņēmumi ļoti īsā laikā atjaunotu savu eksportu.
Tas ir pilnīgi skaidrs un pilnīgi vienkārši izdarāms. Vajadzīga ir tikai politiskā
griba un „Latvijas valsts mežu” uzblīdušā aparāta, es teiktu, argumentēšana,
lai tas būtu jādara.

Otra lieta, kolēģi! Latvijā ražotie pārtikas produkti diemžēl
nav prioritāte, ko pērk Latvijas iedzīvotāji. Mēs teiksim: ko tur var izdarīt? Bet
es aicinātu mūsu valdības atbildīgos ministrus aizbraukt, piemēram, uz Franciju,
Itāliju vai tepat uz Lietuvu, un, ticiet man, valdībai, ja tā ir atbildīga un vēlas
savu cilvēku, savu eksportētāju un savu ražotāju, preci vairāk pārdot, veicināt
pārdošanu, tur ir ļoti efektīvas metodes, kā valdība var būtiski palielināt
vietējā ražojuma preču realizāciju… pat ne vietējās izcelsmes lielveikalu
tīklos.

Un, kolēģi, pēdējais, kāpēc es neticu tam, ka šis plāns būs
izpildāms. Es neticu esošās koalīcijas godaprātam, kolēģi! Un kāpēc? Burtiski
nedēļu atpakaļ visā procesā, kad mēs esam runājuši par radikālu valsts izdevumu
mazināšanu, satiksmes ministrs savam preses sekretāram piešķir amatu akciju
sabiedrībā „Pasažieru vilciens” kā padomes loceklim. Vai tas nav skaidrs signāls,
ka viss turpinās?

Es neticu „Tēvzemei un Brīvībai”, kura savā kongresā ļoti
pamatoti kritizēja valdību par ekonomisko nespēju, par visu pārējo, bet neko nav
izdarījusi, jo Gerharda kungs tomēr ir ekonomikas ministrs. Un, manuprāt, viņa tiešie
pienākumi valdībā būtu šos ekonomikas stabilizācijas plāna punktus ieviest, nevis
par tiem nemitīgi runāt un tos deklarēt.

Es neticu Tautas partijai, kura, lai gan runā par vietējo ražotāju
atbalstu, bet, piemēram, enerģijas ražošanas jomā lobē tikai Krievijas gāzes
importu, nevis Latvijas vietējās koksnes pārstrādi un izveidi par enerģijas resursu.

Un pēdējais, kolēģi! Īpaši gribu pievērsties Zaļo un Zemnieku
savienības kolēģiem. Es jums vienkārši nocitēšu šā plāna ceturtās daļas
ekonomikas konkurētspējas uzlabošanas 8., 9. un 10.punktu. Jo, kā zināms, jūs,
godātie kolēģi, ļoti pamatoti esat iestājušies pret reģionālo reformu.

Tātad, atbalstot šo dokumentu, jūs atbalstāt šādus plāna
punktus.

2009.gadā Latvijā tiks pabeigta administratīvi teritoriālā
reforma.

9.punkts: „Pamatojoties uz pabeigtu teritoriālo reformu, tiks
panākts būtisks progress veselības aprūpes un izglītības sistēmas
reformēšanā.” Lasi: tiks samazinātas skolas un slimnīcas.

10.punkts: „Pēc reformas pabeigšanas Ministru kabinets apvienos
sabiedrisko pakalpojumu regulatorus vienā iestādē, lai koordinētu regulējamo tarifu
politiku un veicinātu to deflāciju, kas nodrošinātu cenu izmaksu konkurētspēju.”

Kolēģi! Ja jūs atbalstāt šo plānu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka
jūs atbalstāt reformu. Tad jūs esat liekuļi, vienkārši liekuļi, kolēģi! Es pat
teiktu – politikāņi. Ja jūsu viedoklis ir pret reformu, ko es cienu, tad balsojiet
pret šo plānu vai svītrojiet ārā! Bet, ja jūs atbalstāt to, bet vakarā aģitējot
pret reformu, tad jūs esat liekuļi.

Kolēģi! Es neticu šim plānam, tāpēc es to neatbalstīšu!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Atlikušie deputāti, daļa
ministru! Mūsu politologi un sociologi, aicinot mūs veidot pilsonisku sabiedrību, kā
vienu no iezīmēm min aktīvu līdzdalību politikas procesos. Tā esot viena no
demokrātijas iezīmēm. Nu tad jāteic, varam viens otru apsveikt. Mēs šo demokrātiju
un aktīvo iesaistīšanos esam sasnieguši.

Pašreiz visa Latvija seko politiskajām norisēm, gan tie, kas šorīt
pulcējās pie Saeimas, gan tie, kas klausās radio un televīzijas tiešraides.

Bet var uzdot jautājumu: vai tad tā ir tā demokrātija, kādu mēs
vēlējāmies? Jo šī demokrātija ir vērsta uz protestu un ir vērsta uz noliegumu. Uz
aktīvu „pret”, nevis „par”.

Vēl mēs it kā varētu priecāties par valdības ieguldījumu
mūžizglītībā. Jo pašlaik, šķiet, lielākā sabiedrības daļa aktīvi papildina
savas zināšanas ekonomikā un finansēs. Banku krīze pat ierindas pilsoni ir
iemācījusi saprast tādus vārdus kā devalvācija, due diligence un
tamlīdzīgus.

Atkal it kā varētu priecāties. Bet, manuprāt, tomēr būtu labāk,
ja bibliotēkās un grāmatnīcās tiktu izpirktas uzņēmējdarbības veicināšanas
grāmatas, padomi iesācējiem uzņēmējiem un tamlīdzīgi. Tā tas nav.

Un tieši tādēļ pašreizējā situācija ir neapskaužama. Tieši
tādēļ mēs šodien runājam daudz plašāk nekā tikai par budžeta grozījumiem un par
ekonomikas, valdības, varbūt pat nācijas glābšanas plānu.

„Pilsoniskā Savienība”, kā jūs zināt, šo valdības
glābšanas plānu neatbalstīs, bet atbalstīs ekonomikas glābšanas plānu. Un mēs
joprojām atgādinām savu nostādni. Atbalsts ir bezizejas situācijas risinājumam,
nevis bezizejas valdībai.

Joprojām aicinu šo valdību apzināties savu atbildību tautas
priekšā un spert to soli, kuru no tās gaida sabiedrība.

Šodien īpaši es gribētu pievērsties vienai mūsu premjerministra
tēzei: „Maznodrošinātajiem nekas nav atņemts.” Ir atņemts gan Latvijas tautai,
gan maznodrošinātajiem. Un, visticamāk, tiks atņemts Latvijas Radio.

Tik tiešām šis budžeta samazinājums mūsu sabiedriskajām
raidorganizācijām jau pārsniedz jebkuras saprāta robežas. Un nav jau runa tikai par
izklaidi, tikai par ierastu laika kavēkli, bet tā ir informācija. Tā ir ierastā
saikne ar ārpasauli daudziem, kuri mūsu transporta problēmu dēļ nevarēs izkļūt no
savām lauku sētām. Un galu galā tā ir arī valsts drošība. Un tādēļ mums
nevajadzētu uztvert šos budžeta grozījumus kā kaut ko pilnīgi nemaināmu. Vienmēr
jau tā ir bijis – pozīcija nobalso, un budžets tiek pieņemts. Bet tik tiešām mums
ir iespēja izdarīt nepieciešamos grozījumus, lai šis bezcerīgais glābšanas plāns
tomēr kļūtu par cerīgāku un lai mēs taupītu ne tikai uz izklaidi un luksusu, bet
arī neliktu mūsu cilvēkiem un mūsu valstij savilkt jostu tajās pozīcijās, kur tas
nav pieļaujams.

Mēs runājam arī par pievienotās vērtības nodokļa likmju
paaugstināšanu. „Pilsoniskā Savienība” ir iesniegusi priekšlikumus tām
pozīcijām, kurās, mūsuprāt, tik krasa politika nav pieļaujama. Par presi jau esam
runājuši daudz.

Es gribētu teikt arī dažus vārdus par grāmatu izdošanu. Grāmatas
ir mūsu gara maize. Tas, bez kā cilvēks nevar dzīvot. Un nepietiek tikai ar to, ka
mēs nodrošinām šo fiziskās iztikas minimumu. Jādomā arī par garīgās iztikas
minimumu. Un to nodrošina mūsu grāmatu izdošanas industrija. Tādēļ arī, protams,
desmitreiz jānomēra, vai tieši šī ir tā pozīcija, kur mēs varam atļauties
samazināt.

Mēs esam iesnieguši priekšlikumu par pievienotās vērtības
nodokļa jeb likmes nepaaugstināšanu veterinārmedicīnai. Tās nebūt nav zāles
četrkājainiem trekniem runčiem. Tās ir rūpes par sabiedrības veselību, par mūsu
pārtikas kvalitāti, par to, lai mūsu sabiedrība tik tiešām būtu nodrošināta ar
kvalitatīviem pakalpojumiem. Tieši tādēļ arī, protams, šeit mēs varētu rosināt
izdarīt grozījumus mūsu budžeta piedāvātajos materiālos.

Bet īpaši es gribētu runāt par viesnīcu un tūrisma industriju.
Brīžam rodas iespaids, ka šeit tiek likta vienlīdzības zīme starp viesnīcu,
tūrismu un izvirtības industriju. Tā nav! Nebūt visas viesnīcas ir „Hilton”
vai „Sheraton”, un nebūt visas viesu mājas ir bordeļi. Ir liels skaits
kvalitatīvu vidusšķirai domātu viesnīcu, viesu māju, lauku māju, naktsmītņu,
kuras ar šādu lēmumu krasi, bez brīdinājuma paaugstinot pievienotās vērtības
nodokli, faktiski tiks iznīcinātas. Šis spektrs jau ir plašāks. Nav runa par dažiem
cilvēkiem, kas strādā tieši apkalpojošā sfērā. Runa ir arī par pārtikas
piegādātājiem, runa ir par satiksmes industriju. Un galu galā par lauku
infrastruktūru. Jāņem vērā, ka šīs viesu mājas, kuras veidot mēs tik ļoti esam
mudinājuši cilvēkus, kam nav iespējas nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību,
bieži vien ir glābiņš ne tikai atsevišķām ģimenēm, bet pat atsevišķiem
pagastiem, un ir ļoti svarīgi, lai mēs dotu vismaz noteiktu pārejas periodu. Jo šie
cilvēki šo viesu māju un viesnīcu sagatavošanā ir ieguldījuši gan savus, gan
ģimenes līdzekļus, ņēmuši kredītus, un mums ir jādomā par to, kas ar šiem
cilvēkiem un ar viņu dzīvesvietām notiks.

Bet pats galvenais jautājums ir tāds: vai ir paredzēts skaidrs
atbalsts tiem cilvēkiem, kuri zaudēs darbu, kuri cietīs no šīs pievienotās
vērtības nodokļa likmes paaugstināšanas, kas notika pēkšņi un bez brīdinājuma.
Un galu galā, kā teica Slaktera kungs, tik tiešām tie ir dzīvi cilvēki. Un mums
jādomā arī par mūsu tautu. Mums ir jādomā tālākā perspektīvā, un tieši
tādēļ lūgums ir tikai viens – tiešām izvērtēt katru priekšlikumu šajos
budžeta grozījumos. Katru priekšlikumu! Arī to, kuru izsaka opozīcija attiecībā uz
pievienotās vērtības nodokļa likmi. Mēs varam to izdarīt. Galu galā līdz šim
kritiskajam rītdienas brīdim, kad acīmredzot jāiesniedz dokumenti Starptautiskajam
Valūtas fondam, vēl ir vismaz 12 vai 15 stundas. Ja vajadzēs, pastrādāsim. Bet
šoreiz nekādā gadījumā neizmantosim šo principu: pozīcijai ir neliels pārsvars,
nobalsosim, un viss izdosies! Kaut nu šoreiz neizdotos! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Paldies par klusumu.

Šajā bēdīgajā Ziemassvētku laikā vajadzētu runāt vienīgi
tikai patiesību un tādas lietas, kuras runātājs tiešām pārzina. Bet es baidos, ka
šis būs vislielāko nezināmo balsojums.

Bet pirmā patiesība ir tā, ka ekonomiskā krīze kļūst ar katru
nedēļu nopietnāka.

Otrā patiesība ir tā, ka Latvijas stāvoklis… Latvijas ekonomiskā
stāvokļa smagumu pasliktina arī „Parex bankas” notikumi.

Un tagad, liekot vēl citas patiesības kopā, ka mūsu Ministru
prezidents Ivars Godmanis strādā ar tik apbrīnojamu enerģiju kā dzelzs cilvēks, kā
cilvēks–mašīna, es nevaru iedomāties, ja runā par kaut kādām valdības maiņām,
kādu citu cilvēku, kādu citu speciālistu viņa vietā. (No zāles dep. L.Ozoliņš:
„Pareizi!”)

Bet saistībā ar pasaules krīzi man ir jautājums: kāpēc tā
sakrīt ar „Parex bankas” notikumiem? Un neviens nav atbildējis, kāpēc… Cik
šobrīd liela daļa ir „Parex bankas” slogam salīdzinājumā ar to slogu, ko mums,
Latvijai, uzliek visas pasaules ekonomiskā krīze? Kāda ir tā daļa?

Nu un tad es teikšu tādu patiesības likumu, kas man izraisa
vislielākās pārdomas, kura dēļ arī es atnācu šeit: jo lielāks un steigā sakrauts
vezums, jo grumbuļainā ceļā no tā ir lielāks atbirums.

Un tas attiecas arī uz projektiem un darbiem. Jo lielāks projekts, jo
lielāks atbirums. Un tas ir tepat redzams Rīgā, protams, Latvijā… Rīgas Dienvidu
tilts un visas Rīgas celtnes. Tas jau bija sen zināms. Aizkulisēs runāja, ka ir
jāmaksā 10 un pat 20 procenti par tām celtnēm…

Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu runāt par tēmu, par likumprojektu
paketi.

G.J.Eniņš. Jā, šī ir tā atbiruma tēma.

Un atbirums bija. Es nezinu, kādas attiecības bija G-24 kredītā,
tur laikam puse aizgāja atbirumā, un tāpēc man ir šaubas par šo vezumu, ar ko mēs
vedīsim to miljardu no Eiropas, kādā ceļā un kā tālāk mēs to riktēsim… Kā
mēs varēsim garantēt, ka tur nebūs atbiruma? Gandrīz neiespējami!

Es ticu, ka Godmanis tik godīgi saka un tik ideāli teorētiski
atbild, kā tas būs un kā mēs vaktēsim, un kā mēs sekosim tam, bet, lūk, kas notiks
tad, kad pa šiem kanāliem nauda būs atnākusi Latvijā, kur tālāk… kā pa
sīkākiem kanāliem tā sadalīsies?

Redziet, cilvēkam ir asinsvadu sistēma. Asinis rit pa lielajiem
asinsvadiem, pēc tam nonāk kapilāros. Un tas ir sarežģīti. Pēc tam tās nāk atkal
atpakaļ. Bet tur nekas neiet zudumā, ja cilvēkam nav brūču.

Kā varētu garantēt? Un es gribētu sacīt arī vēl tā, ka es
nezinu nemaz, kā balsot, jo es ļoti sagaidu, ka premjers pateiks to, kā var garantēt,
ka šā atbiruma nebūs… Nu, jūs jau saprotat, par kādu atbirumu es runāju. Ka
nenotiks korupcijas piesūkšanās tādiem miljoniem, jo laiks ir pietiekami garš –
četri gadi to atdošanai.

Tie cilvēki, kas bija sapulcējušies, lūdza, lai es pajautāju…
lai ieraksta, ka tad, kad aizņemas… un jāaizņemas ir, es arī saprotu, ka ir
jāaizņemas… ir arī jāatdod. Lai ieraksta, kad, kur un kas šo naudu atdos un cik
atdos. Aizņemsimies miljardu, atdosim divus vai pusotru. Ja mēs šo drakonisko programmu
tagad uzkraujam savai tautai… Un ja nu mēs to naudu nedabūjam? Kas tad notiek? Kas
notiek? Jo jūs sakāt, ka naudu var arī nedabūt. Nu, labi, jā, jums ir arī cita
programma rezervei. Redziet, es gribu ticēt, jo Godmanis strādā ar tādu godaprāta
enerģiju – tā tas izskatās –, ka man vienkārši brīžam ir kauns neticēt,
un izliekas tā, kad bažas par cilvēka veselību… ne. Labi, es neaizkavēšu vairāk,
bet es gribu dzirdēt atbildi uz šiem diviem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un klātesošie! Protams, sagatavotā dokumentu
pakete nebūt nav ideāla un arī pozīcija ļoti labi redz tās lietas, kas tur vēl ir
jālabo uz otro lasījumu un arī tālākajā darba gaitā, bet skaidrs ir arī tas, ka
šī dokumentu pakete ir jāpieņem šodien. Mums faktiski nav cita atkāpšanās ceļa,
bet es nedaudz gribu parunāt par tiem iemesliem, kādēļ tad mēs esam nonākuši līdz
šodienai, un gribu vērsties pie tiem, kuri klausās: nevar tik vienkāršoti skatīties
un teikt, ka, lūk, iepriekšējās valdības ir tikai vainīgas (No zāles dep.
S.Kalniete: „Nemaz nebija vainīgas?!”), lēmumi nebija pareizi. Protams, tā
situācija ir daudz sarežģītāka. Ja tikai ar dažiem politiķu lēmumiem varētu
novērst krīzes, tad krīzes pasaulē nenotiktu.

Pirmām kārtām, protams, notikumi visā pasaulē, un tie sākās ar
Amerikas krīzi, kas tālāk ģenerēja problēmas ar naudas resursiem gan Eiropā, gan
Āzijā, gan citās valstīs.

Otrais. Jā, Latvijas pašas neizdarītais – pārrāvums Eiropas
Savienības fondu apguvē, un šīs naudas daļas neieplūšana ekonomikā. Jā, valdība
pieļāva kļūdu, nepārdodot „Lattelecom”, jo tas faktiski radīja situāciju, ka
mums nav rezerves.

Tālāk fakts, ka Latvijas banku sistēma, paļaujoties uz
optimistiskām attīstības prognozēm, īstermiņa līdzekļus izlietoja ilgtermiņa
kreditēšanai. To piekopa bankas, kurām nav mātes banku aiz muguras. Jā, arī
opozīcijas rīkotie referendumi. Katrs šis referendums ekonomikai atnesa mīnus zīmi
gan tiešā, gan netiešā nozīmē, jo katrs šāds referendums rada ekonomisko
nestabilitāti, īpaši runājot par pensiju referendumu. Ja tas būtu izdevies, tad jau
mēs pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm klauvētu daudz, daudz ātrāk.

Un visbeidzot arī tāda lieta kā cilvēku dabiskā reakcija uz
ekonomiskiem notikumiem. Atcerieties: kad bija inflācija, tad atsevišķi eksperti teica,
ka vajadzētu rosināt, lai cilvēki mazāk pērk, lai neaizņemas. Un viņiem bija
pilnīga taisnība, taču cilvēka dabiskā reakcija ir tāda, ka augstas inflācijas
apstākļos viņš nopērk pat nevajadzīgu lietu, domādams, ka rīt tā maksās
dārgāk. Tāpēc viņš pērk šodien, un galu galā, kad daudzi simti tūkstoši
cilvēku tā dara, rīt šī prece arī maksās dārgāk. Un ir pilnīgi pretēji
situācijā, kad ir krīzes gaidas. Šīs krīzes gaidas Latvijā tiek ļoti veicinātas;
starp citu, tās veicina opozīcijas politiķi, arī daži pozīcijas politiķi, jau kopš
pavasara tās ļoti veicina plašsaziņas līdzekļi.

Visu laiku ir stāstīts: mums ir krīze, mums ir krīze, mums ir
krīze, lai gan tajā brīdī krīzes vēl nebija. Kāda ir cilvēku dabiskā reakcija
tādā situācijā? Cilvēks atsakās pat no plānotiem pirkumiem un plānotiem
izdevumiem, lai izveidotu uzkrājumu grūtajiem laikiem. Un tajā brīdī arī šī nauda
iziet ārā ārpus ekonomikas.

Turklāt mūsu situācijā iestājās „Parex bankas” krīze, un
cilvēki… Daļa cilvēku neuzticējās bankām, viņi izņēma depozītus no bankām, un
arī tā ir nauda ārpus ekonomikas. Un tieši tādēļ šie visi faktori kopā veicina,
ka Latvijā ir nevis tā saucamā mīkstā ekonomiskā piezemēšanās, bet cietā. Un
šeit tādi gudri Zālamana lēmumi nemaz nav iespējami. Tas ir šāds smags lēmums, ko
mēs šodien pieņemam.

Otrs – kopā ar plašsaziņas līdzekļiem jāveic rūpīgs
izskaidrošanas darbs.

Un trešais – darbs ar autoritātēm ekonomikā, kas spētu mainīt
arī šo cilvēku dabisko uzvedību: ja cilvēku un kompāniju dabisko uzvedību mēs
nemainīsim, tad, protams, būs ļoti grūti izkustināt ekonomiku.

Tādēļ noslēgumā es gribētu teikt, ka mums ir ne tikai likumi
jāpieņem. Mums ir jāmaina sabiedrības uztvere par notiekošo mūsu ekonomikā. Un tas
ir visu kopīgs uzdevums, tāpat kā visu mūsu kopīgs uzdevums ir galu galā pieņemt
šo nepieciešamo dokumentu paketi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Godājamais premjera kungs! Ministri! Daudz kas
šodien jau ir teikts, un diez vai es kaut ko tādu ļoti jaunu spēšu pateikt. Bet man,
kolēģi, šķiet, ka mēs visus šos gadus esam dzīvojuši tādā ekonomikā, ko varētu
saukt par „gāzi grīdā” ekonomiku.

Bet tagad, šķiet, mēs sāksim dzīvot jaunā ekonomikā. Un to jauno
ekonomiku varētu saukt par kazarmu ekonomiku. Tieši tā, manuprāt, var nosaukt to
ekonomiku, kur lēmumus pieņem viens cilvēks. Nu, varbūt divi cilvēki, bet nevienam
neko neskaidro un lēmumus uzspiež lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju un
uzņēmēju.

Šobrīd, kolēģi, starp citu, notiek diezgan nopietna nodokļu
sistēmas maiņa Latvijā. Ja iepriekš kapitāls nebija aplikts un pievienotās
vērtības nodoklis bija zems, tad šobrīd Godmaņa kungs vai nu pats ir izdomājis, vai
viņam Starptautiskais Valūtas fonds ir palīdzējis, bet ir izdomājuši, ka tagad mums
būs augstu nodokļu valsts un patēriņš tiks diezgan pamatīgi aplikts ar nodokļiem.

Vai kāds ir konsultējies ar iedzīvotājiem, ar ekspertiem, ar
uzņēmējiem par šāda lēmuma pieņemšanu? Klasiska kazarmu ekonomika, manuprāt.

Vai Godmaņa kungs, veicot šīs izmaiņas, pieņemot jaunos nodokļus,
ir vispār analizējis šīsdienas problēmu cēloņus?

Kolēģi, es esmu pārliecināts, ka ne. Godmaņa kungs par to nav
paspējis padomāt. Un šobrīd plāns, ko mums piedāvā, faktiski cīnās tikai ar
sekām, nevis ar cēloņiem.

Latvijas ekonomikā tiešām ir lielas problēmas, bet tās problēmas
jau īstenībā ir tāpēc, ka ražošana un pakalpojumi šinī valstī nekad nav bijuši
atbalstāmā sfēra. Atbalstāmā sfēra, kā mēs atceramies, visu laiku bija nekustamie
īpašumi. Spekulanti, kas varēja ātri nopirkt un ātri pārdot, bija ļoti
privileģētā stāvoklī. Pavisam nesen par Leiškalna kunga piedāvājumu šajā zālē
vairākums lēma tā, ka atkal nekustamā īpašuma tirgoņi būs privileģētā
stāvoklī.

Tātad ekonomiku, ražošanu, pakalpojumus šajā valstī nekad nav
īpaši gaidījuši un mīlējuši. Un negaidīs un nemīlēs arī turpmāk.

Interesanti, kāpēc mūsu valstī ekonomikas vai, pareizāk sakot,
krīzes glābšanas risinājums tik ļoti atšķiras no citām valstīm. Paskatieties to
pašu Ameriku vai citas valstis! Tur galvenais uzsvars tiek likts uz ekonomikas
attīstību, uz konkurētspējas palielināšanu. Šeit – tieši otrādi – uzliksim
kārtīgi nodokļus, un tad jau redzēs.

Manuprāt, tāda attieksme pret lietām ir kritiska kaut vai tāpēc
vien, ka es neticu, ka šī valdība ir paspējusi izmodelēt iespējamos scenārijus. Vai
tiešām jūs ticat tam, ka pa divām vai trijām dienām, kad pēkšņi izdomāja
pievienotās vērtības nodokli no 18 pacelt uz 21… vai tiešām jūs ticat, ka pa tām
divām trijām dienām eksperti varēja izmodelēt to, par cik vairāk vai mazāk ticami
palielināsies ieņēmumi? Es tam, ko izdarīja valdība, godīgi sakot, neticu. Paņēma
iepriekšējo nodokļu iekasēšanas dinamiku, pareizināja ar palielinājumu, kas būs,
un nolika priekšā skaitļus: „Redziet, par tik mums tagad palielināsies!” Blēņas!
Nepalielināsies! Neviens nav kārtīgi izpētījis, kā attīstīsies nodokļu
ieņēmumi, jo, ticiet man, daudzi uzņēmumi optimizēs savu darbību. Šāda nodokļu
pieauguma rezultātā daudzi optimizēs darbību, daudzi aizies uz Lietuvu, Igauniju, kas
ir tepat blakus, bet kur nodokļi zemāki. Daudzi izdomās ar dažādām nelegālām
metodēm nodokļus nemaksāt. Bet to ienākumu, kas ir plānoti, – nebūs. Es neticu
šai valdībai.

Es neticu šai valdībai vēl viena iemesla dēļ. Saprotiet, ka
ticamība jebkuram politiķim veidojas no tā, cik konsekvents ir viņš savos vārdos un
darbos. Es nestāstīšu to garo vēsturi, cik mēs te esam dzirdējuši, ka valstij
nebūs problēmu, ka bankām nebūs problēmu. Uzreiz pēc tam problēmas bija. Ļoti
daudz ko mēs esam dzirdējuši, kas būs, un pēc tam izrādās, ka tas nebūs. Ne
vairāk kā pirms pāris nedēļām Godmaņa kungs stāvēja šajā tribīnē un visiem
skaidri un gaiši teica – mums ir problēmas, būs jāietaupa vismaz 600 miljoni,
varbūt 700 miljoni. Ko mēs redzam šodien? Šodien samazinājums nākamajam gadam ir
nieka 400 miljoni. Gandrīz uz pusi ir samazinājušās Godmaņa kunga prognozes par to,
cik būs jāietaupa. Bet savukārt slogs, šīs problēmas slogs, tiek uzlikts
patērētājiem, visiem iedzīvotājiem, mūsu uzņēmējiem. Tas nav, Godmaņa kungs,
izpildīts mājasdarbs! Es uzskatu, ka šajā situācijā jūs rīkojaties kā ļoti
paklausīgs Starptautiskā Valūtas fonda prasību izpildītājs, bet nemaz nerīkojaties
kā labs saimnieks mājās un neizpildāt savus mājasdarbus.

Nekonsekvence – tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šai valdībai es
negribu ticēt.

Kas būtu jādara šādā situācijā? Manuprāt, viena no
svarīgākajām lietām, ja jau reiz tik ļoti neizbēgama ir nodokļu paaugstināšana,
ir pievienotās vērtības nodoklis… Es gan nepiekrītu, ka to paaugstina. Bet, ja nu
tomēr jūs lemsiet, un tas tā notiek, viena no svarīgākajām lietām ir pēc iespējas
atvieglot nodokļu slogu algām, vai tas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums
vai varbūt sociālā nodokļa samazinājums, vai varbūt uzņēmēju maksātās sociālā
nodokļa daļas samazinājums. Ir jāpēta, ir jārēķina, bet jebkurā gadījumā ir
jābūt sabalansētībai starp to, ko maksā uzņēmēji, starp to, ko maksā
iedzīvotāji, starp to, kas ir izmaksāts algās, jo, samazinot šos manis minētos
nodokļus, cilvēks saņemtu vairāk naudas, tādējādi pats varētu brīvāk pieņemt
lēmumu, kā rīkoties, – vai pirkt preci veikalā vai varbūt kaut ko audzēt dārzā.

Otra lieta, kas noteikti ir jādara. Ir jau taisnība Godmaņa kungam.
600 miljoni ir jāsamazina. Ir jāmeklē iespēja, kā vēl un vēl samazināt valsts
izdevumus. Mums ir dārgākā valsts pārvalde Eiropas Savienībā. Tagad būsim otrā vai
trešā dārgākā. Tas nav labi padarīts mājasdarbs. Ir virkne ministriju, kuras ir
jāsamazina. Ir virkne iestāžu, kuras ir jāsamazina. Es brīnos, ka neviens no zāles
nesaka: „Nu, tad nosauciet piemērus!” Bet piemēri ir gaužām elementāri. Viens
klasisks piemērs. Bija izdomāta elektronisko iepirkumu sistēma. Laba doma. Tiešām
laba doma. Bet vai kāds ir parēķinājis, cik šī sistēma izmaksāja un cik šī
sistēma valstī kopumā deva ekonomiju par visiem iepirkumiem? Es stipri šaubos, vai tas
atmaksājas. Ja tas neatmaksājas, punkts, un šo bodīti slēdzam. Galu galā šajā
kantorī bija ļoti daudz problēmu arī ar godprātīgu pārvaldi.

Vēl viena lieta, kas obligāti, manuprāt, ir jādara. Par
Starptautiskā Valūtas fonda naudas sadali vai par naudas iepludināšanu Latvijas
ekonomikā obligāti ir jārunā pēc iespējas caurspīdīgi, bet par to jau šodien
diskusijas bija. Es varbūt neiedziļināšos.

Bet man ļoti svarīgi liekas arī tas, ka šo naudu drīkstētu
tērēt tikai tādās lietās, kas nav saistītas ar tās vienkāršu noēšanu. Šo naudu
nedrīkst apēst. Šo naudu drīkst aizdot, bet nedrīkst apēst. Ja mēs šo naudu
apēdīsim, būs milzīgas problēmas nākotnē.

Un visbeidzot. Kolēģi! Šodien ne no viena nedzirdēju… Varbūt
neuzmanīgi klausījos, bet šķiet, ka nebija nevienas idejas…. Bet apmēram pusgada
laikā mums var rasties viena ļoti nopietna problēma, par ko mēs esam runājuši vēl
pirms 8.Saeimas un 8.Saeimas sākumā. Tās ir jaunas darba vietas.

Ja šādi turpināsies, tad ar pievienotās vērtības nodokli, ar
kapitāla pieauguma nodokli, ko tagad ir izplānojusi valdība, ļoti lielās grūtībās
tiks nostādīti daudzi uzņēmēji, cilvēki tiks atlaisti, vajadzēs jaunas darba
vietas. Vai šai valdībai ir plāns, kā nodrošināt vismaz kaut nedaudz jaunu darba
vietu rašanos valstī, lai cilvēkiem nav jāstāv garās rindās darbā iekārtošanas
birojos.

Šie ir tie jautājumi, uz kuriem neesmu saņēmis atbildes, un es
baidos, ka šādā, kā es jau sākumā teicu, kazarmu ekonomikas vai tādā kazarmu
demokrātijas režīmā mēs šīs atbildes arī nesaņemsim.

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šos pasākumus, ko ir ieplānojusi
valdība, jo neredzu, ka tie atrisinātu mūsu valsts attīstību ilgtermiņā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās ekonomikas ministrs
Kaspars Gerhards.

K.Gerhards (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātais Ministru
prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Ministri!

Šodien skatāmais budžets un to pavadošā ekonomiskās
stabilizācijas, izaugsmes un atjaunošanas programma, ko patiešām ar ļoti nopietnu
atbildību ir sagatavojuši gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan citu
valsts iestāžu eksperti, kā jau premjerministrs teica, nav biļete uz vilcienu, kas
mūs varētu aizvest uz Leiputriju vai vēl kaut kur. Un tas arī nav rīcības plāns
tam, kā mēs rīt izkāpsim no gultas, iztīrīsim zobus, izgludināsim bikses un
dosimies mācīties angļu valodu. Tas ir ļoti nežēlīgs un rupjš modinātāja zvans.
Zvans tiem politiķiem, kuri jāuzmodina no rožainajiem sapņiem ar kādu gaismu tuneļa
galā, zvans tiem pilsoņiem, kuri iegrimuši patēriņa kultūrā.

Bet tajā pašā laikā tas ir glābējzvans tiem Latvijas
uzņēmējiem, kuriem šobrīd murgos rādās tas, kā viņi var dabūt naudu, lai iegūtu
priekšfinansējumu saviem struktūrfondu projektiem, kā dabūt apgrozāmo līdzekļu
aizdevumu, kā saņemt naudu par savu eksportam nosūtīto preci. Šis ir ļoti izsvērts,
aprēķināts plāns, kas var kalpot par labu startu patiešām nopietniem pasākumiem
uzņēmējdarbības stimulēšanai.

Vakar Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē kopā ar mūsu
sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un
rūpniecības kameru, nozaru asociācijām un citiem partneriem sākām jau detalizētu
darbu pie tiem tālāk izstrādājamajiem dokumentiem, kurus mēs gan iesniegsim šeit,
Saeimā, gan apstiprināsim valdībā un virzīsim uz priekšu, lai patiešām panāktu
skaidru un saprotamu, caurspīdīgu rīcību šā šodienas izaugsmes plāna īstenošanai
dzīvē.

Un tur ir vairākas lietas, kas jāpaveic vistuvāko nedēļu laikā.

Pirmkārt, pilnīgi skaidrs ir normatīvais akts par to, kā
nodrošināt līdzekļus Latvijas bankām, lai tās varētu finansēt gan struktūrfondu
projektus, gan piešķirt uzņēmumiem nepieciešamos līdzekļus.

Otrkārt, likums par Latvijas Garantiju aģentūras tiesībām sniegt
ievērojami lielākas garantijas Latvijas uzņēmējiem.

Treškārt, normatīvie akti par eksporta kredīta apdrošināšanu.

Ceturtkārt, Hipotēku un zemes bankas programmas par tiešo atbalstu
uzņēmējiem.

Protams, arī uzņēmēju darbības vides pasākumu plāns. Un šī
pasākumu plāna ietvaros, protams, mums jādiskutē par to, ko uzņēmēji uzskata par
vissvarīgāko, – par pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas procedūru. Ja
varēsim atļauties to finansiāli, tad, neapšaubāmi, tas jāievieš.

Un, visbeidzot, šis ir tas laiks, kad valdībai jāturpina ļoti
nopietni strādāt pie strukturālajām izmaiņām valsts sektorā. Ir likvidētas
vairākas aģentūras un institūcijas, samazināts visu vakanču skaits, reāli
samazināts darba vietu skaits. Tas viss šobrīd izdarīts. Bet šis ir tas laiks, kad
mums jāiet tālāk. Mums ir jāturpina jau iesāktais dialogs ar darba devējiem, ar
Tirdzniecības un rūpniecības kameru par nozīmīga un liela valsts funkciju skaita
nodošanu privātajam biznesam. Es piekrītu, ka ministriju skaits mums ir pārāk liels,
ministriju mums jābūt ne vairāk, cik ir Eiropas ministru padomju. Ne vairāk, varbūt
pat mazāk! Bet tie ir pasākumi, kas izdarāmi, pasākumi, pie kuriem mums noteikti ir
jāstrādā.

Tai pašā laikā ceļš, kā to izdarīt, nav tas ceļš, ko piedāvā
„Sabiedrība citai politikai”, kas prognozē 25 procentu bezdarbu nākamajā gadā.
Mūsu prognoze ir 10 procentu bezdarbs. Mūsu ceļš ir šajā pārejas posmā, šajā
recesijas posmā, kad dabūt darbu būs neiespējami, nevis izlikt cilvēkus uz ielas, bet
samazināt viņiem atalgojumu. Un tas šobrīd, es domāju, ir daudz nozīmīgāk.

Paldies par uzmanību. Es uzskatu, ka sagatavotie budžeta grozījumi
un sagatavotais izaugsmes plāns ir ļoti nozīmīgs dokuments tālākajam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram.

Nākamā debatēs runās deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Premjerministra kungs! Ministri!
Neaizmirsīsim, ka mēs šodien sarunājamies ne tikai cits ar citu, mēs sarunājamies
arī ar visiem tiem Latvijas cilvēkiem, kurus tāpat māc bažas – ne mazākas kā tos
opozīcijas deputātus, kuru daiļrunība šodien ir gluži vienkārši apbrīnojama.

Bet, kolēģi, Latvijas cilvēki ir gudrāki un pat sirdsgudrāki,
nekā mēs dažkārt iedomājamies. Un man liekas, ka tas, ko šodien gaidīja no Saeimas
debatēm, bija nosvērtas un argumentētas runas, nevis personīgi apvainojumi, aizdomu,
nenovīdības un puspatiesību plūdi.

Kolēģi, attopieties! Šodien cilvēki ir jāaicina uz izpratni, un
šī tribīne jāizmanto nevis tam, lai bažas vairotu, bet gan lai tās mazinātu.
Tāpēc ir labi, ka runāja ne tikai Godmaņa kungs. Mēs dzirdējām arī ekonomikas
ministru. Viņš informēja cilvēkus un uzņēmējus par visām tām programmām, kas ir
paredzētas uzņēmējdarbības atbalstam. Es domāju, ka cilvēki šodien labprāt
dzirdētu arī kādu cerīgu vārdu, un es ceru, ka arī labklājības ministre varbūt
nāks un stāstīs par sociālās aizsardzības pasākumiem. Īstenībā cilvēki
situāciju, manuprāt, šodien izprot labāk nekā daži no mums, kas iedomājas esam
politiķi.

Es vairākkārt dzirdu šeit no tribīnes apgalvojumu, ka valdība
mēģina uzkraut krīzi uz Latvijas iedzīvotāju pleciem. Jā, es redzēju – arī
„Neatkarīgajā Rīta Avīzē” bija šāds virsraksts. Paraudzīsimies, godātie
kolēģi, uz Latviju! Kas tad ir Latvijas iedzīvotāji? Tie ir 2,3 miljoni cilvēku, un
viņu vidū tik tiešām ir bērni, ir māmiņas, ir arī tēvi, ir pensionāri, ir
studenti, bet ir arī uzņēmēji. Jā, ir arī cilvēki, kas strādā pašvaldību
iestādēs, ir cilvēki, kas strādā valsts pārvaldē, ir banku vadītāji, ir banku
prezidenti, ir darba devēji un ir darba ņēmēji. Un vai tiešām šodien kāds cilvēks
Latvijā vēl ir tik naivs, lai neiedomātos, ka nākamgad dzīves līmenis kādam no 2,3
miljoniem Latvijas iedzīvotāju nepazemināsies? Vai tiešām jūs tā domājat? Mēs
runājam par ģimeni. Vai valdība nav šī pati 2,3 miljonus lielā Latvijas ģimene? Vai
jūs domājat, ka kādam no valdības locekļiem vai no pozīcijas deputātiem, kas ir
gatavi atbalstīt valdības piedāvāto likumu paketi, šodien ir kāds milzīgs prieks
vai gandarījums sirdī? Mums ir jāpieņem ļoti nepatīkami un ļoti nepopulāri
lēmumi.

Un faktiski valdība savā programmā – un tie pēc būtības ir
tikai pieci likumi – ir piedāvājusi sadalīt šos zaudējumus diezgan solidāri starp
tiem cilvēkiem, kuri nav sociāli aizsargājami. Mēs dzirdējām informāciju, ka
pensijas ne tikai nesamazināsies, bet pat tiks iespēju robežās palielinātas.

Valdība ir piedāvājusi šos zaudējumus pārcelt uz darbspējīgo,
pārtikušo, veselo un aktīvo sabiedrības locekļu pleciem. Un Saeima, manuprāt, ir tā
vieta: ja mēs jūtam, ka vēl pietrūkst kādas daļas sabiedrības, kas šajos
zaudējumos varētu dalīties, tad, manuprāt, ir īstais laiks atbalstīt šo likumu
paketi un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam.

Un tad, kad es dzirdu, ka šos 300 miljonus, kuri būtu jāiegūst no
palielinātās pievienotās vērtības likmes, mēs gatavojamies atrast kādas mistiskas,
vārdā nenosauktas ministrijas budžetā – jā, es dzirdēju Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijā, ka mani kolēģi no „Jaunā laika” apgalvoja, ka vēl ir
ministrijas, kuru rīcībā ir desmitiem un simtiem miljonu latu –, es gribu jautāt: un
kā jūs domājat, vai tad šie desmitiem un simtiem miljonu latu ir ministra un viņa
biroja darbinieku algas?

Nē, kolēģi, jūs taču paši esat bijuši ministri, jūs labi
zināt, ka šie desmiti un simti miljonu, kas vēl ir palikuši šo ministriju budžeta
programmās, ir domāti tieši tām pašām uzņēmējdarbības atbalsta programmām, par
kurām mēs tā iestājāmies, Ekonomikas ministrijā. Šie desmiti un simti miljoni latu,
kas, paldies Dievam, vēl ir palikuši Izglītības un zinātnes ministrijā, būs
vajadzīgi skolotājiem un tiem jaunajiem cilvēkiem, kurus mēs dažkārt redzam tikai
kā tos pašus iedzīvotājus, uz kuru pleciem valdība vēlas uzkraut krīzi. Un, ja jūs
domājat, ka šos 300 miljonus vēl var atrast, samazinot budžetu… Man liekas, ka
premjers pietiekami skaidri pateica, ka tādā gadījumā algu samazinājums
strādājošajiem valsts un pašvaldību iestādēs, no budžeta finansētajās iestādēs
būs nevis 15 procenti, bet 40 procenti. Un tie arī ir tie paši Latvijas iedzīvotāji,
par kuriem kādam nez kāpēc ļoti patīk rūpēties.

Es gribu teikt: jā, protams, katram deputātam, kas šodien izcēla
kādu sociālo grupu, runājot par paketes likumprojektiem, zināmā mērā ir pat
taisnība. Jā, tik tiešām šī likumu pakete skar katru sociālo grupu. Un tādas, kuru
tie tiešā vai netiešā veidā neskars, patiešām nav.

Bet tad jau man jāsāk atkārtoties. Mums vajadzētu no šādām
ilūzijām, ka kādu tas viss neskars, atteikties.

Es gribētu teikt, ka ļoti liela taisnība ir tiem deputātiem, kuri
apgalvo, ka likumprojekts par pievienotās vērtības nodokli nes sevī daudzus riskus.
Jā, to jau teica arī valdības vadītājs. Un mēs negribam slēpties un teikt, ka
šajā likumā nav risku. Bet vai tad mēs tiešām neredzam visus citus, arī ļoti
nopietnos riskus, kas būs daudz draudīgāki, ja atteiksimies skatīties patiesībai
acīs un atzīt, ka kāds no nodokļiem, ja mēs gribam redzēt kaut cik sabalansētu
budžetu, ir jākustina, jo mums ir budžets, kas jākoriģē par vienu miljardu?
Ieklausieties: viens miljards!

Mēs labi zinām, ka Latvijas kopējais budžets ir 5 miljardi. Un ir
ļoti viegli aprēķināt, ka šis viens miljards ir tieši piektā daļa no visa Latvijas
budžeta. Tas nav maz! Tas ir ļoti, ļoti nopietns koriģējums.

Jā, un es vēl teiktu: vai tiešām mēs domājam, ka kāds ar īpašu
gandarījumu šodien balsos par piedāvātajiem likumiem? Bet kādam šobrīd ir
jāuzņemas atbildība. Valdība un Saeimas vairākums ir gatavs to uzņemties. Pilnībā.
Un arī politiski.

Es gribētu vēl vienu lietu pateikt. Vakar televīzijā un šodien no
tribīnes vairākkārt bija jādzird vārdi: „Es jums neticu, Godmaņa kungs!” Nu, kas
tā ir par tādu latvisku mazdūšību, ka pat tie deputāti, kuri gatavojas atbalstīt
finanšu stabilitātes programmu, domā, ka kāds iegūs tautas mīlestību, pirms tam
paziņojot, ka viņš netic ne pašai programmai, ne tiem, kuri to ir gatavojuši? Un,
kolēģi, tā vispār nav visai perspektīva formula – apgalvot, ka uzraudzība būs
uzticama tikai tad, ja es personīgi tajā darbošos vai ja es to izveidošu; ka valdība
Latvijā būs kompetenta tikai tad, ja tajā strādās mani partijas biedri.

Jā, daudziem no maniem kolēģiem ir taisnība. Programma un likumu
pakete ir tapusi steigā. Jā, ir taisnība arī tiem, kuri saka, ka tā nav juridiski un
tiesiski perfekta. Jā, arī man ir jāpiekrīt, ka daudzos gadījumos, un tie jau
faktiski ir pieminēti, šī pakete vairāk sasniedz fiskālos mērķus. Tā dod
vajadzīgo ietaupījumu budžetā. Diemžēl tā nerada pilnīgu pārliecību par to, ka
morālais klimats Latvijā atveseļosies un ka solidaritātes princips darbosies
pilnībā, jo, kolēģi, no paketes tik tiešām, it sevišķi no likuma par valsts un
pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu… nu man jāsaka kā literātei, kā no
Orvela grāmatas „Dzīvnieku ferma”, kur, kā jūs atceraties, no tāfeles pazūd
viens lozungs pēc otra… darba procesā arī pazūd viena institūcija pēc otras un
viena atalgojuma forma pēc otras. Bet tāpēc jau mēs, deputāti, esam šeit, Saeimā,
lai parūpētos, ka uz visām institūcijām, arī uz ministriju darbiniekiem, tik
tiešām tiktu attiecināti tie paši nosacījumi, kas attiecas uz citiem. Bet to mēs
varam izdarīt tikai tad, ja mēs balsosim „par” šo budžeta un finanšu
stabilizācijas likumu paketi pirmajā lasījumā un iesniegsim kvalitatīvus
priekšlikumus otrajam lasījumam. Un to es arī aicinu darīt.

Vakar Godmaņa kungs jau teica: „Mums ir izvēles iespēja.” Mums
nav nolikts priekšā ultimāts. Mēs varam šos likumus atbalstīt, un mēs varam tos
arī neatbalstīt. Manuprāt, un es domāju, ka tam piekritīs arī Latvijas cilvēku
vairākums, tie riski, kas radīsies, šo programmu neatbalstot, Latvijai ir daudz
lielāki nekā tie riski, kas ir ielikti pašā programmas paketē.

Aicinu, kolēģi, šo programmu un pavadošos likumus atbalstīt.
Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti visi, kas mani dzird! Es, protams, aicinu atbalstīt
stabilizācijas plānu un budžeta likumu paketi, jo patiesībā uzticos premjeram
Godmaņa kungam. Nav jau cita, kam uzticēties, jo Latvijā ļoti daudz ir domātāju un
runātāju, bet maz ir cilvēku, kas gatavi uzņemties atbildību un arī patiesībā
gatavi atbildēt par savu lēmumu.

Es gribu runāt ne jau tikai par šo stabilizācijas plānu jeb
budžeta likumu paketi. Gribu mazliet pievērsties tām lietām, par kurām droši vien
plānos un likumprojektos neraksta. Es gribu vienkārši aicināt visus cilvēkus būt
solidāriem un tomēr atbalstīt šajos grūtajos laikos citam citu. Ir jāatjauno vārdos
un arī darbos tas sauklis, kas kādreiz bija Latvijā mazliet populārs: „Izvēlies
Latvijas preci!” Tikai izvēloties Latvijas preci, mēs varēsim uzturēt savu
uzņēmēju. Ja nu kāds var atļauties atpūsties, tad labāk to darīt tomēr Latvijā.
Latvijā ir simtiem brīnišķīgu vietu, kuras daudzi no mums nav redzējuši. Pēdējais
laiks tās apskatīt, nevis braukt uz Slovākiju, Turciju vai kur citur tālāk. Šādi
mēs atbalstīsim savu tūrisma uzņēmēju. Izvēlies Latvijas preci! Baudi Latvijas
produktu, kas varbūt kādreiz netiek novērtēts, bet pilnīgi noteikti ir
kvalitatīvāks nekā no ārzemēm ievestais, – un tu atbalstīsi Latvijas zemnieku,
kuram tagad klājas arvien, arvien grūtāk. Izvēlies Latvijas preci un nekašķējies
– nekašķējies ne ar valdību, ne ar kaimiņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Ministri! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi deputāti!

Es runāšu kā Nacionālā attīstības plāna īstenošanas
uzraudzības apakškomisijas deputāte. Un, no šī aspekta skatoties, mums arī krīzes
apstākļos ir jādomā par Latvijas nākotni, par Latvijas rītdienu.

Un mūsu Latvijas nākotnes attīstību, kā mēs šeit paši esam
Saeimā piekrituši un valdība mūs ir atbalstījusi, nosaka tikai viens resurss –
cilvēks un viņa intelekts. Tīri aritmētiski mazinot visām ministrijām pilnīgi
vienādi izdevumus, mēs redzam, ka valdība ir samazinājusi arī izglītības un
zinātnes nozarei 43 miljonus. Tā ir ļoti liela summa.

Un te rodas jautājums: vai mēs tādējādi nākotnē nepakļaujam
Latviju riskam? Un šajā sakarā es gribētu uzsvērt divus momentus.

Pirmais. Kā Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības
apakškomisijas deputāte es sekošu līdzi un arī jūs aicinu sekot līdzi tam, kā tiek
izpildīts Ministru kabineta vakardien, 10.decembrī, pieņemtais lēmums par iespēju
pārskatīt finansējuma sadali starp resoriem, programmām, apakšprogrammām, to
pārdalīt, ja kāda funkcija ierobežotā finansējuma dēļ nevarētu tikt izpildīta.
Tas ir ļoti svarīgs lēmums. Un es ceru, katrs man piekritīs, ka nācijas
pastāvēšanu nosaka tikai viens nozīmīgs faktors. Tas ir izglītots cilvēks. Mēs
varam izdzīvot un iztikt bez daudz kā, pie kā varbūt esam jau pieraduši, bet ir ļoti
svarīgi, lai valsts neatteiktos no studentu uzņemšanas un lai nestāvētu tukšas tās
modernās laboratorijas, kuras esam iegādājušies, jo mums var pietrūkt jauno
zinātnieku.

Un tāpēc, ja šādas situācijas rodas, mums ir jāizmanto vakar
pieņemtais lēmums par līdzekļu pārdalīšanu starp resoriem.

Otrs moments, par ko es gribētu runāt, ir struktūrfondi. Mēs
saprotam, ka struktūrfondi ir zināma kompensācija tam līdzekļu trūkumam, kāds mums
tagad ir. Un arī attīstības apdraudējumam. Tāpēc ir svarīgi pielikt punktu
struktūrfondu apguves pieeju pārskatīšanai un nekavējoties jāsāk to apgūšana.

Šie divi momenti var mums būtiski palīdzēt un mazināt tās bažas,
kuras te ir izskanējušas.

Kolēģi! Es tomēr ticu, ka mūsu valdība ir gudra un veic
analītisku darbu, tāpēc es balsošu „par” valdības izstrādāto ekonomikas
stabilizācijas programmu un aicinu arī jūs to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Esmu diezgan lielā neizpratnē, un man ir jāuzdod
jautājums Godmaņa kungam. Šodien, uzsākot debates, gan Godmaņa kungs, gan Slaktera
kungs runāja par to, ka viņi strādā 24 stundas dienā, ka Slaktera kungs un viņa
komanda uztur ar Starptautisko Valūtas fondu sakarus 24 stundas dienā un arī turpinās
to darīt.

Neizpratne radās tāpēc, ka manās rokās nonāca vakardien,
2008.gada 10.decembrī, Ministru prezidenta Godmaņa parakstīts rīkojums Nr.572 par
atvaļinājuma piešķiršanu A.Slakterim. Tāpēc es gribu zināt, Godmaņa kungs… Mēs
atceramies, kas notika pēdējā reizē, kad valdība tiešām saprata, ka Latvijā ir
krīze. (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Uz cik dienām tas bija?”) Tad
Slaktera kungs divas nedēļas bija atvaļinājumā ārzemēs… (No zāles Ministru
prezidents I.Godmanis: „Divām dienām!”) Tad nāciet un paskaidrojiet, ko jūs…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu, nesarunājieties ar zāli,
Latkovska kungs!

A.Latkovskis. Tātad, Godmaņa kungs, nāciet un paskaidrojiet, kāpēc
valstij atbildīgos brīžos Slaktera kungs dodas atvaļinājumos!

Sēdes vadītājs. Latkovska kungs, jūsu retorika būtu ļoti
iederīga tajā darba kārtības punktā, kurā ir runa par neuzticības izteikšanu
kādam no ministriem, bet katrā ziņā šoreiz es jums aizrādu, jo tas absolūti
neatbilst šobrīd izskatāmo likumprojektu paketei. Tas – pirmkārt; otrkārt, jūs
pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, un es vēlreiz atgādinu, ka sarunas starp
runātāju tribīnē un zāli ir aizliegtas.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es saprotu – mums visiem ir ļoti grūti klausīties, kad visu dienu
runā, bet tad, kad neklausās, ir vēl grūtāk kaut ko saprast. Ja varētu vismaz piecas
minūtes uzklausīt, godātais premjer, Kalvīša kungs, klātesošie, priekšsēdētāj!

Visiem proporcionāli noņemts, bet stabilizācijas plānā nav
izvirzītas prioritātes attīstībai. Ceļi vai izglītība, zinātne vispār vai
letonika… Es varu ieturēt ilgas pauzes, es esmu lektore un varu ļoti gari pauzēt…
Varu iedzert ūdeni. Pat pirmā kursa studentiem, kas vispār neko negrib klausīties, ir
elementāra cieņa – pat ne ieklausīties, bet vienkārši ir kaut kāds uzvedības
kodekss. Var domāt kaut ko pavisam citu un balsot pavisam citādi, bet sarunāties
skaļi… (No zāles: „Par tēmu!”)

Ja taupīsim uz zinātnes rēķina, eksaktās zinātnes pārstāvji var
aizbraukt prom no Latvijas un piepulcēties tālredzīgāku valstu zinātnes
pārstāvjiem, kas attīsta zinātni ilgtermiņā. Letonikas, plašāk – humanitāro
zinātņu studijas (to var redzēt, kā attiecas pret humanitārajām zinātnēm) –,
izdevējdarbību nevar pārcelt ne uz ASV, ne uz Krieviju, ne uz kādu citu valsti. Ja
letonika tiek nolikta līdzās visam citam, līdzekļus proporcionāli samazinot, tad tā
ir letonikas nozares nāve. Pēc Freida, tieksme pēc nāves, nonāvēšana ir viena no
spēcīgākajām tieksmēm. Kā viens no deputātiem teica, atkārtojot tautas izteicienu:
štrunts par bitēm, ka tik medus! Medus nebūs ne bitēm, ne biteniekiem. Ja kokam
zāģēs to zaru, uz kura pašiem jāsēž… Tā tikai liekas, ka jūs sēžat uz cita
zara. Mēs visi sēžam uz viena koka zariem. Nogriežot vienu zaru, nolūzīs pārējie.

Deputāte Karina Pētersone – visu cieņu! – runāja par cerīga
vārda nepieciešamību. Pareizi, bet cerīgs vārds izriet no cerīga plāna, pagaidām
šis plāns ir „auksts” ar „k” burtu. Kā ne dzīviem cilvēkiem, bet koka lellēm
domāts. Visu nedrīkst ielikt vienā Prokrusta gultā, lai kāda krīze tā arī būtu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Einaram Repšem.

E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie klātesošie! Nenoliedzami, šobrīd ir grūta situācija
valstī un, nenoliedzami, ir jāpieņem ļoti konkrēti konstruktīvi un ietekmīgi
lēmumi. Un pilnīgi noteikti ir vajadzīga skaidra programma. Šī programma pirmām
kārtām, protams, ir jāsaista ar valsts budžeta sabalansēšanu, par ko es personiski
runāju jau vairāk nekā desmit gadus. Arī tad, kad biju Valsts Bankas prezidents, es
konsekventi aizstāvēju valsts budžeta sabalansēšanu un valsts ārējā parāda
nepalielināšanu.

Tāpat arī tad, kad es biju Ministru prezidents, mana valdība
izdarīja ļoti konkrētus soļus budžeta sabalansēšanā, kas diemžēl pēc tam līdz
ar nākamajām valdībām tika pilnībā noārdīti.

Kritiski jāvērtē tēze, ka no valsts budžeta būtu jāstimulē
tautsaimniecība. Es zinu, ka ir daži ekonomisti, kas uzskata, ka tā ir viena no valsts
funkcijām. Es atļaušos šai tēzei pievērsties ar zināmu piesardzību, jo
atcerieties, ka valsts budžeta nauda – tā ir nodokļos iekasētā nauda. Tātad tā ir
nauda, kas ar vienu roku tiek izņemta no apgrozības un tad ar it kā dāsnu roku no
otras puses tiek atlikta apgrozībā atpakaļ. Diemžēl asimetriski tas ir īpaši
valstī, kurā ar valsts pasūtījuma godīgumu un korupciju ir zināmas problēmas.

Šādi varbūt var palīdzēt dažiem, īpaši politiskajām partijām
pietuvinātiem, uzņēmējiem, bet diezin vai tā var labi un kvalitatīvi stimulēt
tautsaimniecību, ar vienu roku izņemot naudu no tautsaimniecības aprites, bet ar otru
roku liekot to iekšā. Tā nebūtu galvenā funkcija! Un pasaulē ir ļoti daudz
ietekmīgu ekonomistu, kas ļoti brīdina par šādu valsts pārmērīgu iejaukšanos.

Valsts budžeta pirmais un galvenais uzdevums ir finansēt valsts
funkciju veikšanu, un uz to, manuprāt, vajadzētu īpaši koncentrēties tieši tādā
situācijā, kad valsts budžetā naudiņas nepietiek.

Lai valsts budžetā naudiņas pietiktu, ir nekavējoties pašos
pamatos jāreformē valsts budžeta sagatavošanas un pieņemšanas procedūra. Un pirmām
kārtām valsts budžeta sagatavošanai ir jāpieiet nevis no vēlmju saraksta puses, kā
tas vienmēr ir darīts Latvijas Republikā un vēl arvien tiek darīts, bet jāparaugās
pirmām kārtām no mūsu finansiālo iespēju puses.

Tātad ir jārīkojas nevis tā: „Mums ir tādas un tādas, protams,
ļoti svarīgas un neatliekamas vajadzības. Dodiet tikai naudu!” Bet jāsaka tā: „Te
ir naudiņa, kas ir mūsu valsts budžetā un ko mēs varam tērēt. Sadalīsim to
apdomīgi un atbildīgi pa nozarēm: cik – veselības aprūpei, cik – aizsardzībai,
cik – Eiropas fondu apguvei, cik – citām vajadzībām, cik – ārlietām un
cik –iekšlietām.” Un pēc tam uzdosim, lai ministri savas kompetences ietvaros
un viņiem piešķirtās naudiņas ietvaros veic valsts pārvaldes funkcijas, ko tiem ir
uzlikusi situācija un normatīvie akti. Šis darbs ir izdarāms, bet tam ir nepieciešami
iniciatīvas bagāti un kompetenti ministri. Tas ir ļoti grūts darbs, bet tas ir
pilnīgi nepieciešams darbs!

Par valsts funkciju auditu, kas ir neatņemams šādas pieejas elements
un sastāvdaļa. Latvijas Republikā par valsts funkciju auditu tiek runāts kopš
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, bet šāds funkciju audits nav veikts ne
reizi. Mēs laikam… Manas valdības laikā mēs nonācām tam vistuvāk, bet arī tad
diemžēl līdz galam nepaspējām to izdarīt. Valsts funkciju audits pirmām kārtām
jāveic, tieši vērtējot efektivitāti. Un no tā tūlīt ir arī nākamais solis –
bāzes revidēšana. Jo zināt, kā līdz šim ir notikusi valsts budžeta sastādīšana?
Slānīti pa slānītim, uzslāņojumu virs uzslāņojuma, jaunas vajadzības tikai klāt,
bet neviena iepriekšējā finansēšana nekad nav tikusi kritiski pārvērtēta. Tātad,
tiklīdz Ministru kabinetam nāk priekšā jauna vajadzība, šis ministrs un visi citi
ministri katrs plēš to „deķīti” uz savu pusi un saka: „Dodiet man vēl, dodiet
man vēl! Man šeit bērniņi mirst, man te cietumi nav pietiekami apsildīti! Man
aizsardzība brūk kopā! Man iekšlietas brūk kopā! Dodiet tikai klāt! Man ir tāda
vai citāda vajadzība.” Neviens nekad nepaskatās, vai tajā finansējumā, kas
līdzīgā kārtā ir pieprasīts pirms gada, pirms diviem, pirms desmit gadiem, nav jau
varbūt kaut kas tāds, kur būtu sasniegts mērķis, tāpēc varbūt šobrīd
finansējums būtu novirzāms jaunākām aktualitātēm.

Tātad šāda pieeja ir galīgi sevi diskreditējusi. Tā ir
jāpārtrauc. Jāsāk budžeta plānošana un finansēšana no mūsu iespēju puses, nevis
no mūsu vajadzību un vēlmju saraksta puses. Un šeit vienīgi valdība var izrādīt
politisko gribu un rādīt priekšzīmi. Man teiks, ka tas nav iespējams. Nu atkal! Manas
valdības laikā mēs nonācām vistuvāk šī principa īstenošanai. Bāze tika
saspiesta par 5 procentiem viena budžeta sastādīšanas laikā. Reāli saspiesta.
Protams, varbūt toreiz ne sevišķi veiksmīgi skanēja tēze „atmodināt ministros
zvēru”, ko man, protams, pārmeta kā vienu no lielākajiem grēkiem. Bet tās
figuratīvā nozīme bija – piespiest ministrus strādāt un izpildīt savas funkcijas
viņiem piešķirtā finansējuma ietvaros.

Godātie klātesošie! Mums arvien vēl, pēc visām negatīvajām
prognozēm, nākamajā budžetā tiek prognozēts 4,4 miljardu latu tēriņš. Nu,
piedodiet! 4,4 miljardi šajos apstākļos… Latvijā ir pāragri runāt par valsts un
valdības bankrotu! Ja ir šāda nauda, pie tam garantēts ienākums, tad, manuprāt,
jebkura valdība var atrast veidu, kādā tā varētu rīkoties, lai optimāli izpildītu
tai dotos uzdevumus. Šī nav situācija, ka valdība ir izolēta, atrodas uz karakuģa
„Saratov” kaut kur reidā pie Liepājas ostas. Šī nav kara situācija. Šī ir
situācija, kurā ir vajadzīga tikai politiskā griba un kaut mazlietiņ kompetences.
Tātad sadalīsim šos 4,4 miljardus pa nozarēm, atbildīgi izvērtējot, cik katrai
nozarei pienākas, un tad lai ministri pastrādā un izdara to labāko, ko viņi var, sev
piešķirtās naudas ietvaros.

Nedrīkst arī piešķirt naudu uz priekšdienām, jo Ministru
kabinetā ir vērojama vēl viena ļoti negatīva tendence: naudiņa bieži vien tiek
sadalīta nākotnes tēriņiem, vēl pirms tā reāli ir ienākusi. Ir tā saucamās
prioritātes un prioritāšu saraksts. Kādreiz, padomju laikā un padomju banku
sistēmā, bija kartotēka: maksātnespējīgi uzņēmēji kārtoja savas saistības par
tik, par cik viņiem ienāca naudiņa jau iepriekš izveidotā kartotēkā… Es domāju,
ka nauda ir sadalāma tikai tad, kad tā reāli valsts budžetā ir iekasēta. Tad var
Ministru kabinets un vēlāk arī Saeima lemt, kādām nozarēm tā būtu prioritāri
piešķirama.

Man atkal teiks – tas viss nav iespējams. Tas ir iespējams!
Paraugieties uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju. Viņiem jau vairāk nekā 10 gadus ir
bezdeficīta budžets. Viņiem ir uzkrājums, kura apmērs ir 10 procentu no iekšzemes
kopprodukta; tas ļoti palīdz šobrīd, pašreizējā pasaules ekonomiskajā krīzē.
Latvijas valdības vienmēr ir atradušas neskaitāmus iemeslus, kāpēc tas nav
iespējams, nav mērķtiecīgi, nevar būt un tā tālāk. Un meklē šādus iemeslus vēl
arvien, arī šodien.

Man teiks: ja mēs kaut mazliet vēl samazināsim valsts budžetu, būs
jāslēdz vēstniecības, jāaptur ātrās palīdzības mašīnas, jāslēdz skolas un
slimnīcas. Piedodiet! Viena no pazīstamām sabotāžas taktikām no birokrātiskā
aparāta puses – slēgsim to, kas ir visvairāk vajadzīgs, un paturēsim to, kas ir
vismazāk vajadzīgs. Var būt, ka pirmām kārtām būtu slēdzama kāda no daudzajām
nevajadzīgajām aģentūrām. Interesanti, kā šobrīd klājas aģentūrai „Jaunie
„Trīs brāļi””? Un kā klātos „trīs māsiņām”, ja tās savulaik tiktu
radītas? Un vai mēs šodien turpinātu būvēt koncertzāli Daugavas vidū vai kādus
citus absurdus projektus? Tas būtu tāds retorisks jautājums. Nevajag slēgt
vēstniecības! Vajag padomāt par mazlietiņ citām, varbūt samazināmām, aģentūrām
un citiem izdevumiem.

Tālāk. Ir nepieciešams pievērsties konkrētam darbības plānam
attiecībā uz uzņēmējiem. Latvijā ir ļoti negatīvs klimats uzņēmējdarbībai: vai
nu ir nepareizi, neskaidri noteikumi, vai ir pārmērīga birokrātija, vai ir vienkārši
negodīgi konkursi un valsts pasūtījumi. Uzņēmējs Latvijā nebūt nejūtas tā, ka
valsts viņu atbalstītu, lai gan ir bezgala daudz dažādu veidu, kā valsts var
uzņēmējus atbalstīt, ne tikai samazinot nodokļus vai varbūt piešķirot viņiem
valsts papildu pasūtījumu un no budžeta to apmaksājot. Te būtu nepieciešams
steidzams dialogs. Diemžēl mēs redzam tieši pretējo: valdībai ir pašai sava
taisnība – „Man ir strikta pārliecība, ka man ir taisnība un visi citi ir slikti.
Es zinu labāk.”

Nevar būt tā, ka valdība zina visu, bet darba devēji iebilst un
saka, ka viņos neklausās; arī darba ņēmēji kategoriski iebilst un saka, ka viņos
neklausās, un arī sociālie partneri iebilst. Visi iebilst! Ekonomisti arī iebilst.
Taču valdība saka, ka tā zina labāk.

Nu, tā nevar būt! Ir jābūt dialogam, kas uzņēmējam ir
vajadzīgs, lai varētu atjaunot vai paplašināt ražošanu Latvijā, lai šeit brauktu
investori no kaimiņzemēm, ieguldītu šeit līdzekļus, atvērtu jaunas ražotnes,
izmantotu mūsu darbaspēku, kas šobrīd ir pietiekami lēts un pietiekami kvalificēts,
un tamlīdzīgi. Tas būtu kā viens no elementiem visā tajā, kas nekavējoties darāms.

Ko nedrīkst darīt? Nedrīkst šajā situācijā palielināt
nodokļus. „Nē” nodokļu palielināšanai! Kur ir priekšvēlēšanu solījumi?
Kāpēc tie visi ir aizmirsti? Nedrīkst palielināt nodokļus jau apstākļos, kad
lielākā daļa mūsu uzņēmēju knapi velk galus kopā. Nedrīkst arī darīt to tik
pēkšņi un tik neargumentēti – dažu dienu laikā.

Jūs nevarat iedomāties, cik daudz uzņēmēju šobrīd zvana Saeimas
deputātiem un mēģina noskaidrot, kā tad tur īsti būs ar PVN! Viņi ir neziņā.
Viņi ir noslēguši līgumus un plānojuši nākamā gada darbu, bet nu viņi jūt, ka
būs jābankrotē. Ļoti daudzi uzņēmēji bankrotēs. Vai tas ir tas, ko valdība grib
panākt? Nodokļu ienākumi samazināsies, jo būs bankroti un uzņēmēji tik tiešām
arvien plašāk apies nodokļus likumīgā un, piedodiet, arī nelikumīgā veidā.
Nedrīkst šādi palielināt nodokļus un nedrīkst tos palielināt vispār!

Es uzskatu, ka nedrīkst arī palielināt valsts ārējo parādu. It
sevišķi – tik nekompetentas valdības rokās… Nedrīkst papildus aizņemties naudu,
kas, piedodiet, būs jāatmaksā un jāatkalpo no nākamajiem budžetiem, šo parādu
uzveļot nākamo valdību un paaudžu pleciem. Nebūs tad vieglāk! To nedrīkst darīt.

Nu, un visbeidzot… Man atlicis ir laikam vairs tikai pāris minūšu.
Es domāju, ka ir mazliet jāpievēršas arī atbildības jautājumam, kas savukārt
saistīts ar kompetences jautājumu.

Nu, sakiet, kā var būt tā, ka ministri, kas savos amatos ir visus
pēdējos piecus gadus, tā pati koalīcija, kas ir valdījusi visus pēdējos piecus
gadus, trīs vai četras valdības… ka viņi faktiski ne mazākā mērā nenes
atbildību un nejūt šābrīža smago situāciju?! Tas ir absurdi!

Vēl trakāk. Pirms pāris nedēļām mēs apstiprinājām valsts
budžetu, kurš tagad ir izrādījies tik ļoti neatbilstošs patiesajai realitātei, ka
ir jākoriģē par veselu miljardu latu. Un neviens, pat finanšu ministrs, nejūt, ka
viņam par to būtu jāuzņemas atbildība.

Savulaik mēs bijām gandrīz sabalansējuši valsts budžetu, bijām
gandrīz ieviesuši jaunus budžeta sastādīšanas principus. Mana valdība tika nogāzta
daļēji arī šī iemesla dēļ. Izveidoja – aizmuguriski un negodīgā kārtā –
pašreizējo koalīciju, kas pēc tam ir „rullējusi” visus šos gadus un pilnībā
– gan Emša, gan Kalvīša vadībā – noārdījusi to, ko mēs bijām sākuši ar
tādām grūtībām darīt. Un tagad mēs plūcam šīs bezatbildīgās rīcības augļus!
Vai kāds no Ministru kabineta jūt par to atbildību vai ne?

Un visbeidzot. Ja mēs nevienam ministram neprasīsim atbildību par
šo situāciju, nu kā mēs nonāksim pie jauna un kompetenta Ministru kabineta sastāva,
kurš varbūt spēs īstenot kaut dažas no šīm tik ļoti nepieciešamajām reformām?

Tā vietā mēs dzirdam veco dziesmu, ka nav iespējams izdarīt neko
no tā, kas būtu patiesi nepieciešams, bet savukārt visas problēmas ir jāuzliek uz
tautas pleciem un īstenībā – uz maznodrošināto pleciem. Un valdība patlaban
cenšas veicināt ekonomisko attīstību, paņemdama naudu no tā paša patērētāja un
pēc tam iztērēdama, kā nu to uzskatīs par pareizu savas kompetences ietvaros.
Manuprāt, tā ir nepareiza politika; mums šeit ir jāsāk ar pilnīgi jaunu pieeju, jo
līdzšinējā ir sevi izsmēlusi un bankrotējusi. Un ar to, protams, varētu sākt, ja
mums izveidotos jauns Ministru kabineta sastāvs, varbūt arī jauna koalīcija un –
tālākā perspektīvā – notiktu arī jaunas vēlēšanas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs satiksmes ministram Aināram Šleseram.

A.Šlesers (satiksmes ministrs).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs!
Deputāti! Klātesošie! Man ir jāizsaka dziļa nožēla, ka šodien, laikā, kad
pasaulē ir liela ekonomiskā krīze, finanšu krīze, no šīs Saeimas tribīnes notiek
spēle, kas ir saistīta ar nākamajām vēlēšanām, ar profilēšanos, ar to, kādā
veidā stiprināt vienas vai otras partijas elektorātu. Nenotiek profesionāla diskusija,
no opozīcijas puses neizskan konkrēti priekšlikumi, kā tagad ir jārīkojas. Visiem ir
skaidrs, ka nav iespējams palielināt izdevumus, vienlaikus nepalielinot ienākumus. Nav
iespējams celt algas, nepadomājot, no kurienes šī nauda nāks.

Un jāsaka, ka iepriekšējās valdības laikā tieši Aigars Kalvītis
bija tas premjerministrs, kurš bija nolikts fakta priekšā, ka, ja netiks palielinātas
algas daudziem valsts nozarēs strādājošajiem, tad būs piketi. Un notika arī
visdažādākie citi draudējumi attiecībā uz to, kas īsti šo valsti gaida. Visiem
vajadzēja vēl un vēl, pat jautājums par algu iesaldēšanu netika izskatīts. Desmit
procentu palielinājums tika uzskatīts par mazu… Vai tad tas netika pieņemts šajā
zālē? Jā, tika! Taču šodien mēs redzam pretējo – to, ka šī lielā pasaules
krīze, šis lielais cunami vilnis, kas tika sācies Amerikas Savienotajās Valstīs, ir
nonācis arī līdz Latvijai. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Jā!”) Diemžēl
jāsaka, ka tad, kad sabruka tādas korporācijas, finanšu grupas kā Lehman Brothers un
Meryll Lynch, daudzi Latvijā dzīvojošie, to skaitā arī politiķi, uzskatīja, ka
tas jau ar Latviju neesot saistīts, jo mēs esam tālu prom no Amerikas. Un arī tad, kad
sākās problēmas daudzās Eiropas bankās un daudzas bankas norakstīja miljardiem
lielus zaudējumus, mums šķita, ka tas nekādā gadījumā nav saistīts ar Latviju. Bet
tajā dienā, kad aiz slēgtām durvīm valdība lēma, ko darīt ar otru Latvijas
lielāko nacionālo banku, kas pieder vietējiem pilsoņiem, tad, jāsaka, šī diskusija
aiz aizslēgtām valdības durvīm noritēja daudzas stundas. Un Latvijas valdība kopā
ar Latvijas Banku un FKTK pieņēma vienotu lēmumu. Visi ministri, visas koalīcijas
partijas, kopā ar Latvijas Banku un FKTK pieņēma vienotu lēmumu par to, ka mums jāiet
un jāpalīdz stabilizēt finanšu situāciju valstī!

Kāpēc notika šis gadījums ar „Parex banku” tik pēkšņi? Tikai
tāpēc, ka šī lielā krīze atnāca uz šo reģionu, un tad tās valstis, kas atrodas
pie Baltijas jūras, sāka pieņemt lēmumus, ko darīt, lai situācija stabilizētu. Un,
kad Zviedrijas valdība pieņēma lēmumu novirzīt vairāk nekā 100 miljardus eiro, lai
stabilizētu banku sistēmu, tad, protams, noguldītāji automātiski saprata, kuras
bankas ir drošākas, kuras nav. Un šis lielais cunami vilnis tika sajusts šeit tiešā
klātienē!

Un tad, kad atvērās valdības durvis un no turienes iznāca premjers
kopā ar finanšu ministru un Latvijas Bankas vadītāju, daudzi žurnālisti, kad
premjers paziņoja, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu pārņemt šo banku, uzdeva
jautājumu: „Cik tad jūs tērēsiet nodokļu maksātāju naudas?” Un tad, kad tika
nosaukta cena – 2 lati, tad daži žurnālisti palika bāli. Viņi saprata, ka finanšu
krīze ir tiešām sākusies arī Latvijā, jo mums šķita līdz pēdējam brīdim, ka
mums kaut kā izdosies pārdzīvot.

Un tieši tāpēc šodien mums ir jāprognozē, kas notiek pasaulē,
citās valstīs, kas notiek šajā reģionā. Un tas, ka vienā valstī krīze parādās
ātrāk, otrā vēlāk – tas ir tikai laika jautājums. Bet mums ir jābūt gataviem. Jo
ir jāatceras, ka arī 1995., 1998.gadā, kad bija lielā Krievijas–Āzijas krīze, mēs
to negaidījām, bet mēs to piedzīvojām, jo tas nav atkarīgs no tā, gribam mēs šo
krīzi vai negribam. Galarezultātā notika tas, ka mums nācās sadzīvot ar krīzi un
pārdzīvot to. Un jāsaka, ka daudzi uzņēmumi arī tajā laikā uzskatīja, ka pie visa
vainīga ir valdība, ka valdība viņus neatbalsta.

Bet tas, ka mūsu uzņēmumi nestrādāja un nediversificēja savu
eksportu uz daudzām pasaules valstīm, – tā bija mūsu problēma. Un jāsaka, ka pēc
katras krīzes biznesā notika arī attīrīšanās, kas ir nepieciešama, un mūsu
uzņēmumi meklēja jaunus tirgus. Galarezultātā, ja mēs apskatām statistikas datus,
tad šodien redzam to, ka pēc šīm krīzēm mēs aizvien vairāk esam palielinājuši
mūsu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm, tādā veidā nostiprinot savu ekonomiku.
Un es ceru, ka arī tagad mēs mācīsimies no kļūdām, kuras esam piedzīvojuši.

Jā, par daudzām lietām atbildīga ir arī valdība, bet nekādā
gadījumā nav iespējams uz valdības pleciem novelt to atbildību, kas ir saistīta ar
katra indivīda atbildību.

Man ar biznesu nekustamā īpašuma jomā ir bijušas vistiešākās
saiknes, un es kaut ko drusku no šī biznesa saprotu. Tad, kad eksperti runā par šo
biznesu, viņi vienmēr saka: ir trīs galvenie kritēriji nekustamā īpašuma biznesā:
vieta, vieta un vieta! Un es nekad nevarēju saprast, kādā veidā bankas finansē
projektus, kur jauna ēka, jauns projekts, tiek realizēts starp četrām vecām padomju
laika mājām, kā to var nofinansēt. Diemžēl notika tas, ka tās bankas, kas
strādāja Latvijā, sacentās, lai būtu pēc iespējas lielāka peļņa. Un tā
konkurence bija diezgan liela. Galarezultātā mēs tiešām dzīvojām uz tā rēķina,
ka šie kredīti tika dalīti pa labi un pa kreisi. Protams, attīstījās arī nopietni
uzņēmumi.

Un tieši tāpēc es vēlos teikt, ka šeit vairākkārtīgi
piesauktais teiciens „Gāzi grīdā!” nenozīmē to, ka jābrauc dzērumā, kā to ir
darījuši daudzi šajā valstī dzīvojošie.

Es varu atskaitīties par to, ko es esmu darījis kā satiksmes
ministrs un kā esmu plānojis darbus ministrijā.

Pirms kāda laika, kā mēs zinām, bija Latvijā viens tāds
novārdzis uzņēmums, kurš strādāja praktiski bez peļņas, kuram bija daudzas
problēmas un kurā vidējais atalgojums bija 280 latu. Tas bija „Latvijas
Dzelzceļš”. Šodien tas ir restrukturizēts un pagājušo gadu ir beidzis ar peļņu
– 28 miljoni latu. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Kas ar „Latvijas Pastu”?”)

Jāsaka, ka šis uzņēmums samaksāja pagājušajā gadā 67 miljonus
latu nodokļos šai valstij. Šajā gadā šie nodokļi būs vēl lielāki. Šogad mēs
sasniedzām rezultātu, kas ir rekords „Latvijas Dzelzceļa” pastāvēšanas
vēsturē, – mēs esam pārvadājuši 55 miljonus tonnu. Šajā uzņēmumā strādā
kādi 14 tūkstoši cilvēku. Vidējais atalgojums ir 700 latu. Lielākā daļa no šīs
naudas ir saistīta ar kravām. Viņi pelna naudu, izmanto ģeogrāfisko situāciju.
Dokeri, kuri strādā ostās, saņem no 1000 līdz 1500 latiem arī šodien, vēl
joprojām, jo šajā nozarē lietas attīstās. Es domāju, ka šādā veidā ir
nepieciešams plānot arī daudzus citus jautājumus.

Ja mēs skatāmies uz tranzīta biznesa iespējām, tad es redzu, ka
nākamajos gados, iespējams, tieši šis bizness lielā mērā būs spiests kompensēt
tos zaudējumus, ko mums ir radījis nekustamā īpašuma bizness un citi.

Ja mēs runājam par citiem valsts uzņēmumiem, tad, protams, ir
jāizvērtē katrs uzņēmums atsevišķi.

Arī „Latvijas Pasts”, kuru daudzkārt te ir piesaukuši. Varu
pateikt tikai to, ka šis vēl pagājušajā gadā ar zaudējumiem strādājušais
uzņēmums šo gadu pabeigs praktiski bez zaudējumiem. Un tas būs izdarīts viena gada
laikā, šīs krīzes laikā! Un nākamajā gadā šis uzņēmums varētu jau sākt
strādāt ar peļņu.

Ja mēs runājam par tūrismu, kurš daudzkārt ir piesaukts, tad
jāteic, ka arī man ir bijis vistiešākais sakars ar šo nozari, ņemot vērā to, ka
par aviāciju ir atbildīga tieši Satiksmes ministrija.

Mēs runājam par nodokļiem, bet es gribu uzdot katram klātesošajam
jautājumu – kā tie tūristi Latvijā nokļūst? Ar mašīnām brauc? Es domāju, ka
ļoti maz ir tādu tūristu, kas atbrauc ar savām personīgām automašīnām. (No
zāles dep. S.Āboltiņa: „Ko viņi te dara?”) Vai nu brauc pa jūru, vai lido. Un
tieši tāpēc ir jāsaka, ka šodien tieši šajā jomā notiek lielas izmaiņas. Un mums
ir jāatbild, tieši ko mēs esam darījuši. Un, pateicoties tieši šim lēmumam
„Gāzi grīdā!”, mēs neesam tur, kur šodien ir Igaunija un Lietuva. Varu paziņot,
ka, iespējams, jau tuvāko nedēļu laikā beigs pastāvēt Lietuvas nacionālā
aviokompānija. Tikai tāpēc, ka tur, iespējams, vairs nebūs naudas, ko maksāt un
apmaksāt rēķinus. Tas pats gaida arī Igaunijas aviokompāniju. Jautājums – kāpēc
mēs ceram izdzīvot šajā krīzes laikā? Ieskatieties arī ciparos! Mēs esam
palielinājuši apgrozījumu par 17 procentiem. Gada beigās, kad Igaunijā un Lietuvā ir
mīnusi, mēs joprojām strādājam ar plusiem, ar pieaugumu. Jautājums – no kurienes
rodas šie plusi? Šķiet, ka daudziem tas nemaz neinteresē šodien, jo galvenais ir
gāzt valdību un profilēt savu partiju.

Es varu pateikt to, ka nacionālā aviokompānija „AirBaltic” šā
gada janvārī vēl strādāja ar 12 procentu apgrozījumu saistībā ar tranzīta
pasažieriem. Mēs strādājām, lai piesaistītu tranzīta pasažierus. Šogad novembrī
mēs darbu pabeidzām ar 40 procentiem… Caur Rīgu lido šodien tie, kas nekad nav
lidojuši. Mēs esam to panākuši ar konkrētu darbu. „AirBaltic” strādājošajiem
vidējais atalgojums ir 1500 latu. Un jāsaka, ka, pateicoties konkrētam darbam,
nākamajā gadā, kā es paredzu, šajā nozarē pieaugums būs vislielākais tās
pastāvēšanas vēsturē. Tieši krīzes laikā!

Kāpēc? Tikai tāpēc, ka citās valstīs arī ir krīze.
Skandināvijas nacionālā aviokompānija SAS piedzīvo zaudējumus, kuri varētu
būt miljarda eiro apmērā. Austriešu aviokompānija tik tikko ir nopirkta no
„Lufthansa” puses, Austrijas valdībai piemaksājot pusmiljardu eiro, lai tikai šī
kompānija nebankrotē. Itāļu kompānija uz bankrota robežas, to sanē jau daudzu gadu
garumā.

Es varu pateikt to, ka šeit lozungs „Gāzi grīdā!” netiks
atcelts. Bet mēs nebrauksim dzērumā. Mēs brauksim skaidrā prātā. Un es esmu
pārliecināts, ka, jo vairāk būs tādu cilvēku, kuri spēj skaidri nodefinēt mērķi
un virzīt lietas uz šo mērķi, jo vairāk būs valstī arī ienākumu.

Ja mēs runājam par to, no kurienes rodas nauda, varu pateikt, ka pēc
Vācijas valdības ministra ielūguma nesen apciemoju Frankfurti, tikos ar vairākiem
uzņēmumiem saistībā ar loģistikas biznesu, tūrisma biznesu, izstāžu biznesu. (No
zāles dep. K.Šadurskis: „A Slovākijā nebiji?”) Un mani pārsteidza visvairāk
tas, ka Frankfurte, kas ir neliela pilsēta ar 680 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir
mazāka par Rīgu, ir spējusi nodrošināt apgrozījumu savai lidostai – 54 miljonus
pasažieru gadā. Un tad, kad es šim valdības ministram jautāju, kāds ir Frankfurtes
veiksmes stāsts, viņš nosauca trīs lietas: pirmkārt – tā ir lidosta, otrkārt –
tās ir bankas, treškārt – tas ir izstāžu komplekss. Un, tiekoties ar Frankfurtes
mesas jeb izstāžu kompleksa īpašniekiem, mēs panācām vienošanos, ka, iespējams,
nākamajā gadā mēs ļoti nopietni ķersimies pie šāda projekta realizācijas
Latvijā. Jo ir trīs lieli šādi izstāžu kompleksi, kas piesaista starptautisko
biznesu un starptautisko tūrismu, – tie atrodas Frankfurtē, Parīzē un Milānā. (No
zāles dep. K.Šadurskis: „Un Bratislavā!”) Kāpēc ne Rīgā? Tieši Rīgā mēs
varam radīt šādu projektu, kas piesaistīs tūristus. Kas tad īsti piesaista
tūristus? Atsevišķās naktsmītnes? Nē! Ir jābūt labām viesnīcām, labam servisam.
Es runāju ne tikai par pieczvaigžņu viesnīcām, jo arī trīszvaigžņu viesnīcai ir
jābūt ar pienācīgu servisu un pienācīgu kvalitāti.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis PVN, ar kuru mēs it kā
radām problēmas tūrisma nozarei, tiks kompensēts ar to, ka mēs piesaistīsim
tūristus Latvijai šodien. Latviju ar citām valstīm savieno 60 avioreisi, turpretim
Lietuvā to jau ir mazāk par 20, tāpat kā Igaunijā; iespējams, to būs vēl mazāk.
Un tieši tāpēc, ka šis tranzīta koridors tagad veidojas arī gaisa satiksmē, mūsu
tūrisma nozarei es paredzu lielu izaugsmi. Taču tas būs ne jau tāpēc, ka valdība
iedos kādu īpašu atbalstu, bet tikai tāpēc, ka nozares ministrija ir pieņēmusi
stratēģisku lēmumu, kā to attīstīt. Un tas ir nepieciešams visās nozarēs.

Un tieši tāpēc saku: ja kāds vēlas mainīt valdību, tad sāksim
dialogu! Piedāvājiet konkrētu rīcības plānu – kur nāks nauda, kā mēs to
pelnīsim. Kamēr šāda plāna nebūs, godīga politika, caurspīdīga politika, godīga
nodokļu iekasēšana – tas viss vienkārši nedarbosies. Ir jābūt plānam – ko jūs
gribat piedāvāt.

Esmu pārliecināts, ka šis smagais plāns, ko valdība pašreiz
piedāvā, šodien ir vajadzīgs. Tas ir sāpīgs, tas nav vienkāršs, bet tas ir tas, ko
mums ir nepieciešams darīt. Mums, pozīcijai un opozīcijai, ir nepieciešams šodien
apvienot spēkus un kopīgi padomāt, kā šo valsti mēs varam ātrāk no šīs finanšu
krīzes izvilkt ārā. Vienkārši veidojot jaunu valdību, sadalot krēslus bez šī
konkrētā biznesa plāna, man šķiet, vajadzīgais rezultāts netiks sasniegts.

Es ceru, ka šodien opozīcijā sēdošie, it sevišķi tie, kas vakar
bija spējīgi pieņemt valstisku lēmumu un parakstīt līgumu, lai stabilizētu nevis
valdību, bet situāciju valstī, tiešām būs gatavi iesaistīties šajā procesā.

Es aicinu „Pilsonisko Savienību” un „Saskaņas Centru”
rīkoties ļoti konkrēti – sēsties pie sarunu galda. Vismaz es, satiksmes ministrs,
esmu gatavs to darīt.

Ja kādam gribas tikai kritizēt un, nepiedāvājot neko konkrētu,
mēģināt vienkārši teikt, ka vajag mainīt valdību, tad nekādu jaunu valdību veidot
mums nav nepieciešams.

Es zinu, ka nākamajā gadā kopprodukts būs zemāks nekā šogad.

Nobeigumā es pateikšu tikai dažus skaitļus. Kopprodukta kritums
nākamajā gadā nebūs zemāks par to, kāds mums bija 2007.gadā. Ja šogad mums
kopprodukts ir 15 miljardi latu, nākamajā gadā varētu būt apmēram 14,3 –
tātad 2007.gada līmenis… Tas nav ne 2006., ne 2005., ne arī 2004.gada līmenis, kurā
mēs bijām. Mēs esam tālu tikuši. Bet diemžēl šodien mums ir ne tikai jāmeklē
vainīgie, bet ir arī jāmeklē risinājumi, kā celt efektivitāti, kā nodrošināt
vairāk biznesa, kas ir orientēts uz eksportu. Ir jāsaprot tas, ka vēl pavisam nesen,
pirms šīs krīzes, mēs dzirdējām frāzes: nav cilvēku, darbaspēku vajag ievest,
tiem, kas strādā celtniecībā, nesamērīgi ātri palielina algas… Atnāk īpašnieks
un saka: „Kāpēc jūs apstādinājāt darbu?” – „Mēs gribam pārskatīt līgumu.
Maksā vairāk, vai arī mēs ejam projām!” Brigādes tika pārpirktas. Tas bija vēl
pavisam nesen. Un tā mēs gribējām attīstīt savu valsti!

Un es varu pateikt, ka arī mēs esam piedzīvojuši to, ka, piemēram,
vasarā lidostā krāvēji vienkārši pazuda, jo viņi visi saslima. Bija karstas,
saulainas dienas, un izskatījās, ka visi bija dabūjuši saulesdūrienu. Taču tas
nebija saulesdūriens. Vienkārši vasarā Jūrmalā viņi varēja jauki atpūsties, jo
viņi uzskatīja, ka viņus no darba atbrīvot nevar, jo neviens viņu vietā nenāks un
nestrādās.

Šodien situācija ir tāda, ka tie, kas grib strādāt, turas pie
savas darbavietas.

Un tieši tāpēc strādāsim, lai efektivitāte celtos, lai mēs
vairāk pelnītu! Es ceru, ka opozīcijas konstruktīvie spēki būs gatavi sēsties pie
sarunu galda un runāt par to, kā mēs varam attīstīt valsti. Un, ja būs nepieciešams
mainīt valdību, mainīsim valdību. Tikai vispirms nepieciešams rīcības plāns,
biznesa plāns, jānosprauž konkrētie mērķi, un tikai tad var notikt balsojums par
jauno valdību. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Sarunāts!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augstā Saeima! Lai gan ne visi valdības ministri paspējuši paziņot
par saviem lielajiem sasniegumiem, debates nenovēršami tuvojas beigām.

Mums stāv priekšā jautājums par to, kā mēs rīkosimies. Nevis par
to, ko mēs teiksim un kā runāsim, bet par to, kā mēs rīkosimies, balsojot par
piedāvātajiem likumprojektiem.

Saeimas kārtības rullis paredz tādu procedūru kā ziņojums par
balsojuma motīviem. Diemžēl visa procedūra, kas saistīta ar budžeta grozījumiem un
visu to paketi, notika ātrāk, nekā tas ir paredzēts Saeimas kārtības rullī. Tur
paredzēts, ka tas ziņojums ir jāiesniedz 24 stundas iepriekš.

Nevienam nav šaubu, ka starptautiskās finanšu un ekonomikas krīzes
apstākļos, kas ir smagi skārusi arī Latviju, ir jārīkojas operatīvi, precīzi un
pārdomāti, un tieši tāpēc politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcija atbalstīs vairākus likumprojektus no budžeta grozījumu paketes,
īpaši tos, kas paredz kaut daļēji saglabāt cilvēku sociālo aizsardzību, tos, kas
palīdzētu mazināt izdevumus neefektīvā valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai. Mēs
atbalstām arī starptautiskās palīdzības saņemšanu Latvijā, jo bez tās mēs
nevarēsim atjaunot, atdzīvināt ekonomikas asinsvadus, finanšu sistēmu valstī.

Taisnība gan, ka šie soļi varētu būt vēl radikālāki; nez
kāpēc netiek pat runāts par nevajadzīgo funkciju izņemšanu no valsts pārvaldes, par
to, ka vajadzētu likvidēt lielu daļu ministriju, iestāžu, aģentūru, kuru darba
rezultātā nekādi nepalielinās nedz iekšzemes kopprodukts, nedz pievienotā vērtība.
Krīzes pārvarēšanas pasākumiem ir jābūt pārdomātiem, ne tikai operatīviem, un
tieši tāpēc mēs neatbalstīsim Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus,
kuri, pēc darba devēju un darba ņēmēju vienprātīgām domām, var sagraut mūsu jau
tā diezgan smagā situācijā esošo ekonomiku.

Ņemot vērā šos faktorus un to, ka absolūti nav skaidrs, kāda būs
reālā situācija ar skolotāju, mediķu un policistu algām, jo no piedāvātajiem
dokumentiem tas neizriet, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija nevarēs atbalstīt
arī grozījumus pašā 2009.gada budžetā. Jāsaka, ka mēneša laikā tas jau ir
trešais būtiski atšķirīgais variants, un ne aiz kalniem, pēc premjera teiktā, ir
arī ceturtais. Ministru kabinets var strādāt 25 stundas diennaktī, bet arī pie
šādas intensitātes nebūtu par lieku ieklausīties arī opozīcijas argumentos un
priekšlikumos. Tas, uz ko aicināja Šlesera kungs… Es to saku tāpēc, ka netika
ņemti vērā mūsu brīdinājumi par budžeta projekta un tā pamatnostādņu
nepareizībām un neprecizitātēm.

Situācija valstī tiešām ir smaga. Šā gada 10.decembrī Rīgas
pilī parakstot Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju kopējo paziņojumu,
„Saskaņas Centrs” apliecināja savu gatavību arī turpmāk aktīvi strādāt
stabilizācijas mērķu sasniegšanas labā. Strādāt, nevis par jebkuru cenu atbalstīt
valdību, kurai mēs bijām un esam opozīcijā. Tas ir saprotams un skaidrs protests pret
haotiskiem valdības soļiem, pret nemākulību un nespēju tikt pāri šaurajām,
partejiskajām koalīcijas interesēm. Mēs vienmēr bijām, esam un vienmēr būsim
vienā pozīcijā, un tā pozīcija ir tāda: būt kopā ar Latvijas valsti un ar mūsu
tautu. Un tieši tas mudina strādāt konstruktīvi, būvēt, nevis graut.

Gribētos valdošajiem atgādināt Kārļa Ulmaņa vārdus: „Mums
jāmācās cienīt un atzīt mūsu pretinieku domas un uzskatus, mums būs jāatzīst, ka
mūsu pretinieki ne mazāk mīl savu tautu un savu dzimteni kā mēs, lai arī viņu
mīlestība ietu citu ceļu nekā mūsējā. Bet arī uz tautas labklājību neved viens
ceļš.”

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Kolēģi! Valdības locekļi!

PCTVL frakcija, uzmanīgi uzklausījusi visas runas, kas skanēja
šeit, ir pieņēmusi lēmumu daļēji atbalstīt šo budžeta paketi. Un, kaut gan mēs
neparakstījām vakar Valsts prezidenta pilī ļoti dīvaino vienošanos starp gulbi,
vēzi un līdaku, tomēr mēs esam konstruktīva opozīcija.

Diemžēl mēs nevaram balsot par grozījumiem likumā par valsts
budžetu, jo, pēc mūsu uzskata, no šo ieņēmumu… šo izdevumu daļā… izdevumu
samazināšanas daļā jāizsvītro ne tikai Veselības ministrija (to valdība jau ir
izdarījusi, un paldies tai par to!), bet arī Izglītības un zinātnes ministrija, lai
tomēr nākotnē nodrošinātu, lai šādas krīzes, kādas ir šodien, neturpinātos pēc
pieciem, desmit, un tā tālāk, gadiem. Ieņēmumu daļā mums nepatīk tāds avots kā
PVN likmes paaugstināšana sabiedrībai vitāli svarīgām nozarēm, teiksim, presei,
toties esam gatavi atbalstīt jumta likumu jeb pamatlikumu par valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu atlīdzību, kurš būtiski ierobežo ierēdņu algu. Aicinām
neatbalstīt visus piecus šīs pavadošās paketes likumprojektus, kuri skar Izglītības
un zinātnes ministriju, tostarp arī likumprojektu, kurš paredz grozījumus
Zinātniskās darbības likumā.

Arī mēs neesam gatavi atbalstīt grozījumus attiecībā uz
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, jo tie apdraud sabiedrisko drošību.

Nevaram atbalstīt arī grozījumus Valsts kontroles likumā, jo tā ir
vienīgā iestāde, kas normāli strādā Latvijā, kā arī grozījumus Tiesībsarga
likumā, jo problēmas ar cilvēktiesībām Latvijā ir milzīgas.

Es arī esmu gatavs tomēr neatbalstīt grozījumus Latvijas
Nacionālās operas likumā, kuri acīm redzami samazinātu algu dažiem Latvijas
Nacionālās operas artistiem. Lai mūsu zēni dzied, lai mūsu meitas dzied, kā ir
teikts mūsu nacionālajā himnā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātais premjerministr! Godātie
kolēģi! Šādu vai diezgan līdzīgu programmu mums vajadzēja pieņemt jau 2007.gada
beigās. Bet godīgi atbildēsim uz jautājumu: vai tas toreiz būtu bijis iespējams? Vai
šādu programmu atbalstītu Saeima, arodbiedrības, sabiedrība? Esmu gandrīz
simtprocentīgi pārliecināts, ka ne. Šodien mēs jau esam spiesti tā rīkoties.

Var daudz runāt par cēloņiem, taču viens no tiem, neapšaubāmi, ir
ieilgušās reformas. Un arī konsekvents mūsu uzņēmības trūkums. Faktiski mēs
šodien steigā pildām nepadarītos mājasdarbus.

Diemžēl tikai nosacīti varam runāt par stabilitātes programmas
kaut kādām variācijām vai scenārijiem, jo, nezinot Starptautiskā Valūtas fonda
izvirzītās prasības un noteikumus, to ir diezgan problemātiski šeit darīt. Taču,
visticamāk, vēl būtu jāsamazina budžeta izdevumi, varbūt jāsamazina arī ministriju
skaits (varbūt tās sešas ministrijas, kas no jauna tika radītas premjera Repšes
laikā), un droši vien būtu jāizvērtē arī mazāki nodokļu pieauguma varianti.

Pašreizējā programmas variantā diemžēl ir pārāk daudz riska.
Taču nepieņemt šodien šo programmu – tas ir vēl daudz lielāks risks. Manuprāt,
šobrīd visizšķirošākais ir atbalsts Latvijas uzņēmējiem. Protams, pievienotās
vērtības nodokļa palielināšana nav nekāds atbalsts, un šeit ir vajadzīgi pretsvara
mehānismi. Un tāpēc vitāli svarīga ir šodien ministru pieminēto uzņēmējdarbības
atbalsta programmu efektīva realizācija, vitāli svarīga ir birokrātisko procedūru
mazināšana, vitāli svarīga ir Eiropas struktūrfondu efektīva ieviešana. Diemžēl
līdz šim mums nav veicies ar visām šīm lietām. Es ceru, ka varbūt pašreizējā
ekonomiskā situācija būs labs impulss šim darbam.

Mēs te daudz dzirdam: daudz ārkārtas sēžu un arī jāstrādā pa
naktīm. Jā, ir tāda situācija, un ir jāstrādā gan dienu, gan varbūt reizēm arī
naktī. Un es novēlu valdībai un sociālajiem partneriem veiksmi šajā stratēģiskajā
sektorā, proti, uzņēmējdarbības sektorā. Un mums visiem kopā šoreiz vai nu tie
darbi ir jāpadara, vai kādi citi nāks mūsu vietā tos darīt. Lai mums veicas!
Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam jau daudz runājuši un droši
vien arī vēl turpināsim diskutēt, jo šis ir tikai jautājums par visu šo
likumprojektu, visa šī plāna, nodošanu pirmajam lasījumam. Tomēr droši vien daudz
mazāk mēs būtu šodien runājuši un droši vien dokuments būtu bijis daudz labāks
tad, ja būtu bijis iespējams jau iepriekš to darīt, aktīvi diskutēt par dokumentu
šeit, Saeimā, jau iepriekš un pietiekami ilgu laiku par to debatēt. Tomēr šāda
iespēja mums atkal ir bijusi liegta. Es negribu piekrist tam apgalvojumam, ka šeit no
tribīnes nav bijušas izteiktas daudzas labas domas, idejas, priekšlikumi. Droši vien
daudzi no tiem parādīsies arī tagad, tiks iesniegti šo likumprojektu otrajam
lasījumam. Tomēr ir jautājums – vai tie tiks atbalstīti tādā steigā? Un tas ir
būtisks jautājums. Droši vien netiks atbalstīti dēļ šīs lielās steigas.

Jautājumu ir daudz, jo cilvēki seko līdzi tam, kas notiek šajā
zālē. Viņi redz, ko jūs darāt savās deputātu vietās, – vai jūs klausāties, vai
jūs iesaistāties, vai jūs debatējat, vai jūs vienkārši sarunājaties, neklausāties
it nemaz, jo viss jau ir nolemts. Tas viss ir ļoti labi redzams. Un, piemēram, viens no
tiem jautājumiem ir tas, kurš arī man tika atsūtīts kā ziņa, – jautājums par
valdības vadītāja apgalvoto, ka PVN palielinājums neko nemainīšot vai pat
uzlabošot, konkurences apstākļos pazemināšot preces cenu. Viņš turklāt piebilda,
ka monopola apstākļos tas tomēr neradītu labvēlīgu efektu. Un tagad ir jautājums,
kas tika atsūtīts: kā tas ietekmēs, piemēram, siltuma tarifus, siltuma ražotāju
iniciatīvas un elektrības ražotāju iniciatīvas? Jo tie jau ir monopoluzņēmumi! Mēs
jau piedzīvojām siltuma sadārdzinājumu. Tad nu jājautā – kāds tas
sadārdzinājums būs pēc PVN paaugstināšanas? Tāds ir šis jautājums. Atbilde uz to
netika saņemta.

Kā jau jūs, kolēģi, zināt, es parasti šeit nāku tribīnē un
runāju tad, kad ir jautājumi, kas attiecas uz sociālo bloku. Kā jau mēs dzirdējām,
sociālais bloks šajā reizē tā kā būšot pasargāts. Tomēr, paskatoties nodokļu
ieņēmumus, protams, rodas jautājums – kas notiks tālāk ar sociālo budžetu un
sociālā bloka vajadzību īstenošanu, ja šeit tiek teikts, ka plānoti tiek mīnusā
453 miljoni latu? Kā jūs atceraties, vēl nesen mēs plānojām sociālo budžetu ar
pieaugumu par 224 miljoniem latu. Tagad mēs plānojam ar mīnusu: mīnus 453 miljoni
latu! Protams, nebūs algu, nebūs sociālo iemaksu. Tad nu ir jautājums – no kādiem
avotiem mēs segsim šo mīnusu, ja viss šis lielais apjoms tiek uzlikts uz sociālā
budžeta uzkrājuma pleciem, ja tā var izteikties? Tas nav sevišķi gudri darīts. Lai
arī mums ir šis pārpalikums jeb, precīzāk izsakoties, uzkrājums, kas ir 962,8
miljoni latu, tomēr – kas tur paliks pāri un cik ilgam laikam tad tā pietiks?

Bija ideja par otrā pensiju līmeņa līdzekļu samazināšanu. Tas
bija it kā loģisks priekšlikums, jo šajā laikā otrā pensiju līmeņa līdzekļi,
kas tiek novirzīti no pirmā, solidārā, līmeņa, tiek nesaimnieciski, kā saka,
apsaimniekoti. Tur ir lieli zaudējumi, pat 25 procenti ir mīnusā. Un būtu ļoti
atbildīgi jāanalizē, kāpēc tas tā notiek. Vai tur banku un to fondu pamatdarbības
neveiksmes tiek norakstītas uz šī rēķina? Vai varbūt tas tā notiek kāda cita
iemesla dēļ? Ir jāprasa atbildība par to, kas notiek otrajā pensiju līmenī, jo šie
līdzekļi tiek valsts garantēti, iekasēti un atdoti bankām un fondiem
apsaimniekošanai, pat nesekojot līdzi tam, ka ir šie lielie mīnusi, un garantējot
jebkurā gadījumā šiem apsaimniekotājiem 2,5 procentu ieņēmumus no savām
neveiksmēm.

Es domāju, ka tas vienkārši nav ne saprotams, ne pieņemams.

Tātad jautājumu ir ļoti daudz, un var, protams, teikt, kā šeit
arī tika teikts, – ir jāmaina sabiedrības uztvere par ekonomikā notiekošo, jo,
lūk, sabiedrība neko nesaprot. Bet kā tad lai to attieksmi un to uztveri par ekonomikā
notiekošo izmaina, ja valdības plāni top pašpietiekamā klusumā – aiz slēgtām
durvīm, nediskutējot ne Saeimā, ne ar… un kur nu vēl ar sabiedrību?! Un vēl
vairāk: izlemj par informācijas pieejamības sadārdzināšanos nākamajā gadā,
tādējādi apdraudot vārda brīvību! Tātad ar šo PVN palielināšanu… tātad
rakstītais vārds un klausītājiem raidītais vārds kļūs daudz dārgāks, un rodas
jautājums – vai tas būs iespējams un pieejams cilvēkiem? Tas ir jautājums. Kā tad
sabiedrību informēs par šiem plāniem?

Valsts prezidents šodien teica tādus zelta vārdus, ka, ejot kopīgi
uz mērķi, mēs varam tikt ārā no krīzēm. Tie patiešām ir zelta vārdi. Bet kā tad
nodrošināt šo kopīgo iešanu? Ar varu? Ar nesarunāšanos? Ar draudiem? Un ar
rīcības neskaidrošanu? Domāju, ka tad nekas nesanāks.

Ja nav atbilžu uz būtiskiem jautājumiem, tad rodas šaubas un
neticība un nav iespējams skaidri saskatīt, kur ir tie mērķi un cik tālu tie mērķi
atrodas, un kas būs ceļā jāupurē. Tad nav iespējams to objektīvi redzēt. Nevajag
novērtēt mūsu sabiedrību, Latvijas sabiedrību, pārāk zemu! Latvijas sabiedrība ir
ļoti pacietīga un saprotoša. Tā ir pietiekami gudra, lai saprastu arī nepopulārus
lēmumus, ja vien ir skaidrs pamatojums un pārliecība, ka savādāk rīkoties nav bijis
iespējams. Ka viss iespējamais no valdības puses jau ir izdarīts.

Taču tādas pārliecības šobrīd nav. Nav tādas pārliecības,
ziniet, un paši jūs esat vainīgi, ka neesat to skaidrojuši, ka nav bijis šī dialoga.
Un tāpēc vienkārši neceļas roka… dēļ šīm šaubām, dēļ tā, ka nav šīs
pārliecības, roka neceļas balsot par šiem jūsu sagatavotajiem plāniem un vēl
aicināt sabiedrību tos saprast un aicināt mums kaut kur doties līdzi. Jo nav skaidrs,
uz kurieni mēs īsti dodamies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi!

Šlesera runa varbūt varētu pārliecināt tādu cilvēku, kas jauc
apgrozījumu un peļņu. Taču viņa runa pamudināja mani atrast vēl vienu ieņēmumu
avotu Latvijas ekonomikas uzlabošanai.

Proti, ja mēs runājam par uzņēmumu „Latvijas Pasts”, tad
jāteic, ka dažu līdzšinējo neprasmīgas saimniekošanas gadu dēļ „Latvijas
Pasts” bija spiests saņemt valsts dotāciju vairāku miljonu latu apmērā. Un tieši
tāpēc „Latvijas Pasts” vēl šobrīd ir virs ūdens. Tiesa gan, nekur nav manāma
Pasta banka, par kuru Šlesera kungs daudz stāstīja un kuru grasījās dibināt kopā ar
vienu alkohola vairumtirgotāju firmu.

Ja mēs runājam par „Latvijas Dzelzceļu”, jā, protams, cisternas
varbūt šobrīd ripo ātrāk, bet tie cilvēki, kas brauc piepilsētas pasažieru
vilcienos, diez vai ir pamanījuši kādu uzlabojumu.

„AirBaltic”. Jā, mēs te varam saklausīt spožos stāstus par
pasažieru apgrozījumu, bet realitāte ir tāda, ka „AirBaltic” strādā ar
zaudējumiem, tā ir patiesība.

Autobusu maršrutu skaits ir samazināts par 15 procentiem.

Par lidostu. Redziet, šobrīd situācija ir tāda, ka lidosta
„Rīga” ir parādā projektētājiem vismaz pusmiljonu latu, un šobrīd lidostai
izdodas izvairīties no šī parāda samaksas tikai dēļ tā, ka Latvijā ir ačgārna
pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība, kura neļauj tiesāties, pirms
nav izrakstīts rēķins. Un, tikko jūs esat izrakstījis rēķinu, tā jums ir
jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis. Tātad par tiesāšanos uzņēmējam tiek
uzlikts 18 procentu nodoklis vēl pirms tiesas.

Protams, mēs te varētu runāt arī par autoceļiem Latvijā, un
daudzi tie pašvaldību vadītāji, kas šodien te stāvēja ārā, droši vien varētu
jums apliecināt, ka daudz kur Latvijā pēdējos gados nav uz ceļiem redzēts ne
greiders, ne buldozers. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nu, tā nu gan nav!”)

Ja tomēr runājam arī kaut ko pozitīvi, tad ir tomēr cilvēki,
kuriem šajos gados ir bijis arī pieaugums, piemēram, Šleseram tuvā Laura Dripes
labklājība ir tiktāl pieaugusi, ka viņš nu jau vakaros mierīgi var pastaigāties gar
upes krastu, un es esmu pārliecināts, ka viņš būtu arī lielisks Šlesera izstāžu
zāles vadītājs. Tiesa gan, taupības apstākļos vajadzētu atteikties no vadības
līguma.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien Valsts prezidenta kungs mums
paziņoja, ka krīzē ir vainīga Dieva vara, ka tas ir pārbaudījums, kas mums sūtīts
no debesīm. Man ir diezgan lielas šaubas, un, manuprāt, krīzei ir diezgan objektīvi
administratīvie cēloņi. Es jums pastāstīšu nelielu, nesenu vēsturīti no mūsu
attiecībām ar Starptautisko Valūtas fondu.

Daži domā, ka mūsu attiecības ar SVF beidzās tikai deviņdesmito
gadu sākumā, kad mēs samaksājām mūsu parādus un kļuvām it kā brīva, neatkarīga
valsts. Visu šo laiku SVF mums ļoti uzmanīgi un rūpīgi seko līdzi un 2006.gada
maijā atsūtīja uz Latviju savu novērošanas misiju (tolaik es biju Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas biedrs, šo komisiju tolaik vadīja deputāts Ainārs
Šlesers). Un, lūk, kādi bija secinājumi šai misijai. Es citēju: „Labvēlīga
attieksme un piekāpība darbībām ar nekustamo īpašumu veicina spekulācijas ar zemi
un ēkām, tādējādi rosinot pārāk straujo hipotekārās kreditēšanas tempu. Lai šo
tendenci novērstu, nepieciešami vairāki ierobežojumi.” SVF misija pēc vizītes
Latvijā izteica brīdinājumu par ekonomikas pārkaršanas riskiem un aicināja valdību
veikt pasākumus strauja iekšzemes pieprasījuma ierobežošanai. Kā norādīja misijas
vadītāja Reičela van Elkana, ar pievienošanos Eiropas Savienībai saistītais kāpums
izraisīs ievainojumu vairākās jomās, tostarp lielu tekošā konta deficītu,
ievērojamu un augstu parādu slogu, augstu darba samaksas un cenu inflāciju, mājokļu
cenu kāpumu un to, ka augstu apjomu sasniegs ārvalstu valūtā veiktie mājsaimniecību
darījumi, kuriem nav nodrošinājuma pret risku.

Un beigu beigās būtu ļoti riskanti nenovērst šādu
nesabalansētību, norāda SVF. Tas ir 2006.gada maijs. Un ko atbildēja tolaik mūsu
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs deputāts Ainārs Šlesers?
Viņš atbildēja, ka Latvija zied un plaukst, ka mums ir lidosta, ka mums ir „zīda
ceļš”, ka mums viss notiek un nekādus nodokļus uz hipotekārajiem kredītiem mums
nevajag, un tā tālāk.

Es, protams, esmu par stabilizācijas plānu. Par dažādiem
likumprojektiem mēs balsosim atsevišķi – vai nu atturamies, vai balsojam „pret”.
Bet vienīgais, vienīgais novēlējums mūsu valdības biedriem – vienmēr klausīties,
ko jums saka vecākie un pieredzējušie biedri.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi!
Valsts prezidents parādīja tiešām savu demokrātiskumu, uzaicinot arī mani,
neatkarīgu, ārpus frakcijām stāvošu deputātu, uz šīm sanāksmēm. Un tajās es
biju viens no tiem retajiem – kopā ar divām opozīcijas partijām, kas atteicās
parakstīt šo plānu, kas saistās ar lielajiem aizņēmumiem un arī ar citām lietām,
par kurām es tur īsi jau toreiz izteicos.

Es gribu paskaidrot sīkāk. Jau pirms nedēļas, ceturtdienā,
stāvēdams šajā tribīnē, es teicu, ka uzskatu: lai mēs varētu izkļūt no krīzes,
manā skatījumā, mums ir nepieciešama vienotības valdība. (Nenosaucu Ministru
prezidentu, jo tā būtu manā politiskajā situācijā liela iedomība, ja es to darītu,
jo aiz manis jau nestāv neviena politiskā partija.) Un to es teicu arī Valsts
prezidenta klātbūtnē un Ministru prezidenta klātbūtnē. Un sacīju, ka šajā
vienotības valdībā, manā skatījumā, jābūt visām septiņām Saeimā
pārstāvētajām politiskajām partijām un tām jābūt tieši profesionāļu
pārstāvētām šā vārda īstā nozīmē. Kāpēc ne deviņām? Tāpēc, ka, trešo
gadu būdams šeit, Saeimā, es diemžēl (atkārtoju – diemžēl!) esmu spiests
konstatēt, ka divas prokrieviskās partijas, sākot no šī gada augusta, ir
izrādījušas Latvijas valstij un latviešu tautai skaidri nelabvēlīgu politiku.

Tālāk. Es uzskatu arī – un nupat pēc īsas sarunas ar Šlesera
kungu es pārliecinājos –, ka valdība, četras koalīcijas partijas joprojām ir
liekulīgas, divkosīgas. Un viņas negrib atzīt to, ka joprojām ar valsts naudu
cilvēki kļūst bagāti. Un šeit ne jau es viens to saku. Nepārtraukti par to runā
opozīcijas deputāti, bet Godmaņa kungs un koalīcijas partijas izliekas to nedzirdot.

Pievērsīsim uzmanību vēlreiz šim jautājumam. Ir vajadzīgs
noņemt šo nodokļu nastu, ko nes visi cilvēki, nevis samazināt algas. Šlesera kungam
es teicu: tagad būs algu samazinājums arī Saeimai. Un es viņam teicu: jūs visi
zināt, ka tas tā tiešām ir. Labi, – ja man, vienkāršam deputātam, vienam no tiem,
kuri nesaņem nekādas piemaksas ne komisijās, ne arīdzan kā frakciju vadītāji
(protams, bez skaudības saprotu, ka frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem ir
jāmaksā vairāk, jo viņu darbs, kā mēs visi zinām, ir daudz plašāks, lielāks un
viņi ir vairāk aizņemti nekā es), – ja man noņems 15 procentus no šiem
1230 latiem, tad es saņemšu 900 latu.

Bet tagad Šlesera kunga atbilde – tas ir ļoti labs apliecinājums
tam, ka viņi neko nav sapratuši. Šlesera kungs nupat man sacīja, ka viņa ministrijā
vidējā alga ir 700 lati. Un, kā mēs zinām pēc Ministru prezidenta paskaidrojuma,
vidējā alga vispār valsts ierēdņiem ir 600 lati. Un tad taisnība ir ZZS deputātam
Vilnim Bresim, kuram tad, kad „lietussargu revolūcijas” laikā viņam bruka virsū
daudzi preses pārstāvji, bija jāsaka un viņš pareizi teica: „Ja mēs strauji
samazināsim deputātu algas, tad Saeimas nākamais sastāvs būs nekvalitatīvs.” Mana
situācija ir daudz labāka nekā bezgala daudziem citiem pensionāriem. Man ir mežs. Tas
nozīmē, ka man ir malka, siltums. Man ir māja. Man nav jādomā par dzīvokli. Man ir
dārzs, zeme, kur es ar sievu lielu daļu pārtikas saražoju. Tātad es izdzīvošu, un
es ļoti labi dzīvoju arī kā brīvžurnālists un grāmatu autors. Bet šis
viedoklis… Kad es viņam šeit, zālē, prasu: „Kādā veidā jūs varat noņemt no
algas visiem 15 procentus, bet jau pieminētais Dripe tajā pašā laikā, kā pirms
dažām dienām presē tas bija lasāms, saņem 3000 latu?” –, ko atbild Šlesera
kungs? Ka, lūk, uz tādiem cilvēkiem, kas pelna miljonus tādos uzņēmumos, viņš
nedrīkstot nekādā veidā iedarboties, samazināt viņu algu.Un tā ir visas
koalīcijas, varētu teikt, politika un uzskats. Neapvainojieties uz mani, ar valsts naudu
miljonus nedrīkst pelnīt! Visā pasaulē pastāv zināma noteikta sistēma, tas ir,
Valsts prezidents, Ministru prezidents, augstākie valsts iestāžu vadītāji, juristi,
ģenerāļi un tā tālāk, parlamenta deputāti, un tad nāk visi pārējie. Es to
nesaku, lai mums palielinātu algas. Bet jāsaprot taču šī patiesība. Un šo naidu
pret Saeimu – žēl, ka maz žurnālistu ir klāt, – šo naidu pret Saeimu, nepamatotu
naidu pret Saeimu, jo deputāti nav tie bagātākie… (No zāles dep. J.Šmits:
„Pareizi, Visvaldi!”) Arī tagad, pastāvot pašas koalīcijas partiju ieviestai
sistēmai, par mums bagātāki būs vismaz tūkstotis valsts un pašvaldību ierēdņu
Latvijā. Un tas ir jāsaprot. Nevajag presē kurināt naidu tad, kad nav naidam nekāda
pamata.

Iesim tālāk. Es nepievienojos šiem parakstītājiem arī tāpēc, ka
es, dzirdēdams to, ka šodien runā, vēl tikai runā, par pievienotās vērtības
nodokļa paaugstināšanu, baidos, kas notiks ar mūsu kultūru. Amerikāņu tautas
dižvīrs Abrahams Linkolns kādreiz, paskaidrodams amerikāņu tautai un faktiski
pasaulei, kas tad ir demokrātija, uzsvēra – demokrātija, īsta demokrātija, var
iztikt bez tā, bez tā, bez tā un vēl bez kaut kā, bet tā nevar iztikt bez avīzēm.
Protams, toreiz nebija interneta, radio un televīzijas. Viņš tālāk negāja.
Atcerieties, demokrātija nevar iztikt bez avīzēm! Turpināsim: demokrātija nevar
iztikt bez grāmatām tautai. Demokrātija vispār nevar iztikt bez kultūras tautai. Ja
ar pievienotās vērtības nodokli nožņaudz kultūru, tad arī materiālā kultūra
noslīkst. Un man ir žēl, ka arī opozīcija, ar kuru es esmu bieži kopā kā neko
nepārstāvošs deputāts, to nesaprot un saka, ka, lūk, vajadzētu noņemt līdzekļus
arī no Nacionālās bibliotēkas celtniecības. Nedariet to! Nacionālo bibliotēku, kā
dzirdēju jau neskaitāmas reizes, arī tad, kad nebiju deputāts, klausoties pārraides
no Saeimas, neceļ tādu un tādu, un tādu, un tādu iemeslu dēļ, vienmēr atliek,
atliek un atliek. Diemžēl mūsu tautas lielākajā daļā nav vēl tās sapratnes, ka
Nacionālā bibliotēka datorizācijas laikmetā dos iespēju vislielākajai iedzīvotāju
daļai, arī nomalēs, lauku nomalēs, vistālāk dzīvojošiem cilvēkiem, piekļūt pie
kultūras un grāmatu bagātības. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Pareizi!”) Es lūdzu deputātus nenožņaugt kultūru un nepiekrist balsojumos
turpmāk vispār (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Malacis!”), kad
pastāvošā koalīcija un valdība diemžēl mēģina nožņaugt šo kultūru.

Runāšu arī par ekonomiku. Kādēļ es baidījos atbalstīt šo
plānu un to neparakstīju? Šeit kolēģis Štokenbergs teica – un es arī piekrītu,
un to taču katrs elementāri var saprast, nebūdams ekonomists –, ka tas, ka palielina
nodokļu likmes, negarantē, ka valsts iegūs lielākas summas no nodokļiem. Un
Štokenberga kungs teica, ka – protams, arī to viegli saprast –, tikai uzņēmumu
apgrozījumu palielinot, no tā apgrozījuma var rasties tā nodokļu summa, kas
nepieciešama. Bet te atkal kļūdās gan valdība, gan nedaudz arī jūs, Štokenberga
kungs, – jūs liekat akcentu galvenokārt – bieži, protams, vajadzīgi – uz
eksporta veicināšanu, uz to, ka tikai eksports dos mums šo apgrozījumu. Nedos!
Vācijas finanšu ministrs Šteinbriks (tajā varenajā valstī, kurai ir milzīgi resursi
salīdzinājumā ar mums!) nupat ir teicis: nu, ko es varu darīt ar miljoniem vācu
autokoncernu un autorūpnīcu saražotajiem automobiļiem, ja man tos nav kur likt?!

Īsto eksportu… piedodiet, nepareizi… īsto apgrozījuma summu
uzņēmējiem var dabūt tikai tad, ja kāda valsts tiecas uz pilnīgu nodarbinātību,
zinot, ka kapitālismā pilnīga nodarbinātība nevar būt, bet ka būs 2–3 procenti
slaistu, kuri nemaz netraucē, kuriem var šo nelielo pabalstu izsniegt. Ja šo pilnīgo
nodarbinātību savieno ar vietējā ražojuma preču apgrozību šajā valstī, tad,
lūk, rodas… jā, jūs smejaties… tad, lūk, rodas šī summa, ko var ieguldīt bez
nodokļu likmes ievērojamas palielināšanas.

Es nepiekrītu arī tam – un tādēļ neparakstīju –, ka šeit
Godmaņa kungs liek galveno akcentu uz nodokļu likmes palielināšanu, kas būs slogs gan
daudziem mums, gan daudziem uzņēmējiem.

Tālāk. Šī divkosība un liekulība, ko arī šeit kolēģi ir
minējuši, joprojām pastāv attiecībā uz šīm kapitālsabiedrībām. Ja vēl šodien
mēs zinām un Godmaņa kungs pasaka, ka šie savācēji vairs nebūs 7 vai 6 vietās, bet
būs 3 vietās, nu nekas taču nemainās. Šajās trijās vietās esošie jūsu
koalīcijas partiju savācēji savāks to pašu summu.

Kā var attaisnot to, ka šodien vēl ir
simtčetrdesmitpiectūkstošnieki, simtdivdesmittūkstošnieki, simttūkstošnieki un tā
tālāk, kuri bez kādas kontroles saņem šo naudu, un mēs nezinām, cik viņi iebāž
kabatā un cik viņi atdod partijas kasē? Es esmu teicis, ka šī sistēma ir jāsagrauj.
Leiškalna kungs te laikam runās un teiks arī, ka tagad tikai 3 vietās var savākt…
Nav jau jāsavāc nekur! Nav vajadzīga šāda savākšanas sistēma, un nav vajadzīga
šāda milzīgu algu sistēma. Pēc manis pieminētās algu sistēmas, kas ir visā
pasaulē, un to pierāda Skandināvijas valstu piemērs, šādiem speciālistiem šodien
pietiktu, ja viņi saņemtu mazāku algu nekā Valsts prezidents un Ministru prezidents,
un ministri. 2000 latu mēnesī par savu darbu – tas būtu pilnīgi pietiekami visiem
šiem padomju un valžu locekļiem šajās daudzajās sabiedrībās.

Vēl tālākas piezīmes attiecībā… (No zāles: „Vēl?”)
Morālo pusi nekad nevajag aizmirst. Un diemžēl – nu, nedusmojiet, kolēģi! –
koalīcija šo morālo pusi visvairāk aizmirst, runājot par tautas labklājību un
bagātību, ko es jau iepriekš parādīju. Morāle ir svarīgāka. Vienmēr garīgais ir
svarīgāks par naudu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Lācim.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Pēc tām patiesībām un vēl vairāk
patiesībām, pēc tā labā un vēl vairāk labā, kas par šo paketi tika pateikts
šīsdienas sēdē, es komisijas vārdā nepiebildīšu neko, bet komisijas vārdā
aicināšu jūs nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Par visu likumprojektu
paketi mēs balsojam… es gribētu atgādināt…

Sēdes vadītājs. Mēs gan balsojam par katru likumprojektu
atsevišķi… Debates ir par visu paketi kopā.

K.Leiškalns. Piedodiet…

Sēdes vadītājs. Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 12, atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad to
skatām otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien pēc 5
minūtēm. (Troksnis zālē.)

Nē, kolēģi, mums visiem ir pilnīgi skaidrs, ka mēs esam
elektroniski savus priekšlikumus uzrakstījuši, iesnieguši un tāpēc… 5 minūšu
laikā.

Sēdes vadītājs. Par procedūru – deputāts Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu ierosināt: ja Leiškalna kungs iesaka 5
minūšu termiņu, nu labi, lai būtu. Priekšlikumi tiešām ir sagatavoti, bet es lūgtu
šo 5 minūšu termiņu vismaz pieklājības pēc palielināt līdz 15 minūtēm un
noteikt to no mūsu paketes pēdējā likumprojekta balsošanas brīža, jo citādi mums
tagad ir jāskaita pa minūtēm, kuram likumprojektam un kurā sekundē jāiesniedz
priekšlikumi.

K.Leiškalns. Paldies. Es tieši tā arī domāju – 5 minūtes pēc
tam, kad mēs esam izskatījuši visus paketes likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Un kad mēs izskatām otrajā lasījumā?

K.Leiškalns. Šodien, šajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad šobrīd ir divi priekšlikumi – 5 un 15
minūtes no pēdējā likumprojekta nobalsošanas brīža.

K.Leiškalns. Es piekrītu 15 minūtēm, lai nebūtu jākavē laiks.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad 15 minūtes
pēc pēdējā balsojuma par likumprojektu paketi, un šodienas sēdē skatām šos
likumprojektus otrajā lasījumā. Tad ejam tālāk.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 34, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Es saprotu, ka uzstādījums nemainīgs –
15 minūtes un šodienas sēde… Deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.
Aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 19, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Es saprotu, ka priekšlikumu iesniegšanas
termiņš un izskatīšanas laiks tieši tāds pats.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tieši tāds pats.

Ceturtais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts vai
pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā””.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tie nav grozījumi! Tas ir jauns
likumprojekts.

K.Leiškalns. Jauns likumprojekts, atvainojos!

Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par valsts vai
pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – 16.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un
izskatīšana – kā iepriekš.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 15, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Termiņi nemainās.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums
Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 13, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Termiņi, kā es saprotu, ir iepriekšējie.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu „Grozījums
Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 13, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Tāpat aicinu komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā
likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 24, atturas – 13.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Tālāk aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Mums tur izpalika Zinātniskās darbības likums…

K.Leiškalns. Paņemsim kā nākamo!

Sēdes vadītājs. Nu, kārtība ir kārtība…

Tātad likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības
likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās
darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 24, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Šobrīd mēs izskatīsim likumprojektu „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Profesionālās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 24, atturas – 14.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Prokuratūras likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Nacionālās drošības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Bāriņtiesu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Bāriņtiesu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Termiņ – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes komisijām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 13, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījums
Radio un televīzijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Radio un televīzijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā
„Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 12, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 12, atturas – 19. Likumprojekts
pirmajā lasījumā atbalstīts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
Satversmes tiesas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – 19. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Valsts kontroles likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts kontroles likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 15. Likumprojekts
pirmajā lasījumā atbalstīts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par Valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 13, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā
likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 12, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
likumā „Par pašvaldībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Militārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 12, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – kā
iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas
kārtības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības
finansēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – kā
iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Augstskolu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 37, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – kā
iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 11, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – kā
iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 12, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – kā
iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījums
Izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – kā
iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījums
Tiesu ekspertu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Tiesu ekspertu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 16, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – kā
iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 12, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Publisko aģentūru likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Publisko aģentūru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Latvijas Nacionālās operas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 16, atturas – 16.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Tiesībsarga likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Tiesībsarga likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 17, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Valsts drošības iestāžu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 12, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Termiņi – kā iepriekš vienojāmies.

K.Leiškalns. Paldies.

Un, visbeidzot, aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – 16.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Tātad es atgādinu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15
minūtes no šī brīža – tātad 10 minūtes pāri sešiem.

Un izskatīšana otrajā lasījumā visai likumprojektu paketei –
šodien, kad komisija būs sagatavojusi materiālus otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pusseptiņiem.
Līdz 18.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Sākam darba kārtības otrās sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana” izskatīšanu.

Kā pirmo šajā sadaļā izskatām lēmuma projektu, kuru iesnieguši
Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis, Silva Bendrāte, Artis Kampars, Arturs Krišjānis
Kariņš un citi deputāti, – „Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim
Slakterim”.

Sākam debates. Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Solvita
Āboltiņa. Lūdzu, Āboltiņas kundze!

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Finanšu ministrs Ministru kabineta sastāvā ir
viens no, kā to tagad moderni saka, sistēmiskiem amatiem, jo bez šī amata nav
iedomājama valdība. Finanšu ministrijas darbības stratēģijā teikts, ka tās
virsmērķis ir nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību veicinošas
finanšu un fiskālās politikas izstrādi un efektīvu ieviešanu. Finanšu ministrijas
atbildības lokā ir valsts budžets, finanšu un fiskālās politikas veidošana un
pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apguve. Ar Finanšu ministrijas padotībā esošo
iestāžu starpniecību tiek nodrošināta valsts līdzekļu apsaimniekošana un valsts
parāda vadība, nodokļu un nodevu iekasēšana, muitas darbības veiksmīga
organizēšana, valsts iepirkuma procesa vadība un uzraudzība, kontrole pār izložu un
azartspēļu jomu un dārgmetālu apriti. Līdz ar to mēs redzam, ka finanšu ministra
pienākumi un atbildības loks ir ļoti plašs. Cilvēkam, kas šo amatu ieņem, ir
jābūt ar labām zināšanām ekonomikā un finansēs.

Par Ati Slakteri kā finanšu ministru pirms nepilna gada maz kas bija
sakāms. Viņš šajā lauciņā bija balta lapa, par ko liecina gan viņa līdzšinējā
darbošanās, gan arī viņa izglītība – lauksaimniecības mehanizators. Un nav
redzams, ka šā gada laikā Atis Slakteris būtu mēģinājis papildināt savas
pieticīgās zināšanas ekonomikas un finanšu jomā.

Diemžēl jāsecina, ka gadu pēc atrašanās šajā amatā Atim
Slakterim joprojām ir visai miglaina nojauta par to, kur viņš atrodas un par ko viņš
īsti atbild. Progress ir nulles līmenī. Ir tikai milzīga pašpārliecinātība, akla
paklausība premjeram un ārkārtīgi maz kompetences pārraugāmajā jomā.

Man Atis Slakteris atgādina labi pazīstamu personāžu no visiem labi
zināmas komēdijas. Filmas galvenais varonis – visiem labi pazīstamais misters Bīns
– ir parasts mākslas muzeja zāles sargs, kuru nejauši notur par mākslas kritiķi.
Viņš cenšas šajā lomā noturēties, kā nu māk. Bet viņam, kā jau Bīnam, gadās
viena ķibele pēc otras. Viņš no vienas izgāšanās klumburē uz nākamo. Tomēr tā
ir tikai filma. Un beigas ir laimīgas.

Lai gan Slakterim ir daudz kopīga ar misteru Bīnu, tomēr Slakteris
nav izdomāts tēls. Un viņa klumburēšana no vienas izgāšanās uz nākamo notiek ne
tikai mūsu, bet nu jau visas pasaules acu priekšā. Slakteris ar savu diletantisko
rosību ir atstājis pamatīgu un visiem labi pamanāmu traipu uz Latvijas starptautiskā
tēla. Viņa savdabīgā un groteskā performance prestižajam pasaules finanšu ziņu
kanālam „Bloomberg” sniegtajā intervijā ir izraisījusi milzu viļņošanos visā
sabiedrībā, un dominējošās emocijas tiek raksturotas ar vienu vārdu: kauns. Un ne
jau kauns par to, ka kāds cilvēks nezina angļu valodu, bet kauns par to, ka viņš
nevarētu šos jautājumus paskaidrot arī latviešu valodā.

Kolēģi! Kāds tad ir „sausais atlikums” no Ata Slaktera
darbošanās ministra amatā? Slavenais stāsts par balto ādas dīvāniņu, kad šāgada
septembrī atklātībā nāca fakts brīdī, kad aktīvi tika runāts par nepieciešamību
taupīt un kad Finanšu ministrija tika labiekārtojusi ministram viņa uzgaidāmās
telpas. Un šo stāstu neaizmirstamu padara caur stikla durvīm uzfilmētais greznais
ādas dīvāns baltā krāsā.

Protams, Slakteris nav uz mutes kritis un paziņoja: „Remonts
ieplānots jau sen!” Un vispār, runājot Slaktera vārdiem, „es negribētu teikt, ka
izšķērdīgi, drīzāk – pieticīgi”.

Toreiz premjeram Godmanim atlika vien noplātīt rokas un atzīt, ka
šādi gadījumi liecina par to, ka iestāžu vadītāji vēl līdz galam nav
apzinājušies reālo situāciju valstī. Un to premjers teica par ministru, kuram jābūt
vislabāk informētam par to, kādā finanšu situācijā atrodas valsts.

Nākamais gājiens – zibenīga pazušana no sabiedrības redzesloka
oktobra otrajā pusē, pašā „karstākajā” brīdī, kad valsts budžets ir
nosūtīts izskatīšanai Saeimā un finanšu ministram būtu jāpiedalās tā
aizstāvēšanā. Izrādās, ministrs Slakteris devies atvaļinājumā. Atgriezies no
atvaļinājuma, Atis Slakteris paziņoja: „Es liktenim varu būt pateicīgs, jo tik
smagā brīdī nemaz nebūs tik daudz kandidātu, kas vēlētos stāties manā vietā. Es
tomēr esmu mazliet kā tāds kamikadze, bet arī tik daudz izdarīt, kā es šajā
brīdī, reti kuram ir lemts.”

Te nu Slakterim ir taisnība – tik daudz nejēdzību vēl
turpmākajos mēnešos tiks izdarīts.

Pa vidu lielajiem darbiem Atis Slakteris pamanījās pieļaut arī
tādu „sīkumu” drakoniskajā taupības cīņā kā prēmiju izmaksāšana ministrijas
ierēdņiem dienu pirms Ivara Godmaņa rīkojuma spēkā stāšanās par aizliegumu
izmaksāt prēmijas. Tas – par milzīgo ieguldījumu budžeta izstrādē. Protams, uz to
notikumu fona, kas sekos tālāk, tas tiešām ir sīkums.

Un tagad par lielajām lietām.

„Parex bankas” 51 procenta pārņemšana valsts īpašumā, kas,
skatoties šodienas acīm, pēc ekspertu vērtējuma, izdarīta neprofesionāli, liecoties
politisku interešu priekšā, un tas draud mums, visiem Latvijas nodokļu maksātājiem,
maksāt ap miljardu latu.

Tad, protams, seko stāsts par nepieciešamību Latvijai aizņemties
finanšu līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām. Sākumā notika stipra
tielēšanās par to, vai šāds aizņēmums ir nepieciešams. No valdības nama skanēja
kategorisks „nē – mums nevajadzēs naudu aizņemties”. Pēc tam tomēr
izrādījās, ka jau tiek vestas sarunas par aizņēmumu, un kopš tā brīža uz skatuves
stingri un noteikti galveno lomu ieņēma Slakteris. Sākumā viņš nolēma nedaudz
pajokot par aizņēmuma lielumu. Pie tam, lai par šo joku uzzinātu pēc iespējas
plašāks cilvēku loks, to darīja ar starptautisko mediju starpniecību, kas uz šādām
ziņām par kādas valsts likstām un nepieciešamību vērsties pie pēdējās instances
– aizdevēja – Starptautiskā Valūtas fonda – krīt kā mušas uz medu.

Vienā no šīm intervijām, kā jūs visi jau labi zināt, Slakteris
arī nolēma pajokot, demonstrējot savu angļu valodas prasmi. Vispirms Slakteris saka,
ka Latvijai būs jāaizņemas līdz 3 miljardiem eiro. Premjers pikts, pieprasa
paskaidrojumus un informāciju neapstiprina. Vai domājat, ka Slakterim ar to pietiek?
Nekā! Bez jebkāda satraukuma, pilnīgā angļu mierā viņš paziņo: Latvijai būs
jāaizņemas 5 miljardi eiro. Godmanis, acīmredzot paguris cīņā ar žiperīgo finanšu
ministru, šoreiz jau vairs nesaka neko.

Tomēr izrādās, ka arī ar to Slaktera rosīšanās iespējas nebūt
nav izsmeltas, jo viņš pamanījās no Saeimas tribīnes aizrunāties par lata
devalvāciju, bet otrdien cienījamais ministrs pamanījās paziņot, ka gadījumā, ja
Latvija nesaņems aizdevumu, tā nākamgad bankrotēs. Tam atkal sekoja premjera
paziņojums, ka Latvija tomēr nebankrotēšot.

Es domāju, ka Atis Slakteris savu milzu potenciālu šādu paziņojumu
„ražošanā” nav izsmēlis, un, ja viņš tiks atstāts šajā amatā, mēs
piedzīvosim vēl ne vienu vien nepatīkamu pārsteiguma momentu no šā ministra.

Kādi ir mūsu secinājumi?

Pirmkārt, Atim Slakterim nav nepieciešamās izglītības amata
veikšanai.

Otrkārt, nav iepriekšējās profesionālās pieredzes jomās, par
kurām ir atbildīgs finanšu ministrs.

Treškārt, nekāda progresa gada laikā.

Un, ceturtkārt, neizsmeļamas spējas publiski izgāzties, apkaunojot
gan sevi, gan ministriju, gan valsti.

Patiesību sakot, aplūkojot notikumus gada garumā, var pamanīt vēl
kādu tendenci. Slakterim ministra amats ir mīļa spēļmantiņa, ar ko rotaļāties.
Viņam patīk ar ministra amatu saistītā publicitāte, ar ko izskaidrojams fakts, ka
priekšroka tiek dota ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem, bet netiek smādēts arī
dažādu lentīšu griešanas pasākumu atspoguļojums vietējos plašsaziņas
līdzekļos, tomēr brīžos, kad jāpieņem nopietni vai smagi lēmumi, galvenais
runasvīrs publikā tomēr ir pats premjers Godmanis. Rodas iespaids, ka Slakteris ir
ministrs – izkārtne, bet reālais finanšu ministrs ir Godmanis, un abi ar šo lomu
sadalījumu ir bezgala apmierināti, ko nez vai var teikt par sabiedrību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu un pielikt punktu Ata
Slaktera nekompetencei šajā amatā. Es zinu, jūs nobalsosiet, ka viņam ir jāturpina
strādāt, bet es labprāt no šīs tribīnes dzirdētu tos argumentus, kādus jūs
atradīsiet, lai aizstāvētu šo ministru.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tas
bija liels pārdzīvojums – noskatīties šo interviju „Bloomberg”, un pirmā lieta,
kas man ienāca prātā, bija Ilfa un Petrova romāns „Divpadsmit krēsli”. Tur ir
tāda epizode, kurā autori runā par Viljamu Šekspīru, kurš ir lietojis savos darbos
12 000 vārdu, savukārt Šekspīra laika zvejnieks sazinoties lieto 400 vārdu. Tad
tur ir vēl tāds tēls – Elločka Cilvēkēdāja, kas iztiek ar dažiem desmitiem
vārdu.

Protams, šī paralēle ir tikai paralēle, tāpēc ka ministram ir
citi kritēriji un cits vārdu krājums. Un ne jau tāpēc es nācu šeit, tribīnē, lai
tikai ironizētu. Es gribētu teikt, ka vienalga – angļu vai latviešu valodā –
visgrūtāk izturēt bija tieši to, ka ikreiz, kad finanšu ministrs finanšu krīzes
apstākļos ir komunicējis ar plašsaziņas līdzekļiem, no bankām ir aizplūduši
jauni miljoni. Un, manuprāt, visskandalozākais no visiem Slaktera paziņojumiem bija
tas, ko viņš pirms neilga laika šeit no Saeimas tribīnes mums pavēstīja… proti, ka
viņš pieļāva lata devalvācijas iespēju. Šī ziņa, kuru tiražēja dažādas
informācijas aģentūras, apceļoja visu pasauli, un finanšu analītiķi daudzu valstu
galvaspilsētās sev teica: „Nu, ja jau finanšu ministrs pieļauj to, ka lats varētu
tikt devalvēts, tātad arī mums ir jābūt uzmanīgiem!” Un tas ir tas, kāpēc es tik
ārkārtīgi esmu sašutusi, jo es nedomāju, ka ministrs, kurš nemāk turēt muti
valstij kritiskā situācijā, ir cienīgs ieņemt šo amatu. Tas ļaunums, ko jūs,
Slaktera kungs, esat nodarījis šajā periodā Latvijai, ir mērāms daudzos desmitos, ja
ne simtos miljonu. Jūsu neapdomīgie izteicieni ir tas iemesls, kāpēc šodien mēs
šeit pret savu gribu bijām spiesti pieņemt ļoti nepopulārus lēmumus un drastiski
samazināt valsts budžetu.

Es esmu par to, lai mēs mainītu finanšu ministru.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par finanšu ministru, daudzi tagad
atsaucas uz interviju „Bloomberg” televīzijā, ka viņiem bijis kauns klausīties, ko
un kā finanšu ministrs runā. Viena lieta ir šī intervija, bet otra lieta – cik
neveiksmīgi gan premjers, gan ministra partijas biedrs Leiškalna kungs mēģināja pēc
tam finanšu ministru aizstāvēt. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es vēl tagad
aizstāvu!”) Un šai ziņā jums, Leiškalna kungs, baidos, nav taisnība. Es
domāju, ka ir pilnīgi vienalga, kuru instrumentu – angļu vai latviešu valodu –
ministrs izvēlas. Rezultāts ir apmēram līdzīgs.

Taču es gribu runāt par ko citu. Valdība aizņemsies lielu naudu,
un, lai sabiedrība kaut cik varētu ticēt valdības vadītājam, Godmaņa kungam
jābeidz aizstāvēt nekompetento ministru, kas valdībai vispirms iesniedza absolūti
neticamas 2008.gada nodokļu ieņēmumu prognozes. Un nesakiet, ka to nevarēja paredzēt,
ka to nevarēja prognozēt! Palasiet Saeimas stenogrammas, ko jau toreiz par šīm
prognozēm teica opozīcija!

Godmanis aizstāvēja ministru, kas toreiz valdībā un Saeimā
atbalstīja kaitniecisko ideju, ka valsts pamatbudžeta deficītu var piesegt ar sociālā
budžeta pārpalikumu. Šo pārpalikumu bez bēdām notērēja. Un tagad mums nav pat
laika nevienu dienu apspriest valdības plānus, jo maksātnespēja ir tepat – durvju
priekšā. Aizstāvēja ministru, kas arī šovasar Godmaņa kungam „iesmērēja”
nereāli mazas ieņēmumu samazinājuma prognozes budžeta grozījumos. Un atkal,
kolēģi, palasiet stenogrammās, ko toreiz teica opozīcija, tai skaitā jūsu
padevīgais kalps. Aizstāvēja ministru, kurš vēl tikko nekaunīgi uz Saeimu atnesa
gada budžetu, kura derīgums izrādījās apaļas trīs nedēļas, nevis gads. Un gads
vēl nav sācies.

Diviem laipniem kungiem – „laipniem”, lai precīzi ierakstītu
stenogrammā, es lieku pēdiņās… Diviem „laipniem” kungiem, kas Latvijas
90. gadadienas priekšvakarā ar dāsnu roku uzdāvināja mūsu tautai pusi sava
mūža darba, pusi savas bankas, drīz atņēma visu banku, sodot viņus tikai par to, ka
viņi neprata pārliecināt kreditorus. Tāds bija nodarījums, tāds bija sods – puse
bankas nost!

Kolēģi, man baisi pat iedomāties, kas būtu jādara ar Slaktera
kungu (un, pasarg Dievs, es uz to neaicinu), ja mēs gribētu Slaktera kungu samērīgi
sodīt par viņa kļūdām. Es domāju, ka tas būtu daudz par bargu. Nu nebūsim
atriebīgi! Taču, Dieva dēļ, Slaktera kungs ir jāatlaiž no Finanšu ministrijas,
pirms tur parādās liela nauda. Pēc tam būs par vēlu. Atcerieties kaut vai prēmiju
izmaksu prēmiju izmaksāšanas aizlieguma priekšvakarā! Kolēģi, pirms Finanšu
ministrijā parādās nauda, mums ir jābūt kaut kādai garantijai, ka šī nauda netiks
notērēta tieši tāpat kā mūsu milzīgie katra gada budžeta līdzekļi.

Es aicinu nevilcināties. Izdarīsim lietas pēc kārtas!
Apstiprināsim šodien Stabilizācijas plānu un pēc tam atlaidīsim nespējīgo
ministru.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Godājamie kolēģi! Pastāstīšu jums savas
pārdomas saistībā ar finanšu ministru pēdējā laikā.

Kolēģi! Man šķiet, ka tagad ir tāds samērā vēsturisks brīdis
– politikā kopumā šobrīd sākas laikmetu maiņa. Ir sācies gals tam laikmetam, ko
var saukt par šīs valsts mīlētāju, par darītāju, par raķešu, par buldozeru un
tamlīdzīgu sabiedrisko attiecību meistaru laiku.

Gadījums ar Slaktera kungu ļoti precīzi parāda, ka gadiem ilgi,
gadiem ilgi 8.Saeima un 9.Saeima – virkne politisko spēku savu nekompetenci kapitāli
slēpa ar sabiedrisko attiecību klasiskajiem gājieniem, gan pirms vēlēšanām stāstot
pasakas par to, kā viņi kaut ko darīs, gan arī pēc tam ar dažādiem veikliem trikiem
veiksmīgi slēpjot to, ka īstenībā kompetences nav jebšu ka kompetence tiek izmantota
pilnīgi citā jomā, nevis sabiedrības labklājības uzlabošanā.

Es uzskatu, ka šis notikums tik klaji un precīzi parāda šāda tipa
partiju būtību, ka vēlētājiem jau nu nekas cits neatliks kā to novērtēt un
nopietni ņemt vērā nākamajās vēlēšanās.

Es ļoti ceru, ka mainās laikmeti politikā, ka ar šo notikumu šīs
maiņas ir sākušās.

Mēs vakar tikāmies ar Valsts prezidentu un ļoti nopietni runājām
par tām lietām, kas būtu nepieciešamas šobrīd Latvijā. Prezidenta kungs mums
apgalvoja, ka Latvijā pašlaik… ir zināmas problēmas… arī Eiropas Savienības
iekšienē, jo, raugi, liela daļa mūsu partneru Eiropas Savienībā zaudē ticību
Latvijai, uzticēšanos Latvijai zaudē, jo daudz kas no tā, kas ir ticis solīts
iepriekš, šobrīd vairs neizskatās tā, kā izskatījās tad, kad tas tika solīts.

Manuprāt, lai notiktu nopietnas izmaiņas, lai mūsu partneri Eiropā
un galvenokārt lai mūsu cilvēki Latvijā… lai mūsu līdzpilsoņi saprastu, ka šai
valdībai vai šiem ievēlētajiem deputātiem jeb, vienkāršāk izsakoties, visiem
priekšstāvjiem, kas šobrīd ievēlēti, ir nopietna vēlme mainīt kaut jel ko savā
darbībā, es uzskatu, ka pirmām kārtām koalīcijai pašai ir jāatbrīvojas no tādiem
eksemplāriem, kāds ir Slaktera kungs, no tādiem eksemplāriem, kādi ir citi ministri,
kuri gadiem atsēž savas bikses uz tiem mīkstajiem krēsliem, bet nozarēs joprojām
turpinās ļoti nopietnas problēmas. Un šīs izmaiņas ir jāsāk nevis ar vārdiem, bet
ar darbiem.

Tāpēc, godājamās dāmas un kungi, es aicinu atbalstīt Slaktera
kunga demisiju un rīkoties ļoti radikāli, lai Latvijā tiktu izveidota nopietna, šīs
Saeimas plaši pārstāvēta valdība, lai mēs ar darbiem pierādām to, ka mūsu
domāšana iet pareizā virzienā, nevis turpinās stagnācija un sabiedrības
maldināšana.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Iepriekšējās ceturtdienas avīzē
„Latvijas Vēstnesis” tika publicēts Likums par valsts budžetu 2009.gadam.

Šodien, pēc nedēļas, mēs skatām likumprojektu paketi par
būtiskām budžeta izmaiņām. Par abiem likumprojektiem galvenais atbildīgais ir,
protams, finanšu ministrs Slaktera kungs. Un tāpēc var droši uzskatīt šodienas
likumprojektu paketi par cienījamā Slaktera kunga iesniegumu par savu atkāpšanos no
amata.

Es uzskatu, ka mēs varam droši piekrist šim ministra viedoklim par
savu darbu un atbalstīt attiecīgo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam… Deputāts Lagzdiņš
atsauc savu vēlmi runāt.

Vārds Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie valdības locekļi un
kolēģi! Nedaudz atkārtošos. Kā jau es teicu, sanāksmē pie Valsts prezidenta es
iestājos par to, ka, manā skatījumā, ir jāizveido šī nacionālā vienotības
valdība un, protams, kā teicu, nacionālajā vienotības valdībā tās locekļiem būtu
jābūt pirmo reizi. Daudz ir runāts, jau no 1990.gada runāts, un es kā kaislīgs
avīžu lasītājs zinu, ka jābūt profesionāļiem, un tagad viņiem būtu jābūt,
lūk, šajā vienotības valdībā. Valsts prezidents un Ministru prezidents norādīja
mums, klātesošajiem, ka tas būšot labs signāls, ja mēs parakstīšot šo
stabilizācijas plānu. Bet es atbildēju un arī pašreiz gribu uzsvērt: vēl labāks
signāls, vēl varenāks signāls starptautiskajai sabiedrībai būtu tas, ja mēs
parādītu, ka mums nav pozīcijas un opozīcijas, bet mums ir vienota nacionāla
valdība.

Protams, šajā vienotajā nacionālajā valdībā, manā skatījumā,
nevarētu būt pašreizējais finanšu ministrs tā iemesla dēļ vien, ka
lauksaimniecības inženieris, kaut arī ļoti spējīgs lauksaimniecības inženieris,
nedrīkstētu būt finanšu ministrs. Te nekādu apvainojumu nav, bet mums joprojām ir
šis padomju laika princips sakarā ar šo koalīciju veidošanu, un sevišķi spilgti tas
taču ir izpaudies tieši pēdējā koalīcijā. Un kāds bija šis padomju laika
princips? Operas direktors bija neveiksmīgs, un viņu iecēla par Vides departamenta vai
pārvaldes priekšnieku. Un, ja vajadzētu, ieceltu arī par aviācijas rūpnīcas
priekšnieku. Un mēs sekojam šim principam.

Es kā leģionārs biju spiests padomju laikā maldīties pa
neskaitāmām darbavietām. Es aizbraucu pirms 32 gadiem uz Vestienu un, nepazīstams
cilvēks būdams, parādīju tur sovhoza „kadriniekam” savu biogrāfiju. Un viņš man
teica: „Nu, zini, Lāci, ne tu jūrnieks, ne mūrnieks.” Un mēs turpinām veidot visu
laiku valdības, par kurām atkal var teikt – ne tur jūrnieki, ne mūrnieki.

Es aicinu Ministru prezidentu: ja jūs paliekat, nu tad godīgi
veidojiet īstu, profesionālu valdību! Ja kādai koalīcijai vai kādai partijai trūkst
šo profesionāļu kādā nozarē, nu tad taču var atrast arī no opozīcijas, kā es to
lieku priekšā. (No zāles dep. J.Pliners: „Mēs palīdzēsim!”) Vēlreiz esmu
lūdzis to darīt, un es domāju, ka tas būs visvarenākais signāls gan Starptautiskajam
Valūtas fondam, gan visiem mūsu sabiedrotajiem un draugiem, ka mums ir spēcīga
vienotības valdība, kurā strādā profesionāļi. Un tikai tā iemesla dēļ, manā
skatījumā, finanšu ministram Slakterim pašreiz tur nevarētu būt vietas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Piedodiet, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie
deputāti! Es būšu ļoti lakonisks. Visa šīsdienas situācijas apspriešana parāda,
kādā stāvoklī mēs esam. Mēs patlaban esam ļoti nopietnā cīņas pozīcijā. Un
līdz ar to ir absolūti svarīgi man kā valdības vadītājam, lai mēs varētu
saliedēti turpināt šo cīņu, lai būtu rezultāti, un es atkārtošu tikai to, ko
teicu Latvijas televīzijā: cilvēkus var vērtēt pēc tā, kā viņi izsakās par savu
darbu; cilvēkus var vērtēt pēc viņu darba rezultāta. Es kā valdības vadītājs
varu pateikt vienu: finanšu ministrs Atis Slakteris ir izdarījis pēdējo mēnešu
laikā to, ko praktiski neviens finanšu ministrs nav darījis. (No zāles dep.
K.Šadurskis: „Tas tiesa!”) Neviens! Un vai tie, kam ir tās ironiskās replikas,
maz saprot, ko nozīmē viņa paveiktais darbs sakarā ar banku krīzi Latvijā, tāpēc
ka mēs varējām būt pilnīgi citādā situācijā.

Šī banku krīze nebija mūsu ierosināta, tā nebija mūsu radīta,
bet mums bija nepieciešami ātri un operatīvi lēmumi. Un šo darbību rezultātā
valdība ir pārņēmusi banku par diviem latiem. Banku situācijā, kad kapitāls, pēc
FKTK vērtējuma, bija tuvu pie 100 miljoniem. Un cita vērtējuma šodien nav,
cienījamie kolēģi! Plus – ļoti ātras darbības. Tieši Finanšu ministrijas
rīcības rezultātā bankā ir valde un profesionāla vadība.

Otrs, ko Finanšu ministrija ir izdarījusi. Un, lai kā jūs to arī
vērtētu, bet manās acīs šis vērtējums ir ļoti augsts tā iemesla dēļ, ka… Jā,
varbūt mēs visi nemākam izteikties, bet nav svarīgi, cik jūs labi izsakāties,
svarīgi ir tas, kāds ir jūsu darba rezultāts, un tāpēc tas, ko finanšu ministrs ir
izdarījis, sagatavojot īsā laikā, kā šeit cienījamais deputāts no opozīcijas
izteicās, piecus grozījumus… Jā, tie ir pieci grozījumi, bet man ir dziļas
aizdomas, ka viens otrs nevarētu pat vienu sagatavot… Tikai bez tukšas runāšanas!
Nu, tad, lūk, šie te pieci budžeta grozījumi ir milzīga slodze, un tas viss tika
organizēts finanšu ministra vadībā, un tas ir neapgāžami.

Un trešais. Ir ļoti svarīga vēl viena lieta – tas, ka šis ir
ministrs, kam es uzticos par visiem simt procentiem.

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Premjera
kungs! Pareizi ir! Nevajag vērtēt cilvēku pēc vārdiem vien. Vajag arī pēc darbiem
vērtēt. Un tā es vērtēšu Slaktera kungu kā finanšu ministru, ko viņš kā
finanšu ministrs šā pēdējā mēneša laikā, kā premjers teica, ir izdarījis tādu,
ko cits nav izdarījis. Viņš iesniedza Saeimai budžetu, izrādās, triju nedēļu
laikā. Laikā, kopš mēs pieņēmām nākamā gada budžetu – līdz šodienai triju
nedēļu laikā –, viņš ir kļūdījies par gandrīz vienu miljardu latu. Par 900
miljoniem latu viņš ir kļūdījies, piedāvājot skaitļus un prognozes.

Kolēģi, nemaldināsim sevi! Pēdējās trijās nedēļās tik
drastiski situācija nav mainījusies, bet finanšu ministrs, iesniedzot šāgada valsts
budžetu, pēc atkārtotiem aicinājumiem gan no manis, gan no citiem opozīcijā reāli
piedāvāt īstos skaitļus, kāda varētu būt izaugsme, nevis plus divi, par ko tajā
laikā viņš zināja, ka nebūs… Bet mēs domājām, ka būs vismaz mīnus viens.
Izrādās, ir pat vēl vairāk mīnusā… Finanšu ministrs nebija ar mieru atzīt, kāda
ir reālā situācija, un to slēpa no mums un no sabiedrības.

Vēl dienu pēc tam, kad valdība bija lēmusi pārņemt 51 procentu
„Parex bankas” akciju kapitāla, finanšu ministrs bija „Jaunā laika” frakcijā
un apgalvoja, ka neviens santīms nodokļu maksātāju naudas netiks nekādā veidā
pakļauts riskam. Un premjers mums tagad saka… nodokļu maksātājiem par šo banku
saka, ka tas esot baigi labais darījums, jo mēs kā nodokļu maksātāji esam banku
pārņēmuši par nieka diviem latiem. Bet, draugi mīļie, ja tā tiešām būtu, ka mēs
par diviem latiem būtu nopirkuši lielu vērtību, gan jau mēs visi būtu ļoti
laimīgi. Taču par tiem diviem latiem mēs pārņemam atbildību par gandrīz 800
miljoniem eiro sindicēto aizdevumu atdošanu, un šķiet, ka tas kopējais risks, kuram
mēs pakļausim… vai, izrādās, valdība droši vien ir jau pakļāvusi nodokļu
maksātāju, būs apmēram viens miljards. Un valdības vadītājs un finanšu ministrs
droši vien teiks: „Nē, nē, nē, tas jau nav izdots! Tās jau ir tikai garantijas!”
Bet, draugi mīļie, kas ir garantija? Garantija nozīmē – ja kas, ja gadījumā šī
banka nespēs pildīt savas saistības, tad mūsu valsts nodokļu maksātāji tās
pildīs. Tātad šis finanšu ministrs triju nedēļu laikā, izrādās, ir kļūdījies
par 900 miljoniem latu savā budžeta aprēķinā. Un viņš, liegdams informāciju gan
Saeimas deputātiem, gan Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijai, gan plašai
sabiedrībai, ir pakļāvis nodokļu maksātāju naudu vēl līdz šai baltai dienai
neaprēķinātam vai vismaz publiski neizteiktam riskam.

Ja mēs šo saliekam kopā un pieliekam klāt viņa ļoti kļūdainos,
maldīgos un neveiksmīgos publiskos izteicienus, kas, iespējams, ir vēl vairāk
destabilizējuši finanšu situāciju valstī, tad jāsecina: tā ir nekompetence
aprēķinos, apvienota ar nespēju publiski skaidrot un mierināt. Īpaši šādās
finanšu un ekonomikas grūtībās vai krīzes apstākļos tāds salikums, tāda
kombinācija ir bīstama. Bīstama. Es saprotu, ka jums, kolēģi, kas esat pozīcijas,
tātad koalīcijas, partijās, ir grūti šobrīd atzīt publiski, ka jūsu ieceltais
finanšu ministrs ir izrādījies neveiksmīgs. Un, ja jūs šodien, arī gribēdami –
jo droši vien viens otrs, ja ne vairākums, faktiski gribētu balsot par viņa demisiju
–, to tomēr nedarīsiet dēļ tā, ka koalīcijā ir vienošanās (un kā tas
izskatīsies, un sāksies baigie strīdi), tad es aicinātu jūs padomāt par vienu lietu:
varbūt, atbalstot šo finanšu ministru, jūs saglabāsiet mīļo mieru savā
koalīcijā, bet kādas būs sekas plašākā sabiedrībā? Taču vienreiz domājiet
vispirms par plašo sabiedrību un mūsu valsti kopumā un pēc tam par koalīciju!

Es esmu drošs, ka jūs varēsiet izvirzīt no sava vidus kādu daudz
spējīgāku un kompetentāku cilvēku.

Protams, lai valsts iedzīvotāji atgūtu uzticību, būtu jāveido un
ir jāveido pilnībā jauna valdība, visu esošo ministru vietā jāieceļ jauni. Bet
šobrīd runa ir konkrēti par vienu – par finanšu ministru. Neviens faktiski nekāpj
tribīnē viņu aizstāvēt, premjers viņu aizstāv, bet es domāju, ka tur ir drīzāk
politisko partiju un koalīcijas, un varas noturēšanās intereses nekā profesionālās
intereses, jo, protams, Godmaņa kungs turas, kā varēdams, bet bez spējīgiem
ministriem pat visspējīgākais premjers nevarēs mūsu valsti izvadīt no šīs krīzes.

Sāksim ar to „atslēgas” ministru šajā jautājumā – sāksim
ar Slaktera kungu, kurš ir pierādījis savu nespēju ieņemt šo amatu tik atbildīgajā
brīdī mūsu valsts dzīvē.

Aicinu atbalstīt ministra Slaktera kunga demisiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātie Saeimas
deputāti! Es uzskatu par savu pienākumu uzstāties vēlreiz pēc cienījamā deputāta
Kariņa kunga uzstāšanās.

Es nevaru nekādā veidā, lai kā arī gribētu, liegt opozīcijai
izteikt savu politisko attieksmi pret valdības locekļiem, kas pēc definīcijas ir
negatīva. Un tā ir politiskā loģika.

Taču ir absolūti svarīgi tādā ļoti jutīgā un ļoti svarīgā
jautājumā kā banku sistēmas jautājums būt precīzam. Es varu tikai cerēt, ka
cienījamā deputāta Kariņa kunga izteicieni ir zināmā mērā vai nu nezināšana, vai
kompetences trūkums, nevis apzināta maldināšana. (No zāles: „Viss kopā!”)

Punkts viens. Lēmums par bankas pārņemšanu tika pieņemts absolūti
pamatoti, ar Latvijas Bankas līdzdalību un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
līdzdalību. Latvijas valdība šo lēmumu pieņēma pēc abu šo cienījamo institūciju
rakstiska ieteikuma.

Punkts divi. Eiropadomes lēmums, kas attiecas arī uz Latviju kā
Eiropas Savienības dalībvalsti (gribētu vērst uz to deputātu uzmanību, jo deputātu
vidū, iespējams, ir kādi, kas varbūt to nezina), pēc Parīzes deklarācijas satur
trīs saistības. Pirmā no tām: finanšu krīzes apstākļos nodrošināt banku
sistēmas likviditāti, kapitalizāciju un rekapitalizāciju.

Trešais. Finanšu ministrs nav parakstījis nevienu garantiju, kas
būtu valdības garantija, kādas bankas vietā. Īpaši gribētu uzsvērt to Kariņa
kungam, lai cienījamais deputāts saprastu, ko nozīmē parakstīt valdības garantijas.
Tiesīgs to parakstīt ir vienīgi finanšu ministrs. Vēlreiz atkārtoju: finanšu
ministrs nav parakstījis uz šo brīdi nevienu garantiju saistībā ar banku krīzi un
konkrēto banku.

Nākamais. Tajā brīdī, kad jūs iegādājaties banku par diviem
latiem, jūsu saistības kā akcionāram ir noteiktas ar likumu, taču ir faktiski tikai
divas lietas – censties banku normalizēt, stabilizēt, attīstīt un, tādā
gadījumā, meklējot vēl akcionārus, panākt to, ka banka izpilda savas saistības, tai
skaitā saistības pret sindicēto kredītu izsniedzējiem. Ja banka ir slēgta, Kariņa
kungs, tad pēc likuma šīs bankas slēgšana nozīmē 660 miljonu latu izmaksu triju
mēnešu laikā depozītu turētājam, un tā jau ir valdības izmaksa saskaņā ar
likumu, kas pieņemts šeit, parlamentā, pirms mēneša.

Un pēdējais. Cienījamais Kariņa kungs, ir jābūt precīzam! Kaut
gan pārņemt banku nenozīmē, ka pirmās saistības ir pret sindicēto kredītu
devējiem, taču, balstoties uz pēdējiem Eiropadomes dokumentiem, mūsu saistības pret OECD
bankām, kas sindicēti ir izsniegušas OECD valstu sindicēto kredītu, ir ne
tikai zināmā mērā morālas, bet arī politiskas. Tā ka šīs saistības ir pilnīgi
neatkarīgi no tā, vai banka ir valdības īpašumā vai nav, bet tās ir politiskas, un
to valstu valdības, neapšaubāmi, momentā atgādinās, ja mēs šīs saistības kaut
kādā veidā politiski un publiski noliegsim.

Aicinājumi pēc valdības, nacionālās vienības valdības, ir,
protams, no opozīcijas puses viens no variantiem, lai šajā valdībā nokļūtu, taču,
ja es dzirdu no šīs tribīnes pārmetumus par nekompetenci, es būtu ļoti priecīgs, ja
no šiem cilvēkiem, kas pārmet nekompetenci, es dzirdētu kaut ko tādu, kas liecinātu,
ka viņiem ir kaut minimāla kompetence pašiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam!

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai otro reizi.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Vai, dieniņ!”)

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies, Godmaņa kungs! Tāds klasisks stāsts – jūs kā vienmēr
strādājat viens par visiem, pārējie jau nestrādās un nenāks, un neizstāvēs. Jūs
nedzirdējāt, kad es no tribīnes jau uzskaitīju Slaktera kunga labos darbus,
negribējās jau skaitīt visus, bet… Vēl pavisam nesen, pirmajā decembrī,
Kopenhāgenā bija Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomikas forums, un visas sarunas šajā
forumā bija veltītas Latvijas ekonomiskajai situācijai, no tribīnes visi runātāji,
eksperti Latviju salīdzināja ar Īslandi, skaidri pateica, ka šī valsts būs nākamā;
forumā tika pateikts, ka šajā valstī vispār nav demokrātijas, pēc tā, kas ir
noticis ar aizturētajiem cilvēkiem. Bet tur nebija Slaktera kunga, kurš varētu
aizstāvēt Latvijas viedokli, tur nebija neviena, tur bija tikai Latvijas vēstnieks.
Savukārt nākamajā rītā, 2.decembrī, Slaktera kungs savu uzticamo padomnieču
pavadībā biznesa klasē brauca uz Briseli. Tātad nebija ne slims, ne arī bija citi
iemesli, lai nepiedalītos šādos pasākumos.

Tieši tādi ir tie darbi, kas liecina par to, kādā veidā strādā
Slaktera kungs un visa šī valdība. Viens Godmanis par visiem iznāk priekšā,
aizstāv, uzņem visu uguni uz sevi, un pārējie draudzīgi tik rullē tālāk.
Darītāji, kas ir noveduši valsti tur, kur tā ir. Un tieši tāpēc, Godmaņa kungs, ka
jūs uzticaties, pilnībā uzticaties tādiem ministriem kā Slakteris, tieši tāpēc
sabiedrība neuzticas jums. Jūsu reitingi ir atkal mīnusos, un tieši tāpēc
sabiedrība nav gatava pieņemt to plānu, ko piedāvājat šodien jūs ar tādu ministru
kā Slaktera kungs. Politiķi esot cerību tirgoņi. Tad nu kādas cerības jūs šodien
kā Slaktera kungs. Politiķi esot cerību tirgoņi. Tad nu kādas cerības jūs šodien
tirgojat? To, ka jūs esat viens pats par visiem!

Sēdes vadītājs. Vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Es nenākšu, protams, sevi aizstāvēt, ļaušu to darīt kolēģiem.
Bet vienkārši… ka tik ļoti melo kā Solvita Āboltiņa… Deputāti reizē ar mani
lidoja uz Briseli, kur bija Eiropas Savienības finanšu ministru saiets, un es lidoju
ekonomiskajā klasē. Nu vienkārši nevajag melot!

Vairāk nekas man nav sakāms, paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valdības
locekļi! Jā, es nāku tribīnē otro reizi. Pirmo reizi – pēc Ministru prezidenta
paziņojuma attiecībā uz jūsu valdības finanšu ministru.

Jūs minat kā vienu no galvenajiem iemesliem to, ka jūs viņam
uzticaties. Bet mēs visi zinām – un to pierāda socioloģiskie pētījumi –, ka
raidījums „Kas notiek Latvijā?” ne vienmēr, bet reizēm ir ļoti populārs un ka to
skatās pat pusmiljons cilvēku. Un es domāju, ka vakardien bija viena no tām retajām
reizēm, kad šis pusmiljons sēdēja pie televīzijas aparātiem un klausījās. Un arī
aizvakar… Un, lūk, jūs taču redzējāt, Ministru prezidenta kungs, ka šīs
uzticības jums pašam nav. Ka ir apmēram 19 reižu vairāk to cilvēku, kas neuzticas
jums, nekā to, kas jums uzticas. Un tur bieži atskanēja šīs neuzticības vārdi.
Kādēļ jūs gribat, nu, varētu teikt, par varītēm paturēt finanšu ministra amatā
tik darba spējīgu cilvēku, kurš profesionāli neatbilst šim līmenim? Un katrs no
mums, kas brauc uz ārzemēm, diemžēl zina, ka vairāk vai mazāk mums pašreizējā
laikmetā šajās starptautiskajās sanāksmēs angļu valoda ir jāzina. Viens zina
vairāk, viens – mazāk. Arī es pats, lai gan pirms vairāk nekā 45 gadiem pabeidzu
angļu valodas studijas, „kliboju”, bet tomēr savas domas, uzmanīgi sakot, varu
izteikt brīvi un saprotami. Bet jūsu finanšu ministrs Slaktera kungs – Slaktera
kungs, arī pie jums es vēršos! – nevar izteikt tās domas angļu valodā tad, kad
vajadzīgs. Un ne tikai par finanšu lietām, bet arī par jebkuru lietu. Ja jums
starptautiskā sanāksmē ar Starptautisko Valūtas fondu ir jāprasa īpašības vārda,
lietvārda vai darbības vārda tulkojums latviešu valodā, jūs nevarat pārstāvēt
mūsu valsti. Te ir runa tikai par to, ka jums, kā jau es teicu, nav attiecīgā
izglītības līmeņa. Tad, kad jūs bijāt zemkopības ministrs, visi saprata, ka jūs
esat spējīgs lauksaimnieks, jūs esat arī zināms kā spējīgs lauksaimniecības
mehanizācijas inženieris. Tad jūs bijāt savā vietā. Bet tagad jūs neesat savā
vietā. Un nevajadzētu Ministru prezidentam šī iemesla dēļ vien turēties pie
finanšu ministra. Es neglaimošu, bet šie ministri, kas man priekšā sēž… un arī
sānis no manis sēž… es varu nepiekrist valdības un koalīcijas partiju politikai,
bet man tomēr jāatzīst, ka tur sēž profesionāļi.

1988.gadā mēs abi ar Bērzaunes toreiz jauno pamatskolas direktoru
Broku (es dzīvoju kaimiņu pagastā) uzsākām enerģisku darbību Tautas frontē. Abi
braukājām pa rajonu riņķī, un abi teicām, ka jāiet uz Latvijas neatkarību. Un ja
es atskatoties salīdzinu ar toreizējo skolas direktoru – pedagogu ar vienas
fakultātes izglītību… Tagad, kad kļuvu par deputātu, man 2006.gadā pasniedza
informāciju par visu tagadējo ministru dzīves gājumu un izglītības pakāpi. Tur
nevar ne saskaitīt!… Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes
lietās Normunds Broks, man liekas, trīs reizes ir piemācījies klāt dažādās
specialitātēs – un tieši par Eiropas Savienību un naudas izmantošanu. Tur sēž
ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards. Es varu nepiekrist viņa, ekonomista, nostādnēm,
bet viņš ir savā vietā. Tur sēž tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, jurists, kas
sevi pierādījis nevainojami. Tur blakus sēž, atkal neglaimoju, veselības ministrs
Ivars Eglītis, kurš vakar, zinādams, ka katrs otrais Latvijas vīrietis smēķē…
tātad viņš zināja, ka viņš runā pretēji savu vēlētāju, iespējamo vēlētāju,
balsīm. Pīpmaņi nu būs dusmīgi uz dakteri Eglīti. Tomēr viņš pateica par
smēķēšanu, smēķēšanas ierobežojumiem. Tur, kur var paņemt naudu, tas jādara –
jāuzliek 6 santīmi cigaretēm. Un tādējādi viņš precīzi pierādīja to, ka viņš
ir profesionālis.

Atsakieties, Godmaņa kungs, no sava finanšu ministra! Un es pilnīgi
godīgi aicinu Slaktera kungu kā dažās nozarēs spējīgu cilvēku: ejiet tur, kur jūs
varat būt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godmaņa kungs! Tas ir slavējami un koleģiāli, ka jūs kā komandas
kapteinis aizstāvat savu komandu. Tīri cilvēciski es to novērtēju kā krietnu
rīcību. Un esmu priecīgs, ka jūs uzkāpjat tribīnē un argumentējat. Un ļoti
būtiski ir šīs aizstāvības argumenti.

Bet to, Godmaņa kungs, ka jūs kā vienu no argumentiem izmantojat
apvainojumu, ar vienu rokas vēzienu visiem tiem, kas kritizē jūsu ministru, norādāt
uz viņu nekompetenci un norādāt uz to, ka ar muti „jā”, bet kā ir ar darbiem…
Godmaņa kungs, šo rīcību es tīri cilvēciski vērtēju kā nekorektu, augstprātīgu
un arī neproduktīvu, jo tā neveicina pozīcijas un opozīcijas dialogu Saeimā. Un tas
mums šobrīd ir ļoti svarīgs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Man
šķiet, ka šodien tiek ierakstīta jauna lappuse mūsu valsts ļaunprātīgo bankrotu
vēsturē, kas aizsākās jau ļoti ilgu laiku atpakaļ ar G-24 kredītiem mūsu premjera
Godmaņa valdības pirmajā versijā.

Tagad acīmredzami atkārtojas arī stāsts par banku „Baltija”.
Vismaz Nils Melngailis, bankas „Baltija” likvidators, atkal ir tepat. Bijušais bankas
„Baltija” likvidators šodien apglabās, piedodiet, atveseļos „Parex banku”, un
mēs visi tam „ticam” (pēdiņās), jo iesākumam jaunais valsts bankas vadītājs jau
ir noteicis sev 12 000 latu algu. Padomājiet paši! „Parex banka” tagad ir
valsts banka. Tagad mums ir valsts līdzekļu taupības režīms. Kāpēc Melngailim tiek
izmaksāta tik neadekvāta alga? Vai viņš nevar strādāt kaut vai par premjera vai par
finanšu ministra algu? Man arī nav saprotams, kādam nolūkam valdība plāno
aizņemties vairākus miljardus latu. Nav skaidrs, cik daudz.

Tikai pirms viena mēneša šajā zālē mēs pieņēmām budžetu,
kas, pēc finanšu ministra Ata Slaktera vārdiem, bija paraugbudžets. Bet viņa vārdi
neatbilst patiesībai. Tad kāpēc mums tagad ir jānotic ministram, kad viņš mums
stāsta šausmu stāstus par to, kas notiks, ja mēs neparakstīsim vienošanos ar
Starptautisko Valūtas fondu, kas iedzīs Latviju smagu parādu jūgā?

Man ir bailes, ka mums ir darīšana ar diezgan lielu finanšu afēru.
Nauda, kas ir paņemta uz parāda no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un
Zviedrijas, iespējams, tiks izsaimniekota. Daļa no šiem līdzekļiem visdrīzāk
nogulsies to cilvēku kabatās, kuri, jau var teikt, administrēs šos līdzekļus.

Lēmumu pieņemšanas process neizraisa lielu uzticību. Ja kāds
parasts cilvēks vēršas bankā pēc aizņēmuma, viņš zina, cik naudas viņš
aizņemsies, uz kādu laiku un kādi būs aizņēmuma procenti. Mums savukārt tika
izdalītas 6–7 papīra lapeles, kurās aprakstīts, ka Latvijai ir jākar zobi vadzī.
Un tas ir viss.

Cienījamie deputāti! Es esmu pārliecināts, ka Latvija var iztikt
bez šī kredīta. Ja jūs, kungi, atbalstāt tirgus ekonomikas principus, tad ļaujiet
bankām un kompānijām, kas ir iekļuvušas neattaisnotos kredītos, pašām samaksāt
savus rēķinus, nevis pārslogot ar tiem nabadzīgo cilvēku plecus.

Šo banku un kompāniju īpašnieki gribēja vienkārši apgrozīt
naudu un nopelnīt, un viss, viņi nedalītos ar mums ienākumos. Kāpēc tad mums,
Latvijai, ir jāuzņemas viņu zaudējumi? Labāk pāris bankrotējušu banku un lielāku
kompāniju gada laikā nekā desmit gadu nabadzības visai Latvijai.

Es atbalstu ministra Slaktera demisiju.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Es nebiju plānojis
kāpt debatēs, bet tomēr, Godmaņa kungs, jūs mani ar savu uzstāšanos uz to
izaicinājāt.

Redziet, šis apvainojums, kas vērsts pret visiem, šī vainošana
nekompetencē, ir, manuprāt, tomēr diezgan izaicinošs. Es gribētu atgādināt vienu
lietu.

Manuprāt, viens drošības spilvens, kurš ir izveidots ilgtermiņā,
lai stabilizētu latu, – tās ir lata valūtas rezerves, kuras noklāj visu latu kopējo
segumu, – ir sākts veidot Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes laikā, ar ļoti
stingru politisko pārliecību jau tad un, kā šodien redzam, ar milzīgu finansiālo
tālredzību. Un šobrīd tas, ka lats nav nokritis kā Ungārijas valūta vai Īslandes
valūta, ir tikai un vienīgi tā darba rezultāts, kuru uzsācis bijušais Latvijas
Bankas prezidents Einars Repše. (No zāles: „O-o!”) Un īstenībā es jūsu
vietā kaut kad būtu pateicis par to paldies.

Otra lieta, Godmaņa kungs. Partijā „Jaunais laiks” ir arī
bijušais finanšu ministrs, kurš sastādījis divus budžetus, tā ka es negribētu
nevienu brīdi teikt, ka šeit apkārt visi ir tikai nekompetenti un neviens nav spējīgs
neko izveidot, un ka šeit tikai viens vienīgs cilvēks ir tāds, kas kaut ko saprot gan
no ekonomikas, gan no finanšu lietām.

Un otra lieta, ja reiz es runāju par Slaktera kungu. Man ir grūti
runāt, jo es tiešām ļoti cienu Slaktera kungu kā cilvēku, un tiešām man liekas, ka
viņš kā cilvēks, nu, ir ļoti labs, un mums ir labas attiecības. Un tomēr – es
joprojām savā naivumā ticu tādām Latvijā, kā izskatās, muļķīgām lietām kā
politiskā atbildība. Es saprotu, ka Latvijā tas nestrādā, ka Latvijā tādas lietas
visi ir aizmirsuši. Ir tādi dīvaiņi kā „Jaunais laiks”, kas ik pa laikam,
teiksim, šo lietu uztver nopietni, jo Rietumos to tomēr uztver nopietni. Tad parasti
„Jauno laiku” sauc par bēdzējiem no darba un no visa pārējā. Atcerēsimies, tas
pats Einars Repše uzņēmās politisku atbildību par vienu lietu, ko bija ne pārāk
godīgi izveidojuši citi cilvēki. Jūs labi zināt, par ko ir runa. (No zāles:
„Par kuru?”) Līdz ar to šoreiz es gribētu teikt, ka 2008.gadā mēs esam …
šī ir jau piektā budžeta skatīšana, un katru reizi izrādās, ka pusgada laikā šie
skaitļi nav bijuši pareizi aprēķināti dažādu iemeslu dēļ, piekrītu, tai skaitā
objektīvu iemeslu dēļ, un tomēr. Vai tomēr mēs nevaram runāt arī par politisko
atbildību šajā gadījumā, Slaktera kungs? Lai cik ļoti es jūs personiski cienu,
tomēr jūs esat ministrs, amatpersona, un es vēl vairāk jūs cienītu, ja jūs teiktu
– jā, es uzņemos atbildību. Un jūsu partijā, ticu, noteikti būs citi kompetenti
cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

To visu vēl var saglābt. Jācer, ka Latvijas ekonomiku tādā pašā
veidā varēs izglābt. Bet, ja runājam par šodienu, iedzīvotāji no mums gaida, ka
mēs strādātu ne tikai 12 stundas kā šodien, bet, iespējams 14, 16 vai visas 24
stundas un, kā kādreiz teica Krištopans, satiksmes ministrs, arī visas 25 stundas, kā
viņš strādā.

Nu, šādā krīzes laikā, visticamāk, vajadzētu strādāt
līdzīgi, kā strādā pats Godmaņa kungs, tas ir, viņš vakarā ir televīzijā, no
rīta televīzijā, vēl vairākās Ministru kabineta sēdēs. Neviens tādā laikā
negaidītu, ka kāds no mūsu vadības paņemtu atvaļinājumu. Bet tad, kad mēs
skatījām nākamā gada budžetu šeit, Saeimā, divas nedēļas atvaļinājumu bija
paņēmis pašreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris. Pēc tam izrādījās, ka ar to
vien nepietiek, iespējams, atpūties vēl nav pietiekami, un vakardien, 10.decembrī,
Ministru prezidents parakstīja vēl vienu atvaļinājumu finanšu ministram, vēl šogad.
Un es tiešām gribētu dzirdēt no finanšu ministra atbildi, kas ir par iemeslu tam, ka
Atis Slakteris var atkal doties atvaļinājumā tādā brīdī, kas Latvijas valstij ir
diezgan kritisks.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es tomēr negribētu piekrist tam, ka tas, kā cilvēks
runā, kā viņš parādās publiskajā telpā, ir tik nevainīgi. Sevišķi tik jutīgā
jautājumā kā finanšu jautājums un šī krīzes situācija. Mēs vienmēr mēdzam
uzsvērt to, ka Saeima ir vizītkarte, pēc kuras tad… kuru vēro mūsu sabiedrība.
Tieši tāpat finanšu ministrs ir savas sistēmas vizītkarte. Un, protams, jūs,
Godmaņa kungs, varat nākt mums te skaidrot latviešu valodā vai vienalga kā, mēs
saprastu. Jūs varat stāstīt par Slaktera labajiem darbiem, par viņa vienreizējo
sasniegumu un devumu, par to, ka jūs esat viņam ļoti uzticīgs. Bet tiem tūkstošiem
un tūkstošiem cilvēku, kas redzēja šīs intervijas „Bloomberg.com” un vēl citos
portālos… kā jūs viņiem katram iestāstīsiet, kas ir Slakteris un cik viņš ir
vienreizēji talantīgs cilvēks? Pēc tādām intervijām nopietni finanšu pārstāvji,
eksperti vienkārši „ņem pēdu” un vairs neskatās tajā virzienā, cik es esmu to
sapratusi.

Tātad politikā mēdz teikt – ir tā, kā izskatās. Un izskatījās
ļoti slikti, ļoti nekompetenti un neuzticami, ka Latvijas finanšu sistēma ir
neuzticama cilvēka, nenopietna cilvēka rokās. Tā izskatījās. Diemžēl.

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Es īsi. Es tiešām… Man jāsaka, ka acīmredzot situācija ir
pietiekami saspringta un… Es vienmēr, kopš esmu bijis jūsu priekšā, es vienmēr
esmu mēģinājis ievērot zināmu korektu attieksmi, vienalga, vai tā ir opozīcija vai
pozīcija. Starp citu – vienmēr. Un man tiešām jāatvainojas. Es piekrītu Šadurska
kungam, ka, redzat, deputāti ir tautas vēlēti vietnieki. Pēc definīcijas. Tas ir šī
vārda tulkojums. Un, starp citu, diez vai šo kritēriju – kompetence – var
deputātiem piemērot. Tāpēc ka deputātu pienākums ir pārstāvēt savus vēlētājus,
un viņiem nav jābūt speciālistiem kādā konkrētā nozarē. Tas ir fakts. Ja kāds ir
uzskatījis to kā tādu vispārīgu manu izteicienu, kas varētu aizskart šo cienījamo
deputātu domas un prātu, ļoti atvainojos. Bet es tiešām aicinu tad, kad izsakās par
konkrētām lietām, tai skaitā par banku sistēmu… es vienkārši aicinu… Arī
katrā no šīm frakcijām ir speciālisti. Arī “Jaunā laika” frakcijā ir, starp
citu, ļoti labi speciālisti banku lietās, un varētu šo informāciju iegūt. Jo
citādi jebkura informācija, kaut nedaudz neprecīza, kas par banku sistēmu tiek
izplatīta, izsauc nopietnas sekas.

Un kas attiecas uz Kampara kunga izteicienu. Redzat, 2002.gadā, kad
Einars Repše, ejot politikā, atteicās no Latvijas Bankas prezidenta amata, tad šeit,
Saeimā, valdīja tāda samērā interesanta atmosfēra – ļoti negatīva. Jo skaidrs,
ka reakcija uz to, ka veidojas jauna partija, no esošajām partijām nevarēja būt
pozitīva. Toreiz debatēs es, jūsu padevīgais kalps, būdams deputāts, centos
novērtēt pozitīvi, cik nu es varēju, Einara Repšes darbu, viņam esot Latvijas Bankas
prezidenta amatā. Tāpēc savstarpējie novērtējumi ir ļoti svarīgi atsevišķos
svarīgos brīžos. Un tāpēc es aicinu novērtēt arī finanšu ministra Ata Slaktera
rīcību nevis vienkāršā, bet sarežģītā situācijā, kāda mums ir finansēs. Un
tas, ka mums ir jāpārprognozē budžets vairākas reizes, nav finanšu ministra darba
rezultāts. Problēma ir tā, ka šīs prognozes mums jāpārprognozē gan Latvijas
Bankai, gan Ekonomikas ministrijai, gan arī citām ministrijām, tai skaitā Finanšu
ministrijai. Ir čigāniem teiciens: „Kaut tu dzīvotu pārmaiņu laikos!” Un tas nav
labs vēlējums. Es ceru, ka ar kopējiem darbiem mums izdosies šos pārmaiņu laikus
pārvarēt pozitīvi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Arī es aicināšu. Es aicināšu. Ja šodien jums
izdosies nosargāt Slaktera kungu un nobalsot pret viņa demisiju, tad es gan Tautas
partiju, gan Godmaņa kungu aicinu līdz šā gada beigām tomēr šo problēmu atrisināt
un atrast Latvijā tādu finanšu ministru, kurš nedarītu Latvijai kaunu. Es jūs aicinu
to pārdomāt un izdarīt vismaz līdz gada beigām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Zaķa, Bendrātes,
Kampara, Kariņa, Latkovska, Štokenberga, Rībenas, Reira un Ķikustes iesniegto lēmuma
projektu „Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim Slakterim”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 53, atturas – nav. Lēmuma
projekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ļoti cienītās kolēģes!
Godātie kolēģi! Aicinu jūs strādāt ar dokumentu Nr.3424 – Saeimas lēmuma projektu
„Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 66.pantu „Augstākās izglītības
padomes izveidošanas kārtība” Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā
pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Un Augstākās
izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu
akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju
asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Koledžu asociācijas,
Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju
konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas
Studentu apvienības un arī no privātajām augstskolām.

Un saskaņā ar likumu padomi valdības sēdēs pārstāv izglītības
un zinātnes ministrs.

Mūsu komisija iepazinās ar izvirzītajām kandidatūrām un komisijas
sēdē vienbalsīgi apstiprināja kandidatūras, kuras ir arī šajā dokumentā.

Un tās ir šādas:

no Latvijas Zinātņu akadēmijas – Juris Ekmanis;

no Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas – Artis Sīmanis;

no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas – Dzintra Kohva;

no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras – Aigars
Rostovskis;

no Latvijas Koledžu asociācijas – Jānis Rozenblats;

no Latvijas Rektoru padomes – Jānis Vētra;

no Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas – Dace Markus;

no Latvijas Darba devēju konfederācijas – Aldis Baumanis;

no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības –
Solveiga Skotele;

un no Latvijas Studentu apvienības – Anna Cīrule;

no Privāto augstskolu asociācijas – Boriss Kurovs.

Aicinu, cienītie kolēģi, apstiprināt Augstākās izglītības
padomes sastāvu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos kolēģa Strazdiņa
aicinājumam atbalstīt šo Augstākās izglītības padomes sastāvu. Tas ir labs un
cienījams sastāvs, bet es aicinu padomāt par vienu jautājumu priekšdienām.

Nākamā gada sākumā mums Saeimā būs jāskata visos lasījumos pēc
kārtas Augstākās izglītības likums. Un pašreizējā Augstākās izglītības likuma
redakcijā ir paredzētas gan pilnīgi jaunas, daudz plašākas Augstākās izglītības
padomes funkcijas, gan jauna Augstākās izglītības padomes pārstāvju izvirzīšanas
kārtība.

Un šeit ir lietas, kas ir vienkārši jāsakārto, jo pašreizējais,
mūsu šodien apstiprināmais padomes sastāvs ir ļoti profesionāls un cienījams, bet
atbilstoši tai kārtībai, kādā tiek izvirzīti šie pretendenti – un šīs tiesības
ir dotas dažādām asociācijām –, tā nu ir gadījies, ka, ja mēs runājam par
lielākajām Latvijas augstskolām, par Latvijas Universitāti, par Rīgas Tehnisko
universitāti, par Lauksaimniecības universitāti, tad neviena šo augstskolu pārstāvja
šajā padomē nav. Bet, piemēram, ir divi pārstāvji no augstskolas „Turība”.
Līdz ar to, ja mēs domājam par tādu simetrisku pārstāvību un reprezentāciju, tad
tas vienkārši nav izdevies nu… saskaņā ar to kārtību, kādā izvirzīšana notiek
šobrīd.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu likt prātus kopā un tad, kad mēs
skatīsim Augstākās izglītības likumu, rūpīgi pārdomāt, jo šī ir ļoti svarīga
institūcija, kura nākotnē kļūs tikai vēl svarīgāka. Pārdomāt, kā izvirzīt, kā
panākt labu mūsu studentijas lielākās daļas pārstāvību un lielākās akadēmiskā
personāla daļas pārstāvību šajā institūcijā.

Bet šodien, es domāju, mēs mierīgu sirdi varam nobalsot par šo
sastāvu, ko Strazdiņa kungs mums lika priekšā.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim. Nē,
Jānis Eglītis tomēr atsakās no vārda… Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš. Cienītie kolēģi! Šī diskusija bija arī mūsu
komisijā. Bet ir viena problēma. Augstākās izglītības padomei jāsāk strādāt
jaunajā sastāvā no 22.decembra. Mums tāpēc tiešām ir jānobalso par esošo
sastāvu. Mēs nevaram gaidīt līdz jaunajam Augstākās izglītības likumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Man jāinformē jūs, ka par katru kandidātu
saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jura Ekmaņa
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomē”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arta Sīmaņa
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintras Kohvas
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aigara Rostovska
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Rozenblata
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Vētras
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Markus
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Alda Baumaņa
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Solveigas
Skoteles ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Annas Cīrules
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Borisa Kurova
ievēlēšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir
izskatīts.

Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu,
informēju, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt grozījumus
šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 59.punktu –
likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrajā lasījumā,
– pirms darba kārtības 17.punkta. Vai jums ir iebildumi pret šādiem grozījumiem?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar lēmuma projektu „Par Irinas Kaļiņinas
apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu
„Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas
tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas
tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Dzintras Zemitānes apstiprināšanu par
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā
balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Dzintras Zemitānes
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu
kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Dzintras Zemitānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas
tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.3465.

1., 2. un 3.priekšlikums attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Tie ir
Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 4. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra
Radzēviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 8. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra
Radzēviča kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā, ko
piedāvā Juridiskais birojs, un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 11., 12. un 13.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais
birojs, attiecas uz 7.pantu. Visi trīs priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija un
kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un arī
tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 23. un 24. – Juridiskā biroja priekšlikumi attiecas uz
9.pantu, un abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 25. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra
Radzēviča kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā,
ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Un arī 27. – Kultūras ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu jūs
balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Nacionālās operas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies par vienprātīgu atbalstu, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par autoceļu lietošanas
nodevu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu Nr.3115B – likumprojektu
„Par autoceļu lietošanas nodevu”, par kuru komisija ir saņēmusi un izskatījusi 30
priekšlikumus.

1. – no Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 2.pants skar likuma piemērošanas jomu, proti,
šis likums paredz ieviest jaunu nodevu smagajam transportam pa Latvijas ceļiem. No
vienas puses, nenoliedzami, smagais transports ir tas, kas visvairāk no visiem
transportiem palīdz bojāt mūsu valsts ceļus. Bet…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, bet man liekas, ka jūs šobrīd
runājat par 3.priekšlikumu. Bet mēs izskatām 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Jūs pieminējāt 2.pantu.

A.K.Kariņš. Jā, es par 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad tā ir. Deputāts Leiškalns teica, ka
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja. Neviens neiebilda. Pēc
tam 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Jūs pieteicāties debatēs, bet jūs šobrīd
runājat par 3.priekšlikumu. Mums ir jādod vārds deputātam Leiškalnam, un tad jūs
pēc tam varat runāt par 3.priekšlikumu. Citādi iznāk tā, ka mēs spriežam par
vienu, runājam par otru.

K.Leiškalns. Jā, es turklāt vēl gribētu paskaidrot, Krišjāni! Es
gribētu paskaidrot situāciju, kāda tā ir. Mēs tagad runājam par Juridiskā biroja
priekšlikumu, kas tikai un vienīgi uzlabo konceptuāli atbalstīto pantu redakciju. Ja
pat to jūs panākat, ka noraida Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs atgriežamies pie
pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītā ne pārāk kvalitatīvā priekšlikuma.
Līdz ar to debatēm īstas jēgas vairs nav…

Sēdes vadītājs. Bet tās, protams, ir deputāta Kariņa tiesības.
Jums ir atkal piecas minūtes, jo man nācās jūs pārtraukt. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, paldies.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija ļoti garas debates
par šo likumprojektu kopumā, par visiem šiem pantiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Par kopumu mēs nerunājam!”) Es aicinu deputātus par šo konkrēto
priekšlikumu… Juridisko tehniku es nekomentēšu, bet, tā kā šis priekšlikums skar
likuma pamatmērķi un jēgu, es tomēr aicinu neatbalstīt jaunu nodaļu izveidošanu
šajā ekonomiskajā situācijā, kādā valsts atrodas. Es aicinu likumprojektu kopumā
neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu!… Vai deputāts Leiškalns gribēja ko teikt?

K.Leiškalns. Man nav ko teikt, jo šis ir labāks…

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums izslēdz likumprojekta 4.pantu,
attiecīgi mainot tālāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5.priekšlikumu par likumprojektu iesniedzis Satiksmes
ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalta kungs. Un tas ir atbalstīts, iekļaujot
komisijas priekšlikumā, tātad 6. – Juridiskā biroja priekšlikums un 5.priekšlikums
ir apkopoti un precizēti, iekļaujot 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru
aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta
priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā –
30.priekšlikumā, pie kura mēs nonāksim, kad tiksim līdz 18.lappusei. Tas mums ir
jāpatur prātā, jo mēs to esam atbalstot pārcēluši uz tabulu pašās likumprojekta
beigās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 10. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Šeit ir atkal garāks stāsts. 11. – Aizbalta
priekšlikums. Ir atbalstīts.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta 5.punktu ir
atbalstīts, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atrada par labāku izstrādāt
savu priekšlikumu, kuru jūs redzat ar 13.numuru. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 14. – Zemkopības ministrijas
parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

Kad mēs lēmām par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad tika
izteikts viedoklis, ka Latvijas uzņēmēji kaut kādā veidā jāpasargā no vēl vienas
nodevas, un šis – 14.priekšlikums zināmā mērā to arī dara. Tomēr es vēršu
uzmanību uz to, ka šeit iekļautās normas ir diskriminējošas atkarībā no tā, ar
kādu uzņēmējdarbības formu nodarbojas. Piemēram, 8.punkts paredz, ka no nodevas tiek
atbrīvotas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Bet, ja tieši
tādu pašu darbību veic SIA vai individuālie komersanti, vai akciju sabiedrības, tad
šīs uzņēmējdarbības formas tiek apliktas ar nodokli. Un tā ir ļoti klaja
diskriminācija man neizprotamu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā to, ka šajā punktā minētie izņēmumi patiešām
ļauj dažiem Latvijas uzņēmējiem izvairīties no vēl vienas nodevas, es negribu
aicināt balsot „pret”, bet pievēršu uzmanību tam, ka šī nav pirmā reize, kad
likumos parādās diskriminējošas normas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Es saprotu, ka jūs neuzstājat uz balsojumu. Deputātiem arī nav
iebildumu.

Turpinām ar 15.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta
priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, iekļaujot Juridiskā biroja filigrānajā
priekšlikumā. Nē, Juridiskā biroja priekšlikums tāpat ir atbalstīts. Juridiskais
birojs ir izveidojis savu juridiski un tautsaimnieciski filigrānu redakciju, kuru aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. To mēs,
protams, atbalstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 19. – parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. – parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums.
Ilgi diskutēts un tomēr atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
un šeit tāpat ir numerācijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27. – par spēkā stāšanos… Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tabulā ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un Juridiskā biroja iesniegtais 29.priekšlikums ir
atbalstīts. Šeit mēs, ja atceramies, iekļāvām arī Aizbalta priekšlikumu, pret kuru
neiebildām. Un tas viss rezultējas 30. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izveidotajā priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Autoceļu lietošanas nodevas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības
punktu, man jāinformē, ka Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba
kārtību un likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kurš
izskatāms otrajā lasījumā un kurš atzīts par steidzamu, izskatīt pirms darba
kārtības 18.punkta, tas ir, tagad. Tas esot ļoti svarīgi. Es lūdzu atbalstīt šo
lūgumu – grozīt darba kārtību.

Vineta Muižniece – komisijas vārdā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.989/Lp9 –
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kuru jūs esat atbalstījuši ar 81 balsi kā
ļoti steidzamu. Tādēļ lūdzu ar izpratni pret to izturēties.

Pavisam komisijai otrajam lasījumam ir iesniegti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru ir
ierosināts papildinājums, tātad arī jauna daļa 21.pantam. Komisija to ir
atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz
nelielu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums par 8.punktu
23.pantam. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī
komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 5. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums, kuru komisija diemžēl nevarēja atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – partijas „Jaunais laiks” priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

Ja nav atbalstīts 5.priekšlikums, tad 6.priekšlikums, kuru arī ir
iesniegusi partija „Jaunais laiks”, diemžēl vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Piekrītu tam. Jā, nav balsojams.

V.Muižniece. 7. – deputāta Kučinska priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

Pirms Līdakas kungs sāk runāt, man būtu lūgums Saeimas Prezidija
vārdā, tā kā mēs esam tikuši līdz 7.priekšlikumam, bet pavisam ir 12, pabeigt šo
likumprojektu un tad iet pārtraukumā. Būtu svarīgi šo likumprojektu pabeigt. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit droši vien nav jautājums par pozīciju
vai opozīciju, te ir jautājums par vienas pastāvīgās – es atkārtoju, pastāvīgās
– komisijas, proti, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likvidāciju,
izveidojot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tātad
komisiju ar ārkārtīgi plašu darbības spektru.

Paraugoties, kas notiek kaut vai kaimiņos – Igaunijā, kur ir
atsevišķa Vides komisija, un palūkojoties, kas notiek Latvijas laukos, un redzot, cik
tomēr jutīgi ir gan vides, gan arī lauku jautājumi Latvijā, ir ārkārtīgi grūti
iedomāties tādu komisiju – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisiju. Šādu universālu komisiju, kurā būtu iespējams pietiekami
kvalitatīvi izdiskutēt, tikties ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem gan vides,
gan agrārajā jomā.

Un līdz ar to es ļoti gribētu tomēr aicināt nevis runāt par šīs
komisijas likvidāciju, bet gan apsvērt jautājumus, kā vismaz tās trīs lielās
Saeimas frakcijas, kuras nav un nebija šajā komisijā pārstāvētas, tomēr varētu
izbrīvēt kādu deputātu, kurš varētu uzsākt darbu šajā komisijā. Un komisija tad
darbu varētu atjaunot pilnasinīgi, vismaz jau sešu komisijas locekļu sastāvā.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šīs Saeimas darbu uzsākot, jau tika grozīts
Kārtības rullis, lai likvidētu Pretkorupcijas komisiju. Un šobrīd valsti līdz
maksātnespējas slieksnim novedusi šī valdošā koalīcija – toreiz tā bija tik
varena, ka droši darīja to, tikai nedaudz piesedzot savus korumpantu lobiju plānus.
Vienlaikus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tika
sadalīta divās komisijās.

Toreiz tas tika argumentēts ar to, ka šai komisijai ir ļoti liels
darba apjoms. Tas nekas, ka komisija iepriekšējā Saeimā bija labi tikusi ar savu darbu
galā un nebija atstājusi neizpildītus mājasdarbus šai Saeimai, kā to, piemēram,
darīja Juridiskā komisija, kas ar savu darbu netika galā. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisiju sadalīja. Un jāteic, ka šis sadalījums bija
ļoti veiksmīgs, jo šajā Saeimā, pateicoties komisijas vadītājai Annai Seilei,
komisija strādāja un komisija strādā ļoti labi.

Bet tavu nelaimi! Anna Seile pieder nepareizajai partijai. Un mūsu
demokrātiskajā Saeimā tas, ka opozīcija varētu vadīt komisiju, nu ir galīgi
nepieņemami. Tāpēc skaidrs, ka komisija ir jālikvidē.

Taču, kolēģi, es gribētu ieteikt citu – saprātīgu ceļu. Es
gribētu ieteikt lauksaimniecības speciālistiem, tādiem kā Vilnis Edvīns Bresis,
Andis Kāposts: nu, kungi, nemokieties Juridiskajā komisijā, ejiet uz Agrārās, vides
un reģionālās politikas komisiju un dariet darbu, ko jūs protat! Tad, kad jūs
pārnāksiet uz šo komisiju, jūs mierīgi varēsiet sakārtot lietas, pārvēlēt
komisijas vadītāju, ja ir pilnīgi nepieņemami, ka „Pilsoniskās Savienības”
deputāti vada komisiju, un viss notiks. Kolēģi, var taču sakārtot šīs ārkārtīgi
svarīgās partiju lietas. Nevajag tāpēc likvidēt labi strādājošu, ļoti vajadzīgu
un profesionālu komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds… Godātie kolēģi, lūdzu klusumu!

Vārds Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šadurska kungs! Goda
vārds, tā nav ne Annas Seiles vaina, ne problēma. Bet, ja komisija ir nonākusi līdz
trim cilvēkiem… šķiet, vēl ir šoferis vai vēl kāds personāls, es nezinu, kas
vēl… Ja jūs paši izbalsojāt ārā vēl vienu biedru, ja mēs esam nonākuši līdz
trim cilvēkiem un, iespējams, varbūt tālāk būs divi cilvēki, vai tiešām nav
prātīgāk taisīt pie Tautsaimniecības komisijas apakškomisiju un risināt šos
jautājumus bez problēmām?

Bet es ne tāpēc nācu runāt. Mani kolēģi koalīcijā lūdza
šodien atsaukt šo jautājumu, lai vēl diskutētu. Es vienkārši informēju no savas
puses, ka saskaņā ar Kārtības rulli es savu priekšlikumu neatsaucu un tomēr paturu
arī tiesības, ka Tautas partija balsos „par”, jo mēs tiešām izskatāmies dīvaini
ar saviem trim cilvēkiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Godīgi teikts!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Negribas runāt, ja neviens neklausās. Vai man iet
prom no tribīnes? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Es klausos ļoti uzmanīgi!”) Nu
tad es mēģināšu.

Godātie kolēģi! Šai komisijai zemes reformas pabeigšanas laikā ir
ļoti daudz likumprojektu, kas saistīti ar zemes reformas darbu. Šai komisijai ir ļoti
atbildīgs uzdevums pašlaik pabeigt likumu, kas saistās ar izmaiņām aizsargjoslās.
Un, ja Tautsaimniecības komisija tik tiešam ir spējīga visus šos darbus apkopot,
ātri pieņemt lēmumus un sēdēt veselām naktīm – tā, kā mēs šodien gatavojamies
sēdēt –, tad, iespējams, tāds risinājums var būt. Bet kāpēc komisijā ir
palikuši tikai trīs deputāti? Viņi tika atsaukti cits pēc cita. No Tautas partijas
šajā komisijā nav neviena deputāta. Šajā komisijā pašlaik strādā deputāts no
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, strādā deputāts no Latvijas Pirmās partijas
un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas un es. Ir pārmetumi, kurus es tikko dzirdēju
no Kučinska puses, ka partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija ir pieļāvusi, ka
Ilma Čepāne no šīs komisijas, kur tik tiešām viņa bija cilvēks savā vietā, ir
pārgājusi uz Juridisko komisiju. Bet arī šajā komisijā viņa ir cilvēks savā
vietā, un tāpēc, manuprāt, tik tiešām būtu jāieklausās Ingmāra Līdakas
aicinājumā, ka lielajām frakcijām, kad risinās Latvijai ārkārtīgi svarīgi
jautājumi, it sevišķi šajā krīzes laikā, kad arī zemniekiem nav tik viegli
izdzīvot, kad arī zvejniekiem neklājas pārāk labi, būtu lietderīgi tomēr šo
komisiju nelikvidēt ar vienu balsojumu šajā – 7.punktā. Es pie tā krēsla neturos
ar abām rokām, es tikai pašlaik uz tā sēžu, bet es vairākas reizes esmu
piedāvājusi komisijā rīkot pārvēlēšanas, ja es komisiju vadu slikti vai ja nav
pieļaujams, ka opozīcijas deputāts vispār vada komisijas. Nu, tātad sarīkojam šīs
pārvēlēšanas, un nākamajā nedēļā varbūt mēs varam ievēlēt šajā komisijā
vismaz pāris cilvēku. Varam ievēlēt piecu cilvēku sastāvā, profesionālu cilvēku
sastāvā. Tādi, piemēram, ir Guntis Eniņš, Vilnis Edvīns Bresis (kuram ir vesela
kompānija – tā saucamie Breša zemnieki, kurus mēs vienmēr pieminam), vai pat
Kāposta kungs, un no Tautas partijas, protams, mēs ļoti vēlētos atgūt Klauža kungu,
kurš tik tiešām tajā laikā, kad viņš strādāja komisijā kā šīs komisijas
sekretārs, ar lielu atbildību visus izsvērtos lēmumus pieņēma.

Paldies par uzmanību. Kā lemsiet, tā būs!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā…

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Kučinska priekšlikumu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 30, atturas – 4.
Priekšlikums atbalstīts.

Turpinām ar 8.priekšlikumu.

V.Muižniece. Paldies, kolēģi!

Vēlos tikai piebilst, ka opozīcijas pārstāvis vada Saeimas
komisiju. Un apgalvojumi par to, ka tas tā nav, ir nepatiesi.

8. – tieslietu ministra priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 9. – deputātu Daudzes, Muižnieces, Pētersones,
Rasnača un Klementjeva priekšlikums par optimizāciju Saeimas struktūrā. Tas ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muiženiece. 10. – tieslietu ministra priekšlikums, kas attiecas
uz papildinājumu ar jaunu pantu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Arī 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas
uz pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir
izskatīti.

Paldies. Lūdzu balsot par to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, atturas – nav. Likums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums tiešām ir pienācis laiks pārtraukumam.

Es informēju, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu
saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izsludināt pārtraukumu šodienas
sēdē uz 90 minūtēm.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens „pret” šo priekšlikumu.

Var būt, ka Leiškalna kungs kā pirmais parakstītājs paskaidros,
kāpēc ir vajadzīgs tik garš pārtraukums.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Dāmas un kungi! Šis garais pārtraukums, kas vēl nāk plus tam,
kas būs, ir vajadzīgs tāpēc, lai atbildīgā komisija paralēlā sēdē ar Latvijas
Republikas valdību var izskatīt priekšlikumus, kas ir iesniegti budžeta likumprojektu
paketē uz otro lasījumu. Kā jūs zināt, šeit vienmēr ir vajadzīgas divas attieksmes
– valdības attieksme sākumā, tā ir vieglāk, un pēc tam galīgā – komisijas
deputātu vai komisijas kopējā attieksme pret katru priekšlikumu.

Tā ka tas darbs ir diezgan pagarš.

Sēdes vadītājs. Tātad, kā es sapratu, jūsu priekšlikums ir iet
kārtējā pārtraukumā un vēl 90 minūtes?

Lūdzu, vēlreiz paskaidrojiet, kāds bija jūsu…

K.Leiškalns. Nē, mans priekšlikums ir tāds… jo es saprotu, ka
priekšlikumu ir daudz… Patiesībā – pateiksim tad tā patiesi – ejam uz 90
minūtēm. Un, ja komisija nebūs pabeigusi, tad mēs turpināsim un jūs turpināsiet
šeit. Tas būs pareizi, precīzi, un viss. Tās balsis, kas ir šeit, kompensēsies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”)

Tātad tiekamies pēc pusotras stundas, tas nozīmē – pulksten
21.45.

Vēl vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Es vēlos atgādināt,
ja jūs jau neesat saņēmuši ziņas, ka mums nebūs sēde rīt no rīta 9.00, bet gan
otrdien, 16.decembrī, 9.00 no rīta. Sēde, kas bija paredzēta rīt no rīta, tiek
atcelta. Jā, tieši tā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiekamies pēc 90 minūtēm.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi, vēl joprojām turpinām Saeimas 11.decembra sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Muzeju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas dokumentu Nr.3126B –
likumprojektu „Grozījumi Muzeju likumā”. Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi
vienu priekšlikumu. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par
Muzeju padomes sastāva precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt otrajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Muzeju
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Repatriācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Sēdē izskatāmā dokumenta numurs 3128B. Komisija priekšlikumus uz
otro lasījumu nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Repatriācijas
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par bijušās Valsts
drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar
VDK konstatēšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs 3129B.
Komisija saņēmusi trīs priekšlikumus. Visi trīs ir Iekšlietu ministrijas
parlamentārā sekretāra Rubeža kunga priekšlikumi. Iepriekš gribu paskaidrot, ka
komisija, uzņemoties skatīt šo lielo paketi ar likumprojektiem, kas saistās ar
administratīvi teritoriālo reformu, jau iepriekš vienojās, ka skatīs tikai tos
priekšlikumus, kas ir mūsu komisijas kompetencē. Tātad tos, kas skar šo reformu.
Līdz ar to mēs esam atbalstījuši 1. – parlamentārā sekretāra Rubeža kunga
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Bet 2.priekšlikumu esam noraidījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un arī 3.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu
sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs 3281B. Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu
saņēmusi un izskatījusi 14 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. (No zāles: „Aizbalts – gudrs puisis!”) Atbalstīts
daļēji, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā –, kas
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā,
kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Visu cieņu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts komisijas atbalstītajā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas atbalstītajā
13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Un pēdējais ir 14. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu
atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Par šo likumprojektu nav saņemts neviens
priekšlikums. Tātad varam droši balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – vēl joprojām deputāts
Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ir saņemti tikai četri priekšlikumi. Visi no
Juridiskā biroja.

1. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats. 2. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats. 3. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats. 4. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Likumprojekts “Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo
dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības
organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu
noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu,
Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju),
Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku,
Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un
nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas,
nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas,
Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas
Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais priekšsēdētāj! Paldies
vispirms par to, ka jūs ļoti skaidri, precīzi nolasījāt šo ļoti garo nosaukumu, un,
taupot laiku, es to neatkārtošu otrreiz. Gribu vienīgi atgādināt, ka šis dokuments
ir par Pasaules Tirdzniecības organizācijas normu un standartu attiecināšanu
uzskaitīto valstu likumdošanā attiecībā uz tām valstīm, kas pēc 2004.gada Eiropas
Savienības paplašināšanas kontekstā ir iestājušās Eiropas Savienībā, plus vēl
Zviedrijas Karaliste, kura nebija paspējusi šos dokumentus saskaņot.

Uz otro lasījumu, kolēģi, mēs neesam saņēmuši nevienu
priekšlikumu, tādēļ aicinu nobalsot par šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iepriekšminēto likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, trešais
lasījums.

Ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēl
strādā pie budžeta grozījumu likumprojektu paketes un līdz ar to nav ziņotāja,
saskaņā ar Kārtības rulli šis darba kārtības punkts tiek pārcelts uz darba
kārtības beigām.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un
piketiem””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” trešajam lasījumam
saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu
neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mūsu frakcija jau otrreiz
piedāvā atstāt likumā tiesības uz apelāciju personām, kuru konstitucionālās
tiesības uz sapulču brīvību ir pārkāptas, izsvītrojot no likuma tiesības uz
apelāciju pašvaldībām, kuras pārkāpušas šīs tiesības.

Tagad atļaujiet man īsumā atgādināt jums šīs kinofilmas
iepriekšējās sērijas saturu. Pirmkārt, Tieslietu ministrija, izstrādājot
tiesvedības vienkāršošanas koncepciju, šajā ceļā no kaut cik necik eiropeiskas
tiesvedības sistēmas līdz Staļina „troikām” tā arī vēl nav nonākusi līdz
galam, bet pirmie panākumi iespaido. Un grozījumi likumā par sapulcēm, kuri atklāti
ierobežo šo iespēju aizstāvēt tiesā tiesības uz sapulču brīvību, ir visai
spilgts, bet nebūt ne vienīgais piemērs tam.

Otrkārt. Par lietas būtību. Pašvaldības aizliegums rīkot mītiņu
tiek pārsūdzēts pirmās instances tiesā, kura pieņem spriedumu triju dienu laikā.
Šos spriedumus pieņem steigā un zem spiediena – apstākļos, kad vienkārši fiziski
nav iespējams savākt nepieciešamos datus. Ja sapulces pieteicējs ir zaudējis, viņam
ir iespēja iesniegt apelāciju, un lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā jau
notiks bez visiem iepriekš minētajiem trūkumiem; tādēļ, kā rakstīts anotācijā
sākotnējam likumprojektam, apelācijas instances spriedumi bieži nesakrīt ar pirmās
instances tiesu spriedumiem. Tas ir, galarezultātā mītiņa aizliegums tiek atzīts par
nelikumīgu.

Šajā gadījumā pašvaldība tiek sodīta ar naudas sodu, kas liek
tai ar daudz lielāku pietāti izturēties pret Satversmi un daudz atbildīgāk
izturēties pret attiecīgā aizlieguma pieņemšanu.

Lūk! Šo apelācijas instanci, kura jau ir pierādījusi savu spēju
aizsargāt cilvēku konstitucionālās tiesības, Tieslietu ministrija piedāvā
likvidēt.

Treškārt. Dāmas un kungi! Iepriekš minētās anotācijas rindkopas
pieder nevis Tieslietu ministrijai, bet gan Pašvaldību savienībai. Faktiski
Pašvaldību savienība, kura ar daudz lielāku pietāti izturas pret Satversmi nekā
Tieslietu ministrija, iebilst pret likumprojektu, kas vērsts uz tās tiesību
paplašināšanu.

Ceturtkārt. Pateicoties mūsu centieniem, kļuvusi zināma šādu
procesu statistika. Divu gadu laikā pavisam to bija seši, un nekāda pamatojuma
taupībai uz tiesvedības vienkāršošanas rēķina nav. Pie tam vienā trešdaļā lietu
tieši pašvaldība bija iesniegusi apelācijas un zaudējusi.

Cienījamie likumdevēji! Šodien es nevēršos pie jums, bet uzstājos
vienīgi protokola dēļ. Kad runa ir par cilvēktiesībām, tad iepriekšējo balsošanu
rezultāti demonstrē dialoga bezjēdzību pašreizējā sasaukuma Saeimā. Protokolā
būs izklāstīta argumentācija, kura palīdzēs nākamajai likumdevēju paaudzei –
daudz izglītotākai un tolerantākai pret cilvēktiesībām – atcelt kārtējo
muļķību, kuru bija piedāvājusi Tieslietu ministrija.

Es esmu optimists un ceru, ka tas notiks tad, kad tuvosies
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 70.gadskārta, un pēc tam, kad Latvija
zaudēs Eiropas Tiesā dažas lietas, kas attiecas uz sapulču aizliegumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Paldies.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – politisko
organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 79, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Tā kā zālē nav ziņotāja no Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas, skatām nākamo darba kārtības jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Prezidija locekļi! Kolēģi! Sociālo un darba lietu
komisija likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu”” saņēma astoņus priekšlikumus.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
iesniedzis arī 5.priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
priekšlikumā –6.priekšlikumā –, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un
6.priekšlikumu.

A.Barča. 7.priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu
komisija. Sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 8.priekšlikums arī atbildīgās komisijas izstrādāts.
Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Barča. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Lūdzu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis 10 deputātu priekšlikumu ar lūgumu likumprojektu „Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pārcelt uz darba kārtības beigām un
izskatīt kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Vai deputāti piekrīt? Ņemot vērā,
ka šajā dokumentā ir 202 priekšlikumi, es redzu, ka deputāti tam piekrīt. Vai ir
iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Darba kārtība ir grozīta.

Kā nākamo skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Jā, šis ir labs stāsts. Likumprojekts „Grozījums
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, ar ko mēs tikko kā beidzām
mocīties. Tas ir valdības likumprojekts. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi
pirmajā lasījumā. Un tagad es jūs neaicināšu balsot, bet nospiediet man debašu
podziņu tur blakus. Es piesakos debatēs par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu.

K.Leiškalns. Paldies, Muižnieces kundze!

Un tagad es pateikšu to: es aicinu kā deputāts nobalsot „pret”
šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: „Kāpēc?”) Jo tas vairs nav
skatāms, dāmas un kungi. Mums jau ir pilnīgi citi likumi attiecībā uz pievienoto
vērtību. Tā ka aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Labi,
Kārlīt! Sapratām!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst,
Leiškalna kungs? Neko. Paldies, kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 56, atturas – 1. Likumprojekts nav
atbalstīts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā. Labvakar, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr.968.

Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. To ir sagatavojusi
Tieslietu ministrija. Un tas paredz noteikt deleģējumu nodevas un arī nodevas
maksājumu atvieglojumu kārtībai, kā arī kārtības noteikšanai; šis deleģējums
tiek dots Ministru kabinetam gan attiecībā uz laulāto mantisko attiecību reģistru,
gan arī uz ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību reģistru. Ir arī
paredzēts precizējums, kas bija jau sen jāizdara, tātad bāriņtiesu un pagastu tiesu
vietā… vienā vietā, kas bija palikusi likumā, ir jābūt jaunai redakcijai –
bāriņtiesa.

Tā ka lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka noteikt vienu nedēļu – tātad šā
gada 18.decembris.

Sēdes vadītāja. 18.decembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Ar šo likumprojektu, godātie kolēģi, kas ir ar numuru 972, ir
nedaudz cita kārtība, un šī kārtība ir tāda, ka mums vajadzētu, lai tas stātos
spēkā 1.janvārī. Līdz ar to būtu lūgums to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.

Dz.Rasnačs. Pirms balsojuma par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā es tomēr dažus vārdus minēšu. Šis likumprojekts ir cieši sasaistīts ar
to likumprojektu, kurš šobrīd jau ir pirmajā lasījumā kā steidzams pieņemts.
Tātad – „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Un svarīgi, protams, lai
šie abi divi projekti virzītos paralēli un abi divi stātos spēkā.

Runa ir par reģistrācijas sistēmas maiņu attiecībā uz
reliģiskajām organizācijām. Un, protams, tas liek arī savstarpēji saskaņot
dažādas strukturālas izmaiņas un daudzus citus aspektus, kas ir minēti šajos divos
likumos.

Komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā jau šodien.

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
laiku.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
noteikt šā gada 15.decembri. Un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā –
šogad, 18.decembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana līdz 15.decembrim,
izskatīšana – 18.decembra sēdē. Paldies.

Dz.Rasnačs. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami,
Liepājas Olimpiskais centrs, viena no lielākajām sporta būvēm šobrīd Latvijā,
atbilst visiem kritērijiem, lai tam piešķirtu nacionālās sporta bāzes statusu.

Tāpēc arī komisija lūdz, ņemot vērā šā likumprojekta
nepārprotamību, piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Es jau paskaidroju, kāda ir šā likumprojekta būtība.
Tāpēc es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu.
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 12.decembrim, savukārt izskatīt
likumprojektu galīgajā lasījumā lūdzu 18.decembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 12.decembrim,
izskatīšana – 18.decembra sēdē. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Krustkalnu
dabas rezervāta likums”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai – likumprojekts „Krustkalnu
dabas rezervāta likums”, otrais lasījums. Likvidētajā Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, tajā
paredzēts izslēgt daļu no 5.panta, jo tas viss jau būtībā ir noteikts citā pantā.
Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli
precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva
atbalstu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī otrajā lasījumā likumprojektu
„Krustkalnu dabas rezervāta likums”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Krustkalnu dabas rezervāta
likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 2009.gada 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 16.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Grīņu dabas
rezervāta likumā”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatām dokumentu Nr.3421. Par šo likumprojektu
nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Seile. 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. 16.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Moricsalas dabas
rezervāta likumā”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts (dokuments Nr.3422) ir tik labi
sagatavots, ka attiecībā uz to nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzam atbalstīt
otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Seile. 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. 16.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Slīteres
nacionālā parka likumā”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 3423. Arī tas ir Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijā labi sagatavots likumprojekts. Nav iesniegts neviens
priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Seile. 2009.gada 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. 16.janvāris. Paldies.

A.Seile. Paldies par balsojumiem.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par diplomātisko pasi””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.3309 un dokumentu Nr.3426, izskatot likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par diplomātisko pasi””.

Godājamie kolēģi! Ir radusies nepieciešamība likumā „Par
diplomātisko pasi” izdarīt virkni precizējumu, kas nekādā veidā nemaina
diplomātiskās pases izmantošanu, bet kas ir saistīti ar Latvijas pievienošanas
Šengenas līgumam un faktiski ar dzīves virzību uz priekšu.

Komisijā šie priekšlikumi vienbalsīgi ir atbalstīti, un es aicinu
jūs nobalsot par tiem arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Šā gada 14.decembris.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu, atkārtojiet!

A.Bērziņš. Šā gada 14.decembris.

Sēdes vadītāja. 14.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par
Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm… Es
atvainojos par to, ka mēs zināmā mērā pārkāpjam Valodas likumu… ar JT
International SA un JT International Holding BV, saistītajiem līgumiem –
Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām
dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV un
Līgumu attiecībā uz Gallaher starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām
dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV – un
dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV – un
Atbrīvojumu”. Nosaukums, piedodiet, ir tāds. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Paldies par jūsu
ļoti precīzo šī likumprojekta virsraksta nolasīšanu. Kolēģi, es to neatkārtošu,
bet pēc būtības izstāstīšu, kas tur ir par lietu.

Kolēģi! 2000.gadā Eiropas Savienība konstatēja virkni
starptautisku uzņēmumu, kas nodarbojas ar cigarešu kontrabandu Eiropas Savienībā (No
zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Ei, nu!”), proti, divas ļoti nopietnas
kompānijas – to, kas šeit tiek lasīta kā JT, tas ir, Japan Tabacco jeb
„Japānas tabaka”, plus vēl viņu sadarbības partnerus – vienu amerikāņu
kompāniju. Un organizācija OLAF, tas ir, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai,
iesniedza prasību Amerikas Savienoto Valstu tiesā par kompensācijām un pret cigarešu
kontrabandu Eiropas Kopienā.

Godājamie kolēģi! Tika veikta vesela virkne izpētes darbību un
dažādu tiesāšanās darbību, saskaņoti procesi, kuru rezultātā 26 Eiropas
Savienības dalībvalstis pievienojās līgumam jeb tiem dokumentiem, kuri šeit ir
uzskaitīti, par sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu. Šo dokumentu būtība
ir ļoti konkrēta. Arī attiecīgais amerikāņu un japāņu tabakas koncerns piekrīt
sadarboties ar Eiropas Kopienu, lai novērstu situāciju, ka kontrabandas cigaretes tiek
ievestas Eiropas Kopienā. Un vēl šāds pluss: ja Latvijas iestādes konfiscēs,
piemēram, Japan Tabacco cigaretes, tad Latvijas puse būs tiesīga saņemt
konfiskācijas maksājumus 100 līdz 500 procentu vērtībā no konfiscēto cigarešu
daudzuma.

Kolēģi! Tātad šis sadarbības līgums paredz kopumā 400 miljonus
lielu ASV dolāru maksājumu no šīm cigarešu ražotāju kompānijām 15 gadu laikā
tieši tālab, lai apkarotu cigarešu kontrabandu. Mēs šo dokumentu esam ļoti nopietni
izskatījuši Ārlietu komisijā, esam atzinuši to par labu esam un konstatējuši, ka
Latvijai vajadzētu pievienoties šiem dokumentiem, lai tādējādi aizsargātu savu tirgu
un arī savā veidā novērstu cigarešu kontrabandu Eiropas Kopienas tirgū.

Aicinu dokumentu atbalstīt un nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas
laiku otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Kolēģi, paldies par atbalstu! Priekšlikumu
iesniegšanas laiks – 2008.gada 16.decembris.

Sēdes vadītāja. 16.decembris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Operatīvās
darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts paredz noteiktus
gadījumus, kad persona būtu atzīstama par bezvēsts pazudušu, kā arī precizē
operatīvās darbības uzdevumus, paredzot, ka operatīvās darbības pasākumi veicami
arī gadījumos, kad ir konstatētas cilvēka mirstīgās atliekas un personas, kuras
nespēj sniegt ziņas par sevi. Bez tam Operatīvās darbības likums tiek papildināts ar
jaunu pantu, kas reglamentē informācijas izplatīšanu ar integrētās iekšlietu
informācijas sistēmas palīdzību. Likumprojektā iekļauti arī likumā ietvertās
juridiskās terminoloģijas precizējumi.

Komisija izskatīja šo piedāvājumu un atbalstīja to, un komisijas
vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 2009.gada
15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 15.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais
lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3433
– likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām
un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.

Uz otro lasījumu saņemti 12 priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

M.Ārbergs. 8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Ārbergs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Un 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada
13.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 13.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta
iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.957. Godīgi runājot,
šim likumprojektam acīmredzot vajadzēja iet kopā ar iepriekš pieņemtā nākamā gada
budžeta likumu paketi. Diemžēl valdība to iesniegusi pēc tam. Lietas būtība ir tā,
ka šeit tiek sakārtots bērnu un ģimenes lietu ministra pilnais nosaukums. Tagad viņš
būs bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs.

Komisija lūdz piešķirt šim grozījumam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 14, atturas – 1. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un likumprojekta
izskatīšanas laiku.

O.Spurdziņš. Kolēģi, ja jums nav iebildumu, tad mēs varam
izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo īstenībā jau iepriekšējais
budžets ir pieņemts ar nosacījumu, ka sabiedrības integrācijas lietu ministra amata
vairs nav. Un, ja jums nav iebildumu, es lūgtu nobalsot likumprojektu arī otrajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs izskatām
otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Vārda,
uzvārda un tautības maiņas likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.668/Lp9 –
„Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”, otrais lasījums. Iesniegts 31
priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Kāposts. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Kāposts. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kāposts. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ir vēla vakara stunda. Visi gaidām, karsti gaidām
debates par budžetu, bet ar nelielu laika kavēkli es gribu pievērst jūsu uzmanību
šim absolūti nepolitiskajam, bet tīri humānajam jautājumam.

Kolēģi, šobrīd likums nosaka, ka persona ir tiesīga vienu reizi
mainīt tautību pret savu augšupejošo radinieku tautību divu paaudžu robežās –
tātad var izvēlēties vecāku vai vecvecāku tautību. Mans ierosinājums ir mainīt šo
divu paaudžu slieksni līdz trim paaudzēm – tātad izvēlēties vecāku, vecvecāku
vai vecāku vecvecāku tautību. Kāpēc? Šobrīd dzimstošo bērnu vecvecāki varētu
būt dzimuši ap sešdesmito, septiņdesmito gadu miju. Ja mēs pieskaitām vēl vienu
paaudzi, tad tie varētu būt trīsdesmitie, četrdesmitie gadi. Tātad, ja senči ir
dzimuši pirms kara un ārpus Latvijas, tad tas varētu būt Staļina laikā, Staļina
represiju laikā, PSRS laikā, kad ļoti daudziem maziem etnosiem bija raksturīgi, lai
glābtos no represijām, slēpt savu tautību, izvēlēties krievu tautību.

Ja šobrīd šie pēcteči dzīvo Latvijā, jūtas piederīgi šim
mazajam etnosam un grib atjaunot savu senču tautību, kāpēc lai mēs viņiem to liegtu?
Man diemžēl neiznāca piedalīties Juridiskās komisijas sēdē un argumentēt, jo es
biju savas komisijas sēdē. Ārija Iklāvas kundze runāja par to, ka šie dokumenti no
tiem laikiem parasti nav iegūstami un to ir ļoti grūti pierādīt. Un šai ziņā
viņai ir pilnīga taisnība. Ļoti daudzi nevarēs pierādīt. Bet, ja kādam ir iespēja
dokumentāri pierādīt savu triju paaudžu priekšteču tautību, tad kāpēc liegt šo
iespēju? Es domāju, ka tādā veidā mēs varam atrisināt daža laba cilvēka
emocionālo piesaisti kādam etnosam, atrisinot to arī juridiski.

Es aicinu mainīt šo paaudžu dziļumu no divām uz trim. Tas neuzliek
pienākumus nevienam, kas to nevēlas darīt, bet dažam labam – un varbūt tādu
cilvēku nav daudz – būs iespēja izmantot šīs iespējas, ja cilvēks to vēlas.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu nobalsot „par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Kāposts. Jā, gribu piebilst komisijas vārdā to, ka Dzimtsarakstu
birojs secināja: trešajā paaudzē pašlaik reāli nav iespējams to pierādīt, jo
baznīcu grāmatās nav ieraksta par tautību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta
Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 50, atturas – 11.
Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kāposts. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā. 16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15. un
16.priekšlikumu.

A.Kāposts. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Kāposts. 20. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts. Iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un
22.priekšlikumu.

A.Kāposts. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. un
24.priekšlikumu.

A.Kāposts. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 26. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā, kurš ir Tieslietu
ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 26. un
27.priekšlikumu.

(Iebildumi no zāles.)

Par kuru priekšlikumu, Buzajeva kungs? (No zāles dep. V.Buzajevs:
„26.!”) Ā… 26.priekšlikums. Jā, es atvainojos, Buzajeva kungs vēlas debatēt
par 26.priekšlikumu.

Atklājam debates.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie priekšlikumi
– Nr.26 un 27, kurus iesniedza attiecīgi frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre, atjaunos spēkā esošajā likumā jau
pastāvošās valodas prasības latviešiem, kuri vēlas tikt uzskatīti par latviešiem.

Šie priekšlikumi ir atklāta neuzticības paušana Ministru
kabinetam, kas bija iesniedzis izskatīšanai jaunu likumu. Protams, atklāti sakot,
neuzticības paušana Ministru kabinetam nav nekas slikts. Arī es pats tam neuzticos
tāpat kā lielum lielais iedzīvotāju vairākums. Jautājums attiecas vienīgi uz
motivāciju.

Lai varētu izprast motivāciju, būs pietiekami nolasīt citātu no
likumprojekta anotācijas: „Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas
gadījumos, kad persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību „latvietis”.
Saskaņā ar likumprojekta prasībām personai vairs nav nepieciešams uzrādīt
izglītības vai citu dokumentu, kas apliecina šīs personas augstāko vai vidējo valsts
valodas prasmes pakāpi. Likumprojekts paredz, ka persona ir tiesīga mainīt vārdu,
uzvārdu un tautību, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu. Līdz ar to persona, sasniedzot
likumprojektā noteikto vecumu, ir tiesīga mainīt tautību uz „latvietis” pirms
pamatizglītības dokumenta saņemšanas.” Citāta beigas.

No anotācijas izriet, ka vismaz viens no valdības mērķiem bija
rūpēties par bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, bet kuriem vēl nav dokumenta
par izglītību. Viņiem nav arī tiesību atestēties attiecībā uz valodas prasmi.
Tiesības un pienākumus atestēties nosaka Valodas likuma 6.pants. Tajā daudz rakstīts
par dažādu iestāžu darbiniekiem, bet par bērniem, paldies Dievam, pagaidām nekas nav
teikts. Jau ar to vien pietiek, lai noraidītu abus būtībā identiskos priekšlikumus.

Un vēl man gribētos piebilst, ka šīs normas atjaunošana likumā ir
ārkārtīgi aizvainojoša arī pieaugušajiem latviešiem un diskriminē latviešus
salīdzinājumā ar citiem pretendentiem, kuri vēlas mainīt tautību. Šī norma
nopietni apgrūtinās aizrobežu latviešu atgriešanos etniskajā dzimtenē.

Dāmas un kungi! Bieži vien gan plašsaziņas līdzekļi, gan
diemžēl arī atsevišķi deputāti apzināti dezinformē sabiedrību, apgalvodami, ka
partija PCTVL naidīgi izturas pret visu latvisko. Protams, tas tā nav. Patiesībā mēs
negatīvi izturamies pret jebkuriem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā arī
tādiem, kuri, līdzīgi šodien apspriežamajam, ierobežo vienīgi etnisko latviešu
tiesības. Aicinu balsot „pret” abiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs runās
deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Esmu pilnvarots frakcijas vārdā atsaukt
26.priekšlikumu, jo 27. ir precīzāks, un aicinu balsot par 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

26.priekšlikums atsaukts. 27. …

A.Kāposts. 27. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres
Brokas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 27. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 21, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.

A.Kāposts. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kāposts. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. Un 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Kāposts. 2009.gada 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 30.janvāris.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa
likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas tieslietu sistēmā ir ļoti svarīgs un
būtisks likums, viens no pamatlikumiem. Tātad – „Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Saeimas dokuments Nr.3439. Uz otro lasījumu saņemti 116 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 2. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 3. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 5. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 6. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 12. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 13. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums –
guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 16. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā
guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Arī 19. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 21. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 22. – tieslietu ministra priekšlikums. Tāpat ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 23. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 26. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 27. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 28. un 29. – tieslietu ministra priekšlikumi par 406.⁵
pantu. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un
29.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 30. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 31. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 32. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis
atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 34. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 35. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 36. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 39. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. 40. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 41. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 42. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 43. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 44. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 45. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 46. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī guvis
atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 47. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 48. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 49. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Komisija atbalstījusi arī 50. – tieslietu ministra
priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. 51. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 52. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 54. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 55. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī guvis
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 56. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 57. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 59. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 60. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 61. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 62. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 63. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 64. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 65. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Arī 66. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 67. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 68. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 69. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 70. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 71. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 72. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 73. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 74. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 75. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 76. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 77. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Tāpat komisija ir atbalstījusi 78. – tieslietu
ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Arī 79. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 80. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 81. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 82. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 83. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 84. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 85. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Arī 86. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 87. – tieslietu ministra priekšlikumu – komisija
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 88. – tieslietu ministra priekšlikumu – komisija
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 89. – tieslietu ministra priekšlikumu – komisija
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. Arī 90. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 91. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Arī 92. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 93. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Tāpat komisija atbalstījusi 94. – tieslietu ministra
priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. 95. – tieslietu ministra priekšlikumu – komisija
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 96. – tieslietu ministra priekšlikumu – komisija
atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Arī 97. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 98. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Arī 99. – tieslietu ministra priekšlikumu –
komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 100. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums
– guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 101. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 102. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 103. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 104. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 105. – tieslietu ministra priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 106. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 107. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 108. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 109. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 110. priekšlikums tāpat guvis komisijas atbalstu…

Sēdes vadītāja. 110.priekšlikums daļēji atbalstīts…

S.Āboltiņa. … un iekļauts 111. – Juridiskās komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 110. un
111.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 112. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 113.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Arī 114. – tieslietu ministra priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 115. – tieslietu ministra priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Un visbeidzot – 116.priekšlikums. Juridiskā komisija
nav iebildusi arī pret tieslietu ministra iesniegto 116.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas saņemti
likumprojekta otrajam lasījumam, ir izskatīti.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu
„Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – nākamā gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Nākamā gada 5.janvāris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu bija jāziņo komisijas
priekšsēdētājai. Taču, tā kā viņai šobrīd ir augstais gods vadīt Saeimas sēdi,
man kā vietniekam ir tas gods ziņot par šo likumprojektu.

Tātad tas ir dokuments Nr.3440 – likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” izskatīšanai otrajā
lasījumā.

Ir saņemti 10 priekšlikumi, arī komisijas sēdē tie tika iesniegti
no dažādiem subjektiem.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 4.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija.
Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu iesniedzis deputāts Štokenbergs. Viņš
iesaka bijušos Valsts prezidentus nodrošināt ne tikai ar sekretāru, mašīnu un
dzīvokli, bet arī ar palīgu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Rasnačs. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10. – noslēdzošais priekšlikums. Arī to ir
iesniegusi Juridiskā komisija. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka 2009.gada 5.janvāri noteikt par trešajam
lasījumam iesniedzamo priekšlikumu galējo termiņu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana veicama līdz nākamā
gada 5.janvārim. Paldies.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites
likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim”.

Lēmuma projekta iesniedzēja ir Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija. Komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču
aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Ieroču
aprites likumā” otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim. Tas ir sakarā ar to,
ka mēs netikām saņēmuši konkrētus priekšlikumus šā likumprojekta sakarā, bet,
strādādami ar nevalstiskajām organizācijām un ar Latvijas Mednieku asociāciju, mēs
pārrunājām jautājumus par tiem uzlabojumiem, kurus ir nepieciešams veikt šajā
likumā. Tādējādi mēs esam saņēmuši attiecīgus priekšlikumus, bet vēl esam
noteikuši papildu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu otrajā lasījumā
šajā likumā sakārtot šos nopietnos jautājumus.

Lūdzu atbalstīt mūsu lūgumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču
aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim”! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Aizturēto personu
turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā tika izskatīts
komisijā. Likumprojekts paredz Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā noteikto
prasību ieviešanas termiņa pagarinājumu attiecībā uz Valsts policijas teritoriālo
struktūrvienību īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtošanu.

Termiņa pagarinājums – līdz 2013.gada 31.decembrim. Attiecīgais
finansējums dos iespēju īstenot plānotos Valsts policijas teritoriālo
struktūrvienību īslaicīgās aizturēšanas vietu būvniecības projektus, izremontēt
vai renovēt jau esošās īslaicīgās aizturēšanas vietas. Tādējādi tiks panākta
personu turēšanas apstākļu atbilstība likumdošanai, mūsdienu prasībām un Eiropas
Padomes Spīdzināšanas novēršanas komisijas rekomendācijām.

Komisija savā 9.decembra sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam
lasījumam, nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimu likumprojektu atzīt par
steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Aizturēto
personu turēšanas kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par – 64 pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad mēs
skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš. Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 12.decembris. Un likumprojekta otrais
lasījums – 18.decembrī.

Sēdes vadītājs. Tātad 12.decembris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš. Un 18.decembrī – otrais lasījums. Deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne. (Aplausi.)

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Sociālo un
darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likumā” (dokumenta numurs 3463) un konceptuāli to
atbalstījusi. (Aplausi.) Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu. (No
zāles dep. S.Āboltiņa: „Pat „Jaunais laiks” balsos par steidzamību!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Ziedone-Kantāne. Sirsnīgi pateicos.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…

Sēdes vadītājs. Pirmais lasījums vēl, Kantānes kundze!

A.Ziedone-Kantāne. Es ļoti atvainojos! Mums visiem kopā vēl ir
jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, deputāti,
nobalsojiet! Es jūs ļoti lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

A.Ziedone-Kantāne. Jā, es darīšu to tūlīt zināmu. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2008.gada 15.decembris un likumprojekta
izskatīšana Saeimas sēdē – 18.decembrī šajā pašā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts… (Aplausi.) Kolēģi,
es, protams, saprotu, ka pulkstenis ir jau nupat divpadsmitā stunda vakarā, bet… nu,
mazliet nopietnības! Un, protams, paldies deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas
kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr.1002/Lp9. Likumprojekts
ir sagatavots Juridiskajā komisijā, lai nokārtotu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas
Parlamenta deputātu darba atlīdzību atbilstoši 2009.gada budžeta likumam un tam, kā
ir grozīts Saeimas kārtības rullis, nosakot Saeimas deputātu atalgojumu, jo
atlīdzinājumi ir salīdzināmi.

Tā kā jautājums ir risināms neatliekami, Juridiskā komisija lūdz
atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto
Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas
Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā

pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

V.Muižniece. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
12.decembri, izskatīšana – 18.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā Āboltiņas kundze mums ziņos par
grozījumiem Civilprocesa likumā.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Mēs nupat izskatījām otrajā lasījumā
milzīgu likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, izskatījām 116
priekšlikumus. Taču izrādījās, ka Tieslietu ministrija, sagatavojot apjomīgo
projektu, ir palaidusi garām tādu ļoti būtisku detaļu, ka Civilprocesa likumā ir
arī noteikts regulējums, kādā veidā tiek izskatītas mantojuma lietas vispārējās
jurisdikcijas tiesās. Un šī kārtība ir tāda, ka tagad šīs lietas vairs tiesas
neizskata…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, klusāk! Mēs neviens
nedzirdam, ko šobrīd runā Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. …tiesas šīs lietas vairs neizskata, taču ir
palikušas tiesās vēl joprojām šādas mantojuma lietas, tās atrodas šo tiesu
tiesvedībā un nav pabeigtas. Pēc Tieslietu ministrijas datiem, šobrīd ir 25 tādas
lietas. Un, ja mēs ļausim šai normai tikt izskatītai kopā ar to projektu, ko mēs
izskatījām kādu mirklīti atpakaļ, tad iestāsies juridiskais vakuums un nebūs
nekāda regulējuma līdz tam brīdim, kamēr šie apjomīgie grozījumi Civilprocesa
likumā tiks pieņemti.

Līdz ar to Juridiskā komisija, lai šo brāķi labotu, ir
sagatavojusi savā vārdā likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kurā tad
arī nosaka, kādā veidā šīs lietas tiks izskatītas, un vienkārši tiek mainīti
datumi: ir runa par 2009.gada 1.janvāri un 2008.gada 31.decembri.

Tātad komisija pati savā vārdā to sagatavoja. Lūdzu parlamentu
izskatīt to. Lūdzu atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā. Lūdzu jūsu
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Lūdzu klusumu, pirmkārt!

Otrkārt. Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Treškārt. Tagad mēs balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Es zinu, ka ir deguma smaka šobrīd parlamentā… Tūlīt, kā es
saprotu, mēs veiksim balsojumu arī par likumprojekta pirmo lasījumu, un tad Saeimas
sekretārs Dzintars Rasnačs izstāstīs, kas par lietu. Katrā ziņā nav nekāda iemesla
uztraukties. Parlaments nedeg.

Tātad par pirmo lasījumu būs tagad balsojums.

S.Āboltiņa. Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi
Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un otrā lasījuma laiku.

S.Āboltiņa. Tā kā jau es minēju, ka šie grozījumi ir tehniski un
radušies zināma Tieslietu ministrijas brāķa dēļ un mums ir aktuāls otrs
Civilprocesa likuma grozījumu projekts, par kuru ir iespējams iesniegt priekšlikumus,
es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka uzreiz
atbalstām otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Paziņojums. Vārds Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam – par to, kas šobrīd notiek, kāpēc ir šāda dūmu smaka.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Atbildīgie dienesti strādā. Man ir lūgums sēdes
vadītājam – izsludināt 10-15 minūšu ilgu pārtraukumu. Tas, kas te nāk iekšā,
visdrīzāk ir kaut kāda tvana gāze no iedarbināta kaut kāda…

Tā ka lūdzu izsludināt pārtraukumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lai mēs varētu pilnvērtīgi
izvēdināt zāli, pārtraukums līdz pulksten 23.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un kolēģes! Man ir prieks, ka
šis incidents ir laimīgi atrisinājies. Visiem ir mazliet atkal mundrums. Mēs varētu
turpināt Saeimas sēdi.

Saeimas sēdi turpinām ar likumprojektu, ko mēs atlikām, – ar
likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
vadības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – kā vienmēr
nenogurdināmais deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Prieks atkalredzēties.

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”. Atbildīgā komisija, gatavojot to
trešajam lasījumam, ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts…
Deputāti neiebilst, kā es saprotu.

Sēdes vadītājs. Komisija ir atbalstījusi šo…

K.Leiškalns. Jā, es jau teicu.

Sēdes vadītājs. Jā, deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. To iesniedzis īpašu uzdevumu ministra
Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns
Naudiņš. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums…
Pagaidiet…

Sēdes vadītājs. 3. bija priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais
birojs.

4. – Juridiskais birojs…

K.Leiškalns. Jā… pagaidiet, man te tabulā kaut kādas
nesaskaņas… 4. – Juridiskā biroja. Atbalstīts. Atvainojos, man ir iedots brāķis.

Sēdes vadītājs. Jā… Tātad, kā es saprotu, nevis likumprojekts
ir brāķis, bet kopija ir brāķis. Būsim konsekventi…

Tātad deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 6. – parlamentārā sekretāra Naudiņa
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies!

Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par nodokļiem un nodevām””. Un kas svarīgi? Komisija vēlas jums paziņot, ka
šajā likumprojektā ir iekļauts iepriekš saņemtais likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (iekļauts kā priekšlikumi). Tātad komisija
šajā likumprojektā ir apvienojusi divus no valdības nākušus likumprojektus un aicina
skatīt to trešajā lasījumā. Skatīsim pa priekšlikumiem. Ir 40 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī finanšu ministra Slaktera kunga
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Staņislavam Šķesteram… Ā, jūs gribat par procedūru kaut ko runāt? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Paldies.

Cienījamais komisijas priekšsēdētāj, neredzu materiālu! Kur
priekšlikumi? Kur tabula?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs šobrīd runājam par
likumprojektu, kuru atlikām tāpēc, ka notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
sēde. Likumprojekts ir šodienas sēdes darba kārtībā kā 28.punkts, un likumprojektu
reģistrā tas ir ar 12.numuru, un kopējā reģistrā tas ir likumprojekts Nr.708/Lp9. Un
kā priekšlikumi tajā iekļauts likumprojekts Nr.929/Lp9. Šķestera kungs, lūdzu,
sekojiet līdzi sēdes gaitai!

Lūdzu, Leiškalna kungs, turpiniet!

K.Leiškalns. Es tik tiešām nevaru paskaidrot, kur ir Šķestera
kunga tabula. Bet 2.priekšlikums, kas ir no finanšu ministra Slaktera, atbildīgajā
komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Es atvainojos! Man būtu ļoti liels lūgums trijiem godājamiem
ministriem. Godātais Slaktera kungs! Godātais Šlesera kungs! Un godātais Segliņa
kungs! Mēs visi esam noguruši. Un, ja mēs visi kopā radām kopējo trokšņa līmeni,
tad tajā brīdī ir deputāti, kas neatrod likumprojektu… Kamēr mēs neskatām
budžeta paketi, jūs droši varat parunāt kaut kur citur. Lūdzu, neuztveriet to
personīgi, bet cienīsim cits citu!

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāt Leiškaln, turpiniet, lūdzu!

K.Leiškalns. Mēs esam pie 4.priekšlikuma, kas ir no Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tagad seko viens no priekšlikumiem, kas ir no
pievienotā likumprojekta. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 15. – šīs pašas komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16. – šīs pašas komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums – tas ir priekšlikums, ko tieslietu
ministra vietā aizsardzības ministrs iesniedzis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat Veldres kunga priekšlikums – 18.priekšlikums
– ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Es aicinu
jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 23. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 24. – Slaktera priekšlikums. Lai gan ir atbalstīts,
tomēr iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. – Slaktera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 28. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30. – Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat 31. – Slaktera priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu parlamentu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 33. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 34. – Slaktera priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot
35. – atbildīgās komisijas priekšlikumā… Nē, 35.priekšlikums ir no Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas, arī tas ir atbalstīts.

Tāpat ir atbalstīts iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums,
taču viss tas ir iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jā… Tas ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

38. – Slaktera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 39. – no iekļautā likumprojekta. Tas ir atbalstīts,
iekļaujot 40. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par spēkā
stāšanos 2009.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Liels paldies par sadarbību.

Aicinu nobalsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs savākties un mazliet
mēģināt ievērot klusumu, jo tas trokšņa fons, ko mēs visi kopā radām, patiešām
pat man traucē saprast, ko runā referents, un es domāju, ka tas diez vai ir tas
mērķis, ko mēs gribam sasniegt.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.3435. Komisija
priekšlikumus gan saņēma, gan izstrādāja papildus arī pati. Kopumā ir 202
priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.

Sēdes vadītājs. 2.priekšlikums, piedodiet, ir tieslietu ministra…
Es atvainojos… Iesniedzis Juridiskais birojs… Šoreiz man ir pazudis eksemplārs.
Atradu. Tiešām, Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 5. – ministra Zalāna kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Premjerministra kungs!
Kolēģi!

Šodien mēs izskatām tiešām ļoti nopietnu likumprojektu trešajā
lasījumā, un 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Man nav iebildumu pret
Juridiskā biroja priekšlikumu kā tādu, man ir iebildums pret to, kā šeit ir noteikta
apriņķa administratīvā teritorija.

Eiropas Vietējo pašvaldību harta attiecas uz vietējām
pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas un robežas drīkst mainīt tikai ar
pašu pašvaldību piekrišanu.

Ja runā par apriņķiem, tad šī norma un šis Eiropas Vietējo
pašvaldību hartas princips nav obligāti ievērojams. Mēs uzskatām, ka pašreizējie
200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, kas dzīvo vai varētu dzīvot šajos
apriņķos, ir liels skaitlis un liek ņemt vērā kritēriju, kurš dod iespēju
pašvaldībām šīs teritorijas izveidot ļoti lielas. Tāpēc Zaļo un Zemnieku
frakcijas savienības frakcijas priekšlikums bija izveidot apriņķus, kur būtu ne
mazāk par 100 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tas faktiski sakrīt ar to, ka reāli
tās varētu būt pašreizējās republikas pilsētas vai arī citas pilsētas, kuras
varētu būt centri. Reāli valstī varētu būt 9 vai 11 šādi apriņķi. Skaidrs, ka
tālāk seko arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kur
faktiski šīs teritorijas iekļauj vienotās pašvaldību administratīvajās
teritorijās neatkarīgi no tāda kritērija kā iedzīvotāju skaits.

Šim priekšlikumam arī varētu piekrist. Bet mēs jau šodien jūtam,
kā mums ir ar novadu, ar vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju reformu, un
tad, kad mēs ņemam vērā konkrētus kritērijus, mēs vienmēr nonākam situācijā, ka
arī pašvaldībām pašām ir grūti izlemt, kādu pašvaldības lielumu atstāt un kā
būs ar šo funkciju realizāciju tieši šajā teritorijā, tāpēc es lūdzu noraidīt
7. – Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt 9. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Ministri! Kā jūs zināt,
šajā jautājumā vairākas reizes esmu kāpis tribīnē un arī šoreiz nevarēju
nekāpt, jo, būdams īsts laucinieks un dzīvodams to cilvēku vidū, un sastapdams
ikdienā tos, kurus skar šī teritoriālā reforma, es nevaru visam piekrist un arī
nevaru klusēt, tādēļ citēšu jums ministra Zalāna teikto, ko šīsdienas laikrakstā
varam izlasīt. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Tas nav 1.lasījums!” Dep.
V.A.Krauklis: „Par priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jums jārunā tikai par
7.priekšlikumu, par apriņķi.

V.Lācis. Ja es kādu procedūru esmu pārkāpis, tad eju malā.

Sēdes vadītājs. Jums ir jārunā tikai par priekšlikumu otrajā un
trešajā lasījumā. Jūs varat runāt tikai par priekšlikumu, šobrīd tas ir 7. –
Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izteikt 6.pantu šādā redakcijā: „
Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās
teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 000 pastāvīgo iedzīvotāju.”

V.Lācis. Es atvainojos, tādā gadījumā es runāšu tad, kad
pienāks tas brīdis, kas atbildīs Saeimas kārtības rullim un procedūrai.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies, Lāča kungs.

Vai kāds uzstāj, ka 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
balsojams? (No zāles: „Balsojam!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Debates mēs
beidzam. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams deputātam Spurdziņam?

O.Spurdziņš. Es tikai varu teikt, ka 7., 8., 9. un daļēji
10.priekšlikums attiecas uz to pašu 6.pantu, un jautājumu atrisina 11. – komisijas
priekšlikums, kur vispār nav norādīts konkrēts pastāvīgo iedzīvotāju skaits, un,
mūsuprāt, tas ir vispareizāk.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Spurdziņam. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 11.priekšlikumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 45, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 8. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11. – komisijas
priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Netika atbalstīts, jo, kā jau es teicu, 11. – komisijas priekšlikumā
mēs vispār nenorādījām pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, kas, komisijasprāt, ir
daudz pareizāk, nekā strīdēties par kaut kādu konkrētu iedzīvotāju skaitu
attiecīgā teritorijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst vai prasa balsojumu? Es
nesapratu. (No zāles: „Neiebilst!”) Deputāti neiebilst. (No zāles:
„Balsot!”) Tomēr tiek prasīts balsojums par 9. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 52, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 10. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 12. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 13. – partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā
18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Es atvainojos, deputāts
Šķesters gribēja ko teikt? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Neko viņš
negribēja!”) Deputāts Šķesters esot pārāk ātri nospiedis pogu. Tātad par 13.
– partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu – deputātiem nav
iebildumu pret komisijas redakciju, pret to, ka tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts
18.priekšlikumā. Dārgie kolēģi, lūdzu, esiet uzmanīgāki.

Turpinām ar 14.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. 14. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistībā ar republikas
pilsētām. Esam saņēmuši arī Cēsu pilsētas domes vēstuli (No zāles: „Kā var
runāt par Cēsīm?”): „Cēsu pilsētas dome lūdz Saeimu Cēsu pilsētai
piešķirt republikas pilsētas statusu pašreizējās Cēsu pilsētas pašvaldības
administratīvi teritoriālās robežās.” Šie materiāli ir jums katram izdalīti. Es
vienīgi gribēju pateikt to, ka, būdams Cēsīs… (No zāles: „Te nav Cēsis! Kur
Cēsis?”) Es atvainojos, es runāju par republikas pilsētām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Šķestera kungs. 14.priekšlikums
noteic, ka republikas pilsētas un to administratīvo teritoriju nosaka Saeima. Republikas
pilsētas ir Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga,
Valmiera, Ventspils. Cēsu tur nav.

S.Šķesters. Paldies.

Es runāju par republikas pilsētām sakarā ar šo priekšlikumu un
tāpēc runāju arī par Cēsīm. Viņu lūgums ir…

Sēdes vadītājs. Bet šajā priekšlikumā nav pieminētas Cēsis.

S.Šķesters. Paldies. Es sapratu, ka nav.

Sēdes vadītājs. Tātad jautājums – vai jūs vēl joprojām
iestājaties par šo priekšlikumu? Nē. Priekšlikums tiek atsaukts. Nav balsojams.
Turpinām ar 15.priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Es jums vēl vienu reizi lūdzu būt, pirmkārt,
uzmanīgiem, otrkārt, ievērot klusumu un kārtību. Es domāju, ka šis ir viens no
sarežģītākajiem likumprojektiem, ko mēs šodien skatām. Ja mēs nevaram nodrošināt
kārtību, tad es izmantošu savas Kārtības rullī paredzētās tiesības un
izsludināšu pārtraukumu. (No zāles deputāte A.Ziedone-Kantāne: „Vai
dieniņ!”)

Deputāts Spurdziņš turpina ar 15.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī ministrs 16.priekšlikumā… Atsauc savu
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums atsaukts. Nav balsojams.

O.Spurdziņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. – komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 19. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 156. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lai arī ir pāri pusnaktij, bet… Šis
likumprojekts tiešām ir ļoti būtisks Latvijai. Un, runājot par to, ka novadus un to
teritoriālo iedalījumu tagad noteiks šis likums un šī karte, es gribu dažus vārdus
teikt par to, ko nozīmē demokrātiska valsts un kādā veidā tiek pieņemti šādi
likumprojekti.

Vispirms es gribu teikt, ka atbalstu saprātīgas reformas un neesmu
pret to, ka ir jābūt novadiem un sakārtotai Latvijai. Taču jebkuras reformas vai
reorganizācijas rezultātam ir jābūt kaut kam labākam… (No zāles: „Par
priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Bet jūs varētu runāt par priekšlikumu, lūdzu,
Circenes kundze…

I.Circene. Jebkuras reformas, tajā skaitā novadu un teritoriālā
iedalījuma reformas, gadījumā rezultātam ir jābūt labākam, nekā tas ir bijis pirms
tam. Tas ir tas, kas redzams šajā kartē, ko jūs gribat pieņemt.

Jau 15 gadus politiķi runā, ka ir jāreformē pašvaldību
struktūra, un tikpat ilgi iedzīvotāji un pašvaldību vadītāji jautā – kāpēc. Un
kāpēc novadu karte ir tāda, kāda tā ir.

Sākotnējā izpratnē bija vienmērīgi sabalansēta visas valsts
attīstība. Un tas bija saprotams…

Sēdes vadītājs. Circenes kundze… Priekšlikums ir – novadu un to
teritoriālā iedalījuma vienības… To nosaka 2.priekšlikums…

I.Circene. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Es nesaprotu, man ir tāda pārliecība, ka…

I.Circene. Tas ir vistiešākajā saistībā ar to, kas ir attēlots
šajā kartē. Jo tas, kādā veidā tiek veidoti novadi un kā tas tiek attēlots kartē,
ir tas, par ko mēs šonakt taisāmies balsot. Kā, pēc jūsu domām, mēs varam
debatēt? Ja jūs domājat, ka deputātiem ir aizliegts runāt šajā sēdē, tad – ko
nosaka Kārtības rullis? Nekavēsim laiku un runāsim tālāk!

Jā! Diemžēl politiskās un cilvēcīgās ambīcijas visu šo gadu
garumā ir izkropļojušas gan formu, gan saturu, un 2005.gadā Reģionālo pašvaldību
likuma projektā parādījās Latvijas attīstības vīzija saistībā ar ilgtermiņa
stratēģiju un nacionālo plānojumu. Arī tajā gadījumā novadi tiktu veidoti
saistībā ar to, kā šajos plānos bija paredzēts. Cerīgi likās gan zinātnes centri
un tehnoloģiski industriālie parki ārpus Rīgas, kuri paredzēja novadu attīstību.
Diemžēl ātri vien šis projekts beidzās nesācies. Kādēļ reforma nespēja sekmīgi
virzīties kopš 1996.gada? Galvenokārt tas ir vīzijas trūkums par to, ko īstenībā
valdība un Saeima grib redzēt un kādu rezultātu sasniegt. Jo centrālā diskusija visu
šo gadu garumā ir par novadu skaitu (No zāles: „Par pantu!”),tas ir,
par šo jautājumu, kas īstenībā nav pats būtiskākais, – cik ir novadu. Vienlaikus
tā bija cīņa par centriem, par to, kas ņems varu un kas ņems naudu. Reformas
virzītāji nespēja atbildēt uz jautājumu – kāpēc kartei ir jābūt tādai?

Par ko mēs šonakt gribam balsot?

Atbilde nav saņemta arī šodien. Ne ministriju ierēdņi, ne ministri
nav snieguši atbildi, kas iedzīvotājiem būs labāks no tā, ka šī karte, šis
administratīvi teritoriālais veidojums būs tāds, kāds tas ir šajā kartē, par ko
mēs balsojam.

Netiek respektētas Satversmē noteiktās tiesības lemt jautājumus
demokrātiski. Un, neraugoties uz pašvaldībās veiktajām iedzīvotāju aptaujām,
valdība pieņem pretējus lēmumus, un tas tiek attēlots šajā kartē, par kuru mums
tagad jābalso.

Jums priekšā uz galda ir Valkas rajona padomes ārkārtas sēdes
protokols, kur 67 procenti no šo pašvaldību vadītājiem lūdz apturēt šāda veida
administratīvo reformu.

Ir četras lietas, kuras obligāti jāievēro, lai varētu pabeigt un
apstiprināt šo likumprojektu.

Un pirmais priekšnoteikums ir tas, ka valstij jāuzņemas atbildība
par to, kāds būs šīs reformas rezultāts.

Pirmais ir brīvprātīgas apvienošanās princips, kas nesakrīt ar
šo karti.

Otrais. Valstī jānodrošina ceļi un satiksme, kas jebkurā
pašvaldības aptaujā ir minēta kā viena no lielākajām problēmām, jo tajos novadu
centros, kas tiek izveidoti šajā administratīvi teritoriālajā reformā, nokļūt
faktiski nav iespējams.

Trešais. Ir jānodrošina internets un mobilie sakari.

Ceturtais. Ir jānodrošina tās funkcijas, par ko mēs tikko runājām
saistībā ar apriņķiem.

Šīs otrā līmeņa padomju funkcijas vispār netiek skatītas, un
mēs pieņemam likumprojektu, kas ir pusgatavs. Arī tad, ja mēs paņemam zaļu ābolu no
koka, pat vislabākās ābeles, vislabākās šķirnes auglis nav ēdams, un līdz ar to,
par katru šo jautājumu diskutējot, padomājiet par to, kāds būs rezultāts visam tam,
ko mēs šodien apstiprināsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Circenei.

Vārds debatēs deputātam Einaram Repšem.

E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es īstenībā nāku runāt par procedūru, savas
kolēģes Janīnas Kursītes iedvesmots. Ja nemaldos, un šajā vispārējā atmosfērā
jau ir grūti pat saprast, bet, ja nemaldos, mēs šobrīd, naktī, apspriežam
jautājumu, kurš ir ne mazāk aktuāls par to, ko mēs apspriedām visu dienu, un, ja
nemaldos, tad tieši šīs novadu kartes dēļ no rīta bija te atbraukuši ļoti daudzi
cilvēki no visiem Latvijas novadiem. Es aicinu arī valdību padomāt, vai nebūtu
pareizi, ja mēs šo jautājumu pārceltu vai nu uz rītdienu, vai uz kādu citu dienu un
tomēr ar svaigu galvu debatētu šo Latvijai tik ļoti, ļoti svarīgo jautājumu. Jo
pretējā gadījumā es baidos, ka mēs šobrīd, naktī, mazliet sasteigsim un varbūt
nebūs tā kvalitāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Repšem.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es arī aicinātu apturēt šo bezjēdzīgo darbību. Melnā naktī
notiek melni darbi. Kā jūs rīt varēsit skatīties tautai acīs? Vai jūs domājat, ka
jūs varat steigā izrīkoties ar visu Latvijas karti kā Staļina laikos… Vai nāk
jauni Staļina laiki? Jūs šodien liela daļa pagājāt garām cilvēkiem – vairāk
nekā 20 te bija atbraukuši no Kurzemes, no Latgales, no visām vietām –, it kā mums
būtu absolūti vienalga; mēs runājam, strīķējam kā Staļins, pārgriež tā,
pārgriež šitādi, kā Einars Repše teica. Vai tiešām mēs neieklausāmies pašā
galvenajā, kas ir pamatu pamats – Latvijas novadi?! Mēs esam gatavi balsot vienalga
kā – kā tikai partija saka. Kur ir šī demokrātija? Kur mēs esam, par ko mēs
gribam balsot? Es nezinu. Vai tiešām jums nevienam nebūs kauna pēc tam skatīties
cilvēkiem acīs? Vai jūs dzīvojat partiju valstī vai Latvijas valstī?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Spriežot pēc nervozi eiforiskās gaisotnes zālē,
man šķiet, ka mēs vairs ļoti atbildīgi nelemjam. Mums priekšā vēl ir divu triju
stundu nopietns darbs ar valsts budžetu. Tas ir darbs, kas mums šodien jāpabeidz un,
piedodiet par vienkāršrunu, ir jāpabeidz pie pilna prāta.

Par šo likumu, par visiem tā priekšlikumiem, kas izlemj vairāku…
kas faktiski izlemj gandrīz visu Latvijas iedzīvotāju likteni… Nu, mēs nevaram
izskriet ātri tam cauri.

Godātie kolēģi! Es aicinu šo jautājumu pārcelt uz šīs sēdes
turpinājumu, kas varētu notikt, piemēram, rīt no rīta vai jebkurā citā mūsu
izraudzītajā laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir viens no svarīgākajiem darba
kārtības jautājumiem, kas pēdējos gados ir bijuši.

Un šādā veidā, ar šādu steigu… Es saprotu, man tūlīt teiks
– 10 gadus jau turpinās. Lai turpinās vēl desmit gadus, bet ne piespiedu kārtā! Ne
piespiedu kārtā! Tā ir sadzīšana kolhozos. Jūs man piedodiet! Esmu piedzīvojis to.
Es redzēju, kā manu tēvu dzina kolhozā. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mēs
runājam par procedūru vai pantu?”) Viņš slēpās šķūnī sienaugšā, kad
nāca šitie te visādi… kas dzina kolhozos. Paklausieties! Kaut kas līdzīgs notiek
tagad. Ar spēku. No spēka pozīcijām, nevis brīvprātīgi.

Es aizgāju šodien pie tiem cilvēkiem, kuri pie Saeimas bija
pulcējušies no visas Latvijas. Un viņi saka: draugi mīļie, vai jūs mūs gribat
padarīt laimīgus pret pašu gribu?!

Piemēram, bija atbraukuši no Rēzeknes rajona, no Maltas. Viņi grib
saglabāt un pārzināt šo teritoriju. Viņiem ir divas vidusskolas, viņiem ir visa
infrastruktūra, viņi ir… Saprotiet, jūs neņemat vērā cilvēkus. Viņi skaidri un
gaiši pasaka. Ja jūs arī tagad viņus piespiedīsit, ieliksit kaut kādā citā
apcirknī, viņi saka, ka bloķēšot pat to… To priekšsēdētājs Skudra teica, kurš,
starp citu, laikam pieder pie Tautas partijas. Viņš teica: bloķēsim šoseju, piekopsim
visvisādus, tā sakot, paņēmienus, līdzekļus. Kāpēc jūs dzenat par katru cenu…
Nu, ļaujiet taču, lai šiem 109 novadiem pievienojas brīvprātīgi vēl desmit vai
divdesmit. Kas ļauns notiks? Viņi saka – labi, padzīvosim gadu, divus; ja
pārliecināsimies, ka mums nebija taisnība, mēs iesim pie kaimiņa un teiksim:
apvienojamies. Un kas tad tur būs slikts?

Dānijā, piemēram… visā Eiropā vēl šodien apvienojas, un nekas
slikts nav. Un nekas slikts nav noticis un nenotiks nekad. Bet šādā veidā…
Saprotiet, tā ir vienkārši tāda buldozera tehnika, buldozera variants – braukt
pāri. Nemaz jau nerunāsim par to, ka grasās slēgt 150 skolas (No zāles dep.
A.Golubovs: „Cik? Cik?!”), iznīcināt 150 skolas! Iznīcināt 150 skolas! Tas
taču ir ārprāts!

Un jūs gribat patiešām tagad, nakts melnumā, veikt šos darbus.
Tauta nepiekrīt, jūs saprotiet! Vai jūs neredzējāt? Vai jūs, kāda daļa,
baidījāties iziet pie tautas un runāt ar cilvēkiem? Tur bija vairāk nekā tā
sauktajā „lietussargu revolūcijā”. Tur ir daudz vairāk cilvēku. Kāpēc jūs
viņus neņemat vērā? Ko tas nozīmē?

Es esmu pilnīgi un kategoriski pret šādiem variantiem, pret šādu
rīcību Saeimā, draugi mīļie!

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Tabūnam.

Es vēlreiz lūdzu klusumu zālē. Ja kādi deputāti grib
apspriesties, jūs varat to darīt klusāk vai arī sapulcēties tepat blakus –
Dzeltenajā zālē.

Nākamajai debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

Godātie kolēģi! Lūdzu klusumu!

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šodien man ir grūti runāt
(jūs noteikti esat redzējuši, ka es līdz šim nerunāju debatēs) es tomēr gribētu,
lai jūs mani uzklausītu.

Es ļoti labi saprotu savas kolēģes akadēmiķes un profesores
Kursītes šoku, jo arī man bija šoks tad, kad es pirmo reizi šeit ienācu. Un es
sapratu, ka arī šodien tiek mēģināts tieši ar tādām pašām metodēm „izdzīt
cauri” šo visai Latvijas sabiedrībai svarīgo jautājumu. Mēs reformu esam
taisījuši 15 gadus. Kas notiek, ja šodien pusnaktī, pulksten pusvienos, ir „jādzen
cauri” šis likumprojekts? Vai kaut kāda katastrofa? Vai mums Starptautiskais Valūtas
fonds ar kaut ko draud? Vai mums Eiropas Savienība to pieprasa? Jūs saprotiet, es
negribēju no šīs tribīnes teikt, bet jūs paši no malas neredzat, ka mēs šeit esam
sadalījušies divās daļās. Viena daļa ir tā saucamie darītāji. Bet otra daļa
acīmredzot esam mēs. Un tagad redz arī Kursīte, ka viņi ir tā saucamie pajoliņi,
kas neko nav spējīgi ietekmēt. Cik reižu no šīs tribīnes nav runājuši, ka jāņem
vērā racionāli opozīcijas priekšlikumi?! Es šajā likumprojektā esmu nevis kā
opozīcijas deputāte, bet kā speciāliste, kas 15 gadus specializējusies šajā jomā,
iesniegusi priekšlikumu, bet tikai tāpēc, ka es to esmu iesniegusi, šis priekšlikums
netiek atbalstīts. Toties tiek atbalstītas visabsurdākās lietas. Es tiešām jūs
aicinu šajā gadījumā pārtraukt šo farsu, jo jūs paši neredzat, kā no malas
izskatās. Tātad: priekšlikums tāds un tāds, deputāti neiebilst; priekšlikums tāds
un tāds – neiebilst… Tad nu varbūt ierīkosim kaut kādu automātisko vadības pulti
un šeit ieliksim diktofonu, lai mums nav jātērē laiks? Jūs vienkārši nejūtat! Mēs
dzīvojam akadēmiskā vidē. Mēs tādus murgus vispār nevaram iedomāties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Ļoti cienīto sēdes vadītāj! Cienītās kolēģes! Godātie
kolēģi! Man tiešām šodien jāpievienojas daudziem runātājiem. Un gandrīz pusvienos
naktī no psihohigiēnas apsvērumiem sevišķi prātīgus lēmumus, lai cik mēs būtu
garīgi stipri, lai cik mēs būtu intelektuāli augsti… Mēs noguruma dēļ varam
kļūdīties. Ja mūs tauta ir ievēlējusi, devusi mums pilnvaras, mums ir ārkārtīgi
liela atbildība – šodien nepieņemt vai šonakt nepieņemt kļūdainus lēmumus.

Es gribētu kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
vadītājs pievērst jūsu uzmanību vienam tādam vēsturiskam momentam, ka mūsu
Latvijas centri ir veidojušies gadu simtos, kad mūsu, latviešu, tauta un arī mūsu
paverdzinātāji ir izvēlējušies gan vietas pilīm, gan vietas pilsētām, gan
centriem. Un mēs, lai kā gribēdami, šodien kaut ko mainīt, pēkšņi tā – piecās
minūtēs vai tagad stundas laikā kaut kādā ārprātā… Tā būtu pilnīga
sacelšanās pret mūsu vēsturisko pieredzi. Mēs nedrīkstam to darīt, jo visi mūsu
centri ir veidojušies vai nu pie upēm, vai pie lielceļiem, galvenajām maģistrālēm,
vai pie mūsu ostām. Jo tie ir tie patiesie centri, kur kaut kas vispār var veidoties.
Nevar kaut ko vienkārši salikt kopā, kā te cilvēki teica, kā kolhoza laikos, salikt
kopā trīs nabagus un gaidīt, ka nu pēkšņi parādīsies trīs bagātie. Tas nemūžam
nenotiks. Mēs noplicināsim savu Latvijas valsti, izveidosim sava veida Klondaiku,
neapgūtos rajonus… iznīkstošos rajonus, un līdz ar to mēs tikai noārdīsim savu
valsti, nevis to attīstīsim.

Tāpēc būsim šovakar prātīgi, un es lūdzu arī visus pārējos
savus kolēģus pieņemt lēmumu – pārtraukt šo galīgi neprātīgo darbu, ko mēs
tagad esam uzsākuši.

Es lūdzu atbalstu… šoreiz es teikšu kā ārsts.

Paldies jums.

(Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Vēlos atgādināt, ka mēs turpinām darbu ar
likumprojektu, kas ir bijis šīs sēdes darba kārtībā. Runājam par 19.priekšlikumu,
un debates turpina deputāts Guntis Eniņš.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Re! Likuma caurgrūšanas rati pēkšņi apstājās! Atnāca profesore
Janīna Kursīte vienā no savām pirmajām dienām, un viņa kaut kā ar svaigu uztveri
sajuta šīs gandrīz šausmas, kas notiek ar Latvijas novadiem.

Un, pieminot jau arī te komunistu un Staļina laikus, tieši tā bija.
Staļins strādāja ar savu komandu, naktī pieņēma likumus un pa dienu gulēja. Un tie
cilvēki visi nedrīkstēja pa nakti iet gulēt, jo zināja, ka lielais Visarionovičs
zvanīs un izsauks uz sapulci.

Vairāk nekā desmit gadus šis likums ir taisīts, grozīts un
maisīts, un tagad nu viņu vajag vienas nakts… pusnakts stundā pieņemt.

Man arī iegribējās klusumu… Druscīt uzmanību, jo es gribētu
minēt pirmās rindas tautasdziesmai par novadiņiem:

„Mazs bij tēva novadiņis,

Bet diženi turējās…”

Un to es jutu šodien šeit, šaurajā ieliņā, kad bija sanākuši
tie Latvijas novadnieki, kas vēl spēja turēties. Bet tā jau ir mazākā daļa. Un
novada vārds – tas ir gandrīz svēts latviešiem. Ir ļoti daudz tautasdziesmu, kurās
šis novada vārds tiek daudzināts un nostiprināts. Viņš ir pilnīgi izcūkots.
Nezinu, kāpēc tas ir pieņemts šiem jaunveidojumiem. Šie veidojumi, ko mēs tagad
sataisām, tie jau nav novadi. Novada jēdziens ir pilnīgi kaut kas cits. Novada vārds
ir ļoti noslogots latviešiem. Šie četri lielie iedalījumi – Kurzeme, Zemgale,
Latgale, Vidzeme… Novadi ir arī etnogrāfiskie novadi.

Ja jūs saprastu, teiksim, kā mēs etnogrāfiski skatāmies un
sadalām Latviju, tie nav tikai tie pagasti, ko pieņēma muižas, bet ir Bārtas, Nīcas,
Rucavas novads, par kuriem jau Janševskis uzrakstīja grāmatas. 20. gados sāka
aprakstīt katru novadu… Ir Smiltenes novads, Piebalgas novads… Tas ir, tieši tie
cilvēki, kas dzīvo kā tādas mazas tautas ar savām iezīmēm… Tās nevar jaukt un
putrot.

Un tagad novadi. Būs kaut kāds Ventspils rajons… novads un Stopiņu
novads… Es šajā Stopiņu pagastā nodzīvoju gadsimta ceturksni, un, kad sākās tā
novadu padarīšana, mūsu pagasta priekšnieki bija gudri, un viņi pasludināja savu
pagastu par novadu. Un tā vienkārši… nekāda novada jau tur nav bijis no Stopiņiem.
Tas smieklīgi skan. Un šobrīd tas Stopiņu pagasts, kas bija vismazākais Latvijā,
tagad ir novads. Tam ir dota atļauja būt par novadu. Bet nesamērīgi lielie novadi,
gandrīz viss Talsu rajons, visa Ventspils, Rēzekne… tas viss ir novads. Kāda tur ir
samērība? Es nezinu, pēc kādiem principiem ir sadalīti šie novadi – mikroskopiski
un gigantiski? Un kā tos savieno ceļi? Kā tas viss var būt? Arī tādas
neprecizitātes es tagad te redzu, jo es jau neesmu tajā komisijā, kas ar to strādā.

Piemēram, par to, ka … Republikas nozīmes pilsētas. Kur tad mēs
esam Savienībā atpakaļ, ka runājam par republikas nozīmes pilsētām?

Tāda jēdziena mums vairs nav. Mums ir valsts nozīmes. Mums ir valsts
nozīmes arhitektūras pieminekļi, valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļi. Tad
iemācieties, kāda mums ir terminoloģija. Izlabojiet kļūdas vispirms šitam te, ja
izdosies … pārtraukt šo nakts darbu.

Un, redziet, Krišjānis Valdemārs sacīja, ka latviešu nācija
pastāvēšot 200 gadu. Un to viņš sacīja 1858.gadā. Var gadīties, ka viņš nav
kļūdījies. Rēķinot tās grūtības, kas mums … ekonomiski tās krīzes, kas nāk,
tad mēs vēl sevi saputrojam, tātad…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Eniņa kungs! Jūsu runas laiks ir
beidzies.

G.Eniņš. … ļoti labi sajūtot to, kas nosaka mūsu kultūras
vēsturi. Mēs esam tauta ne tikai fizioloģiski, mēs esam tauta arī garīgi. Un tas ir
ļoti svarīgi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runā Ministru prezidents Ivars
Godmanis.

(Deputāti zālē sāk dziedāt latviešu tautasdziesmu „Bēdu manu,
lielu bēdu”. Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi! Lūdzu klusumu zālē un uzmanību runātājam.

Godātie kolēģi! Es lūdzu izrādīt cieņu Ministru prezidentam,
kurš vēlas jūs uzrunāt šodien.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Es pagaidīšu. Es pagaidīšu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka kārtība
zālē diemžēl… Es saprotu, ka pilnmēness sākas un ir 0.36 12.decembrī, es
izmantoju Saeimas kārtības ruļļa 76.pantu, es pametu savu vietu, un pusstundu ir
pārtraukums. (Aplausi.)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es
informēju, ka Saeimas Prezidijs… Godātie kolēģi, vai varētu palūgt klusumu? Es
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus analoģiska satura dokumentus, kas ir
sastādīti atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 52.pantam. Tiek lūgts pārtraukt
likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izskatīšanu un
pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas, tas ir burtisks viena dokumenta teksts.

Un otrs ir… pārcelt uz citu dienu pēc pašvaldību ieteikuma un
pāriet pie citas lietas atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 52.pantam. Tātad Saeimas
kārtības ruļļa 52.pants paredz to, ka pēc 20 deputātu ieteikuma ir iespēja
pārtraukt izskatīt iesākto lietu un pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas.
Par to ir jālemj Saeimai. Jautājums – vai kādam no Saeimas deputātiem ir iebildumi,
vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Nē!”) Uz balsojumu neviens
neuzstāj. Tātad mēs pārtraucam šobrīd likumprojekta „Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums” izskatīšanu trešajā lasījumā (Aplausi.) un sākam
izskatīt budžeta grozījumu likumprojektu paketi. Daļu likumprojektu mēs jau esam
saņēmuši, pārējie pašreiz tiek kopēti, visi ir sagatavoti un tiks jums izdalīti.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam
Kārlim Leiškalnam. Mēs skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Kā jūs atceraties,
likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Iespējams, ka mums būs vajadzīgas dažas tehniskas
pauzes, lai saņemtu vēl siltus dokumentus no kopēšanas biroja. Bet šobrīd mums ir
jāsāk ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””, ko komisija sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā. Komisija šim
likumprojektam ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Es vienkārši konsultējos mazliet
ar Juridisko biroju.

Tātad „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””, un 1.priekšlikums…

K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir politisko organizāciju (partiju)
apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegtais priekšlikums, kuru nav
atbalstījis ne Ministru kabinets, ne arīdzan atbildīgā komisija. (No zāles:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1.priekšlikumu, ko iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 43, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums arī ir no politisko organizāciju
(partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” (turpmāk – frakcija „Saskaņas
Centrs”). Nav atbalstīts ne Kabinetā, ne atbildīgajā komisijā. (No zāles:”
Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 3. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav
atbalstīts ne valdībā, ne atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Tāpat nav
atbalstīts ne valdībā, ne atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Par 9.pantu ir frakcijas „Saskaņas
Centrs” priekšlikums, kurš nav atbalstīts ne atbildīgajā komisijā, ne valdībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Nav atbalstīts frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums, kura
numurs ir 6 un kurš ir par šo pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 39, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 7. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums
12.pantam. Nav guvis ne valdības, ne arī atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 48, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 8. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums
13.pantam. Nav atbalstīts ne valdībā, ne komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 8. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī partijas „Jaunais laiks”
frakcijas priekšlikums likumprojekta 1.pantam, kas patiesībā nozīmē atgriešanos pie
vecā.

Sēdes vadītājs. 9.priekšlikums, ja?

K.Leiškalns. Jā, 9.priekšlikums. Nav atbalstīts ne valdībā, ne
komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 10. – analogs partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums likumprojekta 2.pantam. Nav guvis valdības un komisijas atbalstu.

Tas ir 10., es atvainojos…

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 10.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 49, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Likumprojektā visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” ir
saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija un valdība to nav
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim
Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paskaidrošu priekšlikumu. Ierosinājums ir
palielināt akcīzes nodokļa likmi alum. Es zinu, ka tā valdība, kas palielina alus
cenas, krīt, bet šis nebija priekšlikuma mērķis.

Godātie kolēģi! Vēl pagaidām mums nav izdalīta budžeta
likumprojekta priekšlikumu tabula. Taču šis priekšlikums ir saistīts ar manu un
Druvietes kundzes priekšlikumu budžeta likumā, proti, atcelt 3,7 miljonu latu
samazinājumu radio un televīzijai. Un līdz ar to, lai nesamazinātu par 25 procentiem
finansējumu radio un televīzijai, ir jāatrod šī nauda. Ja mēs palielināsim par 30
santīmiem uz 100 litriem alus akcīzes nodokļa likmi par tātad 30 santīmiem uz 100
litriem absolūtā alkohola, tas nozīmē – nodoklis vienai puslitra alus pudelei
nepilns santīms klāt. Šādā veidā mēs varam iegūt apmēram 4 miljonus ieņēmumu
budžetā, ar kuriem pilnīgi tiek nosegts finansējuma samazinājums radio un
televīzijai. Tātad, kolēģi, divos svaru kausos – vienā svaru kausā mums ir 25
procentu samazinājums sabiedriskajām raidorganizācijām, otrā svaru kausā ir nepilns
santīms pudelei alus.

Kolēģi! Es domāju, ka tas ir ļoti samērīgs risinājums. Tādēļ
es ieteiktu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

„Sabiedrības citai politikai” vārdā mēs arī aicinām
atbalstīt šo piedāvājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es tiešām nedzeru alu. Godīgi, es nedzeru alu. Bet man
ļoti nepatīk, un es kārtējo reizi runāju par to liekulību, ko mēs šeit, Sēžu
zālē, runājam, jo ar vienu roku mēs sakām tā – Latvijas ekonomikas
konkurētspējai ir jāattīstās, jo Latvijas uzņēmējiem jāražo un jādara viss, un
tā tālāk un tā joprojām. Kas notiek, ja mēs tik lielu alus akcīzes palielinājumu
veicam? Latvijas alus ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi ar lietuviešiem un
igauņiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Taisni tā!”) Un kas notiek tālāk?
Vienkārši šie mūsu ražotāji, par kuru atbalstu mēs šeit runājam, diemžēl lēnā
garā sāk iet uz grunti. Kolēģi! Nu, vienkārši samērīgi būsim, būsim saprātīgi,
atvainojiet.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Ministri un kolēģi! Cilvēktiesību
komisijā bija atnākuši lobētāji – alus rūpniecības sūtīti pārstāvji. Viņus
es saprotu, viņiem vajadzīgas ir šīs algas, vajadzīga peļņa un tā tālāk. Bet tur
arī es uzstājos, un es uzskatu, ka šajā gadījumā Šadurska, deputāta Šadurska,
priekšlikums ir ļoti pareizs, jo tas veicina tautas veselību, un tur, runādams pretim
šiem alus lobētājiem, es biju spiests pastāstīt to, ko es varu pastāstīt. Beidzamo
reizi es piedzēros Jāņos 30 gadu vecumā, alu sajaucot ar šņabi, jā. Un no tā laika
to dumjību es vairs neesmu darījis. Un tikai tādēļ es te varu sēdēt Saeimā, jo
visi mani pārējie kolēģi vai nu ir jau nomiruši, vai nav spējīgi vispār kaut ko
darīt.

Piekrītu Šadurska kungam. Vēlreiz: celsim tautas veselību,
padārdzināsim to sulu, lai to tik daudz nedzer, un radio un televīzijai dosim
priekšroku – brīvā vārda izpausmei!

Vispār radio un televīzijas pirmās programmas ir palikušas gandrīz
vienīgās, kur nešauj, nenogalina, neguļ pliki cilvēki un nepiekopj gandrīz visiem
redzamu dzimumsatiksmi. Tāpēc mums ir vajadzīgs arī sabiedriskais radio un
sabiedriskā televīzija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Par liekulību runājot, nu teikšu, kā ir. Arī es
kādreiz nopērku kādu alus pudeli, bet ļoti labprāt skatos Latvijas Televīziju (nu,
tiesa, ar lielu izlasi) un klausos Latvijas Radio. Tā ka varu teikt, ka esmu visu šo
produktu patērētājs. Un, godātie kolēģi, man nav žēl samaksāt vienu santīmu
vairāk par alus pudeli.

Padomāsim par šo lietu samēru!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts
Kārlis Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā, paldies. Atšķirībā no tā Kārļa, kurš nupat
runāja, jau pēc formām redzams, ka es patērēju šo produktu daudz.

Tagad mēs runājam par šo priekšlikumu. Komisija to izskatīja, un
mēs redzam to secību: pagājušajos budžeta grozījumos mēs palielinājām alum
akcīzi, šajos budžeta grozījumos valdība palielina alum akcīzi. Un šeit nu es
piekrītu Kampara kungam no visas sirds (es viņam piekrītu ļoti bieži, viņš ir
saprātīgs cilvēks), ka, cenšoties iegūt kaut kādu aprēķinātu efektu – 3,7
miljonus (to mēs, protams, neiegūsim, zaudēsim kādus 1,2), cēlu mērķu vārdā mēs
tiešām būsim devuši triecienu pa nacionālo rūpniecību, pa nacionālās
rūpniecības konkurētspēju. Un komisija tieši tāpat domāja.

Aizbrauciet uz Igauniju un mēģiniet atrast veikalos kādu Latvijas
alu! Neatradīsiet. Starp citu, igauņu alus Latvijā ir, cik gribat, pat krievu ir.

Tā ka komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 49, atturas – 28.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. Komisija nav atbalstījusi arī 2. – deputāta
Kāposta priekšlikumu. Varbūt jūs atceraties – iepriekšējā budžeta paketē bija
analoģisks priekšlikums, un arī toreiz parlaments to neatbalstīja.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par šā likuma 12.panta otrās daļas
1.punktu, kura doma ir tāda, ka par vienā kalendārajā gadā saražotajiem pirmajiem
10 000 hektolitriem alus 50 procenti no šā panta pirmās daļas punktā noteiktās
likmes… Tātad par 50 procentiem samazinās mazajām alus darītavām… Tā ir atlaide
tām.

Un pašlaik mēs gribētu pacelt šo likmi uz 30 000 hektolitriem.

Ko tas dod? Latvijas Alus darītāju savienībā apvienotās 10 mazās
Latvijas alus darītavas katru gadu valsts budžetā pārskaita akcīzes nodokli aptuveni
1,89 miljonu latu apmērā un citus nodokļus – 1,891 miljona latu apmērā. Kopā
mazās alus darītavas nodokļos valsts budžetā ienes aptuveni 3 miljonus latu.

Šinī laikā ir nesamērīgi pieaudzis nodokļu un ražošanas izmaksu
slogs. Tajā sakarā jau šobrīd divas mazās alus darītavas ir uz bankrota sliekšņa.
Ja mazās alus darītavas pārtrauktu darbību, valsts budžets zaudētu aptuveni 3,2
miljonus latu gadā. Šādā gadījumā palielinātos bezdarbs un daudzas ģimenes paliktu
bez iztikas, un bezdarbnieku pabalstos valsts vēl zaudētu 1,6 miljonus latu.

Nosakot atbalstu mazajām alus darītavām, valsts neiekasētu 440 000
latu gadā, kas ir maza summa salīdzinājumā ar to, kas tiktu zaudēta, ja lēmumu par
šo atbalstu nepieņemtu.

Tāpēc es, kolēģi, lūdzu atbalstīt šīs mazās alus darītavas,
kas tomēr ir mūsu valsts lepnums un kas kaut ko arī dara mūsu valsts labā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man nav ko piebilst. Un, ticiet man,
neatkarīgi no tā, vai atbalstām šo priekšlikumu vai neatbalstām šo priekšlikumu,
tās, kas šobrīd saucas Latvijas mazās alus darītavas, nebūt nezaudēs
konkurētspēju, un tās nebūt negrasās bankrotēt, vismaz, kamēr es esmu dzīvs.

Aicinu balsot „par” komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Anda Kāposta
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 26, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Priekšlikumi izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 20, atturas – 3. Likums pieņemts.

Vai deputāte Rugāte vēlas kaut ko par procedūru piebilst? (No
zāles dep. A.Rugāte: „Nē! Noteikti nē, piedošanu!”)

K.Leiškalns. Tātad – grozījums Nacionālās drošības likumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts –
likumprojekts…

K.Leiškalns. Nacionālās drošības likuma grozījums, man liekas,
tagad būtu jāskata…

Sēdes vadītājs. Manuprāt, Bāriņtiesu likums. Bet… Labi.

K.Leiškalns. Es varu nomainīt… Sāciet ar Bāriņtiesu likumu. Jā.

Sēdes vadītājs. Jā. Saskaņā ar to darba kārtību, kas ir
datorā, nākamais tātad ir likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vēl joprojām deputāts Leiškalns ziņo Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas vārdā.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Par likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu
likumā” sākotnēji tika saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija
pārstrādāja.

Komisija aicina 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu – atbalstīt
atbildīgās komisijas redakcijā, kura ir 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir ar
3.numuru, ir atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā –
4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 16, atturas – 1. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Par likumprojektu „Grozījums Nacionālās
drošības likumā” ir saņemti tāpat divi priekšlikumi, bet komisija ir ģenerējusi
divus savējos, balstoties uz Juridisko biroju.

Tātad 1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, iestrādāts 2.
– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – iekļauts
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Priekšlikumi izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Nacionālās
drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par zemes komisijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdim.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””.

Ir cits likums, bet tas pats stāsts: Juridiskā biroja iesniegtais
1.priekšlikums iekļauts 2.priekšlikumā, un abus kopā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tā pati situācija, kas iepriekš. Ir Juridiskā biroja
priekšlikums – 3.priekšlikums –, bet atbildīgā komisija to ir pārstrādājusi
savā redakcijā. Aicinu atbalstīt gan 3., gan 4.priekšlikumu vienlaicīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Visi priekšlikumu ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
zemes komisijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi, bet šobrīd tajā
dokumentā atrodas četri.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi,
iekļaujot 2. – pašas komisijas priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu jums vēlreiz atgādināt, ka Augstskolu
likums neregulē augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu; to regulē Ministru
kabineta noteikumi. Tāpēc atsauce uz šo speciālo likumu ir absolūti nevajadzīga, jo
tā ieviesīs vairāk neskaidrību, nekā atrisinās problēmas.

Tāpēc es ierosinu noraidīt vai nu visus šos priekšlikumus, vai
arī pašu likumprojektu kopumā, jo budžeta paketes kontekstā šī likumprojekta
skatīšana ir bijusi pilnīgi lieka.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Komisija tomēr uzskata, ka Ministru kabineta noteikumiem
jātiek piemērotiem saskaņā ar nule kā mainīto likumu. Un tāpēc šis likumprojekts
izrādījās vajadzīgs. Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāts Šadurskis uzstāj uz
balsojumu par 1.priekšlikumu… (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē! Par likumu
kopumā.”) Jā… Tātad, kā es saprotu, deputātiem nav iebildumu pret
1.priekšlikumu.

Nav iebildumu arī pret 2.priekšlikumu, kurā ir ietverts
1.priekšlikums.

Tātad turpinām ar 3.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir atbalstīts, iekļaujot 4. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Augstskolu
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 40, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Redziet, ko nozīmē, ja atbildīgā komisija kopā ar Juridisko biroju
pastrādā pie valdības iesniegtajiem likumprojektiem.

Šeit ir tāpat: ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstot ir
iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pats stāsts, bet
jāatkārto: atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts civildienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 14, atturas – nav. Likums
pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””.

Un te atkal ir Juridiskā biroja darbs saskaņots ar atbildīgo
komisiju.

Tātad 1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – iekļauts
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – „Grozījums Vispārējās izglītības
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Par likumprojektu saņemti divi priekšlikumi, kas
pārtapuši četros.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iekļauts atbildīgās
komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – savukārt ir
iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Vispārējās
izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 39, atturas – 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

(No zāles dep. A.Golubovs: „Nav tabulas!”)

Sēdes vadītājs. Liekas, deputāt Golubov, ka tikko jūs saņēmāt
tabulu… (No zāles dep. A.Golubovs: „Tikko saņēmu!”) Jā, man prieks par
to, ka mūsu kopētāji strādā maksimāli intensīvi. Lūdzu būt saprotošiem.

Tātad deputāts Leiškalns ziņo komisijas vārdā.

K.Leiškalns.

Paldies.

Pirmskara Latvijā vispār nebija šādu tabulu…

Par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” ir
divi iesniegti priekšlikumi un divi komisijas pašas radīti priekšlikumi, tieši tādi
paši kā iepriekš.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, iekļauts
2.priekšlikumā – atbildīgās komisijas likumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – tāpat ir
iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās
darbības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 36, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” ir tāpat saņemti divi
priekšlikumi… Tas pats stāsts.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot
atbildīgās komisijas – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – priekšlikumā.
Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts, iekļaujot 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Radio un televīzijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā” ir
septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par 47.panta
otro daļu. Valdība un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs un kas
ir par 51.pantu, ir atbalstīts kā valdībā, tā arī atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī par 52.pantu iesniegtais Juridiskā biroja
priekšlikums ir abās institūcijās atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļaujot to 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļaujot to atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Radio un
televīzijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 39, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”
atbildīgā komisija saņēma divus priekšlikumus. Tie ir no Juridiskā biroja.

1.priekšlikums ir iekļauts 2. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – tāpat ir
iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kura numurs ir 4. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Profesionālās
izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 40, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj!

Tas ir grozījums Prokuratūras likumā. Komisija tāpat saņēma divus
priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir pārtapis atbildīgās
komisijas priekšlikumā, kas ir ar numuru 2. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums ir pārtapis
attiecīgi 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuratūras
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 9. Likums pieņemts.

Vai deputāts Grava vēlas kaut ko par procedūru teikt? Kļūda.
Nevēlas.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Valsts kontroles likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam „Grozījums Valsts kontroles likumā” komisija
tāpat saņēma divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iestrādāts atbildīgās
komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir ar numuru 4. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 33, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts – „Grozījumi
Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Lai kā man nepatīk atkārtošanās, tomēr arī te ir tas pats. Par
likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” mēs esam saņēmuši no
Juridiskā biroja divus priekšlikumus.

1.priekšlikums iestrādāts 2. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir tapis par
atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ir ar numuru 4. Aicinu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Satversmes
tiesas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Diemžēl mums šobrīd kopēšanas kapacitāte
mazliet atpaliek no mūsu darba tempa. Mēs izsludinām tehnisku pauzi – līdz pulksten
2.15. Divdesmit minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Es
ceru, ka jūs visi esat saņēmuši tikko svaigi sakopētos Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas materiālus. Turpinām skatīt ar budžeta grozījumiem saistīto
likumprojektu paketi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Kolēģi! Likumprojektam „Par valsts vai pašvaldības institūciju
amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” atbildīgā komisija saņēmusi 22 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu
visā likumprojekta tekstā. Ir atbalstīts valdībā, atbalstījusi arī komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums – 3.priekšlikums. Nav atbalstīts ne valdībā, ne atbildīgajā
komisijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Annai
Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mēs esam papildinājuši to institūciju sarakstu,
uz kurām attiecas šie likuma grozījumi, arī ar valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībām. Es gribu atgādināt, ka Ministru kabineta sagatavotajā
likumprojektā bija ietvertas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Kādēļ
attiecībā pret tām tiek piemērots tāds izņēmums, ka tajās algas paliks
iepriekšējā līmenī, un par to netiek šajā likumprojektā runāts?

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mazliet klusāk!… Vai arī, deputāte
Seile, lūdzu, pielieciet uz leju tos mikrofonus, jo deputāts Leiškalns garāks par
jums. Jūs vienkārši nerunājat mikrofonā, tāpēc mēs nedzirdam.

A.Seile. Bet te ir rakstīts: „Lūgums mikrofonus neaiztikt!”

Sēdes vadītājs. Jā, es zinu. Bet ir ekstremāla situācija, ir
pulksten 2.18. Jūs drīkstat tos aiztikt. Jā.

A.Seile. Es pieliekšu, jā. Un es jau īstenībā beidzu.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, lai attieksme arī
pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām būtu vienāda – kā pret citām
institūcijām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 44, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. – redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Un 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums:
„Papildināt 2.panta tekstu pēc vārdiem iekavās „televīzijas padomi” ar vārdiem
„un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām””. Tas ir ielikts iekšā. Aicinu
atbalstīt kapitālsabiedrību ietveršanu šī likumprojekta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Ir darīts tas, ko jūs gribējāt.

6.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas, ir par Latvijas
Bankas izslēgšanu, jo… Mēs jau saprotam, kāpēc mēs izņēmām no paketes to
likumprojektu. Līdz ar to jāņem ārā arī no citiem likumiem…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums nav atbalstīts. Tas ir
par izņēmumiem likumā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāts Agešins vēlas debatēt.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mums frakcijā nav skaidrības par to, vai no
piedāvātajiem likumprojektiem izriet vai neizriet tas, ka no 1.janvāra visiem Latvijas
skolotājiem tiks samazināts atalgojums par 15 procentiem. Sagatavotajos likumprojektos
mēs nekur neredzam nekādus izņēmumus. Un sakarā ar to mēs lūdzam vai nu balsot par
mūsu priekšlikumu, vai skaidri un gaiši paskaidrot, kas būs no 1.janvāra ar
skolotāju algām. Vai tās saglabāsies iepriekšējā līmenī vai tomēr, tāpat kā
skolu direktoriem, samazināsies par 15 procentiem? Tā ir ļoti būtiska un nopietna
problēma, un es lūdzu to izskaidrot tūlīt, jo es kaut ko nesaprotu. Pretējā
gadījumā aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Agešinam.

Debatēs vārds izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Labrīt, godātie deputāti! Attiecībā uz pedagogu atalgojumu es
gribētu teikt, ka šis likums neskar pedagogu atalgojumu, jo tas ir zem divām
minimālajām algām, un tātad mēs esam… no mērķdotācijām pašvaldībām mums ir
samazināti līdzekļi – 47 miljoni. Līdz ar to nevienam citam procentuālam
samazinājumam pašvaldībās šī summa vairs netiek pakļauta.

Tā tas ir. (No zāles: „Neko nevarēja saprast!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es gribu tikai piebilst, ka esam jau
pie nākamā priekšlikuma. Vajag paskatīties uz atbildīgās komisijas sagatavoto
priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai frakcija „Saskaņas Centrs” vēl joprojām
prasa balsojumu? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

8.priekšlikumu lasiet uzmanīgi! Tur ir daudzas atbildes uz jūsu
priekšlikumiem, uz jūsu jautājumiem. Papildināt 4.pantu… Atbildīgā komisija
pamanīja jūsu priekšlikumu, pamanīja problēmu. Un šeit ir redzams tas, kā veidojas
skolotāju atalgojums, tas ir no valsts piešķirtajām dotācijām.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikumu. Tas atrisina problēmu, kuru jūs saskatījāt, kad šī
priekšlikuma vēl nebija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 10. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums.

11. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.

12. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas priekšlikums.

Tie ir atbalstīti daļēji, iestrādājot 14. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā. Savukārt nav atbalstīts 13. – frakcijas „Saskaņas
Centrs” priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā… Leiškalna kungs, mazliet pagaidiet. Sākam
debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās
par 11.priekšlikumu.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies, ka beidzot ir pielikts punkts šiem
vadības līgumiem. Un es gribu pateikties par to, ka tas priekšlikums ir nevis daļēji
atbalstīts, bet ir pilnībā atbalstīts.

Un otrkārt. Es domāju, ka arī Satversmes tiesa varēs būt
priecīga, ka tai nebūs jāskata vismaz viena ārkārtīgi sarežģīta lieta.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Čepānei.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Atkārtoti. Cienījamais Prezidij! Cienījamie ministri! Kolēģi! Kā
es to noskaidroju, tiekoties ar opozīcijas pārstāvjiem, ar vadības līgumiem jau vien
šī tautas mantas izzagšana, kā to esmu rakstījis presē 2008.gada 8.februārī,
nebeidzas. Proti, kā mums zināms, Ministru prezidents ir iesaldējis šīs milzīgās
algas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Iesaldējis, bet piespiest samazināt
šīs milzīgās algas, rekordlielās algas, kuras, kā pierādījuši žurnālisti un
arī es, nav salīdzināmas pat ar Amerikas Savienoto Valstu līdzīgām algām
līdzīgās situācijās, – uz to nedz Ministru prezidents, nedz visas četras
koalīcijas partijas nekādi neielaižas. Nu, ko es jums varu teikt šajā gadījumā?
Klasika – ir tāds jēdziens literatūrā un mākslā. Politiskajā literatūrā
klasikas jēdziens ir iegājies un noteikti paliks. Jūs varbūt piekritīsiet, ka vismaz
100 gadus paliks Orvela teiciens, ka, lūk, ja kādam ir rokās vara – Orvels gan to
saka garākā skaidrojumā –, tad šī vara, lai noturētos, rada sistēmu, kur visi ir
vienlīdzīgi, bet viena maza daļiņa tomēr paliek vienlīdzīgāka par citiem.

Visā valstī mēs samazināsim algas, kā zināms, arī mums, Saeimas
deputātiem. Varam tam piekrist. Jūs piekrītat, es piekrītu, bet, lūk, citiem,
vienlīdzīgākajiem, mēs nedrīkstam samazināt. Par šo lietu jau es esmu satraukts
runājis. Nelīdz nekas. Koalīcija un Ministru kabinets Godmaņa kunga vadībā turas
stingri un nav pārliecināms. Lūk, es esmu teicis, un to rāda žurnālistu pētījumi
– es esmu sekojis visiem šiem žurnālistu pētījumiem par tām milzīgajām algām
–, ka tā alkatība un kāre saņemt šajās kapitālsabiedrībās arvien milzīgāku
algu ir pieaugusi.

Sēdes vadītājs. Mēs runājam par vadības līgumiem, nevis par
kapitālsabiedrībām.

V.Lācis. Es nedzirdēju, ko jūs, lūdzu, teicāt.

Sēdes vadītājs. Es teicu, ka mēs runājam par vadības līgumiem,
nevis par kapitālsabiedrībām.

V.Lācis. Nē, nē. Es arī runāju par vadības līgumiem.

Sēdes vadītājs. Vadības līgumi ir ierēdņiem ar īpašu…

V.Lācis. Bet ar to ir par maz, ar to ir par maz. Kamdēļ jūs gribat,
Daudzes kungs, pārtraukt?

Sēdes vadītājs. Atgriežamies pie priekšlikuma un balsojam. Man
tāds priekšlikums.

V.Lācis. Izrādās, ka es laikam esmu viens no nelaimīgākajiem
deputātiem. Bieži izrādās, ka deputāts Lācis nedrīkst un nevar. Nu, ko tad
izdarīsi varai? Neko! Jāpiekāpjas! Es esmu spiests piekāpties. Jā, interesanti… No
Vidzemes puses nāk šis teiciens, kā jūs zināt: kad pienāks latviešiem tie laiki…
Kad pienāks tie laiki, kad deputātu Lāci laidīs runāt par koalīcijas…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli
sēdes vadītāja rīkojumi nav apspriežami, izņemot gadījumus, kas ir atsevišķi
atrunāti. Atvainojiet, Lāča kungs, tiešām nekā personīga pret jums, bet šoreiz
mēs runājam par vadības līgumiem. Es gribētu tātad vēl vienu reizi lūgt deputātu
Leiškalnu precizēt, par kuriem priekšlikumiem mēs runājam, un tad mēs pa vienam
iesim cauri.

K.Leiškalns. 10. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Daļēji, bet pēc būtības, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka „Jaunais laiks” piekrīt.

K.Leiškalns. Partija „Pilsoniskā Savienība”. 11.priekšlikums.
Protams, pēc būtības atbalstīts, bet dalījums ir caur to, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija veidoja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija…

K.Leiškalns. 12. – „Saskaņas Centra” priekšlikums. Atbalstīts
pēc būtības un jābalso, ja ir jābalso par 14.priekšlikumu, kas ir atbildīgās
komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai jūs piekrītat, ka jūsu priekšlikumi ir
daļēji atbalstīti un iekļauti 14.priekšlikumā… Neuzstājat uz balsojumu? (No
zāles dep. J.Urbanovičs: „Jā, piekrītam!”) Tātad atgriežamies pie
13.priekšlikuma, jo tas ir par citu tēmu.

K.Leiškalns. Jā, 13.priekšlikums nav atbalstīts. Un
13.priekšlikumu, manuprāt, arī nevar atbalstīt… Es nerunāšu daudz. Es aicinu
piekrist komisijas viedoklim. Tur ir daudz argumentu.

(No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Jā, iesniedzēji uzstāj uz balsojumu. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 13. – „Saskaņas Centra” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav
atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts 15. – partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcijas priekšlikums, jo likumprojekts ir rakstīts vienam gadam. Līdz
ar to šādas atalgojuma klasifikācijas vajadzētu izstrādāt atsevišķā likumā, ja
kāds to ir gatavs… Tātad komisija un valdība nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9. un
10.pantu. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot numerāciju pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstājums
9.pantā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 19. – aizstājums 10.pantā no Juridiskā biroja.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 20. – no Juridiskā biroja par pārejas noteikumiem. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. – par pārejas noteikumiem no atbildīgās
komisijas. Ir atbalstīts, bet atbalsta komisiju, vienlaicīgi mainot turpmāko pantu
numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Protams,
atbalstīts. Līdz ar to aicinu… Ja deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību
2009.gadā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 16. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu
varu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Mēs atgriežamies pie pirmspārtraukuma situācijas. Tātad
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” ir iesniegti divi
priekšlikumi. No tiem izveidoti 4.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 2. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 4. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu nobalsot otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 23, atturas – nav. Likums
pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un
pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” saņemti 9 priekšlikumi.

1. ir pie 60.panta – no deputātēm Čepānes, Seiles un Kalnietes
– par padomes locekļu iespēju vienlaikus būt par valdes locekli ne vairāk kā divās
kapitālsabiedrībās. Pēc savas būtības, tā kā šis ir terminēts viena gada likums,
es gribu aicināt deputātus atgriezties pie tā likumprojekta, ko šodien iesniedza
Jānis Lagzdiņš kopā ar vēl četriem deputātiem, to skaitā mani, un kas regulē šo
laiku pilnībā un uz visiem laikiem, ne tikai uz 2009.gadu. Tā ka, es domāju, mums
jāstrādā ar iesniegto likumprojektu un 2009.gads šobrīd jāatstāj mierā. Bet
deputāti var, protams, domāt citādāk. Komisija un Ministru kabinets nav
atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šī valdības iesniegtā likumprojektu pakete, kā
teica Pētersones kundze, skar katru grupu, izņemot Indijas… nē, piedodiet, Latvijas
svētās govis, tas ir, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Kāpēc? Tāpēc, ka
šis solidaritātes princips, par kuru runāja kolēģi, uz tām neattiecas. Jo šajās
padomēs un valdēs ir daudz darītājiem pietuvinātu personu, kuru neadekvātie
ienākumi, iespējams, kalpo kā politisko partiju melnās kases.

Šie darītāji dažkārt strādāja un tātad strādās joprojām 10
vai varbūt 11 dažādās akciju sabiedrību valdēs un padomēs. Un šodien kolēģis
Lagzdiņš iesniedza divus likumprojektus. Vienā likumā ir paredzēts, ka darbinieks
turpmāk nevarēs strādāt vairāk kā divās vietās. Kādu iemeslu dēļ? Proti, kādi
ir motīvi? Tātad – sociāli netaisnīga situācija tiek pieminēta anotācijā.
Otrkārt, tiek apdraudēta kvalitatīva darba pildīšana. Es gribētu pajautāt, vai,
piemēram, Centrāltirgū tiešām netika apdraudēta šī kvalitatīvā darba
pildīšana, ja mēs zinām, kur pašlaik uz Ziemassvētkiem atrodas Centrāltirgus
princese jeb karaliene. Tur taču galu galā arī bija padome, kurai bija jāseko, kādā
veidā šī princese jeb karaliene pilda savus pienākumus. Un vai tur tiešām viņa nav
atmazgājusi šo minēto naudu, par ko viņa pašlaik atrodas apcietinājumā?

Kā nākamais kritērijs tiek minēts bezdarbs. Katrā ziņā,
pastāvot lielam bezdarbam, es domāju, un, pastāvot konkursam, mēs piedāvājam, ka
viena persona nevarētu būt vairāk kā divās vietās. Un lai uzraudzītu šo valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrību darbu, manuprāt, ja to tik tiešām dara no visas sirds
un ar visu atbildības sajūtu, nevar strādāt vairāk kā divās vietās.

Es vairāk nerunāšu par pārējiem priekšlikumiem. Manuprāt, šie
priekšlikumi ir sagatavoti no juridiskās tehnikas viedokļa pilnīgi atbilstoši un
tieši šajā likumā, nevis varbūt kādos citos likumos. Un mēs aicinām atbalstīt
šos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms es dodu vārdu nākamajam deputātam, kurš vēlas uzstāties
debatēs, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kuri
ierosina saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu saīsināt runas laiku, nosakot
to 3 minūtes debatēs. (No zāles: „Nevajag!”) Vai deputātiem ir iebildumi?
Vai nepieciešams balsojums? (No zāles: „Nē! Nav!”) Deputāti neiebilst.
Tātad balsojums nav nepieciešams. Runas laiks tiek saīsināts debatēs līdz 3
minūtēm.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep.
V.Lācis: „Paldies, es atsakos no tām 3 minūtēm!”) Deputāts Visvaldis Lācis
atsakās no vārda. Debates beidzam.

Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams?

K.Leiškalns. Pirms komisijas. Man ir komisijas vārdā ko piebilst.
Bet pateicos savam draugam Visvaldim Lācim.

Čepānes kundze ļoti labi raksturoja situāciju. Bet es vēlreiz
gribu uzsvērt. Šis likumprojekts ir 2009.gada likumprojekts. Savukārt šodien
atbildīgajā komisijā – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā – ir izdarīti,
atbalstīti un nākamceturtdien uz sēdi nosūtīti visi tie grozījumi, Čepānes kundze,
kas ir jūsu, Annas Seiles un Sandras Kalnietes priekšlikumā. Varbūt grūti laiki
drusciņ uzvirmo to duļķi, varbūt mēs skatāmies uz lietām daudz pareizāk un
precīzāk, kā jūs to darāt, bet tas jau ir darīts.

Ceturtdien ir pirmais lasījums, kas šo normu iestrādās uz ilgiem
gadiem, es ceru.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Jā… (No zāles: „Balsojam!”) deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Čepānes, Seiles un Kalnietes
priekšlikumu ar numuru 1! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 4, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums pie 61.panta ir ļoti līdzīgs. Nevaru
teikt, ka analogs, jo šeit vairs nerunā par padomes, bet runā par valdes locekļiem. Un
tieši šis likumprojekts, es atkārtošos, ir sagatavots, iesniegts un, es ceru,
visdrīzākajā laikā tiks pieņemts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

Es atgādinu, ka debašu laiks pirmo reizi ir 3 minūtes, otro reizi
– 2 minūtes.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Man nevajadzēs 3 minūtes. Es patiesībā tikai
izmantoju iespēju no Saeimas tribīnes pajautāt Leiškalna kungam… varbūt esmu
pārāk noguris un nesaprotu… Bet tomēr, Leiškalna kungs, paskaidrojiet, lūdzu,
kāpēc jūs vairākkārt runājat, ka šis likumprojekts ir 2009.gadam? Jo šis
likumprojekts, kā mēs lasām, ir grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Par likumu 2009.gadam mēs tikko, nesen
esam jau nobalsojuši. Un es tiešām, Leiškalna kungs, neticu, ka jūs komisijas vārdā
mēģinājāt maldināt sabiedrību, iepriekš runājot. Tas laikam bija jūsu vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, man saskaņā ar Kārtības rulli
ir jādod tagad vārds debatēs deputātam Artim Kamparam, pēc tam jūs varēsiet vai nu
atbildēt komisijas vārdā, vai arī pieteikties debatēs. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Es atvainojos!”)

Vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Leiškalna kungs! Es vienkārši vēlos jūs nedaudz
informēt, jo jūs tomēr neesat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis un
nezināt to, ka šie likumi ir nedaudz savādāki, un nemaldiniet Saeimas deputātus.

Jo šajos likumos, kas ir atnākuši, ko mēs skatījām šodien
pirmajā lasījumā, ir rakstīts, ka Ministru kabinetam atsevišķos gadījumos ir
iespēja lemt citādāk. Tas principā visu šo jēgu nonivelē līdz nullei.

Tā ka es tomēr aicinu pieņemt šo un šos konkrētos priekšlikumus
un nevilkt garumā, un nemaldināt, ka šie likumi ir pilnībā iestrādāti tādi paši
kā šeit.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kampara kungs! Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija izskatīja divus likumus. Tā norma, par ko jūs runājat, kas dod
tiesības Ministru kabinetam noteikt atvieglojumus vai stingrākus ierobežojumus,
attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas. Un tas tiek reglamentēts
Valsts pārvaldes iekārtas likumā, bet jautājums par kapitālsabiedrību valžu un
padomju locekļiem – Interešu konflikta likumā, kur šādas atsauces, par ko jūs
runājāt, nav.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Lagzdiņa kungs! Es paņemu priekšā šo Interešu
konflikta likumu. Un paskatieties – jūs sakāt, ka papildināt 6.pantu ar otro daļu.
Un kas tur ir rakstīts? Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas
amatu ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darbu veikšanu citā valsts vai pašvaldību
institūcijā, ja vien tas nerada interešu konfliktu… es tā saprotu… un netraucē
tai pildīt valsts amatpersonas pienākumus.

Es saprotu, ka šajā gadījumā šīs amatpersonas arī pilda
deklarāciju un viņām ar Ministru kabineta šādu atļauju tiks atļauts strādāt
vairāk. Iespējams, ka šo jautājumu var atrisināt komisijā, bet vēl neviens nav
pievērsis uzmanību tam, ka šis likums, kā tiek paredzēts, stājas spēkā nevis kā
visi pārējie – no 1.janvāra, bet no 1.marta.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Leiškalna kungs, jūsu mēle ir veikla, bet manas ausis vēl
veiklākas. Jūs mēģinājāt mums stāstīt to, kā faktiski nav. Es domāju, ka mēs
varam padomāt par mūsu senču gudrību – labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Kas
tur beigās būs vai nebūs no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, mēs
nezinām, bet šī redakcija mums ir skaidri, melns uz balta, izdrukāta, tā ir acu
priekšā. Ja Leiškalna kungs saka – un es domāju, ka viņš saka pareizi –, ka
Čepānes kundze to lietu tiešām skaidri saredz, tad izdarīsim loģisku secinājumu,
atbalstīsim Leiškalna kungu, atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Vispirms savā vārdā es atvainojos Šadurska kungam, ja viņš
jutās maldināts, un es tiešām to 2009.gadu šeit pieķēru klāt. Es domāju tajā
kontekstā, ka šis likumprojekts, tāpat kā visa šī pakete, ir saistībā ar 2009.gada
budžeta labojumiem.

Mēs nevaram vienā lasījumā ietvert iekšā visas tās problēmas,
visas tās lietas, kuras atbildīgajā komisijā ir atbalstītas pirmajā lasījumā.
Mēs, protams, Kariņa kungs, visu varam. Es nezinu, kā tur ar to manu mēli, bet jūsu
ausis tiešām ir spicas.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Čepānes, deputātes
Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 1, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 3. – deputātes Čepānes,
deputātes Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikums. Un ne tāpēc, ka slikts, bet
tāpēc, ka budžeta likumu pakete… (No zāles dep. A.Seile: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – deputātes Čepānes, deputātes Seiles un deputātes Kalnietes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 4. – deputātes Čepānes,
deputātes Seiles un deputātes Kalnietes priekšlikums. (No zāles dep. A.Seile:
„Arī balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – deputātes Čepānes, deputātes Seiles un deputātes Kalnietes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 1, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – iekļauts atbildīgās
komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums, manuprāt, nav balsojams, ja jūs
piekrītat, protams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iekļauts
9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja likumā” ir saņemti divi priekšlikumi, kas pārtapuši četros. Līdz ar to 1.
– Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstot ir ielikts 2. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstot ir
iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 30, atturas – 1. Likums
pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”
ir saņemti trīs priekšlikumi… Patiesībā divi, 3.priekšlikums ir pašas
atbildīgās komisijas priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts, iekļaujot 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ministru
kabineta iekārtas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 12, atturas – 1. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu ir četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – iestrādāts atbildīgās
komisijas 2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstot
iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu par likumprojektu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 25, atturas – 5. Likums pieņemts.

Man būtu lūgums būt uzmanīgākiem ar signāliem, jo katrs signāls
kaut ko nozīmē. Viens nozīmē: „Uzmanību!”, otrs – ka sākas balsojums.

Nākamais likumprojekts – „Grozījums Diplomātiskā un
konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Jau iepriekš atvainojos, ka iznākusi tāda īpatnēja lapiņa. Bet,
tā kā mēs šādus grozījumus esam pieņēmuši daudzkārt, aicinu atbalstīt 1. –
Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir iekļauts 2. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā
un konsulārā dienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – „Grozījums Finansu un kapitāla
tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas
likumā” ir saņemti divi priekšlikumi, komisijā ir radušies divi, un kopumā ir
četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 2. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 4.
– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Balsosim par likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus
komisijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Balsošanas režīmu mums vajadzētu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par pašvaldībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””
komisijā ir nonākuši divi priekšlikumi. Analoģiska situācija kā iepriekš.

1.priekšlikums iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā –
2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārtapis
atbildīgās komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
pašvaldībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, Daudzes kungs!

Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus
priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir ielikts, iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Ne Ministru kabinets, es uzsveru, ne atbildīgā komisija
nav atbalstījusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža kunga
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā, aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā”
atbildīgā komisija tāpat saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Aizsardzības ministrijas parlamentārā
sekretāra Porieša. Atkal uzsvēršu, ka nav atbalstījusi valdība un nav atbalstījusi
arī komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
iekļaujot 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
nekur nepārliekot. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Militārā
dienesta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Militārā
dienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lai mēs varētu balsot par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, mums saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli jāizskata visa ar šo likumprojektu saistītā likumprojektu pakete.
Tagad mums acīmredzot ir jāizsludina tehnisks pārtraukums. Leiškalna kungs, cik ilgi?
Nu, es saprotu, ka vismaz 15 minūtes jums vajadzīgas. Tātad Sēžu zālē atgriežamies
pulksten 3.10.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs atkal ar gandarījumu
pārliecināmies, ka mūsu darbaspējas ir lielākas nekā 21.gadsimta kopēšanas
tehnikas spējas, un… Nē, komisiju mēs vispār uz rokām nēsājam, ja varam panest…

Īstenībā ir vēl 15 minūtes, ko jūs droši varat pavadīt… nu,
teiksim, ne Sēžu zālē, jo acīmredzot mums nav jēgas sapulcēties, lai izskatītu
pusotru likumprojektu… nē, nevis pusotru, bet, teiksim, divus un atkal gaidītu
nākamos.

Vēl 15 minūtes, un mēģināsim tad kā nebūt strādāt līdz
uzvarošām beigām… Es domāju, tās minūtes ir darbam, nevis kam citam, bet… Nu,
līdz pulksten pusčetriem mēs visi varam justies diezgan brīvi Jēkaba ielas ietvaros.

Pārtraukums uz 15 minūtēm – līdz pulksten 3.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es
zinu, ka mēs visi esam noguruši un vajadzētu tomēr koncentrēties tam, ko mēs darām.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – nenogurdināmais
deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””. Komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.

1. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums izslēgt no
likumprojekta pantu un atgriezties pie vecās redakcijas. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es neargumentēšu gari, tomēr izteikšu savu
domu.

Mēs šodien jau agrāk argumentējām, ka situācijā, kad valsts
ekonomiskā attīstība ļoti strauji palēninās un nodokļu ieņēmumi samazinās…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kariņa kungs… Man liekas, jūs
neviens šobrīd nedzird. Cienīsim cits citu! Jo rūpīgāk mēs strādāsim, jo ātrāk
mēs… Var būt, ka vēl pa tumsu tiksim mājās…

Kariņa kungs, turpiniet, lūdzu!

A.K.Kariņš. Paldies.

Priekšsēdētāja kungs! Laikā, kad ekonomika palēninās, ir
nepareizi palielināt nodokļus. Un iemesls, kāpēc ir nepareizi palielināt nodokļus,
ir tas, ka, palielinot nodokļus, mēs vēl vairāk apslāpēsim ekonomisko aktivitāti un
uzņēmējdarbību.

Tātad mūsu priekšlikums – 1.priekšlikums – ir izslēgt
likumprojekta 1.pantu, respektīvi, atstāt esošo PVN likmi, proti, palikt pie 18
procentiem un nepacelt likmi līdz 21 procentam. Mums ir risinājums, kā mēs šos 300
miljonus latu tomēr varētu ieekonomēt, un tas ir – uzdot Ministru kabinetam savu
darbu izdarīt līdz galam un atrast to ietaupījumu.

Ja var atrast pirmos 300 miljonus, var arī atrast otros 300, jo pirms
trim nedēļām mums teica no šīs tribīnes, ka nav vairs tālāk iespējams. Bet, re,
ir! Un tā vienīgā atšķirība ir griba.

Uzdosim Ministru kabinetam to gribu atrast! Neatbalstīsim PVN likmes
palielināšanu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! To jau es teicu arī iepriekš – šinī brīdī
valstī tiešām notiek ļoti nopietnas pārmaiņas nodokļu sistēmā: no sistēmas,
kurā nodokļi bija samērā zemi (tātad mēs no uzņēmējiem neiekasējām lielu naudu,
ļāvām viņiem to naudu krāt un investēt), mēs tagad pārejam uz sistēmu, ka valsts
to naudu no uzņēmējiem paņem un pārdala tā, kā pati uzskata to par vajadzīgu. Lai
šādas izmaiņas pieņemtu, manuprāt, tomēr iepriekš bija nepieciešama ļoti nopietna
diskusija par to, vai mums tagad vajadzīga tāda nodokļu maiņa – pāriešana no
klasiskas monetārās sistēmas, klasiskas nodokļu sistēmas uz tādu vairāk
regulētu… Tā ir Keinsa teorija. Šo teoriju praksē zina, tagad neokeinsisms varētu
būt tas, kas tiek šobrīd mums piedāvāts, bet diez vai mums vajag šādas lietas
darīt bez nopietnām diskusijām un bez nopietnas analīzes.

Uzskatu, ka pareizi būtu rīkoties šādi: kad valstī iet labi, tad
tiek turēts relatīvi augsts nodokļu slogs, tiek veidoti uzkrājumi, bet tanī brīdī,
kad sāk kļūt arvien grūtāk, nodokļi tiek atviegloti, lai uzņēmējdarbība varētu
attīstīties. Tas netiek ievērots, tāpēc uzskatu, ka nodokļa paaugstināšana šajā
brīdī ir tiešām nepareiza, vēl jo vairāk arī tāpēc, ka, nodokli palielinot no 18
procentiem uz 21 procentu, tas ieguvums būs samērā mazs. Daudzi uzņēmēji no tā
tikai cietīs, beigās no tā visa būs ļoti minimāla jēga.

Uzskatu, ka „Jaunā laika” priekšlikums šobrīd ir ļoti pareizs,
PVN nodokļa paaugstinājums līdz 21 procentam nav atbalstāms. Aicinu atbalstīt
„Jaunā laika” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā nav ko piebilst, mēs to izrunājām, izskatot
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas „Jaunais laiks”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 44, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

2.priekšlikums ir identisks, tas ir partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Sadziedājušies!”)

Sēdes vadītājs. Tas pēc būtības vairs nav balsojams. Mēs esam
noraidījuši analoģisku priekšlikumu. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums izslēgt
likumprojekta 2.pantu. Komisija un valdība priekšlikumu nav atbalstījusi.

Identisks ir 4.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas „Jaunais laiks”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Tātad, ja 4.priekšlikums nav balsojams, mēs varam pāriet pie
5.priekšlikuma.

5. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums
par 6.² pantu. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 71, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 6. – deputāta Mitrofanova priekšlikums.

7. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.
Valdība gan nav to atbalstījusi, kā jūs redzat. Komisija ir atbalstījusi daļēji.

8. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs aicināt atbalstīt
11.priekšlikumu…

K.Leiškalns. 11.priekšlikumu… Un pāriesim pie 10., jo
11.priekšlikums sevī ietver daļēji atbalstīto…

Sēdes vadītājs. Jā. Taču, kā es saprotu, deputāte Anna Seile
vēlas piedalīties debatēs.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis ir ļoti atbildīgs brīdis: tiek apspriests
PVN likmes palielinājums. Nu būs divas likmes: viena – 10 procentu, otra – 21
procents. Ja mēs neatbalstīsim 6.priekšlikumu – deputāta Mitrofanova priekšlikumu
– un 7.priekšlikumu – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu
–, tādā gadījumā mēs būsim izsvītrojuši no mazākās likmes saraksta veterināro
medikamentu piegādi, par ko es gribu vēl īpaši runāt. Gribu teikt, ka tādā
gadījumā cūkas slimos ar sarkanguļu, jo veterinārās medicīnas pakalpojumus saņemt
būs ļoti dārgi. Un trakas lapsas skraidīs pa mežu. Un uz mākoņa maliņas
acīmredzot sēdēs visi zoodārza dzīvnieki, kas pašlaik labi jūtas zooloģiskajā
dārzā.

Tas ir par veterināro medikamentu aizstāvību.

Tālāk. Mēs esam ierosinājuši arī atstāt pazemināto likmi
grāmatām un kartogrāfiskajiem izdevumiem (par to runās pārējie mūsu frakcijas
locekļi). Un acīmredzot ir pilnīgi nepieciešams rīkoties tā, lai mēs nesagrautu
tūrisma nozari Latvijā. Es gribu pateikt, ka šī nozare nav tik vienkārši uzskatāma
par kādu saimniecisku nozari, jo 18 procentu no visa eksporta Latvijā faktiski dod
tūrisma nozare. Taču, ja mēs likmi palielinām līdz 21 procentam, tad visi, kas ir
ņēmuši kredītus, taisījuši savas viesnīcas, uzņem viesus no ārzemēm, faktiski ir
bankrota priekšā.

Vairākas tūrisma asociācijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu
asociācija un novadu tūrisma asociācijas, ir lūgušas: „Gribam strādāt, gribam
godīgi maksāt nodokļus!”, jo paņemtie kredīti neļauj tām turpināt darbību
šajā nozarē. Nozarei ir gandrīz vai beigas.

Tālāk. Ja mēs runājam par pārējiem priekšlikumiem, tad jāsaka,
ka pārāk drastiskas ir šīs normas, kas ir iestrādātas. Nu kaut vai, piemēram, arī
par dažādiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, par malkas un koksnes, kurināmā piegādēm
iedzīvotājiem, tagad pievienotās vērtības nodoklis būs 21 procents. Par ko mēs
cīnāmies? Par ko Eiropā runā Piebalga kungs? Taču par šīs nozares aizstāvību, lai
ekoloģiski tīrs kurināmais būtu vieglāk pieejams un sasniedzams! Un tas taču ir
mūsu, Latvijas, iekšējais produkts!

Acīmredzot, ja būs tāda kategoriska nostāja, ka nevaram balsot par
visiem šiem priekšlikumiem, kurus iesniegusi partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcija (mēs gribam atbalstīt arī Mitrofanova priekšlikumu, īpaši jautājumā par
kurināmo), tad būs ļoti grūti izšķirties…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies.

A.Seile. …par balsojumu kopumā par budžetu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Paldies.

Es arī gribu teikt, ka nav atbalstīti tie priekšlikumi, ko partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcija iesniedza, lūgdama nepakļaut 21 procentu lielai
PVN likmei veselu virkni pozīciju – grāmatniecību, veterināro medicīnu un citas.
Tas tomēr ir smags trieciens. Nē, tās nav atbalstītas. Grāmatniecība nav
atbalstīta. Atbalstīta ir tikai prese, tai nav pacelts PVN līdz 21 procentam, bet ir
pacelts par 5 procentiem. Un tāpēc es ar ironiju uztveru tos paziņojumus, kas
izskanējuši presē, – ka ir nolemts pazemināt presei PVN. Faktiski presei PVN no 5
procentiem tiek pacelts uz 10 procentiem. Taču tas vismaz ir labāk nekā 21 procents.

Katrā ziņā ir ļoti grūti pēc šī dokumenta izlasīšanas lemt
par to, kā rīkoties.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Janīnai
Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Deputāti! Atbalstīdami PVN celšanu no 5 procentiem uz 21 procentu
grāmatniecībai, grāmatām, jūs paši savām rokām atbalstāt nacionālās
grāmatniecības iznīcināšanu. Varat iet vēl tālāk – lieciet uzreiz 50 procentus,
un tad ar nacionālo literatūru lieta uzreiz būs darīta, īpaši ar bērnu grāmatām!
Ceru, ka tie, kas kaut drusciņ saprot, kas ir grāmata, saprot, ka tas ir noziegums, ko
izdara Saeima ar šādu balsojumu.

Krievu rakstniekam Fjodoram Dostojevskim ir vieds romāns „Noziegums
un sods”. Noziegums draud tūlīt notikt, sods nāks pēc tam. Bumerangs būs ļoti
smags. Es nebaidu. Kāds no tautas teica: „Saeima ir ļauna ragana, kas apbur labus
cilvēkus.” Apburto nelaime ir tā, ka viņi to nejūt. Ceru, ka tauta pamodinās no
šīs apburšanas. Latviešu dzejniekam Rainim ir dzejoļu krājums „Gals un sākums”.
Es nebaidu un nebaidos. Bet tas var būt mūsu literatūras un kultūras gals. Es ceru, ka
tauta to nepieļaus, ja mēs tā nobalsosim, un būs cits sākums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Man gan jāpiezīmē, ka, liekas, jūs balansējat uz Saeimas deputātu
ētikas kodeksa robežas.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī par grāmatām. Un, ja mēs runājam par
Fjodoru Dostojevski, tad jāatgādina, ka viņam bija vēl viens romāns, kura nosaukumā
ir medicīniska diagnoze. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Idiots!”) Un var būt,
ka mūsu rīcība nav tālu no tās.

Es gribu runāt par kurināmo. Par 17.punktu un par 20.punktu. Nu jā,
protams, pēc Krievijas agresijas pret Gruziju ir neērti „Gazprom” lobijam runāt par
gāzes elektrostacijas celtniecību. Un tomēr šis „Gazprom” lobijs riebīgā veidā
ielīdis šajā PVN likumā, jo dabasgāzei nodoklis būs 10 procentu, bet visiem
atjaunojamiem energoresursiem – šķeldai, granulām, koksnei, un tā tālāk – būs
21 procents.

Godātie kolēģi! Gribot negribot nāk prātā Dostojevska romāns. Es
aicinu atbalstīt gan deputāta Mitrofanova priekšlikumu, gan arī partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Tā grūtība valdības piedāvātajam likuma grozījumam ir
tā, ka pazeminātā PVN likme, kas līdz šim ir bijusi 5 procenti, ne tikai uziet līdz
10 procentiem, tātad dubultojas, bet veselai virknei preču un pakalpojumu kategoriju
nodokļa likme no 5 procentiem tiek paaugstināta uz 21 procentu, tātad četrkāršojas.
Frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums – 3.priekšlikums, ko Saeima noraidīja, –
bija vispār atcelt šo palielinājumu. Bet šie konkrētie Mitrofanova un pārējo
kolēģu priekšlikumi cenšas vismaz vienu vai otru nozari vai preču kategoriju izglābt
no iespējamās iznīcības, nodokli nevis četrkāršojot, bet atstājot tikai
divkāršā apmērā. Es domāju, ka kaut kur tiek aizmirsts vai netiek manīts tas, un ir
ļoti grūti iedomāties, ka jebkurš šajā zālē sēdošais varētu jebkuram
vēlētājam teikt, ka tas ir pareizi un labi – četrkāršot nodokli. Jebkuru. Tas nav
pareizi šajos apstākļos. Tas arguments, ko es teicu agrāk, – ka nevajag šādos
apstākļos palielināt nodokli –, ir pastiprināts. It īpaši, ja nodoklis ir
četrkāršots.

Tātad es aicinu, ja nevar atbalstīt, ka nodokļa palielinājuma
vispār nav, tomēr atbalstīt šos konkrētos priekšlikumus attiecībā uz šīm dažām
nozarēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visu cienījamie klātesošie! Labi, ka es aizgāju savā lauku
pagastiņā pensijā. Es kādus divus gadus vismaz nostrādāju vēl par sagādnieku. Un
ne tikai vienā sovhozā, bet arī otrā vēl… blakus, otrā pagastiņā… Un vispār
savu rajonu pazīstu, esmu tur 32 gadus nodzīvojis.

Tas, ko jūs, kolēģi, gribat darīt, paredzēdami 21 procentu lielu
pievienotās vērtības nodokli tiem, kas laukos sagādā un pieved malku, – nu, tā
tiešām ir pašvaldību iznīcināšana! Vislielākās malkas grēdas, kuras tagad es
savā Vestienā, Jumurdā, Bērzaunē redzu, jo joprojām kustos, braucu gan ziemu, gan
vasaru… Milzīgas grēdas stāv pie pašvaldību kurtuvēm, kuras dod siltumu
bērnudārziem, skolām, arī tiem trīsstāvu un piecstāvu namiem, kas ir vēl visos
lauku ciematos… Atjēdzieties! Nedariet tā! Jūs tagad dzenat pašnāvībā ar šo
likumu. Jūs dzenat tās pašvaldības izmisumā, iznīcībā. Un ir taču jūsu
pašvaldības arī, koalīcijas vadītas pašvaldības… Jūs iedzīsiet arī sevi
politiskā izolācijā ar tādu darbu. Iedzīsiet! Jo arī tās pašvaldības, kuru
vadītāji ir tajās partijās, kas ir pašreiz koalīcijā, noteikti būs pret jums.
Vēlreiz saku: nedariet tādu aplamību, tādu muļķību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Es tā saprotu, ka mums laikam vēlreiz jāiet cauri no 6. līdz pat
11.priekšlikumam, izņemot 9., lai tad saprastu, kas uzstāj uz balsojumu un kas ne.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns. Jā, jā, es sapratu, ka man ir jāiziet cauri… Es
vienkārši gribētu piebilst, ka mans mēģinājums iejaukties šajā pantā vismaz
vienā lietā, jā, varbūt lietā, kur mani lobēja (tas attiecas uz preses izdevumiem),
varbūt patiesībā izrādās neauglīgs, jo tūdaļ prasa pārskatīt – un man to nav
iespējams izdarīt, jums to nav iespējams izdarīt, valdībai to nav iespējams izdarīt
– visas pozīcijas pēc kārtas.

To, ko es varēju, es, pretēji valdības nostājai, izdarīju. Vairāk
es neko nevaru.

Tātad 6. – Mitrofanova priekšlikums, kas… Acīmredzot uzstāj uz
balsojumu.

Lūdzu, tādā gadījumā…

Sēdes vadītājs. Tātad 6.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 11.priekšlikumā. Jūs tomēr uzstājat uz balsojumu?… (No zāles dep.
M.Mitrofanovs: „Vai es drīkstu paskaidrot?”) Debates ir beigušās… Tā ka tad
acīmredzot… vai nu balsojam, vai ne… (No zāles: „Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 42, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 7. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es tā saprotu, ka viņi uzstāj uz balsojumu.

K.Leiškalns. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 8. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jūs uzstājat uz balsojumu? Deputāti neuzstāj.

K.Leiškalns. Tātad paliek daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj uz balsojumu. Paliek daļēji atbalstīts.
Ā, es atvainojos.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija uzstāj, ka par
8.priekšlikumu jāveic balsojums. Līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim…

K.Leiškalns. Vai tad par 8.priekšlikumu jau nebalsojām?

Sēdes vadītājs. Nē, mēs nobalsojām par 6. un 7.priekšlikumu, un
tagad mēs par 8.priekšlikumu runājam.

Tātad mēs balsosim par 8. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 9. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Nav balsojams, jo iesniedzēji atsauc.

K.Leiškalns. Paldies.

10. – veselības ministra Eglīša priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Un 11.priekšlikums. Aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

13. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti…

K.Leiškalns. Manuprāt, nav vairs balsojams. Ir balsojams? Es
nezinu… (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu, viņiem ir tādas
tiesības. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir analogs un tātad laikam nav
balsojams. Iesniedzēji piekrīt. Paldies.

15. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.
Ir atbalstīts kopā ar 16. – deputāta Leiškalna priekšlikumu. Vai jūs iebilstat?
Labi.

Sēdes vadītājs. Vai jūs komisijas vārdā varat izskaidrot, ar ko
atšķiras abi šie priekšlikumi, vai tiem ir kāda būtiska atšķirība? (No zāles
dep. K.Šadurskis: „Bet viņi taču identiski!”)

K.Leiškalns. Nē, būtiskas atšķirības nav, bet ir redakcionāla
atšķirība. Ja mēs gribam, lai šeit ir ierakstīts: „Atbalstīts, atbalstīts,
atbalstīts”, tad lai tā notiek! Ir atbalstīts 15. un 16.priekšlikums, bet tabulā
jāparādās konkrētai redakcijai. Līdz ar to es vienam lieku – „Daļēji
atbalstīts”, otram – „Atbalstīts”.

Sēdes vadītājs. Man gan jāpiebilst, ka mēs nevaram atbalstīt
divus identiskus priekšlikumus, kuriem ir divas dažādas redakcijas, bet katrā ziņā
mums ir jāsāk debates.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei. Par 15.priekšlikumu.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Abi šie priekšlikumi ir pilnīgi identiski. Es nesaprotu, kāda tur
ir atšķirība. Kāpēc nevarētu būt, ka ir atbalstīts šis mūsu priekšlikums?
Kāpēc noteikti ir jāatbalsta Leiškalna priekšlikums? Viņš ir komisijas
priekšsēdētājs, acīmredzot tāpēc.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam… Deputāts Kārlis Šadurskis
vairs nevēlas debatēt. Beidzam debates.

K.Leiškalns. Ja mēs varam to komisijas atzinumu pārrakstīt un
tādējādi vēsturē ierakstīt, ka atbalstīts tik tiešām ir partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcijas priekšlikums un daļēji atbalstīts Leiškalna priekšlikums,
tad man nospļauties par to, ka es esmu kādas komisijas priekšgalā. Ja mēs to varam,
tad ierakstīsim vēstures grāmatā!

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, es esmu spiests jums atgādināt
par Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Es saprotu, ka tabulā ir redzams komisijas
viedoklis, mēs vadāmies pēc tabulas. Tātad ir 15.priekšlikums, kurā es arī redzu
dažas redakcionālas atšķirības no 16., un tātad balsojam par 15. – partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 3, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Ja ir identisks, tad nevarētu balsot arī par šo.

Sēdes vadītājs. Nē, 16., es atvainojos…

K.Leiškalns. Ja nav identisks, tad var balsot. Tātad, ja nav
identisks, aicinu balsot par 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par 16.priekšlikumu?
(No zāles: „Protams, jā!”) Jā, ir deputāti, kas uzstāj uz balsojumu par
16.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Balsosim par 16. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Dzintaram
Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Laikam jau cerība mirst pēdējā. Šī ir pēdējā
cerība. Mēs ierosinām, lai pievienotās vērtības nodokļa likuma izmaiņas stājas
spēkā nevis ar nākamā gada 1.janvāri, bet ar 1.februāri. Ieguvēji būs gan tie
iedzīvotāji, kuriem nebūs janvārī jāmaksā nodoklis, gan arī… ļoti nozīmīgi ir
tas, ka ieguvēji būs arī tirgotāji, jo, raugi, mēs esam pieņēmuši likumprojektu
– akcīzes nodokļa izmaiņas. Un tas nozīmē, ka visiem pārtikas tirgotājiem būs,
sākot ar 1.februāri, jāpārskaita gan alkohola, gan tabakas atlikums, respektīvi,
jātaisa viena ļoti nopietna revīzija. Jo būs pavisam cita nodokļa likme – akcīzes
nodoklis gan tabakai, gan alkoholam. Un tas nozīmē… ja mēs atstājam uz 1.janvāri
PVN spēkā stāšanos, tas nozīmē, ka visiem būs 31.decembrī veikali jāklapē ciet,
jātaisa viena nopietna revīzija, un 1.februārī tas jādara atkal, tieši tāpat. (No
zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Pārejas noteikumus izlasiet!”)

Es uzskatu, ka pareizāk būtu dot iespēju gan cilvēkiem to vienu
mēnesi vēl atpūsties no lielā nodokļa, gan arī uzņēmējiem to revīziju taisīt
kopā 1.februārī.

Tāpēc aicinu atbalstīt partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā
deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Es saprotu, Godmaņa kungs, ka ir pārejas noteikumi.
Šobrīd ir jautājums par likuma stāšanos spēkā. Februārī tas nav iespējams, jo
budžets ir izveidots uz šā likuma bāzes, kurš stājas spēkā 1.janvārī. Es neko
tur, atvainojiet, nevaru darīt.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – partijas „Jaunais laiks”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas
kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies.

Par priekšsēdētāja minēto likumprojektu atbildīgā komisija
saņēmusi divus priekšlikumus. Šobrīd tabulā ir četri. Tātad vecais stāsts.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – iestrādāts
2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – iestrādāts
atbildīgās komisijas izveidotajā 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas
Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Atbildīgā komisija par likumprojektu „Grozījums Valsts
kultūrkapitāla fonda likumā” ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts 2.
– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstot
iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts
kultūrkapitāla fonda likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Tiesu ekspertu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” mēs esam
saņēmuši divus priekšlikumus. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums atkal
iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – iestrādāts
atbildīgās komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojektā „Grozījums Izglītības likumā” jūs redzat
četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – iestrādāts 2. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – iekļauts 4.
– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, Muižnieces kundze!

Par sēdes vadītājas minēto likumprojektu komisijai ir četri
priekšlikumi, kas redzami tabulā.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, iekļauts 2. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un
2.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – iekļauts
atbildīgās komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā un izteikts atbildīgās komisijas
redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un
4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Publisko
aģentūru likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā”, kā
jūs tabulā redzat, ir četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 2. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un
2.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 4. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un
4.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Publisko aģentūru likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Latvijas
Nacionālās operas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā”
tabulā jūs redzat četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, atbalstot iekļauts
2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iekļauts 4. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

Priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 14. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga
likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” ir četri
priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas izteikts atbildīgās
komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Tiesībsarga likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 19, atturas – 13. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Valsts drošības
iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājas kundzei.

Tagad mēs izskatām likumprojektu „Grozījums Valsts drošības
iestāžu likumā”. Tieši tāpat: četri priekšlikumi. Kā vienmēr, kā iepriekš.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 2. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 4. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts budžetu 2009.gadam””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājai Muižnieces kundzei!

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2009.gadam”” atbildīgā komisija priekšlikumus ir gan saņēmusi, gan arī veidojusi
pati, un kopumā ir 33 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts visās
institūcijās. Aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 66, atturas – 1.
Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpinām!

K.Leiškalns. 2. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts
komisijā. Un arī Ministru kabinetā, protams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 12.pantu.
Atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?… (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

4. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts. Paldies.

K.Leiškalns. 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības
„Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par 7.punktu. Nav atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ļoti nopietns priekšlikums,
kas aicina ievērot Satversmi! Atbalstīts ir komisijā un Ministru kabinetā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts Ministru kabinetā, atbalstīts komisijā, aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 70, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Neko darīt! Atvainojos.

8. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 9. – Ministru kabineta priekšlikums par 52.pantu.
Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, izteikts 11.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10. un
11.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 12. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt 14. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu par kopsavilkuma skaitļiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt 15. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu par… Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par pielikumiem.

16. – deputāta Ainara Latkovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Diemžēl nebija iespējams atbalstīt arī deputāta
Šķestera priekšlikumu – 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst?…

Atklājam debates. Debatēs par 17.priekšlikumu runās deputāte Anna
Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ir zemes reformas beigu posms. Darbs ir
ārkārtīgi sarežģīts. Nepaspēj izskatīt visus priekšlikumus, jādala brīvās
zemes. Kā mēs varam noņemt līdzekļus Centrālajai zemes komisijai?! Vai Latvijas
valsts budžets sabruks, ja mēs par šo nelielo summu neaplaupīsim Centrālo zemes
komisiju? Es aicinu atbalstīt deputāta Šķestera priekšlikumu; viņš ir Centrālās
zemes komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. –
deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 50, atturas – 16. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies.

19. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Mēs gan
neatbalstījām to avotu. Līdz ar to līdzekļu nav.

Sēdes vadītāja. 18. – deputāta Šķestera priekšlikums.

K.Leiškalns. Ā, es atvainojos. 18. – deputāta Šķestera, jā.
Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… Staņislavs Šķesters tomēr
vēlas debatēt par šo priekšlikumu. Lūdzu! Atklājam debates.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Esmu ļoti pateicīgs par šo iespēju
vēl parunāt par šo priekšlikumu. Paldies Seiles kundzei. Es saprotu, ka mūsu
komisija, Centrālā zemes komisija, – tā ir tāda pa pusei politiska, pa pusei
praktiska. Un es tiešām gribu pateikt paldies Ministru kabinetam un premjera kungam par
šo iepriekšējo atbalstu. Gribu vienīgi piebilst, ka mums šajā izdevumu tāmē tomēr
ir ļoti atšķirīgas šīs institūcijas, kurām samazina šos izdevumus, kurām šī
diference ir no 25 procentiem līdz pat 0 procentiem… nē, nu līdz 2 procentiem.
Tāpēc es… Saprotams, šajā budžeta izskatīšanas kopējā kontekstā mēs te
nevaram mainīt šos skaitļus, bet nu ļoti žēl, ka nevarējām atrast šos mazos
līdzekļus, lai mēs tiešām to agrāro reformu varētu pabeigt tā pilntiesīgi un
likumīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Šķestera priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 48, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Vienādi ir šie abi: 19. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikums – un 20. – deputātu Druvietes un Šadurska priekšlikums. „Jaunais
laiks” par savējo prasīja balsojumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 19.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Šis ir priekšlikums, kas paredz radio un
televīzijai atstāt finansējumu tādā līmenī, kādā tas bija plānots. Mums šķiet,
ka apstākļos, kad mēs jau presei divkāršojām pievienotās vērtības nodokli un
tādējādi droši vien samazinājām tās veiktspēju un iespēju pietiekami konsekventi
informēt sabiedrību par valstī notiekošo… Ja mēs vēl šobrīd nogriezīsim naudu
radio un televīzijai, tas samazinās vēl vienai daļai mediju iespēju sekmīgi pildīt
savus pienākumus. Šķiet, ka šāda rīcība tomēr demokrātiju valstī samazinās.
Šāda rīcība, šķiet, nav pieļaujama. Mēs iesakām finansējumu atstāt iepriekš
plānotā finansējuma līmenī. Tāpēc aicinu frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, šajos budžeta grozījumos ļoti daudzi
samazinājumi ir sāpīgi. Šis samazinājums patiesībā ir graujošs. Godmaņa kungs, es
zinu, ka mana runa nemainīs situāciju, bet varbūt aicinās mazliet padomāt.

Mēs runājam par atalgojuma samazinājumu caurmērā 15 procentu
apjomā, taču sabiedriskajām raidorganizācijām, pirmkārt, šis samazinājums ir 25
procenti. Otrkārt, ir maksājumi, kas nav samazināmi. Piemēram, tie ir maksājumi par
apkuri, kur būs plus 5 procenti, tie ir maksājumi par elektrību, kur būs plus 5
procenti; tie ir maksājumi, piemēram, televīzijai, televīzijas tornim par pārraidēm,
tie nav samazināmi, tie ir tehniskie izdevumi. Līdz ar to televīzijai un radio šis
samazinājums ir graujošs. Tas neizskatās citādi kā izrēķināšanās. Un, godātie
kolēģi, šajā kontekstā vienkārši smieklīga izskatās Latvijas Televīzijas
koncepcijas izstrāde par uzlabojumiem programmā, par ko mums Kota kungs stāstīja un
Kleckina kungs stāstīja. Par to ir vienkārši jāaizmirst! Sabiedriskās televīzijas
un Latvijas Radio mums vienkārši nebūs! Vai tāds bija jūsu mērķis? Nezinu. Bet pēc
tāda tas ļoti izskatās.

Mūsu priekšlikumā par akcīzes nodokli alum bija arī atrasti
līdzekļi, lai saglabātu šo finansējumu. Tas diemžēl ir noraidīts. Nu tad es
uzskatu, ka vienīgais saprātīgais solis ir samierināties ar 3 miljonu budžeta
deficīta palielinājumu, jo šī pozīcija ir atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko
piebilst?

K.Leiškalns. Viss ir pateikts. Alus avots izsīcis. Tā ka
finansējuma avota nav. Man atliek tikai aicināt noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns. Mēs balsojam par abiem?

Sēdes vadītāja. Balsosim par 19. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 38, atturas – 11. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums… Mēs izdebatējām abus. Es tagad…
Vai jābalso vai… (No zāles: „Nav balsojams!”)

Sēdes vadītāja. Nav balsojams. Deputāti piekrīt – nav balsojams.

K.Leiškalns. Tā gandrīz iznāca ar tām avīzēm.

21. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums, kurā ir runa par 43 miljoniem. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Mēs piedāvājam nesamazināt Izglītības un zinātnes ministrijas
finansējumu, jo uzskatām, ka šis priekšlikums ir tieši saistīts ar tā saucamo skolu
tīklu optimizāciju. Iepriekšējā piektdienā intervijā laikrakstā „Latvijas
Avīze” Saeimas skaitliski vislielākās frakcijas – Tautas partijas frakcijas –
vadītājs Māris Kučinskis paziņoja, ka jau janvārī vai februārī būtu
nepieciešams īstenot sāpīgas reformas Izglītības un zinātnes ministrijā, slēdzot
vairāk nekā 100 skolu, kas neatbilst vajadzīgajiem, pēc viņa uzskata, protams,
kritērijiem.

Pirmkārt, tas attiekšoties uz mazajām lauku skolām un Rīgā
esošajām skolām ar krievu valodu kā apmācības valodu, piebilda Kučinska kungs. Pēc
PCTVL uzskata, ekonomēt uz tādas neaizsargātas iedzīvotāju kategorijas kā bērni
rēķina – tas nozīmē atstāt Latviju bez nākotnes. Šāds darbības stils ir ļoti
raksturīgs valdībai, kurā dominē partija, kam plaukstoša trīsbērnu ģimene
logotipā! Par laimi, ne jau viss iecerētais viņiem izdodas. Un no padomju laikiem
mantotais sazarotais skolu tīkls ir daļēji saglabājies. Tas saglabājies, pateicoties
gan krievu, gan arī latviešu vecāku aktivitātēm, kuri aizstāv katru likvidācijai
nolemtu skolu un pēc tam, kad veltīgi izrādījušies centieni vērsties pie Valsts
prezidenta un valdības, bieži meklē atbalstu pie mūsu partijas – PCTVL.

Ir arī naudas avots, cienījamais komisijas priekšsēdētāj! Tas ir
Aizsardzības ministrijas budžets. Diemžēl ir reāla izvēle starp valsts
militarizāciju un valsts nākotni. Es aicinu tomēr izvēlēties valsts nākotni.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

K.Leiškalns. Bet es neredzēju balsojumu…

Sēdes vadītājs. Ā, es atvainojos… Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 22.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Cita lieta.

22. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu… Nē, mēs nupat
nobalsojām par 21., tagad mēs par 22.priekšlikumu balsojam, cienījamie kolēģi!
Jā…

Tātad balsosim par 22. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 23. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 24. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 29. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pie tā es
gribētu drusku pakavēties. lai pateiktu – jo vēlāk man nebūs vairs tādas iespējas
– milzīgu paldies Juridiskajam birojam, komisijas meitenēm un visiem Saeimas
tehniskajiem darbiniekiem, tāpat arī visiem tiem, kas nodrošināja šī budžeta
skatīšanu šodien parlamentā. Arī deputātiem, protams.

Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

32. – deputātu Blumberga, Bērziņa, Aizbalta, Rivžas un
Ščerbatiha priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Mēs ar iesniedzējiem sapratām, ka
šī lieta jau tiek virzīta un nav vairs rakstāma budžetā šādā veidā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Mums ir vēl viens… Deputāta Brigmaņa priekšlikums –
33.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. Paldies vēlreiz! Priekšlikumi likumprojektā
ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts budžetu 2009.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 17. Likums
„Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” pieņemts.

Godātie kolēģi! Vārds paziņojumam Ministru prezidentam
Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es dziļā cieņā
noliecu galvu jūsu priekšā. Es uzskatu, ka šādu valstisku soli un šādus lēmumus
deputāti, kas atbalstīja šos budžeta grozījumus, kuriem nav nekāda sakara ar
populismu, kuri, gluži otrādi, deputātos… Šie deputāti pieņēma lēmumu par
likumiem un budžeta grozījumiem, un tas viennozīmīgi parāda, ka šis parlaments –
un es nebaidos teikt šos vārdus – ir viens no politiski spēcīgākajiem parlamentiem,
es nekaunos teikt, arī Eiropā. Šādi grozījumi, kas ir ļoti smagi, praktiski Eiropas
praksē nav veikti.

Par to šaubījās arī starptautisko institūciju vadītāji. Un jūsu
lēmums pirmām kārtām ir, neapšaubāmi, politiskā brieduma un kvalitātes lēmums. Un
tāds tas paliks līdz pat šīs Saeimas beigām.

Tāpēc jebkuri aicinājumi, jebkuri mudinājumi par Saeimas
priekšlaicīgu atlaišanu faktiski nav tiesīgi eksistēt, lai arī kurš tos izteiktu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam. Paldies deputātiem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu izsludinu šajā
sēdē pārtraukumu līdz nākamajai ceturtdienai, tātad līdz 18.decembra pulksten 9.00.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Informēju jūs, ka, lai gan ir jau pulksten 4.36, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis piecu deputātu – Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova – jautājumu
izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par skolu slēgšanu”.
Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Līdz ar to, kā es jau teicu, sēdē tiek izsludināts pārtraukums
līdz 18.decembra pulksten 9.00. Tad mēs turpināsim skatīt šodien neizskatīto darba
kārtību.

Paldies visiem par darbu! Uz redzēšanos!

Reģistrācijas nebūs.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 18.sēde

2008.gada 11.decembrī

Par darba kārtību
Valsts prezidenta V.Zatlera uzruna
Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Nr.1007/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3454)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1008/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3455)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.1009/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3456)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.1010/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3457)
Par likumprojektu „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” (Nr.1016/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3467)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.1017/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3468)
Par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr.1018/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3469)
Par likumprojektu „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.1019/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3470)
Par likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1020/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3471)
Par likumprojektu „Grozījums Zinātniskās izglītības likumā” (Nr.1021/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3472)
Par likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1022/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3473)
Par likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr.1023/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3474)
Par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr.1031/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3482)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.1030/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3481)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr.1029/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3480)
Par likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā” (Nr.1028/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3479)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr.1027/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3478)
Par likumprojektu „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.1026/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3477)
Par likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr.1025/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3476)
Par likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr.1024/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3475)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā” (Nr.1032/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3483)
Par likumprojektu „Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.1033/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3484)
Par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.1034/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3485)
Par likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.1035/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3486)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr.1036/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3487)
Par likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1037/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3488)
Par likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.1038/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3489)
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” (Nr.1039/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3490)
Par likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr.1040/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3491)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr.1041/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3492)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr.1042/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3493)
Par likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” (Nr.1043/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3494)
Par likumprojektu „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” (Nr.1044/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3495)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” (Nr.1045/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3496)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.1046/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3497)
Par likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā” (Nr.1047/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3498)
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr.1048/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3499)
Par likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” (Nr.1049/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3500)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.1050/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3501)
Par likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.992/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3385, 3385A)
Par likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr.993/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3386, 3386A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr.994/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3387, 3387A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.995/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3405, 3405A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.997/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3415, 3415A)
Priekšlikums	– dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.998/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3418, 3418A)
Priekšlikumi	– dep. J.Pliners (par)
Par balsošanas motīviem	– dep. V.Buzajevs
Par likumprojektu „Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” (Nr.999/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3419, 3419A)
Priekšlikumi	– dep. P.Tabūns (pret)
	– dep. V.Buhvalovs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr.1000/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3425, 3425A)
Par likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.1001/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3429, 3429A)
Priekšlikums	– dep. J.Eglītis (par)
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” (Nr.1002/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3432, 3432A)
Par likumprojektu „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr.1003/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3437, 3437A)
Priekšlikumi	– dep. I.Circene (par)
	– dep. J.Lagzdiņš (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3446, 3446A)
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1015/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3464)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1012/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3460)
Priekšlikums	– dep. J.Lagzdiņš (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.1013/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3461)
Par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr.1014/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3462)
Priekšlikums	– dep. J.Lagzdiņš (par)
Par darba kārtību
Paziņojumi
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. O.Blumbergs
	– dep. L.Līdums
	– dep. U.I.Grava
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Ministru prezidenta I.Godmaņa uzruna
Par darba kārtību
Priekšlikums	– dep. K.Šadurskis (pret)
Par steidzamību budžeta likumprojektu paketei (No dok. Nr.3454 līdz dok. Nr.3501)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates par budžeta likumprojektu paketi (No dok. Nr.3454 līdz dok. Nr.3501)
	– finanšu ministrs A.Slakteris
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Paziņojumi
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. O.Spurdziņš
Debašu turpinājums	– dep. S.Kalniete
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. A.Pabriks
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. I.Circene
	– dep. A.Mirskis
	– dep. P.Tabūns
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. V.Agešins
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. S.Mirskis
	– dep. A.Kampars
	– dep. I.Druviete
	– dep. G.J.Eniņš
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. Dz.Zaķis
	– ekonomikas ministrs K.Gerhards
	– dep. K.Pētersone
	– dep. I.Līdaka
	– dep. B.Rivža
	– dep. A.Latkovskis
	– dep. J.Kursīte-Pakule
	– dep. E.Repše
	– satiksmes ministrs A.Šlesers
	– dep. S.Dolgopolovs
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Eglītis
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. N.Kabanovs
	– dep. V.Lācis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1008/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3455, 3502)
Priekšlikums	– dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.1009/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3456, 3502)
Likumprojekts„Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.1010/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3457, 3502)
Likumprojekts „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” (Nr.1016/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3467, 3502)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.1017/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3468, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr.1018/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3469, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.1019/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3470, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1020/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3471, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr.1021/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3472, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1022/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3473)
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr.1023/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3474, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr.1024/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3475, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr.1025/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3476, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.1026/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3477, 3502)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr.1027/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3478, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Radio un televīzijas likumā” (Nr.1028/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3479, 3502)
Likumprojekts„Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr.1029/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3480, 3502)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.1030/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3481, 3502)
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr.1031/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3482, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Valsts kontroles likumā” (Nr.1032/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3483, 3502)
Likumprojekts „Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.1033/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3484, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.1034/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3485, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.1035/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3486, 3502)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr.1036/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3487, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1037/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3488, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.1038/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3489, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” (Nr.1039/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3490, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr.1040/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3491, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr.1041/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3492, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr.1042/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3493, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr.1043/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3494, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” (Nr.1044/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3495, 3502)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.1046/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3497, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Publisko aģentūru likumā” (Nr.1047/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3498, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr.1048/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3499, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Tiesībsarga likumā” (Nr.1049/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3500, 3502)
Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.1050/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3501, 3502)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Nr.1007/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3454, 3502)
Lēmuma projekts „Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim Slakterim” (Nr.571/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3404)
Debates	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. S.Kalniete
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. V.Lācis
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. A.K.Kariņš
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. S.Āboltiņa
	– finanšu ministrs A.Slakteris
	– dep. V.Lācis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. N.Kabanovs
	– dep. A.Kampars
	– dep. A.Latkovskis
	– dep. S.Bendrāte
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. Dz.Zaķis
Lēmuma projekts „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu” (Nr.574/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3424)
Ziņo	– dep. J.Strazdiņš
Debates	– dep. K.Šadurskis
Lēmuma projekts „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” (Nr.575/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3441)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Dzintras Zemitānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” (Nr.576/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3442)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr.945/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3465)
Ziņo	– dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Par autoceļu lietošanas nodevu” (Nr.928/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3115B)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. J.Eglītis
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.989/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3375B)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Debates	– dep. I.Līdaka
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. M.Kučinskis
	– dep. A.Seile
Paziņojums	– dep. V.Paegle
Likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā” (Nr.939/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3126B)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Repatriācijas likumā” (Nr.941/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3128B)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr.942/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3129B)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.966/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3281B)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.990/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3381)
Ziņo	– dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.991/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3383)
Ziņo	– dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai” (Nr.813/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3428)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr.861/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3411)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Debates	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.807/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3434)
Ziņo	– dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.960/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr.3234, 3402)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.968/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3303, 3408)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.972/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3307, 3409)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” (Nr.978/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3322, 3412)
Ziņo	– dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Krustkalnu dabas rezervāta likums” (Nr.922/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3420)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” (Nr.903/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3421)
Ziņo	– dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” (Nr.904/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3422)
Ziņo	– dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr.905/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3423)
Ziņo	– dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par diplomātisko pasi”” (Nr.974/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3309, 3426)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV, saistītajiem līgumiem — Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV un Līgumu attiecībā uz Gallaher starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV — un Atbrīvojumu” (Nr.977/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3315, 3427)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr.969/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3304, 3431)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.914/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3433)
Ziņo	– dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.957/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3231, 3436)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums” (Nr.668/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3438)
Ziņo	– dep. A.Kāposts
Debates	– dep. K.Šadurskis
	– dep.V.Buzajevs
	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.826/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3439)
Ziņo	– dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr.720/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3440)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim” (Nr.572/Lm9) (Dok. Nr.3410)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr.984/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3450)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.983/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3463)
Ziņo	– dep. A.Ziedone-Kantāne
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” (Nr.1002/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3432, 3432A)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1015/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3464)
Ziņo	– dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1015/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3464)
Ziņo	– dep. S.Āboltiņa
Paziņojums	– dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr.839/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3403)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.708/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Kā priekšlikums iekļauts likumprojekts Nr.929/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.3430)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Par procedūru	– dep. S.Šķesters
Likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr.684/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta) (Dok. Nr.3435)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Debates	– dep. S.Šķesters
	– dep. V.Lācis
	– dep. S.Šķesters
	– dep. I.Circene
	– dep. E.Repše
	– dep. J.Kursīte-Pakule
	– dep. P.Tabūns
	– dep. I.Čepāne
	– dep. J.Strazdiņš
	– dep. G.J.Eniņš
	– Ministru prezidents I.Godmanis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1008/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3455)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr.1010/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3457)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.Kampars
	– dep. V.Lācis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.Kāposts
Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr.1025/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3476)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr.1024/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3475)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr.1027/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3478)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr.1040/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3491)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr.1041/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3492)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts„Grozījums likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr.1029/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3480)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1020/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3471)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr.1021/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3472)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.1026/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3477)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Radio un televīzijas likumā” (Nr.1028/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3479)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1022/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3473)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr.1023/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3474)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Valsts kontroles likumā” (Nr.1032/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3483)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr.1031/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3482)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā” (Nr.1016/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3467)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.Seile
	– dep. V.Agešins
	– izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
	– dep. I.Čepāne
	– dep. V.Lācis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.1030/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3481)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.1033/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3484)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. J.Lagzdiņš
	– dep. A.K.Kariņš
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.1034/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3485)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.1035/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3486)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.1017/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3468)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr.1018/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3469)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.1019/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3470)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr.1036/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3487)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1037/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3488)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.1038/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3489)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.1009/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3456)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. A.Seile
	– dep. S.Kalniete
	– dep. J.Kursīte-Pakule
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. V.Lācis
	– dep. S.Kalniete
	– dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā” (Nr.1039/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3490)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr.1042/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3493)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Tiesu ekspertu likumā” (Nr.1044/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3495)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr.1043/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3494)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.1046/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3497)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Publisko aģentūru likumā” (Nr.1047/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3498)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr.1048/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3499, 3502)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Tiesībsarga likumā” (Nr.1049/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3500)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.1050/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3501)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Nr.1007/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3454)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.Seile
	– dep. S.Šķesters
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.Buzajevs
Paziņojums
	– Ministru prezidents I.Godmanis
Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei T.Koķei „Par skolu slēgšanu” (Nr.131/J9) (atveras jaunā cilnē))

Balsojumi

Datums: 11.12.2008. 09:09:56 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 11.12.2008. 09:10:46 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 11.12.2008. 09:11:32 bal003
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 11.12.2008. 09:12:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”
Datums: 11.12.2008. 09:35:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3456 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Datums: 11.12.2008. 09:36:34 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3457 nodošanu komisijai

Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā
Datums: 11.12.2008. 09:37:46 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3467 nodošanu komisijai

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 11.12.2008. 09:51:36 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3415 nodošanu komisijai

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 11.12.2008. 09:58:32 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3418 nodošanu komisijai

Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem
Datums: 11.12.2008. 10:15:14 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3419 nodošanu komisijai

Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā
Datums: 11.12.2008. 10:22:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3437 nodošanu komisijai

Datums: 11.12.2008. 10:30:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par 60 min. pārtraukumu

Datums: 11.12.2008. 12:24:40 bal013
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:31:04 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3455 steidzamību

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:31:42 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3456 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:32:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3457 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:32:50 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3467 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:33:22 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3468 steidzamību

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:33:58 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3469 steidzamību

Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:34:36 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3470 steidzamību

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:35:06 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3471 steidzamību

Grozījums Zinātniskās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:35:56 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3472 steidzamību

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:36:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3473 steidzamību

Grozījums Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:36:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3474 steidzamību

Grozījums Nacionālās drošības likumā
Datums: 11.12.2008. 12:37:10 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3475 steidzamību

Grozījums Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:37:42 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3476 steidzamību

Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:38:18 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3477 steidzamību

Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:38:48 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3478 steidzamību

Grozījums Radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:39:16 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3479 steidzamību

Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:39:46 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3480 steidzamību

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:40:18 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3481 steidzamību

Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:40:46 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3482 steidzamību

Grozījums Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:41:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3483 steidzamību

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:41:48 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3484 steidzamību

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:42:20 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3485 steidzamību

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:42:50 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3486 steidzamību

Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:43:18 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3487 steidzamību

Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:44:02 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3488 steidzamību

Grozījums Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:44:32 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3489 steidzamību

Grozījums Latvijas Republikas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:45:10 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3490 steidzamību

Grozījums Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:45:42 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3491 steidzamību

Grozījums Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:46:12 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3492 steidzamību

Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:46:40 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3493 steidzamību

Grozījums Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:47:08 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3494 steidzamību

Grozījums Tiesu ekspertu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:47:38 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3495 steidzamību

Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:48:08 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3497 steidzamību

Grozījums Publisko aģentūru likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:48:38 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3498 steidzamību

Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:49:10 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3499 steidzamību

Grozījums Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:49:42 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3500 steidzamību

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:50:16 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3501 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 12:50:54 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.3454 steidzamību

Datums: 11.12.2008. 12:57:08 bal052
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:31:58 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3455 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:34:02 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3456 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:34:34 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3457 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:35:22 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3467 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:35:58 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3468 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:36:28 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3469 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:37:02 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3470 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:37:32 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3471 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Zinātniskās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:38:16 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3472 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:38:46 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3473 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:39:14 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3474 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:39:44 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3475 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:40:14 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3476 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:40:52 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3477 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:41:28 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3478 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:41:58 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3479 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:42:30 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3480 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:43:00 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3481 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:43:30 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3482 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:43:58 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3483 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:44:32 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3484 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:45:04 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3485 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:45:38 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3486 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:46:08 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3487 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:46:52 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3488 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:47:22 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3489 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:48:00 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3490 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:48:30 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3491 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:49:00 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3492 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:49:30 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3493 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:49:58 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3494 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Tiesu ekspertu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:50:26 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3495 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:51:04 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3497 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Publisko aģentūru likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:51:36 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3498 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:52:08 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3499 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:52:40 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3500 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:53:12 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3501 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 17:53:50 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3454 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim Slakterim”
Datums: 11.12.2008. 19:32:44 bal091
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3404

Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 19:50:02 bal105
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3465 pieņemšanu 2.lasījumā

Par autoceļu lietošanas nodevu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 19:53:34 bal106
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Autoceļu lietošanas nodevas likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 19:59:54 bal107
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3115B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 20:01:56 bal108
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 20:12:30 bal109
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 20:13:52 bal110
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3375B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Muzeju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 21:49:38 bal111
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3126B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Repatriācijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 21:50:24 bal112
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3128B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 21:52:06 bal113
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3129B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 21:54:30 bal114
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3281B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 21:55:28 bal115
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3381 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 21:56:28 bal116
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3383 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 21:58:38 bal117
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3428 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (3.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:04:54 bal118
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (3.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:05:48 bal119
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3411 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (3.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:08:20 bal120
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3434 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:10:44 bal121
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3234 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Nr.968/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:12:32 bal122
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3303 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Nr.972/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:13:40 bal123
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3307 steidzamību

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Nr.972/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:15:04 bal124
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3307 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:16:32 bal125
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3322 steidzamību

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:17:06 bal126
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3322 pieņemšanu 1.lasījumā

Krustkalnu dabas rezervāta likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:19:02 bal127
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3420 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:20:12 bal128
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3421 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:21:14 bal129
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3422 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:22:26 bal130
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3423 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi” (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:24:02 bal131
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3309 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV, saistītajiem līgumiem – Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV un Līgumu attiecībā uz Gallaher starp Eiropas Kopienu un iesaistītajām dalībvalstīm ar JT International SA un JT International Holding BV – un Atbrīvojumu (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:28:24 bal132
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3315 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:30:16 bal133
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3304 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:32:32 bal134
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3433 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:34:00 bal135
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3231 steidzamību

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:34:32 bal136
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3231 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 22:35:24 bal137
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3231 pieņemšanu 2.lasījumā

Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:40:40 bal138
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:47:18 bal139
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:48:12 bal140
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3438 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 22:59:00 bal141
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3439 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (2.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:01:48 bal142
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3440 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” otrajam lasījumam līdz 2009.gada 15.janvārim”
Datums: 11.12.2008. 23:04:18 bal143
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3410

Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:06:14 bal144
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3450 steidzamību

Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:06:54 bal145
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3450 pieņemšanu 1 lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:08:58 bal146
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3463 steidzamību

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:09:42 bal147
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3463 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:11:58 bal148
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3432 steidzamību

Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:12:32 bal149
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3432 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:15:56 bal150
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3464 steidzamību

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.1015/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:16:50 bal151
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3464 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.1015/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.12.2008. 23:17:44 bal152
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3464 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:50:06 bal153
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3403 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (3.lasījums)
Datums: 11.12.2008. 23:57:02 bal154
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3430 pieņemšanu 3.lasījumā

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 12.12.2008. 00:04:22 bal155
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 12.12.2008. 00:05:30 bal156
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:18:52 bal157
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:19:28 bal158
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:20:00 bal159
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:20:32 bal160
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:21:08 bal161
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:21:44 bal162
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:22:20 bal163
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:22:54 bal164
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:23:46 bal165
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:24:24 bal166
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:24:58 bal167
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3455 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:32:24 bal168
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:35:44 bal169
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:36:18 bal170
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3457 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Bāriņtiesu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:37:52 bal171
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3476 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:38:56 bal172
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3475 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:40:10 bal173
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3478 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:42:34 bal174
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3491 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts civildienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:43:50 bal175
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3492 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:45:00 bal176
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3480 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:46:04 bal177
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3471 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Zinātniskās darbības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:47:38 bal178
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3472 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:48:48 bal179
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3477 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Radio un televīzijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:50:16 bal180
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3479 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:51:22 bal181
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3473 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Prokuratūras likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:52:20 bal182
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3474 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts kontroles likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:53:26 bal183
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3483 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Satversmes tiesas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 01:54:38 bal184
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3482 pieņemšanu 2.lasījumā

Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:20:26 bal185
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:24:30 bal186
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:31:58 bal187
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:33:54 bal188
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3467 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:35:12 bal189
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3481 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:41:48 bal190
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:47:44 bal191
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:48:20 bal192
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:48:52 bal193
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:49:54 bal194
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3484 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:51:06 bal195
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3485 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:52:02 bal196
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3486 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:53:16 bal197
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3468 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:54:30 bal198
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3469 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:55:38 bal199
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3470 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:56:48 bal200
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3487 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:58:18 bal201
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3488 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Militārā dienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 02:59:46 bal202
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3489 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 03:39:42 bal203
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 03:40:30 bal204
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 03:41:16 bal205
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 03:55:40 bal206
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 03:56:10 bal207
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 03:57:00 bal208
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 03:58:10 bal209
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:00:56 bal210
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:01:40 bal211
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:03:58 bal212
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:04:34 bal213
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3456 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:05:44 bal214
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3490 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:07:02 bal215
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3493 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Tiesu ekspertu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:08:02 bal216
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3495 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:09:06 bal217
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3494 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:10:18 bal218
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3497 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Publisko aģentūru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:11:22 bal219
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3498 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Nacionālās operas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:12:24 bal220
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3499 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Tiesībsarga likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:13:22 bal221
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3500 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:14:28 bal222
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3501 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:15:26 bal223
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:16:22 bal224
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:17:10 bal225
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:17:56 bal226
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:19:40 bal227
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:21:08 bal228
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:23:20 bal229
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:27:16 bal230
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:31:12 bal231
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:32:00 bal232
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.12.2008. 04:34:44 bal233
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3454 pieņemšanu 2.lasījumā