Ekonomikas ministra vietā- Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Bērziņš

A.Matīss

Dž.Innusa

D.Pūne

I.Putne

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums 

 Ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojumu Nr.818 „Par Valsts energoinspekcijas un Valsts darba inspekcijas reorganizāciju” Valsts būvinspekcijai tika nodotas atsevišķas Valsts darba inspekcijas funkcijas, tai skaitā apliecību reģistrācija komersantiem, kuri vēlas veikt ar pirotehnikas pakalpojumiem saistītus darbus. Valsts būvinspekcijas nolikums (2007.gada 4.decembra MK noteikumi Nr.831) paredz, ka Valsts būvinspekcija izsniedz un pārreģistrē reģistrācijas apliecības, pagarina to derīguma termiņu vai anulē šīs apliecības komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka ierīces, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces.

 Likumprojekts paredz tehniskus labojumus, lai Valsts būvinspekcijai būtu tiesības izsniegt un pārreģistrēt reģistrācijas apliecības, pagarināt to derīguma termiņu vai anulēt apliecības komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces. Papildus paskaidrojam, ka ņemot vērā, ka elektrošoka ierīces Ieroču aprites likuma 1.panta 5) punktā definētas kā speciālie līdzekļi, to apriti turpmāk reglamentēs atbilstoši minētā likuma 36.panta nosacījumiem. Tādējādi komersantiem, kuri vēlēsies ražot (izgatavot) un izgatavot elektrošoka iekārtas, turpmāk būs nepieciešams saņemt licenci Iekšlietu ministrijā.

2008.gada 10.jūnijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika izskatīta Saeimas deputātu sagatavotā likumprojekta redakcija, kura minētajā sēdē netika atbalstīta. Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija savstarpēji vienojās par kompetenču sadalījumu Ieroču aprites likuma ietvaros, nosakot, ka elektrošoka ierīcēm, kas paredzētas pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, reģistrācijas apliecību izsniegšana un pārreģistrēšana ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets  

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

  Nepieciešams veikt grozījumus 2007.gada 4.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.831 „Valsts būvinspekcijas nolikums” (atbildīgā institūcija - Ekonomikas ministrija). Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz izdarīt grozījumu likuma 39. panta ceturtajā daļā, 2003.gada 23.septembra Ministru kabineta noteikumus Nr.538 „Ieroču, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi” būs nepieciešams izdot no jauna, jo likuma norma, uz kuras noteikumi ir izdoti, tiks izteikta jaunā redakcijā. Par noteikumu projekta izstrādāšanu atbildīgā institūcija – Iekšlietu ministrija.

Minētajos normatīvajos aktos tiks precizētas Valsts būvinspekcijas funkcijas un elektrošoka iekārtu aprites kārtība atbilstoši šim likumprojektam.

Grozījumi 2007.gada 4.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.831 „Valsts būvinspekcijas nolikums” tiks iesniegti Ministru kabinetā 3 mēnešu laikā pēc likumprojekta Grozījumi Ieroču aprites likumā stāšanās spēkā.

Ministru kabineta noteikumu projekts „Ieroču, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi” tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 2009.gada 1.janvārim.

   Eiropas Komisija 2008.gada 4.aprīlī ir pieņēmusi direktīvu 2008/43/EK, ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK, kuras prasības ir nepieciešams pārņemt Latvijas normatīvajos aktos līdz 2009.gada 5.aprīlim. Iekšlietu ministrijai ir uzdots līdz 2009.gada 1.janvārim nodrošināt tiesību akta projekta iesniegšanu Ministru kabinetā, kas nepieciešams direktīvas 2008/43/EK prasību pārņemšanai. Patlaban sprāgstvielu atbilstības novērtēšanu un marķējumu Latvijas Republikā nosaka Ieroču aprites likums un Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumi Nr.538 „Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1.tabula

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

  Nav

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

  Likumprojekta īstenošanai netiks izveidotas jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūcija funkcijas. Likumprojekta izpildi nodrošinās Valsts būvinspekcija.

  Ministru kabineta noteikumu projekts pēc pieņemšanas Ministru kabinetā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv un Ekonomikas ministrijas mājas lapā.

  Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, apstrīdot Valsts būvinspekcijas izdotos administratīvos aktus Ekonomikas ministrijā, kuras lēmumus varēs apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Ekonomikas ministra vietā- Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Bērziņš

A.Matīss

Dž.Innusa

D.Pūne

I.Putne

2008.gada 7.oktobrī