Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja komisijas izstrādāto likumprojektu Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut kārtējās 4.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts uz 1 lapas;

2) anotācija likumprojektam uz 7 lapām.

Patiesā cieņā,

Komisijas priekšsēdētāja A.Barča

Likumprojekts

Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

Izdarīt likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.) šādu grozījumu:

papildināt 15.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajai personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, līdz darbspēju atgūšanai personai izmaksā tikai slimības pabalstu.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Likumprojekts „Grozījums likumā ”Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts sakarā ar Latvijas Republikas Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 10.10.2008. revīzijas ziņojumu Nr.5.1-2-7/2008 „Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām” (t.i. ka persona ir tiesīga vienlaikus saņemt gan bezdarbnieka pabalstu, gan slimības pabalstu).
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (turpmāk – likums) 15.panta pirmā daļa nosaka, ka slimības pabalstu par laiku no darba nespējas 15. dienas piešķir un izmaksā personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, ja šī persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām. Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad darba nespēja iestājusies sakarā ar slima bērna kopšanu. Augstāk minētās likuma normas leģitīms mērķis – sociāli aizsargāt personas, kuras saslimušas mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas un slimo ilgāk par 15 dienām, kā rezultātā minētajām personām ir liegta iespēja atgriezties darba tirgū. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka gadījumā, ja personai reģistrēšanās dienā ir pārejoša darbnespēja, Nodarbinātības valsts aģentūra bezdarbnieka statusu šai personai piešķir pēc pārejošas darbnespējas izbeigšanās. Līdz ar to arī bezdarbnieka pabalsts šādai personai tiek piešķirts tikai pēc pārejošas darbnespējas izbeigšanās. No Valsts kontroles pārbaudītajiem izlases gadījumiem (3) izriet, ka slimības pabalsts ir pieprasīts un piešķirts pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas (viena mēneša ietvaros pēc atbrīvošanas no darba).
3. Normatīvā akta projekta būtība	Ja personai, kurai darbnespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, tad līdz darbspēju atgūšanai izmaksā slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu izmaksā pēc darbspējas atgūšanas. Tādejādi tiks realizēta Valsts kontroles ieteikuma izpilde, t.i. vienlaikus nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka un slimības pabalstu, kā arī netiks pārkāpts sociālās apdrošināšanas princips attiecībā uz veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba apdrošināšanai un slimības apdrošināšanai.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2008		Turpmākie trīs gadi
			2009	2010	2011
1	2		3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	1.2. Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1466 762 515 Ls.		0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	2.2. Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 1 220 798 433 Ls		0	0	0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	3.2. Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance ir 245 964 082 Ls		0	0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms.
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms.
6. Cita informācija	Likumprojekta īstenošana katru gadu tiks nodrošināta piešķirto valsts speciālā budžeta līdzekļu ietvaros.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Nav attiecināms.
2. Cita informācija		Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu			Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav attiecināms.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Likumprojekts saskaņots ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas ar Labklājības ministrijas ekspertiem.
5. Cita informācija	Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta pieņemšana nepaplašinās līdzšinējās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Persona var aizstāvēt savas tiesības likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 38.pantā noteiktajā kārtībā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanu, aprēķināšanu, izmaksu vai atteikumu to piešķirt var apstrīdēt, mēneša laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas, t.i. Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.