Likums

2008. gada 9. decembris

LATVIJAS REPUBLIKAS

SAEIMAS PREZIDIJAM

Lūdzam Saeimas prezidiju ziņot par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un saskaņā ar Saeimas Kārtības Ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 2008. gada 11. decembra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaujot to sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lapas

2. Likumprojekta anotācija uz 4 lapām

Saeimas deputāti:

1. _________________________

2. _________________________

3. _________________________

4. _________________________

5. _________________________

Grozījums “Valsts pārvaldes iekārtas likumā”

Izdarīt “Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministra Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2008, 14.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 96. pantu šādā redakcijā:

“96. pants. Amatu un darbu savienošanas ierobežojumi valsts pārvaldē.

(1) Tiešās pārvaldes iestāžu, atvasināto publisko personu un pastarpināto valsts iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, ir atļauts savienot sava amata vai darba pildīšanu ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darbiem citās tiešās pārvaldes iestādēs, atvasinātajās publiskajās personās vai pastarpinātās valsts iestādēs. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks savieno sava amata vai darba pildīšanu ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionālā sportista un radošā darba veikšanu minētajās iestādēs.

(2) Ministru kabinets šā panta pirmajā daļā minētajiem darbiniekiem var noteikt arī citus amata un darba savienošanas ierobežojumus vai atvieglojumus.”

Likums stājas spēkā 2009. gada 1. martā.

Normatīvā akta projekta

grozījumi „Valsts pārvaldes iekārtas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Spēkā esošie likumi nosaka vispārējos un speciālos amata savienošanas ierobežojumus tikai valsts amatpersonām. Savukārt, tiešās pārvaldes iestāžu, atvasināto publisko personu un pastarpināto valsts iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, ir atļauts neierobežoti savienot sava amata vai darba pildīšanu. Tādējādi, minēto kategoriju darbinieki vienlaikus var pildīt jebkuru darbu vai amatu valsts, pašvaldību, kā arī privātajās institūcijās. Turklāt, ar likumu netiek ierobežots savienojamo amatu un darbu skaits.

Tādējādi, tiek radīta sociāli netaisnīga situācija, un var tikt apdraudēta kvalitatīva šo darbinieku amata un darba pildīšana. Īpaši aktuāla minētā problēma ir valsts finanšu krīzes situācijā, kad, pieaugot bezdarbam un samazinoties darbavietām, atsevišķu kategoriju tiešās pārvaldes iestāžu, atvasināto publisko personu un pastarpināto valsts iestāžu darbinieki vienlaikus pilda neierobežotu skaitu amatu un darbu minētajās iestādēs.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts novērš minētās nepilnības, kas apdraud valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu pildīšanu un rada sociāli netaisnīgu situāciju.

Valsts pārvaldes iekārtas likums tiek papildināts ar jaunu 96. pantu, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes iestāžu, atvasināto publisko personu un pastarpināto valsts iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, ir atļauts savienot sava amata vai darba pildīšanu ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darbiem citās tiešās pārvaldes iestādēs, atvasinātajās publiskajās personās vai pastarpinātās valsts iestādēs.

Minētais skaita ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad šo iestāžu darbinieki, kas nav valsts amatpersonas, ieņem papildu amatu vai veic papildu darbu privātajās institūcijās. Tāpat šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks savieno sava amata vai darba pildīšanu ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionālā sportista un radošā darba veikšanu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, atvasinātajās publiskajās personās un pastarpinātajās valsts iestādēs.

3. Cita informācija

Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Grozījumi finanšu krīzes situācija mazina sociālo spriedzi un sociālo netaisnību

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nodrošina racionālāku un sabalansētāku cilvēku resursu izmantošanu

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Veido taisnīgāku sociālo vidi un nodrošina sabalansētāku un sociāli taisnīgāku valsts finanšu krīzes pārvarēšanas procesu.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Budžeta ieņēmumus nepalielina

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Budžeta izdevumus nepalielina

3.Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav veikts

6. Cita informācija

Nav attiecināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam tiek dotas tiesības noteikt tiešās pārvaldes iestāžu, atvasināto publisko personu un pastarpināto valsts iestāžu darbiniekiem citus amata vai darba pildīšanas ierobežojumus vai arī atvieglojumus,

2. Cita informācija

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas notikušas ar Saeimas juridiskā biroja konsultantiem

5. Cita informācija

Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms