17

 

 

 

 

 

 

 

 

2008. gada 9. decembris

 

LATVIJAS REPUBLIKAS

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Lūdzam Saeimas prezidiju ziņot par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” un saskaņā ar Saeimas Kārtības Ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 2008. gada 11. decembra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaujot to sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

 

Pielikumā:             1. Likumprojekts uz 1 lapas

                        2. Likumprojekta anotācija uz 4 lapām

 

 

Saeimas deputāti:

 

 

1. _________________________                                 

 

2. _________________________                     

 

3. _________________________                                 

 

4. _________________________                                 

 

5. _________________________                                 


Likumprojekts

 

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

 

            Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2006, 2., 20.nr.; 2007, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

            1. Papildināt 6. pantu ar otro daļu šāda redakcijā:

“(2) Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar ne vairāk kā diviem amatiem  vai darba veikšanu citā valsts vai pašvaldību institūcijā, ja vien tas nerada interešu konfliktu vai arī netraucē tai pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus.”

 

            2. Papildināt 7. pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Personai, pārstāvot Latvijas valsts vai pašvaldību intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts ieņemt ne vairāk kā divus amatus kapitālsabiedrību padomē vai valdē.”

 

Likums stājas spēkā 2009. gada 1. martā.

 

 

Normatīvā akta projekta

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Spēkā esošais likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – IKL) 7. pants nosaka speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus. Minētais pants nosaka, kādus amatus vai darbus var veikt noteiktu kategoriju valsts amatpersonas. Likums ierobežo valsts amatpersonas, tikai nosakot atļauto amatu un darbu veidus, bet atļaut valsts amatpersonām vienlaikus pildīt neierobežotu skaitu atļauto amatu un darbu valsts un pašvaldību institūcijās.

Analogu reglamentāciju IKL nosaka arī personām, kuras pārstāv Latvijas valsts un pašvaldību intereses kapitālsabiedrībā un, tādējādi, iegūst valsts amatpersonas statusu.

Tādējādi, var tikt traucēta kvalitatīva valsts amatpersonas pienākumu pildīšana. Īpaši aktuāla minētā problēma ir valsts finanšu krīzes situācijā, kad, pieaugot bezdarbam un samazinoties darbavietām, atsevišķu kategoriju valsts amatpersonas vienlaikus pilda neierobežotu skaitu amatu un darbu valsts un pašvaldību institūcijās.

 

 2.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts novērš minētās nepilnības, kas apdraud valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu pildīšanu un rada sociāli netaisnīgu situāciju.

Pirmkārt, IKL likuma 6. pants tiek papildināts ar otro daļu, kas nosaka, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar ne vairāk kā diviem amatiem vai darba veikšanu citā valsts vai pašvaldību institūcijā, ja vien tas nerada interešu konfliktu vai arī netraucē tai pildīt valsts amatpersonas pamata pienākumus.

Otrkārt, IKL likuma 7. pants tiek papildināts ar divpadsmito daļu, kas nosaka, ka personai, pārstāvot Latvijas valsts vai pašvaldību intereses kapitālsabiedrībā, ir atļaut ieņemt ne vairāk kā divus amatus kapitālsabiedrību padomē vai valdē.

 

 3. Cita informācija 

Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Grozījumi finanšu krīzes situācija mazina sociālo spriedzi un sociālo netaisnību

 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nodrošina racionālāku un sabalansētāku cilvēku resursu izmantošanu

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms    

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms    

 

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

Veido taisnīgāku sociālo vidi un nodrošina sabalansētāku un sociāli taisnīgāku  valsts finanšu krīzes pārvarēšanas procesu.

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

Nav attiecināms    

 

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms    

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1.      Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

 

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Budžeta ieņēmumus nepalielina

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

 

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Budžeta izdevumus nepalielina

3.Finansiālā ietekme:

 

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav veikts

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Papildus normantīvie akti nav jāizdod

 

 2. Cita informācija

Nav attiecināms      

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms      

 

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms      

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

 

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas notikušas ar Saeimas juridiskā biroja konsultantiem

 

 5. Cita informācija

Nav attiecināms    

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas

 

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 4. Cita informācija

Nav attiecināms