Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdi.
Vārds Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
V.Zatlers (Valsts prezidents).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes!
Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Ir pagājis mazliet vairāk par gadu, kopš uzrunāju jūs no šīs
tribīnes, dodot Valsts prezidenta zvērestu. Toreiz runāju par atbildību, ko Valsts
prezidenta ceļasomā ieliek Latvijas Republikas Satversme. Atbildību kā valsts
pārvaldes pamatvērtību. Par politiķu atbildību veidot pilsonisko dialogu, veicināt
demokrātiju un nodrošināt stabilitāti valstī.
Lai nodrošinātu sabiedrības interešu pārstāvību un tautas
izaugsmi, valstī ir nepieciešams atbildīgs, kompetents un izlēmīgs likumdevējs.
Saeima ir mūsu demokrātiskās valsts pamatu pamats. Visos šajos
gados kopš 4.maija deklarācijas Saeima ar savu rīcību ir stiprinājusi Latvijas
neatkarību, īstenojusi mūsu tautas izvēli būt Eiropas Savienībā un NATO.
Jums rit pēdējais darba cēliens šajā sesijā, kas šoreiz ir
garāka nekā citus gadus. Vēlētos teikt, ka tas liecina par darba mīlestību, tomēr
dažkārt sev vaicāju, vai runa nav arī par darba efektivitāti…
Pirms gada teicu, ka ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus.
Pēdējā gada laikā esam redzējuši, ka dažkārt mērķu sasniegšanai tiek ziedoti
ideāli, vērtības, ko ciena un godā sabiedrība. Jautājums ir – kādēļ? Šis ir
viens no pirmajiem jautājumiem, kurš politiķiem būtu jāuzdod pašiem sev.
Pagājušā gada rudenī piedzīvojām demokrātijas mācībstundu, kas
Latvijas vēsturē ieies kā Lietussargu revolūcija. Valsts vara nespēja sabiedrībai
izskaidrot savu rīcību un lēmumus. Valdības kļūdas radīja politiskās uzticības
krīzi, kas kā sniega pika, veļoties no kalna, nogāza pašu valdību.
Vai no tā ir gūta kāda mācība? Domāju, ka jā. Saeima ir spējusi
mobilizēties. Ir mainījies politisko sarunu tonis. Viedokļu cīņas no ultimātiem ir
pārtapušas dialogos un diskusijās. To redzējām daudz atklātākā Ministru prezidenta
amata kandidātu izvirzīšanas procesā. Publisko debašu process bija kā
ugunskristības valdības vadītāja amata kandidātiem. Viņiem nācās publiski pamatot
savus uzskatus, demonstrēt briedumu un atbilstību Ministru prezidenta amatam.
Pēdējā gada notikumi ir pierādījuši, cik būtiska ir pastāvīga
atgriezeniskā saite starp valdību un parlamentu. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtēju
Saeimas pieņemtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz iespēju Saeimas
sēdē Ministru prezidentam uzstāties ar ziņojumiem par valdības darbu.
Esmu gandarīts arī par to, ka Saeima ir atbalstījusi manu
iniciatīvu ar šādu ziņojumu Saeimā uzstāties arī tiesībsargam. Tie ir divi
būtiski soļi parlamentārās kontroles nodrošināšanā. Nākamajiem soļiem vēl ir
jāseko.
Mēs bijām liecinieki arī izaugsmei politiskās atbildības jomā.
Vairāku augstu valsts amatpersonu atkāpšanās no amata liecina, ka politiķi vairāk
nekā iepriekš novērtē sava ieņemamā amata prestižu un rēķinās ar sabiedrības
viedokli.
Šie procesi ir pozitīvi vērtējami. Taču man ir trīs jautājumi.
Kāpēc esam nonākuši divu tautas nobalsošanu priekšvakarā?
Vai tās būtu nepieciešamas, ja laikus tiktu uzklausītas dažādu
sabiedrības grupu intereses un uzsākts dialogs ar sabiedrību?
Vai tās būtu nepieciešamas, ja Saeima uzņemtos aktīvu problēmas
risinātāja, nevis problēmas noliedzēja lomu?
2.augustā tautas nobalsošana būs par konkrētu Satversmes grozījumu
redakciju.
23.augustā tauta balsos par konkrētiem grozījumiem pensiju likumā.
Jūs šos tautas iniciētos priekšlikumus esat noraidījuši. Šodien
ikvienam no jums ir uzdevums – iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savu pozīciju.
Piedāvāt savus risinājumus, nevis pasīvi gaidīt referendumu rezultātu.
Uz jums, deputāti, gulstas atbildība par to, lai izmaiņas
pamatlikumā būtu pārdomātas, juridiski korektas un kalpotu tautas interesēm
ilgtermiņā.
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien jums būs jālemj
par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumu, kuru man šā gada 11.jūnijā nācās nosūtīt Saeimai otrreizējai
caurlūkošanai. Likuma kvalitāte būs rādītājs tam, kā Latvija pildīs apņemšanos
cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Likuma pieņemšana ir nepieļaujami ilgi vilcināta. Eiropas Savienības direktīvā ir
noteikts šā likuma pieņemšanas termiņš: 2007.gada decembris. Šodien ir 2008.gada
jūlijs.
Es aicinu jūs pieņemt šo likumu kvalitatīvi un atbildīgi, ņemot
vērā manus iebildumus un ekspertu priekšlikumus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam ir jāpaplašina iespējas
atklāt noziedzīgu nodarījumu organizētājus un patiesā labuma guvējus.
Šādi Latvija aizsargās savu un Eiropas Savienības ekonomisko telpu
pret noziedzīgo pasauli.
Deputāti! Vēlreiz nopietni aicinu Saeimu izvairīties no negatīvās
prakses – pēdējā brīdī atbalstīt pretrunīgus priekšlikumus, kas būtiski
ietekmē likuma garu un mērķi.
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Jūsu darba kārtībā ir
arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Šis likums ir nozīmīgs,
gan lai atklātu sabiedrībai partiju ienākumu avotus, gan lai nodrošinātu tiesisku un
demokrātisku vēlēšanu norisi. Tas ir svarīgi, lai ikvienam vēlētājam būtu patiesa
informācija par politiskajiem procesiem valstī.
Es uzskatu, ka vērojamā tendence vairoties apšaubāmiem partiju
satelītiem – sabiedriskajām organizācijām – patiesībā ir vēlme izvairīties no
atklātības partiju finansēšanā un vienlaikus – no atbildības par konkrētiem
politiskajiem procesiem.
Nesen publiskots pētījums rāda, ka 90 procenti Latvijas
iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka
vēlētāji partijās nesaskata politisku spēku, kas spētu realizēt pašu partiju
uzrakstītās programmas un pārstāvēt vēlētāju intereses.
Tikai atklāta un konsekventa politika veicinās arī politisko
aktivitāti sabiedrībā, jo vairāk tādēļ, ka aizvadītais laiks ir parādījis, ka
pilsoniskās līdzdalības griba sabiedrībā joprojām ir dzīva. Tas ir milzīgs
potenciāls.
Diemžēl šobrīd Latvijas politikā vērojama sadalīšanās
sīkpartijās ar zemu reitingu sabiedrībā. Tas savukārt ir bīstams process.
Latvijas vēsturē jau ir rūgta pieredze, kā daudzu mazu partiju
nespēja vienoties valstiskiem mērķiem veicināja valsts demokrātiskās iekārtas
sagraušanu.
Šodien ir citi laiki. Demokrātija Latvijā ir nostiprināta. Taču
šāda politiskā vide ir laba augsne populismam un ilūzijām par vadoni – glābēju.
Prakse liecina, ka nelieli, kaut arī spēcīgi partiju kodoli nespēj
ilgtermiņā ģenerēt politisko jaudu.
Tikai iesaistot plašu sabiedrības daļu – uzsvēršu: ar vienotām
vērtībām – visā Latvijas teritorijā, partijas spēs pastāvēt ilgtermiņā un
mainīt Latviju uz labu.
Tikai strādājot plašā komandā, partijas varēs kļūt
demokrātiskākas un spēcīgākas.
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Latvija būs stipra tik,
cik stiprs būs ikviens tās novads. Tādēļ aicinu jūs pabeigt Latvijai tik nozīmīgo
administratīvi teritoriālo reformu! Lūdzu uzskatīt ar to saistītos likumprojektus par
vienu no jūsu pirmajiem darbiem Saeimas rudens sesijā.
Nepieciešams arī izstrādāt konkrētus kritērijus un termiņus
administratīvi teritoriālās reformas ekonomisko un sociālo rezultātu izvērtēšanai.
Īpašu uzmanību aicinu pievērst pašvaldībās sniegto pakalpojumu pieejamībai
iedzīvotājiem. Sabiedrībai jau šogad jāzina, kad un pēc kādiem kritērijiem reforma
tiks novērtēta un kā tiks labotas iespējamās kļūdas.
Administratīvi teritoriālā reforma un tai sekojošās pašvaldību
vēlēšanas jaunajos novados būs šābrīža lielākais izaicinājums visām
politiskajām partijām. Daudzām partijām tas var kļūt par jautājumu – būt vai
nebūt. Reformas gaita un pašvaldību vēlēšanas parādīs, vai politiķi spēj
strādāt vienoti, tālredzīgi un gudri. Šis var kļūt par pagrieziena punktu Latvijas
politikā. Nākamās Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem.
Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Pirms sešiem gadiem,
izveidojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijā tika uzsākta nopietna
cīņa pret korupciju. Ir pienācis laiks izvērtēt šajos gados paveikto. Mums
jāatzīst, ka veicies ir dažādi. Korupcijas sekas tiek ārstētas, taču slimībai
joprojām netiek pienācīgi veikta profilakse. Ir atstādinātas, aizturētas un sodītas
virkne korupcijā iesaistīto personu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir
iekarojis uzticību Latvijas sabiedrībā. Bet sabiedrībai nav pārliecības, ka tā ir
pasargāta no korupcijas.
Es gribētu, lai nākamie sabiedrības uzticības īpašnieki būtu
Saeimas deputāti un valdība. Jārada un jāpilnveido sistēma, kā ne tikai novērtēt,
bet arī novērst korupcijas riskus. Šajā procesā aktīvāk jāiesaistās gan
likumdevējam, gan valdībai, gan ikvienam Latvijas pilsonim.
Īpaša uzmanība savās programmās korupcijas apkarošanai būtu
jāvelta visām politiskos procesos aktīvajām partijām. Korupcijas apkarošanai jābūt
vienam no tiem ideoloģiskajiem uzdevumiem, ar kuru partijas savā starpā sacenšas,
piedaloties cīņā par vēlētāju uzticību.
Cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Nobeigumā vēlos
pateikties jums par mūsu pirmo sadarbības gadu. Tas nav bijis viegls, bet bijis
auglīgs. Es ceru uz jūsu atbalstu un spēju vienoties par valstiskiem mērķiem un
tautas interesēm. Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli – lepna un laimīga
Latvijas tauta!
Novēlu jums ražīgu darbu pēdējā šīs sesijas cēlienā! Lai
Dievs svētī Latviju! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram!
Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt šodienas sēdes darba kārtības
pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Zvejniecības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Hankas, Putniņa,
Eniņa un Kāposta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Kad tiek lemts par likumprojektu nodošanu komisijai, saskaņā ar
Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.
Deputāte Ilma Čepāne ir pieteikusies runāt „pret”. Lūdzu!
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja
kungs! Prezidij! Godātie kolēģi! Godātie ministri!
Kā jūs redzat, likumprojekts paredz, ka pašvaldības
priekšsēdētāju no amata var atbrīvot ar kvalificētu balsu vairākumu, proti, ar
divām trešdaļām no ievēlēto deputātu kopskaita. Anotācijā ZZS frakcijas deputāti
min, ka tas veicināšot pašvaldību stabilitāti, kā arī ekonomisko un sociālo
uzplaukumu. To atbalstot arī Lielo pilsētu asociācija.
Godātie kolēģi, kāda ir pašvaldības priekšsēdētāja
ievēlēšanas kārtība un priekšnoteikumi? Likuma „Par pašvaldībām” 19.panta
ceturtā daļa noteic, ka priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis
vairāk nekā pusi no ievēlēto domes (padomes) deputātu balsīm. Tātad – nevis ar
kvalificētu balsu vairākumu, bet ar absolūtu balsu vairākumu.
Paskatīsimies, kādos likumos ir prasība, ka jābūt kvalificētam
balsu vairākumam, lai kādu amatpersonu varētu atlaist no amata. Vienīgais likums, kas
šajā sakarā man nāk prātā, ir Satversme. Ir viens tāds gadījums. Lai gan Valsts
prezidentu ievēlē ar 51 balsi no Saeimas locekļu skaita, Satversmes 51.pants prasa, lai
par Valsts prezidenta atlaišanu nobalsotu vismaz divas trešdaļas visu Saeimas locekļu.
Taču ir jājautā – vai tiešām ir jābūt divām trešdaļām
balsu, lai pašvaldības priekšsēdētāju varētu atbrīvot no amata?
Ieskatīsimies Saeimas kārtības rullī! Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli Saeimas Prezidija locekļu ievēlēšanai un atsaukšanai ir
nepieciešams tikai klātesošo deputātu balsu vairākums.
Vēl viens gadījums. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes
tiesas tiesneši arī tiek amatā apstiprināti ar absolūtu balsu vairākumu, proti,
tāpat kā Valsts prezidents, kura apstiprināšanai nepieciešama 51 deputāta balss.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10.pantu Satversmes tiesas tiesnesi var atlaist no
amata ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.
Pētot šo ZZS frakcijas deputātu priekšlikumu, man jāsāk domāt,
vai patiešām kādam no pašvaldību priekšsēdētājiem sāk šķobīties pamats zem
kājām.
Manuprāt, tas nebūtu samērīgi – šajā gadījumā noteikt šādu
atbrīvošanu no amata. Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Piekrītam!”)
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Čepānei.
Vārds deputātam Augustam Brigmanim. Viņš acīmredzot runās
„par”.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, godājamie kolēģi! Mani šo priekšlikumu iesniegt
pamudināja pēdējie notikumi Rīgas domē, kad jūs paši redzējāt šo cirku, kas
notika nakts aizsegā un beidzās ar dziļu fiasko. Taču tajā pašā laikā mēs
saprotam: cik stabilas ir mūsu pašvaldības, tik stabila ir mūsu iekārta valstiskā
valstī, jo pašvaldībās strādā cilvēki, kas ir vistuvāk pašai mūsu sabiedrībai.
Un es domāju, ka šis jautājums skar ne tikai lielās pilsētas. Šis jautājums skar
visas pašvaldības – arī tās, kas ir pagastos, novados, un ļoti svarīgs šo
pašvaldību stabilitātes priekšnoteikums ir arī tas, kā notiek ekonomiskais darbs
konkrētajās vietās.
Es jūs aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir pilnīgi
jākliedē bažas par to, ka tad, ja kādas pašvaldības vadītājs strādā
nekvalitatīvi, viņu nevar noņemt no amata. Tāpēc mums ir ministrija, kas ar šiem
jautājumiem nodarbojas, un jau ir bijuši arī vairāki precedenti, kad cilvēki, tie,
kuri neievēro demokrātijas normas un rīkojas pretlikumīgi, būtu no amata
atstādināmi. Ļoti svarīgi ir saprast sociālās garantijas, kas dotas šiem
pašvaldību vadītājiem, bet, manuprāt, šis jautājums, kas ir aktuāls un kas tiek
ievērots arī vairākās Eiropas valstīs, absolūti nerada mums nekādas bažas par to,
ka mēs tagad nevarēsim ieviest kārtību savās pašvaldībās.
Tā ka es aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Brigmaņa, Hankas,
Putniņa, Eniņa un Kāposta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 30, atturas – 23. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Augstākās
izglītības likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
„Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai runāt pieteicies
deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Godātie
valdības locekļi!
Esmu ļoti gandarīts, ka šīs sesijas pēdējā dienā mēs tomēr
esam sagaidījuši tik nepieciešamo Augstākās izglītības likuma projektu.
Šis likumprojekts risina daudzus aktuālus jautājumus, to skaitā
arī jautājumus, kas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju, uz Eiropas kredītpunktu
sistēmu un uz ļoti būtisko starpinstitūciju un starpvalstu studiju programmu izveidi.
Tas ir aktuāls.
Neskatoties uz to, šajā likumprojektā ir padaudz juridisku
nepilnību gan saistībā ar dažādu institūciju statusu, gan attiecībā uz terminu
skaidrojumiem. Tomēr es domāju, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekami
garš, ņemot vērā to, ka mums priekšā ir vasara, kad varēsim strādāt. Taču pats
galvenais, kāpēc es atbalstu šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijai, ir tas, ka
beidzot normāli uzrakstītais likuma 6.pants regulē augstākās izglītības valodu.
Paldies Dievam, valdībā ir izdevies novērst tās nejēdzības, ar
kurām mēģināja revidēt faktiski ļoti daudzus mūsu valodas politikas sasniegumus
izglītības jomā. Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu nopietni pastrādāt vasarā pie
priekšlikumiem, cenšoties novērst juridiskās nepilnības, un sākt nopietnu darbu pie
šā ļoti vajadzīgā likumprojekta.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Augstākās izglītības
likums” tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalnietes, Seiles, Šadurska,
Druvietes, Čepānes un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai runāt ir pieteikusies
deputāte Sandra Kalniete.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas deputāti iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Grozījumi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.
Likumprojekts paredz grozījumus, kuru mērķis ir noteikt, ka Ministru
kabinetam ir jāizsludina atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu un jāizveido amata
pretendentu vērtēšanas komisija, kuru vada ģenerālprokurors un kuras sastāvā bez
ģenerālprokurora ir arī Satversmes aizsardzības biroja direktors, Augstākās tiesas
priekšsēdētājs, valsts kontrolieris un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes
priekšsēdētājs.
Pieņemot šos grozījumus, Saeima palīdzētu Godmaņa valdībai
pildīt valdības neatliekamo darbu un īstenot rīcības plānu, kurā ir minēta
apņemšanās pilnveidot KNAB priekšnieka iecelšanas un atstādināšanas normatīvo
regulējumu, nosakot ģenerālprokurora lomu visā šajā procesā.
Ministru kabineta sēdē šāgada 1.jūlijā gan tika skatīts
likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, kas
paredzēja atklāta pretendentu konkursa rīkošanu uz vakanto KNAB priekšnieka amatu,
tomēr bez pamatojuma un skaidras motivācijas šā lēmuma pieņemšana tika atlikta uz
nenoteiktu laiku.
Tad, kad lielā steigā (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nekādas
steigas!”) tika atstādināts iepriekšējais biroja vadītājs, kā tik koalīcijas
deputāti un valdības locekļi plašsaziņas līdzekļos necentās mierināt satraukto
sabiedrību! Godmanis, Bērziņš un Kučinskis solīja, ka nākamo KNAB vadītāju
izvēlēsies konkursā, kura norisi vadīs valdības izveidota komisija.
Tiklīdz Loskutovs bija atstādināts, tā bez mazākās vērtības jau
skanēja pavisam cita valoda.
Iznākot no valdības sēdes, pēc KNAB likuma grozījumu atlikšanas
vairāki Tautas partijas ministri jau vienā mutē apgalvoja, ka, rīkojot konkursu,
valdība noveltu atbildību uz citiem. Tāpēc izvēle jāizdarot premjeram. Tā, lūk,
bija vienojušies koalīcijas dižgari, kamēr Godmanis ārstējās slimnīcā!
Kā noprotams, premjers šo atbildību ir gatavs arī varonīgi
uzņemties. Acīmredzot viņš neuzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā ar paša agrāko
apņemšanos, kā arī ar labas pārvaldības principiem. Kur nu vēl ar KNAB likuma garu,
kura būtība ir stiprināt tiesisku valsti!
Likums gan pieļauj, ka uz biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets
var izsludināt atklātu konkursu, bet ko nu tur sludinās! Labāk ir slepus vienoties un
izraudzīties savējo, kuram būtu tikai viens virsuzdevums – pasargāt savējos no
atbildības par valstij un tautai nozagto.
Atklāts konkurss ir sabiedrības interesēs, jo sabiedrībai ir
tiesības vērtēt KNAB priekšnieka amata pretendentu, tāpēc ka no tā, kas turpmāk
ieņems šo amatu, ir atkarīgs, vai tiesiska valsts tiks stiprināta vai vājināta.
KNAB pilnvērtīgs un efektīvs darbs nav iedomājams bez sabiedrības
pilnīgas uzticēšanās šai iestādei, taču cilvēki vairs netic, ka tiešām tiks
izraudzīts labākais pretendents. Tāpēc man ir jāatbild uz Slaktera kunga presē
uzdoto retorisko jautājumu: „Vai jūs tiešām pieļaujat domu, ka mēs speciāli
virzīsim KNAB priekšnieka amatam kādu ar sliktu reputāciju?” Man ir jāatbild
apstiprinoši: „Jā, sabiedrība ne tikai to pieļauj, bet daudzi pat par to ir
pārliecināti.”
Zinot to, cik maz var paļauties uz valdības un valdošās koalīcijas
vārdiem un labajiem nodomiem, partijas „Pilsoniskā Savienība” Saeimas frakcijas
deputāti uzskata, ka atklāta konkursa rīkošana uz KNAB priekšnieka amatu ir
obligāta. Tas vairotu sabiedrības uzticību un mazinātu šaubas par politiski
pasūtītu lēmumu pieņemšanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai neviens deputāts
runāt nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Ir!
Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kalnietes,
Seiles, Šadurska, Druvietes, Čepānes un Laicāna iesniegtā likumprojekta „Grozījumi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 38, atturas – 10.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par
nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz
ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
„Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai vārds deputātei
Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Šā likumprojekta 6.panta redakcija paredz par
valsts galveno autoceļu lietošanu ieviest maksu, ja transportlīdzekļa pilna masa
pārsniedz 12 tonnas.
Likumprojektu sagatavojusi Satiksmes ministrija, to iesniedzis Ministru
kabinets. Tomēr jāatzīst, ka autopārvadātāju kompānijas ir satraukušās, jo
šādas maksas ieviešana par autoceļu lietošanu būs vēl viens slogs šajā grūtajā
laikā, kad autopārvadātāji jau tā ir krīzes nomocīti, kad aug degvielas cenas…
Tāpēc ir jāizvērtē visi argumenti – nodot vai nenodot šo likumprojektu tālākai
tā izstrādei un virzībai.
Vispirms ir jāatzīmē tas, ka te nav pateikts laiks, kad šīs likuma
normas stājas spēkā, – vai tas būs nākamajā gadā vai tūlīt pēc šā likuma
pieņemšanas.
Kādas varētu būt sekas? Acīmredzot vismazāk maksās ārvalstu
pārvadātāji, jo viņu dienas maksa ir paredzēta 7,7 lati, bet ieguvums no tā valsts
budžetam būs tikai 1,5 miljoni latu. Latvijas autokravu pārvadātāji, kas veic
starptautiskos pārvadājumus, valsts budžetam dos apmēram 4,8 miljonus latu, bet
valstī reģistrētie 40 000 kravas auto, kas pārvadā vietējās kravas Latvijas
teritorijā, dos vislielāko ieguldījumu – 5,6 miljonus latu. Tas viss ir minēts tikai
anotācijā.
Tā kā šajā likumprojektā ir paredzēts, ka visas normas, kas
regulēs šo maksas iekasēšanu, nosaka Ministru kabinets, un šajā likumprojektā nav
noteikti nekādi kritēriji, tad es uzskatu to par nepieņemamu. Vispirms bija jāsagatavo
šie kritēriji, lai zinātu, ko maksās un kā maksās, jo arī šie skaitļi, kurus es
nupat nosaucu, ir minēti tikai anotācijā.
Lai gan kravas auto pārvadātāji pārvietojas ne tikai pa valsts
ceļiem, šo maksu par galveno valsts autoceļu lietošanu ir paredzēts ieskaitīt tikai
Ceļu fondā, bet no šā Ceļu fonda ļoti maza daļa tiek lauku ceļiem, pašvaldību
ceļiem. Tāpēc arī šī peļņas sadale būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē.
Tātad, tā kā likumā nav precīzi atrunāti nosacījumi, mums ir
jābūt tādai pārliecībai, ka mēs šajā, varētu teikt, degvielas cenu pieauguma un
krīzes periodā neizputināsim savus iekšējos autopārvadātājus. Tāpēc partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcija uzskata, ka likumprojekts šādā, praktiski
nesagatavotā, redakcijā nav nododams komisijām. Satiksmes ministrijai bija jāveic
ļoti rūpīgas konsultācijas ar organizācijām, kas pārstāv kravu pārvadātājus
Latvijā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai neviens deputāts nav
pieteicies runāt „par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” nodošanu Tautsaimniecības
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts var
runāt „par”, viens – „pret”.
Deputāte Solvita Āboltiņa ir pieteikusies runāt „pret”. Lūdzu!
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi!
Grozījums pēc savas būtības it kā ir loģisks, tāds, kas
aizsargā tiesnesi. Amatpersonai, kuru mēs esam ievēlējuši amatā uz mūžu, ir
tiesības šajā amatā atgriezties. Šī Saeima jau divreiz ir skatījusi līdzīga
satura grozījumus. Izrādījās, ka nav ar likumu noregulēts jautājums par to, kā
tiesnesis, kurš ir desmit gadus nostrādājis Satversmes tiesā un kurš pirms
ievēlēšanas Satversmes tiesā ir bijis Augstākās tiesas tiesnesis, var atgriezties
savā iepriekšējā amatā. Izrādījās, ka šajā ziņā nav nekāda regulējuma.
Turklāt bija aizmirsts izstrādāt regulējumu arī šādam jautājumam: ja kādam
tiesnesim ir saistības ar starptautisku organizāciju, kādā veidā viņš var tās
pildīt? Minēto grozījumu izskatīšanas process noritēja normāli – tos virzīja
Tieslietu ministrija, bija par tiem diskusija.
Kāpēc šodien, kad ir runa par šo likuma grozījumu, es runāju
„pret”? Tāpēc, ka iebilstu pret veidu, kādā šis likuma grozījums tiek virzīts.
Grozījums likumā „Par tiesu varu” šoreiz tiek iesniegts kā Ministru prezidenta
iniciatīva. Kas gan tik svarīgs ir noticis tiesu varā, lai Ministru prezidents
izvirzītu šādu likuma grozījumu? Atbilde ir meklējama tieši tajā, ko vakardien
savā intervijā teica Ministru prezidents. Viņš sacīja, ka ļoti iespējams, ka
nākamais KNAB vadītājs esot jāmeklē starp tiesnešiem, prokuratūras darbiniekiem un
citiem speciālistiem.
Es pilnīgi piekrītu tam, ka Augstākajā tiesā ir ļoti daudz augsti
profesionālu juristu, kuriem ir nevainojama reputācija un ir godaprāts.
Taču Valsts prezidents, mūs pirms divdesmit minūtēm uzrunādams,
kā vienu no šāgada sasniegumiem vērtēja to procesu, kādā tika izvirzīts
pašreizējais Ministru prezidents. Tas pirmoreiz notika ar debatēm, bija iespēja
kandidātiem debatēt un sabiedrībai uzzināt, kas tad ir šie kandidāti un kā viņi
redz valsts attīstību.
Vai mazāk svarīgs ir jautājums par to, kas būs KNAB vadītājs? Jo
sekas visam tam, kas notika iepriekšējā gadā, jūtam vēl joprojām. Tas viss ir
atstājis savas sekas uz to, kā sabiedrība raugās uz mums – politiķiem. Vai lai mēs
tagad šeit lemtu par kādu jau acīmredzami speciāli izvēlētu kandidātu un tagad
steigā virzītu viņam pieskaņotu likumprojektu?! Protams, ir tādi gadījumi, kad ir
likumi jāgroza steidzamības kārtībā, apejot procedūras; tad ir valsts sekretāru
sanāksme, saskaņošana un visi pārējie attiecīgie procesi. Bet vai šis konkrētais
gadījums, kad acīmredzot ir zināma ļoti šauram lokam kāda amatpersona, ir tieši tas
gadījums, kurā būtu nepieciešams šādu grozījumu pašreiz veikt? Tāpēc es aicinu
neatbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījums likumā „Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 5, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu, mums jālemj par iespējamiem šodienas sēdes darba kārtības
grozījumiem.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izsvītrot no
šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 744/Lp9). Vai deputātiem ir iebildumi
pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz izsvītrot no šodienas sēdes
darba kārtības 30.punktu – likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts
sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu?
Deputāti neiebilst.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo
jautājumu iekļaut likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā likumprojekta „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu
aprites likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz mainīt atbildīgo
komisiju likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”
(reģistrācijas numurs 774/Lp9). Par atbildīgo komisiju lūdz noteikt Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisiju. Ir priekšlikums šo lēmuma projektu iekļaut darba
kārtībā pirms otrās sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana,
iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības
izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu?
Deputāti neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā jautājumu par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījums likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtībā jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Zitas Kupces iecelšanu par Administratīvās
apgabaltiesas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Sigitas Ozolas iecelšanu par Saldus rajona
tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Agneses Skulmes iecelšanu par Rīgas
pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut
arī lēmuma projektu „Par Jāņa Stūrmaņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes
rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Ir saņemts desmit Saeimas deputātu iesniegts ierosinājums atsaukt
deputātu Nikolaju Kabanovu no Sociālo un darba lietu komisijas un iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu
no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Balsot!”, „Nav iebildumu!”) Ja kāds iebilst pret iekļaušanu darba
kārtībā, mums ir jābalso. (No zāles dep. J.Dobelis: „Neiebilst taču!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu
no Sociālo un darba lietu komisijas” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 1, atturas – 45.
Darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts.
Līdz ar to arī otrs ierosinājums, kas paredz deputātu
Kabanovu iekļaut citā komisijā, nav ietverams šodienas sēdes darba kārtībā.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo šodienas sēdes darba
kārtības jautājumu – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam
Kalniņam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kalniņa iesniegumu ar lūgumu
piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šodien, 17.jūlijā. Lūdzu zvanu! Repšes
kungs, jūs vēlaties debatēt? Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Kalniņam šodien, 2008.gada 17.jūlijā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Pie reizes informēju, ka Saeimas Prezidijs savā sēdē ir
piešķīris 10.jūlijā bezalgas atvaļinājumu deputātam Jānim Dukšinskim un
10.jūlijā arī bezalgas atvaļinājumu deputātam Andrejam Klementjevam.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šie jautājumi nav vairs balsojami.
Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu
– lēmuma projektu par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Draugi!
Kolēģi! Dāmas un kungi!
Acīmredzot man ir jārunā „pret”, bet es negribu runāt strikti
„pret”, es gribu, lai mēs padomātu par pašreizējo situāciju. Proti, ir jau
spēkā stājušies Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumi, kas nosaka atalgojuma
lielumu ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem. Tie ir stājušies
spēkā 1.jūlijā.
Attiecīgais likumprojekts ir piekritīgs Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai. Taču es gribu teikt, ka arī mūsu komisija, Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija, tiks galā ar šo likumprojektu. Un tad tas ir jāizdara
vienas dienas laikā – steidzamības kārtā, tātad divos lasījumos. Mūsu komisija ar
šo likumprojektu galā tiks, kā mēs esam jau tikuši galā ar jebkuru likumprojektu, ko
parlaments atvēlējis mūsu izskatīšanai!
Bet kas šeit ir svarīgi?
Minētie grozījumi ir stājušies spēkā. Valdība grib parādīt
savu labo gribu – samazināt savas algas jau ar atpakaļejošu datumu. Taču tas pēc
būtības nav iespējams. Līdz ar to valdības locekļiem un parlamentārajiem
sekretāriem jāsaņem 1.jūlijā lielāks atalgojums. Un tad, lai ietaupītu budžetā
pilnīgi mikroskopisku summu (pilnīgi mikroskopisku salīdzinājumā ar visa budžeta
apmēru, protams), varēs parādīt savu labo gribu. Tad komisijai būs jāveic attiecīgi
labojumi, un ar augustu ministri un parlamentārie sekretāri sāktu saņemt atkal
līdzšinējo algu. Tas no tiesiskās paļāvības viedokļa izskatās ne pārāk
pievilcīgi. Bet, protams, darīt to var.
Kas mani uztrauc šajā gadījumā? Mani uztrauc tas, ka tieši tajā
dienā, kad mēs pieņemsim budžetu, mums būs jāpieņem arī likumprojekts, kas
savukārt nav iekļauts budžeta paketē un kas tikai šodien tiek nodots Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai.
Mēs, būdami tālredzīgi (ne tikai gudri, bet arī tālredzīgi esam
visi mēs, komisijas deputāti!), to jau esam pirmajā lasījumā izskatījuši. Un, ja
mums to patiesi nodos, tad mēs rosināsim to skatīt steidzamības kārtā šodien, bez
atkārtotas izskatīšanas komisijā, un noteiksim stundu ilgu termiņu priekšlikumu
iesniegšanai, jo šeit ir vajadzīgi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas nostiprina šo
tiesisko paļāvību. Un galarezultāts būs tas, ka mēs to likumu šodien pieņemsim un
ministriem, kas tur jautri čalo, būs nedaudz mazākas algas. Es nezinu, vai būs liels
sabiedriskais ieguvums, jo ar nākamā gada 1.janvāri tās algas atkal pieaugs. Tas ir
pilnīgi reāli, jo, kā mēs labi zinām, neviens ministrs, nedz arī pats Ministru
prezidents nesaņem tik lielu algu, kādu saņem virkne šīs valsts ierēdņu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
likumprojektu skatīja ļoti rūpīgi – trijos lasījumos. Un pamatīgi izskatīja arī
opozīcijas priekšlikumus, kad izvērtēja likuma tālāko virzību Ministru kabineta
locekļu algu sakarā.
Brīdī, kad mēs jau sūtījām šo likumu Valsts prezidentam, lai
viņš to apstiprinātu ar savu parakstu, valdība nāca klajā ar kārtējo ierosinājumu
– mainīt šo likumu.
Mūsu komisija uzskata, ka var būt tikai viens gadījums, lai mēs
vērtu atkal vaļā šo likumu, – proti, tas ir tad, ja to skata kopā ar valsts
šāgada budžeta grozījumiem.
Es aicinu tomēr nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai, lai tā būtu atbildīgā par šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šis nu ir reiz tas
gadījums, kur man jāsaka tā: šī ir, maigi izsakoties, nekonsekvence, godātie
ministru kungi! (Žēl, ka nav Godmaņa kunga šeit.) Nu, visticamāk, tā tomēr ir
liekulība, spēle tautas priekšā. Tāda pilnīgi jocīga, dīvaina izturēšanās un
tēlošana tur, kur nav jātēlo nekas.
Kā nupat divi kolēģi jau teica, pusgadu mēs diezgan garās debatēs
runājām par to, kā varētu tikt uzbūvēta Ministru kabineta locekļu algu sistēma.
Tika panākts kompromiss, kaut arī mēs, opozīcija, nebijām sajūsmā par šo
risinājumu, jo mēs vēlējāmies garāku pārejas periodu, kurā šo algu „trepi”
veidotu. Lai nu kā, šis kompromiss tomēr bija saprotams un pieņemams.
Problēma ir tāda: ja šobrīd mēs, it kā tēlodami labos, it kā
samazināsim ministriem algas par 10 procentiem, mēs iegūsim to, ka nākamā gada
1.aprīlī algas celsies nevis par 26 procentiem, bet gan par 42 procentiem. Tātad šīs
algas tomēr tiks maksātas!
Šajā brīdī mēs atkal kārtējo reizi tā rīkojamies… Gribam
aizslaucīt prom pusgada darbu – garu, kvalitatīvu debašu ceļā sasniegtu rezultātu
– un kaut kādu mistisku iemeslu dēļ, populistisku iemeslu dēļ vēlamies, teiksim,
pusgadu it kā nedot ministriem šo naudu.
Kolēģi, nu būsim taču vienreiz godprātīgi pret tiem, kas strādā
Saeimā, pret tiem, kas vēlas būvēt kādu ilgtermiņa sistēmu, kura darbosies!
Vadīsimies nevis no īstermiņa konjunktūras, bet gan no ilgtermiņa interesēm!
Es aicinu Ministru kabinetu atsaukt šo savu liekulīgo priekšlikumu.
Uzsveru: liekulīgo! Aicinu tomēr strādāt tā, kā Valsts prezidenta kungs mūs šodien
savā uzrunā aicināja, – strādāt ilgtermiņā, valsts interesēs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas Prezidij! Kolēģi!
Es piekrītu gan Leiškalna kungam, gan Kampara kungam, tikai minēšu
dažus skaitļus.
Šeit, zālē, sēž arī pagājušā gada lielākais „valsts
garants” – Kalvīša kungs. Ja Kalvīša kunga algu un atsevišķu ministru algas
salīdzinām ar atsevišķu augsti stāvošu ierēdņu algām, tad redzam, ka faktiski
Ministru kabinetā algas, kā teica Leiškalna kungs, ir nožēlojamas.
Es esmu pētījusi Valsts ieņēmumu dienestā pieejamās oficiālās
valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas. Es atļaušos minēt dažus faktus, jo tā ir
publiski pieejama informācija, es nerakāšos šeit kaut kādu cilvēku kabatās, man
absolūti neskauž, jo arī es strādāju vienā vietā, proti, Latvijas Universitātē
(domāju, ka es tur godprātīgi strādāju).
Paskatīsimies, kāda ir šī problēma, jo augstākajā valsts
ierēdņu ešelonā jau gadu desmitiem ilgi nav noteiktas sistēmas, kādā veidā maksāt
par darbu algu.
Minēšu tātad dažus datus, un lai šie cilvēki neapvainojas! Proti,
es sākšu ar galveno „valsts garantu”, kuru nupat pieminēju. Galvenajam „valsts
garantam” pagājušajā gadā, neskaitot visus šos pabalstus, kuru tagad vairs nebūs,
ir bijis vairāk nekā 32 tūkstoši latu. Slaktera kungam, piemēram, ir bijuši aptuveni
23 tūkstoši, toreizējam iekšlietu ministram Godmaņa kungam ir bijuši, ņemot vērā,
ka viņš vadīja tik svarīgu ministriju, 25 tūkstoši, Rozes kungam – apmēram 30
tūkstošu… Un Šlesera kungam bijis vēl mazāk; es nezinu, kādu iemeslu dēļ viņa
deklarācijā ir minēti tikai 23 764 lati.
Un tagad paskatīsimies uz augstāko ierēdniecību. Es vienkārši
nesaprotu, pēc kāda principa ir noteikts augstāko ierēdņu atalgojums. Turklāt šis
atalgojums ir noteikts dažādi, to arī Valsts kontrole ir norādījusi. Tur ir
pamatatalgojums, un acīmredzot tur nāk klāt arī vadības līgumi un vēl arī visas
citas lietas… Atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki,
tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā
daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu, un pat arī Valsts prezidenta
kungu, kā to redzam, paskatoties uz algu, kāda viņam ir noteikta.
Un, proti, pāriesim pie skaitļiem, jo šie valsts sekretāri daudzos
gadījumos ir tā saucamo valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvji ministrijās.
Piemēram, tajā pašā Satiksmes ministrijā Maršāna kungs, kurš ir valsts sekretārs (No
zāles: „Vairs nav!”), viņš ir 11 valsts kapitāldaļu turētājs 11 dažādās
valsts SIA vai akciju sabiedrībās; turklāt viņš darbojas arī Liepājas speciālajā
ekonomiskajā zonā. Es kopā saskaitīju: viņam Satiksmes ministrijā kā valsts
sekretāram alga ir 57 750 latu, bet kopā ar visu šo kapitāldaļu turēšanu viņa
alga ir 89 313 lati. Tad nu mēs varam salīdzināt, cik saņem tas ministrs un cik
saņem šis valsts sekretārs.
Tālāk pāriesim varbūt vēl pie kāda cita. Piemēram, es
paskatījos pašreizējo ministru kungu atalgojumu… Žēl, ka nav Gerharda kunga
klāt… Es runāšu par Kasparu Gerhardu, kas Ekonomikas ministrijā bija valsts
sekretārs. Arī viņam šajā ziņā bija ļoti izdevīga pozīcija, jo arī viņš tur
bija šo kapitāldaļu turētājs un pārstāvis dažādās valsts akciju sabiedrībās…
Viņam šī alga bija lielāka par 40 tūkstošiem, konkrēti 40 657 lati, un plus
vēl viņam nāca klāt 22 343 lati – kopā 63 tūkstoši latu.
Savulaik mani ļoti pārsteidza kāds neievērojams ierēdnis –
departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks, kurš nav nekāds akciju turētājs,
bet kuram Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā alga ir 63 364
lati. Mēs katrā ziņā to nevaram salīdzināt ar ministru algu. Ministriem taču ir
jāmaksā pieklājīga alga, lai viņiem, manuprāt, nav neērti, piemēram, šo valsts
sekretāru kompānijā!
Paskatīsimies vēl kādu slavenu padomnieku – Dzanuškāna kungu…
Es arī viņa ienākumus izkopēju no šīm Valsts ieņēmumu dienesta deklarācijām.
Proti, viņam ir noteikta lielāka alga nekā Valsts prezidentam, Saeimas
priekšsēdētājam un Ministru prezidentam, jo viņa alga Valsts kancelejā ir bijusi
37 764 lati. Turklāt viņš bija iekārtojies arī „Lattelecom”, kur viņam
nāca klāt vairāk nekā 11 tūkstoši, tad vēl arī Privatizācijas aģentūrā viņš
tika pie 6 tūkstošiem. Un tā tālāk.
Saprotiet, tā nav, no vienas puses, pat liekulība, bet tā ir,
manuprāt, netaisnība, un, ja finanšu ministra kungs saka, ka finanšu samazinājumi ir
tādi, kādi nekad neatkarības laikā nav bijuši, tad es gribētu teikt, ka šī ir
vienkārši matu skaldīšana, piedodiet man! Un es domāju, ka nevajadzētu runāt ar
atpakaļejošu datumu… Ministriem tiešām ir jāmaksā, lai par ministriem būtu
cilvēki, kuri būtu atbildīgi par savu nozari, nevis mēģinātu šo valsts budžeta
naudu sadalīt dažādiem padomniekiem, padomnieku padomniekiem, valsts sekretāriem,
valsts sekretāru vietniekiem… Atveriet telefonu grāmatu un paskatieties, cik tādu
padomnieku, cik tādu valsts sekretāru, valsts sekretāru padomnieku un viņu palīgu ir!
Es pat nesaprotu, kādi vēl viņi tur ir, piemēram, Izglītības un zinātnes
ministrijā un citās ministrijās! Es nebiju gatavojusies, ka šodien tik detalizēti
runāšu. Es gribēju runāt pie budžeta, bet es tiešām aicinu opozīcijas pusi
neatbalstīt šādu populistisku gājienu attiecībā uz tautas muļķošanu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Valsts prezident! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj!
Ministri! Kolēģi! Šāgada 23.februārī arī es jutos spiests laikrakstā „Diena”
publicēt rakstu ar nosaukumu „Slikta ir tā demokrātija, kurā triumfē nauda”.
Pirms šā raksta publicēšanas es aizgāju Smilšu ielā uz amerikāņu institūtu un
vairākas reizes, ar šā institūta palīdzību pētot algas šajā kapitālisma
citadelē, nonācu pie secinājuma, ka mēs izšķērdējam miljonu miljonus – es šajā
ziņā atbalstu iepriekšējo runātāju – ar padomnieku, ar padomnieku padomnieku, ar
kapitālsabiedrību daļu turētāju algām pašvaldībās un valsts iestādēs. Turklāt
mēs darām to jau kopš mūsu valsts atjaunošanas sākuma. Tas, ko šeit minēja
kolēģe Čepāne, jau ir tikai „ziediņi”, jūs te minējāt 40, 30, vai 50
tūkstošus. Rekords jau ir 171 tūkstotis latu gadā. Paskatieties manā rakstā! Tur gan
nav pieminēts nākamais pašreiz lielākās algas saņēmējs, kam ir 145 tūkstoši latu
gadā. Tur kādam ir 115 tūkstoši latu gadā un tā tālāk.
Tomēr visnepatīkamākais, ja mēs lasām šo rakstu un zinām šīs
lietas, tagad ir tas, ka, lūk, kapitālisma citadelē tā vis nenotiek, ka tur
ministri… Jā, tur Amerikas Savienoto Valstu Federālās Bankas prezidents un augsta
līmeņa ierēdņi ne tuvu nesaņem tādas algas, kādas saņem attiecīgās personas
Latvijā. Un tad mēs varam teikt, ja izskatām… Izlasiet, lūdzu, šo rakstu, ja kāds
vēl mēģina man iebilst šeit un uzskata, ka es runāju populistiski… ka šī sistēma
ir radīta – un tur es to arī uzsveru -, lai barotu visas mūsu politiskās partijas.
Un te nu nevajadzētu izvairīties no atbildības arī tai partijai un tiem, kuri ir
kādreiz bijuši opozīcijā, jo tad, kad viņi bija opozīcijā, arī viņi barojās no
šā paša trauka…
Mēs neesam sakārtojuši savu algu sistēmu atbilstoši tam, kā tas
ir visās attīstītās demokrātiskās pasaules valstīs: Valsts prezidents, Ministru
prezidents, ministri… un es aizstāvu arī savus kolēģus, Saeimas deputātus…
lielāko valsts aģentūru un valsts iestāžu vadītāju ģeneralitātes un tā tālāk.
Un tikai tad nāk citas personas! Un mēs esam to atbalstījuši… mēs – es lietoju
šo vārdu, jo galu galā arī es pirms gada vēl biju politiskās partijas biedrs –
esam atbalstījuši šo sistēmu, lai barotu politiskās partijas. Un tagad šī sistēma
ir jāsagrauj, ir jāsakārto mūsu algu likumdošana valsts un arī pašvaldību
iestādēs, sākot jau no augšas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Ministru
kabineta iekārtas likumā” (nr.774/ Lp 9)”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 3, atturas – 66. Lēmuma projekts noraidīts.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Pirmais darba kārtības punkts – „Par atsaukšanu no
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku
rīcību tieslietu sistēmā”. Šo dokumentu iesniegusi deputāte Ilma Čepāne.
Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Augsti godātais Valsts prezident! Godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!
Es iesākumam nolasīšu tik ievērojamai auditorijai dažus teikumus
no mūsu dižā valstsvīra mutes: „Ko tu no savas puses esi darījis, lai palīdzētu
Latvijai nostiprināties saimnieciski un politiski? Vai tikai kritizējis citu
kļūdas – patiesas un izdomātas – meklējis un skaitījis, jeb vai arī pats
smadzenes un rokas pie darba licis, nebaidīdamies no kļūdām, neizdarībām un citu
kritikas un uzbrukumiem? Nu saki, ko tu esi darījis?” To ir teicis Kārlis Ulmanis
1927.gadā.
Šķiet, šos vārdus vajadzētu iegaumēt jebkuram, kas vēl labu
Latvijai.
Un tāpēc: kas tā par mukšanas parādību? No vienas un tās pašas
partijas, kura ir dibināta šīs Saeimas laikā, jau otrā deputāte mūk? Nesen no
Ārlietu komisijas gribēja aizmukt ievērojama ārlietu speciāliste, ārlietu
zinātāja, ārlietu ministre un tā tālāk… Gribēja aizmukt no Ārlietu komisijas,
bet Saeima viņai neatļāva to darīt. Paldies Dievam!
Tagad zinoša, spīdoša, liesmojoša, pieredzējusi deputāte, bijusī
Satversmes tiesas tiesnese, komisijas māte radītāja… Viena no tām, kas pieteicās un
gribēja šo komisiju veidot, vairs negrib tur strādāt. Jūs taču bijāt mūsu
iedvesmotāja, vienmēr demonstrējāt savas zināšanas, pieredzi un visu pārējo! Un
tagad jūs vairs negribat strādāt.. Kā tad tā? (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne:
„Vadītāja kļūda!”)
Tad, kad jūs tur strādājāt gandrīz 9 mēnešus, jūs neinteresēja
neviens protokols, neviena stenogramma… Tagad līdztekus tam, ka jūs iesniedzāt savu
tā saucamo atlūgumu, jums uzreiz vajag visas stenogrammas. Kas tie par tādiem
nolūkiem? Kā labā tādas domas tiek perinātas?
Tā kā es esmu saņēmis no jums kritiku, saņemšu un būšu
priecīgs par kritiku… Komisija strādā pilnasinīgi, disciplīna komisijas sēdēs ir
pienācīga, neviens jums neliedz savu pieredzi un savas zināšanas ieguldīt komisijas
darbā.
Godātie kolēģi! Nelaidīsim prom šo jauko, zinošo sievieti no
komisijas! Viņa ir mūsu komisijas pērle! Tā ka, lūdzu, neļausim viņai iet prom un
balsosim „pret” viņas aiziešanu no komisijas!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie klātesošie! Es negribēju šodien runāt, bet, ņemot vērā
to, ka tādus komplimentus no Dobeļa kunga ilgu laiku neesmu saņēmusi, es tomēr
gribētu ko pateikt un ļoti lūgt jūs atbrīvot mani no šīs komisijas.
Es esmu vairākkārt runājusi no šīs tribīnes, ka šajā komisijā
darbs nav iespējams un ka šīs komisijas mērķis nav sasniedzams lielākoties,
iespējams, bet varbūt arī citastarp, vadītāja neprofesionalitātes dēļ. Es to
neesmu no šīs tribīnes teikusi, bet man diemžēl viņam uz šiem spiedošajiem
komplimentiem ir tādā veidā jāatbild.
Kādēļ es liecinu… Es domāju tā, ka šajā gadījumā man būtu
ļoti grūti arī turpmāk sastrādāties, jo mēs ar Dobeļa kungu faktiski nerunājam,
bet mēs sarakstāmies.
Es nedēļas laikā esmu viņam uzrakstījusi… Sākumā es viņam
mutiski jautāju, lai viņš man izsniedz šīs komisijas stenogrammas. Un es ļoti labi
saprotu, kāpēc Dobeļa kungs man šīs stenogrammas negrib dot, bet gan jau kaut kad
šīs stenogrammas viņš man iedos un arī šos protokolus, jo likums paredz, ka man ir
tiesības ar tiem iepazīties.
Es biju spiesta viņam uzrakstīt vēstuli. Dobeļa kungs man rakstīja
atpakaļ un prasīja, kādu numuru tad es vēloties. Es viņam teicu, ka es joprojām
uzskatu, ka vēlos visas šīs stenogrammas, lai viņš man tuvākajā laikā nodrošina
iespēju – laiku un vietu norādot – iepazīties ar tām.
Diemžēl man ir jāsaka kā tajā dziesmiņā: „Tikai no tevis nav
vēstules…” Un es, Dobeļa kungs, nevaru sagaidīt šo vēstuli, bet es ceru, ka kaut
kad šī vēstule tiks saņemta un atsūtīta un ka es varēšu iepazīties ar šiem
komisijas materiāliem.
Godātie kolēģi! Es jūs patiešām lūdzu mani no šīs komisijas
atbrīvot! Es nesākšu skaitīt visus šo finansiālos zaudējumus, cik gandrīz gada
laikā Saeima ir zaudējusi. Tos mēs varēsim saskaitīt septembrī vai oktobrī, kad
būs galaziņojums. Manuprāt, visa šī darbošanās ir bezjēdzīga.
Un es vēlreiz jums visiem atvainojos, ka es savas nezināšanas dēļ
pirms gada aicināju šo komisiju izveidot.
Ņemot vērā pašreizējo šīs komisijas darbību, es uzsveru: tā ir
pilnīgi bezjēdzīga!
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Godātais Dobeļa kungs! Dobeļa runas
sākumā tika minēts citāts no Kārļa Ulmaņa runas, ka ir nepieciešamas smadzenes,
lai darītu valstiski nozīmīgus darbus.
Es tikai gribu atgādināt, ka šīs komisijas vadībā arī ir
nepieciešamas smadzenes. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Prezidenta kungs! Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja mēs
gribam, lai mūs kā politiķus un kā Saeimas deputātus tauta cienītu, es domāju, mums
jāsāk cienīt pašiem sevi. Un šādas runas, kas mums nāca priekšā un kā runāja
Dobeļa kungs, manuprāt, neliecina par cieņu ne pret sevi, ne pret pārējiem, ne arī
pret mūsu valsti.
Šajā konkrētajā gadījumā es domāju, ka, arī no demokrātijas
viedokļa skatoties, mums ir jāļauj mūsu cilvēkiem strādāt tur, kur viņi vislabāk
var savu darbu darīt, nevis ar kaut kādām ņirdzīgām frāzēm vai ieteikumiem
gremdēt vai neļaut vienam, otram vai trešam cilvēkam vai nu mainīt komisiju, vai
darīt darbu, uz ko viņš ir pieteicies un ko viņš grib darīt.
Tas pats attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kuri ar savām frāzēm
parasti neļauj citiem izteikt domas šeit no tribīnes, kas, protams, pēc protokola, ir
atļauts, bet tas nekādā ziņā, Kraukļa kungs, neliecina par jūsu intelektu!
Un tāpēc es aicinu šeit neļaut vismaz pašiem sev šīs vaļības
un nenākt priekšā ar muļķīgiem, ironiskiem un izsmejošiem teicieniem!
Un, Dobeļa kungs, es ceru, ka arī jūs to liksiet… arī sev pie
padoma. (No zāles dep. J.Dobelis: „Es tūlīt iešu tribīnē!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim, otro
reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka darbs Saeimā un arī citās
vadības struktūrās nav viegls. Man ir tāda apmēram 20 gadu pieredze šajā darbā.
Diez vai te daudz tādu ir, kam tā tāda ir.
Tā ka, Pabrika kungs, jūs ienācāt politikā krietni vēlāk –
tad, kad mēs galveno darbu bijām padarījuši. Tas tā, starp citu…
Tālāk. Šīs komisijas esamība, šīs komisijas darbība ir
novērsusi dažas labas naudīgas personas vēlmi ietekmēt tiesu darbību Latvijā. Un es
to vēl atgādināšu arī vēlāk.
Par komisijas darbu – par to, kas ir sanācis vai kas nav sanācis,
runāsim tad, kad apspriedīsim galaziņojumu, bet pierodiet, lūdzu, pie tā, ka katram
ir tiesības uz savu viedokli šeit. Katram! Un katram ir tiesības balsot, it īpaši, ja
balsojums ir aizklāts. Un tieši tāpēc ir labi, ka šeit tiešām, šādā auditorijā,
es varu pateikt vienu: vislielāko ļaunumu Latvijai politikā nodara liekulība –
runāt vienu, darīt otru un vēl kaut kur iecerēt kaut ko trešo!
Tie, kuri ir pametuši savu partiju, ir nodevēji. Tie, kuri ir
aizgājuši no vienas partijas un šīs Saeimas laikā nodibinājuši citu partiju, ir
dubulti nodevēji. Lūk! Un par to vajadzētu vairāk šeit runāt – par pašlabuma
meklētājiem, par liekuļiem, kas nāk tribīnē, runā skaistus vārdus, bet ar saviem
darbiem apliecina visizteiktāko egoismu. Pabrika kungs, jūs bijāt Tautas partijas
biedrs! Nezin kāpēc jūs tur vairs neesat!
Sēdes vadītājs. Runāsim par lēmuma projektu, lūdzu!
J.Dobelis. Jā. Un ar to es laikam arī beigšu, novēlot visiem
aizklātā, godīgā balsojumā paust savu viedokli. Tā ir patiesa demokrātija! Mēs te
varam aģitēt, kā gribam, bet mēs darīsim tā, kā liks mūsu sirdsapziņa. Un mana
sirdsapziņa liks aizstāvēt deputātes Čepānes palikšanu šajā komisijā.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Pēdējās pusstundas
diskusija ir lielisks pierādījums tam, ka Valsts prezidents kļūdījās, jo neizmantoja
(pēc PCTVL lūguma) savas tiesības atlaist šo Saeimu vispār.
Ja runājam par šo konkrēto gadījumu, tad mēs tomēr esam
likumdevēji un saskaņā ar mūsu Saeimas kārtības rulli opozīcija drīkst izveidot
komisiju. Ja ir 33 balsis, tad Saeima ir spiesta šo komisiju izveidot, bet saskaņā ar
Saeimas kārtības rulli komisijas priekšsēdētājs ir ievēlams ar balsu vairākumu. Un
tad attiecīgi iznāk tā, ka šī komisija ir izveidota pēc opozīcijas iniciatīvas,
bet šo komisiju vada pozīcijas pārstāvis. Tā ir kļūda Saeimas kārtības rullī, un
mūsu pienākums ir to izlabot! Un tādā gadījumā, ja opozīcija izveido komisiju, tad
komisijas priekšsēdētājam būtu jābūt no to cilvēku vidus, kuri parakstīja
attiecīgo pieprasījumu. Un viss!
Es aicinu tomēr atbalstīt Čepānes kundzes vēlmi aiziet no šīs
komisijas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par deputātes Ilmas
Čepānes atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota sakarā
ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret- 16, atturas – 26. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Sandras Strences iecelšanu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Augsti godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi!
Saskaņā ar likumu Saeima ieceļ amatā apgabaltiesu
priekšsēdētājus. Latvijā ir piecas apgabaltiesas, un šoreiz mēs izskatām Rīgas
apgabaltiesas priekšsēdētāja kandidatūru.
Sandra Strence mācās doktorantūrā. Juridiskā komisija uzklausīja
Sandru Strenci, uzklausīja viņas redzējumu jeb nākotnes vīziju – Rīgas
apgabaltiesas attīstības koncepciju. Pašreizējā situācija Rīgas apgabaltiesā ir
tāda, ka civillietas tiek nozīmētas izskatīšanai uz 2010.gadu. Ir ļoti liels lietu
atlikums. Pašreizējais tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs acīmredzot nav
spējis organizēt darbu tā, lai cilvēki varētu ātrāk saņemt taisnīgu tiesas
spriedumu. Vai tā ir tikai darba organizācijas vaina vai arī tam ir kāds cits iemesls
– to acīmredzot labāk zina paši tiesneši. Sandras Strences koncepcijā ir
piedāvāti risinājumi, kā uzlabot Rīgas apgabaltiesas darbu.
Uzklausījusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidāti,
Juridiskā komisija aizklātā balsojumā (par – 7, pret – 1, atturas – 3)
atbalstīja konkrēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandras Strences
iecelšanu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 17, atturas – 25. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Zitas Kupces iecelšanu par
Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Paldies, kolēģi, par iepriekšējo balsojumu.
Šoreiz ir runa par mūsu sesto apgabaltiesu, kā mēs to dēvējam,
– proti, ir runa par Administratīvo apgabaltiesu. Arī šī apgabaltiesa jau labu laiku
ir bijusi bez priekšsēdētāja. Likumā ir noteikta kārtība, ka konkrēto kandidātu
izvirza vienlaikus gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan tieslietu ministrs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs iesaka Zitas Kupces
kandidatūru šim amatam. Juridiskajai komisijai bija iespēja uzklausīt amata
pretendenti, un Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja šā visnotaļ
nopietnā amata kandidāti.
Tātad lūgums ir lēmuma projektu atbalstīt Saeimas balsojumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zitas Kupces
iecelšanu par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Sigitas Ozolas iecelšanu par Saldus rajona
tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Uz Saldus rajona tiesas tiesneša amatu pretendē
jauna tiesnese – Sigita Ozola. Protams, viņa guvusi arī konkursa komisijas atbalstu.
Līdz ar to tieslietu ministrs iesaka viņu virzīt iecelšanai šajā amatā, un
saskaņā ar likumu viņa pēc iecelšanas dos zvērestu Valsts prezidentam.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sigitas Ozolas
iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Agneses Skulmes iecelšanu par Rīgas
pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata kandidāte
Agnese Skulme ir pabeigusi zvērināta advokāta darbības praksi un vēlas mainīt savu
amatu jeb nodarbošanos, respektīvi, vēlas strādāt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša
amatā.
Juridiskā komisija, izskatījusi atsauksmes un uzklausījusi arī
amata kandidāti Agnesi Skulmi, atbalstīja viņas iecelšanu Rīgas pilsētas
zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.
Apstiprināšanas gadījumā kandidātei būs jādod zvērests Valsts
prezidentam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Skulmes
iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Jāņa Stūrmaņa iecelšanu par Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Uz iecelšanu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
tiesneša amatā pretendē Jānis Stūrmanis.
Juridiskā komisija viņa kandidatūru atbalstīja un aicina jūs
balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Stūrmaņa
iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret- nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu, mums ir jālemj par šodienas sēdes darba kārtības grozījumiem.
Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
lēmumu „Par pavasara sesijas slēgšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un, ņemot vērā to, ka tuvojas laiks pārtraukumam, es informēju, ka
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar priekšlikumu
izsludināt šodienas sēdes pārtraukumu nevis pulksten 10.30, bet 11.30, ņemot vērā
to, ka pulksten 12.00 sākas ārkārtas sēde. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka
pārtraukums būtu stundu vēlāk? Deputāti neiebilst. Tātad pārtraukums būs nevis
pulksten 10.30, bet gan 11.30.
Un tagad, kolēģi, sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja
kungs! Kolēģi deputāti!
Grozījums „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumā” ir vērsts uz to, lai dotu iespēju mums izmantot to cilvēku
zināšanas un pieredzi, kuri ar šo pieredzi un zināšanām varētu dalīties Policijas
akadēmijā un citās mācību iestādēs, kas apmāca mūsu kārtībsargus.
Priekšlikuma būtība ir šāda: Iekšlietu ministrijas sistēmā
ietilpstošo izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam pagarināt dienesta laiku
līdz 70 gadu vecumam, bet ne ilgāk.
Šobrīd uz viņiem tiek attiecināta tieši tāda pati kārtība kā
uz visiem pārējiem Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem. Mēs faktiski
zaudējam cilvēkus, kuri spēj savu pieredzi un zināšanas nodot jaunajai paaudzei.
Komisija izskatīja priekšlikumu un to atbalstīja.
Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Dalbiņš. Paldies.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad
likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Pirms nosaucu kādu datumu, es
aicinu tūlīt nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Paskaidrošu,
kāpēc.
Konkrētais grozījums atrisinātu to situāciju, kāda pašreiz ir
izveidojusies Policijas akadēmijā, un mēs varētu sakārtot tos jautājumus, kas ir
saistīti ar Policijas akadēmijas rektora apstiprināšanu amatā.
Attiecībā uz šo likumu jāteic, ka tas arī pēc šā likumprojekta
pieņemšanas paliktu šobrīd atvērts, jo Saeimā patlaban tiek izskatīts vēl viens
cits likumprojekts, kas paredz minētā likuma grozījumus. Tam likumprojektam noteiktais
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9.septembris. Tā ka tos priekšlikumus, kas par
šo likumu vēl būtu, varētu vēl iesniegt un iekļaut tanī otrajā dokumentā –
otrajā likumprojektā.
Ja maniem kolēģiem nebūtu iebildumu, es aicinātu tūlīt balsot par
likumprojekta pieņemšanu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to, ka mēs šodien
balsotu arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Deputātiem nav iebildumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
J.Dalbiņš. Pateicos par izpratni, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Sākam izskatīt
daļu no to likumprojektu paketes, kuri ir saistīti ar valsts reģionālo reformu.
Sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”
pirmais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku
apvidos””. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus likumprojekta otrajam
lasījumam.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts
komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – arī guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija saņēma astoņus priekšlikumus likumprojekta otrajam
lasījumam.
1. – PCTVL frakcijas priekšlikums – komisijā netika atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 2. – deputāta Sokolovska kunga priekšlikums – arī
neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim
Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Cienījamais Valsts prezidents šodien runāja par
to, ka problēmas jārisina laikus, nevis jāgaida, līdz tās ietekmēs mūsu darbu.
Gribu paskaidrot, kāpēc radās šis mans priekšlikums.
Ir tāda situācija: ja privatizācija notiek normālā kārtībā, tad
zeme un ēka uz šīs zemes pieder vienam un tam pašam īpašniekam. Tā tas ir
galvenokārt ar daudzdzīvokļu mājām: daudzdzīvokļu mājās esošo dzīvokļu
īpašnieki privatizēja šos savus dzīvokļus un arī domājamo daļu, ieskaitot arī
zemi zem ēkas. Taču daudzos gadījumos ir tā, ka daudzdzīvokļu māja atrodas uz
privātīpašnieka zemes. Tas tā notika zemes reformas gaitā. Proti, iznāca tāda
absurda situācija, ka zeme un ēka pieder dažādiem īpašniekiem. Līdz ar to viņi ir
spiesti noslēgt nomas līgumu. Un šis likums paredz, ka nomas maksa nevar pārsniegt 5
procentus no kadastra vērtības.
Kā jūs zināt, šogad sākas kadastra vērtības pārvērtēšana, un
sakarā ar to kadastra vērtība strauji paaugstināsies. Apzinādamies šo situāciju,
pirms gada mēs pieņēmām atvieglojumus īpašniekiem, tāpēc ka bija sūdzības no
īpašniekiem, ka viņiem būs grūti samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Nekustamā
īpašuma nodoklis toreiz bija 1,5 procenti. Mēs samazinājām īpašniekiem šo nodokļu
nastu, proti, nodokli samazinājām par pusprocentu, tas ir, līdz vienam procentam, un
noteicām trīs gadus ilgu pārejas periodu. Šo triju gadu laikā nodokļa pieaugums
nevar pārsniegt 25 procentus. Pagājušajā gadā mēs, Saeima, tomēr pašā pēdējā
brīdī atcerējāmies arī par tiem cilvēkiem, kuri nomā šo zemi, un noteicām, ka
triju gadu laikā arī šīs nomas maksas pieaugums nedrīkst pārsniegt 25 procentus.
Godātie kolēģi! Jau ir pagājis gandrīz gads, un pēc diviem gadiem
šī problēma būs ļoti aktuāla. Jau šodien daži dzīvokļu īpašnieki saņem no
zemes īpašniekiem brīdinājumus par nomas maksas paaugstināšanu atbilstoši tai
kadastra vērtībai, kura būs, kura pieaugs. Viena pensionāre rādīja šādu
brīdinājumu: viņai, dzīvokļa īpašniecei, būs jāmaksā 600 latu gadā. Varat
iedomāties, ka šādu summu pensionārei būs ļoti grūti samaksāt.
Tāpēc radās šis mans priekšlikums. Jo mēs samazinājām nodokli
īpašniekam (īpašnieks maksāja 1,5 procentus, bet tagad maksās 1 procentu), bet
nesamazinājām nomas maksas likmi tiem cilvēkiem, kuri nomā zemi. Iznāk tā, ka viņi
maksās 5 procentus no kadastra vērtības, kas strauji pieaugs, tāpēc mans
priekšlikums ir tomēr samazināt arī to no 5 procentiem uz 3,5 procentiem.
Protams, ja mēs šodien neatbalstīsim manu priekšlikumu, šī
problēma paliks, un mēs būsim spiesti atgriezties pie šīs problēmas risināšanas
tuvāko gadu laikā. Jo cilvēki sapratīs, ka viņiem būs jāmaksā dārgi, un viņi
griezīsies pie jums. Es atgādināšu, ka pēc diviem gadiem būs Saeimas vēlēšanas,
un tieši šī problēma tātad iekritīs pirms vēlēšanām, un tad dažādiem
cilvēkiem nāksies skaidrot, kāpēc mēs neizdarījām to vai citu lietu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, bet, ja šis
priekšlikums tomēr netiks atbalstīts, tad vajag nevis atlikt šīs problēmas
risināšanu, bet gan to risināt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, Sokolovska kungam, neapšaubāmi, ir taisnība, un mēs šeit
sastopamies ar problēmu, kurā valstij ir jāaprobežo privātīpašnieks. Bet es
domāju, ka šis nav šīsdienas likumu paketes jautājums, lai gan formāli tas it kā
pieder paketei. Un par šo tēmu mums vēl būs jādiskutē, tāpat kā mums būs
jāuzsāk ārkārtīgi nopietna diskusija par nekustamā īpašumu nodokli, tā apjomiem
un piemērošanu, jo šobrīd Latvijā attiecībā uz šo nodokli ir pilnīgi ačgārna
situācija, un valdības mēģinājumi kopā, protams, ar parlamentu ik pa brīdim šo
sadārdzinājumu palielināt tikai par kādiem 25 procentiem nekad nedos vēlamo
rezultātu, un tas savā reizē nobruks pār īrnieku un īpašumu turētāju galvām
tāpat kā jaunās algas pār Ministru kabineta locekļiem.
Tā ka es aicinu šodien noraidīt šo priekšlikumu, bet paturēt šo
problēmu prātā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Arī komisijas locekļi, šo
jautājumu apskatot, secināja, ka problēma pastāv, un viņi saprot arī to, ka ir
pamats šo problēmu izdiskutēt, bet mēs jau vienojāmies, ka Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija šajā paketē skatīs tikai tos jautājumus, kuri ir saistīti ar
administratīvi teritoriālo reformu.
Šis ir diskusijas objekts pēc būtības, un tāpēc komisija nolēma
šo Sokolovska kunga priekšlikumu neatbalstīt, bet, mūsuprāt, attiecīgi, runājot
tālāk par nākamā gada budžetu, par šiem jautājumiem noteikti būtu jādiskutē.
Es aicinu komisijas vārdā šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Sokolovska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 41, atturas – 18.
Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. 3. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kas neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie klātesošie! Lai būtu īsāk, es divu minūšu laikā
paraksturošu uzreiz visus atlikušos PCTVL frakcijas priekšlikumus attiecībā uz
nepilsoņiem likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” kontekstā.
Visi šie priekšlikumi ir attiecināmi uz to subjektu loka paplašināšanu, kuri
gribētu veikt darījumus ar zemi vai kādu citu nekustamo īpašumu. Diemžēl nepilsoņi
šajā ziņā tiek diskriminēti pat salīdzinājumā ar ārvalstniekiem, un pēc tam, kad
mēs bijām spiesti atļaut visu minēto darbību ārvalstniekiem, šiem ierobežojumiem
attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem jau nav nekāda pamata.
Ierobežojumiem attiecībā uz nepilsoņiem nav leģitīma mērķa, un tie ir vismaz
nesamērīgi.
Sakarā ar iepriekš minēto es PCTVL frakcijas vārdā lūdzu nobalsot
„par” visu šo ierobežojumu atcelšanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko teikt?
O.Spurdziņš. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Arī 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – komisija
nolēma neatbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumu – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī 8. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas
pabeigšanu pilsētās””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Šā likumprojekta sakarā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi
piecus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Komisija atbalstīja arī 3. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. Un arī 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums –
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī 2. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
zemes komisijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu
likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ir saņēmusi vienu – PCTVL frakcijas priekšlikumu, kas
neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie klātesošie! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir
piešķirt Latvijas nepilsoņiem balsstiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Jūs jau zināt, ka deputātu vietu sadalījums starp dalībvalstīm ir
proporcionāls nevis pilsoņu, bet iedzīvotāju skaitam, un līdz ar to divas Latvijas
deputātu vietas no deviņām pieder nepilsoņiem.
Pēc plusu un mīnusu skaita iepriekšējās vēlēšanās divas vietas
aizņem tādi cīnītāji par nepilsoņu tiesībām kā Inese Vaidere un Roberts Zīle.
Otrkārt, Latvijas nepilsoņi Eiropas Savienībā tika uzņemti kopā
ar pilsoņiem, bet viņiem nebija tiesību paust savu viedokli attiecīgajā referendumā.
Taču ir bijis arī tieši pretēji! 1991.gada 3.marta referendumā viņiem bija iespēja
paust savu viedokli jautājumā par Latvijas neatkarību, un daudzi no viņiem balsoja
„par”, kā arī daudzi balsoja par tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pēc tam
atņēma viņiem visas politiskās tiesības. Teiksim arī par Ābiķa kungu, kas tika
ievēlēts no Rīgas Ļeņingradas rajona vēlēšanu apgabala, kur pārsvarā dzīvo
krievvalodīgie. Tātad viņi paši bija vainīgi!
Toties attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā viņiem
tiešām ir nevainīguma prezumpcija.
Un nu vēl trešais arguments. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas
Savienībā ārvalstniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ir piešķirtas
dažas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pie
šīm priekšrocībām pieder arī ārvalstnieku tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta
vēlēšanās, un pat ir paredzēta deputāta kandidāta loma mūsu – Latvijas –
sarakstā.
PCTVL frakcija uzskata, ka šīs priekšrocības ir pat izaicinājums
Eiropas demokrātijas pamatprincipiem.
PCTVL frakcija centīsies panākt, lai Latvijas nepilsoņi tiktu
atzīti par Eiropas Savienības pilnvērtīgiem pilsoņiem ārpus mūsu iekšējās
likumdošanas.
Pēc mūsu kontaktēšanās ar Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju
un ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu mums ir radies iespaids, ka Eiropā mēs drīzāk
atradīsim kopēju valodu angļu vai franču valodā ar Eiropas amatpersonām nekā šeit,
Saeimā, neskatoties pat uz to, ka es un mani kolēģi no PCTVL frakcijas taču lietojam
latviešu valodu.
Bet mēs tomēr esam Latvijas patrioti un tāpēc vienādā mērā
piedāvājam savas idejas gan ārzemēs, gan vēlētāju vidū, gan Saeimā.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
O.Spurdziņš. Pirmkārt, jau šis priekšlikums pēc būtības nav
saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu.
Otrkārt, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 57, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ir saņēmusi vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu, ko
arī nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vēlētāju
reģistra likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un
likumu ierosināšanu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija saņēma divus priekšlikumus.
1. – deputāta Kampara kunga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es
vēlētos īsi un argumentēti izklāstīt šā priekšlikuma būtību.
Manuprāt, pēdējos gados ir notikusi viena laba lieta – ir kļuvusi
aktīvāka sabiedrības vēlme iesaistīties politiskajos procesos Latvijā. Šīs vēlmes
dēļ, kā zināms, šogad ir jau izsludināti divi referendumi. Tos var vērtēt
dažādi, bet viena lieta, manuprāt, ir neapstrīdama: tā ir tieša, aktīvāka
sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos, varas principu veidošanā un
demokrātijas pamatu nostiprināšanā. Manuprāt, tas nav apstrīdams.
Līdz šim likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu
ierosināšanu” bija tāda norma, ka gadījumos, kad jautājumi tiek virzīti uz
referendumu, parakstu vākšanas punkti atbilstoši Satversmei tiek organizēti pēc
principa, ka uz 10 tūkstošiem vēlētāju ir viens šāds parakstīšanās punkts jeb
vieta. Šāgada precedents, šāgada referendumu sakarā rīkotās parakstu vākšanas
kampaņas, parādīja, ka šis princips tomēr nav īsti pietiekams, lai sabiedrības
locekļi varētu netraucēti izteikt savu politisko vēlmi un gribu – parakstīties par
kādu sev aktuālu tēmu.
Lai vēl vairāk stimulētu un atbalstītu pilsoņu līdzdalību
politiskajos procesos, mūsuprāt, ir absolūti nepieciešams, ņemot vērā šo aktuālo
situāciju, kāda izveidojusies šogad, parakstu vākšanas vietu skaitu palielināt.
Manuprāt, šeit nevajadzētu būt īpašiem argumentiem „pret”. Vienīgi no Finanšu
ministrijas var būt nelieli finansiāla rakstura iebildumi, jo tiešām var būt tā, ka
atsevišķās situācijās būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu.
Kolēģi! Kā zināms, demokrātija nav lēta lieta.
Visvienkāršākais un lētākais pārvaldes režīms ir autoritārisms. Tāpēc es
domāju, ka šajā situācijā finansiāli argumenti, kas vērsti pret šo iespēju
pilsoņiem piedalīties politiskajos procesos un izteikt savu gribu, nebūtu vietā.
Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Tas tiešām nav
nekādā ziņā politiski motivēts opozīcijas priekšlikums. Manuprāt, tas ir
situācijas radīts un tikai un vienīgi loģisks priekšlikums, lai mēs paspertu
pussolīti uz priekšu, tādējādi apliecinādami, ka gribam sabiedrību iesaistīt
aktualitātēs un procesos.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Nedomāju, ka tas jebkādā veidā
varētu, teiksim, pretstatīt opozīcijas un pozīcijas viedokli šajos jautājumos.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko teikt
komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Komisijā bija debates par šo Kampara kunga
priekšlikumu. Pamatarguments, protams, bija tas, ka priekšlikums attiecas uz republikas
pilsētām un šo pilsētu budžetos varētu rasties problēmas, samazinot šo
tradicionāli aprēķināto skaitu – viens parakstīšanās punkts uz 10 tūkstošiem
vēlētāju. Proti, samazinot uz pusi šo vēlētāju skaitu, tas ir, samazinot par
pieciem tūkstošiem, un palielinot šo parakstīšanās vietu skaitu, rastos papildu
finanšu resursu nepieciešamība. Un tāpēc debates noslēdzās ar to, ka komisija
neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kampara priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 43, atturas – 5.
Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 2. – PCTVL frakcijas priekšlikums – guva komisijas
atbalstu. (No zāles: „Balsot!” Dep. J.Dobelis: „Noraidīt! Pret!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Izskatīti abi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – 2. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija par šo likumprojektu nav saņēmusi priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju
vēlēšanām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus likumprojekta otrajam
lasījumam.
1. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Tas neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie klātesošie! Ļoti interesanti, kādā veidā var pamatot
aizliegumu desmit nepilsoņiem izvirzīt godīgu pilsoni ar juridisko izglītību par
tiesas piesēdētāja kandidātu! Viņi izvirza, taču kandidāta galīgo likteni lemj
pašvaldības dome, kurā nepilsoņu vispār nav, vismaz starp deputātiem nav.
Mēs šādu atšķirību, kāda pastāv starp pilsoņu un nepilsoņu
tiesībām, līdz šim pat nepamanījām, un tāpēc mūsu 80 atšķirību kolekcijā,
kuru jau devīto mēnesi pēta valsts tiesībsargs, minētā šedevra šobrīd vēl nav.
Tā ir astoņdesmit pirmā atšķirība.
Šis piemērs spilgti demonstrē: kamēr Latvijā pastāv masu
bezpilsonība, valsti nekad nevar atzīt par patiesi demokrātisku. PCTVL uzskata, ka
vienīgais morāli attaisnojamais veids, kā atdot nepilsoņiem politiskās un citas
tiesības, ir ar likumdošanas aktu atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem. Turklāt PCTVL
atbalsta arī jebkurus starpsoļus šajā virzienā – „nulles variantu”
atsevišķām nepilsoņu kategorijām, pasīvo un aktīvo balsstiesību piešķiršanu
nepilsoņiem pašvaldību līmenī, naturalizācijas ierobežojumu atcelšanu un tās
procedūras vienkāršošanu.
PCTVL uzstāj, ka visiem Latvijas nepilsoņiem un citiem
pastāvīgajiem iedzīvotājiem jāpiešķir tādas pašas sabiedriskas, sociālas un
ekonomiskas tiesības, kādas ir pilsoņiem. Mēs esam par profesiju aizlieguma un
aizlieguma ieņemt valsts amatus nepilsoņiem atcelšanu, kā arī par nepilsoņu
tiesībām vismaz izvirzīt kandidatūras tiesas piesēdētāja amatam.
Aicinu tomēr atbalstīt! Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Kolēģi, gribu jums atgādināt, ka šis priekšlikums
tiešām neattiecas uz administratīvi teritoriālo reformu, un komisija nolēma to
neatbalstīt arī pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
atbalstīts un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā
3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Tas tika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā”. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Ir saņemti trīs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādāti priekšlikumi.
1.priekšlikums guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2.priekšlikums, kas ir Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums, tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuratūras
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Komisijas darbā šoreiz piedalījās arī Ministru
prezidents Godmaņa kungs, un komisija norādīja Ministru prezidentam, ka cer sagaidīt
no valdības principiāli jauna Civilās aizsardzības likuma projektu, jo esošais tomēr
ir samērā ilgi kalpojis un, veidojoties jaunajiem novadiem, būtu pamatīgi uzlabojams.
Taču šobrīd runājam par tiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti, lai
sakārtotu šo likumu.
Likumprojekta otrajam lasījumam komisija saņēma piecus
priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika
atbalstīts, iekļaujot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā
3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegtais 4.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija saņēma 12 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī 2. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī Juridiskā biroja iesniegtais 3.priekšlikums guva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Juridiskā biroja iesniegtais 4.priekšlikums arī tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tika atbalstīts arī Juridiskā biroja iesniegtais
5.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un Juridiskā biroja iesniegtais 6.priekšlikums arī
tika atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Ko mēs darītu bez Juridiskā
biroja?”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī Juridiskā biroja 7.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tika atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas 8.priekšlikuma redakcija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 9. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Kā arī 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ir saņēmusi vienu Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas
arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Augu aizsardzības likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Tika saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augu
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav… Es atvainojos! Pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes
lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs izskatīt likumprojektu
galīgajā lasījumā. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi.
Pirmais – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu
kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas
Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu! (No
zāles: „Lūdzu, Dzintar!”)
Sēdes vadītājs. Likums „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Likuma otrreizēja
caurlūkošana.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas
priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likums „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, kas nodots otrreizējai
caurlūkošanai. Komisija savā 9.jūlija sēdē izskatīja 14 priekšlikumus.
Pirmais ir Saeimas deputātu Staķes un Breša priekšlikums. Komisija
šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Dagnijai
Staķei.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij!
Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība bija maksimāli pietuvināt šo likumu
Eiropas Savienības direktīvai. Un – kāpēc.
Mēs pilnīgi piekrītam Valsts prezidenta šodien teiktajam, ka
stingri ir jāsoda tie, kuri organizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tomēr bažas šajā gadījumā rada tas, ka varētu ciest arī pilnīgi nejauši šajās
darbībās iesaistīti cilvēki. Šāda riska būtība ir tāda, ka šīs lietas varētu
nonākt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tad prasības iesniedzēja uzvaras gadījumā
maksātājs būs neviens cits kā Latvijas valsts budžets.
Taču mēs iepazināmies ar Juridiskā biroja priekšlikumu un
atzīstam to par korektu, tāpēc šodien iesniedzēju vārdā aicinu jūs balsot
„par” Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs atsaucat savu priekšlikumu?
D.Staķe. Jā. Līdz ar to es atsaucu iesniedzēju priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai Breša kungs arī piekrīt šā priekšlikuma
atsaukšanai? Priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības
ruļļa 100.pantu tas vairs nav balsojams.
Turpināsim ar 2.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 2.priekšlikumu iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”.
Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi 3.priekšlikuma redakcijā, ko iesniedzis
Juridiskais birojs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums.
Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi sava 7.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5.priekšlikums… Kā es saprotu, tad Staķes kundze
atsauca arī 5.priekšlikumu…
Sēdes vadītājs. Nē, viņa runāja tikai par savu priekšlikumu.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vilnim Bresim.
V.E.Bresis (ZZS frakcija).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Kolēģi! Izskatot
šo jautājumu, es uzskatu šo pantu par atslēgas pantu visā šajā likumā, tāpēc
domāju, ka pie tā mums vēl ir jāstrādā un jāveic ļoti nopietna analīze, kā arī
jāizmanto ļoti daudz palīgmateriālu, lai mēs patiešām varētu izprast, par ko tad
šeit ir runa.
Manā un daudzu juridisko ekspertu uztverē – es šeit minēšu,
piemēram, Judina kungu -, legalizācija ir apzināta nelegālas mantas uzrādīšana
par legālu mantu. Tā ir apzināta darbība, un tikai tad tā ir legalizācija. Pirmo
redakciju, kuru mums iesniedza komisija, mēs noraidījām, jo tur nekas nebija rakstīts
par „apzināti” un „zinot”. Balsojot manu priekšlikumu pagājušajā reizē,
tajā tika ietverti vārdi „izdarīts ar nodomu” un „apzinoties līdzekļu
noziedzīgo izcelsmi”. Tā ir šā panta sāls!
Pašreiz komisija mums piedāvā jaunu redakciju, kurā ir rakstīts,
ka „noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās
izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi”. Lūk, šī
redakcija mūs pilnībā apmierina, tāpēc mēs iesakām balsot „par” komisijas
izstrādāto variantu, un, ja vēlaties, tad mēs varam savu priekšlikumu atsaukt.
Sēdes vadītājs. Tātad jūs atsaucat savu priekšlikumu? Breša
kungs, vai es pareizi sapratu, ka jūs atsaucat savu priekšlikumu? Jūs teicāt: „…ja
vēlaties, tad mēs varam savu priekšlikumu atsaukt.” Tad es saprotu, ka jūs savu
priekšlikumu atsaucat. Arī Staķes kundze piekrīt šā priekšlikuma atsaukšanai.
Līdz ar to 5.priekšlikums tiek atsaukts un vairs nav balsojams.
J.Dalbiņš. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to ir atbalstījusi savā 7.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums.
Komisija to atbalstīja. (No zāles: Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 8.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 9.
Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš. 9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
priekšlikumu ir atbalstījusi 11. – Juridiskā biroja priekšlikuma – redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Tas
ir atbalstīts 11. – Juridiskā biroja priekšlikuma – redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 13. – deputāta Leiškalna priekšlikums – komisijas
atbalstu neguva.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. – Saeimas deputāta Leiškalna priekšlikums –
komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt otrreiz caurlūkoto likumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu
„Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Singapūras līgumu par preču zīmēm”.
Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezident! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij!
Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 704/Lp9. Uz otro
lasījumu nekādi priekšlikumi par Singapūras preču zīmju ieviešanu Latvijā nav
saņemti. Es aicinu nobalsot šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Singapūras līgumu par
preču zīmēm” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par 1964.gada 10.jūlija
Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju,
2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra
Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par
pasta maksājumu pakalpojumiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Atļaujiet man vēlreiz nenolasīt šo garo
nosaukumu, bet gan atgādināt jums to, ka šīs atjaunotās jeb aktualizētās
konvencijas būtība ir šāda: uzlabot pasta pakalpojumu sniegšanu visā teritorijā,
kura aptver šīs konstitūcijas dalībvalstis, un nodrošināt to, lai visi maksājumi,
kas tiek izdarīti caur dažādu valstu pastiem, būtu skaidri saprotami un nebūtu
nekādā veidā saistīti ne ar starptautisko terorismu, ne ar naudas atmazgāšanu.
Aicinu jūs nobalsot par šā dokumenta pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par iepriekš minētā likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas
Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas
teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”.
Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Minēto Latvijas Republikas valdības un Krievijas
Federācijas valdības nolīgumu, kuru šā gada decembrī Rīgā parakstīja Krievijas
Federācijas ārlietu ministrs un Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Krievijas Valsts
dome ir ratificējusi pirmajā lasījumā 11.jūlijā, un faktiski tas jau ir atdots
parakstīšanai Federācijas padomē. Domājams, ka tas tiks parakstīts jau tuvākajās
dienās. Tieši tāpēc Saeimas Ārlietu komisija šo likumprojektu virza izskatīšanai
otrajā, galīgajā, lasījumā. Mēs precīzi sekojam, lai tiktu ievērots zināms
paritātes princips un Latvijas Republikas Saeima, pieņemdama likumprojektu abos
lasījumos, ar savu ratifikāciju neietu pa priekšu procesam, kuram jānotiek arī
kaimiņvalstī – otrajā līguma parakstītājvalstī.
Gribu kolēģiem vienkārši informācijas labad teikt, ka, izskatot
pirmajā lasījumā, Krievijas Valsts domē bija ārkārtīgi plašas debates. Šo debašu
būtība bija šāda: Krievijas Komunistiskās partijas frakcija kategoriski iebilda pret
līguma ratifikāciju, šos iebildumus pamatodama ar faktu, ka tagad saskaņā ar līgumu
Krievijas pusei būs jāapkopj arī to kareivju kapi, kuri ir cīnījušies nepareizajā
(pēc viņu, šo Krievijas Komunistiskās partijas frakcijas deputātu, domām) armijā
jeb nepareizajos spēkos.
Kolēģi! Tas ir tikai vēl viens apliecinājums tam, ka šis līgums
tiešām ir uzbūvēts uz paritātes principa pamata. Šeit ir saglabāta pilnīga
paritāte!
Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Bērziņa kungs! Likumprojekta
otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums.
A.Bērziņš. Jā, es atvainojos!
Kolēģi, ir tīri tehniskas dabas priekšlikums. Tas ir mūsu
komisijas priekšlikums. Mēs faktiski terminētas institūcijas darbību aizstājām ar
pastāvīgas institūcijas darbību, nomainīdami vienkārši to nosaukumu.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, visas šīs iniciatīvas ir
jāatbalsta. Es gribu tikai atgādināt vienu lietu. Daudzu gadu garumā man ir nācies
piedalīties dažādās sarunās ar Krievijas pārstāvjiem, runājot par mūsu
leģionāru apbedījumu vietām…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
J.Dobelis. Runājot par šo priekšlikumu, man iznāk runāt arī par
visu pārējo. Es gribu izteikt savu atbalstu gan šim priekšlikumam, gan arī šai
idejai, un tāpēc es tomēr atļaušos vēl dažās minūtēs kaut ko pateikt.
Runa ir par to, ka ir ārkārtīgi nopietni jāseko līdzi visam tam,
kas šeit ir rakstīts, jo līdz šim Krievijas pārstāvji (jebkurā sastāvā!) ir
izvairījušies no jebkurām sarunām, izvairījušies kaut vai uzrādīt tās vietas, kur
ir apglabāti mūsu kritušie karavīri. Un tā ir smaga lieta! Šīs sarunas mums ir
prasījušas daudzus gadus, tās risinājušās jau kopš paša, paša deviņdesmito gadu
sākuma. Vāciešu kapi ir, itāļu kapi ir, spāņu kapi ir, bet latviešu leģionāru
kapu nav!
Es vienkārši novēlu jums ļoti nopietni sekot līdzi šim
jautājumam un tāpēc arī runāt ļoti precīzi un ņemt viņus pie dziesmas un turēt
pie vārda.
Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs, par viedokli, bet es gribu
atgādināt, ka priekšlikuma būtība ir šo saistību izpildi deleģēt Valsts
kancelejai. Par priekšlikumu jūs neminējāt ne vārda.
Debates beidzam. Vai deputāts Bērziņš vēlas kaut ko piebilst
komisijas vārdā?
A.Bērziņš. Kolēģi! Vēlos tikai vēlreiz uzsvērt, ka
likumprojekts ir rūpīgi izsvērts un ka arī šis priekšlikums, kuru mēs piedāvājam,
ir novērtēts atzinīgi – atzīts arī no Ārlietu ministrijas puses. Šā panta
izpilde neradīs mums nekādas īpašas problēmas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu
Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas
teritorijā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvenciju, kas
izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju
palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)””.
Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam neviens
priekšlikums nav komisijā iesniegts. Komisija vienbalsīgi ir nolēmusi likumprojektu
virzīt uz izskatīšanu trešajā lasījumā. Aicinu jūs balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu
drošības likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (dokuments Nr.2709).
Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu
kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””.
Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija ir saņēmusi 43 priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums –
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – arī guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 4. – PCTVL frakcijas priekšlikums – neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runa ir par nepieciešamību nodrošināt
pilnvērtīgas saskarsmes iespējas tiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuri pieder pie
tradicionālajām nacionālajām minoritātēm un kuri sava vecuma, invaliditātes,
slimības vai vienkārši nepietiekamas valsts valodas prasmes dēļ nav spējīgi
uzrakstīt sūdzību vai izklāstīt savu lūgumu valsts valodā, kā arī saņemt
nepieciešamo informāciju.
Svarīgs noteikums – šo iedzīvotāju skaitam ir jābūt ne mazākam
par vienu piektdaļu no kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaita.
Tā ir Eiropā vispārpieņemta norma. Mūsuprāt, pašvaldība pastāv
tādēļ, lai atvieglotu dzīvi saviem iedzīvotājiem.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie klātesošie! PCTVL priekšlikuma būtība ir šāda:
līdztekus valsts valodai pašvaldības dome ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt kā darba
valodu arī mazākumtautības valodu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības teritorijas
iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.
„Vairāk nekā puse” – tas ir ļoti stingrs kritērijs, un no
lielajām pilsētām tam atbilst tikai Daugavpils.
Nu tad sāksim ar Daugavpili! Un, ja pieredze būs pozitīva, tad
virzīsimies tālāk. Šis priekšlikums pilnībā atbilst Vispārējās konvencijas par
nacionālo minoritāšu aizsardzību 10.panta otrajai daļai.
Citēju: „Puses apņemas savu iespēju robežās nodrošināt
minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālo minoritāšu personām un
varas iestādēm tajās teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo
personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, pēc šādu personu lūguma un
tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai.”
Šis priekšlikums atbilst arī Eiropas reģionālo vai minoritāšu
valodu hartas 10.pantam (citēju): „Valsts administratīvajos rajonos, kuros
iedzīvotāju skaits, kuri ir reģionālo vai minoritāšu valodu lietotāji, attaisno
līdzekļu piemērošanu, kuri ir precizēti zemāk, un, ņemot vērā stāvokli, kādā
atrodas katra no šīm valodām, puses apņemas, ciktāl tas ir saprātīgi
iespējams…”
Un šajā vietā es pats sevi pārtraukšu un uzdošu retoriskus
jautājumus: „Vai vairāk nekā puses iedzīvotāju piederība pie krieviem Daugavpilī
attaisno speciālu līdzekļu piemērošanu hartas izpratnē? Vai krievu valodas
stāvoklis ir tik slikts, ka to nevarētu izmantot lietvedībā? Vai valstī, kurā 90
procenti iedzīvotāju brīvi pārvalda krievu valodu, nav iespējams izmantot šo valodu
oficiāli vienā pilsētā?” Un tagad es citēšu tālāk: „…nodrošināt, lai
administratīvās valsts varas institūcijas lietotu reģionālās vai minoritāšu
valodas; vai nodrošināt, lai to institūciju darbinieki, kuriem, veicot to darba
pienākumus, ir saskare ar sabiedrību, lietotu šīs valodas viņu attiecībās ar
personām, kuras pie viņiem vēršas šajās valodās; vai nodrošināt, lai reģionālo
vai minoritāšu valodu lietotāji varētu iesniegt rakstiskus iesniegumus un saņemt
atbildes šajās valodās; vai nodrošināt, lai reģionālo vai minoritāšu valodu
lietotāji varētu likumīgi iesniegt rakstiskus iesniegumus vai dokumentus šajās
valodās; vai darīt pieejamus plaši izplatītu administratīvo tiesību aktu tekstus un
to veidus iedzīvotājiem šīs valodas vai divvalodu variantos; atļaut
administratīvajām valsts varas institūcijām sastādīt dokumentus reģionālajā vai
minoritātes valodā.”
Cienījamie kolēģi! Vai tas viss nav iespējams? Vai tas viss nav
taisnīgi? Eiropas viedoklis jums jau ir zināms, es to izklāstīju. Būtu interesanti
noskaidrot arī vienas Eiropas valsts parlamenta viedokli.
Paldies par uzmanību!
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies arī deputāts Dobelis. Vai jums pietiks ar divām
minūtēm?
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Augsti godātais Valsts prezident! Godāto Saeimas priekšsēdētāj!
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!
Es iesniedzējiem piedāvāju ļoti godīgu valodas jautājuma
risinājumu – pašiem ievērot savu doto solījumu aizstāvēt latviešu valodu kā
vienīgo valsts valodu un ar savu paraugu veicināt latviešu valodas pozīciju
nostiprināšanos Latvijas valstī.
Līdz ar to es aicinu pašiem atsaukt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā.
Saeimas kārtējā sēde turpināsies pēc pusstundas pēc ārkārtas sēdes beigām.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es, godātie kolēģi,
vēlētos gan savā, gan arī mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Dzintaru Rasnaču,
kuram šodien ir pusapaļa jubileja! (Aplausi.)
Gribētu teikt paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram par
piedalīšanos sēdē! (Aplausi.)
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pēc
pāris minūtēm – tātad pulksten 11.35 – komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi mūsu telpās!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc 5
minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 5
minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Ingrīda Circene, Nikolajs Kabanovs, Imants Kalniņš, Ivans Klementjevs,
Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere un Vilnis Edvīns Bresis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad atgādinu, ka ārkārtas sēde sāksies pulksten 12.00, bet
kārtējā sēde turpināsies pēc pusstundas pēc ārkārtas sēdes beigām.
Savukārt Saeimas Prezidija sēde notiks pulksten 11.45 Sarkanajā
zālē.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mūsu rindas gan ir kļuvušas
diezgan retas… Vai varētu vēlreiz palūgt zvanu? Varbūt kāds nav dzirdējis, ka ir
tā kā jānāk virzienā uz Sēžu zāli…
Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām skatīt likumprojektu, vēlos
jūs informēt, ka finanšu ministram Atim Slakterim bija iesniegts piecu deputātu –
Āboltiņas, Circenes, Latkovska, Reira un Mūrnieces – jautājums „Par Vladimiru
Vaškeviču”. Uz šo jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde, ko parakstījis
finanšu ministrs Atis Slakteris. Jautājuma iesniedzējus šī atbilde apmierina, pēc
manā rīcībā esošās informācijas, un līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu
sēde nenotiks.
Un otrs paziņojums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Nikolaja
Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada
17.jūlijā, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un saskaņā ar
Saeimas kārtības rulli šis jautājums nav balsojams.
Atgādināšu, ka mēs turpinām skatīt trešajā lasījumā
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Mēs apstājāmies
pie 5.priekšlikuma.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņot turpina
deputāts Oskars Spurdziņš.
Vārds deputātam Spurdziņam. Lūdzu!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pašvaldībām””.
5. – deputāta Ābiķa kunga priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
atbalstīts priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 8. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 10. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna kunga priekšlikums – tika atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Ministra Zalāna iesniegtais 12.priekšlikums –
daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas izstrādātajā 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 16. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – tika
atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī komisijas izstrādātais 18.priekšlikums tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 20. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 21. – PCTVL frakcijas priekšlikums – neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runāšu gan par noraidīto PCTVL frakcijas
priekšlikumu, gan arī par nākamo – atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu,
kas ir par to pašu likuma pantu.
Komisija uzskata, ka pašvaldībām ir tiesības rīkot pašvaldībās
referendumus likumā noteiktajā kārtībā. Mēs piekrītam un piedāvājam komisijai
priekšlikumu, kas, pēc mūsu ieceres, iekļaujams tieši likumā „Par
pašvaldībām”. Lūk, jums te tas ir redzams: ir papildus izstrādāti deviņi jauni
panti, kas pilnībā regulē šo procesu.
Pēc mūsu ieceres, pašvaldību referendumi var būt šādi: lemjoši
referendumi un konsultatīvi referendumi. Pašvaldību referendumus sagatavo un vada
attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Referendumā var piedalīties visas
attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas. Referendumu var
ierosināt dome vai arī ne mazāk kā viena trešdaļa no domē ievēlētajiem
deputātiem (tātad – opozīcija), vai arī 1 procents no attiecīgās domes
vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet ne mazāk kā 100 pašvaldības
iedzīvotāji.
Nepieciešamības gadījumā ir paredzēts arī tāds mehānisms kā
parakstu vākšana, līdzīgi kā valsts mēroga referendumiem. Ir paredzēts arī
attiecīgo lēmumu publiskošanas vai apstrīdēšanas mehānisms.
Tātad nav ko gaidīt un vilcināties, var droši atbalstīt PCTVL
frakcijas priekšlikumu, lai jau tūlīt pēc pašvaldības vēlēšanām, ja
iedzīvotāji to vēlas, varētu rīkot referendumus!
Nobeigumā es gribētu atgādināt, ka Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija 1997.gada 4.jūnijā, vēl 6.Saeimas laikā, iesniedza Saeimai
likumprojektu „Par pašvaldības aptauju”. Taču komisija pati to atsauca un 1998.gada
martā nāca klajā ar tāda paša nosaukuma alternatīvu likumprojektu, kas tika
izskatīts pirmajā lasījumā. 7.Saeimas pilnvaru laikā šim pašam likumprojektam
izdevās pārvarēt divus lasījumus. Savukārt 8.Saeima vispār atteicās turpināt tā
izskatīšanu. Likumprojekts paredzēja divus aptaujas variantus: ar lēmēja
balsstiesībām – tikai pilsoņiem, un konsultatīvo – visiem pastāvīgajiem
iedzīvotājiem.
Vai tiešām ir nepieciešams gaidīt pusotru gadu, kā piedāvā
atbildīgā komisija, vai vēl otrus 11 gadus? Kāda būs realitāte?
Opozīcija jau visu ir sagatavojusi, izdarījusi Ministru kabineta
vietā tā darbu, un jums atliek tikai atbalstīt.
Aicinu balsot par PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzu.
Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Kaut arī mūsu komisija principā akceptēja šo
priekšlikumu par pašvaldību referendumiem (komisijai šķita, ka tas ir viens no
būtiskākajiem jautājumiem pašvaldību demokrātijā), tomēr šo priekšlikumu mēs
komisijā neatbalstījām un uzdevām valdībai līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt
jaunu likumprojektu.
Mēs zinām, ka jau pirms pāris gadiem valdība bija nākusi klajā ar
zināmu… tālaika pašvaldību lietu valsts ministrs Bunkša kungs bija sagatavojis
šādu likumprojektu, taču tagad tas ir noteikti jāatsvaidzina. Komisijas ieteikums ir
šobrīd neatbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu, taču pārejas noteikumos izvirzīt
valdībai uzdevumu – šādu jaunu likumprojektu izstrādāt.
Aicinu neatbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 63, atturas – 14.
Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Nākamais ir 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums, kurā jau tieši ir runa par to, ka pašvaldības ir tiesīgas
rīkot pašvaldību referendumu. Priekšlikums guva nedalītu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Artim
Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Jāatzīmē, ka
šis priekšlikums un ideja par pašvaldību referendumu atbalstīšanu, mūsuprāt, ir
viena no tām lietām, kur šoreiz varētu novērtēt ļoti pozitīvi Saeimas darbu un
Saeimas komisiju darbu. Kāpēc?
Mēs ļoti labi zinām, ka sabiedrības iesaistīšanās politiskajos
procesos un sabiedrības dziļāka līdzdalība lēmumu pieņemšanā, neapšaubāmi, ir
viena no Latvijas plašākajām globālajām problēmām. Līdz šim diemžēl pārāk
gausi šī problēma tika risināta un ieviesta mūsu politiskajā realitātē. Tieši šo
iemeslu dēļ, manuprāt, sabiedrība pati ir aktīvi iesaistījusies mūsu dzīves
procesos, un tieši tāpēc šogad, kā zināms, notiks divi referendumi jautājumos, kuri
sabiedrībai ir ļoti, ļoti nozīmīgi.
Mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi jau likumā formulēt, ka
pašvaldībās lemttiesīgi referendumi ir pieļaujami un pat nepieciešami.
Neapšaubāmi, tikpat svarīgi ir formulēt arī to, par kādiem jautājumiem šie
referendumi varētu būt, kā tie tiks organizēti, kas ir kvorums, kā pieņems lēmumus
un tā tālāk.
Tādējādi 33.priekšlikums šajā pašā likumprojektā dod skaidru,
precīzu uzdevumu Ministru kabinetam – līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt un
piedāvāt šādu likumu. Līdz ar to mēs ceram, ka pēc pusotra gada būsim spēruši
lielu soli uz priekšu un būsim beidzot uzklausījuši nevalstisko organizāciju
daudzkārt ierosinātos priekšlikumus un idejas par šādu referendumu nepieciešamību.
Es ļoti ceru, ka tieši tajā brīdī mēs tiešām būtiski spersim soli uz priekšu,
lai sabiedrībai dotu iespēju pašai uz vietas izlemt daudzus jautājumus, kurus tai
vajadzētu izlemt tieši uz vietas, nevis Rīgā, valdībā vai Saeimas ēkā. Šoreiz
tiešām ir patīkami atzīt, ka šis rezultāts, ko esam ieguvuši ar šo priekšlikumu,
ir Saeimas deputātu kopējs darba auglis, un es ļoti, ļoti ceru, ka tas nebūs ne
pirmais, ne pēdējais šāds priekšlikums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es sapratu, ka tas bija atbalsts šim priekšlikumam. Vai kādam ir
iebildumi pret šo priekšlikumu? Vai kāds uzstāj par balsošanu? Neuzstāj.
Turpināsim ar 23.priekšlikumu.
O.Spurdziņš. 23. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 24. ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas 25. un 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Komisijas 25.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 26. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt atbildīgās komisijas 27.priekšlikums ir
guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 28. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Komisijas 29.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 30. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 32. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir
guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 33. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 34. – atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 35. – ministra Zalāna kunga
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 36. – ministra Zalāna priekšlikums. Arī guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 37. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 39. – ministra Zalāna kunga priekšlikums.
Atbalstīts, to redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 40. – ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 42. – atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstu ir guvis 43. – atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pašvaldībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju
likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Šim likumprojektam uz trešo lasījumu tika saņemti seši
priekšlikumi.
1. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas
Šņepstes priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurš tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī atbildīgās komisijas
3.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tāpat ir atbalstīts arī 4. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums ir guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un arī 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā
labuma organizāciju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Gribu pateikties visām
partijām, visiem iesaistītajiem. Esam strādājuši ilgāk nekā gadu. Tas, par ko
šodien lemsim galīgajā lasījumā, ir kompromiss gan starp partijām, gan starp
sabiedriskajām organizācijām un tiesībsargājošiem orgāniem.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas
ir atbalstīts, un likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.
Arī Juridiskā biroja iesniegtais 5.priekšlikums ir atbalstīts un
iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.
Savukārt 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Lūdzu deputātus tagad ieskatīties papildus
izdalītajā lapā, jo bija notikusi neliela kļūda. Proti, nākamais ir nevis
7.priekšlikums, bet gan priekšlikums Nr.6A. Mums tagad ir jāskata priekšlikums Nr.6A,
ko ir iesniegusi PCTVL frakcija. Es to nolasīšu. Piedāvātais priekšlikums ir šāds:
„Izslēgt likumprojekta 1.panta pirmo daļu par likuma 4.panta pirmās daļas skaitļa
un vārdu „10 tūkstošus latu” aizstāšanu ar skaitli un vārdiem „100 minimālo
mēnešalgu apmēru”.” Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par PCTVL frakcijas iesniegto priekšlikumu Nr.6A! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 64, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 7. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim
Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mūsu piedāvātais priekšlikums ir konceptuāls
– tā ir attieksmes paušana. Tas ir tas pats jautājums, kas bija saistīts ar
visādiem tur maisiem un maišeļiem. Šeit ir tieši tas pats! Jo tomēr ir kaut kāda
atsauce uz pagātni jāliek lietā šad un tad. Šeit ir ļoti skaidrs priekšlikums –
aizliegt jebkurus šādus dāvinājumus jeb ziedojumus, proti, aizliegt dāvinājumu jeb
ziedojumu vai jebkādā citā veidā šo naudu ieplūdināt tajās kasēs… Uz to šiem
ziedotājiem tā kā nebūtu tiesību. Citādi mēs pārāk ātri būsim novilkuši
svītru: pagātne ir pazudusi, dzīvosim tikai rožainai nākotnei!
Un tāpēc mūsu frakcija uztur spēkā prasību, ka jāveic balsojums.
Šis būs vēsturisks balsojums!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai deputāts Kučinskis vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
M.Kučinskis. Dobeļa kungam taisnība – šis ir tīri politisks
jautājums. Un tāpēc lūdzu izšķirties balsojot. Komisija priekšlikumu nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 45, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 10. – šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 11 – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 12. – deputāta Kampara priekšlikums. Tas ir pilnībā
atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā, kuru izstrādājusi komisija un kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 15. – deputāta Kampara priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kāpēc vajag
ierobežot priekšvēlēšanu tēriņus? Tāpēc, lai vēlēšanas nepārvērstos par
izsoli, kur pēc vēlēšanām partijām ir jāatpelna investoru ieguldītais ar
dažādiem ekonomiskiem un tiesiskiem pakalpojumiem. (No zāles: „Ko ta’ pati
darīsi?”)
Ja Saeimas vairākums atbalstīs koeficienta 0,008 piemērošanu uz
vienu vēlētāju, tad katra partija 10.Saeimas vēlēšanu kampaņā varēs iztērēt
apmēram pusmiljonu latu. Pieņemot, ka Saeimā arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, būs
pārstāvētas septiņas partijas, kampaņas kopējās izmaksas būs apmēram 3,5 miljoni
latu. Un kur nu vēl tās summas, kuras iztērēs ievēlēšanas slieksni nesasniegušās
partijas! Vai tādas summas maz ir iespējams godīgiem paņēmieniem savākt no
privātpersonām ekonomiskās stagnācijas apstākļos? Jāšaubās gan! Acīmredzot tiek
plānoti jauni paņēmieni likumu apiešanai ar līkumu. Bez tam tā ir bezjēdzīga
naudas tērēšana, kas vērsta uz vēlētāju muļķošanu, – tiek maksātas milzu
naudas polittehnologiem, reklāmas aģentūrām un plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpēc es atbalstu koeficienta samazināšanu vismaz līdz 0,006,
taču arī tas ir tikai pagaidu risinājums. Beidzot ir jānosaka, kā un kad Latvijā
notiks pāreja uz vēlēšanu kampaņas finansējumu no valsts budžeta. Tas noteikti
nodokļu maksātājiem izmaksātu lētāk nekā pastāvošā atpelnīšanas sistēma.
Ja mēs neierobežosim šādas bezjēdzīgi dārgas kampaņas, tad ne
tikai partijas, bet demokrātija pārvērtīsies par fasādi, aiz kuras ērti
iekārtojušies dažādi politisko un ekonomisko labumu pasūtītāji.
Pēdējās Saeimas vēlēšanas parādīja, ka vēlēšanas var
nopirkt, īstenojot masīvu un negodīgu reklāmas kampaņu.
Augstākā tiesa ir atzinusi, ka vēlēšanu tēriņus ir pārsniegusi
gan Tautas partija, gan apvienība LPP/LC. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
ir konstatējis, ka Tautas partijai jāatmaksā valsts kasē nelikumīgi iztērētais
1 miljons latu. Savukārt LPP/LC pārtēriņš ir vairāk nekā 400 000 latu.
Taču nopirktā uzvara tomēr bija Pirra uzvara. Vēl nebija pagājis
gads, kad veiksme jau novērsa savu vaigu no uzvarētājiem un viņi krita vēlētāju
nežēlastībā.
Vēlētāji ir sašutuši par valdošo politiķu cinismu un pamatoti
vaicā: „Kāpēc viņi mums liek ievērot likumus, kamēr paši to nedara?” Nedara!
Pārkāpj! Tāpat pārkāps arī jaunos vēlēšanu tēriņu „griestus”.
Acīmredzot valdošās koalīcijas deputātus neuztrauc tas, ka
saskaņā ar „Eirobarometra” mērījumiem Saeimai šodien uzticas vairs tikai 12
procenti vēlētāju. Attiecībā uz partijām uzticības slieksnis ir vēl zemāks –
tikai 5 procenti. Mēs esam nonākuši tiktāl, ka politiķiem ir jāiebēg Saeimā pa
sāndurvīm!
Uzticības kritums ir tik katastrofāls, ka ar katru jaunu
sabiedriskās domas aptauju arvien palielinās to skaits, kas nolēmuši vēlēšanās
nepiedalīties. Tas nozīmē, ka valstī ir apdraudēti demokrātijas pamati, jo
vēlētāji vairs neredz tam jēgu – deleģēt kādam tiesības viņus pārstāvēt. Jo
tā vai tā Saeimas dižvīri un dižsievas savos lēmumos viņu gribu neņem vērā.
Kam ir izdevīga tāda politiskā apātija? Protams, tiem, kas
vislabprātāk Latviju redzētu kā „savējo” kontrolētu valsti, kur skata pēc gan
notiek vēlēšanas, taču tās neko nemaina: „savējie” turpina „rullēt” tā vai
tā.
Veids, kā mēs varētu izvairīties no tālākas demokrātijas
degradācijas, būtu pārēja uz partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas nav nekas
īpašs. Gluži otrādi! Tā ir demokrātiskajās valstīs vispārpieņemta prakse, kas
pastāv jau daudzus gadu desmitus, tādējādi stiprinot gan partiju neatkarību, gan arī
to apņemšanos strādāt tautas un valsts labā.
Eiropas Savienībā ir tikai trīs valstis, kur partijas nesaņem
nekādu finansējumu no valsts budžeta. Viena no tām ir Latvija. Igaunijā un Lietuvā
šāda prakse tiek pielietota jau vairākus gadus… Malta un Kipra…
Ja mēs partijas finansēsim no valsts budžeta, tas tūlīt vēl
neatrisinās visas problēmas, bet ievērojami gan samazinās augsni koruptīvām
saiknēm. Un tas jau būs daudz mūsu politiskajai kultūrai. Kamēr tik tālu ar
valdošās koalīcijas žēlastību neesam tikuši, tikmēr vismaz noteiksim zemākus
vēlēšanu finansēšanas „griestus”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Visu Kamparu Kampars!”)
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es arī
gribētu izteikt gandarījumu, ka Tautas partija, kura, kā atceramies, šo likumu atvēra
ar vienu konkrētu priekšlikumu – „griestus” noņemt vispār -, ir, paldies
Dievam, iesaistījusies šajā sarunā un šajā diskusijā. Izskatās, ka opozīcijai
tiešām ir izdevies kaut ko panākt. Paldies jums, godātie Tautas partijas deputāti!
Pieņemu, ka tas jums nebija viegli, tomēr jūs izdarījāt pareizu lēmumu. Tā ka
vismaz kaut kas ir paveikts.
Par šo konkrēto priekšlikumu, kolēģi. Tātad, ja mēs pieņemtu
šādu skaitli un ņemtu vērā visus tos noteikumus, kas ir likumā jau ietverti otrā
lasījuma gaitā un kam mēs esam piekrituši jau iepriekšējos priekšlikumos, tad
vēlēšanu kampaņas izdevumi par reklāmu un par visām tām lietām, kas tiek
iekļautas tajos „griestos”, būtu 320 000 latu – pēc mūsu priekšlikuma;
pēc priekšlikuma, kurš ir tālāk un kuru komisija ir atbalstījusi, būtu 450 000
latu. Jāņem vērā, ka iepriekšējā likuma sistēma tomēr krietni vairāk izdevumu
iekļāva šo tēriņu „griestos”: tur bija gan kampaņas, teiksim, radošā daļa,
gan kampaņas atsevišķu tehnisko risinājumu apmaksāšana, gan partiju avīzes, partiju
ikdienas tēriņi personālam, un tā tālāk… Tas nozīmē, ka atsevišķas summas mums
nebūs jāiekļauj šajos „griestos”. Un tas savukārt nozīmē, ka kopējie tēriņi
kampaņai, ja mēs visi strikti ievērosim šos noteikumus, varētu būt, pēc ekspertu
vērtējuma, vai nu apmēram pusmiljons latu, kā tas ir pēc šā priekšlikuma, vai arī
vairāk nekā 650 000 latu, vadoties pēc priekšlikuma, ko komisija ir
apstiprinājusi. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Reklāmas triks!”)
Kā atceramies, iepriekšējais regulējums it kā tika kritizēts par
to, ka tas esot par zemu, un tie bija 280 000 latu. Tātad kāpums jau šajā
situācijā ir gandrīz dubults, kolēģi. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Reklāmas
triks!”) Inflācija nav kāpusi dubultīgi. Kraukļa kungs, ja jūs būtu bijis
komisijas sēdē, jūs būtu dzirdējis, ka reklāmas speciālisti no asociācijas teica,
ka vienu kārtīgu reklāmas kampaņu, kuru redz un kura ir efektīva, var veidot par
200 000 latu.
Tātad mēs esam izveidojuši situāciju, kurā, manuprāt, līdzekļu
ir vairāk nekā pietiekami. Līdz ar to mēģinājums vēl vairāk šos „griestus”
paaugstināt ir tiešām vērtējams kā to partiju, kurām ir pieejami krietni lielāki
finanšu resursi, spiediens uz tām partijām, kurām tādu nav.
Kolēģi! Es tiešām uzskatu, ka skaitlis „0,006” ir vairāk nekā
pietiekams situācijā, par kuru mēs spriežam jau ilgāk nekā divus gadus. Es tiešām
uzskatu, ka tik liels reklāmas apjoms partijai, kura jau ilgu laiku darbojas uz
politiskās skatuves un kurai ar savu ministru un deputātu darbu vajadzētu apliecināt
reālus panākumus vai – tieši otrādi – kļūdas savā darbā… ka nevajadzētu
mēģināt pretoties un mēģināt tikai ar reklāmu stāstīt, kas ir labi, kas ir
slikti. Tāpēc varbūt padomāsim par to, ka galvenais ir ne jau reklāma, bet gan
produktīvs, kvalitatīvs mūsu darbs šeit, Saeimā, un mūsu partijas pārstāvošo
ministru darbs savās ministrijās!
Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka arī atsevišķas pozīcijā esošās
partijas ir atbalstījušas šo ideju par šo skaitli un ka šie priekšlikumi mums
sakrīt. Esmu pārliecināts, ka nekas būtiski nemainīsies, ja šis skaitlis
nepārsniegs 650 tūkstošus, bet gan būs tikai nepilnu pusmiljonu liels; arī tad tas
jau ir milzīgi, milzīgi liels un sabiedrība to tāpat jau uztver ar aizdomām.
Atbalstīsim, lūdzu, šo lietu! Tas būs ļoti labs signāls, kas no
pozīcijas puses tiks sūtīts sabiedrībai, arī tām opozīcijas partijām un tiem
cilvēkiem, kuri ilgstoši ir strādājuši un mēģinājuši šo sistēmu padarīt visiem
pieņemamu.
Lūdzu, atbalstīsim!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles:
„Vai!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka
15., 16. un 17.priekšlikums praktiski sakrīt. Tos ir iesniegusi attiecīgi frakcija
„Jaunais laiks”, TB/LNNK frakcija un PCTVL frakcija. Ļoti reti sakrīt šo partiju
viedokļi, taču tās visas savstarpēji tuvina tas fakts, ka mēs ticam ideju
konkurencei, bet ne „naudasmaisiņu” negodīgai sacensībai.
Gribu arī atgādināt kolēģiem, ka priekšlikums par partiju
daļēju finansēšanu no valsts budžeta jau ir likumprojektā iekļauts otrā lasījuma
gaitā, un tas bija PCTVL frakcijas priekšlikums.
Aicinu tomēr virzīties tālāk ceļā uz tiesisku valsti un visus
šos triju frakciju priekšlikumus šodien atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Mārim Grīnblatam.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Neapšaubāmi, tie deputāti, kas bija darba
grupā, kura izstrādāja priekšlikumus, kādiem ir nākamajās vēlēšanās jābūt
tēriņiem uz vienu vēlētāju, zina, ka tika debatēts desmitos sēžu, tika apskatīti
visdažādākie varianti, visdažādākās formulas. Protams, deputāti secināja, ka
pēdējie noteikumi bija samērā neskaidri, tādi, kas ļāva dažādi tulkot trešo
personu līdzdalību; sakarā ar to arī partiju iespējas nebija gluži vienādas, var
pat teikt – tās bija stipri nevienādas. Tika secināts arī tas, ka četru gadu laikā
reklāmas tēriņi ir pieauguši vismaz divas reizes. Tas, protams, nozīmē, ka arī šo
tēriņu „griesti” bija kaut kādā mērā jāpaaugstina.
Atbildīgā komisija pirmajā lasījumā piedāvāja šādu variantu:
noteikt šos tēriņus uz vienu vēlētāju kā astoņas desmittūkstošās daļas no
vidējās algas. Tādējādi, rīkojot divas vēlēšanas vienlaikus, kā tas būs
2009.gadā, šis rādītājs būtu sešpadsmit desmittūkstošās daļas. Tas, mūsu
vērtējumā, bija pārāk liels. Tāpēc tagad, uz pēdējo lasījumu, apvienības
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza priekšlikumu šos tēriņus
mazināt, proti, ierosināja noteikt, ka to apjoms ir sešas desmittūkstošās daļas
vai, ja rīko divas vēlēšanas vienlaikus, – divpadsmit desmittūkstošās
daļas. Nebūdami burta kalpi, mēs varam secināt, ka atbildīgā komisija faktiski šo
priekšlikumu ir ņēmusi vērā, nosacīdama, ka tad, ja vienlaikus rīko divas
vēlēšanas… un te jālasa vienlaikus gan pamatteksts, gan pārejas noteikumi, proti,
36. un 37.priekšlikums… attiecībā uz divām vēlēšanām tiek piedāvātas tikai 9,5
desmittūkstošās daļas. Tas ir vēl lielāks samazinājums nekā tas, ko ierosināja
mūsu partijas frakcija.
Tāpēc 16.priekšlikumu es atsaucu.
Aicinām vienoties par atbildīgās komisijas piedāvāto variantu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai deputāts Kučinskis vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
M.Kučinskis. Komisijas vārdā gribu vērsties pie opozīcijas.
Protams, ļoti populāri ir pateikt: jo mazāk, jo labāk, un varbūt
vispār – neko. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Vajag aizliegt politisko reklāmu
vispār!”) Taču aicinu vērst uzmanību uz to, ka dārgāka palikusi ne tikai desa,
maize un benzīns, bet arī reklāmas cenas ir trīskāršojušās.
Par finansējumu no budžeta, Kalnietes kundze, 12.pants precīzi
noteic – un komisija vienbalsīgi vienojās par to -, ka valdībai līdz 2009.gada
1.maijam ir jāveic projekta izstrāde jautājumā par to, kā partijas tiks finansētas
no budžeta.
Komisija 15.priekšlikumu noraidīja, un noraidījuma iemesls ir
minētais reklāmu izcenojuma lielais pieaugums.
Un vēl viena nianse. Mums komisijā eksperti uzsvēra, ka noteikt
pārāk zemus „griestus” ir tikpat bīstami kā noteikt pārāk augstus
„griestus”.
Es domāju, ka šis kompromiss ir labs, un aicinu neatbalstīt
deputāta Kampara priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Kampara priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 61, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 17. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kurš faktiski ir
analogs deputāta Kampara tikko noraidītajam priekšlikumam. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti tomēr prasa balsojumu par
17.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 55, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 19. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 19. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 58, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 20. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 22. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 75, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Arī 27. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 29. – Kampara kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es aicinu pievērst jūsu
uzmanību šim kontroles mehānismam, kuru ir iesniedzis deputāts Kampara kungs. Un es
gribu runāt par diviem Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
nolēmumiem, kuri dažkārt šeit, Saeimas Sēžu zālē, tiek cilāti, un sīkāk
paraksturot abus šos nolēmumus, jo, manuprāt, tiesiskā valstī tiesu nolēmumi ir
jāpilda gan valdībai, gan arī politiskajām partijām. Proti, izskatījis lietu,
Administratīvo lietu departaments kā spriedumā, tā arī blakuslēmumā secināja, ka
gan Tautas partijas, gan LPP/LC apvienības 9.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai
izlietoto finanšu līdzekļu apmērs ir pārsniedzis noteiktos politisko organizāciju
priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus. Līdz ar to (es citēju) „tika pārkāpta
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4.panta pirmā daļa”.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir
atzinis, ka vēlēšanu norisē šīs politiskās organizācijas (partijas) ir
ieguldījušas ievērojami vairāk finanšu līdzekļu, nekā to pieļauj Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Un tajā pašā laikā Senāts arī uzsver,
ka valsts institūcijas neko nav darījušas, lai savlaicīgi šos pārkāpumus novērstu.
Kas tad veic kontroli pār šo likumu ievērošanu? Saskaņā ar
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 13.pantu šī kontrole ir jāveic
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet atbildība par minētajā likumā
ietverto tiesību normu pārkāpumu ir noteikta šā likuma 10.pantā. Un, proti, ja šeit
tiek konstatēti 8.4.panta noteikumu pārkāpumi, iestājas administratīvā atbildība.
Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir
secinājis, ka ar minētajām tiesību normām, kā arī ar pārējām Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likuma tiesību normām Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojam vai kādai citai valsts pārvaldes iestādei nav piešķirta
kompetence novērst noteikto politisko organizāciju (partiju) priekšvēlēšanu izdevumu
ierobežojumu pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā.
Administratīvo lietu departaments arī atzīst, ka valsts nav
radījusi sistēmu, ar kuru tiktu nodrošināta ar priekšvēlēšanu izdevumu
ierobežojumiem saistīto pārkāpumu savlaicīga un efektīva novēršana, tādējādi
radot draudus tiesisku vēlēšanu norisei.
Administratīvo lietu departaments uzskata, ka valstij ir pienākums
veikt nepieciešamos pozitīvos pasākumus vēlēšanu tiesiskuma nodrošināšanai, tas
ir, izveidot tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru kompetenta valsts pārvaldes
iestāde īstenotu kontroli (es citēju) „jau šādu pārkāpumu izdarīšanas laikā un
novērstu tos, nevis tikai pēc vēlēšanām konstatētu pārkāpuma faktu un liktu
attiecīgos līdzekļus atmaksāt”. Citāta beigas.
Pamatojoties uz abiem šiem tiesas nolēmumiem, es aicinu, kolēģi,
jūs atbalstīt Kampara kunga priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vēlētos vēlreiz atgādināt
mūsu debates, kas šeit ir risinājušās ilgu laiku, gan, likumu nododot komisijām, gan
pirmajā lasījumā, gan debatējot par likumprojekta otrā lasījuma redakciju.
Tātad, ja atceramies, tad gan ekspertu, gan arī lielas daļas
politologu, Saeimas deputātu un politikas vērotāju secinājumi bija tādi, ka
iepriekšējā likumā bija vairākas problēmas.
Pirmā. Neapšaubāmi, ekonomikas straujās attīstības un augstās
inflācijas dēļ noteiktie tēriņu griesti tomēr objektīvi bija noteikti nedaudz par
zemiem.
Otra lieta. Liela problēma bija arī tā, ka nebija noteikti
motivējoši, saprotami un loģiski noteikumi, lai jebkuru pārkāpēju sodītu. Lai
pārkāpējs, šajā gadījumā – politiskās partijas, jau tad, kad tās plāno savu
pārkāpumu, atturētos no šāda pārkāpuma izdarīšanas, jo sods būtu pietiekami
bargs par šādu izdarīto pārkāpumu.
Un trešā lieta, neapšaubāmi, bija tieši trešo personu
iesaistīšanās šajā kampaņā, tēlojot, ka šīs trešās personas tiešām… lai
gan pēc būtības kampaņa notiek politiskās partijas interesēs. Tātad pastāvēja
trīs šādas problēmas.
Ko mēs šobrīd ar trešo lasījumu esam atrisinājuši? Principā
mēs esam pietiekami daudz paaugstinājuši šo tēriņu „griestus” – vairāk nekā
dubulti. Mēs esam izņēmuši ārā diezgan būtisku izdevumu daļu no šiem
„griestiem”. Līdz ar to politiskās partijas kampaņās varēs tērēt krietni
vairāk līdzekļu nekā līdz šim.
Šis jautājums nu ir atrisināts, un šoreiz pozīcija tiešām ir
ieklausījusies opozīcijas viedoklī un balsīs.
Pārējām divām lietām, godātie kolēģi, bez kurām šis likums
nekad nedarbosies, risinājuma šobrīd nav.
Es vēlreiz uzsveru: ja mēs esam gatavi šeit pielabot tikai
atsevišķus jautājumus un paaugstināt šo tēriņu „griestus”, tad tas nav nekāds
kvalitatīvs likuma labojums vairāk nekā gadu ilgušajā procesā. Šajā ziņā mēs
neesam atraduši efektīvu metodi, kā sodīt šīs politiskās partijas vai kā novērst
pat to mēģinājumus pārkāpt likumu.
Rietumeiropā tie visi ir nerakstīti likumi, kur politiskās partijas
vienkārši pat neatļaujas un nemēģina pārkāpt šos nosacījumus. Latvijā diemžēl,
kā to pieredze liecina, lai iegūtu politisko varu, mēs esam gatavi uz jebko – uz
milzīgu līdzekļu ieguldīšanu, uz nekorektām un nelikumīgām kampaņām. Un līdz
šim vēl nav ne mazāko signālu, ka tas varētu neturpināties.
Tātad šā priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: ja mēs
Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kā mēs to esam runājuši, uzliksim par
pienākumu tiem masu medijiem, kuri vēlēsies reklamēt politiskās partijas pirms šīs
vēlēšanu kampaņas, deklarēt tās cenas, par kādām politiskās partijas būs
spiestas pirkt viņu pakalpojumu, tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 120
dienu laikā, monitorējot presi, būs ļoti viegli noteikt, vai šie „griesti” ir
ievēroti vai nav ievēroti. Tādējādi mēs arī atvieglotu šo korupcijas apkarotāju
un pētnieku darbu, lai gadījumā, ja kāda partija atļautos brutālā veidā pārkāpt
šos noteikumus, ko paši esam šeit diskutējuši, pieņēmuši un atbalstījuši, šī
partija tiktu izslēgta no tālākās priekšvēlēšanu cīņas. Tas, manuprāt, tiešām
nodrošinātu godīgus cīņas noteikumus, kolēģi, visām partijām – gan Tautas
partijai, gan Latvijas Pirmajai partijai, gan partijai „Saskaņas Centrs”. Godīgus
noteikumus, un viss! Tad cilvēki – šīs politiskās partijas – nemēģinātu tos
pārkāpt.
Tātad šis priekšlikums, raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa,
nav nekorekts. Šāda norma jau darbojas likumā par sapulcēm, mītiņiem un piketiem.
Tā ir jau vairākkārt lietota. Es domāju, ka Dolgopolova kungs labi atceras šos
gadījumus, kad tas tika darīts, un nevienam no juridiskās tehnikas viedokļa pret to
nebija nekādu pretenziju.
Manuprāt, ja mēs politiski tiešām vēlamies nodrošināt godīgu un
vienlīdzīgu vēlēšanu kampaņu visiem, tad šis priekšlikums ir atslēga tam, lai
šis likums kārtējo reizi nekļūtu par papīrīšu formālu un tukšu aizpildīšanu,
par ko mūs atkal kritizēs vēlētāji.
Kolēģi! Es aicinu vismaz šo priekšlikumu atbalstīt, lai, teiksim,
man personīgi rastos ticamība, ka lielie solījumi par trešo personu iesaistīšanās
regulējumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā šā gada laikā tiks nopietni ņemti
vērā.
Vai tiešām mēs nevaram vienreiz paši sev pateikt: „Politikā
visiem ir jābūt godīgai spēlei!” Un nevar atstāt tā, ka tas, kam ir lielāka nauda
un pēc tam arī lielāka vara, šo politiku izmanto savām konkrētajām personiskajām
interesēm un mērķiem.
Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas vienkārši nodrošinās
situāciju, ka likuma pārkāpēji nevarēs gūt pārsvaru pār tiem, kuri rīkojas
godīgi. Vienkārši un saprotami!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs!
Es īstenībā labprāt piekristu tieši tam principam, ka politiskā
reklāma jeb politikas reklamēšana par naudu vispār tiek aizliegta. Politika nav ne
Gerkena uzvalks, ne doktordesa Rīgas Centrāltirgū! Bet, tā kā mēs to esam jau
atļāvuši un tagad strīdamies par to, cik kapeiku tam dot vai cik kapeiku nedot, –
tad tas jau ir cits jautājums.
Šeit, skatoties deputāta Kampara visnotaļ labi domāto
priekšlikumu, es domāju, ka mēs atstājam pārāk lielu subjektīvo momentu
kampaņās… īstenībā reklāmās, jo politiskā kampaņa taču ir braukšana pie
darbaļaudīm, stāvēšana uz mucām un solījumu bārstīšana. Šajā gadījumā mēs
te mēģinām kaut ko ierobežot un dot vienai institūcijai diezgan subjektīvas
tiesības šā procesa laikā. Es pat nezinu, vai pats Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs šobrīd ir gatavs uzņemties tādu funkciju – kampaņas laikā to
apturēt un nodot lietu tiesai.
Ja mēs runājam par iepriekšējo kampaņu – es vēlreiz gribu to
uzsvērt: par iepriekšējo politisko kampaņu! – un par tā sauktajām trešajām
personām, tad jāteic, ka 8.Saeimai bija vai nu nevēlēšanās, vai slinkums šīs
trešās personas ierakstīt likumā. Un pilsoņiem ir atļauts viss, ko neaizliedz
likums! Un tad, kad šo likumprojektu šeit skatīja pirmajā lasījumā, man vajadzēja
tikai 15 minūtes, lai nodeklarētu to, kas ir trešās personas un kādas ir šo trešo
personu tiesības konkrētajā situācijā.
Tā ka es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tajā ir
pārāk daudz subjektīvisma. Mēs jau redzējām, kas notika Krievijas vēlēšanu
kampaņās, kad tur iejaucās Centrālais vēlēšanu birojs, kad netīkams kandidāts
netika apstiprināts, bet tīkams tika apstiprināts. Vai arī Baltkrievijā, kur vispār
uz formāla iemesla pamata vai uz aizdomu pamata, jo visus kampaņas izdevumus piecu dienu
laikā jau nevar kopā saskaitīt, kandidāti tika „noņemti no distances”. Tā
patiesībā ir iejaukšanās procesā!
Tā ka es aicinu vēl padomāt, jo līdz vēlēšanām vēl tālu… Es
parlamentam ieteiktu politisko reklāmu par naudu aizliegt vispār. Kāpiet tribīnē,
rakstiet avīzēs, brauciet pie darbaļaudīm un stāstiet par saviem patiesi labajiem
nolūkiem!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Godīgi sakot, Leiškalna kunga pēdējie teikumi bija vispareizākie,
ka beidzot vajadzētu aizliegt reklamēties un mēģināt kādam iestāstīt, kā mēdz
sacīt, dzīvu gaili vēderā… iestāstīt cilvēkiem kaut ko neesošu, lai tikai balso
par viņiem… Bet pēc tam cilvēki ir neapmierināti ar pašu ievēlētajiem
deputātiem.
Taču mani pārsteidza atbildīgā komisija, kura ilgu laiku darbojās
un kura ir meklējusi visādus veidus, lai strikti un pamatīgi nenoteiktu šo kārtību.
Nerunāsim par šiem griestiem! Šie griesti – 280 tūkstoši latu -, neskatoties uz
inflāciju un tā tālāk, ir pilnīgi un absolūti pietiekami. Pilnīgi un absolūti
pietiekami! Un tam nav jāizmanto miljoni. Tas ir mans viedoklis.
Otrs. Tas nav normāli – absolūti nav normāli! -, ka vēlēšanu
gaitā likums tiek pārkāpts, bet komisija nav atradusi absolūti nekādu līdzekli, ar
kuru šo lietu pārtraukt… kā likuma pārkāpējus saukt pie kārtības. Tas taču ir
nenormāli! Un Kampara kungs ir meklējis šādu variantu. Es domāju, ka šādu variantu,
kāds mums ir piedāvāts, varētu un vajadzēja pieņemt, jo tas… Tas varbūt varētu
būt precīzāks, tajā šo to vēl papildināt, bet tajā tomēr jau ir kaut kas, kādā
veidā mēs varētu apturēt šo cūcību. Jo, piedodiet man, ja huligāns trako, tad
policija taču nestāv malā un negaida, kamēr viņš iztrakosies, bet paņem viņu ciet,
ieliek mašīnā un aizved uz vietu, kur viņam liek saprast, ko viņš ir izdarījis.
Arī šeit! Nu kāpēc jūs to visu atstājat tikai komisijas ziņā?
Nāciet un paskaidrojiet, lūdzu, deputātiem, kāpēc jūs neesat atraduši līdzekli…
nekādu līdzekli, kādā veidā varētu saukt pie kārtības tos, kuri jau ir
iemanījušies vai kuri vēl tikai grib pievienoties tiem, kuri pārkāpj likumu! Turklāt
viņi lielos mērogos pārkāpj likumu! Bet nekas nenotiek! Čepānes kundze jau nosauca
tās lietas, kuras ir izskatītas attiecīgajās institūcijās…
Tā ka, cienījamie kolēģi, nobalsosim „par” šo priekšlikumu,
jo tas tomēr ir jau kaut kas konkrētāks! Jūs sakāt – subjektīvi! Bet vai tiesa ir
subjektīva? Vai tiesa drīkst būt subjektīva? Tiesai ir uzdevums! Tāpēc jau tiesa ir,
lai lemtu. Lai lemtu pēc būtības!
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tā kā cienījamais deputāts Kampars minēja
manu vārdu, tad man ir jāatceras, kā lietas tiek reglamentētas likumā par gājieniem,
piketiem un tā tālāk. Jā, es tiešām to ļoti labi atceros. Tāpat es atceros arī
citas lietas…
Šeit tiesas izskatīšanas priekšmets ir atteikums. Konkrētas
iestādes konkrēts lēmums, kas ir apstrīdams piecu dienu vai trīs dienu laikā. Es
tagad precīzi neatceros šo normu… Tātad piecu dienu laikā – paldies, Čepānes
kundze.
Es gribētu teikt, ka Kampara kunga priekšlikums ir visnotaļ
atbalstāms, jo tajā ir ieskicēta ideja, ka vajadzētu kontrolēt ne tikai
priekšvēlēšanu tēriņus, bet arī priekšvēlēšanu aģitācijas gaitu, pašu
procesu. Bet šajā priekšlikumā absolūti nav ieskicēts, nav iezīmēts pārbaudes
mehānisms. Nav! Jo šeit ir runa, ja mēs paskatāmies 8.4.pantu, par tēriņiem.
Ja mēs runājam par to, ko piedāvā Kampara kungs, tad redzam, ka
šeit runa ir par rīcībām, bet rīcības un visu pārējo reglamentē cits likums –
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kurā tad varbūt būtu jāiestrādā arī šis
mehānisms.
Ja ir runa par šo konkrēto priekšlikumu, tad jāsaka: dabīgi, tā
ir viela pārdomām!
Runādams par komisijas darbu, Tabūna kungs minēja, ka šis darbs
bijis neapmierinošs, bet es gribu teikt, ka KNAB vadība, kas piedalījās katrā šīs
komisijas sēdē, kurā bija runa par šo likumprojektu, nebija gatava praktiski ķerties
klāt pie šā panta izvirzīto prasību izpildīšanas. Līdz ar to mums droši vien
vajadzētu atgriezties pie šā mehānisma izstrādāšanas, izmantojot arī KNAB
potenciālu un iespējas, ko mums piedāvā jau esošā prakse.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kampara kungs mūs aicināja būt reālistiem un
pievērsties problēmai patiesi, nevis tikai tēlot. Taču es gribu teikt, ka īstenībā
šis priekšlikums diemžēl nekādā veidā nerisina šo problēmu, jo reklāmas tiešām
ir tikai viena no priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļām. Labi! Pieņemsim, ka
attiecīgā institūcija visu ir saskaitījusi un konstatējusi, ka tēriņi tikuši
pārsniegti. Bet kādā veidā šī institūcija sarēķinās to, ka, piemēram, kāds no
ietekmīgiem laikrakstiem par vienas partijas kandidātiem raksta nevis reklāmas
laukumos, bet gan savos rakstos desmit reižu vairāk nekā par citiem kandidātiem?
Kādā veidā tad mēs regulēsim šo? Un vai tā nav reklāmas kampaņa?
Es jums pilnīgi piekrītu, ka tas nav šā likuma jautājums… Jā,
protams!
Tātad šis ir Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma jautājums, nevis
šā likuma jautājums, un tāpēc mēs nekādā ziņā nevaram atbalstīt šādu normu.
Tā ir absurda!
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam, otro
reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Paskaidro riktīgi, lai saprastu!”)
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Es tiešām runāšu ļoti īsi.
Pirmais. Arī šajā priekšlikumā, Dolgopolova kungs… Viņa laikam
nav… Te ir skaidri saprotams, par ko lemj tiesa! Tātad Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs šajā gadījumā konstatē un uzdod attiecīgajai politiskajai
partijai apturēt savu nelikumīgo aģitāciju. Bet tad, ja šī politiskā partija to
neaptur un ja tai gadījumā liekas, ka KNAB priekšlikums… aicinājums ir bijis
pretlikumīgs vai nepamatots, tā var griezties administratīvajā rajona tiesā.
Manuprāt, te viss ir ļoti loģiski! Te ir pateikts tieši tas, par ko Dolgopolova kungs
runāja.
Otrais. Kolēģi! Kas ir ļoti būtiski un par ko visi runāja… Arī
Kraukļa kungs par to runāja, ka nu, lūk, mēs tagad visu atrunāsim Priekšvēlēšanu
aģitācijas likumā. Taču atcerēsimies, ka šī Saeimas sesija iet uz beigām, ka šī
ir pēdējā sesijas sēde, bet darbu mēs atsāksim tikai septembrī…
Trešais. Kā zināms, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir
ļoti daudz darba pie citiem likumprojektiem, to skaitā arī pie Reģionālās reformas
likuma. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Atsauc savu priekšlikumu!”) Es ļoti
ceru, ka trijos mēnešos (pretēji šā likuma tapšanai vairāk nekā gada garumā) mums
šajā likumā izdosies visas šīs sarežģītās lietas ielikt iekšā, tajā skaitā
trešo personu darbības regulējumu, kā arī, teiksim, sistēmu, kādā veidā plaši
varētu kontrolēt un regulēt šādu negatīvu kampaņu norisi vai nenorisi. Līdz ar to,
godātie kolēģi, mēs šeit runājam par politisku nepieciešamību un pārliecību, ka
tāda vienlīdzība ir vajadzīga. Un, ja mēs šo priekšlikumu pozitīvi nobalsosim, tad
būsim spiesti visi kopā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ātrā tempā to visu
precizēt un detalizēt. Tāpēc, atbalstīdami šo priekšlikumu, mēs vienkārši būsim
pateikuši, ka mēs iestājamies par vienlīdzību. Un tad tālāk mēs detalizēti to
visu arī izstrādāsim.
Es ceru, Kraukļa kungs, ka mēs to darīsim kopā, ka nebūs tā, kā
bijis līdz šim… jo jūs vispār neesat piedalījies šajā procesā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M.Kučinskis. Jā. Komisijas vārdā es gribu pateikt… Pirmais, uz ko
es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
šo priekšlikumu nav atbalstījis. Tāpēc es domāju, ka tad, ja šis jautājums tālāk
tiks izvērsts arī līdz šai administratīvajai „troikai”, kura pieņems lēmumu,
arī viņi būs sajūsmināti. Tā ir ļoti liela atbildība!
Otrais punkts. Tas nav šā likuma, bet gan Priekšvēlēšanu
aģitācijas likuma jautājums!
Un trešais. Tā ir arī atbilde Tabūna kungam par to, ka pasaulē
kaut kur tā ir… Savukārt es, studējot visu šo jautājumu kopā ar ekspertiem, kuri
piedalījās gan komisijas, gan darba grupas sēdēs, varu pateikt, ka pasaulē tā nav.
Iespējams, ka tā ir Baltkrievijā. Tam es ticu. Bet pasaulē tā nav! Tur ir nonākuši
pat līdz tam, ka ir anulēti deputātu mandāti, ja kāds ir negodīgi piedalījies
vēlēšanās… ir uzlikti milzīgi sodi, ir lietotas vēl dažādas citas metodes, bet
tādu atbildību, ka pēkšņi trīs dienas pirms vēlēšanām kāds liek apturēt visu
kampaņu un pasaka, ka tu esi sliktais, bet pārējie ir tie labie… tādu atbildību
neviena civilizēta valsts vēl nav uzņēmusies, un es ceru, ka tā nebūs arī
Latvijā…
Tāpēc komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Kampara priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 44, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Arī 38. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Atbalstīts arī 39. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Atbalstīts arī 40. – atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 41. – deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā šo partijām tik nepieciešamo likumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – 12. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām
profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.
(No zāles: „Eniņ! Eniņ, mosties!”)
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Godātie deputāti! Es atvainojos! Tagad ir pats labākais likums, kura
dokumenta numurs ir 2728. Tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.
Likumprojekta trešajam lasījumam nav saņemti nekādi ierosinājumi, iebildumi vai citi
priekšlikumi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Tā jāstrādā! Malacis!”)
Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu ar balsojumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles
dep. A.Bērziņš (ZZS): „Es zinu, viss būs kārtībā!”) Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (reģistrācijas
numurs 773/Lp9).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo
likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets. Šis likumprojekts faktiski paredz
atbildības palielināšanu personām par dzīvesvietas deklarēšanu saistībā ar
bērniem, jo bērna dzīvesvietas deklarēšanas principi līdz šim ir bijuši diezgan
izplūduši. 3.panta trešā daļa noteica, ka nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir
vecāku vai aizbildņu dzīvesvieta, ja vecāki vai aizbildņi nav deklarējuši viņa
dzīvesvietu citur.
Šoreiz tiek piedāvāts šā 3.panta trešās daļas plašāks
izvērtējums, un tagad šā bērna dzīvesvietas deklarēšana tiek precīzi noteikta,
noteikts, kur bērnu var deklarēt – tieši kādās dzīvesvietās. Šī deklarēšana
var notikt, teiksim, vecāku, aizbildņu, tuvāko radinieku – vecvecāku, pilngadīgo
brāļu un māsu, pusbrāļu vai pusmāsu un vecāku pilngadīgo brāļu vai māsu – vai
minēto personu laulāto dzīvesvietā, vai tās personas dzīvesvietā, kuru bērna
likumiskais pārstāvis pilnvarojis pārstāvēt bērnu tā personiskajās un mantiskajās
attiecībās.
Tātad reāli, es domāju, šo lietu bija nepieciešams reglamentēt
arī tādēļ, lai zinātu, kur bērni mācīsies – kādās skolās. Turklāt sakarā ar
to, ka mums cilvēki tiešām ir izbraukuši strādāt uz ārzemēm – uz Eiropas
Savienības valstīm -, reāli šie bērni paliek bez jebkādas pārraudzības.
Līdz ar to šiem nepilngadīgajiem bērniem ir nepieciešams šāds regulējums, lai arī
pašvaldībām būtu vieglāk strādāt un šos bērnus gan aprūpēt, gan sekot līdzi,
lai viņi pildītu savus pienākumus tieši pret skolu un citām lietām.
Turklāt šeit tiek papildinātas vēl arī citas normas, kuras tagad
labāk reglamentē šos dzīvesvietas deklarēšanas jautājumus, nekā tas līdz šim ir
bijis.
Paldies. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu nesarunāties starp tribīni un zāli! Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Šķesters. Šā gada 25.augusts. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.2721 un
Nr.2721A. Tātad Komerclikumā mēs piedāvājam ieviest jaunu sadaļu par to, kas ir
komercdarījumi, un tajā būs runa gan par ekspedīciju, gan par līzingu, gan par
faktoringu, gan arī par franšīzi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 2. – čaklās deputātes Bendrātes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Arī 3. ir deputātes Bendrātes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Arī 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 14. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 21. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 17. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 18. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 23. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Arī 37. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 38. – deputāta Blumberga priekšlikums. Atbalstīts
daļēji… (No zāles: „Tikai daļēji?”) un iekļauts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 39. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Arīdzan tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot 41. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– šā gada 15.augusts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2729 – likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais lasījums. Uz otro
lasījumu tika iesniegts 21 priekšlikums.
1.priekšlikums saņemts no Veselības ministrijas parlamentārās
sekretāres Žanetes Vasaraudzes. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 2.priekšlikumu iesniegusi Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre. Tas atbalstīts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 4.priekšlikums sagatavots Sociālo un darba lietu komisijā.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 5.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 6.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 7.priekšlikumu sagatavojusi Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā, ko
sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 9.priekšlikumu sagatavojusi Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 10.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 11.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. 12.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Orlovs. Arī 13.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 14.priekšlikumu sagatavojusi Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre. Atbalstīts atbildīgās komisijas 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 16.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 17.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, un
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 18.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 19.priekšlikumu sagatavojusi un piedāvājusi Veselības
ministrijas parlamentārā sekretāre. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 20.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 21.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā
lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Paldies, Vitālij!” Dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Labi nostrādāts!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Farmācijas
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Termiņš – šā gada 18.augusts. Es lūdzu deputātus,
kuri neies atvaļinājumā, bet strādās pie likumprojekta, savlaicīgi iesniegt savus
priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad šā gada 18.augusts ir
priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites
likumā”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāti ļoti
svarīgie grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā. Likuma grozījumi paredz
uzlabot Eiropas Kopienā akceptētā mēslošanas līdzekļa ar marķējumu „Eiropas
Kopienas mēslošanas līdzeklis” aprites un kvalitātes kontroli, kā arī uzskaiti.
Atbildīgā komisija ļoti rūpīgi izskatīja šos grozījumus un lūdz pirmajā
lasījumā tos akceptēt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mēslošanas
līdzekļu aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada
12.septembris, kad būs īstais ražas vākšanas laiks.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas
„Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)”.
Lēmuma projekta reģistrācijas numurs 477/Lm9.
Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai
komisijas vārdā kāds vēlas pamatot steidzamības atcelšanu? Nē. (No zāles:
„Balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības
atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(Nr.744/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)”.
Lēmuma projekta reģistrācijas numurs 478/Lm9.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā… Nē, es
uzskatu, ka šajā gadījumā kādam ir vismaz jāpastāsta, par ko mēs balsosim.
Piedodiet, cienījamie kolēģi! Bet, piemēram, es šobrīd vispār
nevaru atrast šo likumprojektu…
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskais birojs pārliecināja mūsu komisiju,
ka, pieņemot šo grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, mēs
apsteigsim to grozījumu pieņemšanas grafiku, kurš ir attiecīgi iesniegts Juridiskajā
komisijā, un tad veidosies juridiska nesaskaņa.
Līdz ar to, piekrizdami šim priekšlikumam, mēs lūdzam mainīt
šiem grozījumiem atbildīgo komisiju un par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko
komisiju, lai tas viss ietu pareizu juridisku ceļu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās
komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (Nr.744/Lp9)”! Lēmuma projekta reģistrācijas numurs 478/Lm9. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam
„Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi un godātie
kolēģi!
Gatavojot likumprojektu, kuram bija piešķirta steidzamība, otrajam
lasījumam, Sociālo un darba lietu komisija saņēma Juridiskā biroja atzinumu, kurā
mēs skaidri un gaiši tikām pārliecināti, ka būtu ļoti labi, ja grozījumi likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu” tiktu virzīti kopējā paketē ar
likumprojektiem „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un
„Grozījumi Sporta likumā”. Kad mēs sākām darbu pie šā likumprojekta, tā
iesniedzēji mūs pārliecināja, ka mums vajag pasteigties, bet diemžēl izrādījās,
ka citas komisijas un arī Sporta apakškomisija nav pasteigusies. Līdz ar to Sociālo un
darba lietu komisija aicina atcelt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Sēdes vadītājs. Vai jūs runāsiet par procedūru, Ābiķa kungs?
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Ābiķim!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka Sporta likums šobrīd ir
apritē, ka pie Sporta likuma tiek strādāts un tiks arī izdarīti nepieciešamie
grozījumi, taču to nevar izdarīt vienā dienā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz pagarināt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 1.septembrim.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Grozījums likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
pavasara sesijas slēgšanu 2008.gada 17.jūlijā”. Godātie kolēģi, lūdzu,
ievērojiet klusumu! Ir vēsturisks brīdis, un es esmu pilnvarots jūs informēt, ka
Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, ierosina pavasara sesiju slēgt
2008.gada 17.jūlijā. (No zāles: „Pavasaris beidzies!”) Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par pavasara sesijas slēgšanu 2008.gada 17.jūlijā”!
(No zāles dep. J.Dobelis: „Debates vajag!”) Lūdzu balsošanas režīmu! (No
zāles dep. J.Dobelis: „Es gribēju debatēt!”) Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 11, atturas – 3. Ar kvalificētu balsu vairākumu pavasara sesija tiek slēgta
zāles dep. J.Dobelis: „Es gribēju debatēt!”) Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 11, atturas – 3. Ar kvalificētu balsu vairākumu pavasara sesija tiek slēgta
2008.gada 17.jūlijā – tātad lēmums ir pieņemts.
Godājamie kolēģi, ir pienācis laiks reģistrēties. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Tā kā šogad pavasaris ir ieildzis, es lūdzu sapulcēties
Starpparlamentu Savienības delegāciju… Dobeļa kungs, lūdzu uz piecām minūtēm
Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēdē notiks pēc desmit
minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās. (No zāles: „Sesija ir
slēgta!”) Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Pēdējā pavasara sesijas sēdē (vasaras
vidū!) nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis… (No zāles: „Ir!”),
Ingrīda Circene, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs Kabanovs, Sandra
Kalniete, Imants Kalniņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis,
Māris Kučinskis, Gunārs Laicāns, Aigars Kalvītis… (No zāles dep. A.Kalvītis:
„Ir! Ko tu tur lasi! Vai tad neredzi?”) Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs
un Inese Šlesere.
Paldies par darbu! Uz redzēšanos!
Sēdes vadītājs. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdi
pasludinu par slēgtu. Pasludinu par slēgtu arī Saeimas 2008.gada pavasara sesiju.
Paldies visiem! Uz tikšanos 5.septembrī!
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 20.sēde
2008.gada 17.jūlijā
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”
Datums: 17.07.2008. 09:21:30 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2713 nodošanu komisijai
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Datums: 17.07.2008. 09:30:32 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2730 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par autoceļiem”
Datums: 17.07.2008. 09:34:52 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2733 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par tiesu varu”
Datums: 17.07.2008. 09:38:38 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2734 nodošanu komisijai
Datums: 17.07.2008. 09:43:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Kalniņam
Datums: 17.07.2008. 09:44:34 bal006
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. I.Kalniņam
Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.774/Lp9)
Datums: 17.07.2008. 10:00:58 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2742
Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 10:26:38 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2741 steidzamību
Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 10:27:20 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2741 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:29:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2741 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:30:38 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2515 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:31:22 bal018
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:38:30 bal019
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:40:34 bal020
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:41:04 bal021
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:41:34 bal022
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:42:24 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2516B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:43:42 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2517B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes komisijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:44:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2518B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:48:56 bal026
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:49:28 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2519B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:50:16 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2520B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:54:26 bal029
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:55:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:55:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2524B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:56:24 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2525B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 10:59:52 bal033
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 11:00:38 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2527 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Prokuratūras likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 11:01:36 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2528 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 11:03:20 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 11:05:06 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2574B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 11:05:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2575B pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Augu aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 11:06:38 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2576 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 11:07:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2625 pieņemšanu 2.lasījumā
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 17.07.2008. 11:14:08 bal041
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 17.07.2008. 11:15:38 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2720 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā
Par Singapūras līgumu par preču zīmēm (2.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 11:16:38 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2704 pieņemšanu 2.lasījumā
Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (2.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 11:18:06 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2705 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (2.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 11:22:54 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2719 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)” (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 11:23:48 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2706 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 11:24:48 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2709 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 11:32:00 bal048
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:13:06 bal074
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:18:26 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2714 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:19:52 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2718 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:22:42 bal077
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:24:42 bal078
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:41:06 bal079
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:41:54 bal080
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:42:38 bal081
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 15:43:24 bal082
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 16:07:18 bal083
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 16:09:12 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2725 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (3.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 16:10:38 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2728 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 16:13:24 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2608 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 16:18:22 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2721 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Farmācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 16:21:42 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2729 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 17.07.2008. 16:23:06 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2748 pieņemšanu 1.lasījumā
Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)
Datums: 17.07.2008. 16:24:16 bal090
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2726
Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)
Datums: 17.07.2008. 16:25:52 bal091
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2727
Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)
Datums: 17.07.2008. 16:28:10 bal092
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2749
Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)