17

 

 

 

 

 

 

 

 

2008. gada 9. decembris

 

LATVIJAS REPUBLIKAS

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Lūdzam Saeimas prezidiju ziņot par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” un saskaņā ar Saeimas Kārtības Ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 2008. gada 11. decembra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaujot to sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

 

Pielikumā:             1. Likumprojekts uz 1 lapas

                        2. Likumprojekta anotācija uz 5 lapām

 

 

Saeimas deputāti:

 

 

1. _________________________                                 

 

2. _________________________                     

 

3. _________________________                                 

 

4. _________________________                                 

 

5. _________________________                                 


Likumprojekts

Grozījums “Darba likumā”

            Izdarīt “Darba likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministra Kabineta Ziņotājs 2001, nr.15; 2003, nr.2; 2004, nr.5; 2004, nr.10; 2005, nr.12; 2005, nr.22; 2006, nr.21) šādu grozījumu:

            Izteikt 108. pantu šādā redakcijā:

“108.pants. Priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā”

(1) Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

(2) Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tiem darbiniekiem:

1) kuri pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši ilgāku laiku;

2)  kuri pie attiecīgā darba devēja cietuši nelaimes gadījumā darbā vai saslimuši ar arodslimību;

3) kuri audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu invalīdu vecumā līdz 16 gadiem;

4)  kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie;

5)  kuru ģimenes locekļiem nav pastāvīga ienākuma;

51) kuriem nav citu pastāvīgu ienākumu;

6)  kuri ir invalīdi vai slimo ar staru slimību;

7) kuri piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;

8) kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem;

9) kuri, nepārtraucot darbu, kādā izglītības iestādē apgūst profesiju (amatu, arodu);

10) kuriem piešķirts politiski represētās personas statuss.

(3) Neviena no šā panta otrajā daļā minētajām priekšrocībām nav prioritāra salīdzinājumā ar pārējām, bet prioritāte ir darbiniekam, kuram ir vairāk šā panta otrajā daļa minēto priekšrocību.

 

Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Normatīvā akta projekta

grozījumi „Darba likumā”

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Darba likuma (turpmāk – DL) 108. pants reglamentē priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Spēkā esošais DL 108. panta otrajā daļā uzskaitīti desmit gadījumi, kuriem pastāvot, ir priekšrocības turpināt darba attiecības, ja tiek samazināts darbinieku skaits un attiecīgo darbinieku darba ražīgums un kvalifikācija ir līdzīga.

Savukārt, DL 108. panta trešā daļa nosaka, ka neviena no 108. panta otrajā daļā minētajām priekšrocībām nav prioritāra salīdzinājumā ar pārējām.

Spēkā esošā DL 108. panta normas satur divas būtiskas nepilnības.

Pirmkārt. Priekšrocību uzskaitījums ir nepietiekams un neietver vienu būtisku sociāla rakstura priekšrocību. Šobrīd, ja vairākiem darbiniekiem ir līdzīgi darba rezultāti un darba kvalifikācija, tad priekšrocības turpināt darba attiecības nav darbiniekam, kuram minētais amats vai darbs ir vienīgais pastāvīgais ienākuma avots, salīdzinot ar darbiniekiem, kuriem ir vēl citi pastāvīgi ienākumu avoti.

Tādējādi spēkā esošais DL 108. pants pieļauj izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kuriem minētais darbs vai amats ir vienīgais, bet pieļauj tās turpināt ar darbiniekiem, kuri vienlaikus pilda vairākus amatus un darbus, un kuriem ir vairāki ienākumu avoti.

Turklāt, nav saprotams, kādēļ līdz šim likumdevējs, kā priekšrocību DL 108. panta otrajā daļā, ir minējis pastāvīgu ienākumu neesamību darbinieka ģimenes locekļiem, bet nav šo priekšrocību attiecinājis uz pašu darbinieku.

Otrkārt. DL 108. pants nereglamentē situāciju, kā jārīkojas darba devējam gadījumā, kad vairākiem darbiniekiem, kuru darba vieta vai amats tiek likvidēts, vienlaikus ir viena vai vairākas DL 108. panta otrajā daļā uzskaitītās priekšrocības. Spēkā esošais likums pieļauj sociāli netaisnīgu rīcību, ka darba attiecības tiek izbeigtas ar darbiniekiem, kuriem ir vairākas priekšrocības, bet turpinātas ar darbiniekiem, kuriem ir tikai viena priekšrocība.

 

 2.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts novērš divas iepriekš minētās nepilnības, kas rada sociāli netaisnīgu situāciju.

Pirmkārt, DL 108. panta otrā daļa tiek papildināta ar jaunu normu, kas dod priekšrocību saglabāt darba attiecības arī tad, ja darbiniekam pašam nav citu pastāvīgu ienākumu avotu.

Otrkārt, DL 108. panta trešā daļa tiek papildināta ar nosacījumu, kas rada prioritāti saglabāt darba attiecības tiem darbiniekiem, kuriem vienlaikus ir vairāk DL 108. pantā uzskaitīto priekšrocību.

 

 3. Cita informācija 

Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Grozījumi finanšu krīzes situācijā mazina bezdarbu

 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Nodrošina racionālāku un sabalansētāku cilvēku resursu izmantošanu.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Samazina darba strīdu skaitu, darba slodzi valsts iestādēm un tiesām.

 

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

 

 

5.2. nodarbinātība 

Veido taisnīgāku sociālo vidi un nodrošina sabalansētāku un sociāli taisnīgāku valsts finanšu krīzes pārvarēšanas procesu.

 

Bremzē bezdarba palielināšanos.

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

Nav attiecināms    

 

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms    

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1.      Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Budžeta ieņēmumus nepalielina

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Tiek radīts tiesisks instruments, kā sociāli taisnīgi samazināt slodzi uz valsts sociālo budžetu.

 

 

 

 

 

Bremzējot bezdarbnieku skaitu pieaugumu samazinās pašvaldību nepieciešamība izsniegt pabalstus bezdarbniekiem.

3.Finansiālā ietekme: 

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Pozitīva

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

 

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 Nav veikts

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un, vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod

 

 2. Cita informācija

Nav attiecināms      

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms      

 

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms      

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 

2.tabula

 

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām, un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas notikušas ar Saeimas juridiskā biroja konsultantiem

 

 5. Cita informācija

Nav attiecināms    

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas

 

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 4. Cita informācija

Nav attiecināms