Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

28.05.2008.                   Nr.90/TA-172

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Lazdovskis 67038600, martins.lazdovskis@vzd.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 6 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 15 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 20.maija sēdes protokola Nr.32 29.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt aktuālu un publiski pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošajiem objektiem, izveidojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk – Informācijas sistēma) un nodrošinot tās darbību.

 

2.pants. Informācijas sistēmas dati un darbība

(1) Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj telpiskos un teksta datus, tajā skaitā metadatus par:

1) apgrūtinātajām teritorijām, tajā skaitā aizsargjoslām, kurām ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi vai saimnieciskās darbības ierobežojumi, un to robežām;

2) objektiem, kuriem nosaka apgrūtināto teritoriju, un to robežām (turpmāk – objekts).

(2) Telpiskos datus Informācijas sistēmā iekļauj elektroniskā veidā vektordatu formā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92.

(3) Informācijas sistēma automātiski attēlo apgrūtinātās teritorijas robežu, ja objekta dati ir iekļauti Informācijas sistēmā un ja aizsargjoslas lielums Aizsargjoslu likumā vai uz tā pamata pieņemtajos normatīvajos aktos ir noteikts precīzi un bez papildu nosacījumiem.

(4) Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai izmanto šādus kartogrāfiskos materiālus:

1) aktuālākās topogrāfiskās kartes, topogrāfiskos plānus un ortofotokartes;

2) administratīvo teritoriju robežu datus;

3) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.

 (5) Informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību (tai skaitā datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī iesniedzamo datu formātu), pieļaujamo Informācijas sistēmas datu kļūdu, kā arī Informācijas sistēmas datu specifikāciju un klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.

(6) Informācijas sistēmas datiem ir jābūt savietojamiem ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.

 

3.pants. Informācijas sistēmas pārzinis

Informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts zemes dienests.

 

4.pants. Datu sniedzēji

Datus iekļaušanai Informācijas sistēmā bez maksas sniedz:

1) institūcija (organizācija), tajā skaitā vietējā pašvaldība, kas ir atbildīga par objektu datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un to robežu datu sagatavošanu;

2) objekta īpašnieks vai valdītājs, vai par objektu atbildīgā institūcija (organizācija) (turpmāk – objekta valdītājs).

 

5.pants. Apgrūtināto teritoriju datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

(1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sniedz datus par šādām apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, kas ir noteiktas vai apstiprinātas ar likumu vai uz Ministru kabineta noteikumu pamata:

1) dabas rezervātiem un to zonām;

2) nacionālajiem parkiem un to zonām;

3) biosfēras rezervātiem un to zonām;

4) dabas parkiem un to zonām;

5) dabas liegumiem un to zonām;

6) aizsargājamiem ainavu apvidiem un to zonām;

7) aizsargājamām jūras teritorijām un to zonām;

8) dabas pieminekļiem un to zonām.

(2) Institūcija (organizācija), kas ir atbildīga par apgrūtinātās teritorijas izveidošanu, sniedz datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, tajā skaitā:

1) Zivsaimniecības pārvalde un Satiksmes ministrija – datus par tauvas joslas teritoriju – Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija – datus par kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām;

3) pašvaldības – datus par vietējas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas un kultūras teritorijām, aizsargjoslu teritorijām, tauvas joslām un to robežām;

4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Valsts meža dienests un Zivsaimniecības pārvalde – datus par mikroliegumiem;

5) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – datus par:

a) piesārņotām un potenciāli piesārņotām teritorijām,

b) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm,

c) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem,

d) teritorijām, zem kurām zemes dzīlēs atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi.

(3) Datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, ja tie nav iekļauti Informācijas sistēmā vai tie ir aktuālāki, sniedz:

1) attiecīgā objekta valdītājs par:

a) aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām,

b) mežu aizsargjoslām ap pilsētām,

c) aizsargjoslām ap kapsētām,

d) aizsargjoslām ap dzīvnieku kapsētām,

e) aizsargjoslām ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

f) aizsargjoslām ap aizsprostiem,

g) aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem;

2) attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – datus par aizsargjoslām gar dzelzceļiem, to skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra vai cits attiecīgā objekta valdītājs – datus par aizsargjoslām ap valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem, kā arī ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) Valsts meža dienests – datus par valsts nozīmes meža monitoringa parauglaukumiem;

5) Valsts meža dienests vai attiecīgā objekta valdītājs – datus par aizsargjoslām ap purviem;

6) Lauku atbalsta dienests – datus par:

a) aizsargjoslām ap hidrometriskajiem posteņiem,

b) aizsargjoslām ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" vai cits attiecīgā objekta valdītājs – datus par aizsargjoslām ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

8) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra – datus par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem;

9) Valsts robežsardze – datus par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas, pierobežas un pierobežas joslas režīma noteikšanas dēļ.

(4) Ja Informācijas sistēmā automātiski nevar attēlot apgrūtināto teritoriju robežas atbilstoši šā likuma otrā panta trešajai daļai, datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, kuri nav iekļauti Informācijas sistēmā vai tie ir aktuālāki, sniedz attiecīgā objekta valdītājs.

 

6.pants. Objektu datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

(1) Attiecīgais objekta valdītājs sniedz datus par šādiem objektiem un to robežām:

1) siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī virszemes siltumvadiem;

2) ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

3) aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm;

4) kapsētām;

5) dzīvnieku kapsētām;

6) ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

7) aizsprostiem;

8) atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

9) vēja ģeneratoriem.

(2) Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra sniedz datus par:

1) ģeodēziskajiem punktiem;

2) virszemes ūdensobjektiem;

3) purviem.

(3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sniedz datus par kultūras pieminekļiem;

(4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par:

1) ūdens ņemšanas vietām;

2) valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un citiem valsts vides monitoringa programmas stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem.

(5) valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" sniedz datus par valsts autoceļiem, kā arī citi attiecīgā objekta valdītāji sniedz datus par saviem autoceļiem.

(6) Attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz datus par dzelzceļiem.

(7) Elektronisko sakaru operatori un privāto elektronisko sakaru tīklu valdītāji sniedz datus par elektroniskiem sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm.

(8) Licencēti pārvades un sadales tīklu operatori vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm.

(9) Lauku atbalsta dienests sniedz datus par:

1) valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

2) hidrometriskajiem posteņiem.

(10) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.

(11) Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, kā arī citiem Aizsargjoslu likumā noteiktajiem objektiem, kas saistīti ar gāzapgādi.

(12) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra sniedz datus par valsts aizsardzības objekta ārējo robežu, par tiem valsts aizsardzības objektiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka aizsargjoslu.

(13) Pašvaldības sniedz datus par objektiem, ja pašvaldība ir attiecīgā objekta valdītājs, un datus par vietējās nozīmes dabas un kultūras pieminekļiem.

(14) Attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par šādiem objektiem un to robežām:

1) virszemes ūdensobjektiem, ja tie nav iekļauti Informācijas sistēmā atbilstoši šā panta otrajai daļai vai tie ir aktuālāki;

2) purviem, ja tie nav iekļauti Informācijas sistēmā atbilstoši šā panta otrajai daļai vai tie ir aktuālāki.

 

7.pants. Informācijas sistēmas pārziņa tiesības

Ja datu sniedzēja sniegtie dati neatbilst šā likuma 2.panta piektajā daļā noteiktajām prasībām, Informācijas sistēmas pārzinis var atteikties pieņemt šos datus, norādot atteikuma iemeslu.

 

8.pants. Datu sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Datu sniedzējam, iesniedzot datus, ir pienākums informēt Informācijas sistēmas pārzini, ja attiecīgie dati ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Ja datu sniedzējs Informācijas sistēmā konstatē neprecizitātes tā iesniegtajos datos, datu sniedzējs pieprasa tos labot vai papildināt.

(3) Datu sniedzējs precizē datus un iesniedz tos Informācijas sistēmas pārzinim datu aktualizācijai, ja par to ir informēts šā likuma 9.pantā minētajā gadījumā.

(4) Datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par apgrūtināto teritoriju, tajā skaitā aizsargjoslu, noteikšanu vai attēlošanu.

(5) Šā likuma 7.pantā minētajā gadījumā datu sniedzējs mēneša laikā pēc atteikuma saņemšanas sagatavo un iesniedz datus Informācijas sistēmas pārzinim atkārtoti.

(6) Datu sniedzēja pienākums ir iesniegt Informācijas sistēmas pārzinim datus aktualizācijai, ja datu sniedzēja rīcībā ir aktuālāki vai precīzāki dati par Informācijas sistēmā iekļautajiem datiem vai ja datu sniedzējam ir dati par jaunizveidotām apgrūtinātajām teritorijām vai jauniem objektiem.

 

9.pants. Informācijas sistēmas datu izmantotāja pienākums

Ja persona, izmantojot Informācijas sistēmas datus, konstatē datu neatbilstību (tai skaitā, ja, veicot topogrāfisko un zemes kadastrālo uzmērīšanu, darba veicējs konstatē Informācijas sistēmas datu neatbilstību situācijai apvidū), personas pienākums ir par to informēt datu sniedzēju.

 

10.pants. Informācijas sistēmas finansēšana

(1) Izdevumus, kas saistīti ar Informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, sedz no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un citiem pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(2) Atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtā finansējuma apmēram Informācijas sistēmas pārzinis finansē:

1) Informācijas sistēmas izveidošanu;

2) Informācijas sistēmas uzturēšanu;

3) informācijas sagatavošanu un izsniegšanu elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, kā arī datu sniedzējam.

(3) Informācijas sistēmas datu sagatavošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums. Ikviena persona maksā par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktos gadījumus.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

 

2. Informācijas sistēma uzsāk darbu triju gadu laikā pēc šā likuma 2.panta piektajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās. Pēc tam, kad sākusi darboties Informācijas sistēma:

1) aizsargjoslu datubāzē iekļautie dati ir Informācijas sistēmas dati un ir aktuāli līdz brīdim, kad Informācijas sistēmā iekļauj atbilstošus šā likuma 4.pantā noteikto datu sniedzēju datus;

2) aizsargjoslu datubāze pārtrauc darbību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam.

 

3. Datu sniedzēju rīcībā esošos digitālos vektordatus iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām gada laikā, skaitot no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums par Informācijas sistēmas darbības uzsākšanu.

 

4. Ja datu sniedzējs konkrētā teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanas brīdī nav iesniedzis datus iekļaušanai Informācijas sistēmā un tie Informācijas sistēmā nav pieejami:

1) vietējā pašvaldība informē datu sniedzēju par teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu konkrētajā teritorijā;

2) datu sniedzējs četru nedēļu laikā pēc vietējās pašvaldības informācijas saņemšanas atbilstoši šajā likumā un uz tā pamata izdotajos noteikumos noteiktajām prasībām sagatavo un Informācijas sistēmas pārzinim iesniedz datus par šā likuma pārejas noteikumu 4.punkta 1.apakšpunktā minētajā teritorijā esošajiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām.

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

Latvijā apgrūtināto teritoriju lielāko īpatsvaru veido aizsargjoslas, ko nosaka Aizsargjoslu likums. Pārējās apgrūtinātās teritorijas nosaka likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Būvniecības likums, Civillikums, likums „Par zemes dzīlēm”, Sugu un biotopu aizsardzības likums, likums „Par piesārņojumu” un Zvejniecības likums.

Pašreiz apgrūtināto teritoriju, to robežu un objektu, kuriem nosaka apgrūtinātās teritorijas (turpmāk – apgrūtinātās teritorijas), datu informācija atrodas dažādu institūciju pārziņā. Tā kā nav noteikti vienoti principi informācijas par apgrūtinātajām teritorijām (turpmāk – informācija) uzkrāšanā, tā tiek uzkrāta atšķirīgā veidā - atšķiras datu formāti, detalizācijas pakāpe, precizitāte u.c. Rezultātā informācijas apmaiņa ir apgrūtināta, dažkārt pat neiespējama, jo uzkrātā informācija nav savietojama bez papildu apstrādes, kam, savukārt, nepieciešami papildu resursu ieguldījumi. Tādējādi atbilstoši pašreizējam normatīvajam regulējumam valstī uzkrātās informācijas izmantošana ir ierobežota. No lietotāja viedokļa personai, lai saņemtu informāciju, nepieciešams vērsties dažādās institūcijās, turklāt informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība ir dažāda.

Aizsargjoslu likuma (likuma 2005. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” redakcijā) (turpmāk – Aizsargjoslu likums) 62. pants paredz izveidot Aizsargjoslu datu bāzi, kurā uzkrātie dati par aizsargjoslām veidos aptuveni 70% no kopējās informācijas par visām valstī esošajām apgrūtinātajām teritorijām. Gan no lietotāju, gan datu turētāju viedokļa būtu lietderīgi esošo normatīvo regulējumu paplašināt, pieņemot likumprojektu par jaunas, visaptverošas informācijas sistēmas (turpmāk – IS) izveidi, kurā būtu nodrošināta nosacīti 100% informācijas uzkrāšana vienotā sistēmā. Šāda risinājuma rezultātā maksimāli tiktu optimizēts arī pieejamo resursu izlietojums.

Aizsargjoslu likuma 33. panta pirmā daļa paredz, ka visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, savukārt Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 24.3.2. apakšpunkts noteic, ka teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlo tikai tās aizsargjoslas, kuras iespējams attēlot izvēlētajā mērogā. Tādējādi teritorijas plānojumā neparādās informācija par visām  aizsargjoslām. Līdzīga situācija ir arī ar citām apgrūtinātajām teritorijām, jo to attēlošana vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ne vienmēr ir tehniski iespējama. Ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem nevar nodrošināt esošajiem objektiem noteikto aizsargjoslu datu aktualitāti, ja teritorijas plānojuma realizācijas laikā objekts likvidēts vai uzbūvēts jauns objekts. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nav visas aizsargjoslas, jo nav pieejama precīza informācija par aizsargjoslu izraisošā objekta atrašanās vietu. Minētā rezultātā sabiedrībai, t.sk. zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējam, pieejamā informācija par apgrūtinātajām teritorijām nav pilnīga un līdz ar to var būt maldinoša.

           Apgrūtinātās teritorijas, t.sk. aizsargjoslas, rada nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, ko nosaka konkrētai zemes vienībai kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanas procesā. Atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, ko rada apgrūtinātā teritorija, reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un tad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lietošanas tiesību aprobežojumi tiek ierakstīti zemesgrāmatā. Taču šobrīd ar zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem (zemes robežu plāni vai apgrūtinājuma plāni) nav iespējams nodrošināt visu apgrūtinājumu noteikšanu, jo nav pieejama visa informācija par apgrūtinātajām teritorijām. Ar kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem nevar nodrošināt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu datu aktualitāti, jo zemes robežu plāni gatavoti pirms Aizsargjoslu likuma, pirms Aizsargjoslu likuma grozījumu pieņemšanas, pirms ir noteikta aizsargjosla, pirms likvidēts vai uzbūvēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā informācija par nekustamā īpašuma objekta  apgrūtinājumu var tikt aktualizēta tikai tad, kad konkrētais zemes īpašnieks ir pasūtījis kadastrālās uzmērīšanas dokumentu aktualizēšanu. Līdz ar to visu aizsargjoslu noteikšana tikai caur vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī aizsargjoslas un citu apgrūtināto teritoriju radīto apgrūtinājumu noteikšana caur kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem nav efektīvs mehānisms un tas nenodrošina visu apgrūtināto teritoriju, kā arī apgrūtinājumu datu aktualitāti. Tāpēc nepieciešama centralizēta informācijas sistēma, kas nodrošinātu visu apgrūtināto teritoriju aktuālo datu pieejamību. Pēc šādas informācijas sistēmas izveides ir iespējama nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu automātiska noteikšana un aktualitātes nodrošināšana.

           Likumprojekta izstrādi nosaka Ministru kabineta 2007. gada 20. februāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 14, 30. §, TA-2827) „Par likumprojektu "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums" un par Ministru kabineta 2006. gada 31. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 6 33. §) "Par vienotas apgrūtināto teritoriju, aizsargjoslu un to objektu informācijas sistēmas
izveidi un vienotas kārtības noteikšanu izdevumu segšanai par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu iezīmēšanu robežu plānā un ierakstīšanu zemesgrāmatā" izpildes gaitu”, kā arī tā pieņemšana nodrošinās Ministru kabineta 2006. gada 13. februāra rīkojuma Nr.80 (prot. Nr. 7, 54. §) „Par Pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā” 4.2. apakšpunkta izpildi (Ministru kabineta 2007. gada 20. februāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 14, 28. §, TA-3471 ”Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 13. februāra rīkojumā Nr. 80 „Par Pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā).

2. Normatīvā akta projekta būtība 

 

 

         Pieņemot likumprojektu, tiks risināta Pasākumu plānā norādītā problēma - valstī nav pieejami aktuāli dati par visām ar normatīvajiem aktiem apgrūtinātajām teritorijām, līdz ar to nav  aktuālas informācijas par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem.

Likumprojekta pieņemšana pilnībā atrisinās minētās problēmas, ja visas iesaistītās ministrijas, institūcijas un organizācijas aktīvi piedalīsies informācijas sistēmā iekļaujamo datu sagatavošanā un aktualizēšanā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrību (pašvaldības, valsts institūcijas, objektu turētājus u.c. ieinteresētās personas) ar aktuālu, publiski pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošajiem objektiem. Mērķa sasniegšanai likumprojekts paredz izveidot vienotu IS, tajā uzkrājot telpiskos un teksta datus (t.sk. metadatus) par visu valsts teritoriju.

Likumprojekts paredz, ka IS pārzinis būs Valsts zemes dienests. Informācijas sistēmu izveido, papildinot aizsargjoslu datu bāzi, kuras izveidi deleģē Aizsargjoslu likuma 62. pants un izveides kārtību noteic Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 1002 „Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība”.

Likumprojekts nosaka IS izveidošanas un darbības principus, IS uzkrājamos datus, datu sniedzējus, datu sniedzēju atbildību, tiesības un pienākumus, datu avotus, datu izsniegšanu, izmantošanu un IS finansēšanas kārtību.

3. Cita informācija

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā iekļautos apgrūtināto teritoriju datus ir plānots savietot ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, lai automātiski noteiktu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus tādejādi nodrošinot nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu aktualizēšanu. Savukārt aktuālāki un precīzāki kadastrālās uzmērīšanas dati no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kalpo par informācijas aktualizācijas avotu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

Ja objektam, kuram noteikta aizsargjosla, ir adrese, ko norāda datu sniedzējs, tad Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā adrese nonāk tiešā sasaistē ar Valsts adrešu reģistru.

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma būs daļa no Valsts zemes dienestā izveidojamās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā ievadot datu sniedzēju iesniegtos datus, tiks izmantoti standarta rīki.  Nesavietojamie dati tiks ievadīti manuāli. Likumprojekta deleģētie Ministru kabineta noteikumi noteiks datu sasaistes kārtību, lai tos datus, kas datu sniedzējiem ir uzkrāti datu bāzē vai informācijas sistēmā, iekļautu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.  

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Apgrūtināto teritoriju uzkrāšana vienotā IS labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. IS uzkrāto datu izmantošanas rezultātā paaugstināsies tirgus dalībnieku un sabiedrības locekļu informētība par apgrūtinātajām teritorijām, kā rezultātā mazināsies uzņēmējdarbības risks darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Likumprojekta pieņemšana labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi šādās tautsaimniecības nozarēs:

1) darījumi ar nekustamo īpašumu;

2) zemes ierīcība;

3) būvniecība;

4) ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;

5) elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde;

6) transports, glabāšana un sakari;

7) valsts pārvalde un aizsardzība;

8) lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība;

9) atkritumu apsaimniekošana, teritorijas sanācija.

        Likumprojekta pieņemšana vienkāršos administratīvās procedūras:

1) personas apgrūtināto teritoriju un to objektu informāciju varēs saņemt no vienas informācijas sistēmas;

2) samazināsies administratīvo procedūru skaits un laiks, kas uzņēmējiem un citām personām jāpavada saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām;

3) uzlabosies valsts un pašvaldību institūciju un objektu datu turētāju savstarpējā sadarbība.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts neierobežo dzimumu līdztiesību.

4. Ietekme uz vidi  

Likumprojekta pieņemšana sekmēs normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu, atstājot pozitīvu ietekmi uz vidi. 

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Rādītāji

(tūkst. latu)

2008.

2009.

2010.

2011.

Vidēji 5 gadu lakā pēc kārtējā gada

1.

Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

+2,9

2.

Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

883,0

448,0

1150,1

895,0

3.

Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

-883,0

-448,0

-1150,1

-892,1

4.

Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5.

Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

5.1.

Ieņēmumu izmaiņas

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5.1.1

Saskaņā ar 9. panta 3. daļu paredzēti ieņēmumi no datu pārlūkotājiem, taču datu pārlūkošana būs iespējama tikai pēc sistēmas izstrādes. Prognozējamie ieņēmumi sākot no

2012.gada: 30 lietotāji x abonēšanas maksa 20 Ls/mēn. x 12 mēn. = 7200 Ls.

5.2.
Izdevumu izmaiņas

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

883,0

448,0

1150,1

895,0

 
Izdevumu aprēķins 2009. gadam

 

TIESLIETU MINISTRIJA VALSTS ZEMES DIENESTS                                                          563 333 Ls

1. Atalgojums 3 amatu vietām                                                                                                      25 200 Ls, t.sk.:

1.1. Datu bāzes analītiķis  (19.2.saime, 2.līmenis 10.algu grupa, 3.kval. pak.)        3 x 700 Ls x 12 = 25 200 Ls

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un slimības naudas                         6 575 Ls

    DDVSAOI: 25 200 Ls x 24.09% = 6 071 Ls

Slimības naudas (2% no atalgojuma fonda): 25 200 Ls x 2% = 504 Ls

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.)                                                      

                                                                                                           3 amatu v. x 343 Ls x 12 mēn. = 12 348 Ls

4. Darba vietas iekārtošanas izdevumi (vienreizējās izmaksas)                                  3 gab. x 550 Ls = 1 650 Ls

   (550 Ls = datorgalds 85 Ls + biroja galds 113 Ls + biroja krēsls 75 Ls + dokumentu skapis 157 Ls + drēbju skapis 120 Ls)

5. Sistēmas izstrādes izmaksas (programmēšanas ārpakalpojums)          80 cilv./mēn. x 4 600 Ls = 368 000 Ls

6. Tehnisko resursu un nepieciešamo programmu iegāde (vienreizējās izmaksas)   

6.1.  Serveris (4 procesori)                                                                                            1 gab. x 30000 Ls = 30 000 Ls

6.2.  Aplikāciju lietojumu serveris (web), (2 procesori)                                           1 gab. x 12 000 Ls = 12 000 Ls

6.3.  Diskmasīva sistēma                                                                                              1 gab. x 60 000 Ls = 60 000 Ls

7. Serveru programmatūras iegāde (vienreizējas izmaksas)

7.1.  Datu bāzu vadības sistēmas Application server lic.                                      2 gab. x 17 000 Ls = 34 000 Ls

8. Datortehnikas un standarta programmatūras iegāde (vienreizējas izmaksas)      3 gab. x 1 020 Ls = 3 060 Ls

9. Grafiskās vides programmatūras iegāde (vienreizējas izmaksas)                           3 gab. x 3 500 Ls = 10 500 Ls

 

KULTŪRAS MINISTRIJA Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekcija                      150 000 Ls  

1. Piecu gadu laikā veicama teritoriju noteikšana 3 400 objektiem: 3  400 obj. x 220.5882Ls/obj. = 750 000Ls, attiecīgi vidēji gadā                                680 obj. x 220.5882 Ls/obj. = 150 000 Ls  

 

VIDES MINISTRIJA                                                                                                                           69 662 Ls  

Teritoriju ārējo robežu nolasīšana no kartes (M 1:10 000) 137 aizsargājamās teritorijas

1. Atalgojums 1 amatu vietai                                                                                                          6 336 Ls, t.sk.:

1.1. Ģeomatikas inženieris  (20. saime, 2. līmenis 9. algu grupa, 3. kval. pak.)  1 x 480 Ls x 12 mēn. = 5760Ls

1.2. Metodiskā vadība 10%                                                                                                                         576 Ls

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas                      6 336 Ls x 24.09% = 1 526 Ls

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.)

   1 amatu v. x 150 Ls x 12 mēn. = 1 800 Ls

4. Programmatūras iegāde                                                                                                                      60 000 Ls

 

SATIKSMES MINISTRIJA „VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra””                                 100 000 Ls  

Elektronisko sakaru tīklu un infrastruktūras būvju apkopošana un apstrāde

1. Atalgojums 2 amatu vietām                                                  2 amatu v. x 750 Ls x  12 mēn. = 18000 Ls, t.sk.

1.1. Projektu vadītājs (profesijas klasifikators 241403)                vid. alga mēnesī Ls 850 *12mēn. = 10 200 Ls

1.2. Administrators (profesijas klasifikators 343927)                     vid. alga mēnesī Ls 650 *12mēn. = 7 800 Ls

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas                      18000 Ls x 24.09% = 4400 Ls

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek..pak., kanc.preces, elektroenerģija, komandējumi u.c)

                                                                                                               2 amatu v. x 250 Ls x 12mēn. = 6000 Ls

4. Darba vietas iekārtošanas izdevumi (vienreizējās izmaksas)

(1 darba vietas komplekts: datorgalds Ls 200, drēbju skapis Ls 100, skapis mapēm Ls 200, krēsls Ls 150, telefons Ls 50, mobilais telefons Ls 100)                                                                         2gab.x 800 Ls= 1600 Ls

5. Tehnisko resursu iegāde (vienreizējās izmaksas)                                               1gab. x 60000 Ls = 60000 Ls

6. Datortehnikas un standarta programmatūras iegāde (vienreizējas izmaksas)

(2 procesori, 2 monitori; MS Office 2007; MS Windows HP)                                        2gab. x 1500 Ls= 3000 Ls

7. Grafiskās vides programmatūras iegāde (vienreizējas izmaksas)                            2gab. x 3500 Ls= 7000 Ls

 

Pavisam 2009. gada izdevumi                                                                          882 995 Ls;         

 

 

 

Izdevumu aprēķins 2010. gadam

 

TIESLIETU MINISTRIJA

VALSTS ZEMES DIENESTS                                                                                                        260  513 Ls 

 

1. Atalgojums 4 amatu vietām                                                                                                      35 520 Ls, t.sk.:

1.1. Datu bāzes analītiķis  (19.2.saime, 2.līmenis 10.algu grupa, 3.kval. pak.)       4 x 740 Ls x 12 = 35 520 Ls

 

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un slimības naudas                         9 267 Ls

                                                                                                   DDVSAOI: 35 520 Ls x 24,09% = 8 557 Ls

                                                          Slimības naudas (2% no atalgojuma fonda): 35 520 Ls x 2% = 710 Ls

 

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.) 

                                                                                                     4 amatu  v. x 421.80 Ls x 12 mēn. = 20 246 Ls

                                                                                                         

4. Sistēmas izstrādes turpināšana (programmēšanas ārpakalpojums)        40 cilv./mēn. x 4700 Ls = 188 000 Ls

 

5. Sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksas

5.1. Datu bāzu vadības sistēmas Application licences ( 2 procesoriem)                  2 gab. x 3 740 Ls = 7 480 Ls

 

KULTŪRAS MINISTRIJA

VALTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA                                      150 000 Ls  

                                                              

1. Piecu gadu laikā veicama teritoriju noteikšana 3400 objektiem: 3400 obj. x 220.5882 Ls/obj. = 750 000Ls, attiecīgi vidēji gadā 680 obj. x 220.5882Ls/obj. = 150 000 Ls   

 

VIDES MINISTRIJA                                                                                                                           15 062 Ls  

 

Teritoriju ārējo robežu nolasīšana no kartes (M 1:10 000) 137 aizsargājamās teritorijas

1. Atalgojums 1 amatu vietai                                                                                                          6 336 Ls, t.sk.:

1.1. Ģeomātikas inženieris  (20. saime, 2. līmenis 9. algu grupa, 3. kval. pak.)1 x 480 Ls x 12 mēn. = 5 760 Ls

1.2. Metodiskā vadība 10%                                                                                                                         576 Ls

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas                      6 336 Ls x 24.09% = 1 526 Ls

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.) 

   1 amatu v. x 150 Ls x 12 mēn. = 1 800 Ls

4. Programmatūras uzturēšana                                                                                                                  5 400 Ls

 

SATIKSMES MINISTRIJA „VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra””                                   22 300 Ls  

Elektronisko sakaru tīklu un infrastruktūras būvju apkopošana un apstrāde

1. Atalgojums 1 amatu vietāi                                                           1 amatu v. x 850 Ls x  12 mēn. = 10 200 Ls

1.1. Projektu vadītājs (profesiju klasifikators 241403) vid. alga mēnesī Ls 850*12 mēn. = 10 200 Ls

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 10200 Ls x 24.09% = 2500 Ls

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek..pak., kanc.preces, elektroenerģija, komandējumi u.c)

                                                                                                               1 amatu v. x 300 Ls x 12mēn. = 3600 Ls

4. Programmatūras uzturēšana un aktualizēšana (licenču un jauninājumu iegāde)                                 6000 Ls

 

 

Pavisam izdevumi 2010. gadā                                                                           447 875 Ls.

 

 

 

Izdevumu aprēķins 2011. gadam

 

TIESLIETU MINISTRIJA

VALSTS ZEMES DIENESTS                                                                                                           982 122 Ls

 

1. Atalgojums 49 amatu vietām                                                                                                  389 400 Ls, t.sk.:

1.1. Datu bāzes analītiķis  (19.2. saime, 2. līmenis 10. algu grupa, 3. kval. pak.)    4 x 800 Ls x 12 = 38 400 Ls

1.2. Ģeomātikas inženieris(20. saime, 2. līmenis 9. algu grupa, 3. kval. pak.)45 x 650Ls x 12mēn.=351 000 Ls

 

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un slimības naudas                    101 595 Ls                             

                                                                                                DDVSAOI: 389 400 Ls x 24,09% = 93 807 Ls

                                                      Slimības naudas (2% no atalgojuma fonda): 389 400 Ls x 2% = 7 788 Ls

 

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.)                                                      

                                                                                                  49 amatu  v. x 417.22 Ls x 12 mēn.= 245 325 Ls                                                                                                          

 

4. Sistēmas uzturēšana (programmēšanas ārpakalpojums)                                                                    50 000 Ls

 

5. Sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksas

5.1. Grafiskās vides programmatūra                                                                                3 gab. x 1 001 Ls = 3 003 Ls

5.2. Datu bāzu vadības sistēmas Application licences ( 2 procesoriem)                  2 gab. x 4 862 Ls = 9 724 Ls

 

6. Darba vietas iekārtošanas izdevumi (vienreizējās izmaksas)                              45 gab. x 715 Ls = 32 175 Ls

   (715 Ls = datorgalds 110,5 Ls + biroja galds 146,9 Ls + biroja krēsls 97,5 Ls + dokumentu skapis 204,1 Ls + drēbju skapis 156 Ls)

 

7. Datortehnikas un standarta programmatūras iegāde (vienreizējas izmaksas)   45 gab. x 1020 Ls = 45 900 Ls

 

8. Grafiskās vides programmatūras iegāde, konkurējošā tīkla licences (vienreizējas izmaksas)              

                                                                                                                             30 gab. x 3 500 Ls= 105 000 Ls

 

 

KULTŪRAS MINISTRIJA

VALTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA                                     150 000 Ls  

                                                              

1. Piecu gadu laikā veicama teritoriju noteikšana 3 400 objektiem: 3 400 obj. x 220.5882Ls/obj. = 750 000Ls, attiecīgi vidēji gadā                                                                               680 obj. x 220.5882Ls/obj. = 150 000 Ls

 

VIDES MINISTRIJA                                                                                                                          17 961 Ls  

 

Teritoriju ārējo robežu nolasīšana no kartes (M 1:10 000) 138 aizsargājamās teritorijas

1. Atalgojums 1 amatu vietai                                                                                                           8237 Ls, t.sk.:

1.1. Ģeomātikas inženieris  (20. saime, 2. līmenis 9. algu grupa, 4.kval. pak.)  1 x 624 Ls x 12 mēn. = 7 488Ls

1.2. Metodiskā vadība 10%                                                                                                                         749 Ls

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas                      6 336 Ls x 24.09% = 1 984 Ls

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.)  

1 amatu v. x 195 Ls x 12 mēn. = 2 340 Ls

4. Programmatūras uzturēšana                                                                                                                  5 400 Ls

 

 

Pavisam izdevumi 2011. gadā                                                                          1 150 083 Ls.

 

 

 

Izdevumu aprēķins 2012. gadam un turpmākajiem gadiem

 

TIESLIETU MINISTRIJA

VALSTS ZEMES DIENESTS                                                                                                          829 077 Ls

 

1. Atalgojums 49 amatu vietām                                                                                                  389 400 Ls, t.sk.:

1.1. Datu bāzes analītiķis (19.2.saime, 2.līmenis 10.algu grupa, 3.kval. pak.)4 x 800 Ls x 12 mēn. = 38 400 Ls

1.2. Ģeomātikas inženieris(20. saime, 2. līmenis 9. algu grupa, 3. kval. pak.)45 x 650 Ls x 12mēn.=351 000Ls

 

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un slimības naudas                     101 595 Ls                                                                                                                    

                                                                                                DDVSAOI: 389 400 Ls x 24,09% = 93 807 Ls

                                                      Slimības naudas (2% no atalgojuma fonda): 389 400 Ls x 2% = 7 788 Ls

 

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.)                                                                   

                                                                                                  49 amatu  v. x 417.22 Ls x 12 mēn.= 245 325 Ls                                                                                                          

 

4. Sistēmas uzturēšana (programmēšanas ārpakalpojums)                                                                    50 000 Ls

 

5. Sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksas

5.1. Grafiskās vides programmatūra                                                                            33 gab. x 1 001 Ls = 33 033 Ls

5.2. Datu bāzu vadības sistēmas Application licences ( 2 procesoriem)                  2 gab. x 4 862 Ls = 9 724 Ls

 

KULTŪRAS MINISTRIJA

VALTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA                                      150 000 Ls  

                                                              

1. Piecu gadu laikā veicama teritoriju noteikšana 3400 objektiem: 3 400 obj. x 220.5882Ls/obj. = 750 000Ls, attiecīgi vidēji gadā                                                                              680 obj. x 220.5882Ls/obj. = 150 000 Ls

 

VIDES MINISTRIJA                                                                                                                           17 961 Ls  

 

Teritoriju ārējo robežu nolasīšana no kartes (M 1:10 000) 138 aizsargājamās teritorijas

1. Atalgojums 1 amatu vietai                                                                                                          8237 Ls, t.sk.:

1.1. Ģeomātikas inženieris (20. saime, 2. līmenis 9. algu grupa, 3. kval. pak.)  1 x 624 Ls x 12 mēn. = 7 488Ls

1.2. Metodiskā vadība 10%                                                                                                                         749 Ls

2. Darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas                      6 336 Ls x 24.09% = 1 984 Ls

3. Saimnieciskie izdevumi (telpu īre, apkure, telek. pak., kanc. preces, elektroenerģija, komandējumi u.c.) 

 1 amatu v. x 195 Ls x 12 mēn. = 2 340 Ls

4. Programmatūras uzturēšana                                                                                                                  5 400 Ls

 

Pavisam izdevumi 2012. gadā un turpmākajos gados                                      997 038 Ls

 

 

6. Cita informācija

          Anotācijā norādītais finansējums nepieciešams IS izveidošanai un ieviešanai atbilstoši likumprojektā iestrādātajiem principiem un sistēmas informācijas tehnoloģiju nodrošināšanai atbilstoši mūsdienu prasībām.

          IS izveide likumprojektā paredzētajā termiņā ir iespējama, ja tiks piešķirts nepieciešamais valsts budžeta finansējums anotācijā norādītajā apjomā attiecīgajā gadā. Ja IS izveide un ieviešana tiks pabeigta plānotajos termiņos, tad pēc 2010. gada paredzēts uzsākt darbu ar informācijas sistēmu visos Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu birojos.

          Pēc 2010. gada IS uzturēšanai Valsts zemes dienestam būs nepieciešamas pavisam 49 amata vietas, kam attiecīgi būs nepieciešami arī papildus finanšu līdzekļi.

          Jautājumu par papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009. gadam un turpmākiem gadiem jāizskata Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu institūciju vidējā līmeņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, kā arī valsts budžeta projekta 2009. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, kā arī un turpmāko gadu valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Finansējums nepieciešams IS izveidošanai, ieviešanai un uzturēšanai atbilstoši likumprojektā iestrādātajiem principiem un sistēmas informācijas tehnoloģiju nodrošināšanai atbilstoši mūsdienu prasībām.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

1) Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība”. Atbilstoši deleģējumam likumprojekta 2. panta piektajā daļā noteikumos paredzēts noteikt:

- Informācijas sistēmas datu saturu;

- iesniedzamo datu formātu, pieļaujamo Informācijas sistēmas datu kļūdu, specifikāciju un klasifikāciju;

- Informācijas sistēmas datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību;

- kārtību, kādā Informācijas sistēmas datus savieto ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.

Likumprojekts paredz noteikumu izdošanu sešu mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas.

Noteikumu projekta izstrādi un virzību paredzēts uzsākt pēc likumprojekta pieņemšanas.

2) Nepieciešami grozījumi Aizsargjoslu likumā:

- 33. pantā, paredzot sadalīt atbildību par aizsargjoslu noteikšanu starp pašvaldību, atbildīgo institūciju (organizāciju), objekta valdītāju un IS turētāju;

- 60. pantā, izslēdzot otro daļu;

- 62. pantā, nosakot, ka aizsargjoslu un objektu, kuriem nosaka aizsargjoslas, datus iekļauj Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

3) Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.241 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju” – jāpapildina un jāprecizē klasifikācija.

Noteikumu projekta izstrādi un virzību paredzēts uzsākt pēc likumprojekta pieņemšanas.

2. Cita informācija

Ministru kabineta noteikumiem, kuru izstrādi deleģē likumprojekta 2. panta piektā daļa, būs divu likumu – likumprojekta un Aizsargjoslu likuma 62. panta pirmās daļas deleģējums. Pēc likumprojekta 2. panta piektās daļas deleģēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas zaudēs spēku Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.1002 „Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība”.

Pēc Informācijas sistēmas izveides un datu iekļaušanas tajā, būs nepieciešami grozījumi šādos normatīvajos aktos:

- Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un tā deleģētajos Ministru kabineta noteikumos, lai noteiktu citu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu noteikšanas kārtību;

- Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, nosakot, ka pēc Informācijas sistēmas darba uzsākšanas, vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma un detālplānojuma izstrādei pašvaldības informāciju par pastāvošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kuriem nosaka apgrūtinātās teritorijas, saņem no Informācijas sistēmas.

         Terminu „apgrūtinājums” un „aprobežojums” definīcijas tiks iekļautas Civillikumā, ievērojot aktualizēto Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007. – 2009. gadam.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām    

Likumprojekts šo jomu neskar

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piem. Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinumi u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija 

Nav citas informācijas

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas notikušas ar Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomi (tās sastāvā ir pārstāvji no A/S „Latvenergo”, SIA „Lattelecom”, SIA „Rīgas ūdens”, A/S „Latvijas Gāze”, A/S „Siltumelektroprojekts”, A/S „Rīgas Siltums”,  SIA „Elko”, SIA „Rīgas ĢeoMetrs”,  Latvijas Mērnieku biedrība, SIA „MerKo”).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padome atbalsta likumprojekta virzību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojektu iesniedzot Ministru kabinetā, paredzēts to ievietot Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā http://www.vzd.gov.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas nav jāveido. Notiks Valsts zemes dienesta esošo funkciju paplašināšana.

Valsts institūcijas, kas ir datu sniedzēji, nodrošinās IS datu aktualizāciju, tāpēc, ja nepieciešams, izveido vai paplašina atbilstošu struktūrvienību šīs funkcijas veikšanai.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), portālā www.likumi.lv, kā arī par tā pieņemšanu tiks sniegta informācija masu saziņas līdzekļos un Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā http://www.vzd.gov.lv 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.

4. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

Tieslietu ministrs                                                                           G.Bērziņš

10.01.2008 08:35

4108

Kuksa

67038641, mara.kuksa@vzd.gov.lv

 

 Tieslietu ministrs

 Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

 Par kontroli atbildīgā amatpersona

 Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

G.Bērziņš

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

M.Lazdovskis