Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Es lūdzu vēlreiz zvanu. Varbūt kāds nav pamanījis, ka sēde
sākas.
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 4.decembra kārtējo sēdi.
Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību,
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu deputātam Artim
Kamparam šodien, 2008.gada 4.decembrī. Šis jautājums nav balsojams.
Pirms sākam skatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par
iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Juridiskā komisija lūdz papildināt darba kārtību un iekļaut jau
iepriekš minētajā sadaļā lēmuma projektu „Par Staņislava Linkeviča iecelšanu
par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret
šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā un minētajā sadaļā iekļaut arī lēmuma projektu „Par Laumas
Paegļkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt darba kārtību arī ar
lēmuma projektu „Par Lindas Piusas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas
tiesnesi”, iekļaujot minētajā darba kārtības sadaļā šo jautājumu. Vai
deputāti iebilst? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Atbalstām ar prieku!”)
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz arī iekļaut šodienas darba kārtības
minētajā sadaļā lēmuma projektu „Par Guntara Ploriņa iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības minētajā
sadaļā iekļaut arī lēmuma projektu „Par Solveigas Pones iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz minētajā darba kārtības sadaļā iekļaut
arī lēmuma projektu „Par Solvitas Pujātes iecelšanu par administratīvās rajona
tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz minētajā darba kārtības sadaļā iekļaut
arī lēmuma projektu „Par Andra Zuša iecelšanu par administratīvās rajona tiesas
tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības
minētajā sadaļā arī lēmuma projektu „Par Baibas Lietiņas atbrīvošanu no
administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu
iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba
kārtību. Sākam, kā ierasts, ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Kāpēc Budžeta?”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Nu, labi!”) Arī deputātam Leiškalnam nav iebildumu, tātad
nevienam deputātam nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Rāznas nacionālā parka likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Manuprāt, tam ar administratīvi teritoriālo
reformu ir mazs sakars, un tādēļ es lūdzu mainīt šo lēmumu un nodot likumprojektu
izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
ir iebildumi pret to, ka tai tiek nodots šis likumprojekts, nosakot to par atbildīgo
komisiju? Es saprotu, ka deputāta Spurdziņa priekšlikums ir ne tikai par atbildīgās
komisijas maiņu, bet vispār mainīt komisiju un Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai šo likumprojektu neskatīt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot,
ka tā ir atbildīgā komisija? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neiebilst.
Sēdes vadītājs. Ja arī pārējie deputāti neiebilst, tad
atbildīgā komisija tiek mainīta un šis likumprojekts tiek nodots tikai Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba
lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un
darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”
nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar
Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. Viņš acīmredzot runās
„par”.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Tieši pirms gada Saeima pieņēma Krimināllikuma
jauno 194.1 pantu par nepatiesu datu un ziņu izplatīšanu par Latvijas
Republikas finanšu sistēmas stāvokli. Toreiz mēs brīdinājām: ja tiks pieņemta
šāda norma, tad to izmantos, nevis lai cīnītos ar ļaunprātīgiem baumu
izplatītājiem, bet lai izdarītu spiedienu uz masu saziņas līdzekļiem, sabiedrību un
ekspertiem. Diemžēl pēdējie notikumi parādīja, ka mums bija taisnība.
19.novembrī Valsts Drošības policija aizturēja Ventspils
augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu par viņa izteikumiem publiskajā diskusijā.
Smirnovu turēja apcietinājumā divas dienas, un viņa radinieki nezināja, kas ar viņu
noticis.
Drošības policija nopratināja un ierosināja kriminālprocesu arī
pret mūziķi Valteru Frīdenbergu, kurš neveiksmīgi pajokoja koncerta laikā. Skaidrs,
ka juridiskās perspektīvas šajos kriminālprocesos nav un valsts būs spiesta maksāt
kompensāciju.
Godātie kolēģi! Mērķis bija nevis notiesāt konkrētus cilvēkus,
bet gan iebiedēt sabiedrību, žurnālistus un ekspertus. Godmaņa kungs savā intervijā
Latvijas Radio teica, ka šie ierosinātie kriminālprocesi bija ne līdz galam izdevusies
likuma traktēšana. Nu, ja šis pants tiks saglabāts, tad jebkurš žurnālists,
eksperts, policists vai vienkārši cilvēks, pirms viņš kaut ko pateiks vai uzrakstīs,
domās, vai Drošības policija pareizi traktēs viņa izteicienus vai rakstus vai ne.
Daudzi Latvijā pazīstami žurnālisti nosodīja Drošības policijas rīcību savā
atklātajā vēstulē un pasvītroja, ka tās rīcība notika ne jau bez valdības ziņas
un piekrišanas un ka tā atgādina VDK veiktās represijas. Strīdīgās normas autors
– Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs – savā intervijā teica, ka Dmitrija
Smirnova un Valtera Frīdenberga aizturēšana saistībā ar baumu izplatīšanu par
Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti ir smieklīga un nožēlojama un ka viņš
patiešām jūtas neērti, noskatoties uz to, kā tiek aizturēti dziedātāji un lektori.
Godātie kolēģi! Gadu pēc šīs normas pieņemšanas mēs redzam
rezultātus. Rezultāti tiešām iespaido. Es aicinu labot mūsu kļūdu un neļaut mūsu
kļūdām bojāt konkrētu cilvēku dzīvi.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta
„Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 36, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Ribakova, Orlova, Tutina
un Mirska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un
atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” var runāt viens deputāts, „pret” – arī viens.
„Par” ir pieteicies runāt deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mēs
visi dzīvojam ļoti sarežģītā laikā, kad notiek dažādas krīzes – finansiālā
krīze, ekonomiskā krīze… es pat teiktu, ka notiek arī garīgā – morālā krīze.
Jebkurš Latvijas iedzīvotājs tādā situācijā var zaudēt pašu galveno – darbu,
līdz ar to atalgojumu un materiālo stabilitāti. Var pietrūkt naudas īres maksai,
komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to var zaudēt jumtu virs galvas. Veciem cilvēkiem
trūkst naudas ārstēšanai un zālēm, jaunieši var zaudēt iespēju mācīties. Mēs
turpinām uzkrāt milzīgus parādus, nedomādami par to, kas tos atdos. Mūsu bērni,
mazbērni? Kādu tad nākotni mēs esam viņiem sagatavojuši?
Kam šodien tic mūsu tauta? Mūsu deputātiem tauta netic, valdībai
– arī ne. Eiropai? Nē. Reitingi rāda, ka uzticība Eiropai nepārsniedz 25-27
procentus. Varbūt mūsu tauta tic presei un žurnālistiem? Arī ne. Un ziniet –
kāpēc? Tāpēc, ka mēs nespējam radīt cerību cilvēkos, bet bez cerības cilvēks
dzīvot nevar. Tikai Dievs var iesēt cerību cilvēku sirdīs – cerību, ka cilvēkam
pietiks spēka, lai pārvarētu visas grūtības, to skaitā materiālās.
Šodien mūsu Ministru prezidenta kungs tika salīdzināts ar Mozu. Bet
atcerēsimies, ka Mozus uzkāpa kalnā, lai runātu ar Dievu. Viņa padotie radīja sev
zelta teļu. Mēs, godātie deputāti, savā pārliecībā, ka bagātība ir vienīgais
mērķis cilvēka dzīvē, faktiski atstājam mūsu iedzīvotājus viens pret vienu ar
plēsīgo kreditēšanas sistēmu, kura iztukšoja ne tikai mūsu tautas kabatas, bet arī
valsti.
Mūsu tautai ir vajadzīgi augsti garīgie un morālie orientieri, un
tieši tāpēc, godātie deputāti, es vēršos pie jums ar savu, varētu teikt,
tradicionālo Ziemassvētku uzrunu. Un vēršos pie jums ar cerību. Es ceru, ka galu
galā mums visiem pietiks gudrības un žēlsirdības, lai tik sarežģītā laikā
iedvesmotu mūsu sabiedrības lielu daļu – 400 tūkstošus pareizticīgo un 60
tūkstošus vecticībnieku, atļaujot viņiem svinēt Kristus dzimšanu 7.janvārī, kā
to nosaka ortodoksālais kanons un daudzu gadsimtu tradīcijas.
Es aicinu jūs, godātie deputāti, atbalstīt mūsu priekšlikumu, bet
es arī saprotu, ka divas dienas, tātad 6. un 7.janvāri, jūs neatbalstīsiet. Ja
vairākums tagad nobalsos „par”, likumprojekts nonāks komisijā. Un tad pēc
konsultācijām ar kolēģiem mēs varētu vienoties, ka atstāsim tikai vienu svētku
dienu – 7.janvāri. Un tā tad būs milzīga Saeimas pasniegta dāvana visiem
pareizticīgajiem cilvēkiem. Stiprināsim mūsu tautas cerību, ka ar Dieva palīdzību
mēs pārvarēsim visas problēmas un krīzes, un neaizmirsīsim, kas ir rakstīts
apustuļa Pētera pirmajā vēstulē: „Bet beidzot esiet visi vienprātīgi,
līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi, neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz
zaimus ar zaimiem, turpretī svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu
svētību!” Šie apustuļa vārdi ir vērsti uz visiem cilvēkiem, to skaitā arī uz
jebkuru no mums, kas sēžam šajā zālē.
Ja kāds uzskata, ka šis likumprojekts ir politizēts un tiks
izmantots atsevišķu partiju labā, viņš kļūdās. Es darīšu visu, lai to deputātu
uzvārdi, kuri nobalsos „par” šo likumprojektu, būtu zināmi visiem Latvijas
pareizticīgajiem cilvēkiem, neskatoties uz partijas piederību. Tas nopietni pacels ne
tikai deputātu, bet arī Saeimas autoritāti sabiedrībā.
Visu Latvijas pareizticīgo un vecticībnieku vārdā lūdzu balsot
„par”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Agešina, Ribakova, Orlova, Tutina un Mirska
iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām
dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 3, atturas – 28. Priekšlikums komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”.
Saskaņā ar Frakciju padomes un Saeimas Prezidija lēmumu ir iesniegts
lēmuma projekts – slēgt rudens sesiju 2008.gada 19.decembrī un sākt ziemas sesiju
2009.gada 9.janvārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas rudens
sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas darba
kārtības sadaļu, mums ir jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes
darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu
šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības
rullī” izskatīt pirmajā lasījumā šodienas sēdē bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija savukārt lūdz izskatīt
šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”” šodienas sēdē pirmajā lasījumā
bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz arī šodienas darba
kārtībā izdarīt sekojošus grozījumus, respektīvi, izskatīt pirmajā lasījumā
šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, mēs esam nonākuši pie šodienas darba
kārtības otrās sadaļas – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Un pirmais šajā sadaļā ir lēmuma projekts „Par Marikas
Bebrišas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātais Prezidij, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma
projektu „Par Marikas Bebrišas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Marikas Bebrišas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Baibas Jakobsones apstiprināšanu par
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Baibas Jakobsones
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu
kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Jakobsones
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Maritas Šaltas apstiprināšanu par Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā
vienprātīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Maritas Šaltas apstiprināšanu par
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus
atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maritas Šaltas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Agijas Kudrēvičas iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā
balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Staņislava Linkeviča iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Staņislava Linkeviča iecelšanu par administratīvās rajona
tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Staņislava
Linkeviča iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Laumas Paegļkalnas iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā
balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu „Par Laumas Paegļkalnas iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Laumas Paegļkalnas
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Lindas Piusas iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā
balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu „Par Lindas Piusas iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma
projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lindas Piusas
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Guntara Ploriņa iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu „Par Guntara Ploriņa iecelšanu
par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma
projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Guntara Ploriņa
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Solveigas Pones iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu „Par Solveigas Pones iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Solveigas Pones
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Solvitas Pujātes iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Solvitas Pujātes iecelšanu par administratīvās
rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Solvitas Pujātes
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Andra Zuša iecelšanu par administratīvās
rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu „Par Andra Zuša iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma
projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Zuša
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Baibas Lietiņas atbrīvošanu no
administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Baibas Lietiņas
atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Aicinu kolēģus
atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Lietiņas
atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
I.Šlesere. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Mandātu,
ētikas un iesniegumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – deputātu
Sandras Kalnietes, Annas Seiles, Kārļa Šadurska, Gunāra Laicāna, Visvalža Lāča,
Inas Druvietes, Ilmas Čepānes, Aigara Štokenberga, Arta Pabrika un Valērija Agešina
pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par AS „Parex banka”
pārņemšanu valsts īpašumā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Kolēģi! Mēs esam saņēmuši iesniegumu no mūsu cienījamiem
kolēģiem un kolēģēm, un mūsu komisija šo pieprasījumu izskatīja un to noraidīja.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „A ko citu darīt? Pareizi, August! Ko citu?”)
Tas ir par to pašu tēmu, ko šodien mēs no rīta runājām. Tātad… Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Bet mums taču tagad tāds treniņš…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos…
S.Kalniete. Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Tad,
kad 13.novembrī „Pilsoniskā Savienība” iesniedza šo pieprasījumu, mēs, protams,
apzinājāmies, ka mums priekšā ir trīs nedēļas, kuru laikā vispirms tas tiks
izskatīts Pieprasījumu komisijā, droši vien saskaņā ar koalīcijas līgumu
noraidīts, bet pēc tam sekos divas nedēļas, līdz mēs tiksim līdz Saeimas sēdei.
Un te man nāk prātā vārdi, kurus mūsu tautai ļoti traģiskā
dienā teica pēdējais starpkaru Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Tad, kad viņš
Latvijas radio 17.jūnija vakarā uzrunāja cilvēkus, viņš teica: „Pēdējo nedēļu
starptautiskie notikumi, to attīstība ir apsteigusi visu, ko mēs varējām
iedomāties.”
Un man ir jāsaka, ka arī tas, kas šobrīd, šo trīs nedēļu
laikā… pat vairāk, jo bez četrām dienām ir mēnesis, noticis ar akciju… ar šo
valdības lēmumu pārņemt „Parex banku”, ir pārspējis visu, ko mēs līdz šim
varējām iedomāties. Un faktiski vairāki no tiem jautājumiem, kurus mēs savā
pieprasījumā uzdevām, jau ir novecojuši, jo tie vairs neatbilst notikumu faktiskajai
attīstībai.
Turpretī otra jautājumu daļa vēl arvien ir neatbildēta. Visu
cieņu izsmeļošajam Ministru prezidenta ziņojumam tādu empīrisku eksaktu faktu
ziņā.
Bet atbildi par visu to, kas attiecas uz informāciju, kura varētu
nomierināt cilvēkus, un uz to visprimitīvāko, visvitālāko, visvienkāršāko
jautājumu, ko katrs cilvēks, sākot no vienkārša darbarūķa Balvos un beidzot ar
bērnudārza audzinātāju Rīgā, šodien sev uzdod: „Cik man būs jāmaksā no saviem
ienākumiem par „Parex bankas” pārņemšanu?” – šo atbildi mēs tā arī īsti
neesam dabūjuši. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Vajag uzdot otrādi – kas notiks,
ja nepārņems?”) Un tad, ja mēs paskatāmies arī uz to, kā krīzes situācijā
faktiski normāli būtu jānotiek komunikācijai ar sabiedrību, tad tā ir
neapmierinoša. Ja jūs paņemsiet elementāru mācību grāmatu par krīzes vadību, tad
pirmais princips, ko iesaka liela uzņēmuma, lielas bankas, valsts un valdības
pārstāvjiem, ir uzturēt nemitīgu komunikāciju, lai sabiedrībā nepaturētu brīvu
informācijas telpu un lai cilvēki gūtu pietiekami daudz izpratnes par to, ka valdība
kontrolē situāciju un ka valdība rīkojas.
Man ir jāsaka, ka atbilde, ko mēs šodien saņēmām, – tā bija
viena nemitīga skaitļu plūsma. Bet faktiski mēs tā arī neuzzinājām, par kādu
aizdevuma apjomu tad īsti šodien ir runa sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu. Un es
personīgi uztveru to kā ļoti aizskarošus vārdus no valdības vadītāja puses, ka
viņš var atļauties teikt: „Tās ir konfidenciālas sarunas!” Protams, katram
valdības vadītājam, tāpat kā ārlietu un aizsardzības ministriem, ir noteikts
konfidencialitātes līmenis. Bet tajā pašā laikā šīs augstās amatpersonas ir
atbildīgas Latvijas sabiedrības priekšā, un tik kritiskos apstākļos, kādos esam
mēs, viņu pienākums gan nebūtu turēt priekšā kā vairogu šo atsaukšanos uz
konfidencialitāti, bet – tieši otrādi! – šos vārdus nelietot un teikt pēc
iespējas vairāk. Jo daudz kas no tā, kas šajās sarunās notiek, vai nu aiz
nemākulības, vai citādi tomēr sabiedrībai ir izpausts. Blombergam – aģentūrai
„Blombergs” finanšu ministrs minēja šo summu – 3 miljardi. Vēlāk šī summa ir
pieaugusi jau līdz 5 miljardiem. Tad mēs televīzijas „100.pantā” dzirdam
komentāru par 7 miljardiem. Aģentūra „Fitch”, sliktāko scenāriju vērtējot,
runā par 13 miljardiem. Es domāju, ka valdības vadītāja pienākums būtu dot
skaidrākas aprises tam, uz ko Latvijai ir jāgatavojas.
Un tieši tāpēc, ka daudzi no šiem jautājumiem ir aktuāli un klāt
vēl ir nākuši daudzi citi jautājumi, es lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo
pieprasījumu, jo tas palīdzēs parādīt sabiedrībai, ka mums, Saeimas deputātiem,
rūp mūsu vēlētāju sirdsmiers un arī skaidrība par viņu nākotnes plāniem, arī
tiem zaudējumiem, kas mūs ikvienu gaida.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mēs no „Sabiedrības citai politikai” esam arī parakstījuši
savu pieprasījumu, jo uzskatām, ka patiesībā šis pieprasījums palīdz valdībai un
palīdz Godmanim tieši tā iemesla dēļ, ko Kalnietes kundze iepriekš jau minēja.
Ja mēs uzdodam jautājumu par banku, mēs nesaņemam atbildi.
Ja mēs uzdodam jautājumu par sarunām ar Starptautisko Valūtas
fondu, tad mēs nesaņemam atbildi par to, kāda ir Latvijas pozīcija. Un pēc tam,
protams, ir ļoti vienkārši izvairīties un pateikt: „Ziniet, mums nācās pieņemt
tādus un tādus noteikumus, jo agrāk Brisele, tad Stokholma, tad Vašingtona, tad vēl
kāds cits mums tos uzspieda.” Mēs vēlamies zināt, kāda ir valsts pozīcija. Mēs
esam pietiekami atbildīgi gan šeit, parlamentā, gan kaut kur citur, un mēs uzskatām,
ka tas ir vienīgais veids, kā mēs varam radīt ticību gan valdībai, gan parlamentam,
gan mūsu valstij kopumā. Un tādas atrunas, kādas mēs dzirdējām šodien mūsu
premjera uzrunā, ka viņš negrib apgrūtināt parlamentu, es sliktākajā gadījumā
gribētu uzskatīt par ironiskām, bet vēl sliktākā – par, manuprāt, neatbilstošām
reālajai situācijai.
Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo pieprasījumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Es domāju, ka šeit no tribīnes drīzāk par „Parex banku” būtu
jārunā cilvēkiem, kas to zina. Un es šajā zālē zinu divus cilvēkus, kas ļoti labi
pārzina „Parex banku”, – tie ir Andris Bērziņš, kurš ilgus gadus strādāja
„Parex bankas” uzraudzības padomē, un Karina Pētersone. Tā kā Karina Pētersone
māk un prot runāt par finansēm, es gribētu dzirdēt viņas viedokli par to, kas notika
ar „Parex”, kas bija nepareizi, kurš par to ir atbildīgs. Es tiešām ar uzmanību
noklausīšos viņas paskaidrojumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi!
Es atbalstīju šo iesniegumu, saprazdams, ka par norisēm „Parex
bankā” ir jārunā bieži, daudz un vēl atklātāk, nekā tas darīts.
Piemēram, Ministru prezidents šodien nedeva atbildi uz tādu
jautājumu… Zinot, ka 355 miljonus latu valdība jau ir ieguldījusi „Parex bankā”,
un zinot, kā viņš saka, ka ņemtie kredīti ir nodrošināti, un zinot, kā viņš pats
pasaka, ka pāri par 50 sindicēto banku vēl nav devušas savu piekrišanu tam, ko darīt
ar „Parex banku”, tad nav arī atbildes – kas notiks, ja, teiksim, 40 no šīm 50
sindicētajām bankām pateiks, ka tās nepiekrīt šim darījumam. Ja tās nepiekrīt…
Un viņš nedeva atbildi, kas notiks. Acīmredzot tad būs, iespējams, mūsu ekonomikas
sabrukums.
Tāpat bija ļoti dīvaini dzirdēt no Ministru prezidenta šodien
tiešām ne jau pilnīgu, bet tomēr daudz pilnīgāku atklātību par beidzamā mēneša
notikumiem gandrīz pa dienām, bet bija nepatīkami dzirdēt no viņa, lūk, ka Ministru
prezidents un valdība ir vedusi, kā šeit kolēģi jau norādīja, konfidenciālas
sarunas, kuras tātad tautai nav jāzina. Es saprotu, ka ārlietās, kara lietās un
citās tādās lietās, kas saistās ar valsts dzīvību vispār, varētu runāt par
konfidenciālām sarunām, bet par lietām, kas saistītas ar daudzu cilvēku maizes
riecienu, un par lietām, kas saistītas ar iespējamo valsts ekonomisko sabrukumu, sen
vajadzēja būt daudz lielākai atklātībai.
Šī atklātība nav bijusi, un tādēļ es joprojām uzskatu, ka
pieprasījums ir vietā, ka par šīm lietām ir jārunā daudz vairāk un ka parlamentam
ir jāsaņem daudz vairāk atbilžu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šodien Kalnietes kundze ļoti pareizi runāja par
krīzes situācijās nepieciešamo komunikāciju. Un komunikācija ir tas vienīgais
veids, kā mēs varam darīt galu dažādām spekulācijām, baumām, neziņai un bažām.
Un tāpēc es uzskatu, ka mūsu pienākums ir dot Godmaņa kungam
iespēju atbildēt uz daudziem jautājumiem, uz kuriem viņš šodien vienkārši laika
trūkuma dēļ nepaguva atbildēt. Es ceru, ka nepaguva, nevis negribēja…
Starp citu, atbildot uz līdzīga veida jautājumu un sakot, ka
valdība izskatīja trīs iespējamos scenārijus attiecībā uz „Parex banku”,
Godmaņa kungs tos arī nosauca. Bet es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi dzirdēt
argumentāciju, kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais scenārijs, kādi ir riski un
ieguvumi viena, otra un trešā scenārija gadījumā, jo, godātie kolēģi, tikai
nosaukt faktus un pateikt izvēli ir stipri par maz. Mums ir jāsaprot valdības
argumentācija, kāpēc tā ir rīkojusies tieši tā.
Otra lieta. Šodien mēs ziņu aģentūru izplatītajās ziņās, kā
arī laikrakstā „Diena” lasām, ka valdība ir devusi uzdevumu atrast stratēģisko
investoru viena gada laikā.
Kādēļ? Šobrīd, globālas krīzes apstākļos, mēs zinām, ka
banku nav iespējams pārdot par labu cenu. Ja valdība, pārņemot banku, pārņemot 85
procentus akciju, uzņemas visas bankas saistības, līdz ar to arī par sindicētajiem
kredītiem, tad valdībai ir divas iespējas: vai nu panākt to pārkreditēšanu, vai
atmaksāt šos kredītus. Un tam, šai atmaksai, ir jānotiek gada laikā, ja netiek
panākta pārkreditēšana. Līdz ar to valdība būs izpildījusi savas saistības.
Kādēļ tāda steiga – gada laikā atrast stratēģisko investoru?
Var būt, ka banka ir jāpārdod tad, kad finanšu krīze savā lielajā asumā būs
pārvarēta? Mums ir atkal nepieciešams dzirdēt no premjera argumentāciju – kāpēc
gada laikā? Mēs jau daudz vairāk varētu uzticēties premjeram, ja Latvija diemžēl
nebūtu izgājusi cauri rūgtajai privatizācijas laiku pieredzei, kad jebkurš
uzņēmums, kuru bija plānots privatizēt, vispirms tika novājināts, tika mākslīgi
pazemināta tā vērtība, un pēc tam par sviestmaizi privatizēts. Šī, protams, nav
privatizācijas shēma, bet, kā esam dzirdējuši pirms kāda laika, tad „Parex”
galvenie akcionāri vēlējās šo banku pārdot, bet tika piedāvāta, viņuprāt,
nesamērīgi zema cena, tāpēc šis darījums nenotika, bet mēs apmēram zinām šos
simtus miljonu, par kādiem šis darījums bija plānots.
Tad ir jautājums: ja šodien tiks atrasts stratēģiskais investors,
cik reižu zemāka būs šī pārdošanas cena? Protams, valdība jau var nākt ar labo
dāvanu, cik liels ieguvums būs budžetam no šīs pārdošanas, bet es baidos, ka
krīzes apstākļos tas būs nesamērīgi mazs. Šeit atkal ir jādzird argumentācija.
Pretējā gadījumā, es domāju, dažādām spekulācijām, šaubām un baumām par šo
gadījumu, par šo darījumu sabiedrībā netiks darīts gals.
Godātie kolēģi, es jūs vienkārši aicinu, atbalstot šo
pieprasījumu, dot premjeram iespēju sagatavoties un uz visiem šiem būtiskajiem
jautājumiem atbildēt Saeimai un sabiedrībai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es vēršos pie šeit zālē sēdošajiem ārstiem,
jo Latvijas politiskajā situācijā pašlaik ir tā, ka valsts varas galvgalī ir ļoti
daudz ārstu un arī šeit, mani kolēģi dārgie. Un pašlaik publiskajā telpā „Parex
banka” tiek salīdzināta ar slimnieci, kuras slimības vēsture neesot jārāda ārpus
ārsta durvīm sēdošajiem. No vienas puses, es varētu piekrist. Es vakar paskatījos
likumu, kas regulē visu šo lietu, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums
patiešām noteic, ka informācija par bankas likviditātes problēmām, par
maksātnespējas iespējamību un/vai faktisko maksātnespēju ir tā saucamā
ierobežotas pieejamības informācija. Tam var piekrist, un, protams, nav jārunā par
šīm problēmām tirgus laukumā. Taču no paša rīta šajā ārkārtas sēdē, runājot
gan premjera kungam, gan arī finanšu ministram… es domāju, ka ārsti man
piekritīs… viņi nav uzdevuši jautājumu, kāpēc šāda situācija radusies? Kad es
eju pie ārsta, man ārsti vienmēr prasa analīzes, un pēc tam, kad viņi iepazīstas ar
manām analīzēm, tad domā, kāpēc man viena vai otra kaite ir piemetusies. Es gribētu
novēlēt valdībai, pozīcijai, kur arī ir ārsti, padomāt, kāpēc mēs esam šādā
situācijā nonākuši. Jo finanšu ministrs teica: „Visā pasaulē ir slikti, visā
Eiropā ir slikti!” Tam var piekrist. Bet kāpēc mums daudzās jomās ir vissliktāk?
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim, otro reizi.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Man jāatvainojas Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
– tas nav tas Andris Bērziņš. Andris Bērziņš no „Latvijas Ceļa” un Karina
Pētersone no „Latvijas Ceļa” vairākus gadus strādāja „Parex bankas”
uzraudzības padomē. Pašlaik „Parex bankas” meitas uzņēmuma „Parex
AssetManagement” valdē strādā arī bijušais „Latvijas Ceļa” premjers Valdis
Birkavs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Latkovska kungs! Es nebūt neesmu šeit nākusi, lai
nožēlotu šo periodu savā darba pieredzē. Un mēs dzirdējām šodien vairākkārt
kompetentu cilvēku apgalvojumu, ka tik tiešām situācija šajā bankā līdz pat šā
gada oktobrim ir bijusi visnotaļ atzīstama, slavējama un stabila.
Es vēlētos pateikties Latkovska kungam par man veltītiem atzinīgiem
vārdiem, bet man jāatgādina, ka bankas padomes locekļa amata pilnvaras es noliku,
stājoties sabiedrības integrācijas ministres amatā 2006.gadā un pēc tam pildot
deputātes pienākumus Saeimā. Un es tik tiešām negribētu savu kompetenci par augstu
novērtēt. Es gribētu atgādināt, ka mūsu galvenais darbs ir Saeimas komisijās un ka,
protams, jautājumi par „Parex bankas” situācijas stabilizēšanu šodien nebeidzas.
Mēs turpināsim strādāt, un šo savu četru valdības periodu pieredzi un arī,
protams, to pieredzi, svētīgo pieredzi, ko guvu, strādājot pusotru gadu bankas
padomē, es kā deputāte cenšos izmantot, strādājot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijā. Šīs komisijas sēdes ir atklātas, Leiškalna kungs mūs ir aicinājis
otrdien pulksten 10.00 uz sēdi. Mēs izjautāsim un uzklausīsim Finanšu un kapitāla
tirgus komisijas vadību, Latvijas Bankas vadību. Tad arī citiem deputātiem būs
iespēja uzdot savus jautājumus, jo komisijas sēdes ir atklātas.
Aicinu uz darbu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas
vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kalnietes, Seiles,
Šadurska, Laicāna, Lāča, Druvietes, Čepānes, Štokenberga, Pabrika un Agešina
pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par AS „Parex banka”
pārņemšanu valsts īpašumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 2. Pieprasījums noraidīts.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības
sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu…
Saeimas dokuments Nr.3366 – „Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais, galīgais,
lasījums.
Priekšlikumus komisija nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu „Grozījumi
Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš. Lūdzu!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs – 3365.
Komisijā ir saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais
birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par Latvijas valsts karogu””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Dokuments Nr.3364. Komisija saņēma vienu – Juridiskā biroja
priekšlikumu, ko atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs – 3124B. Saņemti divi priekšlikumi.
1. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga priekšlikums,
ko komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
policiju””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs – 3127B. Komisija
nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu akceptēt šos grozījumus otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Radio un
televīzijas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs – 3367. Uz otro lasījumu nav saņemts
neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par
ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.3355. Godājamie kolēģi! Gatavojot dokumentu skatīšanai otrajā
lasījumā, ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš
nosaka, ka Ārlietu ministrija no Latvijas Republikas puses ir atbildīgā. Aicinu
atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu
narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”,
otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.3356. Kā jau liecina
pats dokumenta virsraksts, tad tas ir ārkārtīgi svarīgs gan Latvijas Republikai, gan
Maltas valdībai.
Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs neesam saņēmuši
nevienu priekšlikumu, tādēļ komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par dokumentu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu”, otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Arī līgums „Par Latvijas
Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” ir
izskatīts Ārlietu komisijā, dokuments Nr.3357.
Gatavojot likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam, mēs esam
saņēmuši vienu priekšlikumu. Šo priekšlikumu mums iesniedza frakcijas PCTVL
deputāts Jakovs Pliners. Šā priekšlikuma būtība bija šāda: attiecināt šā
līguma darbību ne tikai uz Latvijas Republikas un Jaunzēlandes pilsoņiem, bet
attiecināt to arī uz Latvijas Republikas nepilsoņiem.
Sakarā ar to, ka šādu priekšlikumu mēs nevarējām iestrādāt jau
parakstītajā līgumā, mēs šo priekšlikumu esam noraidījuši.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par priekšlikumu.
Kā pirmais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamās dāmas un kungi! Piecu
minūšu laikā es centīšos izskaidrot jums, ko tieši vēlas panākt PCTVL ar šo savu
priekšlikumu, vai frakcijai ir tiesības iesniegt šādus priekšlikumus un kādas
pozitīvas vai negatīvas sekas varētu sagaidīt gadījumā, ja šis priekšlikums tiktu
pieņemts.
Kā tas izriet no priekšlikuma teksta, mēs vienīgi uzdodam Latvijas
Ārlietu ministrijai uzdevumu izskaidrot saviem Jaunzēlandes kolēģiem, ka Latvijā
eksistē nepilsoņi, ka šo nepilsoņu ir daudz, ka līguma tekstā par viņiem ir
netaisnīgi piemirsuši un ka pieļauto kļūmi nepieciešams labot.
Vai Saeimai ir tiesības dot valdībai uzdevumus? Protams, un cik
uziet! Tā ir normāla parlamentāra prakse. Piemēram, pēc PCTVL iniciatīvas
grozījumos likumā par pašvaldībām jūlijā parādījās uzdevums Ministru kabinetam
izstrādāt likumu par pašvaldību referendumiem, un, lūk, attiecīgais likumprojekts
novembrī jau tika iesniegts valdībā. Tiesa gan, par nepilsoņiem likumprojektā nav
minēts ne vārda, bet tas jau ir temats atsevišķai sarunai.
Vai šāds uzdevums Ministru kabinetam ietekmē līguma ratifikācijas
termiņus un saturu? Nekādā ziņā! Līgums būs ratificēts, kad mēs un Jaunzēlandes
parlaments par to nobalsosim līgumā noteiktajos termiņos un pēc apmaiņas ar
attiecīgajiem dokumentiem.
Gadījumā, ja mēs likumprojekta tekstā (vēlreiz atkārtošu tiem,
kuri to nekādi nespēj izprast)… ja mēs likumprojekta tekstā, nevis līguma tekstā
pēkšņi uzdotu uzdevumu Jaunzēlandes valdībai, tad šajā gadījumā viņi uztvertu
mūs kā idiotus.
Tādēļ, dāmas un kungi, pēc PCTVL priekšlikuma pieņemšanas
vienīgās sekas būs tās, ka Riekstiņa kungam radīsies vēl viena izdevība aizbraukt
uz Jaunzēlandi brīdī, kad tur sāksies vasara un kad partneri būs īpaši noskaņoti
viņu uzklausīt. Aizbraukt un izstāstīt, ka nepilsoņi nebūt nav kaut kādi ķenguri,
bet arī ir cilvēki, ka uz šiem cilvēkiem ir attiecināma ANO Vispārējā
cilvēktiesību deklarācija, kuras 60.gadadienu mēs kopā ar pārējo pasauli
atzīmēsim nākamajā trešdienā… ka šīs deklarācijas 13.pants garantē katram, bet
ne tikai pilsonim pārvietošanās brīvību bez jebkādas diskriminācijas.
Varbūt jums ir jāpaskaidro, ko nozīmē „pārvietošanās brīvība
bez diskriminācijas”?
Dāmas un kungi! Tas nozīmē, ka vai nu šī brīvība ir visiem, vai
tās nav nevienam. Mēs arī uzdodam Riekstiņa kungam darīt zināmu šo vienkāršo domu
tai valstij, kura atrodas citā zemeslodes pusē, tātad tieši mums zem kājām. Tiesa
gan, Riekstiņa kungam nāksies vienlaikus arī izskaidrot, no kurienes tad šie
nepilsoņi ir cēlušies, kāpēc viņu ir tik daudz un kāpēc viņu skaits pārsvarā
samazinās tikai uz mirstības rēķina. Nu, tas jau nekas, pateiks kaut ko pārliecinošu
par okupāciju, aicinās kolēģus apmeklēt muzeju Rātslaukumā. Ne pirmoreiz būs
jāanulē.
Rezumējot visu iepriekšminēto, atzīmēšu, ka papildu uzdevumu
parādīšanās valdībai nebūt neizjauc un pat neatliek līguma stāšanos spēkā.
Toties šā uzdevuma izpilde padarīs dzīvi Latvijā kaut vai nedaudz atbilstošāku ANO
Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, kuras kārtējo jubileju mēs grasāmies
atzīmēt pēc nedēļas.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Kā nākamais debatēs runā deputāts Jakovs
Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Savā jautājumā par
nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem dažos
divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos, kas gada sākumā tika uzdots
Mārim Riekstiņam, PCTVL paziņoja ministram sekojošo. Citēju: „Latvijas Republikas
Satversmes 98.pantā ir teikts, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas
valsts aizsardzībā. Vairāk nekā 99 procenti no Latvijas pases turētājiem, kuri nav
Latvijas pilsoņi, ir Latvijas nepilsoņi.
Latvijas nepilsoņiem ir ciešas saiknes ar Latviju. Pēc PCTVL
rīcībā esošās informācijas, viena trešdaļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijas
teritorijā. Savukārt pārējie nepilsoņi ilgstoši dzīvo Latvijas teritorijā, un
vidējais nepilsoņu uzturēšanās stāžs Latvijā ir 40 gadi. Tāpat arī Latvijas
Republikas Satversmes tiesa nosprieda, ka, izvēloties pastāvīgo dzīvesvietu ārpus
Latvijas, nepilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā pilsoņiem. Neskatoties uz to,
virknē Latvijas parakstīto starptautisko līgumu ir noteikta atšķirīga Latvijas
pilsoņu un nepilsoņu tiesiskā aizsardzība. Pie tam pastāv līgumi, vienā daļā no
kuriem pilsoņu un nepilsoņu tiesības ir vienādi aizsargātas, savukārt citā daļā
līgumu nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem tiek acīmredzami diskriminēti.”
Citāta beigas.
Sakarā ar augstāk minēto mēs bijām lūguši ministru atbildēt uz
šādiem jautājumiem: ar ko izskaidrojama ministrijas atšķirīgā nostāja, slēdzot
viena tipa līgumus? Vai ministrs uzskata, ka šāda atšķirīga nostāja ir
attaisnojama? Vai ministrija plāno atteikties no iepriekš piekoptās politikas un,
slēdzot jaunus līgumus, paredz vienlīdzīgu tiesību aizsardzību gan Latvijas
pilsoņiem, gan nepilsoņiem? Vai ministrs neuzskata, ka ir nepieciešams labot iepriekš
pieļautās kļūdas un vērsties pie citām līgumus noslēgušajām valstīm ar
priekšlikumu pielīdzināt Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesības attiecībā uz
līguma priekšmetu?
Atbildes uz visiem šiem jautājumiem – turklāt vienīgi negatīvas!
– ir redzamas apspriežamā līguma ar Jaunzēlandi tekstā. Atšķirīgā nostāja tiek
uzskatīta ne tikai par attaisnojamu, bet arī par apsveicamu. Ārlietu ministrija ne
tikai neplāno atteikties no iepriekš piekoptās politikas un labot iepriekš pieļautās
kļūdas, bet – gluži pretēji – šādu politiku padziļina un paplašina.
Tiesa gan, rakstiski ministrs mums atbildēja, ka Latvija, veicot
dialogu par starpvalstu līgumu noslēgšanu, cenšas iekļaut tajos maksimāli
labvēlīgus nosacījumus visiem tās iedzīvotājiem, ņem vērā arī Latvijas
nepilsoņu tiesības un nepieļauj to apzinātu diskrimināciju. Taču, ņemot vērā to,
ka nepilsoņa statusam nav starptautiska analoga (tā raksta ministrs), ministrijai, lūk,
ir grūti izskaidrot ārvalstu partneriem, ko tieši mēs vēlamies.
Spriežot pēc pēdējā laika līgumiem par bezvīzu režīmu un
apmaiņu ar jauniešiem, kas noslēgti ar Kanādu, ASV, Izraēlu un to pašu Jaunzēlandi,
ministrs vai nu melo, vai atklāj pats savu rīcībnespēju. Tādēļ būtu visādi
jāatbalsta Saeimas dotais konkrētais uzdevums Ārlietu ministrijai – tikt skaidrībā
par konkrētiem nepilsoņiem konkrēti Jaunzēlandē.
Aicinu balsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Valērijs
Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man gribētos informēt jūs par to, ko domā
tiesībsargs jautājumā, kuru satur PCTVL frakcijas priekšlikums. Savā atskaitē par
veselu gadu ilgušo pārbaudes lietu saistībā ar pilsoņu un nepilsoņu tiesību 80
atšķirību sarakstu tiesībsargs raksta sekojošo: „Iesnieguma 67.punktā norādāt,
ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir bezvīzu režīms ar 77 valstīm un tikai 30 no tām
nepilsoņi var iebraukt bez vīzas. Analizējot jūsu iesniegumā norādītās
atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, nepieciešams izvērtēt ar
pārvietošanās brīvību saistītos jautājumus gan no starptautisko, gan nacionālo
tiesību viedokļa.
Pārvietošanās brīvība garantēta virknē starptautisko
cilvēktiesību dokumentu – ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO
Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Eiropas Cilvēktiesību
konvencija nosaka, ka, pirmkārt, ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas kādas
valsts teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un tiesības brīvi izvēlēties
dzīvesvietu šajā teritorijā. Otrkārt, ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt
jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti. Treškārt, šo tiesību izmantošanai nedrīkst
noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā
sabiedrībā ir nepieciešami valsts un sabiedriskās drošības interesēs.
Būtiski atzīmēt, ka minētajos starptautiskajos cilvēktiesību
dokumentos tiek garantētas tiesības personām brīvi pārvietoties tās valsts
teritorijā, kurā šīs personas likumīgi atrodas. Šīs tiesības neietver tādas
papildu garantijas kā, piemēram, bezvīzu režīms ar citām valstīm. Līdz ar to no
starptautiskajām saistībām Latvijas Republikai neizriet pienākums nodrošināt
bezvīzu režīmu ar noteiktām valstīm nedz Latvijas Republikas pilsoņiem, nedz arī
nepilsoņiem.”
Tālāk tiesībsargs citē vēstuli, kuru pēc viņa pieprasījuma bija
atsūtījusi Ārlietu ministrija: „Latvijas Republika, slēdzot starptautiskos līgumus,
ņem vērā visu tās iedzīvotāju, tajā skaitā Latvijas nepilsoņu, tiesības un
intereses un nepieļauj to apzinātu diskrimināciju.” Taču, ņemot vērā to, ka
Latvijas Republikas nepilsoņa statuss ir īpašs tiesiskais statuss, kam nav analoga
starptautiskajās tiesībās, rodas situācija, ka otra līgumslēdzēja valsts uzņemas
attiecībā pret Latviju lielākas saistības nekā Latvija, tādējādi izejot ārpus
savstarpīguma principa robežām. Latvija nevar piespiest kādu valsti spert šo soli
pret tās gribu.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates turpinām.
Nākamā runās deputāte Sandra Kalniete.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Droši vien jūs esat neapmierināti, ka redzat mani
šeit trešo reizi šodien priekšā, bet es vienkārši nevarēju atturēties un nerunāt
par deputāta Jakova Plinera priekšlikumu, jo, pirmkārt, man liekas pilnīgi nepareiza
pati pieeja. Jebkuru starptautisko līgumu starp divām valstīm noslēdz ilgstošu
divpusēju sarunu rezultātā. Un sasniegtās vienošanās nav iespējams mainīt tad, kad
šis sarunu process ir noslēdzies. Jo tas nozīmē, ka sarunas ir jāsāk no jauna.
Un es gribētu ieteikt mūsu deputātiem no PCTVL to enerģiju, ko
viņi velta, ikreiz kārtējā Latvijas likumdošanas aktā vai starptautiskajā līgumā
mēģinot atdzīvināt jautājumu par nepilsoņa statusu un viņa tiesībām, veltīt tam,
lai pārliecinātu šos cilvēkus, ka viņu interesēs ir naturalizēties, kā arī
pašiem deputātiem veicināt šo naturalizāciju. Tas ir tieši tas, ko, Plinera kungs,
jūsu frakcija nedara. To mēs redzam gan intervijās presē, gan arī uzņemot partijā
cilvēkus, kas nav Latvijas pilsoņi. Atsaukšanās uz starptautiskajiem ANO paktiem ir
pilnīgi nepamatota tādēļ, ka ikvienai valstij ir tiesības pašai lemt par to, kādu
kustības brīvības režīmu tā nosaka savā teritorijā. Tādas tiesības ir arī
Latvijai. Un tā ir demagoģija – izmantot juridisku terminoloģiju un starptautiskās
tiesības.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo deputāta Plinera priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs
Buzajevs, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Esmu spiests atbildēt bijušajai ārlietu ministrei, kas, atrodoties
opozīcijā, zaudē savu iepriekšējo kvalifikāciju un diemžēl nepareizi traktē
tekstu, kas sastāv no divām rindkopām.
Saeimai ir tiesības uzdot Ministru kabinetam uzdevumu sākt sarunas
par nepilsoņiem, un tas netraucē esoša līguma ratifikāciju nekādā veidā. Ja runā
par tiesībām, tad zināmā mērā Kalnietes kundzei ir taisnība. Bet ir runa ne tikai
par abstraktām tiesībām, bet par tiesībām bez diskriminācijas. Tā ir pavisam cita
pieeja. Un, kā es šeit runāju un esmu spiests atkārtoties, ko tad nozīmē tiesības
bez diskriminācijas – ka šīs tiesības ir vai ka šo tiesību vispār nav? Un pieeja
diskriminācijas jautājumā dažās starptautiskās struktūrās ir pavisam cita nekā
tiesību aizstāvībai vispār.
Saskaņā ar to nekādas procedūras… nav pamata neatbalstīt šo
PCTVL priekšlikumu, un, ja jūs gribat, lai tomēr novērstu acīmredzamo diskrimināciju
Latvijā, tad lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Debates bija mums arī Ārlietu
komisijā. Ārlietu komisijā ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja „pret” šo
priekšlikumu, jo priekšlikums nostādītu tātad neizpildāmā situācijā jau
sagatavoto un parakstīto līgumu starp Latvijas un Jaunzēlandes valdībām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Aicinu nobalsot likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par Latvijas Republikas un
Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”, otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ja jūs atceraties, tad šo
dokumentu – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību
sociālās drošības jomā – pirmajā lasījumā mēs ratificējām šā gada jūnijā,
pēc tam mēs šā likumprojekta tālākvirzību atlikām, līdz Baltkrievijas puse nebija
veikusi paralēlas adekvātas un proporcionālas darbības.
Jāsaka, ka Baltkrievijas puse ir ne tikai pirmajā lasījumā
pieņēmusi, bet viņi ir pieņēmuši šo dokumentu jau arī otrajā lasījumā, un
jāsaka, ka pat Baltkrievijas prezidents to ir izsludinājis par spēkā esošu.
Tādējādi nav nekādu šķēršļu mums nobalsot „par” šo dokumentu otrajā,
galīgajā, lasījumā. Ārlietu komisija vienbalsīgi to ir atbalstījusi.
Aicinu, kolēģi, to izdarīt arī jūs visus!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Bērziņš. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 773/Lp9.
Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šķesters. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Šķesters. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Šķesters. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu
sabiedrību likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Es jau steidzos, priekšnieces kundze….
Tagad strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 3359. Kā sēdes
vadītājas kundze teica, tas ir likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību
likumā”, par kuru atbildīgā komisija ir saņēmusi divus izsvērtus Juridiskā biroja
priekšlikumus.
Tātad 1.priekšlikums – ir atbalstīts.
Un jāteic, ka mēs komisijā neuzdrošinājāmies neatbalstīt arī 2.
– Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Paldies.
Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu,
ņemot vērā to, ka tuvojas laiks pārtraukumam, ir saņemts 5 deputātu iesniegums ar
lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Nē!”) Deputātiem nav iebildumu. Turpinām sēdi bez pārtraukuma.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Eiropas Savienības
struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības
likums”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Sēdes vadītājas kundze! Nosauktais likumprojekts ir izskatīts
atbildīgajā komisijā. Atbildīgā komisija saņēma 30 priekšlikumus, un par katru tai
ir savs viedoklis.
Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. A kur viņi liksies?… 3. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Un tad pati komisija ķērās pie darba un piedāvā jums
atbalstīt 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Ja tas ir darīts, tad mums jāatbalsta arī 6. –
atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Deputāts
Ribakovs ir daļēji atbalstīts 8.priekšlikumā. Tas viss rezultējās atbildīgās
komisijas priekšlikumā ar numuru 9. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 7., 8. un
9.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Paldies.
Tāpat daļēji atbalstīts čaklais deputāts Ribakova kungs, un viņa
priekšlikums ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā ar numuru 11.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10. un
11.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Garas diskusijas bija par deputāta Ribakova
priekšlikumu ar numuru 12. Komisija to neatbalstīja, bet jāteic, ka viņa uzstādījumi
ir realizēti Ministru kabineta noteikumos, kas izriet no šā likuma. Tā ka aicinu
atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 13. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. No tā izriet 14. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Tas jau tagad ir jāatbalsta.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. Paldies.
15.priekšlikumā deputāts Ribakovs nav atbalstīts jau
iepriekšminēto iemeslu dēļ.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 15.priekšlikumu. Debatēs runās
deputāts Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij un cienījamie kolēģi! Pamatojoties uz Eiropas
Savienības regulām, Latvijas tiesību aktiem, programmas dokumentu un atbalstītā
projekta mērķiem, pirmā līmeņa finanšu auditors veic finansējuma saņēmēja
refinansējumam pieteikto izdevumu pilnīgu pārbaudi, jo tieši pirmā līmeņa finanšu
auditors ir tā persona, kas strādā ar refinansējuma pieteicēju un pieņem pamatotus
lēmumus. Tādēļ ir svarīgi noteikt šīs amatpersonas pienākumus un atbildību. Un
sakarā ar to lūdzu atbalstīt 15.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko
piebilst?
K.Leiškalns. Nē, paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta
Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
16. – Ribakova priekšlikums – nav atbalstīts, bet tas izriet no
iepriekš neatbalstītā, līdz ar to vairs nav balsojams… Tas izriet, es atvainojos!
Sēdes vadītāja. Jā, deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Bet par šo tēmu ir domājusi arī atbildīgā komisija
un iesniegusi 17.priekšlikumu, kuru man jālūdz jūs atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Tāpat atbildīgā komisija liek priekšā
18.priekšlikumu, aicinot to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Arī 19. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Es domāju, ka 20.priekšlikums, Ribakova kungs, vairs
nav balsojams. Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu par 20.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas jau nu
būtu jāatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Tāpat strādīgā komisija ir izstrādājusi
22.priekšlikumu, kas attiecas uz 10.pantu. Aicinu jūs atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 23. – Ribakova priekšlikums – gan nav atbalstīts,
bet ir vēl balsojams, ja kāds aicina. (No zāles: „Balsot! Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 23. – deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
24. – krietnā deputāta Ribakova priekšlikums -, manuprāt, nav
balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un 26. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums
attiecībā uz 16.pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Līdzīgi atbildīgā komisija ir pārstrādājusi arī
17.panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams,
aicināšu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Juridiskais birojs nepārprotami atbalstīts komisijā,
un, es domāju, nav iebilžu arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 30. un beidzamais priekšlikums ir no Juridiskā biroja,
to komisija ir vēlīgi atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta 30.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta trešajam
lasījumam saņemti 29 priekšlikumi. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisija tos izskatīja.
1. – Saeimas deputāta Štokenberga kunga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… (No zāles:
„Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Neguva
komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 44, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 4. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Netika
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 6. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 6. un 7.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 9. – deputāta Štokenberga kunga priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 11. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 12. – Saeimas deputāta Štokenberga priekšlikums.
Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 13. – Štokenberga kunga priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 15. – deputāta Štokenberga priekšlikums. Netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dalbiņš. 16. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Komisija atbalsta to savā 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 16. un
17.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to daļēji atbalsta savā 23.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 22. un
23.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 24. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 25. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta savā 26.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un
26.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – guva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 28. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dalbiņš. 29. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.
Pirms turpinām nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanu,
informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcijas lūgumu dot vārdu deputātam Kārlim Šadurskim nolasīt ziņojumu par
balsojuma rezultātiem. Tātad – par balsošanas motīviem.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu vārds deputātam
Kārlim Šadurskim. Jūsu laiks – piecas minūtes.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Frakcijas „Pilsoniskā Savienība” deputāti
neatbalstīja komisijas piedāvāto likumprojektu, jo uzskata, ka, aizstājot visā likuma
tekstā jēdzienu „darba samaksa” ar jēdzienu „darba atalgojums”, uz policistiem,
ugunsdzēsējiem un citiem darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm faktiski
netiks attiecinātas Darba likumā paredzētās sociālās garantijas: bērna
piedzimšanas pabalsti, vidējās izpeļņas aprēķināšana, apmaksa par virsstundu
darbu.
„Pilsoniskās Savienības” frakcija ir informēta, ka Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu dienesta gaitas likuma grozījumi nav apspriesti ar
nozares arodbiedrībām. Uzskatām, ka likuma grozījumu tālāka virzība bija
jāsaskaņo ar policistus pārstāvošajām organizācijām. Pašreizējā redakcijā
pieņemtie grozījumi likumā rada situāciju, kurā policistu, ugunsdzēsēju,
cietumsargu, robežsargu un Drošības policijas darbinieku sociālās garantijas var
kļūt mazākas par tām, kas citām profesijām ir noteiktas Darba likumā. Mūsuprāt,
šis likumprojekts nebija jāpieņem.
Sēdes vadītāja. Paldies. Balsošanas motīvi ir darīti zināmi.
Turpinām darba kārtības izskatīšanu. Kā nākamo izskatām
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne. Lūdzu!
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja biedre un godājamie kolēģi!
Es vienreiz kļūdījos, nosaukdama viņu par kungu… Un es šoreiz atvainojos, tas ir,
par iepriekšējo reizi…
Tā. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi trešajā
lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu””, reģistrācijas numurs 707/Lp9.
Trešajam lasījumam ir iesniegti tikai divi priekšlikumi.
1. – labklājības ministres Ivetas Purnes priekšlikums, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
1.priekšlikumu.
A.Ziedone-Kantāne. Un 2. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Ziedone-Kantāne. Un lūdzu tagad jūs visus atbalstīt likumprojektu
trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu trešajā lasījumā!
A.Ziedone-Kantāne. Es ļoti pateicos, ja būs pozitīvs balsojums.
Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta numurs ir 944/Lp9. Izskatīsim
pirmajā lasījumā.
Likumprojektam ir saistība ar reformu, jo no atsevišķiem pantiem
tiek izslēgti vārdi „rajona padome” un atjaunots vārds „dome”. Tā kā tas ir
diezgan sensitīvs likums un pārejas noteikumu sakarā mums komisijā nebija skaidrs, kas
notiks ar rajonu pašvaldībām piekrītošajām zemēm tajos rajonos, kur ir šie
strīdīgie jautājumi, komisija neprasa piešķirt likumprojektam steidzamību, bet lūdz
atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam šā gada 22.decembri.
Sēdes vadītāja. 22.decembris. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu
iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums
Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta otrajam
lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija likumprojektu izskatīja savā sēdē, un
komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nākamajam
lasījumam – 2009.gada 15.janvāris.
Sēdes vadītāja. Nākamā gada 15.janvāris. Paldies. Priekšlikumu
iesniegšanas laiks ir noteikts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par
pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības
uzraudzību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze!
Te nu ir tā pazudusī avs, kas ir noklīdusi no Spurdziņa komisijas
un atnākusi uz Budžeta komisiju. Tas ir „Grozījums likumā „Par pašvaldību
finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””.
Ir tikai viens priekšlikums – visā tekstā izsvītrot, izslēgt
vārdu „padome” attiecīgā locījumā. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu
nobalsot par likumprojekta steidzamību, pieņemt to pirmajā lasījumā un, lai
netērētu papīru un tinti, uz vietas arī otrajā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms mēs balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies.
Komisijas vārdā aicinu nekavējoties nobalsot arī par tā
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs
šodien skatām šo likumprojektu arī otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Reliģisko
organizāciju likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu Nr.973/Lp9 – „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.
Atbildīgā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nolēmusi konceptuāli
atbalstīt to, kā arī lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jāizlemj jautājums par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Par pirmo lasījumu debatēs pieteicies deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko balsojums
parādīja to, ka diemžēl opozīcija runā vienu, bet dara otru. Mēs šodien
dzirdējām tik daudz skaistu vārdu par to, ka nepieciešams strādāt kopā, ka ir
nepieciešams krīzes laikā būt vienotiem, solidāriem, un, varētu teikt, šis
likumprojekts ir tas, kas noslēdz 10 gadu ilgo, smago un grūto periodu, kurā dažādās
valsts iestādēs, Ministru kabinetā, Saeimā ir veikts šis titāniskais darbs, proti,
ir sakārtotas valsts un Baznīcas attiecības. Divu gadu garumā Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija ir diskutējusi ar Tieslietu ministriju par nepieciešamību
reorganizēt Reliģisko lietu pārvaldi, un jūs zināt, ka mēs kā atbildīgā komisija
vienmēr esam nostājušies tradicionālo reliģisko organizāciju pusē, ieklausījušies
to viedoklī un esam bijuši pret šāda veida grozījumiem.
Pēc divu gadu ilgas cīņas mēs esam tomēr panākuši to, ka
Tieslietu ministrijas ierēdņi ieklausās reliģisko organizāciju teiktajos vārdos. Tad
mēs arī kā komisija esam atbalstījuši to viedokli.
Es gribu teikt, ka šodien ir liela diena ne tikai Latvijas
Pareizticīgajai Baznīcai, kas ar 59 deputātu atbalstu dabūja šo svētku dienu Svētku
dienu reģistrā, arī iespēju varbūt kādreiz nākotnē atzīmēt kā svētku dienu
pēc savas ticības pārliecības.
Un es gribu teikt visiem tiem deputātiem, it īpaši opozīcijas
deputātiem, ka Latvijai ir saistoši daudzi normatīvie akti, kurus jūs piesaucat un
mīlat citēt, bet kurus es šajā brīdī necitēšu, tikai teikšu, ka tie ir Latvijai
saistoši. Proti, tā ir ANO Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas,
kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskaušanu; ANO Rezolūcija par uz reliģiju
un pārliecību balstītas visu veidu neiecietības un diskriminācijas izskaušanu;
Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Rekomendācija par reliģisko iecietību
demokrātiskā sabiedrībā; tās pašas Padomes Rezolūcija par vārda brīvības un
reliģiskās piederības respektēšanu; tāpat arī par zaimošanas, reliģisko
apvainojumu, naidīgu izteikumu, kas vērsti pret personām to reliģiskās piederības
dēļ, izskaušanu.
Ne velti šā gada 21.oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas
63.sesijā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs savā ziņojumā „Cīņa
pret reliģisko difamāciju jeb zaimošanu” norādīja un ar bažām atzīmēja to, ka
pasaulē pieaug kristianofobija, islāmofobija un jūdofobija.
Es gribu teikt: mūsu parlamentā mēs bieži vien dzirdam šos
neapdomīgos izteikumus par otra cilvēka ticību. Tos mēs dzirdējām arī
iepriekšējā sasaukuma parlamenta laikā. Šī parlamenta laikā, paldies Dievam, tas ir
beidzies. Tas nozīmē to, ka mēs kā deputāti esam garīgi izauguši.
Likumprojekti, kurus mēs pieņēmām, speciālie Baznīcu likumi, arī
lielā mērā norāda uz to, ka mēs esam sapratuši: ticības piederība vai arī cīņa
par Baznīcas tiesībām nav vienas partijas monopols, tas ir katra cilvēka un katra
deputāta pienākums, patiesībā valstij un Baznīcai ir viens kopīgs mērķis: radīt
apstākļus, lai cilvēks dzīvotu tādā sabiedrībā, kas nodrošina viņa garīgo un
fizisko labklājību. Tāpēc mēs kalpojam vienam kopējam mērķim. Un tieši tādēļ
šie grozījumi likumā ir ļoti nepieciešami.
Pirmkārt, tādēļ, ka Reliģisko lietu pārvalde tiks sadalīta
divās daļās: viena funkciju daļa tiks nodota Tieslietu ministrijai, tādējādi
samazinot birokrātisko aparātu, otra daļa tiks nodota Uzņēmumu reģistram. Vēl jo
vairāk es gribu uzteikt to, ka minētajā likumprojektā, ko izstrādājusi Tieslietu
ministrija, ir īpaši izcelta viena būtiska institūcija, kura ir darbojusies ilgu laiku
(to 2001.gadā nodibināja toreizējais Ministru prezidents Andris Bērziņš, vēlāk ir
sekmīgi vadījuši Ministru prezidenti Einars Repše, Indulis Emsis, Aigars Kalvītis un
tagad – Ivars Godmanis), proti, Garīgo lietu padome.
Kādēļ Garīgo lietu padome ir vajadzīga? Mīļie deputāti,
atcerēsimies, ka mēs dzīvojam valstī, kas ir multikonfesionāla! Un, ja paskatāmies
statistikā vien, redzam to, ka mums ir 1188 reliģiskās organizācijas. Piemēram, pēc
statistikas datiem, uz 2008.gada oktobri mums ir 250 Romas katoļu draudzes, 301
luterāņu draudze, 119 pareizticīgo draudzes, 69 vecticībnieku draudzes, 93 baptistu
draudzes, 51 septītās dienas adventistu draudze, un šo sarakstu varētu turpināt. Un
tomēr mēs dzīvojam harmonijā un mierā. Mēs zinām, ka ir valstis, kurās ir tikai un
vienīgi divas konfesijas, bet nemitīgi notiek asinsizliešanas, valda savstarpējs
naids.
Mīļie deputāti, es gribu jūs aicināt apzināties to svētību un
to vērtību, kādā mēs dzīvojam, un es gribu pateikties visiem tiem deputātiem, kuri
ir atbalstījuši un atbalstīs sekmīgu valsts sadarbību ar Baznīcām. Es gribu teikt,
ka labāk ir ieklausīties Baznīcu vadītāju viedokļos, pirms notiek kādas sadursmes
vai konflikti, nekā pēc tam cīnīties ar sekām. Un uz to es gribu aicināt jūs arī
šodien, mīļie deputāti. Ne tik daudz debatēt un diskutēt par negācijām, ne tik
daudz meklēt skabargas, kā Kristus saka un māca mums arī savā Kalna sprediķī:
„Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?”
Cienījamā opozīcija! It īpaši jūs, „Jaunais laiks”, kas
zvērējāt Doma baznīcā ievērot kristīgos principus, ievērojiet tos arī savā
dzīvē! Adventa laiks māca mums vispirms palūkoties pašiem uz sevi. Nu negribēju es
to teikt, bet tomēr pateikšu, ka ir arī atsevišķas personas, kas ir vainīgas pie
atsevišķu banku sabrukuma un tūkstošiem cilvēku ciešanām, un arī šīs personas
sēž šeit pat, Saeimā. Kā kristīgs cilvēks es tās nenosaukšu, bet jūs paši
zināt, kuras tās ir. (No zāles: „Nē! Nezinām!”) Neizmantosim šo tribīni
ļaunprātīgi.
Sēdes vadītāja. Šmita kungs, mēs runājam par Reliģisko
organizāciju likumu.
J.Šmits. Tieši tā. Tas arī ir šis jautājums par Reliģisko
organizāciju likumu. Un tieši tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šos
likuma grozījumus. Salikt kopā savus prātus un domas un šā gada beigās pielikt
punktu šim procesam, lai beidzot valsts un Baznīca būtu patiesi nošķirta viena no
otras, kā to vēsta mūsu Satversme. Un arī no otras puses, – lai mēs beidzot varētu
dzīvot mierā un harmonijā savā valstī. (Zālē aplausi, ovācijas.)
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
J.Šmits. Paldies, kolēģi, par vienoto atbalstu un ieklausīšanos.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Šmita kungs, nosakiet priekšlikumu
iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
J.Šmits. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada
9.decembris. Un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā –
18.decembrī.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
9.decembris, izskatīšana – 18.decembra sēdē. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Izskatāmā
dokumenta numurs ir 3281. Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi grozījumu Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā. Šis grozījums paredz, ka maksa par navigācijas
pakalpojumiem tiek noteikta pēc tāda paša principa kā pārējiem Jūras
administrācijas sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Komisija likumprojektu lūdz atzīt par
steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!
Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta
otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.decembris,
izskatīšana – 11.decembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 8.decembrim,
izskatīšana – 11.decembrī. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3370
– „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums.
Uz otro lasījumu ir saņemts viens – Juridiskā biroja
priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
M.Ārbergs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu arī jūs atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
11.decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad 11.decembris. Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.3371 – likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas iesniegts
izskatīšanai otrajā lasījumā.
Kopumā ir saņemti 46 priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais
sekretārs Vitālijs Aizbalts. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums arī ir iesniedzis parlamentārais
sekretārs Vitālijs Aizbalts. Un arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis minētais parlamentārais
sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un formulējusi 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 3. un
4.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 5.priekšlikumu.
Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Piedāvātais
priekšlikums, naudas soda par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā apmēra
paaugstināšana divarpus reizes, – tā nebūt nav pašas Juridiskās komisijas vai
Satiksmes ministrijas iniciatīva. Tā ir reakcija uz pašvaldību un pirmām kārtām
Rīgas domes rīcību.
Pilsētas tēvi pēc neilgām svārstībām paaugstināja braukšanas
tarifu no 20 līdz 30, bet pēc tam pat līdz 40 santīmiem. Viņiem par aizstāvību
varētu teikt, ka viņi tomēr bija daudz mērenāki nekā deputātu vairākums
Juridiskajā komisijā, kas grib paaugstināt sodus divarpus reizes.
Dāmas un kungi! Galīgo lēmumu par biļešu cenas paaugstināšanu
pieņem nevis pati dome, bet gan Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija,
kuras sastāvā ir 13 cilvēku – seši ierēdņi un septiņi deputāti.
Kā jūs varat noprast, visi ierēdņi pauž valdošā vairākuma
gribu, un šis valdošais vairākums pēc sava sastāva ir tāds pats kā valdība. Lūk,
jums jau ir sešas balsis „par” pagājušā gada 5.novembra komisijas sēdē.
No septiņiem deputātiem tikai divi balsoja „par” – Požarnova
kungs no TB/LNNK un Pīkas kundze no Tautas partijas. Trīs tautas kalpi bija „pret”
– Zvirbuļa kungs no „Jaunā laika”, Deniss Gorba – no PCTVL un Ivans
Ivanovs – no „Dzimtenes”. Vēl divi – „Saskaņas Centra” frakcijas
vadītājs Kameņeckis un Jaunupa kungs no „Jaunā laika” – balsošanā
nepiedalījās.
Nu bet mums, dāmas un kungi, Kārtības rullis neļaus slēpties aiz
ierēdņu platajām mugurām. Tātad nobalsosim un pārbaudīsim, kurš tad no šeit
klātesošajiem ir tautas kalps, bet kurš iedomājas, ka viņš ir vergturis.
Aicinu balsot „pret” šo cilvēkiem nedraudzīgo priekšlikumu, ko
iesniegusi ministrija, kuru kontrolē viskristīgākā un dievticīgākā partija –
Latvijas Pirmā partija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Dz.Rasnačs. Jā, komisija atbalsta 5.priekšlikumu, respektīvi, to
personu sodīšanu, kuras brauc bez biļetes un kuru dēļ tiek nodarīts kaitējums tiem
cilvēkiem, kas iegādājas biļeti.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikumu Nr.5! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 5, atturas – 14.
Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas komisijai šķita pārāk bargs,
tāpēc komisija to atbalstīja daļēji un formulēja kā 7. – Juridiskās komisijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un
7.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts, un tas ir pilnībā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu arī ir iesniedzis Vitālijs Aizbalts.
Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu arī ir iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts, un arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Dz.Rasnačs. Arī 11. – Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikumu – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Rasnačs. Taču 12. – Vitālija Aizbalta priekšlikumu – un 13.
– Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi daļēji un formulējusi
tos kā komisijas priekšlikumu – 14.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 12., 13.
un 14.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. Tāpat, ja runājam par 15. un 16.priekšlikumu, abi –
gan Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta, gan Juridiskā
biroja priekšlikums – ir atbalstīti daļēji un formulēti kā 17. – Juridiskās
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15., 16.
un 17.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 18. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 19. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 20. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Rasnačs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Dz.Rasnačs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 28. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Un tāpat 29. – daļēji, arī 30., 31. un 32., un rezultātā ir
izveidots ļoti apjomīgs 33. – Juridiskās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28., 29.,
30., 31., 32. un 33.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. Redakcionāls precizējums ir par 149.37 pantu.
Tas acīmredzot nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 34.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir
formulēts 35. – Juridiskās komisijas precizētajā redakcijā. Tātad 34. –
atbalstīts daļēji, 35. – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 34. un
35.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. Tāpat ir ar 36. un 37.priekšlikumu.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un
iekļauts 37. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 36. un
37.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 38. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 39. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 40. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Tāpat 41. – Vitālija Aizbalta priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 42. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Tāpat arī viņa 43.priekšlikums…
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. …Un arī minētā parlamentārā sekretāra
44.priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 45. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. Un visbeidzot 46. – Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minētā
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 5, atturas – 10. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka 14.decembri. Aicinu šajās 10 dienās
Satiksmes ministriju un Juridisko biroju vienoties un izdarīt vēl līdz galam
nenoformulētās lietas. Līdz ar to šā gada 14.decembris varētu būt priekšlikumu
iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada
14.decembrim. Paldies.
Dz.Rasnačs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Latvijas
Sarkanā Krusta likums”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Prezidija locekļi! Kolēģi! Sociālo un darba lietu
komisija likumprojekta „Latvijas Sarkanā Krusta likums” otrajam lasījumam saņēma
13 priekšlikumus un izdarīja vairākus redakcionālus precizējumus likuma atsevišķos
pantos. Pirmais redakcionālais precizējums attiecas uz 1.pantu.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko
komisijas vārdā vēstīju jau pirmā lasījumā laikā. Ir izslēgts 4.pants, attiecīgi
mainot turpmāko numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Barča. 4. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums. Diemžēl
nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Barča. Redakcionāli ir precizēts 5. (nu jau pēc jaunās
numerācijas) pants.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret precizējumiem.
A.Barča. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Redakcionāli ir precizēta jaunā 7.panta redakcija.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Barča. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Arīdzan 8.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts komisijas sēdē.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Barča. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iestrādāts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un
10.priekšlikumu.
A.Barča. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, un
papildus izdarīti arī redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot
par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina noteikt par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2009.gada 9.janvāri.
Sēdes vadītāja. Nākamā gada 9.janvāris. Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Uz otro
lasījumu saņemti četri priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
M.Ārbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 2008.gada
11.decembris.
Sēdes vadītāja. 11.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par nacionālās sporta
bāzes statusu”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar dokumentu
Nr.3379.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā -, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un
5.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 8. – deputātu Klementjeva un Orlova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Dz.Ābiķis. 9. – deputātu Klementjeva un Orlova priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 13. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 14. – Juridiskās biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 18.priekšlikumā -, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17. un
18.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tas ir iekļauts 21.priekšlikumā.
Dz.Ābiķis. 20. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts un iekļauts komisijas
priekšlikumā – 21.priekšlikumā -, kas atbildīgās komisijas redakcijā arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 19., 20.
un 21.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 23. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24., 25.
un 26.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Jā, piekrīt… Arī 25. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā, atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Komisija piekrīt… deputāti piekrīt komisijas
viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Paldies.
29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Savukārt pārejas noteikumi ir redakcionāli precizēti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs balsot par likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 2009.gada 20.janvārim.
Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu, datumu.
Dz.Ābiķis. Nākamā gada 20.janvāris.
Sēdes vadītāja. Nākamā gada 20.janvāris. Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu
likumā”, otrais lasījums. Iesniegti 112 priekšlikumi.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 3384.
Nesatraucieties, godātie deputāti, ka ir 112 priekšlikumi. Liela
daļa no tiem ir redakcionāli priekšlikumi un galvenokārt skar jautājumus par tehnisko
un drošības joslu izveidošanu.
Un tātad ķersimies pie darba.
1.priekšlikums – ierosina Seile un Čepāne. Ir atbalstīts daļēji
un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Tāpat atbalstīts ir arī 3. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 4.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija
sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas pārstāvjiem un pārējo ministriju speciālistiem. Tas ir termina
„palīgēka” definējums. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Nākamo priekšlikumu – 6.priekšlikumu – iesniedzis vides
ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to neatbalstīja, bet Vējoņa kungs, ņemot vērā
redakcijas, kas ir izveidotas darba grupās un komisijā, atsauca savu 6.priekšlikumu
rakstiski.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav izskatāms.
A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Šis
priekšlikums ir ļoti būtisks, jo uzlabo apstākļus dīķu īpašniekiem un citu rakto
mākslīgo ūdensobjektu īpašniekiem, dodot iespēju nelielo dīķu malā uzcelt
pirtiņu vai kādu citu objektu, un šā objekta lielums, kuram nenosaka aizsargjoslu, ir
noteikts ne lielāks par 0,1 hektāru. Tas nozīmē, ka, piemēram, pie dīķa, kura
garums ir 20×50 metri, savu pirtiņu uzbūvēt varēs. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 8.priekšlikums. Tas ir precizējošs. Precizē jaunu
ekspluatācijas aizsargjoslu nosaukumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir
saskaņā ar izmaiņām citos likumos. Šeit likumā ir arī precizējums, kas regulē
autoceļu statusu. Gan 9., gan 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
9.priekšlikumu un neiebilst arī pret 10.priekšlikumu.
A.Seile. 11.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas
redakcionāli sakārto atsauci uz 14.panta otrās daļas punktiem. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tikai redakcionāls
precizējums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 13.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un izveidojusi to
kā 25.priekšlikuma daļu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. Tas pats ir arī ar 14.priekšlikumu, kurš iekļauts 25. –
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 15.priekšlikums – līdzīgi. Iesniedzis Juridiskais birojs,
un arī šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Tāpat 16.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts
25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Un 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 18.priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts
25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 19.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Precizē
pirmā lasījuma redakciju. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Precizē panta
nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. 21.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis
priekšlikums izslēdz dažādus saīsinājumus, kurus var arī pārprast. Tāpēc lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 22.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 23.priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Šo priekšlikumu
iesniedza Ministru prezidents Godmanis. Komisija to ir iestrādājusi nedaudz precizētā
redakcijā kā 24.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt arī 24.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. un
24.priekšlikumu.
A.Seile. Un, lūk, visbeidzot arī sarežģītais – 25.priekšlikums,
kurā visi iepriekš minētie priekšlikumi tika jau atbalstīti. Tas ir izveidots kā
23.panta otrā daļa un runā par aizsargjoslām ap optiskiem teleskopiem un
radioteleskopiem. Lūdzam atbalstīt.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 26.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā
komisija. Tas precizē objektu nosaukumus. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 27.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 28. un 29.priekšlikums. Arī precizē objektu nosaukumus.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi objektu
nosaukumus. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 31.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 32.priekšlikums. Arī redakcionāls precizējums. Komisija
lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 33.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 34.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam
Saeimas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 35.priekšlikums par objektu nosaukumiem tiek paplašināts
saistībā ar gāzes regulēšanas punktiem. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 36.priekšlikumu komisija ir izveidojusi, izslēdzot
likumprojektā piedāvāto redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 37.priekšlikums. Faktiski redakcionāls. Iesniedzis
Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 38.priekšlikums. Komisija sakārto atsauces uz panta daļām.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 39.priekšlikums. Izslēdz saīsinājumus. Komisija lūdz
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 40.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls
labojums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 41.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 42.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir par
papildinājumiem un atsaucēm uz Teritorijas plānošanas likumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 43.priekšlikums, ko iesniedza Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Bergholcs, daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Tāpat daļēji atbalstīts arī 44. – vides ministra
Vējoņa priekšlikums. Komisija šos abus priekšlikumus apvienojusi un izveidojusi
45.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 46.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza deputātes Seile
un Čepāne, un tas visā tekstā, arī turpmākajā, aicina aizstāt vārdkopu „objekta
valdītājs” ar vārdiem „objekta īpašnieks vai valdītājs”. Turpmāk es to vairs
nekomentēšu, jo tas ir atbalstīts šajā redakcijā. Lūdzam arī jūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 47.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 48.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts
51.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 49.priekšlikumu iesniedza Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Bergholcs. Komisija atbalstījusi daļēji un iekļāvusi
51.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Tāpat arī 50.priekšlikumu, ko iesniedza vides ministrs
Vējonis, komisija atbalsta daļēji un 51.priekšlikumā izveidojusi redakciju, kurā
apvienots 49. un 50.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 52.priekšlikums. Atkal runājam par vārdu „objekta
valdītājs” aizstāšanu ar vārdiem „objekta īpašnieks vai valdītājs”.
Komisija atbalstījusi un iekļāvusi 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 53.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts
54.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 54.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, par
diviem iepriekšējiem priekšlikumiem izsakot viedokli, tos daļēji atbalstot. Lūdzu
atbalstīt 54.priekšlikuma redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 55.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi daļēji, iekļāvusi
nākamajā – 56.priekšlikumā, kuru sagatavojusi komisija. Lūdzu atbalstīt 56. un
daļēji 55.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 57.priekšlikums precizē pašvaldību pienākumus, tajā
runāts par to, kādā veidā iesniedzami dati par aizsargjoslām Valsts zemes dienestam.
Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 58.priekšlikums ierosina šajā vietā izslēgt likumprojekta
17.pantu, jo par meliorācijas objektiem mēs runāsim tālākajos pantos, kādā citā
vietā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 59.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. To iesniedza
vides ministrs Vējoņa kungs. Tas atkal attiecas uz jautājumu par objekta īpašniekiem
vai valdītājiem. Un mēs jau esam atbalstījuši vairākās vietās to, ka
„īpašnieks” jāaizstāj ar jēdzienu „īpašnieks vai valdītājs”.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 60.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, tāpat
arī 61.priekšlikumu. Tie ir redakcionāli priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 62.priekšlikums. Tātad esam gandrīz jau pusē šim
likumprojektam.
62.priekšlikumu ir iesniedzis ministrs Vējoņa kungs. Tas ir par
līdzīgu diskusiju, kāda ir par objekta valdītāju. Komisija to nav atbalstījusi, bet
izteikusi šo redakciju 63.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 64.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir
redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 65.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija
atbalstījusi daļēji un izveidojusi 66.priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 67.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Un
komisija ir izveidojusi citu priekšlikumu – 68., kurā precizē šos pašus jēdzienus.
Tātad 67.priekšlikums nav atbalstīts, komisija izveidojusi 68.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 69.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstu 69.priekšlikumam,
kurā runāts par jēdzienu „palīgēkas”.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 70.priekšlikums. Atbildīgā komisija precizē institūciju,
ar kuru būtu jāsaskaņo meliorācijas būves. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 71.priekšlikums. Komisija ir redakcionāli precizējusi
36.panta pirmo daļu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 72.priekšlikumā atbildīgā komisija atgriežas pie vecā
jēdziena „krasta kāpu aizsargjosla”, jo likumprojektā bija ierosinājums nosaukt
krasta kāpu aizsargjoslu vienkārši par krasta aizsargjoslu. Debatēs ar speciālistiem
konstatējām, ka tomēr ir jāsaglabā vecais nosaukums – „krasta kāpu
aizsargjosla”. Tātad lūdzu atbalstīt 72.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 73.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi
75.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 74.priekšlikumu iesniedzis deputāts Deņisovs. Komisija to
neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 75.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Paldies.
76.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir tikai
redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 77.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas precizē
atsauces uz panta daļām. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 78.priekšlikums. Redakcionāls, iesniedzis Juridiskais
birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Tālāk ir 79.priekšlikums. Juridiskais birojs ir izteicis
šo priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi 89.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 80.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un
arī šo priekšlikumu komisija ir iekļāvusi tādā kopēji izveidotā priekšlikumā
– 89.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 81.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis
priekšlikums arī iekļauts 89.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Un arī 82. un 83. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir
iekļauti šajā nākamajā priekšlikumā – 89.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Tālāk – 84.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas
ministrijas parlamentārais sekretārs. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts,
iekļauts 85.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Te bija runa par meliorāciju. Komisija lūdz atbalstīt
85.priekšlikumu, kurā šī redakcija ir pilnveidota.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 86.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza Zemkopības
ministrijas parlamentārā sekretāre Silaraupa. Tas ir atbalstīts daļēji, komisija ir
precizējusi šo priekšlikumu un lūdz atbalstīt 87. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 88.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis
priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 89.priekšlikums. Tajā tika apkopoti jau iepriekš minētie
dažādu ministriju pārstāvju izteiktie priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstu
89.priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 90.priekšlikums. Iesniegusi komisija un lūdz Saeimu
atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 91.priekšlikums. Iesniegusi komisija. Tā precizē objektu
nosaukumus. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Komisija ir iesniegusi 92.priekšlikumu un tāpat arī
93.priekšlikumu. Lūdzam atbalstu 92. un 93.priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 94. un 95.priekšlikums. Faktiski šie ir redakcionāli
priekšlikumi, kurus sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam abus atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 96.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Praktiski
tas ir redakcionāls priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš jau nobalsotajiem
priekšlikumiem. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 97.priekšlikums. To iesniedzis Ministru prezidents Ivars
Godmanis. Tas ir daļēji atbalstīts un ar nelieliem papildinājumiem iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā – 98.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Un 99.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents. Tas ir
par iespējamām aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un darbībām tajās.
Komisija ir atbalstījusi vienprātīgi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 100.priekšlikums. Beigas ir tuvu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mazliet klusāk! Man liekas, ka
nupat deputāte Seile pati vairs nedzird, ko viņa saka.
A.Seile. Paldies, Daudzes kungs, par palīdzību, bet Leiškalnu es
nevaru skaļumā pārspēt, pat pie mikrofona ne…
Tātad 100.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 101.priekšlikums, kuru iesniedza Seile un Čepāne, ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 103. priekšlikumā. Un šajā priekšlikumā ir
iekļauts arī 102. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 103.priekšlikumu ir sagatavojusi, balstoties uz šiem
iepriekšējiem priekšlikumiem, atbildīgā komisija; izveidoja savu redakciju. Lūdzu
atbalstīt 103.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 104.priekšlikums. Iesniedzis vides ministrs Vējonis.
Daļēji atbalstīts un iestrādāts 105. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 106.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir
par panta daļas izslēgšanu. Lūdzam atbalstu!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un 107.priekšlikumu vides ministrs Vējonis rakstiskā
iesniegumā komisijai atsauc.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Principā jau viņi arī
nevar iebilst, jo tas ir atsaukts.
A.Seile. 108.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza Juridiskais
birojs. Tas ir par pārejas noteikumiem, un komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 109.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 110.priekšlikumu iesniedzis Ministru prezidents Godmanis.
Komisija vienprātīgi atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 111.priekšlikumu iesniedza komisija un lūdz Saeimas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 112.priekšlikums arī izslēdz vienu daļu no pārejas
noteikumiem, kuri ir sakārtoti citādā secībā. Lūdzam atbalstīt 112. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Godātie deputāti! Jūs varbūt pat nepamanījāt, bet tas
bija pēdējais priekšlikums. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Seile. Godātie deputāti! Man jāsaka tāpat, kā Ābiķis mums
parasti saka: paldies par vienprātīgu atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2009.gada 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī”. Šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniegusi Juridiskā komisija.
Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts pēc
būtības izdara papildinājumu pārejas noteikumos, papildinot tos ar jaunu punktu,
proti, šajā likumprojektā tiek novērsta pretruna, kāda šobrīd mums ir, un tiek
pabeigts darbs, ko deputāti uzsāka, pieņemot likumu „Par valsts budžetu
2009.gadam”, kurā nolēma, ka deputātu algas paliek nemainīgas – tādas, kādas
tās bija šajā gadā, tādas būs arī nākamajā gadā.
Un, tā kā šajā sakarā tieši tāpat mēs to darījām pirms gada,
papildinot Saeimas kārtības rulli ar pārejas noteikumu, kuru jūs varat atrast šajā
grāmatiņā, analoģisks ir jaunais pārejas noteikums, kas attiecas uz 2009.gada
atalgojumu.
Juridiskā komisija to ir atbalstījusi pilnīgā vienprātībā,
tāpat kā lēmumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu jūs atbalstīt
komisijas lēmumu un noteikt, ka likumprojekts ir steidzams.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
V.Muižniece. Tāpat lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un datumu, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.
V.Muižniece. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 8.decembris, līdz
pulksten 17.00. Izskatīšana – 11.decembra sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija, lai novērstu
nelielas pretrunas slimības pabalstu un bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanā, piedāvā
likumprojektu, kuru aicinu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
jābalso par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu!… Es atvainojos! Lūdzu zvanu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un datumu, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana – 8.decembris, likumprojekta
izskatīšana otrajā lasījumā – 11.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””,
pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Komisija atkal lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Grīnblats. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad
likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē galīgajā lasījumā.
M.Grīnblats. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 8.decembrim. Otrais
lasījums – 11.decembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas darba kārtība
izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (LPP/LC), Ingrīda Circene, Juris Dobelis, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis,
Imants Kalniņš, Artis Kampars, Sarmīte Ķikuste, Jānis Reirs, Anna Seile, Jānis
Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Dzintars Zaķis.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2008.gada 4.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 17.sēde
2008.gada 4.decembrī
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2008.gada 4.decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Karina Pētersone.
Sēdes vadītāja. Godātie klātesošie! Sākam Saeimas 4.decembra
sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Kā pirmo izskatām deputātu
Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova un Buhvalova jautājumu kultūras ministrei
Helēnai Demakovai.
Dodu vārdu ministres kundzei atbildes sniegšanai. Jūsu laiks –
divas minūtes.
H.Demakova (kultūras ministre).
Tātad, valsts nozīmes… Godājamais Saeimas Prezidij! Godātais
Buzajeva kungs! Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis. Rīgas Brāļu kapu ansamblis – valsts nozīmes mākslas
piemineklis – pieder Rīgas pašvaldībai.
Rīgas pašvaldība nodevusi Brāļu kapu ansambļa apsaimniekošanas
funkcijas pašvaldības aģentūrai „Rīgas pieminekļu aģentūra”, kas saskaņā ar
Rīgas domes 2004.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.97 apstiprināto Rīgas pašvaldības
aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūras” nolikumu veic šā pieminekļa
pārvaldīšanu, tajā skaitā restaurāciju, saimniecisko uzturēšanu, un kārto
dokumentāciju.
Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību paredz, ka Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija īsteno valsts kontroli kultūras
pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu
uzskaiti, bet saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 11.pantu
kultūras pieminekļa saglabāšanas pienākums gulstas uz tā īpašnieku, tātad Rīgas
domi tās Rīgas pieminekļu aģentūras personā.
Attiecībā uz Voldemāra Veisa, kas Rīgas Brāļu kapos apglabāts
1944.gadā, 20.gadsimta deviņdesmitajos gados atjaunoto kapu plāksnīti secināms, ka
tā atjaunota atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē kultūras pieminekļa
restaurāciju un saglabāšanu. Plāksnītes uzstādīšana ir saistīta ar karavīra
apbedīšanas faktu šajā teritorijā. Kultūras ministrijas rīcībā nav informācijas
par to, kas pieņēmis lēmumu par Veisa apbedīšanu Rīgas Brāļu kapu teritorijā.
Saskaņā ar likuma „Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas
Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem” 2.pantu
Latvijas Republikai ir pienākums nodrošināt savā suverēnajā teritorijā vācu puses
karā kritušo personu apbedījuma vietu aizsardzību un karā kritušo mūžīgās
atdusas tiesības.
Sēdes vadītāja. Ministres kundze, vai jums būtu papildu laiks
vajadzīgs, jo šobrīd divas minūtes ir pagājušas?
H.Demakova. Nē, es labprāt atbildētu uz Buzajeva kunga jautājumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai Buzajeva kungam… Vai jūs vēlaties izmantot jūsu iespēju uzdot
kādu papildjautājumu?
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies.
Ļoti interesanta rakstveida un mutvārdu atbilde, bet es tomēr esmu
spiests uzdot divus papildjautājumus.
Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds deputātam Buzajevam papildu
jautājumu uzdošanai. Jūsu laiks motivācijai – viena minūte.
V.Buzajevs. Pirmais jautājums ir iekļauts pamatjautājumā, un mēs
gribējām tomēr zināt ministres viedokli. Vai Benito Musolīni, kas iemūžināts mūsu
svētajā vietā, tiešām ir fašists un kara noziedznieks, vai ne?
Sēdes vadītāja. Lūdzu – vārds ministres kundzei atbildes
sniegšanai.
H.Demakova (kultūras ministre).
Vienīgais nolūks, uz kuru iespējams balstīties, apsverot tik
jutīgu jautājumu kā piemiņas vietas vai pieminekļu pārvietošana, pārveidošana vai
likvidēšana, ir vēlme padarīt vēsturiskās atmiņas liecības publiskajā telpā
atbilstīgas vēsturiskās patiesības izpratnei. Šādi mēģinājumi parasti ir ļoti
sensitīvi un prasa ārkārtīgi plašu sabiedrisku diskusiju un, iespējams, arī
sabiedrisku vienošanos. Mēs zinām, kādi protesti tika uzkurināti Igaunijā vēl
nesen, kad varas iestādes pieņēma vēsturiskajā patiesībā pilnīgi pamatotu lēmumu
pārvietot tā saukto Aļošu no pilsētas centra uz kapu teritoriju. Ja jūsu
principiālā vēlme ir likvidēt 20.gadsimta noziedzīgo režīmu vai to satelītu
atstātās pēdas Latvijas publiskajā ārtelpā, tad būtu jāsāk ar daudz redzamākām
noziedzīgo režīmu atstātajām pēdām, kuras novērojamas nevis kapos, bet gan
pilsētas centrā. No šāda viedokļa pirmā piemiņas vieta, ar kuru būtu jāsāk, ir
Uzvaras piemineklis un tā nojaukšana. Tāpat būtu jāturpina ar Strēlnieku pieminekļa
likvidēšanu, kas ir ļoti apšaubāma rīcība, un vēl vairākiem objektiem, kas
deformē vēsturisko patiesību un ir faktiski klātesoši pilsētnieku ikdienas gaitās.
Šie ir daudz pamanāmāki noziedzīgo režīmu slavinājumi nekā ar lupu meklējamais
Musolīni vai Veisa vārds kapos.
Es domāju, ka pieminekļa nojaukšana vai pārveidošana nav pareizais
ceļš. Daudz svarīgāk ir skaidrot vēsturisko patiesību un izglītot cilvēkus. Šai
sakarā vēlos pieminēt, ka 17 mūža gadus esmu privāti, personīgi veltījusi tam, lai
no vācu valodas uz latviešu valodu iztulkotu galveno akadēmisko darbu pret
antisemītismu „Trešā reiha valoda”. No šāda viedokļa, protams, jūsu jautājumi
nāk par labu vēstures skaidrošanai, jo sabiedrībai ir iespēja uzzināt, kādi ir
vēsturiskie cēloņi tam, ka viens vai otrs vārds ir lasāms kapos.
Sēdes vadītāja. Paldies ministres kundzei par šo atbildi. Deputāta
kungs, vai jūs vēlētos uzdot Kārtības ruļļa atļauto vēl vienu papildjautājumu?
Lūdzu – vārds Buzajeva kungam.
V.Buzajevs. Otrais jautājums ir vienkāršs. Vai nosauksiet vēl kādu
citu valsti, kurā Benito Musolīni ir iemūžināts faktiski galvenajā valsts
memoriālā?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam.
Vārds ministres kundzei atbildei. Tāpat kā iepriekšējās reizēs
jūsu laiks ir divas minūtes.
H.Demakova. Benito Musolīni ir saņēmis Lāčplēša kara ordeni par
Latvijas de iure atzīšanas sekmēšanu. Itālija kopā ar Lielbritāniju,
Franciju, Japānu un Beļģiju 1921.gada 26.janvārī Antantes Augstākajā padomē atzina
Latviju – tāpat kā Igauniju – de iure. Un, ļoti konkrēti atbildot uz
deputāta jautājumu, – Benito Musolīni tāpat ir apbalvots ar Igaunijas Brīvības
krustu Vabadusrist.
Sēdes vadītāja. Paldies ministres kundzei.
Saskaņā ar Kārtības rulli tad, kad ir saņemtas atbildes uz
jautājumu un iesniedzēju papildjautājumiem, citus jautājumus var uzdot pārējie
klātesošie deputāti. Taču šobrīd mums jautājumu un papildjautājumu izskatīšanas
iespējas ir izsmeltas. Ja turpmāk vēl ir kādi jautājumi deputātiem, es aicinātu
amatpersonas uz komisijas sēdēm, bet šobrīd pārejam pie nākamā jautājuma.
Vēlos jūs informēt… Paldies ministres kundzei. Paldies
jautātājiem.
Un bija iesniegts deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova
un Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam, bet jautājuma uzdevēji
ir informējuši Saeimas Prezidiju, ka saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus
apmierina. Buzajeva kungs, es ceru, ka jūs neiebilstat pret šo.
Līdz ar to mūsu šīsdienas darba kārtībā plānotie jautājumi ir
izskatīti. Sēdi slēdzu.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2008.gada 4.decembrī
| Latvijas Republikas kultūras ministres Helēnas Demakovas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos” (Reģ. Nr.126/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē) |
|
| Papildjautājums | – dep. V.Buzajevs |
| Atbilde | – kultūras ministre H.Demakova |
| Papildjautājums | – dep. V.Buzajevs |
| Atbilde | – kultūras ministre H.Demakova |
| Latvijas Republikas iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par Drošības policijas neadekvāto rīcību sakarā ar nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli”
(Reģ. Nr.130/J9) (atveras jaunā cilnē) |
|
Grozījums Krimināllikumā
Datums: 04.12.2008. 13:43:30 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3352 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”
Datums: 04.12.2008. 13:48:46 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3362 nodošanu komisijai
Lēmuma projekts “Par Saeimas rudens slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”
Datums: 04.12.2008. 13:50:34 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3388
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”
Datums: 04.12.2008. 14:03:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3413
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam I.Godmanim “Par AS “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā”
Datums: 04.12.2008. 14:23:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3277
Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.12.2008. 14:24:16 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3366 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.12.2008. 14:25:10 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3365 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.12.2008. 14:26:02 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3364 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.12.2008. 14:26:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3124 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par policiju” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.12.2008. 14:27:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3127 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Radio un televīzijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.12.2008. 14:28:30 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3367 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:29:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3355 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:30:44 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3356 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:50:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:51:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3357 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:52:50 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3358 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:54:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3348 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:55:06 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3359 pieņemšanu 3.lasījumā
Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 14:59:08 bal032
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:00:34 bal033
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu
Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:01:50 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3361 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:03:16 bal035
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:03:48 bal036
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:07:30 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3377 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (3.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:10:56 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3382 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:12:22 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3173 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:13:40 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3350 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:15:14 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3038 steidzamību
Grozījums likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:15:38 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3038 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.12.2008. 15:16:22 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3038 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:17:30 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3308 steidzamību
Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:27:26 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3308 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:29:02 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3281 steidzamību
Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:29:32 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3281 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:30:46 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3370 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:35:46 bal049
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:41:04 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3371 pieņemšanu 2.lasījumā
Latvijas Sarkanā Krusta likums (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:44:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3376 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:45:48 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3378 pieņemšanu 2.lasījumā
Par nacionālās sporta bāzes statusu (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 15:50:28 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3379 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Aizsargjoslu likumā (2.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 16:12:26 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3384 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 16:14:42 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3375 steidzamību
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 16:15:10 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3375 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 16:16:26 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3381 steidzamību
Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 16:16:54 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3381 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 16:17:42 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3383 steidzamību
Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1.lasījums)
Datums: 04.12.2008. 16:18:10 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3383 pieņemšanu 1.lasījumā