Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

10.07.2008.                   Nr.90/TA-1082

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"". Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Millers 67028159, vilnis.millers@lvceli.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 1.jūlija sēdes protokola Nr.45  15.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"

 

Izdarīt likumā "Par autoceļiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1992, 13.nr.; 1994, 5.nr.; 1997, 22.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 24.nr.; 2007, 12., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 6.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ja transportlīdzekļa vai tā sastāva pilna masa ir lielāka par 12000 kilogramiem un tas paredzēts tikai kravu autopārvadājumiem, no transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja, valdītāja) par valsts galveno autoceļu lietošanu tiek iekasēta maksa. Kārtību, kādā veicama minētā maksa, piemērojami atvieglojumi un atbrīvojumi no tās, kā arī maksas apmēru nosaka Ministru kabinets."

 

2. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

 

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””

anotācija

 

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Grozījumi likuma 6.pantā izstrādāti pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvu 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 Likuma „Par autoceļiem” 6.panta pirmā daļa nosaka, ka par valsts un pašvaldību līdzekļiem izbūvētie autoceļi lietojami bez maksas, ja transportlīdzekļa vai tā sastāva izmēri, faktiskā masa vai ass slodze nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos lielumus.

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Ieviest nacionālajā likumdošanā Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz ceļu lietotāju maksājumus par autoceļu lietošanu.

4. Cita informācija

 

 

Lai pildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem prasības, Satiksmes ministrija ir izvēlējusies ceļu lietotāju maksas iekasēšanas modeli par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12000 kilogramiem, kuram ir vienkārša un saprotama iekasēšanas procedūra un vadība, kā arī tas neprasa papildus kapitālieguldījumus.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Papildinot likuma „Par autoceļiem” 6.pantu ar astoto daļu ir ņemta vērā Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks lemt” izvirzītā stratēģija uz taisnīgāku sistēmu maksas iekasēšanai par autoceļu infrastruktūras lietošanu, kas balstīta uz „lietotājs maksā” principu un iespēju piemērot „piesārņotājs maksā” principu, izmantojot, piemēram, dažādas nodevas, lai ievērotu transportlīdzekļu ekoloģiskās īpašības un būtiska, lai veicinātu ilgspējīgu transportu Eiropas Savienības teritorijā.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Autoceļu lietošanas maksas pamatā ir infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Lietotājam ir jāspēj pieņemt lēmumus, kas ietekmēs autoceļu nodevu nastu, izvēloties vismazāk dabu piesārņojošus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus laika posmus vai maršrutus.

Ieņēmumi no lietošanas maksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/38/EK noteiktajam ir izmantojami attiecīgās valsts autoceļu infrastruktūras un visas transporta nozares uzturēšanai, lai nodrošinātu transporta tīklu līdzsvarotu un noturīgu attīstību.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

Normatīvā akta projekta pieņemšana noteiks vienotas prasības autopārvadātājiem Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā un līdz ar to tiks izslēgta diskriminējošu maksājumu piemērošana autopārvadātājiem.

Latvijā patreiz ir apmēram 12000 kravas automašīnu (virs 12 t), kuras veic starptautiskos kravas pārvadājumus uz kurām attieksies šāds maksājums. Paredzams, ka par šīm automašīnām ceļu lietošanas maksa tiks maksāta par katru dienu, ko šie transportlīdzekļi pavadīs uz Latvijas ceļiem. Atbilstoši Satiksmes ministrijas rīcībā esošajai informācijai, šādi transportlīdzekļi reizi nedēļā vismaz uz vienu dienu iebrauc Latvijas teritorijā.

Bez iepriekš pieminētajiem 12000 starptautisko kravu pārvadājumu veicējiem, atbilstoši transportlīdzekļu reģistrācijas datiem – pārējās ir Latvijā reģistrētās 40000 kravas automašīnas, uz kurām attieksies ceļu lietotāju maksājums. Apmēram tikai puse no šiem transportlīdzekļiem ir tehniskā kārtībā un lieto valsts galvenos ceļus. Sagaidāms, ka par šiem transporta līdzekļiem ceļu lietošanas maksu maksās kā vienreizēju gada maksājumu, kura apjoms būs atkarīgs no transportlīdzekļa asu skaita un ekoloģiskās ietekmes uz vidi.

Ceļu lietotāju maksas par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12000 kilogramiem iekasēšana tiek plānota izplatot vinjetes kuponus, kuri atšķirsies pēc darbības laika un maksas apmēra.

Sagaidāms, ka par 1-2% var sadārdzināties to pakalpojumu izmaksas, kurās ievērojamu izmaksu daļu sastāda transporta izmaksas (piemēram, ceļu būve).

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Lietošanas maksas noteikšana autoceļu lietotājam izvirzīs prasības pieņemt lēmumus, kas ietekmēs autoceļu nodevu nastu, izvēloties vismazāk dabu piesārņojošus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus ceļu posmus vai maršrutus.

 

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

0

 +11 900

 +11 900

 +11 900

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

0

 +11 900

 +11 900

 +11 900

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

0

0

0

0

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem prasībām, sākot ar 2009.gadu Latvijā valsts galveno autoceļu tīklā tiks ieviesta ceļu lietošanas maksa (Eirovinjete). Satiksmes ministrijai plāno šos līdzekļus noteikt kā Satiksmes ministrijas pašu ieņēmumus, kuri tiktu iekļauti Valsts pamatbudžeta programmā „Valsts autoceļu fonds”, un maksājumu administrēšanu veikt ministrijas spēkiem, līdzīgi kā tas jau notiek ar transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Pēc patreizējām prognozēm, kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas maksas varētu būt aptuveni 11,9 milj. Ls robežās.

Šie ieņēmumi veidojas atbilstoši šādam aprēķinam:

1) ārvalstu pārvadātājiem, kas maksātu 7,7 Ls/dienā un ņemot vērā, ka gada laikā Latvijas teritoriju šķērso apmēram 200 tūkstoši kravas automašīnu (virs 12 t), tad ieņēmumi šajā sadaļā būtu aptuveni 1,5 milj. Ls;

2) Latvijā patreiz ir apmēram 12000 kravas automašīnu (virs 12 t), kuras veic starptautiskos pārvadājumus. Šīm automašīnām ceļu lietošanas maksa ir jāmaksā par katru dienu, ko viņi pavada uz Latvijas ceļiem un pieņemot, ka reizi nedēļā viņi vismaz uz vienu dienu iebrauc valsts teritorijā, tad tas nozīmē, ka kopējie ieņēmumi par šo sadaļu būtu aptuveni 4,8 milj. Ls; (52 nedēļas x 12000 auto x 7,7 Ls);

3) pieņemot, ka no valstī reģistrētajām 40000 kravas automašīnām (bez iepriekš pieminētajiem 12000 starptautisko pārvadājumu veicējiem) apmēram puse lieto valsts galvenos ceļus, šiem transporta līdzekļiem ceļu lietošanas maksa tiks noteikta kā vienreizējs gada maksājums, kura apjoms ir atkarīgs no asu skaita un transportlīdzekļa ekoloģiskās ietekmes uz vidi un vidēji tas varētu būt apmēram 280 Ls. Ieņēmumi par šo sadaļu varētu būt aptuveni 5,6 milj. Ls.

6. Cita informācija 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Trīs mēnešu laikā pēc grozījumu likumā „Par autoceļiem” pieņemšanas Saeimā jāizdod Ministru kabineta noteikumi saskaņā ar likuma 6.panta astoto daļu – noteikumi par maksas apmēru par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12000 kilogramiem un kārtību, kādā veicama šī samaksa un kārtību, kādā piemērojami atvieglojumi un atbrīvojumi no samaksas.

 

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekta 6.panta astotajā daļā noteiktais atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvai 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvai 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Direktīvas 2006/38/EK 2.pants nosaka, ka ne vēlāk kā 2008.gada 10.jūnijam dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem.

Publicēts: Oficiālais Vēstnesis L 187, 20/07/1999 p.0042-0050

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīva 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Publicēts: Oficiālais Vēstnesis L 157, 09/06/2006 Lpp. 0008 - 0023

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

7.pants

1.pants 

Likumprojekts tikai daļēji pārņem direktīvas 1999/62/EK un direktīvas 2006/38/EK normas. Savukārt likums „Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” nosaka transportlīdzekļu ikgadējās nodevas likmes kravas automobiļiem un piekabēm, kuras atbilst direktīvas 1999/62/EK un direktīvas 2006/38/EK normām.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

2008.gada 5.martā notika Satiksmes ministrijas tikšanās ar Autopārvadātāju asociāciju "Latvijas Auto",

Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociāciju un Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju Asociācija

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Principā atbalsta piedāvāto ceļu lietotāju maksas iekasēšanas modeli par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12000 kilogramiem

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav attiecināms.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Netiek radītas jaunas institūcijas.

Normatīvā akta izpildi veic Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Likumprojektu pēc izsludināšanas publicēs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process un pieņemtos lēmumus ir iespējams pārsūdzēt Satiksmes ministrijā vai administratīvajā tiesā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

Satiksmes ministrs                   A.Šlesers

 

 

 

Satiksmes ministra vietā – bērnu un ģimenes lietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Par projektu atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A.Baštiks

J.Maršāns

L.Priedīte - Kancēviča

I.Strauta

I.Kaupe

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2008.05.16. 11:00

1859

V.Millers,

67028159, vilnis.millers@lvceli.lv