Latvijas parlaments
Mūsu demokrātijas mājvieta
Šodien Saeimā
Otrdiena, 3. novembris 6 notikumi
10.00
Saeimas sēde
15. Saeimas pirmā sēde
—
Komisijas sēde
2026-11-03 Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija
19.00
Prezidija sēde
Saeimas Prezidija 2026. gada 3. novembra sēde
19.15
Saeimas sēde
Saeimas ārkārtas sēde
19.25
Prezidija sēde
Saeimas Prezidija 2026.gada 3.novembra sēde
19.30
Saeimas sēde
Saeimas otrā ārkārtas sēde
Piektdiena, 6. novembris 1 notikums
Saeimas ziņas
Latvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums – Satversme, kas noteic valsts iekārtu un varas īstenošanas principus.Saeimas vēsture ir cieši saistīta ar Latvijas valsts likteni – ar demokrātijas veidošanos, sarežģītiem pārbaudījumiem, neatkarības zaudēšanu un tās atjaunošanu.Pirmie četri sasaukumi strādāja nepilnus 12 gadus līdz 1934. gada valsts apvērsumam. Autoritārisma periodā un okupāciju laikā parlamenta darbs nebija iespējams. Pēc gandrīz 60 gadu pārtraukuma Saeima savu darbu atsāka 1993. gadā, turpinot pirmskara Saeimas sasaukumu numerāciju un apliecinot Latvijas valsts nepārtrauktību.Arī Saeimas ikdiena gadu gaitā ir būtiski mainījusies. Saeimas pirmsākumos deputāti uz sēdēm pulcējās galvenokārt vakaros, jo daudziem politika nebija vienīgā nodarbošanās. Balsojot viņi cēlās kājās vai izmantoja vēlēšanu zīmes. Savukārt pirmā sieviete Saeimā tika ievēlēta 1931. gadā. Visvairāk sieviešu ievēlētas pēdējos trīs sasaukumos: 13. Saeimā – 31, 14. Saeimā –…
Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns: katrs robežsargs ir svarīgs Latvijas drošībai
Valsts robežsardze ir Latvijas drošības pirmajā līnijā un laikā, kad mūsu valsts saskaras ar apzināti organizētu hibrīdapdraudējumu, robežsargu modrība, izturība un izlēmība ir īpaši nozīmīga, piektdien, 6. novembrī, pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, sveicot Valsts robežsardzi tās 107. gadadienā. “Latvijas robežapsardzības dienests veidojās līdz ar jauno Latvijas valsti. Toreiz bija jānosargā tikko izcīnītā neatkarība. Šodien jūs turpināt šo darbu ar citām zināšanām, tehnoloģijām un jauniem uzdevumiem. Taču uzticētā atbildība ir tā pati: sargāt Latvijas zemi un tās cilvēkus,” sacīja E. Smiltēns. Viņš pateicās ikvienam robežsargam par profesionalitāti, drosmi un uzticību Latvijai. “Tāpat kā ar rokām austā jostā, arī robežsardzē katram ir sava vieta. Un katrs ir vajadzīgs un svarīgs,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs. E. Smiltēns uzsvēra arī robežsargu ģimeņu nozīmīgo lomu – tās ir blakus arī neparedzētos brīžos, atbalsta, izprot dienesta specifiku un ir daļa no Latvijas aizsardzības mehānisma. Mūsu austrumu robeža vienlaikus ir Eiropas Savienības ārējā robeža, un robežsardzes dienests stiprina arī kopējo…
Smiltēns un Prezidija locekļi prasa izvērtēt Pagora rīcību: deputāta zvērests un valsts valoda ir jāciena
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un pārējie Prezidija locekļi sagatavojuši iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, aicinot ierosināt ētikas pārkāpuma lietu par deputāta Andreja Pagora saziņu krievu valodā no Saeimas sēžu zāles. Pagors 2026. gada 3. novembrī, 15. Saeimas pirmajā darba dienā, “TikTok” publicēja video, kurā krievu valodā stāstīja par pirmās sēdes darba kārtību. Tajā pašā dienā viņš līdz ar pārējiem deputātiem deva svinīgo solījumu un ieguva deputāta pilnvaras. Video deputāta kontā vairs nav pieejams, taču tā kopijas izplatās sociālajos tīklos. Saeimas priekšsēdētāja un Prezidija locekļu ieskatā šāda rīcība ir pretrunā Satversmes 18. pantā nostiprinātajam deputāta svinīgajam solījumam stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un pārkāpj Saeimas kārtības ruļļa pielikumā ietvertā Saeimas deputātu ētikas kodeksa 18. punktu. Tas nosaka deputātu pienākumu Saeimas telpās savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lietot valsts valodu un nepieļaut rīcību, kas radītu šaubas par latviešu valodas nozīmību. “Latviešu valoda ir mūsu valsts pamats un vērtība,…
15. Saeimā deputāti nevarēs veidot parlamentārās sadarbības grupas ar Krieviju un Baltkrieviju
Otrdien, 3. novembrī, 15. Saeima ārkārtas sēdē lēma šajā sasaukumā neveidot deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem, tādējādi apliecinot Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai un solidaritāti ar tās tautu. Pieņemtajā lēmumā Saeima uzsver, ka Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām. Tāpat lēmumā norādīts, ka Baltkrievijas Republika ir pārkāpusi starptautiskās saistības attiecībā uz agresijas aizliegumu, ļaujot savu teritoriju izmantot agresijai pret Ukrainu. Lēmumā uzsvērts, ka sadarbība ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem nav pieļaujama, jo liela daļa Krievijas Valsts domes un Baltkrievijas Nacionālās sapulces deputātu ir iekļauti Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sankciju sarakstos par Krimas aneksijas, Ukrainas teritoriju okupācijas un aneksijas atbalstīšanu, kā arī par represiju, cilvēktiesību pārkāpumu un Baltkrievijas režīma līdzdalības Krievijas karā pret Ukrainu atbalstīšanu. Saeima lēmusi, ka ar starptautiskajām tiesībām, normām un demokrātiskajām vērtībām nav savienojama deputātu…Jaunākās fotogalerijas
- Edvards Smiltēns piedalās Valsts robežsardzes dibināšanas 107. gadadienai veltītajā pasākumā (atveras jaunā cilnē)
- 15. Saeimas deputātu un darbinieku svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa par godu 1. Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 104. gadadienai (atveras jaunā cilnē)
Līdzdalības telpa
Apmeklē Saeimu!
Iepazīsti Saeimas darbu klātienē – apskati vēsturisko Saeimas namu un Sēžu zāli, kā arī uzzini, kā top Latvijas likumi. Ekskursijas ir bez maksas un notiek latviešu un angļu valodā.
Noderīgi
Delegācijas un deputātu sadarbības grupas ar citu valstu parlamentiem
Mediju akreditācija, iespējas un informācija par autortiesībām
Kā uzrakstīt un iesniegt
Vakances, darba meklēšana un prakses iespējas Saeimā
Sabiedrības iniciatīvas un to izskatīšana Saeimā
Jauniešu Saeima, Ēnu diena un prakses iespējas Saeimā
Parlamenta vēsture
Iepazīsti parlamenta vēsturi
Latvijas parlamenta stāsts no Satversmes sapulces līdz mūsdienām – visi sasaukumi un to sastāvi, Saeimas nama vēsture, mākslas darbi un relikvijas, kā arī parlamentārisma ceļš cauri okupācijai līdz neatkarības atjaunošanai
Frakciju viedokļi
Raidījums “Frakciju viedokļi” tradicionāli tiek translēts pēc kārtējās Saeimas sēdes. Tajā piedalās pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas, lai paustu frakcijas viedokli par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām politiskajām aktualitātēm.
