Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 16.oktobra sēdi.
Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto Saeimas šodienas sēdes darba
kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas
šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 45.punktu – likumprojekta „Latvijas-Šveices
sadarbības programmas vadības likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Nav! Piekrīt!”)
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas
šodienas, 16.oktobra, sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šīs pašas komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, un
ietvert to sadaļā, kurā ir Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Un
viņi vēlas, lai mēs iekļautu šo darba kārtības punktu pirms visiem apstiprinātās
darba kārtības punktiem, tātad kā pirmo darba kārtības punktu sadaļā „Prezidija
ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles:
„Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Juridiskā komisija lūdz pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu (pirms otrā lasījuma) likumprojektam „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” līdz 2008.gada 20.oktobrim un
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā attiecīgo Saeimas lēmuma projektu un
izskatīt to pēc darba kārtības 44.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem
grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz
izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma
projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” otrajam lasījumam” līdz
šī gada 21.oktobra pulksten 17.00”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šāda darba
kārtības punkta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījumi
Militārā dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 Saeimas deputātu iesniegumu ar
lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 Saeimas deputātu iesniegumu ar
lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt šodienas sēdes darba
kārtību. Sākam ar pirmo sadaļu – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Nacionālās drošībās likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Informācijas
atklātības likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bendrātes, Circenes, Zaķa,
Mūrnieces un Gravas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku,
atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts par
Starptautiskās veco ļaužu dienas iekļaušanu Latvijas gada kalendārā. Šo
likumprojektu iesniegt nav rosinājis vēlēšanu tuvums. Kā jau jūs saprotat, līdz
vēlēšanām vēl ir ļoti tālu. Tāpat to nav rosinājis arī nekādu svētku tuvums,
jo svētki ir pagājuši. Bet patiešām šie svētki, ar ko saistīta šī Veco ļaužu
diena, tas ir, 1.oktobris, ir nupat kā pagājuši. Latvijas daudzās pašvaldībās,
piemēram, Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Smiltenē, Daugavpilī un citur, 1.oktobrī
atzīmēja Veco ļaužu dienu. Un es internetā izlasīju, ka daudz kur šajā dienā
notika gan koncerti, kas veltīti vecajiem ļaudīm, gan ekskursijas, gan svētku
pasākumi, bet Rīgā pat bija nūjošanas pārgājiens, lai stiprinātu veselību un
tuvāk iepazītu rudenīgo pilsētvidi.
Es šajā dienā biju uzaicināta piedalīties veco ļaužu nevalstisko
organizāciju sadarbības tīkla „Dzīvotprieks” rīkotajos godos tepat Rīgas
pievārtē – Garkalnes pašvaldībā. Sadarbības tīkls „Dzīvotprieks” šogad svin
savu piekto gadskārtu. Tas šobrīd apvieno 30 nevalstiskās organizācijas, un to skaits
ar katru gadu arī palielinās. Līdzās veco ļaužu apmācībām, lai spētu
veiksmīgāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos un politikas veidošanas
procesos, līdzās konkrētai darbībai, veco ļaužu interešu aizstāvēšanai un
problēmu risināšanai sadarbības tīkls „Dzīvotprieks” vecos ļaudis jau trīs
gadus rosina 1.oktobrī atzīmēt Veco ļaužu dienu, kā to jau kopš 1991.gada ir
aicinājusi darīt ANO Ģenerālā Asambleja un kā to dara visapkārt Eiropā.
Sadarbības tīkla „Dzīvotprieks” atbildīgā dalīborganizācija
„Baltā māja” visām Saeimas frakcijām ir atsūtījusi lūgumu iekļaut valsts gada
kalendārā 1.oktobri kā atzīmējamu Starptautisko veco ļaužu dienu. Tātad tā ir
pašu veco ļaužu vēlme šādu dienu atzīmēt vienu reizi gadā.
Var, protams, vaicāt, ko tas spēj dot vecajiem ļaudīm šajos
grūtajos laikos, bet, 1.oktobrī esot Garkalnē, kur vienā zālē bija sapulcējies
vairāk nekā 100 vecu, saposušos un smaidošu cilvēku no tālām un tuvām Latvijas
vietām, varēja tomēr nepārprotami saprast, ka ir svarīgi ne tikai tas, ko tu ieliec
maciņā un mutē, bet arī tas, kas ir saistīts ar sapratnes, ar prieka un līdzcilvēku
uzmanības vairošanu. Tāpat kā katrs jauns cilvēks, arī ikviens vecs cilvēks sapņo,
priecājas, cenšas saprast, pieņem, gaida, mierina, mīl un skumst, piekāpjas un cer.
Un tad lai arī atspoguļojas tas viņu svētkos 1.oktobrī! Lai veidojas jauna tradīcija
– 1.oktobrī visā Latvijā svinēt Veco ļaužu dienu, kas liktu arī izvērtēt, cik
daudz viņu labā ir darīts, un sapurināties, paveikt vairāk!
Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu par 1.oktobra iekļaušanu
valsts kalendārā, lai to atzīmētu kā Starptautisko veco ļaužu dienu, kā to ir
paši vecie ļaudis arī vēlējušies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Bendrātei.
Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Es saprotu, ka viņš vēlas
runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi!
Kolēģi!
Protams, vecie ļaudis ir pelnījuši uzmanību, tomēr ne šādā
formā. Tāpēc man ir alternatīvs priekšlikums: par svinamu dienu pasludināt to dienu,
kurā valdība būs nodrošinājusi cilvēka cienīgus dzīves apstākļus pensionāriem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs aicināt nenodot šo
likumprojektu komisijai? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes, Circenes, Zaķa,
Mūrnieces un Gravas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku,
atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
valsts budžetu 2009.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Vārds deputātei
Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Budžeta sastādīšana – tas ir katras
valdības svarīgākais darbs un uzdevums, jo budžetam ir jārada pārliecība ikvienam
šajā valstī, kādā veidā attīstīsies valsts, kādā veidā dzīvos ikviens no mums,
cik naudas viņš saņems un cik viņš varēs tērēt.
Tas, ko mēs redzam šodien, un tas, uz ko aicinājām jau pavasarī…
Jau pavasarī bija skaidrs, kāda būs ekonomiskā situācija, un mēs no šīs tribīnes
aicinājām, lai Saeima uzdotu valdībai izstrādāt plānu ekonomiskās krīzes
novēršanai. To ierosināja opozīcija, bet jūs to drošu roku, ar podziņu spiešanas
mehānismu, noraidījāt.
Šodien aizlido gājputni, sāk nākt apkures rēķini. Kas notiek
sabiedrībā un valdībā? Joprojām rūpju sarauktas pieres, joprojām ļoti lielas
runas. Bet realitāte? Realitāte – šodien Saeimā iesniegts budžets, kuru es gribētu
nosaukt par ilūziju budžetu. Ilūziju budžets, kurš, no vienas puses, balstīts uz ne
ar ko nepamatotu optimistisku prognozi. Divus procentus pieauguma nesola pat vislielākie
mūsu draugi un vislielākie optimisti. Tas nozīmē, ka nez vai pabeigsim nākamo gadu ar
1,85 procentus lielu budžeta deficītu.
No otras puses, tās ir ilūzijas par pildītiem solījumiem. Pareizāk
sakot, tie ir nepildīti un pat lauzti solījumi, kuri dažkārt ir noteikti pat likuma
formā. Tie ir lauzti solījumi, ka cilvēkiem tiks paaugstināta alga, tie ir lauzti
solījumi par to, ka reāli tiks samazināti budžeta izdevumi. Tā ir ilūzija, ka
izdevumi ir samazināti! Ir samazināts vēlmju saraksts, nevis bāzes izdevumi. Ir
apsolīts, ka samazinās sekretariātus. Ko mēs redzam? Viņu izdevumi ir paredzēti pat
uz nākamajiem diviem gadiem. Kā jau teicu – pilnīgas un absolūtas ilūzijas.
Ilūziju pasaulē parasti dzīvo narkomāni. Es negribētu, lai
latviešu tauta tiktu uzskatīta par narkomāniem, kuri dzīvo ilūzijā, ka viss ir
kārtībā, ka mēs nodrošinām šīs valsts attīstību. Ar šo budžetu valdošā
koalīcija ir pierādījusi savu bankrotu, savas politikas bankrotu, tādēļ nepieļausim
to, ka valdošās koalīcijas bankrots kļūst arī par mūsu valsts bankrotu. Tāpēc es
aicinu šo budžetu neatbalstīt.
Nav jau pirmais gads, kad budžetu neiesniedz likumā noteiktajā
laikā. Šo termiņu pārkāpušas vairākas valdības jau regulāri pēc kārtas.
1.oktobris ir tas termiņš, kad ir jāiesniedz likumprojekts, bet tas netiek iesniegts
jau regulāri. Varbūt tad sagaidīsim reālu, nevis ilūziju budžetu, lai valdība
beidzot nevis tikai rauc pieri, bet tomēr sēžas pie galda un sāk strādāt. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās
„par” likumprojekta nodošanu komisijām.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Gribu sākumā nocitēt
savas kolēģes un pat draudzenes Ausmas Kantānes vīru – nebaidos šo vārdu:
ģeniālo dzejnieku – Imantu Ziedoni, kas teica: „Ak, nedariet šo šodien,/ Ko
padarīt var rīt,/ No mana atvēziena/ Uzreiz trīs priedes krīt.” Un jūs zināt
nobeigumu šim skaistajam dzejolim: „Ja prasa, kas šeit atbild,/ Tad teic – viss
kolektīvs,/ Un tā tu vienmēr būsi/ No atbildības brīvs.” Bet nav jau vērts te
citēt dzejoļus un nav vērts mētāties ar tiem skaitļiem, un nav vērts runāt par to
slikto budžetu. Šis tik tiešām nav labs budžets, un tik tiešām šajā budžetā
ekonomiskais pieaugums ir prognozēts 2 procenti, deficīts – 1,85, un mēs zinām, kas
notiek tad, kad krustojas ieņēmumu plāni ar reālo dzīvi jeb ar reālo ekonomiku –
ar reālajiem ienākumiem valsts budžetā.
Līdz ar to es aicinu būt atbildīgiem, tai skaitā arī opozīcijas,
pozīcijas… Mēs nemitīgi mētājamies ar frāzēm: opozīcijas, pozīcijas
frakcijas… Ir jānodod budžets! Šobrīd ir jānodod budžets, jāstrādā pie šī
budžeta! Jāstrādā man, jāstrādā Kariņa kungam, Repšes kungam, Āboltiņas
kundzei, jāsauc palīgā Rimšēvičs un ko tikai vēl gribat! Tas budžets ir jāuztaisa
labāks, nekā ir, un, lai to varētu taisīt labāku, tas ir jānodod šodien komisijām.
Politiķi jau dzīvo un tiešām atbild kā kolektīvs. Tur vienai
partijai dod balsis nākamajās vēlēšanās… bet mēs šobrīd nevaram cīnīties par
balsīm. Mums šodien, sākot strādāt pie budžeta un to pavadošās nodokļu likumu
paketes, ir jāstrādā pie Latvijas nākotnes. Es nedomāju, ka šai valstij ir daudz
bijušas tik izšķirīgas reizes kā šis gads – šī gada budžets un nākošā gada
budžeta realizācija.
Tā ka, dāmas un kungi, aicinu nobalsot „par”! Arī tos, kas sevi
sauc par opozīciju, un arī tos, kas dalās frakcijā un kam ir visdažādākie iebildumi
pret šajā budžetā ierakstīto.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam” nodošanu visām Saeimas
komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 36, atturas – 1.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””
nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. Viņš runās „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību
likumprojektam, ko, iespējams, daudzi nav pat izlasījuši vai iedziļinājušies, kas
tas ir. Tas faktiski ir diemžēl bēdīgs ilustratīvs par to, kādā veidā strādā
šī valdība, kā koalīcija strādā, tas ir, ar lauztajiem solījumiem.
Šajā gadījumā runa ir par Vides ministrijas, manuprāt, agresīvo
nostāju, iekļaujot aizvien vairāk Latvijas teritorijas aizsargājamo teritoriju
statusā. 2005.gadā Saeima pieņēma likumu, kas paredzēja kārtību, kādā tiem,
varētu teikt, nelaimīgajiem zemes īpašniekiem, kuru zeme vai mantotā zeme pēkšņi
kļūst par aizsargājamo teritoriju, tā tiek kompensēta, respektīvi, kādā kārtībā
valsts atpērk no viņiem šo zemi. Tam likumam bija jāstājas spēkā
2008.-2009.gadā. Šie grozījumi paredz to, ka atliks zemes atpirkšanu līdz
2012.gadam tiem īpašniekiem, kuru zeme ar liegumiem faktiski ir pataisīta par
bezvērtīgu.
Manuprāt, šī ir viena no tām lietām, pret kurām mums kā
deputātiem ir asi jānostājas, jo šī kustība, pārņemot cilvēku zemi un pataisot to
par dabas rezervātiem, nav tik daudz politiski motivēta, argumentēta, cik ir
birokrātiski motivēta. Eiropas Komisija pieņem savas direktīvas „aklā” veidā,
mūsu valsts ierēdniecība cenšas un pārcenšas, iekļaujot aizvien vairāk Latvijas
teritorijas dabas liegumu zonā; sak, Dievs pasarg, mēs nevaram te neko ne ražot, ne
paši taisīt… ka viss būtu jāpērk no ārzemēm. Un tajā pašā laikā mēs pat
nespējam šiem cilvēkiem kārtīgi kompensēt viņu reālos zaudējumus, atpērkot viņu
zemi. Manuprāt, šis likumprojekts ir kā šķira noraidāms. Mēs nevaram ļaut
ierēdniecībai to patvaļu pār īpašnieku interesēm un tiesībām – ņemt šo
virsroku.
Ja mūsu valsts ierēdniecība vēlas pataisīt kādu teritoriju par
dabas aizsargājamo teritoriju, tad mums būtu jāieraksta likumā, ka to drīkst darīt
tikai tajā dienā, kad valstij ir nauda, ar ko atpirkt šo zemi. Tad, manuprāt, lai tik
taisa kaut visu Latvijas teritoriju par dabas parku, bet lai kāds par to maksā. Kamēr
kāds par to nemaksā šiem zemes īpašniekiem, manuprāt, šajā virzienā nedrīkstētu
iet.
Šis likumprojekts paredz līdz 2012.gadam kārtējo reizi atlikt šiem
cilvēkiem kompensāciju… Valsts neatpirks viņu zemes, un tas nav pareizi. Es
atkārtoju: tas nav pareizi! Es pievēršu tam uzmanību, jo domāju, ka nevienā
politiskajā partijā nav tādas nostādnes, ka valstij vajag atņemt privātīpašniekiem
viņu tiesības uz zemi. Bet tas ir reāli tas, kas notiek.
Es esmu to argumentējis valdībā, es to argumentēju Saeimā. Es
aicinu ikvienu iedziļināties šajā jautājumā, un mēs varam noraidīt šo konkrēto
likumprojektu. Mums ir plašas debates par budžetu kopumā, bet šis likumprojekts,
manuprāt, ir ārpus tā visa noraidāms, jo viņš ir vērsts pret jebkura īpašnieka
tiesībām, viņš ir pret to būtību, uz kādas mūsu valsts ir uzbūvēta. Un šis ir
rezultāts, ka politiķi neiedziļinās ierēdņu pašdarbībā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. Viņš acīmredzot runās
„par” likumprojekta nodošanu komisijām.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu nodot komisijai
izskatīšanai šo likumprojektu kaut vai tā paša viena iemesla dēļ. Kariņa kungs!…
Kariņa kungs… Viņu neinteresē šī problēma… (Troksnis zālē. No zāles:
„Kariņa kungs! Kariņa kungs!”) Kariņa kungs… Es atvainojos!
Ar vienu vārdu sakot, problēma ir tāda, ka šogad bija iespēja
pieteikties uz šīs zemes atpirkšanu. Tātad bija iespēja cilvēkiem savu zemi pārdot
valstij. Pieteicās nulle cilvēku. Kaut vai tāpēc vien šis likums ir jāver vaļā,
lai tiktu skaidrībā, kur ir šī nelaime un kāpēc situācija ir izveidojusies šāda.
Es ļoti ceru, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
tiks skaidrībā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis „par”, viens „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos”” nodošanu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 16, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Publisko aģentūru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Meža likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju
cietušajiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 33, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Ilgtermiņa
stabilizācijas rezerves likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par mērījumu vienotību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Vides aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts aizsardzības
finansēšanas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts komisijām
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Reklāmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Konkurences likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, kura vēlas runāt „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Runājot par budžetu kopumā, es teicu, ka tas ir ilūziju
budžets un ka tas ir lauzto solījumu budžets. Vesela virkne likumu grozījumu, šī
pakete, ko mēs nododam… ja jūs tajā rūpīgi ieskatāties, tā ir tieši tāda, kurā
netiek solīts cilvēkiem, kuri ir cietuši no noziegumiem… netiek solītas
kompensācijas. Cilvēkiem, uz kuru zemes valstij vajag nodarboties ar to, lai aizsargātu
tur dabas objektus, netiek solītas kompensācijas.
Šie grozījumi likumā „Par tiesu varu” ir viens no
visgrandiozākajiem piemēriem šīs valdības neprofesionalitātei un tādai rīcībai,
kas varētu vest uz valsts bankrotu. Tiesneši un tiesu darbinieki ir vienīgie, kuriem
algas palielinājums ir noteikts likumā; nevis šajos solījumos, kur arī ir rakstiski
dokumenti, bet noteikts likumā! Ir runa ne tikai par tiesnešiem. Ir runa par
tiesībsargājošām iestādēm, par prokuroriem, par Satversmes tiesas tiesnešiem, jo
viņiem visiem alga ir piesaistīta pie šī likuma. Tātad tā ir vesela virkne cilvēku,
kas rūpējas par mūsu drošību, par kārtību valstī, par to, lai mēs ticētu vienam
no demokrātiskas valsts pamatiem – tiesiskumam. Mēs ne vienu reizi vien no šīs
tribīnes esam runājuši par to, cik augsts ir tiesu prestižs. Augstākās tiesas
priekšsēdētājs teica: neiedodot šo algas paaugstinājumu, paaugstināsies korupcijas
riski. Neiedodot šo algas paaugstinājumu, palielināsies risks tam, ka noziedznieki
šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā jutīsies uz ielām daudz brīvāk. Jo – vai
prokurori spēs nodrošināt un uzturēt savas ģimenes un godprātīgi strādāt? Tas ir
jautājums. Bet galvenais jau nav tas, ka tie ir lauztie solījumi. Šis likumprojekts,
šie grozījumi… atbalstot šos grozījumus, mēs tiešām varam nonākt reālā
juridiskā strupceļā. Jo, paredzētos likuma grozījumus neizpildot, tiks pārkāpts
tiesiskās paļāvības princips. Un tas nozīmē, ka ikviens no Latvijas tiesnešiem vai
tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kurš uzskatīs, ka viņam pietiek spēka
sagatavot iesniegumu Satversmes tiesai, ar tādu vērsīsies, un arī Juridiskās
fakultātes 1.kursa students jums pateiks, ka, visdrīzāk, tā lieta ir simtprocentīgi
vinnēta. Tātad mēs šodien gatavojamies atbalstīt grozījumus, kuri ir viegli
atceļami Satversmes tiesas ceļā un kuri valstij rada kārtējo soli ceļā uz bankrotu.
Tāpēc es vēlreiz lūdzu – neatbalstīsim šādus likumprojektus!
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies
runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Grīņu dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Moricsalas dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Slīteres nacionālā parka likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo apstiprinātās
darba kārtības punktu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas darba
kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz virzīt šīs komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”
izskatīšanai pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā
komisijā, Saeimas šodienas sēdē un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”
kā pirmo punktu. Vai kolēģiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Nākamais darba kārtības punkts – Prezidija ziņojums par iesniegto
patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekts „Par ar valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību saistīto izdevumu samazināšanu”, ko iesnieguši deputāti
Zaķis, Kariņš, Āboltiņa, Repše, Rībena, Kampars, Grava, Bendrāte, Circene un
Reirs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli… ir jautājums, vai deputātiem
ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts sēdes darba
kārtībā. (No zāles: „Ir!”) Ja kaut viens deputāts iebilst, tādā
gadījumā mums, Saeimai, ir jālemj par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums tiek
iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, un saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šī
patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, viņš acīmredzot runās
„par”.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi!
„Jaunais laiks” piedāvā uzdot Ministru kabinetam izdarīt
mājasdarbu. To mājasdarbu, ko Ministru kabinets faktiski šobrīd nav veicis. Budžets,
kā mēs no Leiškalna kunga dzirdējām, ir sagatavots šā tā, diez ko kvalitatīvs tas
nav. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā es neteicu! Teicu, ka slikti!”) Mēs
piedāvājam palīdzēt Ministru kabinetam un sagatavot mājasdarbu līdz galam.
Leiškalns kungs apgalvo, ka budžets ir slikts… Nu, tam es arī
piekrītu.
„Jaunā laika” piedāvājums ir šāds. Ministru kabinetam būtu uz
pusi jāsamazina kapitālsabiedrību padomēs strādājošo skaits. Jūs visi labi zināt,
ka Latvijā ir virkne kapitālsabiedrību – „Latvenergo”, „Latvijas valsts
meži” un tā tālāk, un tā tālāk -, kuru padomes lielā mērā tiek izmantotas
kā barotavas politisko partiju pārstāvjiem. Mēs iesakām šo skaitu samazināt.
„Jaunais laiks” piedāvā arī atteikties no mēneša atlīdzības
valsts kapitāldaļu turētājiem. Jūs visi labi zināt, ka ir valsts sekretāri, tā
saucamie kapitāldaļu turētāji, un viņi par šo darbiņu, kurš īstenībā ir ļoti
grūti formulējams un neprasa absolūti nekādas pūles, katru mēnesi saņem pamatīgu
naudu. Mēs aicinām atteikties arī no visa tā.
Un visbeidzot – trešais, ko mēs piedāvājam. Ja nu tiek mainīti
šajās padomēs kandidāti, tad tas ir jādara konkursa kārtībā, nevis kā savādāk.
„Jaunais laiks” iesaka to visu uzdot Ministru kabinetam un
izdarīt, kamēr tas vēl ir iespējams. Kamēr budžets nav pieņemts, to var darīt, un
tas būs ne tikai ieguvums finanšu ziņā, bet arī labs signāls sabiedrībai par to, ka
Ministru kabinets ir gatavs iet uz reāliem savu izdevumu samazinājumiem, ne tikai
iesaldējumiem.
Paldies. Es aicinu to atbalstīt un iekļaut nākamās sēdes darba
kārtībā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. Viņš acīmredzot runās „pret”.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikt
lielu paldies „Jaunajam laikam” par šo ierosmi. Taču gribu teikt arī to, ka šī
ierosme nāk apmēram pusotru mēnesi par vēlu. Ministru prezidents jau ir iesaldējis
šīs dažādās padomēs nolemtās algas. Viņš ir ļoti nopietni ierobežojis arī
jebkuru prēmiju un jebkādu citu papildu atlīdzību izmaksu, viņš ir nodibinājis arī
darba grupu, kuras uzdevums ir optimizēt un sakārtot šo sistēmu.
Es aicinu „Jaunā laika” cilvēkus iesniegt šo priekšlikumu
rakstiski Ministru prezidenta izveidotajai darba grupai, un aicinu tāpēc kolēģus
balsot „pret” šā jautājuma iekļaušanu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” šī
patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Kariņa, Āboltiņas,
Repšes, Rībenas, Kampara, Gravas, Bendrātes, Circenes un Reira iesniegtā patstāvīgā
priekšlikumu – lēmuma projekta „Par ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību
saistīto izdevumu samazināšanu” – iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes
darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 36, atturas – 9. Lēmuma projekts – patstāvīgais priekšlikums – nav iekļauts
nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, bet saskaņā ar Kārtības rulli mēs
varam lemt par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām. Vai ir kāds
priekšlikums par nodošanu kādai no komisijām? Nav šāda priekšlikuma. Līdz ar to
šis patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.
Nākamais darba kārtības punkts ir Prezidija ziņojumi par
atvaļinājuma piešķiršanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira
Buzajeva priekšlikumu… es atvainojos, iesniegumu ar lūgumu piešķirt
viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 9.oktobrī, un Saeimas Prezidijs šo
atvaļinājumu ir piešķīris. Par to tiek ziņots Saeimas sēdē, bet šis jautājums
nav balsojams.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir piešķīris, pamatojoties uz deputāta Ainara
Latkovska iesniegumu, 9.oktobrī bezalgas atvaļinājumu deputātam Ainaram
Latkovskim. Arī par šī atvaļinājuma piešķiršanu tiek ziņots Saeimas sēdē, bet
šis jautājums nav balsojams.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam
„Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.442/Lp9) līdz
2008.gada 20.oktobrim”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija pēc Satiksmes
ministrijas ierosinājuma lūdz šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņu
uz otro lasījumu pagarināt līdz 20.oktobrim. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.442/Lp9) līdz 2008.gada
20.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts
līdz 2008.gada 20.oktobrim.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības
sadaļu – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”,pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāj! Kolēģi! Darba dokumenta numurs ir 3049.
Kā jau priekšsēža kungs teica, „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, kur
mēs labojam 3.pantu, palielina noguldījumu garantijas līdz 35 000 latu,
respektīvi, 50 000 eiro. Tas izriet no direktīvas prasības, jo pēc savas
būtības jau šībrīža summa, kas ir 14 000 lati, nosedz 97,5 procentus
noguldījumu. Šis ir drošības solis, Eiropas prasība un virziens uz to, lai nevienam
neizdodas šūpot šobrīd diezgan, es pat teiktu vairāk – ļoti stabilo Latvijas
komercbanku sistēmu.
Tā ka es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu pieņemt
steidzamības kārtā un pievērst uzmanību balsojumam par steidzamību. Tas šo
likumprojektu ļautu izsludināt ātrāk nekā tad, ja ir zems steidzamības balsojuma
procents Saeimā.
Tā ka aicinu atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Un tagad es aicinu nobalsot par
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Es gribētu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Komisija
salūkojusi dažas nianses pārejas noteikumos, kuri būtu labojami. Tāpēc es aicinu
priekšlikumus iesniegt šodien līdz pulksten 10.00 un likumprojektu izskatīt šodien.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jums ir iebildumi pret to, ka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 10.00 un ka likumprojektu
otrajā lasījumā izskatām šodienas sēdē? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem
nav iebildumu.
Paldies, Leiškalna kungs.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā… Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā par likumprojektu „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā” runās komisijas priekšsēdētājs Oskars
Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Vispārējās
izglītības likumā” trešajam lasījumam ir saņemti astoņi priekšlikumi. Divi
kolēģi deputāti – Circenes kundze un Šadurska kungs – iesnieguši
priekšlikumus, ko komisija vienbalsīgi noraidīja tāpēc, ka šie priekšlikumi runā
par izglītības politiku kopumā, bet mūsu komisija apņēmās skatīt šo daudzo
grozījumu paketi tikai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.
1. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums – netika
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums
– netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – deputāta Šadurska kunga priekšlikums –
netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Ā, es atvainojos, jā! Sākam debates. Debatēs
vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Spurdziņa kungs runāja ļoti pareizi, un deputāta
Šadurska priekšlikums nav jāatbalsta. Es neaicināšu Saeimu balsot par šo
priekšlikumu vai to atbalstīt. Bet kāpēc šāds priekšlikums vispār ir radies?
Pēc savas būtības jau tas nav nepareizs. Izglītības un zinātnes
ministrija, tās Vispārējās izglītības departaments veido politiku un normatīvos
aktus vispārējās un speciālās izglītības jomā. Tā tas ir. No juridiskās prakses
viedokļa likumā nekad netiek reglamentēts, kāda ministrijas struktūra veiks tos vai
citus normatīvos aktus. Un tas ir pareizi. Un tāpēc Šadurska priekšlikums ir
juridiski nekorekts.
Kāpēc es to iesniedzu? Godātie kolēģi! Satraucoša ir ziņa no
Izglītības un zinātnes ministrijas par centieniem apvienot divus vislielākos
departamentus – Vispārējās izglītības departamentu un Profesionālās
izglītības departamentu. Tās ir divas ministrijas pamatfunkcijas un apjoma ziņā –
vislielākais darbs. Visplašākais mums ir tieši vispārējās un profesionālās
izglītības iestāžu tīkls.
Šie divi departamenti absolūti noteikti nav apvienojami. Pirmkārt,
tāpēc, ka izglītības iestāžu tīkls… vienā ziņā tās ir pašvaldības
iestādes, bet otrā ziņā tās ir valsts iestādes. Tā ir pilnīgi dažāda pieeja,
tās ir pilnīgi dažādas izglītības sistēmas. To nevar veikt viens departaments.
No otras puses, ministrijā tad nonākam pie tās dīvainās
situācijas, ka ir viens darba departaments un vesela virkne uzraugošo un atbalstošo
departamentu. Nu, pēc vecā principa: „Viens strādā, desmit skatās.” Diez vai tas
ir pareizi.
Godātie kolēģi, es redzēju vienīgo veidu, kā, ievērojot varas
dalīšanas principu, pievērst jūsu uzmanību šim faktam, šai, manuprāt, nepamatotai
un kaitīgai apvienošanai, – ierosināju, kaut arī juridiski tas ir ne sevišķi
korekti, minēt šī departamenta nosaukumu likumā. Es saprotu, ka mēs to nedarīsim. Un
tomēr nākšana Saeimas tribīnē ir vienīgais veids, kā deputātam paust savu
viedokli.
Tāpēc, kolēģi, es ļoti aicinu pievērsties šim jautājumam. Es
aicinu koalīcijas partijas – visvairāk jau Zaļo un Zemnieku savienību – runāt ar
savu ministri, pārliecināt, ka šī apvienošana ir nevajadzīga, un mēģināt
optimizēt ministrijas darbu saprātīgā veidā, nevis saliekot kopā pilnīgi
nesavienojamas lietas.
Es neaicinu balsot par šo priekšlikumu. Spurdziņa kungs ļoti
pareizi teica – komisija skatās to, kas tai jāskatās. (No zāles dep.
A.K.Kariņš: „Atsauc to!”) Es nevēlos atsaukt šo priekšlikumu. Lai tas
vienkārši nogrimst Saeimas stenogrammās un pieder vēsturei kā mēģinājums pievērst
jūsu uzmanību labas valsts pārvaldes nepieciešamībai mūsu izpildvarā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko
piebilst?
O.Spurdziņš. Komisija neatbalstīja 3. – Kārļa Šadurska
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai kāds prasa balsojumu par šo priekšlikumu? (No
zāles: „Nē!”) Nē. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Spurdziņš. Arī 4. – Šadurska kunga priekšlikums – neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un arī 5. neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Circenes kundzes priekšlikums – arī netika
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 7. – Circenes kundzes priekšlikums – arī neguva
komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 40, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Arī 8. – deputātes Circenes priekšlikums – neguva
komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu arī par 8.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikums nav
atbalstīts.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās
izglītības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Augstākās izglītības
likums”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šobrīd
augstākās izglītības sistēmu reglamentē 1995.gadā pieņemtais Augstskolu likums.
Un, protams, šis likums ir novecojis, jo šajā laikā esam iestājušies Eiropas
Savienībā, ir notikušas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmas
iekšējā attīstībā, ir ievērojami pieaudzis studējošo skaits, kas mācās
privātaugstskolās, un arī daudzas citas būtiskas lietas.
Iesniegtajā likumprojektā ir noteikts Augstākās izglītības
programmu precīzs iedalījums trijos studiju ciklos. Ir izveidota lielāka sasaiste starp
Augstākās izglītības programmām un darba tirgus prasībām, ir ieviesta Eiropas
kredīta pārneses sistēma. Pirmo reizi normatīvajos aktos izglītības jomā ir
definēts termins „mūžizglītība” un ir veicināta efektīvāka, elastīgāka un
mūžizglītības vajadzībām atbilstošāka studiju organizācija.
Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ir vēl daudz jauninājumu, kurus
jūs, protams, strādājot komisijās, rūpīgi izvērtēsiet. Bet šodien es aicinu
balsot „par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Ābiķa kungam, ka šis
likumprojekts ir tiešām vajadzīgs, ir savlaicīgs un pat novēlots. Šis likumprojekts
ietver virkni būtisku uzlabojumu. Bet diemžēl šajā „medus mucā” ir arī sava
karote darvas. Es domāju 6.panta otro daļu.
Valdības līmenī jau pēc likuma izsludināšanas sākās diezgan
nopietnas diskusijas par valodas lietošanas nosacījumiem augstskolās un īpaši
privātajās augstskolās. Man negribētos turpināt šīs debates, mums laikam vēl būs
pietiekami daudz tādu, bet es gribētu uzsvērt, ka mums ir stingri jānodala politiskais
aspekts no juridiskā aspekta. Mums nav absolūti brīvas rokas. Ir zināmas saistības.
Demokrātiska valsts nevar aizliegt privātajās augstskolās, kas piedāvā izglītību,
citas valodas, ieskaitot minoritāšu valodas. Tas ir ietverts veselā virknē dokumentu
– Eiropas Vispārējā konvencijā par minoritāšu aizsardzību un citos dokumentos.
Ar valsts finansēto augstāko izglītību situācija ir savādāka.
Šeit juridisku ierobežojumu nav. Cita lieta, cik tas ir politiski gudri. Vai tas
patiešām veicina konkurētspēju, Latvijas augstskolu konkurētspēju? Vai tas veicina
izglītības eksportu un tā tālāk?
Diskusiju rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija galu galā
pasludināja, ka tiks piedāvāts šāds variants: valsts finansētajās izglītības
programmās, arī privātajās augstskolās, prasīs izglītību valsts valodā. Tur, kur
maksā klients, valodas izvēle ir brīva. Juridiski šāda pieeja principā atbilst
Latvijas starptautiskajām saistībām, bet, izlasot to konkrēto formulējumu, kas ir
ietverts šajā likumprojektā, es redzu, ka tas ne gluži atbilst deklarētajam
principam. Diemžēl šis formulējums ir diezgan divdomīgs, nav viennozīmīgi
interpretējams, un uz otro lasījumu tas noteikti būtu jāprecizē.
Te radās divas problēmas.
Pirmā. Faktiski, burtiski lasot šo formulējumu, iznāk tā: ja
valsts finansē kaut vai vienu programmu, valsts arī visām citām programmām
privātajā augstskolā nosaka izglītības valodu. Tas neatbilst samērīguma vai
proporcionalitātes principam. Normāli būtu tā: valsts nosaka valodu tur, kur valsts
maksā par izglītību. Ja, piemēram, privātā augstskola vinnē konkursā vai saņem
valsts pasūtījumu par zināmām izglītības programmām, tad tur valsts arī nosaka
valodu. Tur, kur maksā klients, privātā augstskola orientējas uz tirgus prasībām.
Otra problēma. No šī formulējuma īsti nav skaidrs, kā tiek
kvalificēta Eiropas Savienības nauda… līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem, jo
liela daļa šīs naudas faktiski nāk caur valdību un to var pielīdzināt budžeta
naudai, formāli pieejot šim jautājumam. Tātad uz otro lasījumu būtu šie
formulējumi jāprecizē, lai nevienam nebūtu domstarpību, pārpratumu un lai nebūtu
kārdinājumu izmantot šīs normas, veicinot negodīgu konkurenci starp Latvijas
augstskolām. Diemžēl laiks nav labs, atzīsimies godīgi, ka priekšvēlēšanu laikā,
es baidos, daži kolēģi centīsies izmantot šo likumprojektu, lai kārtējo reizi
demonstrētu savu patriotisko stāju.
Es ļoti lūdzu un aicinu visus kolēģus tomēr skatīties uz šiem
jautājumiem pēc būtības. Izglītība, augstākā izglītība ir viena no nedaudzajām
precēm, ko Latvija spēj veiksmīgi eksportēt un jau to dara. Un netraucēsim mūsu
uzņēmējiem, kas strādā izglītības jomā, nodrošināt labu izglītību un veicināt
Latvijas eksportu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mūs gaida nopietns darbs ar šo Augstākās
izglītības likumu. Ābiķa kungs jau ieskicēja dažas nianses, un es varbūt arī gribu
mazliet pievērst uzmanību dažām detaļām, ar kurām mums būs nopietni jāstrādā.
No vienas puses, Cileviča kungs jau iezīmēja situāciju, ka šis
likums droši vien kļūs par politiskās cīņas arēnu. Diemžēl no tā mēs nevaram
izvairīties, bet šeit ir arī nopietni profesionāli jāpiestrādā pie šī likuma.
Likums ir tapis četrus gadus – no 2004. līdz 2008.gadam. Ilgi gaidīts un tāpēc
dažādās aprindās kļuvis zināmā mērā par vēlmju sarakstu iemiesojumu. Tādēļ
arī pretrunīgs, pie tā ir daudz jāstrādā. Kas ir šajā likumā atbalstāms?
Pirmkārt jau – vecais Humbolta princips par augstākās izglītības
un pētniecības sintēzi augstskolā. Es ļoti ceru, ka šis likums, trešajā lasījumā
izgājis no Saeimas nama, ieraudzīs dienas gaismu kā Augstākās izglītības un
zinātnes likums. Mums ir jāpiestrādā pie šī Humbolta principa nopietnākas
iemiesošanas šajā likumā.
Otrkārt. Likums paredz daudzus praktiskus laikmetīgus uzlabojumus
augstākajā izglītībā. Pirmām kārtām jau ir jāmin Eiropas kredītpunktu sistēma,
kur Latvija savā laikā ir bijusi Eiropā pioniere, to ieviešot, bet mums ir veicami
daudzi saskaņojumi, lai mūsu studijas būtu labāk saprotamas ārzemēs un otrādi.
Treškārt. Moduļa princips, kas ir ļoti svarīgs studiju programmu
realizēšanai, un ļoti svarīga ir sasaiste ar mūžizglītības jautājumiem, kas ir
svarīgi katram studējošajam. Šeit ir vēl daudz svarīgu, labu lietu.
Kas ir slikts šajā likumprojektā? Nu jāsaka, ka likumprojekts ir
pārturēts un tur daudz juridisku pretrunu, un tas lielā mērā ir juridisks brāķis.
Terminu neviendabīgums, reizēm pat nepareizs lietojums, neveikli formulējumi, pat
absurdas konstrukcijas, piemēram, likums paredz noteikt, ka tikai imatrikulācija un
eksmatrikulācija ir administratīvie akti, ko izdos augstskola, bet patiesībā jau šo
aktu būtība, nevis likumu formulējums nosaka, vai tas ir administratīvs akts vai nav.
Tur ir dažas juridiskās tehnikas lietas, kas jālabo.
Viena ļoti būtiska lieta ir licencēšana un akreditācija. Šobrīd
likuma versijā ir paredzēts, ka atvasināta juridiska persona valsts vārdā veic
programmu akreditāciju. Godātie kolēģi! Tā ir ļoti neveiksmīga juridiska
konstrukcija, kas zināmā mērā atgādina to situāciju, kas ir spēkā ļoti daudzās
pašvaldībās, tiesa gan, attiecībā uz nekustamo īpašumu, proti, pašvaldība
vispirms privatizē kādu īpašumu un pēc tam no privātpersonas nomā savām
vajadzībām. Šeit kaut kas līdzīgs ir izveidots šai likumprojektā, kas ir
vienkārši jālabo.
Tad Cileviča kungs pieminēja 6.pantu un valodas jautājumus. Šeit
daudzi jautājumi nav atrisināti, kaut gan 6.panta formulējums visumā ir labs, tomēr
šī likuma mērķis ir stiprināt latviešu valodas funkciju akadēmiskajā vidē, un
mums ir likumā tas jānostiprina, bet attiecībā uz to kritiku 6.pantam es Cileviča
kungam varētu ieteikt papētīt Francijas un Grieķijas augstākās izglītības
sistēmu. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Nevajag, nevajag!”) Cileviča kungs jau
ļoti labi to pazīst, bet noklusē varbūt dažas nianses, ka nav Latvijā tik ļauni.
Vēl viens trūkums šajā likumprojektā ir akadēmiskā īpatsvara
prasību ļoti vājais regulējums augstskolās. Ja mēs nenovērsīsim to, tad es baidos,
ka mūsu konkurētspēja intelekta jomā diez vai ļoti strauji augs.
Un vēl viena piebilde. Šajā likumā vairāk vajadzētu risināt arī
finansējuma jautājumus, kas skar terciāro izglītību, līdzīgi kā tas ir
Zinātniskās darbības likumā, jo šī likuma norma Zinātniskās darbības likumā
diemžēl valdības interpretācijā nestrādā, tomēr šīs normas esamība lielā
mērā dod zināmu pamatu sagaidīt no valdības saprātīgu attieksmi pret šiem
jautājumiem. Godātie kolēģi! „Pilsoniskās Savienības” frakcija iesniegs ļoti
daudz priekšlikumu šim likumprojektam. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā mums būs
ļoti nopietni jāstrādā. Šeit būs ļoti nopietns darbs Juridiskajam birojam, jo
likums ir ārkārtīgi sazarots un sarežģīts. Un kolēģi… un savu kolēģi Ābiķa
kungu un komisijas vadītāju Strazdiņa kungu es gribu aicināt uz ļoti nopietnu un
smagu intelektuālu darbu mūsu komisijā, lai mēs tiešām celtu priekšā, kolēģi,
jums plenārsēdēs labi sagatavotu un pārdomātu produktu, kas kalpotu mūsu valsts
tālākai attīstībai un mūsu vienīgā resursa – intelekta – attīstībai un
kopšanai.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un ķerties pie nopietna darba.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Beidzot šis
stratēģiski nozīmīgais likumprojekts ir nonācis Saeimā, un beidzot mēs par to
diskutējam šeit, Sēžu zālē. Protams, šis likums ir vajadzīgs, lai paaugstinātu
Latvijas konkurētspēju starptautiskajā izglītības tirgū, lai mēs ražotu
konkurētspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportprodukciju, es
domāju.
Un šī ir lieliska iespēja modernizēt vairākas normas, kas mums
augstākajā izglītībā ir novecojušas. Likumā ir dažas atkāpes, kuras nevar
vērtēt kā progresīvas, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likumu. Taču es
šobrīd negribētu ieslīgt detaļās. Ir jāstrādā nopietni komisijās. Tāpēc aicinu
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un gatavot priekšlikumus tālākajam
darbam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai Ābiķa kungs komisijas vārdā vēlas ko
piebilst?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Protams, likumprojektā ir
nepilnības, pie tā būs rūpīgi jāstrādā. Un tāpēc arī komisija lūgs noteikt
pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Bet šodien es aicinu balsot pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Augstākās izglītības
likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgu atbalstu.
Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.decembrim. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, dokumenta numurs
817, „Grozījumi Krimināllikumā”.
Šajos grozījumos ir paredzēta virkne uzlabojumu Krimināllikumā,
lai būtu tiesiskā… pielietojamas normas, būtu novērstas pretrunas un Krimināllikums
tiktu uzlabots. Kā pirmo varētu teikt, ka tas novērsīs iespēju transportlīdzekļu
vadītājiem, kas būs izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu alkohola vai narkotisko
vielu ietekmē, izvairīties no kriminālatbildības, līdz ar to no administratīvās
atbildības.
Otrs Krimināllikuma grozījumu pants paredz novērst šobrīd radušos
situāciju likumā par nevienlīdzību starp nepilngadīgo personu un pilngadīgo, ja tos
notiesā nosacīti. Kā arī nākošie panti: grozījumi paredz diferencētu atbildību
par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ar precēm, kas tiek apliktas ar akcīzes
nodokli.
Likumprojekta 6.pants paredz grozījumus izdarīt, lai novērstu
pretrunas starp Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju.
Šis Krimināllikuma grozījumu projekts tika atbalstīts pirmajā
lasījumā Juridiskajā komisijā. Lūdzu atbalstīt arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es visumā piekrītu tam atzinumam, ko tikko
sniedza atbildīgās komisijas pārstāvis. Bet tas ir diezgan nozīmīgi, ka Valera kungs
nekā nekomentēja vēl vienu likumprojekta pantu, proti, priekšlikumu papildināt
Krimināllikumu ar 71.2 pantu par genocīda attaisnošanu. Un šis
priekšlikums ir ļoti, es teiktu, neparasts, jo anotācijā mēs redzam, ka iesniedzējs
atsaucas uz Eiropas Savienības Padomes ietvarlēmuma par rasisma un ksenofobijas
apkarošanu projektu. Neparasti, vai ne? Normāli tomēr mēs pārņemam ietvarlēmumus
vai direktīvas pēc galīgās pieņemšanas, nevis projekta stadijā. Kāpēc šajā
situācijā tā tas notiek?
Es negribu pārāk dziļi iet vēsturē, bet mēs taču saprotam, ka
šis ietvarlēmums, tas projekts, pamatā veltīts pavisam citiem jautājumiem. Un tas
izriet arī no nosaukuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu”. Izskatāmajos
grozījumos nav ne vārda par cīņu pret rasismu un ksenofobiju.
Protams, daļēji šis ietvarlēmums ir jau ietverts Latvijas
likumdošanā, bet tikai daļēji. Ir vesela virkne pantu šajā projektā, kas faktiski
prasa diezgan nopietnus uzlabojumus mūsu likumdošanā, ieskaitot Krimināllikumu. Bet
šajā gadījumā no šī ietvarlēmuma projekta ir ņemta tikai viena daļa, viena ļoti
neliela daļa un viss pārējais it kā ir atstāts novārtā. Kāpēc? Ap šo
ietvarlēmumu, kā mēs zinām, patiešām bija ilgstoša politiska cīņa, un galu galā
mums Tieslietu ministrijā neizdevās panākt, lai tajā tiktu ietverta komunistiskā
totalitārisma nosodīšana. Un tas ir pilnīgi likumsakarīgi, jo runa šajā
ietvarlēmumā ir pavisam par citiem jautājumiem. Tātad atsauce uz ietvarlēmumu, manā
skatījumā, nav nekas cits kā mēģinājums uzdot vēlamo par esošo un sagrozīt
ietvarlēmuma būtību.
Pat tajā ļoti nelielajā ietvarlēmuma projekta daļā, kur runa ir
patiešām par genocīda attaisnošanu, attiecīgais genocīda jēdziens tiek definēts
skaidri un šauri. Tie ir, pirmkārt, Starptautiskās krimināltiesas statūtu definētie
genocīda noziegumi, tas minēts arī anotācijā. Bet atgādināšu, ka Starptautiskās
krimināltiesas statūti attiecas uz tiem genocīda noziegumiem, kas tika veikti pēc
šīs tiesas nodibināšanas. Atpakaļejoša spēka šiem statūtiem nav.
Un otrais – Nirnbergas tribunāla genocīda noziegumi. Taču
piedāvātā projekta norma faktiski būtiski paplašina atbildības piemērošanas jomu.
Un tas ir diezgan bīstami. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc ka runa ir par fundamentālām
cilvēka tiesībām, proti, vārda brīvību, precīzāk, par vārda brīvības
ierobežošanu. Protams, vārda brīvība nav absolūtas tiesības un valstij ir ne tikai
iespēja, bet arī pienākums ierobežot vārda brīvību, bet tikai skaidri definētos
gadījumos. Starptautiskajā praksē, arī judikatūrā, šī prakse arī aprobežojas ar
tiem gadījumiem, ko nosaka ietvarlēmuma projekts, – tas ir holokausts un tie
noziegumi, ko izskata Starptautiskā krimināltiesa. Mūsu situāciju ilustrēšu ar vienu
piemēru. Mēs, tāpat kā vairāki citi parlamenti, pieņēmām deklarāciju par
golodomoru, tātad atzīstot to par holokaustu. Tātad politiskā deklarācija it kā
nosaka šo definīciju. Ja mēs pieņemam bez izmaiņām šo priekšlikumu, faktiski arī
par golodomora noliegšanu būs paredzēta kriminālatbildība līdz pieciem gadiem
cietumā, un es esmu absolūti pārliecināts, ka šī lieta būs zaudēta jebkurā
tiesā, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
Tātad es aicinu tomēr padomāt vēlreiz par šī panta formulējumu,
un, ja jau patiešām komisija uzskata, ka vajadzētu šo ietvarlēmuma projekta daļu
pārņemt ātrāk, nekā ietvarlēmums ir pieņemts, tad tai precīzi jāatbilst
ietvarlēmuma tekstam. Tātad skaidri jādefinē, par kādiem genocīda noziegumiem ir
runa un par kādu genocīda noziegumu noliegšanu ir paredzēta kriminālatbildība.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Iepriekšējā uzstāšanās ir raksturojama tikai
ar vienu teikumu: kas ir vainīgs, tas ir bailīgs.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Valers vēlas ko piebilst?
I.Valers. Es gribētu atvainoties kolēģiem, ka šo likumprojektu
nepieminēju…. Tas bija neapzināti, tas varbūt izskatījās zīmīgi, bet tas bija
neapzināti. Es atvainojos par šo kļūdu. Komisijā tas tika skatīts un atbalstīts, un
man ir priekšlikums. Tā kā šis ir pirmais lasījums, otrajā lasījumā… ir arī no
„Saskaņas Centra” komisijā divi deputāti… šis priekšlikums varbūt nav
precīzs, viss ir uzlabojams, varbūt iesniedziet savus priekšlikumus, kā tad varētu
šī norma izskatīties labāk.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Valers. Divas nedēļas – 31.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu
iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un
likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otro lasījumu
(likumprojektu mēs šodien atzinām par steidzamu) izskatīt kā nākamo darba kārtības
punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.
Tātad likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, dāmas un kungi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 3075 – „Grozījumi Noguldījumu
garantiju likumā” otrajam lasījumam.
Un te mēs redzam: ja mēs gribam, tad mēs varam, mēs varam ātri
strādāt. Atbildīgā komisija šajā likumprojektā ir sagatavojusi precizējumu
pārejas noteikumos, un es atbildīgās komisijas vārdā aicinu jūs tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Jā… un tagad es aicināšu deputātus nobalsot par
likumu otrajā, šobrīd galīgajā, lasījumā un tūlīt uz pili projām…
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! (No zāles dep. A.Golubovs: „Par procedūru pirms
balsošanas!” Dep. J.Dobelis: „Par vēlu!”) Par vēlu… Golubova kungs, jūs
nebijāt pieteicies, un likumprojekts jau ir likts uz balsošanu… Par procedūru var
runāt līdz balsošanas sākumam. Zvans ir bijis.
Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Skatīsim likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” otrajā
lasījumā. Dokumenta numurs – 3011.
Saņemti komisijā šim likumprojektam ir četri priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts komisijā tika arī 3. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
4.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam līdz šā gada 21.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātais Prezidij! Godātie deputāti! Piedāvāju
izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, otrais
lasījums. Saņemti septiņi priekšlikumi.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2. – komisijas priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
norādīja, ka tas ir labs, bet iesniedzams Ostu likumā, ne šajā likumā, tāpēc arī
diemžēl ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 5. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 6. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”,
otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Saņemti trīs priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reģionālās
attīstības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Kučinskis. Termiņš – 21.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””,
otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem”” otrajam lasījumam saņemti 3 priekšlikumi. Komisija ļoti daudz laika
veltīja, lai saskaņotu Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas viedokļus,
tas, mūsuprāt, vairāk vai mazāk ir izdevies, kompromiss ir rasts, un tādēļ ir
piedāvātas 3 komisijas redakcijas.
1. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas 3.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam līdz šā gada 21.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam palikusi
tikai viena minūte, un nākamajam likumprojektam ir 42 priekšlikumi. Mans priekšlikums
ir nesākt skatīt nākamo likumprojektu. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)
Tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc
piecām minūtēm 106.telpā.
Par to, kas Sociālo un darba lietu komisijai plānots pulksten 12.00,
būs atsevišķs paziņojums.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām
minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Kārlim
Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz
komisijas sēžu zāli tūdaļ.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Dzintars
Jaundžeikars, Jānis Šmits, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Dagnija Staķe un
Dainis Turlais.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Latvijas
evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi!
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Latvijas
evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” uz otro lasījumu. Vēlos jums atgādināt,
ka likumprojekts ir izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas
evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un
statusu, balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnijā
parakstītajiem Latvijas Republikas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas
līgumā iekļautajiem principiem.
Juridiskā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi 42
priekšlikumus.
1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas novērš
neskaidrības par likumprojektā lietotajiem terminiem. Juridiskā komisija šo
priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
terminoloģisks precizējums, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 4. – Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums,
kur ir dots termina „dievnams” skaidrojums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
terminoloģisks izslēgums 4.panta otrajā daļā, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
terminoloģisks precizējums panta nosaukumā, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas precizē
to, ka saskaņā ar Baznīcas Satversmi Baznīcas augstākās pārvaldes institūcija ir
Virsvalde.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums, un to komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas paredz izteikt
5.panta ceturto daļu jaunā redakcijā: draudzes un Baznīcas mantiskās attiecības tiek
risinātas draudzes nolikumā un Baznīcas Satversmē noteiktajā kārtībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija arī
to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 6.panta
nosaukumu, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē
to, ka Baznīcas augstākās pārvaldes institūcija ir Virsvalde.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta
nosaukumu, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums juridiski precizēt
7.panta otro daļu, un to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 26. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas nosaka to, ka
salaulāt ir tiesīgi tikai tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un
kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāt tiesīgo garīdznieku
sarakstā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls izslēgums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir sašaurināts
11.panta nosaukums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 36. – Juridiskās komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kurā
terminoloģija ir saskaņota ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir
atbalstījusi daļēji, un tas ir iekļauts komisijas izstrādātajā 41.priekšlikumā.
Un tā ir pilnīgi jauna norma, kas nosaka kārtību, kādā Baznīcas garīdznieku
saraksts ir iesniedzams attiecīgajā valsts institūcijā, un to, cik ilgā laikā
reģistrācijā fiksējamas izmaiņas un kas noteic reģistra publisko raksturu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina
pārejas noteikumus, nosakot termiņu, līdz kuram Baznīcai ir jāpaziņo Tieslietu
ministrijai Baznīcas garīdznieku saraksts saskaņā ar 16.panta pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas evaņģēliski
luteriskās Baznīcas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 1.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas
sistēmu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3017 –
likumprojektu „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” otrajā lasījumā.
Komisijā ir iesniegti pieci priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 2. – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes
lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres Silenieces priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. 4. – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes
lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres Silenieces priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt minēto
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts
informācijas sistēmu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Rubiks. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada
22.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta
numurs ir 3023 – „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un
izskatījusi 21 priekšlikumu.
1.priekšlikums – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 2. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 4. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 10. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 11. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Savukārt 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra Aizbalta priekšlikums – ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Godīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 13. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres
Silaraupas priekšlikums – šoreiz atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 16.priekšlikumu izstrādājusi pati atbildīgā komisija.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 17. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums – atbalstīts daļēji, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 18. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Un arī 19. – Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Un arī 20. – Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Pēdējais, 21., – Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienbalsīgu atbalstu!
Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 23.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas
valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai
uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar
dokumentu Nr.3021 – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas
valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai
uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”. Šis līgums ir standartlīgums,
kuru parasti noslēdz valdības un ratificē parlamenti. Sadzīvē mēs to dēvējam par
tā saukto readmisijas līgumu.
Jāsaka, ka Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un
vienbalsīgi atbalstīja tā virzību skatīšanai pirmajā lasījumā, uzsverot un
uzskatot, ka tas noregulēs kārtību attiecībā uz otru valstu pilsoņiem, kuri tādu
vai citādu iemeslu dēļ ir nonākuši un vēlas uzturēties citas attiecīgās valsts
teritorijā.
Aicinu arī jūs atbalstīt sagatavoto likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst
ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par vienbalsīgu atbalstu.
Priekšlikumus Ārlietu komisija gaidīs līdz šā gada 26.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Maltas
valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu,
psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”, pirmais
lasījums.
Ārlietu komisija vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamā Saeima! Strādājam ar dokumentu Nr.3022 – „Par
Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret
terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un
organizēto noziedzību”.
Godājamie kolēģi! Manuprāt, šī dokumenta virsraksts ļoti
precīzi un skaidri parāda, par ko šajā dokumentā ir runa un ko ar šo likumprojektu
mēs plānojam reglamentēt. Arī par šo dokumentu es gribu teikt, ka tas ir
standartlīgums, kuru noslēdz valstis, divpusēji valdībām parakstot un parlamentiem
ratificējot.
Ārlietu komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi šī dokumenta virzību
skatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs, kolēģi, izdarīt tāpat.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu
narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Arī šajā gadījumā paldies par
vienprātīgu atbalstu. Ārlietu komisija gaida jūsu priekšlikumus līdz šā gada
26.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3024 –
likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Komisija saņēma 28 priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas
guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika
atbalstīts, iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītajā
3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Diemžēl Eglīša kunga iesniegtais 4.priekšlikums
netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Juridiskā biroja iesniegtais 5.priekšlikums daļēji
atbalstīts, iekļauts 6. un 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Deputāta Eglīša kunga priekšlikums –
9.priekšlikums -neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums -10.priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Juridiskā biroja priekšlikums
-11.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. …un komisijas izstrādātais 12.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Juridiskā biroja priekšlikums – 13.priekšlikums –
guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Tika atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums
-14.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 16. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšlikums – tika daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Es lūdzu precizēt, veikt vienu mazu redakcijas
precizējumu tabulas 11.lappusē. Tas ir, 17.panta trešās daļas 5.apakšpunktā ir
izlaists vārdiņš „izglītības”. Tas būtu jāprecizē redakcionāli: „uz
savstarpēju līgumu pamata pašvaldības piedalās valsts, citu pašvaldību izglītības
iestāžu finansēšanā;”.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 17. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums – tika
plaši debatēts, bet neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšlikums – netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – 19.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Netika atbalstīts deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikums – 20.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 20. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 40, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Atbalstu neguva arī Plinera un Buhvalova iesniegtais
21.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 21. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 41, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Atbalstu komisijā neguva arī deputātu Plinera un
Buhvalova iesniegtais 22.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 44, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Neguva atbalstu arī deputātu Plinera un Buhvalova
23.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pašreiz Latvijas skolās ir izveidojies
pastāvīgs pedagoģiskā personāla trūkums. Varu jums apliecināt, ka ar laiku šī
problēma tikai padziļināsies, jo, neskaitot cilvēka cienīgu darba algu, ir
nepieciešamas arī sociālās garantijas pedagogiem. Mēs piedāvājam nostiprināt
likumā pašas svarīgākās sociālās garantijas, to skaitā medicīnisko
apdrošināšanu un skolotāju bērnu nodrošināšanu ar ārpuskārtas vietām bērnu
pirmsskolas iestādēs, skolotāju ārpuskārtas nodrošināšanu ar municipālajiem
mājokļiem, skolotāju tiesības uz pensiju pēc izdienas.
Tās nebūt nav privilēģijas, kā daži varētu iedomāties. Tā ir
valsts cienīga izturēšanās pret skolotāja profesiju, jo pedagoga darbs pirmām
kārtām ir cieši saistīts ar psiholoģisku pārslodzi un stresiem. Nelielā darba alga
neļauj daudziem pedagogiem nopirkt pienācīgu dzīvokli, lai varētu relaksēties pēc
stresainās darba dienas, kā arī nodrošināt sev un savai ģimenei profilaktiskus
pasākumus veselības uzturēšanai, bet nepieciešamības gadījumā – arī
medicīnisko ārstēšanu.
Tātad mūsu svēts pienākums ir palīdzēt skolotājiem, jo no viņu
darba kvalitātes lielā mērā ir atkarīga Latvijas kā valsts nākotne. Tad nu
demonstrēsim jaunatnei, ka valsts augstu vērtē pedagoga profesiju, un šādi mēs
spēsim atrisināt pedagoģiskā personāla deficīta problēmu.
Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šis kolēģu priekšlikums par pedagogu
sociālajām garantijām var jau būt, ka ir labs. Patiesībā ir labs! Bet es aicinu tā
iesniedzējus uz trešo lasījumu iesniegt šo priekšlikumu korektā terminoloģijā.
Mums nav vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu. Tā ir tāda veca
padomju terminoloģija. Mums ir vispārējās izglītības iestādes un profesionālās
izglītības iestādes. Būsim korekti un cienīsim savu terminoloģiju, ko esam
ieviesuši! (No zāles dep. J.Pliners: „Pieņemsim un rediģēsim!”)
Tāpēc diemžēl šodien šis priekšlikums nav atbalstāms, bet es
aicinu kolēģus to pārrakstīt, lietojot pareizu terminoloģiju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš. Jā, kolēģi, virkne deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu, kā arī turpmāk skatāmie Šķestera kunga priekšlikumi un Eglīša
kunga priekšlikumi varbūt ir labi pēc būtības, bet tie neskar administratīvi
teritoriālo reformu, tāpēc komisija tos noraidīja.
Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 37, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Atbalstu komisijā neguva arī deputātu Plinera un
Buhvalova 24.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 24. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Komisijas atbalstu neguva arī deputāta Šķestera
kunga 25.priekšlikums, jo pēc būtības komisija uzskatīja, ka tas nav administratīvi
teritoriālās reformas jautājums, un, mūsuprāt, tas tomēr šajā likumprojektā nav
savā īstajā vietā, bet debates pēc būtības droši vien būtu vēlamas
pamatkomisijā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis
priekšlikums tiešām vairāk ir saistīts varbūt ar mūsu izglītības sistēmas
koncepciju, bet tomēr es gribētu, lai jūs uzklausītu šo ievirzi privāto izglītības
iestāžu finansēšanā un atbalstīšanā no valsts un pašvaldību budžetiem, lai mēs
varbūt rastu iespēju arī privātās izglītības iestādes daļēji atbalstīt no
valsts un pašvaldību budžetiem.
Šeit ir runa par profesionālās ievirzes programmu šīm iestādēm.
Tās ir mūzikas skolas, tās varētu būt arī sporta skolas, ko dibinājuši privātie
uzņēmēji. Skaidrs, ka privātās izglītības iestādes pamatā finansē paši
dibinātāji, un līdz šim faktiski nebija iespējas šīm skolām palīdzēt. Viņas
faktiski izmanto tikai labdarību un sponsorus, lai varētu attīstīt un dot iespēju
mūsu bērniem iegūt šo pamatievirzi gan muzikālajā jomā, gan sportā…
Tātad šīs profesionālās ievirzes programmas ir akreditētas. Šīm
iestādēm arī ir jābūt akreditētām. Un tāpēc es saprotu, ka šis jautājums ir
saistīts ar finanšu līdzekļiem, bet es domāju, ka mums vajag atbalstīt šos
pedagogus, kas strādā arī šajās iestādēs, un dot arī viņiem iespēju saņemt
valsts atbalstu.
Tāpēc es iesniedzu 25., 26. un 27.priekšlikumu. Šie priekšlikumi
ir skatāmi kopumā, un 27.priekšlikums faktiski uzdod Ministru kabinetam līdz 2009.gada
1.janvārim noteikt kārtību, kādā būtu finansējamas valsts finansētās
profesionālās ievirzes programmas privātajās izglītības iestādēs.
Tāpēc lūdzu konceptuālu atbalstu. Bet tālāk ir skaidrs, ka
Ministru kabinetam būs jāizstrādā šie noteikumi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai deputāts Spurdziņš komisijas vārdā vēlas ko teikt?
O.Spurdziņš. Komentārs no manas puses jau izskanēja. Komisija
neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta
Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 32, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Tāpat atbalstu neguva deputāta Šķestera
26.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 27. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums
– neguva atbalstu komisijā. (No zāles dep. S.Šķesters: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāts Šķesters lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 27. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 37, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Un arī 28. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu – komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 28. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 42, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Paldies. Esam izskatījuši visus iesniegtos
priekšlikumus. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Izglītības
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam šā gada 21.oktobri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” ir izstrādāts, lai nostiprinātu rezerves
karavīru garantijas pēc militārajām mācībām vai demobilizācijas atgriezties
darbavietā un arī amatā, kā arī lai nodrošinātu sievietēm un vīriešiem
vienlīdzīgas tiesības tikt ieskaitītiem rezervē un rezervistu tiesības uz tās
dienesta pakāpes saglabāšanu, kas tiem bija piešķirta pirms atvaļināšanas no
militārā dienesta.
Komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un aicina Saeimu
pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un
piketiem””, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz, ka
lietās par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa
rīkošanai pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt tikai kasācijas
kārtībā. Šāda regulējuma mērķis ir reducēt tiesu instanču skaitu minētajā
administratīvo lietu kategorijā, tādējādi veicinot administratīvo procesu
efektivizēšanu. Komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja un aicina Saeimu
atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čepānes,
Seiles, Kalnietes, Šadurska, Laicāna, Lāča, Štokenberga, Pabrika, Rībenas un Orlova
pieprasījumu Ministru kabinetam… es atvainojos, Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par
valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to
atalgojumu un kompensācijām”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis
pieprasījums ir izdalīts visiem deputātiem, kā arī par to tiek ziņots Saeimas
sēdē.
Un vārds motivācijai – pieprasījuma iesniedzēju vārdā
deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ministru prezidents sakarā ar
izsludinātiem taupības pasākumiem publiski ir paziņojis, ka ar rīkojumu ir uzdevis
samazināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu,
kā arī viņu darba algas un prēmijas.
Godātie kolēģi! Man šķiet, ka jums visiem ir saprotams, ka ar
šādu rīkojumu samazināt šo locekļu skaitu, ne arī viņu darba algu, ne prēmijas
Ministru prezidents nav tiesīgs. Un šodien, runājot par „Jaunā laika” patstāvīgo
priekšlikumu, Bērziņa kungs, Andris Bērziņš, teica, ka, jā, tur esot viss
kārtībā; ka Ministru prezidents esot veicis nepieciešamās darbības, lai šīs lietas
sakārtotu. Es paskatījos starpbrīdī Ministru kabineta noteikumus Nr.704, kas izdoti
2003.gada 16.decembrī. Katrā ziņā pēdējie grozījumi ir izdarīti tikai pirms diviem
gadiem.
Godātie kolēģi! Ne jau tikai šīs darba algas un šis skaits ir
svarīgi! Manuprāt, šajā ziņā nav pievērsta uzmanība vēl vienai lietai, uz kuru
Saeima pirms nepilna gada ir vērsusi Kalvīša kunga uzmanību. Proti, 2007.gada
6.decembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tālaika
Ministru prezidenta kungam ir nosūtījusi vēstuli, lai tiktu sakārtota lieta ar minēto
personu sociālajām garantijām, jo, kā liecina prakse, šīs sociālās garantijas ir
neadekvātas pašreiz, īpaši runājot par pašreizējo taupības situāciju.
Un tādēļ es ceru, ka jūs, īpaši tie kolēģi, kas esat
Pieprasījumu komisijā, pamatīgi izlasīsiet šo pieprasījumu, un es ceru arī
sagaidīt… mēs, „Pilsoniskā Savienība”, ceram sagaidīt no Ministru prezidenta
Godmaņa kunga informāciju, kuru mēs lūdzam: cik faktiski ir šādu
kapitālsabiedrību, cik tur ir valdes locekļu un padomju locekļu, cik naudas tam tiek
tērēts no valsts budžeta, cik liela ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību
tērētā nauda, un tamlīdzīgi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums tiek nodots
Pieprasījumu komisijai.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Apgrūtināto
teritoriju informācijas sistēmas likums” (Nr.719/Lp9) otrajam lasījumam,
nosakot to līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00.
Vai kāds vēlas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā motivēt šo nepieciešamību pagarināt termiņu? Deputāte Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi sarežģīts likums. Un,
gatavojoties otrajam lasījumam, Tieslietu ministrija jau iesniedza priekšlikumus, bet
pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa, kurš bija 17.oktobris, bija nepieciešamība
vēl precizēt šos iesniegtos priekšlikumus. Un tāpēc sakarā ar Tieslietu ministrijas
ierosinājumiem komisija lūdz uz dažām dienām pagarināt šī likumprojekta
priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs varētu iestrādāt šajā otrā lasījuma
tekstā tieši oriģinālus Tieslietu ministrijas priekšlikumus.
Lūdzam atbalstīt termiņa pagarinājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Apgrūtināto teritoriju
informācijas sistēmas likums” otrajam lasījumam, nosakot to līdz 2008.gada
21.oktobrim pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
pagarināts līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas”.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nebūtu kāpis
šoreiz tribīnē, ja diemžēl nebūtu mūsu presē, masu saziņas līdzekļos,
piemēram, „Panorāmā”… Jau iepriekšējā nedēļā parādījās raksts par
kašķi starp mani un kolēģiem no komisijas – no Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas… Un šīsdienas „Latvijas Avīzē” vēl labāks…
fotogrāfija… Es ar Staķes kundzi stāvu… stāvam viens otram pretim, un virsraksts
ir – cīnīšanās, cīņa… Nav bijis kašķis, nav bijusi cīņa. Un tādēļ es esmu
uzkāpis tribīnē, lai jums to paskaidrotu.
Tātad – īsi pie lietas.
Sēdes vadītājs. Jums kopumā ir piecas minūtes. Pašreiz atlikušas
četras minūtes un 20 sekundes. Re, kur priekšā rāda jums laiku!
V.Lācis. Varbūt lūgšu minūti pagarinājumu, kad tikšu galā…
Tātad pagājušajā trešdienā vai otrdienā mūsu komisijas sēdē
Juris Dalbiņš paskaidro, ka 27.oktobrī jābrauc vienam pārstāvim uz visu Eiropas
parlamentu aizsardzības komisiju pārstāvju sanāksmi Parīzē, un viņš pats pasaka:
„Es nevaru braukt, es esmu aizņemts.” Griežas pie priekšsēdētāja vietnieka Jura
Dobeļa, kurš arī pasaka, ka viņš nevar un negrib braukt. Un prasa arī Turlajam –
militārajam ekspertam, neapšaubāmi, kurš pasaka, ka tajā laikā viņš būs
komandējumā. Un pēc tam pats pasaka, un es neuzbāžos. Tātad skaidrs – uz Parīzi
brauks mūsu komisijas sekretārs Visvaldis Lācis! Nekādu debašu un nekādu strīdu
nav.
Tajā brīdī Staķes kundze paceļ roku un pasaka: „Es arī gribu
braukt uz Parīzi!” Arī no manas puses nav nekādu komentāru, nekādu strīdu. Sēde
beidzās.
Mēs aizbraucām uz Pērnavu pēc divām dienām, un tur ir igauņu
aizsardzības jomas kolēģi – Aizsardzības komisija. Vispār mums beidzamajā laikā
ar to Gruziju ir daudz darba. Un viņi, mūs piecus redzot, – un arī viņi ir pieci
-, saka angļu valodā, tāpat kā igauņi visur… Arī Tartu mērs centās runāt
angliski, kaut viņš saka, ka nemāk runāt angliski… Un viņi prasa mums
iepazīstināt ar sevi – īsu politisko biogrāfiju, kas tad mēs tur esam. Dalbiņš,
Dobelis, Lācis un Turlais to izdara, kā igauņi prasījuši, angļu valodā. Kolēģes
Staķes kārta pienāk. Viņa paskaidro krievu valodā, ka viņa ļoti atvainojas, bet ka
viņa runās krievu valodā, un savu īsu biogrāfiju paskaidro krievu valodā. No tā man
rodas nepārprotams, domāju, iespaids, ka mūsu kolēģe Staķe nemāk runāt angļu
valodā. Bet arī tad es neprotestēju un nerunāju neko.
Un tad mēs atbraucām mājās, un otrdien no rīta es izlasīju… Es
necentos izkarot sev šo braucienu, kuru man pašam piedāvāja… ka Juris Dalbiņš ir
iesniedzis Saeimas Prezidijā, ka komandējumā brauks kolēģe Staķe un viens komisijas
loceklis līdzi viņai kā pavadonis. Arī tur es neko neprotestēju un otrdien komisijā
nosēdēju līdz galam. Un tad es iegāju Dalbiņa kunga kabinetā un tur izteicu savu
protestu: „Dalbiņa kungs, jūs taču zināt, ka man ir desmit grāmatu un simtiem
rakstu un puse no tiem ir par vēsturi, karalietām un par Otro pasaules karu un ka es
runāju arī NATO Parlamentārajā Asamblejā par militārām lietām, uzstājos aktīvi
debatēs, un kamdēļ tad jūs nesūtījāt mani, bet aizsūtāt kolēģi Staķi, kura
Pērnavā pateica, ka viņa vispār nevar runāt. Un tur taču nebūs kā Eiropas
Parlamentā, kur 27 valodās ir latviešu valodas tulkojums un tā tālāk un kur var
runāt latviski, bet komisiju darba valoda, cik es zinu… Es vienreiz tik esmu bijis tur
pa trim gadiem. Es arī neesmu protestējis, ka mani nesūta komandējumos, Dalbiņa
kungs! Un pārējiem…” Žurnālistu, žēl, ka nav… Es neesmu cīnījies! Es esmu
bijis vismazāk sūtītais cilvēks uz ārzemēm šajā komisijā, vēl arī Linda
Mūrniece, un esmu klusu sēdējis. Un tikai šajā gadījumā es izteicu savu neizpratni,
kādēļ nebraucu es. Un Dalbiņa kungs man atbildēja, ka tur būs tulkojums. Un es
teicu: „Tulkojumu tad jau var pieprasīt arī rakstiski… un atnāks šeit
tulkojums.” Lūk, mana neizpratne!
Šķiroties es Dalbiņa kungam teicu, ka uzskatu, tā kā tas jau ir
nonācis presē, jo žurnālisti ir ļoti manīgi… Tā ir mana kļūda! Te es esmu
jaunienācējs. Jāvairās no šiem žurnālistiem! Jāvairās tik, cik var. Viņi
pasniedz visu savā gaismā – kā viņiem izdevīgi. Viņiem vajag sensācijas!
Un Dalbiņa kungam es saku: „Jūs un Tautas partija būsiet cietēji,
ka jūs sūtāt cilvēku, kurš neko nevar pateikt un nemāk runāt. Un ko viņa tur
klausīsies un dzirdēs?” Uz to man Dalbiņa kungs atbild… Un arī šī saruna bija
korekta. Korekta! Bez kliegšanas. Pārrunu ceļā. „Es esmu, Lāča kungs, pietiekami
rūdīts politikā, lai man būtu kādi zaudējumi.”
Jā, Dalbiņa kungs, jums nebūs zaudējumu. Jūs esat rūdīts, bet
rūdīts vilks. Jūs šodien „Latvijas Avīzē” rakstāt, ka Visvaldis Lācis jau
vispār ir apvainojis savus kolēģus (daudzskaitlī). Es no rīta visus apstaigāju, visu
komisiju… Turlā nav klāt, bet es domāju, ka Turlais arī to apstiprinās. Viņi
noliedza, ka es būtu divu gadu laikā kādu no viņiem apvainojis. Es aizgāju nupat
starpbrīdī un pēc starpbrīža pie Augusta Brigmaņa (un mani kolēģi to dzirdēja),
vai, divus gadus sēžot pie viņiem, es esmu viņus apvainojis. „Nē, jūs neesat mūs
apvainojis!”
Es gribu pateikt vēl vienu piemēru, ka mēs ar Augustu Brigmani… Es
gribu uzslavēt, jā, sevi un Brigmani! Pēc konflikta par Loskutovu un Emsi Brigmaņa
kungs pienāca pie manis un teica: „Visvaldi, krusts!” Viņš vēl rokas bija tā
salicis: „Pārvelkam krustu!” Mēs vairs nerunājam par to. Un mēs nerunājām –
divus gadus jau nu ne, bet ilgāk nekā gadu – par to un izvairāmies no žurnālistiem.
Tā kā jūs, Dalbiņa kungs, kā rūdīts vilks zināt, kā Latvijas priekšā visvairāk
iekost, jūs uzrakstāt, ka Visvaldis Lācis apvaino cilvēkus. Nu diemžēl es esmu
spiests šo jautājumu pacelt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai jūs pasauktu
kādu citu deputātu, kuru es esmu apvainojis. Arī krievu biedri, kas ir no šīs
tribīnes pat nolamāti… es neesmu apvainojis… Es viņiem lieku pretī savus
argumentus, arī Kabanovam, Jakovam Plineram… Mēs visi ar viņiem sarunājamies,
sasveicināmies, jo ar viņiem ir jācīnās ar argumentiem, ne ar lamāšanos. Viņi dara
savu darbu tiktāl, cik, kā es jau esmu teicis Pilsonības likuma izpildes komisijas
sēdē, latvieši mīkstčaulības dēļ paši viņiem ir atvēlējuši šīs tiesības.
Viss, ko es gribēju paskaidrot. Un gluži otrādi… Divreiz –
pagājušogad un šogad – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
sēdes, kas ir smagas un grūtas, jo nāk visi ģenerāļi un no Iekšlietu ministrijas
– un visi visaugstākajā līmenī… Juris Dalbiņš, redz, pretēji jums pasaka, ka es
esmu apvainojis… Divreiz ir teicis, ka komisija tiks ar šo darbu galā (to ir
dzirdējuši arī visi Kancelejas ierēdņi), jo šo komisiju vada Juris Dalbiņš un tur
ir arī pulkvedis Turlais, kas arī ir liels speciālists šinī jautājumā; viņi ir
stāvējuši Latvijā klāt no sākuma tam, kā ir izveidojušies Bruņotie spēki,
policija, zemessargi, ugunsdzēsēji… Un es vēl esmu teicis: ziniet, es esmu
sekretārs, bet, ja nodotu šo komisiju manās rokās, tad ar šo komisiju būtu cauri.
Lūk, Dalbiņa kungs! Un to es gribēju pateikt.
Nekādu konfliktu! Nekāda kašķa, nekādu strīdu nav bijis, ir bijis
kluss protests kabinetā, ka sūta uz ārzemēm cilvēku, kas neko tur nevar panākt, neko
nesaprot un nemāk dzirdēt.
Paldies par uzmanību!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.
Lāča kungs, es jūs aicinu tomēr censties maksimāli pieturēties
pie Saeimas deputātu ētikas kodeksa, kas ir šajā grāmatiņā iedrukāts.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man ir ļoti nepatīkami, ka
šādā veidā izceļas tik nopietnas debates mūsu parlamentā. Un tas vienkāršais
iemesls visam tam ir tas, ka reizēm cilvēki īsti nesaklausa, ko otrs cilvēks ir
teicis, un šinī gadījumā kļūdās, un no tā izvēršas viss tas, kas šobrīd šeit
tika celts priekšā.
Un man kā komisijas vadītājam vēl nepatīkamāk ir, ka manas
komisijas locekli Dagniju Staķi apvaino vienas valodas nezināšanā. Mani tāpat var ar
tādiem pašiem panākumiem apvainot spāņu valodas, vācu valodas nezināšanā (No
zāles dep. I.Rībena: „Ne par to ir runa!”) un nespējā pārstāvēt Latvijas
valsti.
Atvainojiet, tas nav korekti! Es vairāk neko nevēlos teikt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Visvalža
Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! (No
zāles dep. Dz.Ābiķis: „Uz Budžeta komisiju, Lāci!”) Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 5, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.
Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Ar gandarījumu es kāpu tribīnē un gribu iesākt savu īso monologu
ar vārdiem no Vecās Derības grāmatas „Salamans Mācītājs” 3.nodaļas, kur ir
teikts: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks.” Un acīmredzot to var attiecināt arī
uz mūsu cienījamo deputātu Visvaldi Lāci, kuru es varētu raksturot pirmām kārtām
kā godavīru, kā ievērojamu publicistu, kā vēsturnieku, kā Latvijas patriotu un,
pats galvenais, kā latviešu tiesību aizstāvi, un visbeidzot arī kā cīņubiedru
cīņā par tradicionālām ģimenes vērtībām, kur mūsu uzskati vienmēr ir bijuši
vienādi, – ka viņš būs mūsu komisijas loceklis.
Es domāju, ka laikā, kad mūsu sabiedrība ir nopietni apdraudēta no
dažādām Rietumu liberālām filozofijām un destruktīvām ideoloģijām, kas grauj jau
tā mūsu mazo latviešu tautu un ved viņu pretī iznīcībai, šādi cilvēki
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir patiešām ārkārtīgi liels ieguvums.
Un, protams, es gribētu teikt, ka, runājot par to krustu, ko pieminēja Lāča kungs…
Ziniet, neticīgam cilvēkam krusts ir simbols nāvei, kapiem, turpretī ticīgam
cilvēkam tas ir augšāmcelšanās simbols, tas ir dzīvības simbols, un tieši, es
domāju, mūsu komisijas darbā arī Visvaldis Lācis ienesīs šo dzīvību.
Kā es minēju jau pašā sākumā, katrai lietai ir savs nolikts
laiks, un acīmredzot arī rūdītam un patiešām pieredzējušam militāristam, kurš ar
ieroci rokās ir cīnījies par Latvijas neatkarību, par savām vērtībām un arī
cīnījies savā laikā pret komunistisko režīmu, nu beidzot ir laiks nolikt ieroci pie
malas un pievērsties cilvēktiesībām, un tieši tādēļ, Lāča kungs, es esmu ļoti
gandarīts un laipni aicinu jūs komisijā. Un arī aicinu citus deputātus, it īpaši
tos deputātus mūsu parlamentā, kuri aizstāv tieši šīs netradicionālās
orientācijas pārstāvjus, balsot „par” Lāča kunga iekļaušanu mūsu komisijā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Tā kā es biju… maz te esmu bijis, protams… Tas ir tikai
trešā gada sākums, bet es esmu bijis liecinieks tam, ka kādreiz deputāts, kurš grib
kādās komisijās strādāt, tomēr tur netiek, un es arī varu šaubīties par
balsojumu, un es jūs aicinu balsot „par” manu iespēju strādāt šai komisijā.
Paskaidrošu vēl tuvāk. Tad, kad pirmo reizi mēs, 18 jaunievēlētie
ZZS deputāti, tikāmies, es arī tur neko neuzbāzos, bet izteicu – Augusts Brigmanis
to zina un apstiprinās, ka es vēlētos strādāt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijā. Jau toreiz! Bet, tā kā Augusts Brigmanis pamatoti teica, ka mēs jau tur divi
esam un ka neviens no maniem kolēģiem tajā pirmajā „astoņpadsmitnieku” sanāksmē
negribēja iet un neizteica vēlmi iet uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisiju, tad Augusts Brigmanis teica: „Nu, dzirdi! Tu tak tur vari
aiziet!” Un es piekritu aiziet. Bet tā… Un arī pagājušogad es vairākreiz griezos
pie Jāņa Šmita, kad man nebija nekādu domstarpību ar komisiju un ar Juri Dalbiņu…
Un viņš to arī var apstiprināt, bet neapstiprināja, ka es teicu: „Jāni, es ļoti
gribētu no šīs komisijas aiziet uz Cilvēktiesību komisiju, kur arī man pašmācības
ceļā ir zināšanas un kur es varēšu darīt vairāk.”
Lūdzu atbalstīt manu pāreju. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es nemaz netaisos komentēt kolēģa Lāča
politiskos uzskatus, biogrāfiju un tā tālāk, bet gribu atgādināt par diviem
momentiem.
Pirmais. Neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem mēs redzam, ka Lāča
kungs nu nevarēja sadzīvot ar vienas komisijas vadību, ar vienas frakcijas vadību.
Tāds neērts cilvēks. Nu tagad domāsim, ko darīt ar tādu grūtu kolēģi. Nu,
sūtīsim viņu uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, tas jau mazsvarīgi,
tamdēļ nekādas nozīmes nav… Nu, lai viņš tur saka, ko grib! Tas ir pirmais
moments. Es domāju, ka te izpaužas ļoti nopietna tendence. Mēs patiešām pietiekoši
nenovērtējam, kas ir cilvēktiesības mūsdienu pasaulē.
Un otrais moments. Nav noslēpums, ka mūsu Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija ir bēdīgi slavena Eiropā. Eiropas Padomes visaugstākās
amatpersonas pavisam nesen nāca klajā ar paziņojumiem, ka mūsu Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas cienījamais vadītājs ir atļāvies dažus izteicienus,
piemēram, par nāvessoda atjaunošanu, un tādus, kas vispār nu nav pieļaujami Eiropas
Savienības dalībvalsts parlamenta Cilvēktiesību komisijas vadītājam.
Mūsu prese par to īpaši nerunā, bet Andris Bērziņš, kas vada
mūsu delegāciju Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, zina ļoti labi, ka viņš
pēc tam… nāk ar visādām vēstulēm un mēģina aizstāvēt… Nu, ko tur
aizstāvēt, ja mēs tādi patiešām esam! Un es ļoti baidos, ka tā motivācija, ar ko
Šmita kungs uzstājās tagad par labu Lāča kunga pievienošanai Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai, šo situāciju tikai pasliktinās.
Tātad, cienījamie kolēģi, esiet gatavi tam, ka kārtējo reizi
Latvijas imidžs cietīs, ka kārtējo reizi mums pārmetīs – un pamatoti pārmetīs!
-, ka mūsu parlaments nesaprot, kas ir mūsdienu cilvēktiesības. Ja jūs to gribat,
balsojiet „par”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Šmitam, otro reizi.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Nebūtu kāpis šajā tribīnē, bet pēc Cileviča kunga, mūsu
komisijas locekļa, šiem „skaisti teiktajiem” vārdiem es arī gribētu norādīt uz
to, ka Latvijā eksistē vārda un pārliecības brīvība, ko arī Cileviča kungs ļoti
labi zina.
Un, otrkārt, arī to, ka cilvēktiesības Latvijā tiek īstenotas bez
jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no cilvēka politiskās pārliecības.
Cileviča kungs, jūs komisijas laikā varat paust savus uzskatus tāpat kā es savējos.
Un tieši tāpat tādas pašas tiesības tos ir paust Lāča kungam.
Kas attiecas uz apgalvojumiem par to, ka es esmu publiski aicinājis
atjaunot nāvessodu Latvijā, es vēlos tikai pateikt, ka tā ir žurnālistu
interpretācija jeb tā saucamā preses pīle. Un atkal es gribētu teikt, ka mēs šeit,
Latvijā, pārstāvam Latvijas valsts iedzīvotāju cilvēktiesības, nevis visas pasaules
valstu iedzīvotāju cilvēktiesības. Un, izejot no šī redzes viedokļa, es saprotu,
Cileviča kungs, ka jūs pārāk bieži braukājat komandējumos uz dažādām Eiropas
Savienības institūcijām un ka līdzīgi daudziem citiem mūsu deputātiem jums ir kauns
par Latvijas nostāju. Bet es jūs aicinu beidzot iztaisnot mugurkaulu un nostāties
tautas pusē, un aizstāvēt tautas tiesības, kā to dara daudzi deputāti.
Cileviča kungs, es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka mūsu valstī
ir vienāda attieksme pret visiem un, tāpat kā jums, arī man ir tiesības paust savu
atbalstu. Un es paužu atbalstu savām kristīgajām vērtībām. Es vienmēr esmu
aizstāvējis, aizstāvu un aizstāvēšu tradicionālo jeb dabisko ģimeni. Un – vēl
jo vairāk! – es vienmēr iestāšos par vērtībām, kas ir veidojušas mūsu Latvijas
sabiedrību un arī visu kristīgo Eiropu. Un, ja jums ir kādas pretenzijas pret to, kas
ir rakstīts Vecajā Derībā, kas ir, starp citu, arī jūsu – jūdaisma – ticības
pamats, tāpat kā musulmaņu islāma ticības pamats, tāpat arī kristīgās ticības
pamats, es domāju, jūs varat vērsties pie šo konfesiju vadītājiem pēc Svēto Rakstu
interpretācijas, nevis publiski tagad šeit mani kaut kādā veidā aizskart, man
inkriminēt lietas, ko es nekad neesmu teicis.
Būsim korekti! Ievērosim šo grāmatu, ko sauc „Latvijas Republikas
Satversme”, un kādreiz arī izlasīsim un ievērosim, ko mēs paši, deputāti, esam
pieņēmuši, – Saeimas deputātu ētikas kodeksu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es pagaidām šodien esmu tikai vienu teikumu no
tribīnes pateicis, tā ka, lūdzu, neuztraucieties!
Vispirms var būt, ka vienreiz bija nepieciešama šāda saruna, kur
viens deputāts kaut ko pasaka par otru deputātu. Laikam jau Saeimas tribīne ir tieši
tā vieta, kur to vajadzētu darīt. Ir ļoti nepatīkami, ja viens deputāts par otru
deputātu publiski runā saziņas līdzekļos – vai nu televīzijā, vai radio, vai
laikrakstos. To es esmu nosodījis un nosodīšu arī turpmāk.
Tas ir visnožēlojamākais, ja mēs visi, atrodoties šeit, Saeimā,
aizskrienam ārpusē un sākam viens par otru sūdzēties. Tas ir ļoti nepatīkami.
Diemžēl. Un tā tas ir bijis, un tas turpinās. Vēl nožēlojamāk, ka mūsu, Latvijas,
delegācijas tā sauktais pārstāvis skraida pie citu valstu delegācijām, it īpaši
pie Krievijas delegācijas, un sūdzas par savas delegācijas pārstāvjiem. Pie tam balso
svarīgos saietos tieši tā, kā to dara Krievijas pārstāvji, nevis tā, kā to dara
Latvijas pārstāvji. Diemžēl ar šādu praksi ir jāsastopas – patīk vai nepatīk.
Un līdz ar to runāšana par to, atļaut vai neatļaut kādam deputātam kādā komisijā
strādāt, ir jāsāk ar to, ka deputātam ir dotas iespējas aiziet no vienas komisijas.
Jo viņš jau var aiziet tikai tad, ja par to nobalso Saeima. To jau mēs esam
izdarījuši. Kāda tad vairs var būt runa par to, ka deputātam Lācim nav tiesību
strādāt citā komisijā? Tas ir galīgs absurds, tāda izrunāšanās vienkārši liek
tā skumji pasmaidīt. Un acīmredzot man jāatkārto vēl vienu reizi tas pats teikums,
ko es jau teicu: kas ir vainīgs, tas ir bailīgs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tā kā Lāča kungs daudzkārt
pieminēja manu uzvārdu, tiešām esmu spiests nākt un runāt.
Es gribu tiešām apliecināt to, ka jau šīs Saeimas sākumā
Visvaldis Lācis kā mūsu frakcijas deputāts strādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijā. Un gribu teikt, ka mūsu frakcija ļoti augstu novērtēja viņa darbu
šajā komisijā un mēs bijām dziļi gandarīti par viņa darbu. Bet pēc tam situācija
spieda Visvaldi Lāci doties strādāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijā. Un, kā jau cilvēks ar ļoti augstu apzinīguma līmeni, Lāča
kungs devās uz šo komisiju strādāt. Man ir grūti pateikt, kādi pašreiz ir tie
iekšējie konflikti, kas Lāča kungam liedz šajā komisijā strādāt tālāk, bet es
varu pateikt, ka viņš ir godavīrs, augsti godājama persona mūsu Saeimā, cilvēks ar
ļoti dziļām zināšanām visās šajās jomās, un mūsu frakcija ir dziļi gandarīta,
ka Lāča kungs atgriežas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Es pats šajā
teikt, ka viņa zināšanas šajā komisijā tiešām noderēs. Tā ka es negribētu
domāt, ka šeit ir kaut kāda konjunktūras meklēšana no Lāča kunga puses. Viņš jau
no laika gala ir gribējis šajā komisijā strādāt, viņš tur ir bijis. Es to varu
apliecināt ar pilnu atbildību, un mūsu frakcija noteikti atbalstīs Lāča kunga
atgriešanos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Visvalža
Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 3, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecus deputātu
jautājumus.
Ir deputātu Reira, Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Kampara jautājums
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam – „Par
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju”. Šis jautājums tiek nodots
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes,
Gravas un Kariņa jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim – „Par lombardu
darbību”. Šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes,
Gravas un Kariņa jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam – „Par
lombardiem”. Šis jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska,
Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – „Par
2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 samērīgumu un leģitimitāti”.
Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
Un ir saņemts deputātu Ķikustes, Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas un
Mūrnieces jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par VAS „Latvijas
Pasts” parādiem”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram
Šleseram.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks 12.30 Sociālo
un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks 12.30
komisijas telpās. Īpaši mīļi aicināts ir jaunais komisijas loceklis Visvaldis
Lācis.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs
Agešins… (No zāles: „Ir!”), Māris Ārbergs, Aija Barča, Aigars
Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Sandra
Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands
Krauklis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Dainis Turlais, Artis Pabriks un Dzintars
Zaķis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas sēde tiek pasludināta par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 7.sēde
2008.gada 16.oktobrī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2008.gada 16.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Karina Pētersone.
Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 16.oktobra sēdi atbilžu sniegšanai
uz deputātu jautājumiem.
Pirmo izskatām deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska
un Mitrofanova jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam.
Ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi deputātiem. Vai jūs, ministra
kungs, vēlētos pāris minūtēs savu atbildi motivēt vēl arī mutiski?
M.Segliņš (iekšlietu ministrs).
Labdien Buzajeva kungam, kurš šeit ir atnācis šodien, kad esmu
ieradies sniegt atbildes uz jūsu jautājumiem!
Es patiešām varu tikai nolasīt tās atbildes, ko es jums esmu
uzrakstījis, jo tur atspoguļota tā faktoloģija, kas ir par šiem jautājumiem.
Jāatzīst, ka ministrijā īpaši šiem jautājumiem mēs
nepieskaramies un tā nav tāda politiskā aktualitāte, ar ko nodarbotos papildus. Tā ka
ir tikai tā sausā faktoloģija, ko es jums sniedzu. Ja nepieciešams, varu to nolasīt
vēlreiz.
Sēdes vadītāja. Jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus
papildjautājumus. To mums ļauj Saeimas kārtības rullis. Vai jūs, Buzajeva kungs,
vēlaties ko jautāt ministram?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais ministra kungs! Atbildot uz mūsu jautājumu, jūs laipni
norādījāt uz MK noteikumu projektu, kurš, cita starpā, nosaka arī to ārzemnieku
valodas prasmes atestāciju, kuri vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Saskaņā ar 25.septembra valsts sekretāru sanāksmes lēmumu šis
projekts ir nosūtīts saskaņošanai arī uz jūsu ministriju. Jūsu zināšanai –
noteikumu projektā ir paredzēta visu minēto ārzemnieku atestācija uz to pašu otro,
kā tas jau ir pašreiz, nevis pirmo sarežģītības kategoriju, neatkarīgi no viņu
vecuma un uzturēšanās iemesla veida.
Pret to mēs arī savukārt iebilstam. Šajā sakarā mums liekas
dīvaini, ka ministrija nespēj atbildēt uz mūsu jautājumu par obligātajiem
eksāmeniem pakļauto personu skaitu, dalību vecuma grupās un kategorijās, lai gan tās
rīcībā šāda informācija ir.
Nav skaidrs, kādā veidā ministrija gatavojas dot savu slēdzienu par
iepriekšminēto noteikumu projektu, ja tā atsakās sniegt šo informāciju pat
deputātam.
Lūdzu atbildēt, vai tā ir apzināta informācijas slēpšana vai
vienkārši atbildi gatavojušo ministrijas darbinieku nekompetence.
Sēdes vadītāja. Pirms jūs, ministra kungs, atbildat, man ir lūgums
deputātiem ievērot Saeimas kārtības rullī noteikto papildjautājumu uzdošanas laiku
– tā ir viena minūte. Un nākamajā reizē, kad jūs uzdosiet papildjautājumu,
lūdzu, mēģiniet iekļauties šajā noteiktajā laikā.
Lūdzu, ministra kungs!
M.Segliņš. Buzajeva kungs, ja es pareizi sapratu, tad jautājuma
otrā daļa bija par to, vai tiek slēpta kāda informācija. Tas tā nevar būt. Tas tā
nevar būt! Informācija, protams, deputātiem ir jāsniedz. Man nav pamata un nav tādu
pierādījumu, ka kāds no jums īpaši šo informāciju slēptu, bet, ja tas tā ir
bijis, tad, lūdzu, norādiet to un es patiešām personīgi izvērtēšu jūsu man
rakstīto iesniegumu un visu to pārbaudīšu.
Tā es sapratu no tā teksta, ka kaut kas ir slēpts, nav uzrādīts.
Tam tā… tas tā nedrīkst būt. Man nav jums cita ko atbildēt. Nu, uzrakstiet atbildi
man, un es jums… jautājumus man, un es atbildēšu. Mēs neko neslēpjam. Tur nav ko
slēpt. Vienkārši tas nav nekas tāds, kas būtu slēpjams. Tā nav operatīvā
informācija.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai Buzajeva kungam būtu vēl kāds papildu
jautājums.
V.Buzajevs. Jūs apgalvojāt, ka Latvijā ir tikai divi ārzemnieki,
kuri pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir saņēmuši kā Latvijas pilsoņu vecāki,
un viens ārzemnieks, kurš saņēma to atļauju kā Latvijas pilsoņa nepilngadīgais
bērns. Tai pat laikā Latvijā uzturas gandrīz 4000 ārzemnieku ar termiņuzturēšanās
atļaujām, kuru izsniegšanas pamatā ir ģimenes apvienošanās. Kāpēc par šiem
gandrīz 4000 nav sniegta informācija, cik no viņiem atrodas šeit ar
termiņuzturēšanās atļauju, tāpēc ka ir Latvijas iedzīvotāju vecāki vai bērni?
Un cik no viņiem ar termiņuzturēšanās atļauju uzturas šeit vairāk nekā 5 gadus,
tajā skaitā tāpēc, ka nav spējīgi nokārtot eksāmenu?
Minētā informācija ir tieši jūsu ministrijas rīcībā. Ja jūs
nevarat sniegt atbildi uzreiz, tad kas mums ir jādara, lai saņemtu šo informāciju pēc
iespējas ātrāk?
Paldies.
M.Segliņš. Buzajeva kungs! Lai mēs vienkārši viens otru pilnīgi
pareizi saprastu un lai nerastos nekādi pārpratumi, vai būtu iespējams, ka jūs
personīgi man uzrakstītu šos jautājumus un es jums uz tiem atbildēšu? Es jums
vēlreiz varu apgalvot, ka nekas netiek slēpts, jo šī informācija nav tāda, kuru
būtu vērts nu kaut jel mazākā iemesla dēļ slēpt. Tā nav! Tā ir vienkārši
statistika, un, ja jums šķiet, ka šeit kaut kas nav uzrādīts… Manuprāt, ir
atbildēts uz jūsu jautājumiem, bet, ja vajag kādu papildu informāciju, mēs jums to
sniegsim. Tā nav problēma.
Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam. Paldies arī jautājuma
iesniedzēju pārstāvim deputātam Buzajevam. Diemžēl iesniedzējiem vairāk
papildjautājumus uzdot… reglaments šādu iespēju neparedz, tāpēc vēlreiz paldies
gan jautātājiem, gan atbildētājam.
Mēs pārejam pie nākamā sēdes jautājuma. Nākamo jautājumu ir
uzdevuši deputāti Kampars, Mūrniece, Latkovskis, Repše un Āboltiņa, un jautājums
arī ir adresēts iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Tas ir jautājums „Par
sodu politiku”, taču, tā kā ir sniegta rakstiska atbilde, kā arī neviens no
iesniedzējiem sēdē nav ieradies, tad mēs… Šobrīd būtu gan lieki, gan pretrunā ar
Kārtības rulli lūgt ministram vēl paskaidrot jau rakstiski sniegto atbildi. Es tātad
pateicos ministram par viņa klātbūtni un par šo iespēju deputātiem papildus
iztaujāt ministru attiecīgajā jautājumā. Un visu labu!
Mēs turpinām sēdi. Kā trešais jautājums darba kārtībā ir
iekļauta atbilde uz deputātu Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas, Latkovska un Kariņa
jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim. Varu informēt, ka arī uz šo
jautājumu ministrs Slakteris ir sniedzis rakstisku atbildi. Neviens no jautājuma
iesniedzējiem sēdē nav pārstāvēts, līdz ar to arī šis jautājums ir izsmelts.
Un kā darba kārtības 4.punkts ir atbilde uz deputātu Plinera,
Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes
ministrei Tatjanai Koķei. Ministre ir sniegusi deputātiem rakstisku atbildi uz viņu
iesniegto jautājumu, un esmu saņēmusi informāciju no deputātiem, ka ministres atbilde
iesniedzējus apmierina. Nu, varbūt Buzajeva kungam ir kaut kas piebilstams par šo
jautājumu, bet citādi mēs esam darba kārtību šodien izskatījuši.
Lūdzu, vai jūs vēlaties, Buzajeva kungs, kaut ko piebilst? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu!
V.Buzajevs. Jā, mēs esam pilnībā apmierināti, un paldies ministres
kundzei!
Sēdes vadītāja. Paldies iesniedzēju pārstāvim deputātam
Buzajevam.
Sēdes darba kārtība izskatīta. Sēde slēgta.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2008.gada 16.oktobrī
Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”
Datums: 16.10.2008. 09:13:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2973 nodošanu komisijai
Par valsts budžetu 2009.gadam
Datums: 16.10.2008. 09:19:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2978 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”
Datums: 16.10.2008. 09:26:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2981 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
Datums: 16.10.2008. 09:30:14 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2991 nodošanu komisijai
Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā
Datums: 16.10.2008. 09:34:16 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3002 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par tiesu varu”
Datums: 16.10.2008. 09:39:40 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3009 nodošanu komisijai
Par ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību saistīto izdevumu samazināšanu
Datums: 16.10.2008. 09:45:44 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.3010 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” līdz 2008.gada 20.oktobrim
Datums: 16.10.2008. 09:48:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3050
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:50:04 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3049 steidzamību
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:50:34 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3049 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:56:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:57:20 bal012
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:57:48 bal013
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:58:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3015 pieņemšanu 3.lasījumā
Augstākās izglītības likums (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:12:56 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2723 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:21:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2774 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.10.2008. 10:23:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3075 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Bibliotēku likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:24:26 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3011 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:26:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3012 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:27:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3013 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:29:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3014 pieņemšanu 2.lasījumā
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:10:40 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3016 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:12:30 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3017 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:16:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3023 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:18:34 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2835 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:20:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2826 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:23:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:24:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:24:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:28:52 bal030
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:29:32 bal031
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:32:42 bal032
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:33:26 bal033
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:33:58 bal034
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu
Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:34:30 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3024 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:36:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3056 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:37:40 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3057 pieņemšanu 1.lasījumā
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” otrajam lasījumam līdz 2008.gada 21.oktobrim plkst. 17.00
Datums: 16.10.2008. 11:43:04 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3053
Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā
Datums: 16.10.2008. 12:07:36 bal040
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3071