09.07.2008. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””
(Nr. 574/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz 49 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

(nr.574/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (43)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija
	Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.,14.nr.; 2005, 6.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.,14.nr.; 2005, 6.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā vārdus “dome (padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dome” (attiecīgā locījumā).	1.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā: „1. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus “dome (padome)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “dome” (attiecīgā skaitlī un locījumā).”	Atbalstīts	1. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus “dome (padome)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “dome” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
	2. Izslēgt visā likumā vārdus „pagasta padome” un „rajona padome” (attiecīgā locījumā).	2.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: „2. Izslēgt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus “pagasta padome” un “rajona padome” (attiecīgā locījumā).”	Atbalstīts	2. Izslēgt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus “pagasta padome” un “rajona padome” (attiecīgā locījumā).
	3. Aizstāt visā likumā vārdus „sabiedriskā organizācija” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu „biedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā).				3. Aizstāt visā likumā vārdus „sabiedriskā organizācija” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu „biedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
	4. Aizstāt visā likumā vārdus „pakalpojumu centrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „pagasta vai pilsētas pārvalde” (attiecīgā locījumā).	3.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: „4.Aizstāt visā likumā vārdus „pakalpojumu centrs” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „pagasta vai pilsētas pārvalde” (attiecīgā skaitlī un locījumā).”	Atbalstīts	4. Aizstāt visā likumā vārdus „pakalpojumu centrs” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „pagasta vai pilsētas pārvalde” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
2.pants. Latvijā ir divu veidu pašvaldības: 1) vietējās pašvaldības - pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības; 2) rajonu pašvaldības.	5. Izslēgt 2.pantu.				5. Izslēgt 2.pantu.
3.pants. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes (padomes) - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības - padomes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Darba valoda pašvaldības domē (padomē) [turpmāk — dome (padome)] un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda.	6. Izslēgt 3.panta otro daļu.	4.	PCTVL frakcija Izteikt likuma 3.panta trešo daļu šādā redakcijā: „Darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Līdztekus valsts valodai pašvaldības dome ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt kā darba valodu arī mazākumtautības valodu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.”	Neatbalstīts	6. Izslēgt 3.panta otro daļu.
4.pants. Realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.	7. Izslēgt 4.pantā vārdus „un rajonu (reģionālo)”.				7. Izslēgt 4.pantā vārdus „un rajonu (reģionālo)”.
10.pants. Pašvaldības pēc savstarpējas vienošanās var nodot cita citai atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi. Lēmumu par funkciju izpildes nodošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome). Pamatojoties uz šo lēmumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā paredzēti funkciju izpildes finansēšanas avoti. Par šā panta pirmajā daļā minēto funkciju izpildi ir atbildīga un to izpildi uzrauga tā dome (padome), kurai ar likumu uzdots pildīt šīs funkcijas. Citām pašvaldībām nevar deleģēt funkcijas, kas ir attiecīgās domes (padomes) ekskluzīvajā kompetencē un noteiktas šā likuma 21.pantā, kā arī šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas. Vietējo pašvaldību domes (padomes) var deleģēt rajona padomei un rajona padome var deleģēt vietējo pašvaldību domēm (padomēm) funkciju izpildi, nosakot tās finansēšanas kārtību, ja par to lēmumu pieņēmušas visas attiecīgā rajona pašvaldības. Pašvaldībām lēmums par deleģētās funkcijas atsaukšanu jāpieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākuma, un tas stājas spēkā saimnieciskā gada sākumā.	8. Izslēgt 10.panta ceturto daļu.				8. Izslēgt 10.panta ceturto daļu.
15.pants. Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas: (..) 6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu; (..) 20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē; (..) Šā panta pirmās daļas 1. — 18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. — 21.punktā noteiktās funkcijas — rajonu pašvaldības, bet 1. — 23.punktā noteiktās funkcijas — republikas pilsētu pašvaldības. Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts.	9. 15.pantā: izslēgt pirmās daļas 20.punktu. izslēgt otro daļu. papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „No autonomajām funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus un kārtību, pašvaldības var deleģēt privātpersonām.”	5. 6.	Deputāts Dz.Ābiķis Izteikt likuma 15.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā: „6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu;” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “No katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.”	Atbalstīts Atbalstīts	9. 15.pantā: izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā: „6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu;”; izslēgt pirmās daļas 20.punktu; izslēgt otro daļu. 10. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “No katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.”
18.pants. Domi (padomi) veido vēlēti deputāti. Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu". Par piedalīšanos domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību.	10. Izteikt 18.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: „Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Domes deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".”	7.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 18.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums. Domes deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums.”	Atbalstīts	11. Izteikt 18.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums. Domes deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums.”
19.pants. Jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi sasauc pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes (padomes) pilnvaras. (..)		8.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras.”	Atbalstīts	12. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras.”
21.pants. Dome (padome) var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome (padome) var: 1)...(..) 14) noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par: a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu), b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu), c) pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu, d) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju, e) sadzīves atkritumu savākšanu, f) licenču (atļauju) izsniegšanu, g) citiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības  iestādes; (..) 26) ievēlēt un atbrīvot (atcelt) tiesu piesēdētājus, pagasttiesu, bāriņtiesu priekšsēdētājus un locekļus; (..)	11. Izslēgt 21.panta pirmās daļas 14.punkta „g” apakšpunktā vārdus „ko sniedz pašvaldības iestādes”.	9.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izslēgt likuma 21.panta pirmās daļas 26.punktā vārdu „pagasttiesu”.	Atbalstīts	13. 21.pnatā: izslēgt pirmās daļas 14.punkta „g” apakšpunktā vārdus „ko sniedz pašvaldības iestādes”; izslēgt pirmās daļas 26.punktā vārdu „pagasttiesu”.
33.pants. Domes (padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz: 1) domes (padomes) priekšsēdētājs; 2) domes (padomes) komitejas; 3) domes (padomes) deputāti; 4) ārkārtas sēdes ierosinātājs. Lēmumu projekti iesniedzami domes (padomes) priekšsēdētājam. Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi domes (padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem. Domes (padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms.	12. Papildināt 33.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: „5) šā likuma 69.^1 panta pirmajā daļā minētās pārvaldes vadītājs.”				14. Papildināt 33.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: „5) šā likuma 69.^1 panta pirmajā daļā minētās pārvaldes vadītājs.”
38.pants. Domju (padomju) priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu un izpilddirektoru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes priekšsēdētāja amatu ir atļauts savienot ar rajona padomes priekšsēdētāja amatu vai viņa vietnieka vai rajona padomes pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu.	13. Izslēgt 38.panta otro daļu.				15. Izslēgt 38.panta otro daļu.
42.pants. Domes (padomes) lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem. Nelikumīgu domes (padomes) lēmumu rezultātā nodarītie zaudējumi jāatlīdzina no pašvaldības budžeta.		10.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likuma 42.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „Domes priekšsēdētājs par domes lēmumu lietderību un tiesiskumu atbild kā koleģiālas institūcijas loceklis.”	Atbalstīts, redakcionāli precizēts	16. Papildināt 42.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „Domes (padomes) priekšsēdētājs par domes (padomes) lēmumu lietderību un tiesiskumu atbild kā koleģiālas institūcijas loceklis.”
43.pants. Dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos: 1) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas apbūvi; 2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta, novada vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu; (..) 9) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību; (..)		11.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 43.panta pirmajā daļā: aizstāt pirmās daļas 1. un 9.punktā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”; aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus „pagasta, novada vai pilsētas” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.	Atbalstīts	17. 43.panta pirmajā daļā: aizstāt 1. un 9.punktā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”; aizstāt 2.punktā vārdus „pagasta, novada vai pilsētas” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.
45.pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Republikas pilsētas domes izdotie saistošie noteikumi ne agrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Rajona padomes, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes izdotie saistošie noteikumi ne agrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros. Rajona padome, pilsētas dome, novada dome un pagastu padome ne agrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc saistošo noteikumu pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par šo noteikumu pieņemšanu, norādot to nosaukumu, pieņemšanas datumu un numuru, informāciju par iespēju iepazīties ar pilnu saistošo noteikumu tekstu, papildus var norādīt citu informāciju, lai nodrošinātu saistošo noteikumu publisko pieejamību. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūtāmi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publicēšanu internetā.		12. 13.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: „45.pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Dome saistošos noteikumus trīs darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniski nosūta atzinuma sniegšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kurai ir pienākums ne vēlāk kā 30 dienu laikā nosūtīt pašvaldībai atzinumu par tās pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu. Ja saņemts atzinums, kurā pausts viedoklis par saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskumu, pašvaldības dome var: 1) precizēt saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam. Tad šajā pantā noteiktie saistošo noteikumu izvērtēšanas un spēkā stāšanās termiņi tiek skaitīti no jaunās saistošo noteikumu redakcijas pieņemšanas dienas; 2) izskatīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumu domes sēdē un pieņemt lēmumu saistošos noteikumus publicēt atbilstoši šī panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajam. Šādā lēmumā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumā norādītos prettiesiskuma iemeslus, to vērā neņemšanas iemeslus un argumentus, un to nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kurai ir pienākums pašvaldības argumentus izvērtēt. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nepiekrīt pašvaldības domes norādītiem argumentiem, tad saskaņā ar šī likuma 49.pantu sagatavo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu saistošo noteikumu vai atsevišķu to punktu darbības apturēšanai. Dome pēc atzinuma par saistošajiem noteikumiem saņemšanas, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicē saistošos noteikumus vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pakalpojumu centros, kā arī publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par šo noteikumu pieņemšanu, norādot to nosaukumu, pieņemšanas datumu un numuru, informāciju par iespēju iepazīties ar pilnu saistošo noteikumu tekstu. Republikas pilsētas dome pēc atzinuma par saistošajiem noteikumiem saņemšanas, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicē saistošos noteikumus laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija publicē pašvaldības saistošos noteikumus internetā. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas, ja saistošajos noteikumos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: „45.pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Dome (padome) saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus. Ja saņemts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome (padome) precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome (padome) nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome (padome) savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Dome (padome) saistošos noteikumus publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pakalpojumu centros. Republikas pilsētas dome saistošos noteikumus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pašvaldības saistošos noteikumus publicē ministrijas mājaslapā internetā. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas laikrakstā, ja saistošajos noteikumos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 13 Atbalstīts	18. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā: „45.pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Dome (padome) saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus. Ja saņemts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome (padome) precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome (padome) nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome (padome) savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Dome (padome) saistošos noteikumus publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pakalpojumu centros. Republikas pilsētas dome saistošos noteikumus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pašvaldības saistošos noteikumus publicē ministrijas mājaslapā internetā. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas laikrakstā, ja saistošajos noteikumos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.”
45.^1 pants. Šā likuma 45.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi nav attiecināmi uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem teritorijas plānošanas jautājumos, kuri stājās spēkā saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma noteikumiem.		14.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Aizstāt 45.^1 pantā vārdus „un piektās” ar vārdiem „piektās, sestās, septītās un astotās”.	Atbalstīts	19. Aizstāt 45.^1 pantā vārdus „un piektās” ar vārdiem „piektās, sestās, septītās un astotās”.
46.pants. (..) Uz saistošajiem noteikumiem par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem nav attiecināmi šā likuma 45.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.		15.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Aizstāt 46.pantā vārdus „un piektās” ar vārdiem „piektās, sestās, septītās un astotās”.	Atbalstīts	20. Aizstāt 46.pantā vārdus „un piektās” ar vārdiem „piektās, sestās, septītās un astotās”.
48.pants. Domes (padomes) lēmumi priekšsēdētājam jāparaksta piecu dienu laikā no to pieņemšanas dienas. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts. Tiesības neparakstīt domes (padomes) lēmumus un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi ir tikai domes (padomes) priekšsēdētājam. Šīs tiesības domes (padomes) priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz domes (padomes) lēmumu, ar kuru tiek atcelts domes (padomes) priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru domes (padomes) priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata šā likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā.		16. 17.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likuma 48.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Par šajā pantā noteikto tiesību neizmantošanu domes priekšsēdētāju nevar saukt pie atbildības.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt 48.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „Par šā panta trešajā daļā noteikto tiesību izmantošanu domes (padomes) priekšsēdētāju nevar saukt pie atbildības”.	Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.17 Atbalstīts	21. Papildināt 48.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „Par šā panta trešajā daļā noteikto tiesību izmantošanu domes (padomes) priekšsēdētāju nevar saukt pie atbildības”.
51.pants. Pašvaldība izveido finanšu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju.	14. Papildināt 51.pantu ar teikumu šādā redakcijā: „Novada pašvaldība var izveidot teritoriālo komiteju.”				22. Papildināt 51.pantu ar teikumu šādā redakcijā: „Novada pašvaldība var izveidot teritoriālo komiteju.”
54.pants. Katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem. Komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes (padomes) deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju.		18.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdus „politiskās organizācijas” ar vārdiem „politiskās partijas”.	Atbalstīts	23. Aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdus „politiskās organizācijas” ar vārdiem „politiskās partijas”.
55.pants. Katram deputātam jābūt vismaz vienas domes (padomes) komitejas loceklim. Komitejas loceklis var izbeigt savu darbību komitejā tikai tad, ja dome (padome) pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc minētā komitejas locekļa rakstveida iesnieguma saņemšanas. Ja pilnvaru laikā kāds no deputātiem tiek atbrīvots no darbības komitejā, attiecīgās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti var izvirzīt jaunu komitejas locekli.		19.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdus „politiskās organizācijas” ar vārdiem „politiskās partijas”.	Atbalstīts	24. Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdus „politiskās organizācijas” ar vārdiem „politiskās partijas”.
	15. Papildināt likumu ar 60.^1pantu šādā redakcijā: „60.^1 pants. Novada pašvaldības dome pakalpojumu centru darbības koordinēšanai var izveidot teritoriālo komiteju. Teritoriālā komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē lēmumu projektus par: 1) jautājumiem, kas saistīti ar atsevišķu novada teritoriālo vienību pārvaldi; 2) pakalpojumu centru darbības jautājumiem, to skaitā finanšu, materiāltehniskajiem un personāla politikas jautājumiem; 3) novada teritoriālajās vienībās sniegto pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu; 4) jaunu pašvaldības struktūrvienību vai štata vietu izveidošanu pakalpojumu centros; 5) pakalpojumu centru darbības gada plānu izstrādi; 6) citiem ar pakalpojumu centru darbību saistītiem jautājumiem.”	20.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 60.^1pantu šādā redakcijā: „60.^1pants. Novada pašvaldības dome pagasta vai pilsētas pārvaldes darbības koordinēšanai var izveidot teritoriālo komiteju. Teritoriālā komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē lēmumu projektus par: 1) jautājumiem, kas saistīti ar atsevišķu novada teritoriālo vienību pārvaldi; 2) pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības jautājumiem, to skaitā finanšu un personāla politikas, kā arī materiāltehniskajiem jautājumiem; 3) novada teritoriālajās vienībās sniegto pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu; 4) jaunu pašvaldības struktūrvienību vai amata vietu izveidošanu pagastu vai pilsētu pārvaldēs; 5) pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības gada plānu izstrādi; 6) citiem ar pagastu vai pilsētu pārvalžu darbību saistītiem jautājumiem.”	Atbalstīts	25. Papildināt likumu ar 60.^1pantu šādā redakcijā: „60.^1pants. Novada pašvaldības dome pagasta vai pilsētas pārvaldes darbības koordinēšanai var izveidot teritoriālo komiteju. Teritoriālā komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē lēmumu projektus par: 1) jautājumiem, kas saistīti ar atsevišķu novada teritoriālo vienību pārvaldi; 2) pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības jautājumiem, to skaitā finanšu un personāla politikas, kā arī materiāltehniskajiem jautājumiem; 3) novada teritoriālajās vienībās sniegto pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu; 4) jaunu pašvaldības struktūrvienību vai amata vietu izveidošanu pagastu vai pilsētu pārvaldēs; 5) pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības gada plānu izstrādi; 6) citiem ar pagastu vai pilsētu pārvalžu darbību saistītiem jautājumiem.”
61.pants. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai dome (padome) no domes (padomes) deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas. Šo valžu, komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi vai domes (padomes) lēmumi, un darbam tajās var pieaicināt speciālistus, kuriem par darbu maksā no pašvaldības ieņēmumiem. Valdes, komisijas un darba grupas darbojas saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātajiem nolikumiem.	16. Papildināt 61.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lai sekmētu visas pašvaldības teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, novada pašvaldības dome var izveidot novada valdi, kuru vada novada domes priekšsēdētājs un kurā ietilpst novada domes priekšsēdētāja vietnieki un visu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji, kas atbilstoši pašvaldības nolikumam saskaņo komiteju viedokļus un sagatavo priekšlikumus novada domes lēmumu pieņemšanai.”			redakcionāli precizēts	26. Papildināt 61.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lai sekmētu visas pašvaldības teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, novada pašvaldības dome var izveidot novada valdi, kuru vada novada domes priekšsēdētājs un kurā ietilpst novada domes priekšsēdētāja vietnieki un visu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji. Valde atbilstoši pašvaldības nolikumam saskaņo komiteju viedokļus un sagatavo priekšlikumus novada domes lēmumu pieņemšanai.”
	17. Papildināt likumu ar 69.^2 pantu šādā redakcijā: „69.^2 pants. Pagasta vai pilsētas pārvaldi vada pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs (turpmāk – pārvaldes vadītājs). Pārvaldes vadītāja padotību nosaka pašvaldības nolikums. Pārvaldes vadītājs: 1) atbild par pārvaldē izvietoto pašvaldības institūciju darba organizēšanu un pašvaldības struktūrvienību nolikumu apstiprināšanu novada pašvaldības domē, kā arī, ja tas paredzēts pašvaldības nolikumā, pieņem un atlaiž no darba pārvaldes darbiniekus; 2) atbild par pārvaldē sniegto pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti; 3) iesniedz izpilddirektoram tālākai virzībai ikgadējo pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu; 4) noteiktās kompetences ietvaros rīkojas un atbild par piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu; 5) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos. Pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts.”			redakcionāli precizēts	27. Papildināt likumu ar 69.^2pantu šādā redakcijā: „69.^2 pants. Pagasta vai pilsētas pārvaldi vada pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs (turpmāk – pārvaldes vadītājs). Pārvaldes vadītāja padotību nosaka pašvaldības nolikums. Pārvaldes vadītājs: 1) atbild par pārvaldē ietilpstošo pašvaldības institūciju darba organizēšanu un pašvaldības struktūrvienību nolikumu apstiprināšanu novada pašvaldības domē, kā arī, ja tas paredzēts pašvaldības nolikumā, pieņem un atlaiž no darba pārvaldes darbiniekus; 2) atbild par pārvaldē sniedzamo pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti; 3) iesniedz izpilddirektoram tālākai virzīšanai ikgadējo pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu; 4) noteiktās kompetences ietvaros rīkojas ar piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un atbild par to izlietojumu; 5) veic citus attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos paredzētos pienākumus. Pārvaldes vadītājs nedrīkst būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts.”
		21.	PCTVL frakcija Papildināt likumu ar 61.^3, 61.^4, 61.^5, 61.^6, 61.^7 , 61.^8, 61.^9, 61.^10 un 61.^11 pantu šādā redakcijā: „61.^3pants. Par jautājumiem, kas ir pašvaldības kompetencē var notikt pašvaldības referendums. Referendums nevar tikt organizēts par šā likuma 61.^1panta trešajā daļā minētajiem jautājumiem. Citos likumos var būt noteikti jautājumi, par kuriem pašvaldībai ir pienākums rīkot referendumu. Pašvaldību referendumi var būt lemjoši referendumi un konsultatīvi referendumi. Pašvaldību referendumus sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina pašvaldību referendumu metodisku vadību un izdod instrukcijas pašvaldības referendumu organizēšanas regulēšanai. Ar pašvaldību referendumu sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no attiecīgās pašvaldības budžeta. Pašvaldību referendumu var ierosināt, ja līdz pašvaldības vēlēšanām ir palicis ne mazāk kā gads. 61.^4pants. Referenduma ierosināšanā, parakstu vākšanā par referenduma ierosināšanu un referendumā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošas personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kuras atbilst Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5. un 6.pantā Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem izvirzītajiem nosacījumiem (turpmāk - pašvaldības iedzīvotāji). 61.^5pants. Referendumu var ierosināt: 1) dome; 2) ne mazāk kā viena trešdaļa no domē ievēlētiem deputātiem; 3)viens procents no attiecīgās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet ne mazāk kā 100 pašvaldības iedzīvotāji. 61.^6pants. Dome referendumu ierosina ar domes lēmumu. Domes lēmumam pievieno domes lēmuma projektu, par kuru paredzēts ierosināt lemjošu referendumu vai norāda jautājumu, par kuru paredzēts konsultēties ar pašvaldības iedzīvotājiem. Pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no domes lēmuma saņemšanas dienas pārbauda, vai domes lēmums atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām. Ja domes lēmums neatbilst šā likuma prasībām, tad vēlēšanu komisija uzdod referenduma ierosinātājiem piecu darba dienu laikā novērst pieļautās nepilnības. Ja referenduma ierosinātāji domes lēmumā pieļautās nepilnības nenovērš vai tās nav iespējams novērst, tad vēlēšanu komisija iesniegumu atdod iesniedzējiem. Ja domes lēmums atbilst šā likuma prasībām, tad vēlēšanu komisija domes lēmumu reģistrē un pieņem lēmumu par referenduma ierosināšanu, kurā norāda domes lēmuma projektu par kuru paredzēts ierosināt referendumu vai jautājumu, par kuru paredzēts konsultēties ar pašvaldības iedzīvotājiem, referenduma dienu, kā arī var papildus norādīt citu informāciju, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par izskatāmo jautājumu Lēmumu par referenduma ierosināšanu Republikas pilsētās publicē laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis" un novados publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, pašvaldības interneta mājas lapā (ja tāda ir), kā arī izliek redzamā vietā domes ēkā un pašvaldības administrācijas telpās. 61.^7pants. Likuma 61.^5panta 2. un 3.punktā minētie referenduma ierosinātāji iesniedz Pašvaldības vēlēšanu komisijā iesniegumu par referenduma ierosināšanu (turpmāk - iesniegums), kuram pievieno domes lēmuma projektu, par kuru paredzēts ierosināt lemjošu referendumu vai norāda jautājumu, par kuru paredzēts konsultēties ar pašvaldības iedzīvotājiem. Iesniegumu paraksta visi ierosinātāji. Pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārbauda, vai iesniegums atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām. Ja iesniegums neatbilst šā likuma prasībām, tad vēlēšanu komisija uzdod referenduma ierosinātājiem piecu darba dienu laikā novērst iesniegumā pieļautās nepilnības. Ja referenduma ierosinātāji iesniegumā pieļautās nepilnības nenovērš vai tās nav iespējams novērst, tad vēlēšanu komisija iesniegumu atdod iesniedzējiem. Ja iesniegums atbilst šā likuma prasībām, tad vēlēšanu komisija iesniegumu reģistrē un pieņem lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu referenduma ierosināšanai, kurā norāda domes lēmuma projektu vai jautājumu, par kuru paredzēta parakstu vākšana, dienu, kurā sākas parakstu vākšana, kā arī var papildus norādīt citu informāciju, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par izskatāmo jautājumu. Lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu referenduma ierosināšanai Republikas pilsētās publicē laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis" un novados publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, pašvaldības interneta mājas lapā (ja tāda ir), kā arī izliek redzamā vietā domes ēkā un pašvaldības administrācijas telpās. 61.^8pants. Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai notiek trīsdesmit dienas pēc pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmuma publicēšanas. Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk, ka trīs darba dienu laikā pēc parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās pārbauda, vai parakstu vākšana notikusi šajā likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par referenduma ierosināšanu, ja par to parakstījušies pašvaldības iedzīvotāji sastāda ne mazāk kā vienu desmito daļu no attiecīgās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita; 2) par referenduma neierosināšanu, ja par referenduma ierosināšanu parakstījušies pašvaldības iedzīvotāji sastāda mazāk kā vienu desmito daļu no attiecīgās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Lēmumu par referenduma ierosināšanu vai neierosināšanu pašvaldības iedzīvotājiem dara zināmu, to publicējot likuma 61.^7panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā. 61.^9pants. Balsošana par referendumā nodoto domes lēmuma projektu vai jautājumu notiek sestdienā, ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc lēmuma par referenduma ierosināšanu publicēšanas. Lemjošais referendums uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījušos pašvaldības iedzīvotāju skaits ir ne mazāks kā puse no attiecīgās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Lēmuma projekts, par kuru noticis lemjošs referendums, uzskatāms par pieņemtu, ja ne mazāk kā puse no tajā piedalījušos pašvaldības iedzīvotāju skaita ir nobalsojuši par lēmuma projekta pieņemšanu. Konsultatīvs referendums uzskatāms par notikušu neatkarīgi no tajā piedalījušos pašvaldības iedzīvotāju skaita. Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc referenduma dienas pārbauda, vai balsošana notikusi šajā likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā, un pasl udina referenduma rezultātus, tos publicējot šā likuma 61.^7panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā Domei ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no referenduma rezultātu pasludināšanas dienas ir pienākums izskatīt lemjošā referendumā nobalsoto lēmuma projektu. Domei ir tiesības, pieņemot lemjošā referendumā nobalsoto lēmuma projektu, izdarīt lēmuma projektā grozījumus, nemainot nobalsotā lēmuma projekta būtību. Konsultatīva referenduma rezultātiem ir informatīva nozīme. 61.^10pants. Lemjošu vai konsultatīvu referendumu par to pašu lēmuma projektu vai jautājumu atkārtoti var ierosināt pēc gada, ja ir iestājies viens no šādiem nosacījumiem: 1) ja par lemjoša vai konsultatīva referenduma ierosināšanu nav parakstījušies šajā likumā noteiktais pašvaldības iedzīvotāju skaits; 2) ja lemjoša vai konsultatīva referenduma balsošanā nav piedalījušies šajā likumā noteiktais pašvaldības iedzīvotāju skaits. 61.^11pants. Šajā likumā minētos vēlēšanu komisijas lēmumus piecu darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas attiecīgā lemjoša vai konsultatīva referenduma ierosinātāji var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija lēmumu pieņem piecu darba dienu laikā. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu piecu darba dienu laikā var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā, kuras spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Ja Centrālā vēlēšanu komisija vai tiesa konstatē, ka lemjoša vai konsultatīva referenduma sagatavošanā, norisē vai rezultātu aprēķināšanā notikuši tādi pārkāpumi, kas ietekmējuši lemjoša vai konsultatīva referenduma rezultātus pēc būtības, tad Centrālā vēlēšanu komisija vai tiesa attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai uzdod rīkot atkārtotu lemjošu vai konsultatīvu referendumu šajā likumā noteiktā kārtība ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no šāda lēmuma vai sprieduma spēkā stāšanās dienas.	Netabalstīts
		22.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likumu ar 61.^3pantu šādā redakcijā: “61.^3pants. Pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu.”	Atbalstīts	28. Papildināt likumu ar 61.^3pantu šādā redakcijā: “61.^3pants. Pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu.”
X nodaļa RAJONA PADOME (..)	18. Izslēgt X nodaļu.				29. Izslēgt X nodaļu.
93.pants. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes (padomes) priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (..)	19. Izteikt 93.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.”				30. Izteikt 93.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.”
95.pants. Lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības sadarboties, kā arī dibināt pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai iestāties šādās organizācijās. Pašvaldību sadarbības līgumi slēdzami pašvaldības budžeta ietvaros, ja ir pieņemts attiecīgs domes (padomes) lēmums vai arī to noslēgšanas kārtība paredzēta pašvaldības nolikumā. Pašvaldības var veidot sabiedriskās organizācijas, kuru dibināšanas, reģistrācijas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šis likums un likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Lēmumu par pašvaldību sabiedriskās organizācijas dibināšanu vai iestāšanos tajā, kā arī par izstāšanos no pašvaldību sabiedriskās organizācijas pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome). Pašvaldības to dibinātajās sabiedriskajās organizācijās pārstāv attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.		23.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 95.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus „šādās organizācijās” ar vārdiem „šādās biedrībās”. aizstāt trešajā daļā vārdus „likums „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” ar vārdiem „Biedrību un nodibinājumu likums”.	Atbalstīts	31. 95.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus „šādās organizācijās” ar vārdiem „šādās biedrībās”; aizstāt trešajā daļā vārdus „likums „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” ar vārdiem „Biedrību un nodibinājumu likums”.
96.pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām pagastu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.	20. Izteikt 96.pantu šādā redakcijā: „96.pants. Pašvaldību biedrība, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām republikas pilsētu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.”				32. Izteikt 96.pantu šādā redakcijā: „96.pants. Pašvaldību biedrība, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām republikas pilsētu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.”
99.pants. Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju (padomju) apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes kompetenci, tās finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus.		24. 25.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Izteikt likuma 99.pantu šādā redakcijā: „99.pants. Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka kopīgās iestādes kompetenci, finansēšanas kārtību, kā arī citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus. Kopīgas iestādes uzraudzībai attiecīgās pašvaldības izveido uzraudzības padomi ne mazāk kā trīs locekļu sastāvā. Uzraudzības padome darbojas saskaņā ar attiecīgo pašvaldību domju apstiprinātu reglamentu, kurā nosaka uzraudzības padomes darba organizāciju. Pašvaldība dalībai uzraudzības padomē deleģē pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku. Papildus pašvaldības priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības domes dalībai uzraudzības padomē ir tiesīgas deleģēt ne vairāk kā divus citus attiecīgās pašvaldības deputātus, izņemot pašvaldības domes priekšsēdētāju. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, tad kopīgo iestāžu uzraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 99.pantu šādā redakcijā: “99.pants. Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes (turpmāk — kopīgās iestādes) kompetenci, tās finansēšanas, uzraudzības, likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek izstāšanās no kopīgās iestādes, un citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos Nr. 25, 27 Atbalstīts	33. Izteikt 99.pantu šādā redakcijā: “99.pants. Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes (turpmāk — kopīgās iestādes) kompetenci, tās finansēšanas, uzraudzības, likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek izstāšanās no kopīgās iestādes, un citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus.”
		26. 27.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likumu ar 99.^1pantu šādā redakcijā: „99.^1pants. Kopīgas iestādes uzraudzības padomes darbu vada uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Uzraudzības padomes priekšsēdētaja pienākumus pilda pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, ja pašvaldības nevienojas citādāk. Uzraudzības padome no sava vidus ievēl uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda uzraudzības padomes priekšsēdētāja pienākumus uzraudzības padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai laikā, kad uzraudzības padomes priekšsēdētājs pilda pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likumu ar 99.^1pantu šādā redakcijā: „99.^1pants. Kopīgās iestādes pārraudzību šo iestādi izveidojušās pašvaldības īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi. Uzraudzības padomes sastāvā ir vismaz trīs locekļi, bet ne mazāk par kopīgo iestādi veidojošo pašvaldību skaitu. Katra pašvaldība darbam uzraudzības padomē deleģē domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī pēc saviem ieskatiem — citas amatpersonas. Kopīgās iestādes uzraudzības padomes darbu vada uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, ja pašvaldības nevienojas citādi. Uzraudzības padome darbojas saskaņā ar attiecīgo pašvaldību domju apstiprinātu nolikumu, kurā reglamentē uzraudzības padomes kompetenci un darbības kārtību, kā arī padomes priekšsēdētāja izraudzīšanās kārtību, padomes locekļu tiesības, pienākumus un aizvietošanas kārtību.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 27 Atbalstīts	34. Papildināt likumu ar 99.^1pantu šādā redakcijā: „99.^1pants. Kopīgās iestādes pārraudzību šo iestādi izveidojušās pašvaldības īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi. Uzraudzības padomes sastāvā ir vismaz trīs locekļi, bet ne mazāk par kopīgo iestādi veidojošo pašvaldību skaitu. Katra pašvaldība darbam uzraudzības padomē deleģē domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī pēc saviem ieskatiem — citas amatpersonas. Kopīgās iestādes uzraudzības padomes darbu vada uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, ja pašvaldības nevienojas citādi. Uzraudzības padome darbojas saskaņā ar attiecīgo pašvaldību domju apstiprinātu nolikumu, kurā reglamentē uzraudzības padomes kompetenci un darbības kārtību, kā arī padomes priekšsēdētāja izraudzīšanās kārtību, padomes locekļu tiesības, pienākumus un aizvietošanas kārtību.”
		28. 29.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likumu ar 99.^2pantu šādā redakcijā: „99.^2pants. Pašvaldību kopīgā iestāde atrodas uzraudzības padomes pārraudzībā. Uzraudzības padome: 1) apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un kopējo gada budžeta apjomu; 2) pieņem darbā, atlaiž no darba un disciplināri soda kopīgās iestādes vadītāju, kā arī nosaka viņa amatalgu; 3) novērtē pašvaldību kopīgās iestādes darbības rezultātus; 4) veic citas likumos noteiktās darbības kopīgās iestādes darbības uzraudzībai. Uzraudzības padome ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par kopīgās iestādes darbību.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likumu ar 99.^2pantu šādā redakcijā: „99.^2pants. Uzraudzības padome: 1) apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un gada budžetu; 2) nosaka kopīgās iestādes vadītāja mēnešalgu; 3) pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī disciplināri soda kopīgās iestādes vadītāju; 4) novērtē kopīgās iestādes darbības rezultātus; 5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Uzraudzības padome ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par kopīgās iestādes darbību.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.29 Atbalstīts	35. Papildināt likumu ar 99.^2pantu šādā redakcijā: „99.^2pants. Uzraudzības padome: 1) apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un gada budžetu; 2) nosaka kopīgās iestādes vadītāja mēnešalgu; 3) pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī disciplināri soda kopīgās iestādes vadītāju; 4) novērtē kopīgās iestādes darbības rezultātus; 5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Uzraudzības padome ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par kopīgās iestādes darbību.”
		30. 31.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likumu ar 99.^3pantu šādā redakcijā: „99.^3pants. Par kopīgās iestādes darbu atbild kopīgās iestādes vadītājs. Uzraudzības padomes priekšsēdētājs atbild par uzraudzības padomes darbu un kopīgās iestādes pārraudzības īstenošanu. Par kopīgās iestādes pieņemtiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību atbild pašvaldība, uz kuru attiecas kopīgās iestādes pieņemtais administratīvais akts vai faktiskā rīcība. Attiecīgā pašvaldība ir kopīgās iestādes pieņemto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas iestāde, ja likums neparedz citu kārtību. Par kopīgās iestādes pieņemtajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību, kas nav vērsta ne uz vienu no kopīgo iestādi veidojošo pašvaldību, attiecīgās pašvaldības atbild proporcionāli kopīgai iestādei piešķirtajam finansējuma apjomam kalendārā gadā, kad pieņemts administratīvais akts vai veikta faktiskā rīcība.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likumu ar 99.^3pantu šādā redakcijā: „99.^3pants. Publisko un privāto tiesību jomā kopīgā iestāde darbojas attiecīgo publisko tiesību juridisko personu vārdā. Kopīgajai iestādei īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta. Nekustamais īpašums kopīgai iestādei var būt valdījumā vai lietošanā. Kopīgajai iestādei ir patstāvīgs budžets.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 32 Atbalstīts	& nbsp; 36. Papildināt likumu ar 99.^3pantu šādā redakcijā: „99.^3pants. Publisko un privāto tiesību jomā kopīgā iestāde darbojas attiecīgo publisko tiesību juridisko personu vārdā. Kopīgajai iestādei īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta. Nekustamais īpašums kopīgai iestādei var būt valdījumā vai lietošanā. Kopīgajai iestādei ir patstāvīgs budžets.”
		32.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likumu ar 99.^4pantu šādā redakcijā: „99.^4pants. Ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, kopīgās iestādes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Par kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild kopīgo iestādi veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi.”	Atbalstīts	37. Papildināt likumu ar 99.^4pantu šādā redakcijā: „99.^4pants. Ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, kopīgās iestādes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Par kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild kopīgo iestādi veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi.”
	21. Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā: „22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.”	33.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt pārejas noteikumu 22.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par pašvaldību referendumiem.”	Atbalstīts	38. Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā: „22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par pašvaldību referendumiem.”
		34.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā: „23. Šā likuma 61.^3pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu par pašvaldību referendumiem.”	Atbalstīts	39. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā: „23. Šā likuma 61.^3pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu par pašvaldību referendumiem.”
		35.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 24.punktu šādā redakcijā: „24. Ja administratīvi teritoriālās reformas laikā rajona pašvaldības teritorijā izveido vienu novadu, tad attiecīgais novads nodrošina rajona padomes kompetences izpildi, ievērojot šajā likumā noteikto vietējo pašvaldību darba organizāciju.”	Atbalstīts	40. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 24.punktu šādā redakcijā: „24. Ja administratīvi teritoriālās reformas laikā rajona pašvaldības teritorijā izveido vienu novadu, tad attiecīgais novads nodrošina rajona padomes kompetences izpildi, ievērojot šajā likumā noteikto vietējo pašvaldību darba organizāciju.”
		36.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 25.punktu šādā redakcijā: „25. Ja administratīvi teritoriālās reformas laikā rajona pašvaldības teritorijā izveido divus novadus, tad rajona padome līdz 2009.gada 1.jūlijam turpina strādāt sastāvā, kāds bija pirms novadu izveidošanas.”	Atbalstīts	41. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 25.punktu šādā redakcijā: „25. Ja administratīvi teritoriālās reformas laikā rajona pašvaldības teritorijā izveido divus novadus, tad rajona padome līdz 2009.gada 1.jūlijam turpina strādāt sastāvā, kāds bija pirms novadu izveidošanas.”
		37. 38.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 26.punktu šādā redakcijā: „26. Sešu mēnešu laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu pieņemšanai ir spēkā novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību saistošie noteikumi. Šajā punktā noteiktais neattiecas uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem teritorijas plānošanas jautājumos un saistošajiem noteikumiem par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 26.punktu šādā redakcijā: „26. Gada laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jautājumos un saistošos noteikumus par pašvaldību budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.36 Atbalstīts	42. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 26.punktu šādā redakcijā: „26. Gada laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jautājumos un saistošos noteikumus par pašvaldību budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem.”
		39.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā: „27. Rajona pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot rajona pašvaldības saistošie noteikumi teritorijas plānošanas jautājumos un saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem, zaudē spēku 2009.gada 1.jūlijā.”	Atbalstīts redakcionāli precizēts	43. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā: „27. Rajonu pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jautājumos un saistošos noteikumus par pašvaldību budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem, zaudē spēku 2009.gada 1.jūlijā.”
		40. 41.	Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 28.punktu šādā redakcijā: „28. Domes līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina kopīgu iestāžu darbību atbilstoši likuma 99., 99.^1, 99.^2 un 99.^3 panta noteikumiem.” Valsts pārvaldes un pašaldības komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 28.punktu šādā redakcijā: „28. Pašvaldības, kurās pirms 2009.gada 1.jūlija ir izveidotas un darbojas kopīgās iestādes, nodrošina šo iestāžu darbības atbilstību šā likuma 99., 99.^1, 99.^2, 99.^3 un 99.^4 panta noteikumiem līdz 2009.gada 1.novembrim.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.41 Atbalstīts	44. Papildināt pārejas noteikumus ar 28.punktu šādā redakcijā: „28. Pašvaldības, kurās pirms 2009.gada 1.jūlija ir izveidotas un darbojas kopīgās iestādes, nodrošina šo iestāžu darbības atbilstību šā likuma 99., 99.^1, 99.^2, 99.^3 un 99.^4 panta noteikumiem līdz 2009.gada 1.novembrim.”
		42.	Valsts pārvaldes un pašvladības komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā: “29. 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās vietējo pašvaldību domes uz pirmajām sēdēm sanāk 2009.gada 1.jūlijā. Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.”	Atbalstīts	45. Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā: “29. 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās vietējo pašvaldību domes uz pirmo sēdi sanāk 2009.gada 1.jūlijā. Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.”
		43.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā, bet šā likuma 3., 10., 13., 16., 18., 19., 20., 21., 23., 24., 31., 38., 40., 41. un 45.pants stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā, bet šā likuma 3., 10., 13., 16., 18., 19., 20., 21., 23., 24., 31., 38., 40., 41. un 45.pants stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī.”