2008. gada _______________

9/4 - __________

Saeimas Prezidijam

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (reģ.nr.688/Lp9) izskatīšanai 3. lasījumā.

Priekšlikumi minētā likumprojekta 3. lasījumam nav iesniegti.

Pielikumā: likumprojekts 3. lasījumam un salīdzinošā tabula.

Cieņā

komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits

Likumprojekts 3. lasījumam

08.07.08.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Priekšlikumi likumprojektam

“Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”

(reģ.nr.688/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

2. lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

3. lasījumam

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums

Izdarīt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) publisks pasākums — fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

2) pasākuma organizators — rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu;

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona — rīcībspējīga fiziskā persona, kura uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;

4) par tehnisko drošību atbildīgā persona — pasākuma organizators, kā arī cita fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par pasākumā izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību;

5) kārtības uzturētāji — Valsts policija vai pašvaldības policija, Zemessardze, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija, pašvaldības policija vai Zemessardze ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

1. Papildināt 1.pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) publiska vieta – šā likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata;".

1. Papildināt 1.pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

5.pants. Publiska pasākuma pieteikšana

(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6.panta prasībām. Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, — arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.

2. Papildināt 5.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot" ar vārdiem "ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma".

7.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 dienu laikā.

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.";

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.";

(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina savu civiltiesisko atbildību. Atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad šā pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

papildināt sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas pasākuma organizators iesniedz ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma. Ja pasākuma organizators noteiktajā laikā neiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, pašvaldība neizsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai."

papildināt sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

10.pants. Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā.

(2) Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt, lai publiska pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;

2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos attiecīgajā pasākumā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt šo pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiska pasākuma apmeklētājus un dalībniekus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;

7) nodrošināt ar publiska pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c. darbībām) segšanu;

8) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;

9) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10) pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās publiska pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona vai sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāja vai dalībnieka drošībai — Valsts policijas atbildīgā amatpersona;

11) nodrošināt publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.

(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Papildināt 10.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja publiska pasākuma vienīgais organizators ir valsts vai pašvaldības iestāde, tā ir tiesīga neievērot šā panta otrās daļas 8.punkta prasības. Valsts un pašvaldības iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām."

4. Papildināt 10.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

Likumprojekts 3.lasījumam

08.07.08.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā

Izdarīt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) publiska vieta — šā likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata;”.

2. Papildināt 5.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot” ar vārdiem un skaitli “ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma”.

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.”;

papildināt sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas pasākuma organizators iesniedz ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma. Ja pasākuma organizators noteiktajā laikā neiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, pašvaldība neizsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai.”

4. Papildināt 10.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja publiska pasākuma vienīgais organizators ir valsts vai pašvaldības iestāde, tā ir tiesīga neievērot šā panta otrās daļas 8.punkta prasības. Valsts un pašvaldības iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām.”