Latvijas parlaments

Mūsu demokrātijas mājvieta

Šodien Saeimā

Oktobris 26.–1.

Skatīt notikumu kalendāru

Saeimas ziņas

Klēpjdatora ekrāns leņķī ar atvērtu tīmekļa vietni, kuras augšējā bordo krāsas joslā redzams Latvijas ģerbonis un teksts "LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA", bet fonā – Saeimas nama fasāde ar ieeju un piemiņas plāksni.

Saeima atklāj jaunu tīmekļvietni – ērtāku un pieejamāku ikvienam

No šīs nedēļas sabiedrībai ir pieejama Saeimas tīmekļvietne saeima.lv jaunā veidolā. Tās mērķis ir padarīt informāciju par parlamenta darbu vieglāk atrodamu un pieejamāku, kā arī nodrošināt ērtāku iespēju sekot līdzi Saeimas darbam un iesaistīties tajā.Līdzšinējā Saeimas tīmekļvietne tika izveidota pirms vairāk nekā 15 gadiem un tās funkcionalitāte bija ierobežota. Laika gaitā arī būtiski mainījušies sabiedrības paradumi informācijas meklēšanā un prasības attiecībā uz digitālo pieejamību, drošību un lietošanas ērtumu. Tādēļ šogad tika uzsākts darbs pie jaunas tīmekļvietnes, kas atbilst šodienas lietotāju vajadzībām un nodrošina ērtu piekļuvi informācijai par parlamenta darbu dažādās ierīcēs.Veidojot jauno tīmekļvietni, galvenā uzmanība pievērsta sabiedrības vajadzībām. Tās struktūra veidota, ņemot vērā dažādu lietotāju grupu pieredzi un vajadzības. Tagad informācija par Saeimas darbu ir strukturēta pārskatāmāk, vieglāk atrodama un pieejamāka dažādām lietotāju grupām, tostarp cilvēkiem ar  dažādām piekļūstamības vajadzībām.Jaunajā vietnē ir ērtāk sekot līdzi parlamenta aktualitātēm, komisiju darbam, Saeimas sēdēm un pieņemtajiem lēmumiem. Īpaša uzmanība pievērsta…
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa Igaunijas parlamentā atklāj Baltijas Asamblejas sesiju.

Saeimas priekšsēdētāja Tallinā: Baltijas valstu spēks ir drosmē rīkoties

Baltijas valstis 35 gados ir paveikušas neticamu izrāvienu, fundamentāli mainot savu politisko kursu un nostiprinot piederību Eiropas demokrātisko vērtību telpai, piektdien, 23.oktobrī, Tallinā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, atklājot Baltijas Asamblejas gadskārtējo sesiju. Baltijas Asambleja šogad atzīmē savu 35.gadadienu.  “Mēs šodien esam piemērs valstīm Eiropas austrumos un dienvidos, apliecinot, ka šajos gados iespējams būtiski mainīt valsts attīstības virzienu. Esam pietiekami nobrieduši, lai savā pieredzē dalītos ar citiem, taču vienlaikus mums jāizvirza jauni un drosmīgi mērķi,” aicināja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa akcentēja Baltijas valstu stingro atbalstu Ukrainai un iestāšanos par integrāciju Eiropas Savienībā. “Mēs nelokāmi esam atbalstījuši Ukrainu un turpināsim to darīt nesavtīgi. Mēs tāpat cieši iestājamies arī par Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā,” teica D.Mieriņa, uzsverot, ka ikviena baltieša pienesums Ukrainai pārsniedz 1000 eiro gadā. Saeimas priekšsēdētāja arī aicināja atbalstīt kampaņu “Sievietes sargā. Latvija atbalsta”, palīdzot Ukrainas aizstāvēm saņemt sievietes ķermenim piemērotu ekipējumu. “Šī ir iniciatīva, kurā mūsu atbalsts var glābt dzīvības,”…
Zanda Kalniņa-Lukaševica uzrunā zālē sēdošo auditoriju pie runātāja pults telpā ar vitrāžas logiem. Viņai blakus ir ekrāns ar prezentāciju un tekstu "Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā prezentācija un ekspertu paneļdiskusija".

Z. Kalniņa-Lukaševica: stiprinot valsts militārās spējas, jāstiprina cilvēku gribu aizstāvēt Latviju un uzticēšanos institūcijām

Piektdien, 23. oktobrī, atklājot  Saeimas Analītiskā dienesta veiktās izpētes par iedzīvotāju gribu aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā, rezultātu prezentāciju un paneļdiskusiju Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvijas drošības stiprināšanai līdztekus militārajām spējām būtiska ir arī sabiedrības pārliecība, piederības izjūta un uzticēšanās valstij. “Mēs ieguldām miljardus valsts aizsardzībā – modernā bruņojumā, robežas stiprināšanā un militārajās spējās. Taču tikpat būtisks ir jautājums par Latvijas sabiedrības gatavību sargāt mūsu zemi, mūsu valsti. Izpētē secinātais – tikai 37 procenti iedzīvotāju ir gatavi aizsargāt Latviju militāri, bet 60 procenti nemilitāri – var būt satraucoši, bet vienlaikus arī pamudinājums izlēmīgi rīkoties,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica. Uzrunājot klātesošos, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka visaptveroša valsts aizsardzība nozīmē, ka atbildība par valsts drošību gulstas ne tikai uz bruņotajiem spēkiem un drošības dienestiem, bet uz visu sabiedrību. “Visaptveroša valsts aizsardzība balstās katra cilvēka iesaistē un atbildīgā attieksmē pret drošību. Ikviens var sniegt…
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns Igaunijas parlamenta sēžu zālē

Jānis Vucāns Tallinā aicina paātrināt Baltijas valstu sadarbību zinātnē un izglītībā

Izglītība un zinātne ir mūsu nākotnes pamats, tāpēc Baltijas valstīm ir jāpaātrina dažādu jaunu, laikmeta prasībām atbilstošu sadarbības risinājumu ieviešanu šajās jomās. To uzsvēra Baltijas Asamblejas (BA) viceprezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns piektdien, 23.oktobrī, piedaloties BA gadskārtējā sesijā Tallinā. J.Vucāns sacīja, ka izglītības jomā Baltijas valstis šobrīd demonstrē nozīmīgu progresu mākslīgā intelekta rīku izmantošanā. “Baltijas valstis ir uzsākušas dažādas iniciatīvas, lai ieviestu mākslīgā intelekta rīkus skolās un atbalstītu skolotājus un skolēnus. Taču tehnoloģijām ir jāpalīdz skolēniem domāt, nevis jādomā viņu vietā,” sacīja J.Vucāns. Viņš arī akcentēja, ka ir jāaizsargā mūsu – latviešu, igauņu un lietuviešu – valodas digitālajā pasaulē un tām jāieņem nozīmīga vieta nākotnes tehnoloģiju lietojumos. Viņš atzina, ka zinātnes jomā Baltijas valstīm ir labi sadarbības piemēri starp universitātēm un pētniekiem, taču saskaramies arī ar izaicinājumiem. Kā piemērus viņš minēja Baltijas Zinātnes fonda un Inovatīvo daļiņu terapijas centra efektīvai vēža ārstēšanai izveidi. “Par šīm iniciatīvām diskutējam jau…
Skatīt Saeimas ziņu arhīvu

Jaunākās fotogalerijas

Visas fotogalerijas (atveras jaunā cilnē)
Skatīt Saeimas ziņu arhīvu

Līdzdalības telpa

Apmeklē Saeimu!

Iepazīsti Saeimas darbu klātienē – apskati vēsturisko Saeimas namu un Sēžu zāli, kā arī uzzini, kā top Latvijas likumi. Ekskursijas ir bez maksas un notiek latviešu un angļu valodā.

Pieteikties ekskursijai

Noderīgi

Delegācijas un deputātu sadarbības grupas ar citu valstu parlamentiem

Mediju akreditācija, iespējas un informācija par autortiesībām

Kā uzrakstīt un iesniegt

Vakances, darba meklēšana un prakses iespējas Saeimā

Sabiedrības iniciatīvas un to izskatīšana Saeimā

Jauniešu Saeima, Ēnu diena un prakses iespējas Saeimā

Parlamenta vēsture

Iepazīsti parlamenta vēsturi

Latvijas parlamenta stāsts no Satversmes sapulces līdz mūsdienām – visi sasaukumi un to sastāvi, Saeimas nama vēsture, mākslas darbi un relikvijas, kā arī parlamentārisma ceļš cauri okupācijai līdz neatkarības atjaunošanai

Parlamenta vēsture

Frakciju viedokļi

Raidījums “Frakciju viedokļi” tradicionāli tiek translēts pēc kārtējās Saeimas sēdes. Tajā piedalās pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas, lai paustu frakcijas viedokli par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām politiskajām aktualitātēm.

Rindā izvietoti mikrofoni un galda lampas uz pulēta koka galda Saeimas Sēžu zālē ar vēsturisku interjeru fonā.