10.12.2008.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija iesniedz otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.966/Lp9) (Steidzams).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta otrajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Steidzams

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

( Reģ. nr.966/Lp9 )

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Iesniegtie priekšlikumi (14)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums	Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā	1	Juridiskais birojs Izteikt likuma nosaukumu daudzskaitlī.	Atbalstīts	Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
	Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.; 2008, 3., 15.nr.) šādu grozījumu:				Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.; 2008, 3., 15.nr.) šādus grozījumus:
B sadaļa. Jūrlietu pārvalde 4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas (1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija).
(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Drošības policija, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu un 10.05.2007. likumu)
6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence (1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:
1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;
1^1) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;
2) apstiprina kuģu dokumentāciju;
3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;
4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;
5) veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;
6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;
7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;
8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;
9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;
10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;
11) (izslēgts ar 10.11.2005. likumu);
12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;
13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;
14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;
15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;
17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;
18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu no kuģošanas drošības viedokļa;
19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;
20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;
21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;
21^1) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;
22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;
23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;
24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;
25) uzrauga, lai komersanti, kas komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu prasībām, kuras noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos;
26) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
27) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;
28) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu.
(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši "Likumam par ostām".	Izslēgt 6.panta otrās daļas otro teikumu.	2	Juridiskais birojs Aizstāt 6.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “Ministru kabinets nosaka” ar vārdiem “Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka”.	Atbalstīts	1. 6.pantā: aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “Ministru kabinets nosaka” ar vārdiem “Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka”; izslēgt otrās daļas otro teikumu.
(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.
(3^1) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:
1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijas direktoram. Latvijas Jūras administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;
2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas direktors, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.
(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004.  likumu, 10.11.2005. likumu, 15.06.2006. likumu, 10.05.2007. likumu un 19.06.2008. likumu)
7.pants. Krasta apsardzes kompetence (1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:
1) sadarbībā ar Valsts vides dienestu kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;
2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;
3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem, kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem;
4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk - GMDSS) darbību, Automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk - AIS) krasta sakaru tīkla darbību un Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas darbību, kā arī šīs sistēmas savietojamību ar Eiropas Kopienas sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju.		3	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Likuma 7.panta pirmās daļas ceturtajā punktā: izslēgt vārdus „(turpmāk - AIS)”.	Atbalstīts	2. 7.panta pirmajā daļā: izslēgt 4.punktā vārdus “(turpmāk — AIS)”;
5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu.
		4	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Likuma 7.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu sesto punktu šādā redakcijā: „6) pilda Nacionālā 24/7 kontaktpunkta funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas ietvaros.”	Atbalstīts	papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) pilda Nacionālā 24/7 kontaktpunkta funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas ietvaros.”
(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.
(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)
11.pants. Kuģu drošības prasības (1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:
1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;
2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;
3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);
4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);
5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);
6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);
7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem un tās 1996.gada protokols;
8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);
9) 2005.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi;
10) 2001.gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli.
(2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:
1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;
2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;
3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;
4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;
5) ostu un kuģu drošību;
6) zvejas kuģu reģistrāciju;
7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;
8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;
9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;
10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;
11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;
12) kuģa ugunsdrošību;
13) vides piesārņojuma novēršanu;
14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;
15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;
16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;
17) kuģa tilpību;
18) kuģa kravas zīmi;
19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;
20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;
21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;
22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;
23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;
24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;
25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām;
26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību;
27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.
(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.
(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā mēra kuģa tilpību un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu, 15.06.2006. likumu, 10.05.2007. likumu un 19.06.2008. likumu)
		5	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Likuma 11.pantu papildināt ar devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Ministru kabinets nosaka kārtību par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.6
		6	Atbildīgā komisija Papildināt likuma 11.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka īpašas stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem.”	Atbalstīts	3. Papildināt 11.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka īpašas stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem.”
12.pants. Kuģu karoga valsts uzraudzība (1) Kuģu karoga valsts uzraudzība šā likuma izpratnē ir kontrole attiecībā uz kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, to skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.
(2) Kuģu karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpe garantētu cilvēku dzīvības un veselības, vides un kravas aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā.
(3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs var noteikt starptautisko normatīvo aktu piemērošanas kārtību attiecībā uz:		7	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Likuma 12.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: „(3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, Ministru kabinets nosaka kārtību attiecībā uz:	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 8
1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem;			1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem;
2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu;			2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu;
3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu;			3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu;
4) kuģu aprīkojuma pārbaudēm; 5) kuģu klases pārbaudēm; 6) klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzību un atzīto aizsardzības organizāciju uzraudzību un sertifikāciju; 7) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)		8	4) kuģu klases pārbaudēm.” Atbildīgā komisija Izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību attiecībā uz: 1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem; 2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu; 3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu; 4) kuģu klases pārbaudēm.”	Atbalstīts	4. Izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību attiecībā uz: 1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem; 2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu; 3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu; 4) kuģu klases pārbaudēm.”
45.pants. Radioziņojumi (1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām. Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu un kuģu sniegto aizsardzības informāciju.
(2) (Izslēgta ar 28.10.2004. likumu).
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma AIS krasta sakaru tīkla darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)		9	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Likuma 45.panta trešajā daļā: izslēgt vārdus „AIS krasta „.	Atbalstīts	5. Izslēgt 45.panta trešajā daļā vārdus “AIS krasta”.
Pārejas noteikumi 1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.101 “Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem”;
2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.58 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos”;
3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi nr.146 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”;
4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.
2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.
3. (Izslēgts ar 30.10.2003.  likumu).
4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. (30.10.2003.  likuma redakcijā)
5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (30.10.2003.  likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)
6. Šā likuma 26.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
7. Grozījumi šā likuma 27.pantā (par panta trešās daļas otrā teikuma izslēgšanu un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod šā likuma 17.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 26.panta otrajā daļā minētos noteikumus. (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu un 19.06.2008. likumu)
10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 19.panta piektajā daļā un 27.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
11. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (10.11.2005.  likuma redakcijā)
12. Līdz šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemērojami šādi Satiksmes ministrijas normatīvie akti:
1) Satiksmes ministrijas 2003.gada 3.septembra noteikumi Nr.22 “Noteikumi par tehniskajām prasībām navigācijas līdzekļiem”;
2) Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumi Nr.26 “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība”;
3) Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.decembra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu un ūdensceļu iezīmēšanu dabā”;
4) Satiksmes ministrijas 2004.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.8 “Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība”. (10.11.2005.  likuma redakcijā)
13. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 51.panta astotajā daļā minētos noteikumus. (10.05.2007.  likuma redakcijā)
14. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs šā likuma 8.^1pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk ar 2010.gada 1.janvāri. Līdz brīdim, kad šā likuma 8.^1pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, tās realizāciju nodrošina Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļa. (10.05.2007.  likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu un 19.06.2008. likumu)
15. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumi Nr.727 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" sniegto maksas pakalpojumu cenrādi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (19.06.2008. likuma redakcijā)		10 11	Juridiskais birojs Aizstāt pārejas noteikumu 15.punktā vārdus “Līdz šo noteikumu izdošanai” ar vārdiem “Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai”. Atbildīgā komisija Aizstāt pārejas noteikumu 15., 16. un 18.punktā vārdus “Līdz šo noteikumu izdošanai” ar vārdiem “Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai”.	Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.11 Atbalstīts	6. Pārejas noteikumos: aizstāt 15., 16. un 18.punktā vārdus “Līdz šo noteikumu izdošanai” ar vārdiem “Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai”;
16. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.856 "Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem". (19.06.2008. likuma redakcijā)
17. Grozījumi šā likuma 26.panta ceturtajā, piektajā un ses tajā daļā attiecībā uz atpūtas kuģu vadītāju apmācību un sertificēšanu stājas spēkā 2009.gada 1.februārī. (19.06.2008. likuma redakcijā)
18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.februārim izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.994 "Noteikumi par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu un apmācību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (19.06.2008. likuma redakcijā)
		12	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „ 19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 11.panta devītajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1042 „Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.13
		13	Atbildīgā komisija Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „ 19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 11.panta devītajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1042 „Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.”	Atbalstīts	papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: “19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 11.panta devītajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1042 “Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem”.”
		14	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar nosacījumu par grozījuma likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.