Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Mēs sākam Saeimas 25.janvāra sēdi.
Un kā parasti pirms sēdes darba kārtības izskatīšanas mēs
vispirms lemsim par darba kārtības papildināšanu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Kalvīša kunga
iesniegumu: „Lūdzu Saeimas Prezidiju iekļaut Saeimas šā gada 25.janvāra sēdes
darba kārtībā jautājumu „Par uzticības izteikšanu veselības ministram”
saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu un Ministru kabineta iekārtas likuma
6.pantu.” (No zāles: „Piekrītam!”) Vai deputāti iebilst? (No zāles:
„Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Tādā gadījumā mums ir jābalso par darba
kārtības papildināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par darba
kārtības papildināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 18, atturas – 12.
Lēmums pieņemts.
Šo priekšlikumu mēs iekļaujam otrajā sadaļā par amatpersonu
ievēlēšanu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Grīnblata,
Tabūna, Seiles, Laicāna un Rasnača – iesniegumu: „Lūdzam izdarīt izmaiņas
Saeimas 2007.gada 25.janvāra sēdes darba kārtībā un, pamatojoties uz Saeimas
kārtības ruļļa 82.panta ceturto daļu, saīsināt termiņu Prezidija ziņojumam par
likumprojektu „Likums par 1920.gada 11.augustā noslēgtā Miera līguma starp
Latviju un Krieviju spēkā esamību” un iekļaut minēto likumprojektu sadaļā
„Prezidija ziņojumi” aiz darba kārtības 28.punkta.”
Godātie kolēģi! Mums vispirms ir jālemj par termiņa saīsināšanu
Prezidija ziņojumam.
Debatēs pieteicies Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Tātad es runāšu par izmaiņām darba
kārtībā. Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, pamatojoties uz
Kārtības ruļļa doto iespēju, lūdz saīsināt izskatīšanas termiņu, kas ir piecas
dienas, lai deputātiem būtu pieejams dokuments. Šā dokumenta nosaukums ir „Likums
par 1920.gada 11.augustā noslēgtā Miera līguma starp Latviju un Krieviju spēkā
esamību”. Mēs lūdzam iekļaut šo Prezidija ziņojumu sadaļā kā pēdējo
jautājumu. Motīvs ir tāds, ka Latvijas un Krievijas robežjautājums pašlaik tiek
izskatīts vēl arī citā sakarā; proti, ir saņemts Ārlietu komisijas iesniegtais
likumprojekts „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā
parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un
Krievijas valsts robežu”.
Mūsu frakcija šajā situācijā piedāvā citu risinājumu. Mums ir
lielas šaubas par šāda jauna robežlīguma slēgšanas lietderību un atbilstību
Satversmes 3.pantam. Mēs piedāvājam savu risinājumu, kurā minēta vesela virkne
būtisku dokumentu: Latvijas Republikas Satversme, Augstākās padomes 1990.gada 4.maija
deklarācija, Augstākās padomes 1991.gada 21.augusta likums „Par Latvijas Republikas
valstisko statusu” un cita starpā varbūt arī mazliet piemirstais Augstākās padomes
1992.gada 22.janvāra lēmums „Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu
aneksijas neatzīšanu”. Šim pēdējam minētajam dokumentam šajās dienās klusi un
nemanāmi pagājuši 15 gadi, lai gan tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka, mūsuprāt,
šis dokuments ir ļoti nozīmīgs triju iemeslu dēļ. Un tieši tāpēc mēs uz šo
dokumentu atsaucamies. Šis dokuments pirmām kārtām skaidri un gaiši pasaka, ka
joprojām ir spēkā esošs 1920.gada Miera līgums. Par to 1995.gadā ir izteicies
profesors Lēbers, lielais starptautisko tiesību speciālists, un viņa vārdi ir
aktuāli arī šodien. Viņš ir teicis apmēram šādi: „Ne PSRS, ne Krievija, ne
Latvija nav paziņojušas otrai pusei par 1920.gada Miera līguma darbības izbeigšanu
vai denonsēšanu.”
Otrām kārtām Augstākās padomes 1992.gada 22.janvāra lēmums ir
būtisks ar to, ka tas skaidri pasaka, ka ar aneksiju tiek pārkāpts 1920.gada Miera
līgums un par antikonstitucionālu tiek atzīts PSRS Augstākās padomes Prezidija
1944.gada 23.augusta dekrēts, ar kuru šīs izmaiņas tika aizsāktas.
Tāpat par spēkā neesošu kopš tā pieņemšanas brīža tiek
atzīts Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1946.gada 5.oktobra lēmums „Par
robežas noteikšanu starp Latvijas PSR un Krievijas Federāciju”.
Un trešām kārtām šis Augstākās padomes 1992.gada 22.janvāra
lēmums ir būtisks arī ar to, ka Augstākā padome Latvijas Republikas delegācijai
sarunām ar Krieviju uzdod risināt Abrenes jautājumu. Tātad patlaban šāds
pilnvarojums jau ir bijis.
Vēl vairāk! 1994.gadā tiek pieņemts likums „Par Latvijas
Republikas valsts robežu”, kurā tiek skaidri nošķirta valsts robeža un pagaidu
demarkācijas līnija, kas ir izveidojusies šīs aneksijas laikā.
Kas tad ir mainījies kopš 1992. un 1994.gada? Pavisam vienkārši
varētu teikt, ka Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Vai
tiešām mūsu, Latvijas, pozīcijas ir vājinājušās? Mēs uzskatām, ka Valdības
deklarācijas nozušana, par kuru arī mums bija šaubas, vai šī deklarācija ir
pietiekami efektīva un spēcīga, tomēr bija zināms mierinājums visai neveiklajā
situācijā. Tā prasa zināmu aizvietojumu, un mūsu piedāvātais likumprojekts ir
tāds. Tas paredz saglabāt Latvijai iespēju pateikt savu viedokli robežjautājuma
risināšanā pat tad, ja tiek noslēgts jauns robežlīgums.
Tāds ir mūsu motīvs, kādēļ mēs šādu projektu piedāvājam. Un
mēs arī uzskatām, ka būtu labi, ja to skatītu tajā pašā sēdē, kad skata arī
Ārlietu komisijas piedāvājumu.
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis „par” šo
priekšlikumu. Neviens nav pieteicies debatēs „pret” termiņa saīsināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par termiņa saīsinājumu Prezidija ziņojumam par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 55, atturas – 6.
Termiņš šim ziņojumam netiek saīsināts.
Pārejam pie nākamā priekšlikuma par darba kārtības izmaiņām.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt
grozījumu Saeimas 25.janvāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā
izskatīšanai darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Dagmāras
Velikas atkārtotu iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai
deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Nav! Piekrītam!”)
Deputāti piekrīt. Tātad otrā sadaļa ir papildināta ar jaunu darba kārtības punktu.
Godātie kolēģi, darba kārtība ir apstiprināta. Mēs varam pāriet
pie nākamās sadaļas – „Prezidija ziņojumi”. Un mums ir jāsāk izskatīt
saņemtie Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā.
Pirms mēs sākam izskatīt šo sadaļu, es gribu atgādināt
deputātiem Kārtības ruļļa 83.pantu, tā 3.punktu, kas paredz, ka pēc Prezidija
ziņojuma par Satversmes 81.panta kārtībā iesniegtajiem noteikumiem ir atklājamas
debates. Šīs debates notiek līdzīgi, kā ir pirmajā lasījumā. Pirms balsošanas par
Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj par priekšlikumiem
izdarīt šādus grozījumus: nodot noteikumus arī atzinumā neminētai komisijai,
nenodot noteikumus kādai atzinumā minētai komisijai vai noteikt citu atbildīgo
komisiju.
Tātad vispirms mums būs debates, bet pēc tam lemsim par komisijām.
Godātie kolēģi! Izskatīsim šajā sadaļā pirmos Ministru kabineta
iesniegtos noteikumus Nr.1068 „Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus, kurus es tikko minēju, nodot Tautsaimniecības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Tātad
lemsim par nodošanu komisijai.
Es redzu, ka deputāts Dzintars Zaķis ir pieteicies debatēs, tikai
nedaudz nokavējot. Lūdzu! Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! Situācija ar
Privatizācijas pabeigšanas likumu, kurš sevī ietver veselu virkni normu, kas ir
saistītas gan ar privatizāciju, gan ar zemes reformu, nav jauna situācija. Mēs šo
likumu pieņēmām (ja atmiņa mani neviļ) pagājušā gada vasarā. Un mums bija ļoti
daudz laika, lai tajā ieviestu nepieciešamās korekcijas, lai šo likumu padarītu
lietojamu un lai tas būtu daudz labākā kvalitātē – tādā, kādā tam būtu
jābūt.
Lai labotu šo likumu, es domāju, nav nepieciešama Satversmes
81.panta izmantošana, jo tas ir normālā kārtībā normāli skatāms likumprojekts,
tāpēc es aicinu šādu metodi, skatot svarīgus, nozīmīgus likumprojektus,
neatbalstīt. Tāpat attiecīgi aicinu neatbalstīt arī šo noteikumu skatīšanu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par šo noteikumu nodošanu Tautsaimniecības komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 17, atturas – 2. Noteikumi
komisijai nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Guntim Blumbergam. Lūdzu!
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
9.februāris.
Sēdes vadītājs. 9.februāris. Es atgādinu, kolēģi, ka Satversmes
81.panta kārtībā iesniegtiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš
nedrīkst būt ilgāks par 15 dienām. (No zāles dep. Dz.Ābiķis:
„8.februāris!”) Tātad, manuprāt, termiņš ir 8.februāris. Deputātiem nav
iebildumu? Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.1075 „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”
nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs par šo jautājumu neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 17, atturas – nav. Noteikumi komisijām nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vārds deputātei
Annai Seilei. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Komisija nosaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8.februāri.
Sēdes vadītājs. 8.februāris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.1076 „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! 2006.gada aprīlī darbu uzsāka izglītības un
zinātnes ministre Baiba Rivža, un 2006.gada 6.jūnijā Ministru prezidents Kalvītis
uzdeva ministrei atrisināt ar zinātnisko institūtu statusu un finansēšanas kārtību
saistītās problēmas.
Nepārmetīsim ministrei, ka premjeram jāiejaucas. Labāk uzteiksim
Kalvīša kungu par to, ka palīdz saviem ministriem!
Diemžēl paiet seši mēneši, bet uzdevums nav izpildīts. Tūlīt
klāt Jaunais gads, bet tie zinātniskie institūti, kas ir valsts aģentūras, nevar
piedalīties Eiropas Savienības 7.ietvara programmas rīkotajos konkursos. Ir problēmas
ar starptautisku projektu veidošanu, jo trūkst regulējuma, lai ārvalstnieki
piedalītos Latvijas zinātnisko institūtu pētījumu projektos.
Par tādiem sīkumiem kā zinātnisko institūtu grāmatvedības
uzskaite un konti, kā arī zinātnisko darbinieku atalgojums nemaz nerunāsim!
Ir jau arī tas saprotams – ministrei nav laika strādāt, bija
jāvajā ministrijas valsts sekretāre. (No zāles: „Kaunies!”)
Kalvītis, kā jau gādīgs premjers, atkal nāk talkā, taču ar ne
sevišķi veiksmīgu risinājumu: jau reiz Prokrusta gultā iemocītos zinātniskos
institūtus – valsts aģentūras – steigā vēlreiz pārtaisa, šoreiz – par
atvasinātām publiskām personām. Taču, kā saka, labāk slikts risinājums nekā
nekāds.
Nelaime ir tikai tā, ka šis risinājums nav likumīgs, jo vienīgais
arguments par labu Satversmes 81.panta lietojumam, tas ir, steidzamībai, kas ļautu
Ministru kabinetam izdot noteikumus ar likuma spēku, kuri stājas spēkā nekavējoties,
tātad pirms 1.janvāra, ir ministrijas neizdarība un administratīvā mazspēja. Šādu
argumentu diez vai varam uzskatīt par leģitīmu.
Nevaram atbalstīt nelikumību! Tas izslēdz apstiprinošu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.1076 „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 16, atturas – nav. Noteikumi komisijai nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada
8.februārim.
Sēdes vadītājs. 8.februāris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.25 „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija.
Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie deputāti! Zemes reforma ir ārkārtīgi sarežģīta lieta.
Un, no otras puses, tā ir ļoti jutīga no īpašumtiesību viedokļa. Grozījumu
izstrādāšana zemes privatizācijas likumos, nenoliedzami, ir sarežģīta un no darba
grupas ir prasījusi ļoti lielu darbu. Šeit ir nepieciešamas zināšanas ne tikai zemes
reformas pašreizējā tiesiskajā regulējumā, bet arī zemes reformas vēsturē.
Un es šeit runāšu par diviem jautājumiem.
Pirmais jautājums – par Satversmes 81.pantu. Un tas skar visus šos
16 svarīgos likumus, šos 16 svarīgos Ministru kabineta noteikumus, kas ir izdoti
Satversmes 81.panta kārtībā. Un runāšu arī par šā likuma saturu.
Visupirms – par šo neatliekamo vajadzību.
Atceros, ka vairāk nekā pirms 10 gadiem situācija bija ļoti
līdzīga pašreizējai situācijai. Proti, 5.Saeimas brīvdienu laikā valdība
pulcināja kopā ministrus, valsts sekretārus un parlamentāros sekretārus – ar
motivāciju, ka tagad ir izdevīgs brīdis pieņemt, izdot noteikumus Satversmes 81.panta
kārtībā, jo, lūk, deputātiem ir brīvdienas.
Tā tas turpinājās līdz pirmajam Satversmes tiesas spriedumam, kas
bija veltīts tieši šim jautājumam – Satversmes 81.panta piemērotībai šādos
gadījumos. Un varētu teikt, ka Satversmes tiesa pildīja pat zināmu preventīvu
funkciju, lai pamatlikums netiktu pārkāpts.
Kas neatliekamās vajadzības sakarā ir jāņem vērā?
Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka Ministru kabinetam nav absolūtu
tiesību šajā jomā. Otrkārt, demokrātiskā un tiesiskā valstī normatīvie akti ir
jāpieņem pienācīgā kārtībā. Un, treškārt, pašlaik vairs nepastāv diskusija,
vai tas ir tikai politisks jautājums, kā to vēl uzskatīja Kalvīša kunga
iepriekšējā valdība, jo arī šajā ziņā tiesa ir teikusi savu vārdu. Šis
jautājums par neatliekamo vajadzību ir tiesisks jautājums. Un šai steidzamībai ir
noteikti jāparādās anotācijā.
Taču – ko mēs, runājot par šiem noteikumiem, redzam anotācijā?
Pirmkārt, tiek risināts jautājums par to, kam būtu jāslēdz nomas
līgumi ar personām, kurām izbeigušās nomas tiesības, – valstij vai pašvaldībai.
Un, otrkārt, tiek mēģināts atrisināt bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku
tiesības uz līdzvērtīgu zemi. Bet vai ar to ir pietiekami, lai būtu šāda steiga?
Nē! Jo Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka Satversmes 81.pants nerada Ministru kabinetu
kā patstāvīgu likumdevēja tiesību īstenotāju līdzās pilsoņu kopumam un Saeimai,
bet gan noteic likumdevēja aizvietotāju, kas spēj nodrošināt operatīvu un efektīvu
rīcību krīzes apstākļos, proti, kad iespējas īstenot likumdošanas tiesības ir
kavētas vai būtiski apgrūtinātas. Līdz ar to neatliekama vajadzība ir kaut kas
īpaši svarīgs, kad nav iespējams sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes un likumprojektus
pieņemt parlamentārā ceļā.
Kā norādīts speciālajā literatūrā, likuma vienkārša vēlamība
vai pat nepieciešamība nevar būt par pietiekamu iemeslu šādu noteikumu izdošanai.
Tālāk, otrkārt, par noteikumu saturu. Šie noteikumi, godātie
kolēģi, būtiski aizskar pašvaldību tiesības uz iepriekš noteikto zemes īpašuma
tiesību piekritību. Starp valsti un pašvaldībām zemes reformas laikā vienmēr šajā
jomā ir pastāvējusi ļoti liela cīņa. Savulaik, 1995.gadā, man bija tas gods būt
klāt Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kur Valsts īpašuma fonds, kas bija
priekštecis Nekustamā īpašuma aģentūrai (un tagad – „Valsts nekustamajiem
īpašumiem”), balstoties uz Civillikumu, gribēja sagrābt vai pievākt visas
bezsaimnieka zemes. Toreiz viņiem tas neizdevās. Tika panākts zināms līdzsvars. Bet
tagad tas ir izdevies ar šiem noteikumiem. Kā iemeslu min pašvaldību negodīgo
attieksmi.
Nenoliedzami, vakar valsts sekretāra vietnieka Stuckas kunga teiktais
apvienotajā Juridiskās komisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēdē, apelējot pie pašvaldību interesēm, kā arī pie valsts interesēm,
tiešām daļēji varētu būt taisnība. Taču vairākkārt man ir nācies, arī tad, kad
es biju Centrālās zemes komisijas locekle, vērot, kā valsts un pašvaldību
institūciju pārstāvji savā starpā cīnās par šo piekritību, runājot par valsts
interesēm un par pašvaldību interesēm. Dažkārt diemžēl man pašai ir radušās
aizdomas, ka būtībā šis strīds notiek kādu naudīgu vai ieinteresētu personu
interesēs. Un es pat pieļauju iespēju… Es piekrītu Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas pārstāvim, ka patiešām ir izstrādātas speciālas
shēmas, kādā veidā šīs brīvās zemes netiek atdotas, piemēram, bijušajiem zemes
īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, bet gan tiek iztirgotas „vajadzīgiem”
cilvēkiem. Taču, lai cīnītos pret to, godātie kolēģi, Krimināllikumā un arī
likumā par pašvaldībām ir paredzēti citi līdzekļi.
Pēdējos gados nav dzirdēts, ka reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs, ministrija šādos gadījumos būtu atlaidusi kādu
pašvaldību. Piemēram, kas to liedza izdarīt, teiksim, ar Jūrmalas pašvaldību?
Kāpēc tik maz šādos gadījumos, ja ir klaji zināmi likumu pārkāpumi, pašvaldība
izmanto likuma „Par pašvaldībām” 49.pantā noteiktās tiesības? Līdz šim
normatīvie akti šajā jomā paredzēja, ka pašvaldības savu funkciju veikšanai ir
tiesīgas pašas sev piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā. Taču tagad pašvaldībām
pat tad, ja tām ir spēkā esošs teritorijas plānojums, savas teritorijas attīstības
nolūkos būs jādodas vai nu uz Finanšu ministriju, vai uz Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministriju. Nevis „vai”, bet „un” uz Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministriju pēc akcepta, kura tad izvērtēs, vai zemes gabals
patiešām ir nepieciešams kādu funkciju īstenošanai.
Es nemaz nerunāju par kārtību, kādā tas notiks. Tomēr man
īpašas bažas izraisa jautājums, kā šīs lietas tiks risinātas tad, ja pašvaldības
priekšgalā nebūs pozīcijas pārstāvis. Kā šis jautājums tiks risināts arī tad,
ja pašvaldībai nebūs sava teritorijas plānojuma. Pašreizējā likuma 3.panta otrās
daļas 2.punkts šādu atbildi nesniedz.
Manuprāt, šie likuma grozījumi var skart arī personisko
palīgsaimniecību zemes lietotājus, ar kuriem pašvaldības līdz šim ir noslēgušas
zemes nomas līgumus.
Turklāt likuma grozījumi rada arī pretrunas pašā likumā. Līdz
šim, kā mēs zinām, strīdus starp valsti un pašvaldībām izskatīja Centrālā zemes
komisija likuma 8.panta noteiktajā kārtībā. Vai tagad šis jautājums visupirms tiks
risināts ministrijā? Un pēc tam, ja pašvaldība turēsies pretī, vai ministrija nāks
uz Centrālo zemes komisiju un strīdēsies? Ņemiet vērā to, ka šajā gadījumā vēl
pastāv tiesības Centrālās zemes komisijas lēmumu pārsūdzēt arī tiesā. Tādā
gadījumā šiem strīdiem nebūs ne gala, ne malas. Un vai šī faktiski nav arī
būtiska iejaukšanās pašvaldību darbībā un vai tā nepārkāpj, teiksim, Eiropas
Pašvaldību hartu?
Taču visvairāk mani pārsteidz viena lieta – tas, ka valdība,
izdodot šos noteikumus, ir gājusi savā visatļautībā tik tālu, ka nav pat šo
jautājumu saskaņojusi ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un tāpēc es baidos, ka tas
tiešām ir pretrunā ar Ministru kabineta kārtības rulli.
Un man ir vēl tāds jautājums: kāpēc netika turpināts
iepriekšējās Saeimas uzsāktais darbs? Jo šis likumprojekts jau tika izskatīts
pirmajā lasījumā un bija arī iesniegti priekšlikumi.
Taču nobeigumā es tomēr gribētu atgriezties pie pārbaudītām
vērtībām un aicinu to darīt arī jūs, godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu
uzmanību vienai nelielai grāmatai gaiši brūnā krāsā. To ir sarakstījis izcilais
pirmskara tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers. Un tajā ir runāts arī par Satversmes
81.pantu. Šī grāmatiņa saucas „Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas”.
Es domāju, ka katram deputātam vai vismaz viņa palīgam ar šo grāmatu būtu
jāiepazīstas.
Es aicinu neatbalstīt šo noteikumu nodošanu komisijām.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates turpina Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Guntis Gūtmanis. Lūdzu!
G.Gūtmanis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Likuma
grozījumus nepieciešams virzīt Satversmes 81.panta kārtībā divu būtisku iemeslu
dēļ. Tie abi ir saistīti ar zemes reformas sekmīgu pabeigšanu un attiecas uz lielu
skaitu mūsu valsts iedzīvotāju.
Pirmām kārtām likumā ir jānosaka pašvaldībām tiesības slēgt
nomas līgumus ar bijušajiem zemes lietotājiem, bet otrām kārtām ir jānodrošina
bijušo zemes īpašnieku un viņu mantinieku īpašuma tiesību atjaunošana. Kā
zināms, līdz 2006.gada 31.augustam fiziskās un juridiskās personas varēja iesniegt
pieteikumus lietošanā piešķirtās lauku apvidu zemes izpirkšanai. Taču, lai gan
bijušajiem zemes lietotājiem saskaņā ar likumu ir zemes nomas pirmtiesības, patlaban
likumdošanā nav noteikts tiesiskais pamats, lai pašvaldības varētu slēgt šādus
nomas līgumus. Šāds tiesiskais vakuums ir novedis pie tā, ka lielam skaitam personu
nav tiesiska pamata lietot zemi.
Vienlaikus likumā nav noteikts arī tas, ar ko drīkst slēgt nomas
līgumus. Zaudētājas neapšaubāmi ir arī pašvaldības. Tām patlaban nav tiesību
iekasēt nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli, un tas noved pie pašvaldību
budžeta ieņēmumu samazināšanās.
Šo situāciju ir nepieciešams risināt steidzami. Virzot grozījumus
izskatīšanai Saeimā parastajā kārtībā, tiks zaudēts gan laiks, gan iespējamie
ieņēmumi pašvaldību budžetos.
Kā jau es minēju, otrs iemesls likuma grozījumu steidzamībai ir
nepieciešamība atjaunot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu
mantiniekiem. Šādu pienākumu nosaka likums „Par zemes reformas pabeigšanu lauku
apvidos”, un tā izpildi valsts bija uzticējusi pašvaldībām. Tomēr prakse ir
pierādījusi, ka pašvaldības ne vienmēr ir spējušas tikt ar to galā. Tā vietā,
lai cilvēkiem atdotu padomju varas atņemto, pašvaldības lielas platības valsts
brīvās zemes ir piešķīrušas sev, bet tālāk valsts zeme tiek dalīta un tirgota
„saviem” cilvēkiem.
Valdība vēlas un ir gatava šādai zemes izsaimniekošanai steidzami
darīt galu. Turklāt valstij ir jānodrošina bijušo zemes īpašnieku un viņu
mantinieku ar likumu noteikto īpašuma tiesību atjaunošana. Pretējā gadījumā
sāksies neskaitāmi tiesas procesi pret valsti un pašvaldībām, par ko jau liecina
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniegtās iedzīvotāju
sūdzības. Atsevišķas personas pat ir solījušas pieteikumus iesniegt Eiropas
Cilvēktiesību tiesā.
Valstij brīvā zeme ir nepieciešama vēl viena likuma normu izpildei.
Jau vairākkārt tika atlikts termiņš un vēl nav sākusies īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās esošās zemes apmaiņa pret līdzvērtīgu valsts zemi. Tagad ir
noteikts, ka šī likuma norma stāsies spēkā no nākamā gada, bet līdz tam laikam
Vides ministrijai ir jānodrošina piedāvājamās līdzvērtīgās zemes fonds.
Grozot šodien apspriežamo likumu, valsts negatavojas pašvaldībām
atņemt zemi, kas ir nepieciešama to funkciju izpildei. Nav pamata diskusijām par to, ka
pašvaldībām turpmāk vairs nebūs zemes, piemēram, skolu un bērnudārzu
būvniecībai. Netiek plānota arī mazdārziņu likvidēšana. Valsts uz šo zemi
nepretendēs, un tā paliks pašvaldību lietošanā.
Tāpat es vēlos uzsvērt to, ka šā likuma grozījumi neattiecas uz
to zemi, kas jau vēsturiski līdz 1940.gada 21.jūlijam ir piederējusi pašvaldībām.
Šo zemi pašvaldības ir tiesīgas ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda. Bet pati
būtība, par ko varbūt „Jaunais laiks” šeit runāja, ir tāda: šī nav
pašvaldību zeme! Tā ir valstij piekrītošā brīvā zeme! Un tās teritorijas, kas
pašvaldībām tiešām būs vajadzīgas to funkciju veikšanai, tām arī paliks.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es
varētu sākt savu runu, citējot vēstules, ko neskaitāmu pašvaldību vadītāji ir
atsūtījuši mūsu frakcijai, sūdzoties (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Veltīgi!”)
par šo Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto valdības likumu. Bet es to nedarīšu,
jo, iespējams, arī citas frakcijas ir saņēmušas tādas pašas vēstules.
Bet padomāsim par to būtību, par ko mēs runājam, un par to formu!
Šobrīd valdība mums, Saeimai, apgalvo, ka ir noticis kaut kas tik ārkārtējs, ka tā
pati, apejot Saeimu, tagad Satversmes 81.panta kārtībā pieņems noteikumus ar likuma
spēku, un tie, apejot Saeimu, tika pieņemti vienu dienu pirms mūsu sesijas sākuma
(tātad tiem jau ir likuma spēks). Tātad kaut kas ļoti ārkārtējs ir noticis – kaut
kādas, nezinu, briesmas, uzbrukums vai kas cits… Bet nekā tāda še nav! Ne šajos
noteikumos, ne arī tajos pārējos piecpadsmit noteikumos, kurus mēs šorīt skatām.
Un, ja mēs tos skatām, tad es vēlreiz atgādināšu kolēģiem, ka mums visiem
priekšā ir Ministru kabineta atsūtītie dokumenti, un to aizmugurē ir sestā nodaļa
„Kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu”. Protams,
līdz ar to mēs saprotam, ka valdība, pildot savus mājasdarbus, ir ar visiem
izrunājusies un tagad piedāvā savu variantu, kas visiem tiešām palīdzēs. Izlasīsim
to visi kopīgi!
Sestās daļas 1.punkts: „Ar kurām nevalstiskajām organizācijām
konsultācijas ir notikušas”. Nu tur acīmredzot ir bijušas debates. Bet ko mēs šeit
lasām: „Konsultācijas nav notikušas.” Hm!? Lasām tālāk 2.punktu: „Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).” Vēlreiz: „Konsultācijas nav
notikušas.” Nu, mīļais Dievs, kas te notiek? Lasām tālāk 3.punktu: „Kādi
sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas
viedoklis.” Nu, protams! Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. Nu tad ir
jājautā, vai vispār viņi ir ar kādu runājuši par šo dokumentu. Tālāk 4.punkts:
„Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem”. Protams, šādas konsultācijas
nav notikušas. Nu viena iespēja valdībai vēl būtu. Varbūt ir kāda cita būtiska
informācija.
Sestās sadaļas 5.punkts: „Cita informācija”. Mēs lasām:
„Citas informācijas nav.”
Kolēģi! Šis nav veids, kā vispār virzīt tālāk likumprojektus!
Nemaz nerunājot par to, ka par šo konkrēto dokumentu mēs visi esam saņēmuši
neskaitāmas sūdzības no pašvaldību vadītājiem. Tātad acīmredzot viņi tajā
saskata lielas problēmas.
Ņemot vērā to, ka mūsu Satversme paredz, ka likumdošanas spēks ir
tieši Saeimas kompetencē, noraidīsim šo un arī pārējos ar Satversmes 81.pantu
saistītos grozījumus un izskatīsim tos priekšlikumus, kurus valdība grib izskatīt
normālā likumdošanas kārtībā. Un galvenais – ir jākonsultējas ar nevalstiskajām
organizācijām, ar pašvaldībām, kuras ir tieši ieinteresētas šajā jautājumā un
kuru intereses tieši skar šie ierosinātie vai šobrīd jau pieņemtie grozījumi.
Aicinu noraidīt! (No zāles: „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Bez šaubām, šis likums ir viens no
visnozīmīgākajiem tajā paketē, ko valdība ir pieņēmusi Satversmes 81.panta
kārtībā. Un tas nozīmē, ka šis likums, tāpat kā visi pārējie, ir jau sācis savu
darbību un ir spēkā. Ministru kabineta noteikumi ir ar likuma spēku.
Kā rīkoties šajā gadījumā? Vēl vakar Juridiskā komisija kopā
ar Agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kopā ar ministriju pārstāvjiem
un daudziem pašvaldību pārstāvjiem apsprieda šo grozījumu būtību. Tik tiešām
šajā kopsēdē izskanēja diezgan asi protesti – galvenokārt par to, ka iespējamie
grozījumi netika pietiekami dziļi izdiskutēti ar Latvijas Pašvaldību savienību un
atsevišķām pašvaldībām, kuras bija ļoti ieinteresētas tādā ļoti korektā
risinājumā.
Varētu būt arī tā, kā ir minēts šā likuma 6.panta otrajā un
trešajā daļā, – ka tiek papildus noteikta kontrole attiecībā uz tām pašvaldību
lietošanā piešķirtajām teritorijām, kuras tās jau ir saņēmušas lietošanā. Tās
vairs turpmāk nespēs šīs teritorijas ierakstīt zemesgrāmatā bez īpaša
saskaņojuma ar attiecīgajām ministrijām.
Vai šī ir tā labākā forma? Par to būtu vēl jālemj. Tik
tiešām, gandrīz visas frakcijas, arī mūsējā, ir saņēmušas gan Latvijas
Pašvaldību savienības protestus, gan atsevišķu pašvaldību protestus ar lūgumu
neapstiprināt Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos grozījumus.
Manuprāt, ja šie noteikumi ir viena sastāvdaļa visā ar zemes
reformu saistīto noteikumu paketē, tas acīmredzot tomēr būtu atbalstāms tādos
pašos termiņos, kādi ir jau noteikti, – jāparedz priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, kas nav ilgāks par 15 dienām, un tad ļoti rūpīgi ir vēlreiz jāizvērtē
šie Latvijas Pašvaldību savienības un atsevišķo pašvaldību priekšlikumi. Jo, ja
presē parādās ziņas – un šīs ziņas nāk no attiecīgajām ministrijām, no
ministriju pārstāvjiem -, ka pašvaldību funkciju izpildei nav nepieciešama
lauksaimniecības un meža zeme, tad tā ir ļoti liela problēma. Meža zeme tām tik
tiešām ir nepieciešama sociālo funkciju veikšanai: trūcīgām personām lauku
apvidos ir ārkārtīgi grūti iegādāties malku, un pašvaldība par samērā lētāku
samaksu var veikt šo funkciju – sniegt atbalstu trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Šeit debatēs jau izskanēja, ka problēmas ir arī ar
lauksaimniecības zemi. Diez vai vajag atņemt pašvaldībām tos 50 vai 100 hektārus, ko
viņas ir paturējušas savu funkciju veikšanai, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu māju
iemītniekus ar zemes gabaliņu, kuru pilnīgi likumīgi varētu nomāt šie
daudzdzīvokļu māju iemītnieki.
Tāpēc es tomēr esmu ļoti grūtas dilemmas priekšā, jo ilgi
strādāju zemes reformas jomā. Es tomēr domāju, ka pakete jāvirza kā vienota, bet
ļoti produktīvai sarunai jābūt starp ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un
abām Saeimas komisijām.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Godātie kolēģi, mums ir jālemj par Ministru kabineta izdoto
noteikumu Nr.25 nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – 6. Šie noteikumi komisijām nodoti.
Paldies.
Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.26… Es atvainojos, es nedrīkstu pāriet pie šā
jautājuma, kamēr neesam vēl pabeiguši izskatīt iepriekšējo. Mums ir jānosaka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš Ministru kabineta noteikumiem Nr.25, kurus mēs
nosūtījām komisijām. Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Vārds deputātei Annai Seilei. Nē? Juridiskās komisijas vārdā…
Vārds deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Termiņš – 15.februāris.
Sēdes vadītājs. Par garu… Mēs nedrīkstam noteikt garāku par 15
dienām.
M.Segliņš. 10.februāris.
Sēdes vadītājs. Par garu…
M.Segliņš. 8.februāris.
Sēdes vadītājs. 8.februāris der. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris. Paldies.
Tagad varam pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.26 „Grozījumi likumā „Par zemes lietošanu un
zemes ierīcību”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 16, atturas – nav. Noteikumi komisijai nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņu grib noteikt deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
8.februāris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina
Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.27 „Grozījumi
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” nodot Agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Neviens deputāts debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – nav. Noteikumi nodoti komisijai.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanai vārds deputātei
Ligitai Silaraupai.
L.Silaraupa (ZZS frakcija).
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz
priekšlikumus iesniegt līdz 8.februārim.
Sēdes vadītājs. 8.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts. Paldies.
Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Saeimas Prezidijs ierosina
Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.28 „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs
neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu
nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – nav.
Noteikumi komisijai nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris.
Sēdes vadītājs. 8.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina
Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.29 „Grozījums
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Neviens deputāts nav pieteicies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Noteikumi komisijai nodoti.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanai vārds deputātei
Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
8.februāris.
Sēdes vadītājs. 8.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina
Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.30 „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Dīvainā kārtā šis Satversmes 81.panta
kārtībā pieņemtais likums ir atvērts veselas divas reizes. Nepietika ar vienu reizi,
bet vajag vēl sakombinēt tā, lai tas notiktu divas reizes.
Tātad, kā es jau pirmajā reizē teicu, viena no problēmām ir
tāda, ka tik nopietni grozījumi Satversmes 81.panta kārtībā nebūtu skatāmi lielā
steidzamībā. Tas būtu darāms normālā kārtībā. Turklāt šim konkrētajam
dokumentam pēc būtības ir arī otra puse. Pēc būtības. Paskaidrošu sīkāk.
Iepriekš valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, kamēr Satversmes 81.panta kārtībā
nebija pieņemts likums… jebkuru īpašuma objektu, kas sastāvēja no ēkas un zemes,
privatizēja atbilstoši tā tirgus vērtībai – tātad pēc maksimāli lielākās
vērtības, kāda bija iespējama. Taču no tā brīža, kad Satversmes 81.panta
kārtībā tika pieņemti šie grozījumi, turpmāk zemi vērtēs pēc tā saucamās
formulas, kas ir tuvinātā vērtība, bet īpašuma objektu, tātad ēku, kas ir tai
virsū, – pēc tirgus vērtības.
Kur ir problēma? Problēma ir tajā apstāklī, ka teritorijās, kur
ir ļoti augsta zemes vērtība un kur ir saglabājušās, teiksim, vecās rūpnīcas (un
Rīga ir visklasiskākais šāds piemērs)… tur, kur uz zemes virsū stāv virkne
graustu, īstā vērtība būtībā ir zemei, tāpēc, rēķinot pēc šādas metodes,
pašvaldība vai valsts, nododot savu objektu privatizācijai, zaudēs vismaz 20 procentus
naudas. Tad nu parēķiniet paši: ja hektārs maksā aptuveni tūkstoš latu un ja
īpašums ir 10 hektāri… Parēķiniet, cik milzīgas naudas summas zaudēs Rīgas
pašvaldība, arī Jūrmalas vai varbūt kāda cita lielo pilsētu pašvaldība!
Šis lēmums, manuprāt, ir pieņemts ļoti šauras cilvēku grupas
interesēs, un šādam lēmumam nevajadzēja būt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pieņemts
Satversmes 81.panta kārtībā, tas ir stājies spēkā.
Es aicinu atgriezties pie tās likumu pieņemšanas kārtības, kāda
bija iepriekš, un neatbalstīt šos grozījumus, bet, ja ir vajadzīgas kādas izmaiņas,
tad varētu tās skatīt normālā kārtībā, nevis steigā un paslepus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 23, atturas – nav. Noteikumi komisijai nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
8.februāris.
Sēdes vadītājs. 8.februāris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.31 „Grozījumi likumā „Par privatizācijas
sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Neviens deputāts debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Noteikumi komisijai nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
8.februāris.
Sēdes vadītājs. 8.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Saeimas Prezidijs ierosina
Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.32 „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs no
valdības esam saņēmuši izskatīšanai trīs Ministru kabineta noteikumus, kas ir
pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Tie ir „Grozījumi Nacionālās drošības
likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” un „Grozījumi Valsts
drošības iestāžu likumā”. Pakavējoties atmiņās, mēs varam atcerēties
pietiekami daudz tādu lielu avīžu virsrakstu: „Runā klusāk! Noklausās!”,
„Pieļauj telefona sarunu nesankcionētu noklausīšanos!”, „Cik liela ir valsts
„lielā auss”?”, „Šī nav telefona saruna!”, „Advokātu biroja izspiegošanu
pārbauda prokuratūra”, „Noklausīšanās niķi neizzūd”, „Runājiet! Es
klausos!”, „Es tevi dzirdu, tu mani – ne”…
Tie ir tikai daži no vairākiem desmitiem šāda satura virsrakstu
Latvijas presē pēdējos gados, kas liek domāt un bažīties, ka Latvijā ne viss ir
kārtībā ar likumību un tiesiskumu, kā arī ar demokrātijas pamatprincipu
ievērošanu.
Turklāt, ja papētām šo jautājumu no vēlētāju un no Saeimas
deputātu viedokļa, tad redzam, ka pēdējo trīs Saeimu pastāvēšanas laikā periods
starp katru telefongeitu sarūk arvien īsāks un īsāks.
Diemžēl ir jāatzīst, ka līdz šim neviena izmeklēšana, pārbaude
vai ierosinātā krimināllieta nav devusi tādus rezultātus, kas sabiedrībā varētu
kliedēt bažas par to, ka valstī nav pietiekami spēcīgi un droši kontroles mehānismi
– uzraudzība pār likumību tiesībsargājošajās un drošības iestādēs. Lai katrs
pilsonis neatkarīgi no viņa nodarbošanās un ieņemamā amata varētu justies drošs
par to, ka tiek ievērotas un garantētas viņa konstitucionālās tiesības, to skaitā
arī privātās dzīves neaizskaramība.
Šoruden vēlētāji tika devuši mandātu politikas pēctecībai,
ilglaicīgai stabilitātei un prognozējamiem lēmumiem. Tā būtībā ir jauna
atbildības pakāpe, kuru Saeimas vairākums un valdība jau apliecinājusi ar saviem
lēmumiem un parakstīto deklarāciju par turpmāko rīcību.
Par nenormālu un valsts varai apkaunojošu es uzskatu situāciju, ka
augstas amatpersonas, ne tikai lai panāktu likumību, bet bieži vien arī izmisuma
dzītas, ir spiestas vērsties pēc palīdzības, izmantojot masu informācijas līdzekļu
starpniecību. Turklāt tas tiek darīts, lai paustu bažas un satraukumu visai
sabiedrībai par iespējamām pretlikumībām, pretlikumīgām darbībām pret viņiem,
par to, ka tiek aizskartas viņu pilsoniskās un cilvēktiesības, ka pastāv reāls
apdraudējums viņu pašu vai ģimenes locekļu drošībai. Vēl jo īpaši satraucoši
tas ir tad, ja ir aizdomas, ka šajās darbībās pret viņiem ir iesaistītas citas
amatpersonas.
Ko par šādu situāciju lai saka vēlētājs, kuram ir tikai viena
balss? Nešaubos, ka arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc katrās nākamajās
vēlēšanās sarūk to cilvēku skaits, kuri dodas pie vēlēšanu urnām. Viņi atsakās
deleģēt savu atbildību, jo paši politiķi nespēj to realizēt ar konkrētu rīcību.
Par pamatotu var uzskatīt jau vairākkārt sabiedrībā izskanējušo
retorisko saukli: „Par tiesiskumu un konstitucionālo normu ievērošanu visos valsts
pārvaldes līmeņos! Par katras amatpersonas lojalitāti likumam, valstij un
pārvaldības kārtībai!”
It īpaši tas būtu attiecināms uz tām iestādēm un tām
amatpersonām, kurām dotas operatīvās darbības un šo darbību likumības kontroles
tiesības.
Nešaubos, ka pretdarbība, lai nepieļautu konkrētus likumdevēju un
valdības soļus, kuru rezultātā varētu atklāties arī šokējoši fakti, būs
rafinēta un profesionāla.
Tomēr mums šobrīd ir dotas visas tiesības un atbildība mainīt šo
situāciju un rīkoties izšķirīgi. Šis ir ne mazāk svarīgs dzīves kvalitātes
jautājums kā jebkurš cits, ilglaicīgā skatījumā – varbūt pat vēl svarīgāks.
Un tāpēc es lūdzu arī jūs atbalstīt šo noteikumu nodošanu
komisijām, lai šos likumus varētu izskatīt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es ierosinu gan šos noteikumus,
gan arī faktiski visu šo Ministru kabineta pieņemto noteikumu paketi – tātad
„Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts
noslēpumu”” un „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” – nodot tikai
un vienīgi Nacionālās drošības komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainars
Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Vakar notika Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas sēde, kuras laikā komisijas priekšsēdētājs Dalbiņa kungs
visiem deputātiem, kas darbojas šajā komisijā, izdalīja Saeimas Juridiskā biroja
atzinumu par Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Es domāju, ka ne visiem Saeimas deputātiem ir pieejams šis atzinums,
un vai jūs vispār zināt par tā eksistenci. Iespējams, Prezidijs to zina, bet tā
interesēs ir noklusēt šo atzinumu. Tāpēc es atļaušos citēt visu šā atzinuma
tekstu, jo tas ir ļoti svarīgs un būtisks jautājumam, kuru mēs šodien lemjam.
Tātad: „Juridiskais birojs ir izskatījis Satversmes 81.panta
kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus „Grozījumi Nacionālās drošības
likumā”, „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” un „Grozījumi likumā
„Par valsts noslēpumu”” un pirms to nodošanas komisijām un atbalstīšanas
pirmajā lasījumā vērš komisijas uzmanību uz šādiem apstākļiem.
Izdodot šādus noteikumus, ir jāievēro ierobežojumi, kurus nosaka
Latvijas Republikas Satversme, tai skaitā pats Satversmes 81.pants. Viens no šādiem
ierobežojumiem ir tāds, ka Ministru kabinets noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā
ir tiesīgs izdot, ja „neatliekama vajadzība to prasa”.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Ministru kabinets, kas izdod
noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā, atzīstams tikai par likumdevēja (tas ir,
Saeimas un Latvijas pilsoņu kopuma) aizstājēju, kuram šādas tiesības rodas tikai
atsevišķos apstākļos.”
Un te ir arī citāts no Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra
sprieduma. Satversmes tiesa saka: „Ja kāds ierobežojums tiek pārkāpts, šādi
Ministru kabineta noteikumi uzskatāmi par spēkā neesošiem.” Tālāk Juridiskais
birojs: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 83.pantu Saeima lemj par Satversmes
81.panta kārtībā izdoto noteikumu nodošanu komisijām. Tātad likums nosaka, ka Saeima
savlaicīgi var kontrolēt to, vai, izdodot noteikumus ar likuma spēku, Satversmes
81.pants patiešām ir ievērots.”
Un tagad seko ļoti svarīgs teksts: „No minētā sprieduma 18.punkta
izriet, ka „neatliekamai vajadzībai” ne vien patiešām jāpastāv, bet tā ir
jāpamato arī dokumentāli, piemēram, noteikumu projekta anotācijā. Tomēr,
mūsuprāt, Saeimai iesniegto noteikumu anotācijās neatliekamās vajadzības pamatojums
nav pārliecinošs.
Līdz ar to likumprojekta izstrādātājiem atbildīgajai komisijai
rakstveidā būtu jāpamato, kādēļ Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi
patiešām ir nododami komisijām un atbalstāmi pirmajā lasījumā.”
Paldies Dalbiņa kungam, kurš uzdrīkstējās komisijas locekļus
iepazīstināt ar šo dokumentu, bet svarīgi ir apzināties to, ka šo noteikumu
izstrādātāji neiesniedza šādu rakstisku pamatojumu. Tā nav! Tā nav! Līdz ar to
arī mans aicinājums ir noraidīt gan šo, gan arī nākamos divus noteikumus.
Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Dienu pirms Saeimas ziemas sesijas atsākšanas,
8.janvārī, steigā tika sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde ar vienu mērķi –
Satversmes 81.panta kārtībā pieņemt likumu paketi, kas skar valsts drošību, lai gan
šo pantu Ministru kabinetam ir tiesības piemērot tikai neatliekamas vajadzības
gadījumā. Un ir pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā dienā, pirms sāka strādāt
Saeima, valstī nebija sācies karš un nebija reālu terorisma draudu, ar nacionālo
drošību viss bija kārtībā. Tātad kaut kas nav kārtībā ar neatliekamo vajadzību.
Kamēr nav pieteicies šā projekta autors, analizējot tos
grozījumus, kuri atrodami, piemēram, Nacionālās drošības likumā, nākas secināt,
ka neatliekamā vajadzība bijusi vienīgi premjeram – panākt sev neierobežotu varu
drošības iestādēs, pārņemot labi funkcionējošu Drošības iestāžu padomes
vadību savā ziņā.
Varbūt viņa neatliekamā vajadzība izpaudās mēģinājumā
piešķirt Informācijas analīzes dienestam stratēģiskās izlūkošanas funkcijas?
Tiesa, drošības eksperti vīpsnāja par šo formulējumu, nespējot saprast, ko nozīmē
stratēģiskā izlūkošana šādā izpildījumā. Iespējams, tāpēc klajā muļķība
tomēr nav nonākusi mūsu priekšā. Tāpat kā daudzas citas, kuras bija tik absurdas,
ka pat projekta autori saprata, ka nav labi tās virzīt tālāk.
Tātad premjeram tieši 8.janvārī bija neatliekama vajadzība
pieņemt likumu, kas regulētu nacionālos drošības jautājumus. Un, lasot pamatojumu,
kāpēc tas bija jādara nekavējoties, redzam, ka mums šogad – 2007.gadā – sakarā
ar strauju integrāciju NATO ir pieauguši ārējie apdraudējumi, un tāpēc premjeram
vajag kontrolēt specdienestus. Absurdi! Jo laikam nevienam nav jāskaidro, ka NATO mēs
esam jau pietiekami ilgu laiku un esam apliecinājuši sevi kā stabilu valsti ar stabilu
nacionālo drošības sistēmu. Acīmredzot līdz šim laikam… Un tas, ka ir pieauguši
ārējie draudi, laikam ir ticis līdz šim slēpts, jo viens no argumentiem, kāpēc mums
svarīgi būt NATO, vienmēr bijis šāds: lai mazinātu ārējos apdraudējumus.
Steiga un neatliekamā vajadzība tiešām bijusi liela, jo ne forma,
ne saturs šiem grozījumiem nav sagatavoti kaut vai elementāras izpratnes robežās,
nemaz nerunājot par ko vairāk – par analīzi, konsultācijām, pētījumiem,
starptautisko pieredzi. Droši vien to, kas ir premjera neatliekamā vajadzība un tās
pamats, mēs ar laiku redzēsim, kad viņš patiešām apjautīs, ka kaut vai
pieklājības dēļ ir jālieto likums, kas stājies spēkā Satversmes 81.panta
kārtībā, un jāimitē neatliekamas darbības nacionālās drošības sistēmas
sakārtošanai, jo pagaidām kopš 8.janvāra nav bijis neatliekamas vajadzības kaut ko
darīt.
Ar skumjām jāsecina, ka viens no iemesliem, kāpēc parlamentam
šodien priekšā ir haotiskā steigā slepus pieņemti likumi, ir premjera visvarenības
vai visatļautības pierādīšana, arī absolūta nerēķināšanās ar parlamentu,
tostarp arī ar koalīcijas deputātiem, kuri nesapratīs, kāpēc viņiem jābalso par
neizdiskutētiem grozījumiem vairākos no pašiem svarīgākajiem likumiem. Un tas
nozīmē to pašu – nerēķināšanos arī ar tautu, kas šo parlamentu ir ievēlējusi.
Tā ir nerēķināšanās ar Satversmi, kura tiek pārkāpta, nepamatoti izmantojot tās
81.pantu, nerēķināšanās ar Prezidenti, kura lūdz šos grozījumus skatīt parastajā
kārtībā, lai tos varētu izdebatēt, arī drošības iestāžu pilnīga ignorēšana un
nevēlēšanās grozījumu tapšanā pieaicināt arī kādu, kurš saprot, par ko tajos ir
runa.
Es aicinu kolēģus balsot pret šiem grozījumiem. Tas ir vienīgais
veids, kā atgādināt, ka dzīvojam parlamentārā valstī un ka Saeima ir likumdevējs,
bet Ministru kabinets – tas, no kura Saeima var pieprasīt atbildību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ļoti zīmīgi, ka
šajās debatēs nav klāt tieši Ministru prezidenta Kalvīša kunga. Kalvīša kungs, ja
es nemaldos, vēl nav pagodinājis Saeimu ar savu klātbūtni kādā Saeimas sēdē un
īpaši šādā jautājumā, ka tagad vara tiek koncentrēta viņa rokās. Ar kā
palīdzību? Ar Saeimas palīdzību, iespējams. Taču viņš pats šeit nav ieradies, lai
aizstāvētu savu viedokli un skaidrotu mums, kas tad tik ārkārtējs ir noticis. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Kādam jau arī ir jāstrādā!”)
Kolēģi! Jums visiem atvilktnēs ir šī mazā grāmatiņa, ko Saeimas
Kanceleja mums visiem izdalīja, kad saņēmām deputāta mandātus. Tās nosaukums ir
„Latvijas Republikas Satversme”. Kolēģi, aicinu iepazīties ar šo mazo, bet
ārkārtīgi nozīmīgo dokumentu!
Konkrēti. Uzšķiriet visi, lūdzu, Satversmes 5.nodaļu –
„Likumdošana”, 64.pantu! Kurš no jums vispār zina, kas 64.pantā ir rakstīts?
Frakcijas „Jaunais laiks” deputātiem nav jāceļ rokas, es zinu, ka zina. Pārējie
neviens nevar pacelt roku. Es jums nolasīšu priekšā Satversmes 64.pantu:
„Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā
kārtībā un apmēros.” Ļoti lakonisks, bet ļoti svarīgs pants. Likumdošanas
tiesības pieder Saeimai.
Par ko mēs šobrīd diskutējam? Mēs diskutējam par to, ko valdība
ir pieņēmusi, atsaucoties uz Satversmes 81.pantu. Es aicinu visus izlasīt rūpīgi un
pārdomāt arī to, kas 81.pantā ir rakstīts. Tur ir rakstīts sekojošais: „Laikā
starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa,
izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.”
Kolēģi, mirkli padomāsim par šā panta vissvarīgāko daļu –
„ja neatliekama vajadzība to prasa”! Kolēģi, kas pirms manis ir runājuši, man
liekas, ļoti skaidri ir norādījuši uz to, ka mēs šobrīd neredzam, kas tā
neatliekamā vajadzība būtu. Ministru prezidents šeit nav ieradies un nevar pateikt, ka
mums draud karš, mums draud terorisms, mums draud kas cits, kā dēļ mums naktī
nevajadzētu gulēt. Neko no tā es nesaredzu! Absolūti neko! Tātad Satversmes 81.panta
burts šajā gadījumā ir pilnībā pārkāpts, nemaz nerunājot par garu.
Bet, kolēģi, es neesmu viens ar šādiem uzskatiem. Man te ir
pieteikums Satversmes tiesai, apstrīdot tieši šo Ministru kabineta rīcību, un man ir
20 Saeimas deputātu paraksti šeit. Šodien mēs iesniegsim to Satversmes tiesā. Tas, ka
šobrīd Kalvīša kunga valdība pārkāpj Satversmē noteiktās normas, ir skaidrs, un
mēs turpināsim mūsu cīņu ne tikai šajā zālē, bet arī virzīsimies uz Satversmes
tiesu.
Aicinu neatbalstīt šo un nākamos divus dokumentus šajā sakarā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Uzsākot savu uzrunu, es atgādināšu kādu ļoti
senu notikumu. Uzņemoties šīs Saeimas deputāta amata pienākumus, mēs visi
zvērējām uzticību Satversmei. To der atcerēties pirms balsojuma.
Ko mēs lasām šajā dokumentā? Ministru prezidents vada Valsts
drošības iestāžu padomi. Tiek definēta Valsts drošības iestāžu padomes vieta
valsts drošības sistēmā. Brīnišķīgi! Satversmes 81.panta kārtībā ir pieņemti
šie Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku, tātad acīmredzot ir šī neatliekamā
vajadzība.
Bet kā strādās padome? Padomes nolikums jāsagatavo līdz oktobrim.
Mīļie draugi! Līdz oktobrim tātad padome bez nolikuma nevar strādāt. Kur šeit ir
neatliekamā vajadzība?
Un vēl. Ļaujiet man mazliet pasapņot! Ja vēstures ratu varētu
pagriezt atpakaļ un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis varētu pamācīties no Ministru
prezidenta Aigara Kalvīša, tad, es domāju, Ulmanis netaisītu 1934.gada valsts
apvērsumu. Ulmanis to izdarītu Satversmes 81.panta kārtībā. Bet mēs visi zinām, ka
Ulmanis pārkāpa Satversmi. Taču Ulmanis bija godīgāks par Kalvīti: viņš
neslēpās.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (LPP/LC frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Protams, var radīt
satraukumu par jebkuru jautājumu – atkarībā no tā, cik daudz par to diskutē.
Un par ko tad šobrīd lejam „krokodila asaras”? Par to, ka beidzot
ir valstī izpildvaras vadītājs, kas ir spējīgs un saprot un grib sakārtot valstī
izpildvaras funkcijas, tiesības un pienākumus? Vai par to, ka beidzot drošības
iestādes tiešām būs pakļautas demokrātiski vēlētai valsts varai? Satraukumam šeit
bija jābūt par to, ka līdz šim ir bijis tā, ka drošības iestādes pašas sevi vada.
Vai tad mēs tādu valsti gribējām veidot? Nosauciet to NATO valsti, kuru šeit daži
ekskursanti no tām valstīm ir nosaukuši… Nosauciet tādu valsti, kurā drošības
iestādes vada pašas sevi, nevis tās vada valsts izpildvaras galva! Nav taču tādas
NATO valsts! Par ko tad mēs te čīkstam? Acīmredzot par to, ka tieši subjektīvā
iespaida vairs nebūs tik liela drošības iestādēm, bet ka tieši valsts vara vadīs
šīs iestādes.
Un pilnīgi pareizi jūs sakāt, ka izpildvarai nav jākontrolē
drošības iestādes. Izpildvarai tās ir jāvada, un jākontrolē ir parlamentam. Un
tieši par to ir šī runa. Un tieši tas ir tas, kas mums ir jāatbalsta. Jāatbalsta,
nevis jābaidās. Mums, tiem cilvēkiem, kas nepārkāpj likumu, nav jābaidās no
drošības iestādēm. Un nav jābaidās izpildvarai dot tiesības veikt savus
pienākumus, jo atbildību var prasīt tikai tad, kad ir dotas tiesības kaut ko darīt.
Līdz šim ir ļoti patīkami bijis redzēt ministrus, kas nespēj vai
nav tiesīgi vispār dot rīkojumus. Par kādu valsts iekārtu tad mēs te esam
cīnījušies? Par vēlētu vai par to, kas kādreiz iesēžas kaut kādos krēslos un ko
pēc tam mēs gribam pasludināt par kaut kādu neatkarīgu valsts institūciju? Kurā
valstī, izņemot autoritatīvus režīmus, jūs esat redzējuši represīvas
institūcijas, kurām ir dotas kaut kādas neatkarīgas varas tiesības? Kurā valstī?
Demokrātiskā valstī nevienā!
Un tāpēc neraudāsim par to, ka beidzot mums ir izpildvara, kura ir
spējīga un zina, kā sakārtot šīs lietas, un vienprātīgi atbalstīsim šo
likumprojektu! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi. (No
zāles dep. V.Agešins: „Sadod! Sadod!”)
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Turlā kungs! Jūs labi runājāt – ar lielu pārliecības spēku. Es
būtu gatavs jums pat noticēt. Tikai atbildiet man patiesi uz vienu jautājumu: vai ar
negodīgiem līdzekļiem var sasniegt labus mērķus?
Sēdes vadītājs. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi deputāti! Jaunajā struktūrā – Valsts
drošības iestāžu padomē – būs šādas amatpersonas: Ministru prezidents, ārlietu
ministrs, aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, kā arī iekšlietu ministrs un
tieslietu ministrs. Varam secināt, ka tur būs četri Tautas partijas locekļi, viens
TB/LNNK un viens LPP/LC loceklis. Līdz ar to tā nebūs demokrātiskas varas kontroles
iestāde, tā būs Tautas partijas kontroles iestāde.
Sēdes vadītājs. Deputāts Einars Repše. Vai jums…? (No zāles
dep. E.Repše: „Nē, paldies!”) Nevēlas. Paldies.
Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis. Vai jums, Godmaņa kungs, pietiks
ar 12 minūtēm? Pietiks. Paldies.
I.Godmanis (iekšlietu ministrs).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet arī
man kā šīs padomes loceklim, kā izpildvaras pārstāvim paust savu viedokli šajā
jautājumā.
Kāpēc es aicinu atbalstīt šos noteikumus?
Tas pirmais iemesls, kāpēc es aicinu atbalstīt, ir tik tiešām tas,
ka tie ir ieturēti Satversmes garā – no tā viedokļa, ka parlamentam ir lielāka
kontrole pār drošības iestādēm nekā līdz šim.
Tā bija, ja nemaldos, līdz 2002. vai 2003.gadam, kad šīs normas
tika izņemtas ārā. Kas tajā laikā atradās izpildvarā? Lielākoties jau tie, kas te
kaislīgi saka, ka izpildvara diktē parlamentam noteikumus.
Tātad pirmais priekšlikums, kas ir iekļauts šajos noteikumos, ir
atkal dot parlamentam būtiskāku kontroli, kas izpaužas Nacionālās drošības
komisijā, kurā būtu visu (es pasvītroju: visu) frakciju pārstāvji.
Otrs jautājums. Nedaudz šeit kļūdījās, minot padomes sastāvu.
Faktiski padomes sastāvā ir ministri, kuru padotībā, pēc Valsts pārvaldes iekārtas
likuma, ir, lūk, arī minētās drošības iestādes: tieslietu ministram – SAB,
iekšlietu ministram – Drošības policija, aizsardzības ministram – militārā
pretizlūkošana. Ārlietu ministrs padomē ir iekšā tā iemesla dēļ, ka drošības
apdraudējumi mums, kā jau mazai valstij, pārsvarā ir no ārpuses, nevis no iekšpuses.
Kāpēc šeit nav premjera varas uzurpācija? Premjers vada padomi, bet
padomē ir ministri. Jautājums – kāpēc to nevar izdarīt Ministru kabinets? Tāpēc,
ka šie ir specifiski jautājumi, un bieži vien ir ministri, kas šajos jautājumos…
kas faktiski nenodarbojas ar šiem jautājumiem katru dienu, kā to darām mēs.
Vai šī ir pati labākā forma? Es domāju, ka tā ir viena no pašām
labākajām formām tā iemesla dēļ, ka, pirmkārt, kā jau šeit teica, uzraudzības
kontrole, stratēģijas noteikšana, budžeta izstrāde, riska kontrole… ir ārkārtīgi
svarīgi, lai šie virzieni būtu koordinēti, lai tas nenotiktu katrā dienestā
atsevišķi. Un, protams, arī saistībā ar ministru… Jo šie drošības jautājumi
valstī ir kopēji. Un, protams, elementāri skaidrs ir tas, ka tie, kas izpilda, tie, kas
veic funkciju, nevar sevi kontrolēt. Viņi var kontrolēt zināmā mērā, bet no
izpildvaras viedokļa ir svarīgi, lai… Tas, kurš strādā, pats sevi kontrolē, bet ir
arī izpildvara, kas vēl papildus nosprauž prioritātes, apzinās riskus un, starp citu,
veic arī kontroles funkciju.
Par šiem tempiem un ātrumu. Es nezinu, kādā veidā šeit tiek
pārkāptas Satversmes noteiktās demokrātiskās tiesības, jo šeit notiek diskusija par
šo jautājumu un parlamentam ir suverēnas tiesības pieņemt lēmumu – noraidīt šos
noteikumus vai akceptēt. Parlamentam ir suverēnas tiesības arī turpmāk, ja ir
nepieciešams, šajā likumā veikt grozījumus.
Es tiešām domāju, ka šis lēmums ir pareizā virzienā pieņemts.
Atgādinu: tas strukturē, pirmkārt, parlamenta pastiprinātu kontroli un, otrkārt,
pareizu vertikālu saikni starp varas izpildošajām funkcijām un kontrolējošajām
funkcijām.
Aicinu atbalstīt šos noteikumus. (No zāles: „Pilnīgi
pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Godātie kolēģi! Es atgādināšu Saeimas kārtības ruļļa 82.panta
otro daļu: „Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu
Saeima lemj par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus grozījumus…” Pirmkārt,
„nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai”. Tādu priekšlikumu mums
nav. Otrkārt, „nenodot likumprojektu kādai atzinumā minētai komisijai”. Tāds
priekšlikums mums ir. Un, treškārt, „noteikt citu atbildīgo komisiju”. Arī tāds
priekšlikums mums ir.
Tātad saskaņā ar šo Saeimas kārtības ruļļa pantu vispirms
lemsim par deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu nenodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai šos noteikumus. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Prezidijs bija ierosinājis divus… Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 7, atturas – 3. Tātad lēmums pieņemts. Deputāta Jura Dalbiņa priekšlikums pieņemts.
Otrkārt, mums ir jālemj par priekšlikumu noteikt citu atbildīgo
komisiju. Šādu priekšlikumu mums ir izteikusi Nacionālās drošības komisija, un par
to mēs tagad arī balsosim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
priekšlikumu nodot šos noteikumus Nacionālās drošības komisijai un noteikt to par
atbildīgo komisiju! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23, atturas – nav.
Noteikumi ir nodoti Nacionālās drošības komisijai, un tā ir noteikta par atbildīgo
komisiju.
Prezidijs ir saņēmis Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu
atzīt šos noteikumus par steidzamiem.
Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram. Lūdzu!
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Nacionālās drošības komisijā lēma par to, lai šos noteikumus
pirmām kārtām nodotu Nacionālās drošības komisijai un noteiktu to par atbildīgo,
un pieņēma arī lēmumu lūgt Saeimu piešķirt šim dokumentam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta
noteikumu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atzīšanu par steidzamiem!
Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Šie noteikumi ir atzīti par
steidzamiem.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un dokumenta
izskatīšanas laiku. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs neesam balsojuši par šo
dokumentu!”)
Dz.Jaundžeikars. Termiņš – 30.janvāris. Un izskatīšana –
1.februārī.
Sēdes vadītājs. Vai kāds grib runāt par procedūru, pirms balsojam
par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku? Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Piedāvāju 16.februāri kā iesniegšanas termiņu.
Sēdes vadītājs. Atkārtojiet vēlreiz, lūdzu!
A.K.Kariņš. Es piedāvāju citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Sēdes vadītājs. Ā, tātad tas jautājums būs lemjams pēc tam.
Skaidrs. Būs cits termiņš. Paldies.
Vai ir iebildumi pret procedūru? Šeit bijuši iebildumi pret
jautājumiem… Es atgādinu attiecīgo Saeimas kārtības ruļļa pantu: likumprojekta
nodošana komisijām ir reizē arī pieņemšana pirmajā lasījumā. Nekāds cits
balsojums vairāk nav nepieciešams.
Atgriežamies pie priekšlikumu iesniegšanas termiņa. Tātad ir
ierosināti vairāki priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Viens ierosinājums ir šāds:
1.februārī – grozījumu izskatīšana, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
30.janvāris. Krišjānim Kariņam bija cits priekšlikums – 16.februāris. Mums ir
vispirms jābalso par tālāko datumu – par 16.februāri. (No zāles dep.
A.K.Kariņš: „8.februāris.”) Mazu brīdi apspriedīsimies tūlīt par
procedūru. Vai es pareizi sapratu? Kariņa kunga priekšlikums – 8.februāris? Tātad
mums vispirms ir jāizšķiras par tālāko ierosināto termiņu. Tātad vispirms ir
jābalso par deputāta Krišjāņa Kariņa priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 8.februāris. (Starpsauciens: „Balsojam!”) Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Krišjāņa Kariņa priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 50, atturas – 4. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Tagad mums ir jābalso par otru priekšlikumu: priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 30.janvāris, izskatīšana – 1.februāra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šādiem termiņiem! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 39, atturas – nav. Tātad šis priekšlikums ir pieņemts.
Šis jautājums ir izskatīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Balsojam par
pārtraukumu! Balsojam par pārtraukumu ar vēlēšanu zīmēm!” Dep. L.Ozoliņš:
„Pārtraukums pēc likuma!”)
Godātie deputāti! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrēšanās signālu! Vai bija reģistrācijas signāls? (No zāles: „Nav bijis!… Bija!”) Bija? (No
zāles: „Nebija! Atkārtot!”) Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrēties!
Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, mēs sirsnīgi sveicam
deputātu Pēteri Tabūnu viņa ļoti jaukajā, apaļajā jubilejā! (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (ZZS frakcija), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Juris Dobelis, Jānis
Eglītis, Viktors Ščerbatihs un Vjačeslavs Stepaņenko.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savu vietu
Sēžu zālē! Atsāksim mūsu darbu.
Godātie kolēģi! Mēs pirms pārtraukuma skatījām Ministru kabineta
noteikumus Nr.32 – „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un balsojām par
komisiju maiņu. Mēs nobalsojām par to, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija neizskatīs šos noteikumus. Mēs nobalsojām par to, ka
Nacionālās drošības komisija būs atbildīgā komisija, un arī par steidzamības
noteikšanu šiem noteikumiem.
Taču kolēģi man aizrādīja, ka mēs vēl neesam atsevišķi
nobalsojuši par šo noteikumu nodošanu komisijai. Tāpēc es šajā brīdī aicinu šo
mūsu nepilnību novērst. Tātad mums ir jābalso par noteikumu Nr.32 – „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā” – nodošanu Nacionālās drošības komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 36, atturas – nav. Tātad šie noteikumi komisijai ir nodoti.
Godātie kolēģi! Tagad mēs ar pilnu pārliecību varam procedūras
ziņā pareizi novadīt sēdi un pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos
Ministru kabineta noteikumus Nr.33 – „Grozījumi likumā „Par valsts
noslēpumu”” – nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Dzintars
Jaundžeikars… Deputāts Dzintars Jaundžeikars atsakās no vārda.
Tālāk debatēs ir pieteicies deputāts Einars Repše. Arī kļūda?
Vai Inguna Rībena ir pieteikusies debatēs? Arī nav. Vai Ainars Latkovskis ir pieteicies
debatēs? Ir. Lūdzu, vārds deputātam Ainaram Latkovskim!
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Nevarēju nerunāt! Žēl, ka Godmaņpaps ir aizgājis, bet
jums visiem ir labā atmiņā 2002.gads – rudens īsi pirms 8.Saeimas vēlēšanām.
Raiņa bulvārī pretī Iekšlietu ministrijai stāv Godmaņpaps, stāv Andris Bērziņš,
toreizējais…
Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Es tiešām ļoti atvainojos!
Lūdzu izvēlēties korektu runas veidu šeit! No šīs tribīnes neviens nav jāsauc
vārdā, kas neatbilst rakstītajam viņa…
A.Latkovskis. …pasē.
Sēdes vadītājs. … pasē.
A.Latkovskis. …Godmaņa kungs, Lībanes kundze, kas nu jau stāv
citur… Jā, nu labi!… Ar tādām diezgan raudulīgām sejām. Un, ja atceraties, tad
tas viss bija skrejlapu skandāla rezultātā. Toreiz „Latvijas ceļš” uzskatīja, ka
Tautas partija, kuras pārstāvis Segliņš toreiz bija iekšlietu ministrs, izmanto
drošības jeb spēku struktūras, lai ietekmētu savu partneri vai lai izrēķinātos ar
viņu.
Šodien viņi ir atraduši fantastisku veidu, kā ar jūsu pašu rokām
– Godmaņa kungs te nāca un to aizstāvēja… lai atrastu jau jaunu veidu, kā viņi
turpinās izrēķināties ar jums. Un īstenībā jūs paši ar savām rokām sevi
norokat, jo būtība tam ir nevis tā, par ko stāstīja Godmaņa kungs. Būtība tam ir
varas koncentrēšana premjera rokās. Runa ir par to, ka viņam būs lielāka vara pār
drošības struktūrām. Tā ka nebrīnieties, ka vēlreiz, nu jau gan mazākā
pulciņā – bez Lībanes, stāvēsiet atkal kaut kur pie Ministru kabineta un
sūdzēsieties.
Es jūs vienkārši aicinu labi padomāt, kādu varu jūs bezatbildīgi
nododat koalīcijas vadītāja rokās. Balsosim „pret”!
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Man gan ir grūti piekrist šim
Latkovska kunga formulējumam, faktiski argumentiem, kāpēc kāds kaut kur stāvēs un
sūdzēsies, ja izpildvaras vadītājs un viņa, tā sakot, kabinets nopietni un precīzi
kontrolēs drošības iestāžu darbu. Jebkurā gadījumā politiķiem šīs iestādes ir
jākontrolē, jādod tām izvirzīto uzdevumu politiskā motivācija un jāprasa arī
precīza šo uzdevumu izpilde likumā noteiktajā kārtībā. Un nekādā ziņā šeit nav
runa par varas koncentrēšanu vienās rokās, bet ir runa par precīzu varas sadalījumu
un kontroles mehānisma ieviešanu. Faktiski te ir runa arī par mūsu, parlamenta,
kontroles nostiprināšanu.
Es domāju, mums visiem būtu ļoti rūpīgi sev jānoskaidro tas, kas
ir parlamentārā kontrole, bet it sevišķi tas, kā šo kontroli veikt valsts drošības
iestādēs.
Kas attiecas uz konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem, es
aicinātu šo dokumentu nodot tikai Nacionālās drošības komisijai un noteikt šo
komisiju par atbildīgo komisiju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Godātie kolēģi! Kā jau es iepriekš norādīju, mums ir jārīkojas
saskaņā ar Kārtības ruļļa 82.pantu. Tātad vispirms ir jāizšķiras par deputāta
Jura Dalbiņa priekšlikumu – nenodot šos noteikumus Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Jura
Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 21, atturas – nav. Šis
priekšlikums ir atbalstīts.
Tālāk. Mēs esam saņēmuši arī Nacionālās drošības komisijas
priekšlikumu – par atbildīgo komisiju noteikt Nacionālās drošības komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas noteikšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 37, atturas – nav. Tātad atbildīgā komisija ir
noteikta.
Un tagad mums ir jābalso par noteikumu nodošanu izskatīšanai
atbildīgajā komisijā. Mēs balsosim par šā dokumenta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Noteikumi komisijai nodoti.
Tālāk mums ir priekšlikums par šo noteikumu atzīšanu par
steidzamiem. To mums ir iesniegusi Nacionālās drošības komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu atzīšanu par steidzamiem!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 37, atturas – nav. Noteikumi atzīti par steidzamiem.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un dokumenta
izskatīšanas laiku Saeimā. Deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.janvāris, izskatīšana
Saeimas sēdē – 1.februārī.
Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Jā… Lūdzu,
deputātam Krišjānim Kariņam vārds!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris.
Sēdes vadītājs. 8.februāris.
Vispirms mums ir jābalso par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par termiņu – 8.februāris!
Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tālāk balsosim par termiņu – 30.janvāris un dokumenta
izskatīšanu 1.februāra sēdē! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 38, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Saeimas
Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus
Nr.34 – „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” – nodot
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Nacionālās drošības
komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi, debatēs neviens nav pieteicies. Taču mums Saeimas
Prezidijā ir saņemts priekšlikums un ir arī deputāta Jura Dalbiņa priekšlikums par
to, ka visu šo trīs noteikumu paketi, ieskaitot Ministru kabineta noteikumus Nr.34,
vajadzētu nodot Nacionālās drošības komisijai kā galvenajai un to nevajadzētu
izskatīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tātad balsosim
par Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 20, atturas – nav. Tātad mēs nenododam šo likumprojektu
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Tālāk mums ir Nacionālās drošības komisijas priekšlikums par
atbildīgo komisiju noteikt Nacionālās drošības komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas noteikšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 35, atturas – nav. Par atbildīgo komisiju ir noteikta Nacionālās drošības
komisija.
Tagad mums ir jānosaka steidzamība, jo mums ir lūgts atzīt šos
noteikumus par steidzamiem. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību!
Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 32, atturas – nav. Noteikumi ir atzīti par
steidzamiem.
Un visbeidzot mums ir jāizšķiras par to, ka mēs nododam šo
dokumentu tikai vienai – Nacionālās drošības komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 36, atturas – nav. Noteikumi komisijai nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku Saeimas sēdē.
Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.janvāris. Izskatīšana
Saeimas sēdē 1.februārī.
Sēdes vadītājs. Izskatīšana 1.februārī.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam cita termiņa
piedāvājumam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Priekšlikumus iesniegt līdz 8.februārim.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums jābalso par tālāko termiņu.
Balsosim par termiņu – 8.februāris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Krišjāņa Kariņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Balsosim par otro priekšlikumu! Tātad priekšlikumu iesniegšanas
termiņš ir 30.janvāris, izskatīšana – 1.februārī. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 34, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Saeimas Prezidijs ierosina
Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.35 – „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” – nodot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par noteikumu Nr.35 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – 5. Noteikumi komisijai ir nodoti.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātam Mārim Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
1.februāris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Saeimas Prezidijs ierosina
Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.36 – „Grozījums
Reģionālās attīstības likumā” – nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Neviens
deputāts nav pieteicies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
noteikumu Nr.36 nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 27, atturas – 1.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vārds deputātam
Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
8.februāris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
8.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Tagad mēs izskatīsim nākamos noteikumus, un tie ir noteikumi Nr.37
– „Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Šie ir Satversmes 81.panta
kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Tautsaimniecības komisija ierosina atzīt
šos noteikumus par steidzamiem. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Vai lēnāk nevar?”)
Neviens deputāts nav… Debatēs ir pieteicies deputāts Guntis
Blumbergs. Lūdzu!
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Kolēģi! Skatot šos noteikumus Nr.37 „Grozījums Publisko iepirkumu
likumā”, mēs uz komisijas sēdi bijām uzaicinājuši gan Valsts iepirkumu
uzraudzības biroja vadītāju Tiknusa kungu, gan arī Saeimas Juridiskā biroja
vadītāju Kusiņa kungu. Un, protams, kā jūs jau noprotat, skatot šo konkrēto
dokumentu, šo grozījumu, katram no komisijas locekļiem, tāpat kā arī šīm
amatpersonām bija skaidrs, ka šajā likumā ir jāveic vēl daudzi un dažādi
grozījumi. Bet man komisijas vārdā būtu lūgums jau šobrīd atbalstīt šo
grozījumu, jo, kā jūs redzat, šajā dokumentā ir dota kompensācijas definīcija.
Šī kompensācijas definīcija ir nepieciešama Zemkopības ministrijai, lai tā jau no
šā gada sākuma varētu uzsākt valsts atbalstīto šo kompensāciju izmaksu. Turklāt
ir jāveic arī izmaiņas Publisko iepirkumu likumā un šīs kompensācijas jāatbrīvo
no iepirkuma procedūras.
Tā ka man būtu lūgums atbalstīt šos grozījumus steidzamības
kārtā!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tagad debates es slēdzu.
Vispirms mums jāizšķiras par dokumenta nodošanu komisijām. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Obligāti!”)
Tātad mēs balsosim par to, ka par atbildīgo komisiju tiek noteikta
Tautsaimniecības komisija un ka mēs noteikumus Nr.37 nododam Tautsaimniecības
komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu
komisijai un par atbildīgās komisijas noteikšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 17, atturas – 19. Noteikumi Nr.37 komisijai nodoti.
Tagad mums ir jāizšķiras par steidzamību. Debatēs ir pieteicies
deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es tiešām nesaprotu šo steidzamību. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Vajag, vajag!”) Likums ir pieņemts, likums ir spēkā.
Pusgada laikā Saeimai šis likums ir jāpieņem galīgajā lasījumā. Kāpēc šeit ir
steidzamība? Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ko Blumberga kungs sacīja, ka ir daudz
dažādu viedokļu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē apspiest šos dažādos viedokļus, lai
triju lasījumu vietā būtu tikai divi. Godātie kolēģi, nemaz nerunājot par šo
prettiesisko darbību, kurai nebija nekāda steidzamības pamatojuma, lai lietotu
Satversmes 81.pantu, nupat šajā prettiesiskumā, godātie kolēģi, es aicinu jūs
nenonākt līdz klajai bezkaunībai! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nekādā
gadījumā, Kārli!”)
Sēdes vadītājs. Šis bija izteikums pret steidzamību. Vai Dzintars
Zaķis runās par steidzamību? Nē. Par steidzamību runās deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Es vienkārši sniegšu papildu informāciju. Kā jau teica, šie
likumi jau… Tiknusa kungs arī atbalstīja šo steidzamību. Viņš ir sagatavojis šos
grozījumus, un arī visiem pārējiem kolēģiem būs iespēja… Taču tos vajag
virzīt, tā teikt, likuma kārtībā caur Ministru kabinetu, saskaņojot ar visām
ministrijām.
Attiecībā uz šo, kā es jau minēju, man ir lūgums noteikt tam
steidzamību, lai lauksaimniekiem varētu veikt šos atbalsta maksājumus –
kompensācijas – jau šobrīd – 2007.gada janvārī, februārī.
Sēdes vadītājs. Jautājumā par steidzamību viens deputāts ir
runājis
„par” un viens – „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šā dokumenta
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 30, atturas – 5.
Dokuments ir atzīts par steidzamu.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku šā
dokumenta izskatīšanai Saeimas sēdē.
Lūdzu, vārds deputātam Guntim Blumbergam!
G.Blumbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien,
25.janvārī, līdz pulksten 17.00, un izskatīšana ir nākamajā sēdē –
1.februārī.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? (No zāles:
„Nav!”) Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Saeimas Prezidijs ierosina
Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru
kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas
Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” nodot
Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pieteicies runāt ir Māris Grīnblats. Jūs runāsiet „pret”?
Tātad runāt „pret” ir pieteicies deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
neatbalsta Ārlietu komisijas piedāvāto pilnvarojumu. (No zāles dep. J.Pliners:
„Ai-ai-ai!”)
Kādi ir galvenie iemesli? Šī neatbalstīšana pilnībā atbilst
mūsu apvienības programmai. Viens no tās pašiem būtiskākajiem punktiem ir
okupācijas seku novēršana. Tā ir mūsu principiāla nostāja jau kopš 1988.gada. Tā
nekad nav mainījusies, lai ko par mums arī teiktu dažādu viedokļu paudēji, reizēm
zobgalīgi, bet reizēm arī gluži vienkārši izraujot vienu vai otru mūsu
priekšlikumu no konteksta un apskatot to izolēti.
Mēs esam bijuši pret tā līguma slēgšanu ar Krieviju, kurš ļāva
Latvijā atstāt vairāk nekā 20 000 okupācijas armijas virsnieku. Mēs bijām pret
tādu likumu pieņemšanu, kuri Latvijā deva īpašu tiesisko statusu nepilsoņiem, ar to
viņus faktiski legalizējot. Arī būdami 1996.gadā valdībā, mēs, gan „Tēvzemei un
Brīvībai”, gan LNNK ministri, bijām pret pilnvarojuma došanu Latvijas un Krievijas
sarunām par robežu, kurās neņemtu vērā Abrenes jautājumu.
Cita lieta, ka vēlāk mēs diemžēl neesam spējuši šo pilnvarojumu
atcelt, jo nevienā no nākamajām valdībām „tēvzemiešu” ministri nekad nav
bijuši vairākumā. Tie ir bijuši tikai daži.
Latvijas Republikas Satversmes ievērošana un Latvijas Republikas
tiesiskā pēctecība – tas ir tas būtiskais jautājums, kuru mēs uzstājīgi
pieprasījām ierakstīt Valdības deklarācijā un kurš tur arī ir parādījies. Kā
mēs šobrīd, kad Saeimā ir iesniegts projekts no Ārlietu komisijas, secinām, citām
valdības partijām ir atšķirīga izpratne par to, kādā veidā var ievērot Latvijas
Republikas Satversmi un Latvijas Republikas tiesisko pēctecību. Mēs uzskatām, ka
jautājums par robežu nepavisam nav jaucams ar Abrenes teritorijas ekonomisko lietderību
šodien; nav jaucams ar Abrenes iedzīvotāju skaitu vai to tālāko tiesisko statusu
robežu izmaiņas gadījumā; nav jaucams ar jautājumu par Krievijas gatavību tuvākajā
nākotnē konstruktīvi ar Latviju apspriest Abrenes jautājuma starptautiski tiesisko
noregulējumu.
Ne ar kādiem taktiskiem apsvērumiem nav attaisnojama sasteigta un
Latvijai neizdevīga robežlīguma slēgšana ar Krieviju. Tā faktiski ir okupācijas
seku daļēja legalizēšana, kas ir it īpaši nepatīkama, zinot Krievijas ārpolitikas
impērisko ievirzi, kura agri vai vēlu var atkal pārvērsties par dažāda veida
prasījumiem pret Latviju, piemēram, pilsonības jautājumu regulējuma mīkstināšanas
vai pilnīgas revidēšanas virzienā. Mēs ļoti negribētu piedzīvot tādus brīžus.
Attiecībā uz teritoriālajām pretenzijām, kas reizēm tiek
minētas, vienmēr ir jāuzdod jautājums: attiecībā pret kādu robežlīniju šīs
pretenzijas ir? Ja ir runa par 1920.gada Miera līgumu, tad, neapšaubāmi, teritoriālās
pretenzijas ir Krievijai, nevis Latvijai. Ja savukārt ir runa par Latvijas PSR un
Krievijas Federācijas robežu, kā reizēm šo jautājumu saprot Krievijā un diemžēl
arī daži Latvijā, tad, protams, izskatās, ka it kā Latvijai būtu kaut kādas
pretenzijas un Latvijai nāktos par to kaut kādā veidā taisnoties.
Pavisam īsi citēšu, ko par šo jautājumu saka starptautisko
tiesību speciālists profesors Lēbers. Viņš 1995.gadā raksta šādi: „Princips, kas
atzīst robežas par negrozāmām, iedibināts modernajās starptautiskajās tiesībās un
noteikts tādos dokumentos kā 1975.gada Helsinku akts un vairākos 20.gadsimta 70.gadu
divpusējos līgumos.”
Un nedaudz tālāk: „Ja šo principu atpakaļejoši piemēro strīdam
par Abreni, jautājums būtu – kuru no divām robežām būtu jāuzskata par negrozāmu.
Latvija iestājas par 1920.gada robežu, bet Krievija atzīst tikai 1944.gada robežu.”
Un vēl nedaudz tālāk profesors Lēbers raksta: „Krievija,
atšķirībā no Latvijas, ir rīkojusies citādāk, piemēram, vienpusīgi pārveidojot
Krievijas-Latvijas robežu, tas ir, faktiski 1944.gada robežu starp divām PSRS
republikām, no iekšējās par starptautisku. Robežas jaunais statuss arī ir ietverts
Krievijas likumā „Par valsts robežu”. Šādam grozījumam ir nepieciešama
kaimiņvalstu atzīšana, un tā parasti tiek izteikta starptautiskā līguma formā.”
Un vēl mazlietiņ tālāk profesors Lēbers raksta: „Robežas, kas
izveidotas, pārkāpjot starptautiskās tiesības, netiek aizsargātas ar robežu
negrozāmības principu.” Tāda ir arī mūsu nostāja, ko mēs šodien šeit paužam.
Visbeidzot ļoti īsi par Satversmes 3.pantu. Par to šaubas ir
izteicis profesors Lēbers, sakot šādi: „Latvijas robežām ir noteikta 1922.gada
Satversmes aizsardzība 3.pantā. Jebkuri 3.panta grozījumi, lai tie iegūtu likuma
spēku, ir nododami tautas nobalsošanai.”
Augstākā padome 1992.gadā saka šādi: „Saskaņā ar Latvijas
Republikas 1922.gada Satversmes 3.pantu Latvijas valsts teritoriju nosaka starptautiskos
līgumos fiksētās robežās, kuras var grozīt tikai Satversmes 77.panta noteiktajā
kārtībā.”
Visbeidzot netiešā veidā to atzīst arī…
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
M.Grīnblats. Vēl 30 sekundes, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
M.Grīnblats. Visbeidzot netiešā veidā šaubas atzīst arī Ārlietu
komisija, jo, kā zināms, valdībai ir tiesības parakstīt starptautiskos līgumus bez
Saeimas ziņas. Tā to regulāri dara – gadā desmitiem reižu. Šajā gadījumā
Ārlietu komisija ir izteikusi šaubas, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā. Arī tai
liekas, ka diez vai šī lieta ir tik vienkārša un ka par to noteikti var diskutēt.
Lūk, tāda ir mūsu pozīcija, ļoti īsi izsakoties.
Sēdes vadītājs. „Par” runās deputāts Andris Bērziņš no
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. Lūdzu!
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Valdības sagatavotais un
šodien mums iesniegtais likumprojekts faktiski ir mēģinājums izkustināt no vietas
vairāk nekā desmit gadus vecu valdības apstiprinātu, parafētu līguma projektu par
Latvijas un Krievijas robežu. To var uzskatīt gan par vēlmi noskaidrot 9.Saeimas
attieksmi pret šo likumprojektu kā tādu, gan – vēl jo vairāk – par vēlmi
noskaidrot deputātu atbalstu līguma projekta iespējamas ratifikācijas gadījumā. Kā
nekā ir pagājuši daudzi gadi kopš parafēšanas un apstiprināšanas valdībā.
Piemēram, no tiem, kuri 5.Saeimā balsoja par PSRS karaspēka izvešanu no Latvijas,
9.Saeimā strādā vairs tikai 15 deputāti. Savukārt no tiem Ministru kabineta
locekļiem, kuri triju valdību laikā lēma par robežlīguma projektu, šodien Saeimā
strādā tikai pieci. Tie ir Māris Grīnblats, Indulis Emsis, Dainis Turlais, Dzintars
Rasnačs un es.
Tāpēc šodien es nerunāšu, kolēģi, par pašu robežlīgumu (mums
būs plašas debates 1.februārī, es ceru), bet runāšu par to, kā tas tapa. Lai savā
veidā kliedētu mītus, es runāšu ar konkrētiem faktiem un citātiem no Ministru
kabineta sēžu dokumentiem, un es ceru, ka mani kolēģi, kuri piedalījās šajā
procesā, darīs tieši tāpat un nesāks noliegt lēmumus, kurus paši ir pieņēmuši.
Ja jūs man jautātu, kāpēc es valdības sagatavotā likumprojekta kontekstā pieminu
PSRS armijas izvešanu, tad es jums atbildētu, ka daru to tāpēc, ka gan pie
robežlīguma sagatavošanas, gan pie to dokumentu sagatavošanas, kuri saistīti ar
armijas izvešanu, strādāja ekspertu grupa un šo darbu darīja paralēli. Tas sākās
90.gadu pašā sākumā.
Bet kā tad īsti „Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK premjera
pārstāvja – Guntara Krasta – vadītā valdība nonāca pie šodien izskatāmajā
likumprojektā pieminētā robežlīguma projekta? Tas būtu jāzina, lai mēs, deputāti,
par to valstiski atbildīgi varētu nobalsot.
Sākšu ar to, ka veselus piecus gadus eksperti strādāja, līdz
1996.gadā bija gatavs rakstisks dokuments, kuru varēja prezentēt Ministru kabinetā, un
Ministru kabinets lēma par visiem jautājumiem, par kuriem eksperti paši nevarēja lemt.
Un gribu teikt, ka kopumā bija veselas sešas tādas reizes, kad Ministru kabinets
konceptuāli par to lēma. Un gribu, tā teikt, iziet cauri tai darba kārtībai, kāda
tā bija. Pirmo reizi šis dokuments Ministru kabinetā parādījās 1996.gada 16.aprīlī
Ministru kabineta sēdē, kur eksperti noziņoja: „Krievija atsakās runāt par Abrenes
teritoriju kā tādu.” Un jautājums: ko darīt – apstādināt sarunas vai turpināt
tās? Kādu mandātu Ministru kabinets dos? Ministru kabinets pēc ilgām debatēm deva
ekspertu grupai uzdevumu: „Piedāvājiet Krievijai gatavot divus līguma variantus:
pastāvīgo līgumu par to robežas daļu, par kuru nav nekādu domstarpību, un pagaidu
līgumu par to robežas daļu, par kuru mums ir domstarpības.” Eksperti aizgāja
diskutēt. Šīs diskusijas ilga piecus mēnešus. Pēc pieciem mēnešiem, 1996.gada
3.septembrī, Ministru kabineta kārtējā sēdē eksperti no jauna ir klāt un ziņo
sekojošo: „Krievija divu līgumu piedāvājumu noraida un ir gatava runāt tikai par
faktisko robežu uz 1991.gadu.”
Ministru kabinets atkal pēc ilgām un garām debatēm dod jaunu
pilnvarojumu ekspertu grupai, un šis pilnvarojums ir aptuveni tāds: „Mēģiniet
vienoties par faktisko robežu, bet panāciet, ka tekstā tiek pieminēta atsauce uz
1920.gada Miera līguma nozīmi.” Eksperti dodas turpināt sarunas. Šoreiz tās ilgst
trīs mēnešus. Un pēc trim mēnešiem, 1996.gada 3.decembrī, kārtējā Ministru
kabineta sēdē eksperti ziņo no jauna: „Krievijas puse nepiekrīt 1920.gada Miera
līguma minēšanai tekstā.” Un toreizējais Ministru prezidents, bezpartejiskais
Andris Šķēle, pārtrauc to sēdi, jo faktiski koalīcijas starpā nav vienprātības.
Sākas publiskas politiskas konsultācijas pašā koalīcijā.
Pēc nedēļas, 9.decembrī, šis jautājums tiek skatīts vēlreiz, no
jauna. Atkal koalīcija nespēj vienoties par lēmumu…
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, cik laika jums vēl vajadzēs?
A.Bērziņš. Jā… (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Bērziņš. Varbūt divas minūtes, es domāju. Paldies!
Nespēj vienoties par kopīgu lēmumu, un tiek izsludināts vēl viens
pārtraukums – šoreiz līdz 17.decembrim. Un 1996.gada 17.decembrī Ministru kabineta
sēdē, atklāti balsojot, ar 12 balsīm „par”, piecām balsīm „pret” un vienai
balsij atturoties, sarunu vedējiem tiek dots mandāts: „Gatavot tehnisku līguma
projektu par esošo faktisko robežu.” Un klāt piebilde: „Galējas nepieciešamības
gadījumā atļaut ekspertiem robežlīguma tekstā neminēt 1920.gada līgumu.”
Par balsojumu. Kā kurš balsoja, es, godīgi sakot, kolēģi, esmu
piemirsis, bet varu pateikt to, ka viena no… (Starpsauciens.)… viena no 12
balsīm, kas bija „par”, ir mana balss. Un varu pateikt, ka arī viena „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK balss ir „par” šo līgumu (No zāles dep. A.Seile: „Kura?”)…
Nevaru pateikt, kura, jo sēdē piedalījās septiņi „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
ministri, bet seši kopumā ir atturējušies vai balsojuši „pret”.
Uz šā mandāta pamata eksperti veselu gadu saskaņoja un precizēja
līguma projekta tekstu, to pabeidza un 5.decembrī iesniedza Ministru prezidentam
Guntaram Krastam, kurš to iekļāva Ministru kabineta darba kārtībā. Un 1997.gada
9.decembrī Ministru kabinets bez jebkādām atrunām vai atsevišķiem speciāliem sēdes
dalībnieku viedokļiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu vienbalsīgi apstiprināja
bez atsauces uz 1920.gada Miera līgumu. Tas ir dokuments, par kuru ir runa
likumprojektā. (No zāles: „Kurš bija premjers?”) Guntars Krasts.
Pēc tam līguma projekts, līdzīgi kā igauņiem un lietuviešiem, uz
astoņiem gadiem iegūla atvilktnēs, jo, cik zināms, Krievija nevēlējās to
parakstīt. Jā. Bez tam šajā laikā visas augstākās Latvijas valsts amatpersonas,
deputāti un diplomāti regulāri visiem visā pasaulē nemitīgi atkārtoja, ka Latvijai
nav teritoriālu pretenziju pret Krieviju, ka mēs esam gatavi parakstīt…
Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.
A.Bērziņš. …parafēto robežlīguma projektu. Bet tad nāca
2005.gads, kad projektam pievienoja…
Sēdes vadītājs. Cik daudz laika jums vēl vajadzētu? Vajadzētu
vienoties tagad par laiku, jo arī divas papildu minūtes ir pagājušas.
A.Bērziņš. Vienu minūti vēl. Vienu minūti, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Vienu minūti. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Nav!”) Nav iebildumu. Paldies.
A.Bērziņš. Bet tad nāca 2005.gads ar robežlīgumam pievienoto
Okupācijas deklarāciju. Es nevēlos uzstāties arbitra lomā. Es tikai gribu teikt, ka
varbūt tas pat bija labi, ka mēs šo Okupācijas deklarāciju pievienojām, jo mums
vēlreiz bija iespēja testēt Krievijas pozīciju un pārliecināties, ka tā desmit gadu
laikā nav mainījusies.
Godājamie kolēģi! Pirms balsosim par likumprojektu par pilnvarojumu
valdībai parakstīt robežlīgumu, atzīsim, ka esam gana ilgi mēģinājuši panākt
pašu labāko risinājumu robežlīgumam, un atcerēsimies, ka līgumu var parakstīt
tikai tad, ja abas puses ir gatavas to darīt!
Un pēdējais: neatstāsim savu robežu vaļā, atkarīgu no Krievijas
Federācijas gribas! Sakoposim gribu un lemsim paši!
Balsosim „par”!
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis „pret”, viens –
„par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Saeimas deputātes Sandras
Kalnietes iesniegumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu iesniedzu
ziņojumu par balsošanas motīviem, kuru vēlos nolasīt pēc balsojuma par likumprojekta
nosūtīšanu komisijām.”
Godātie kolēģi! Es atgādinu 144.panta otro daļu: „Ja ziņojums
iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas to nolasīt,
iesniedzējam tiek dots vārds uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas. Runas laiks
šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.”
Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es lūdzu
vārdu, lai runātu par balsošanas motīviem. Kāpēc es, tāpat kā pārējie partijas
„Jaunais laiks” deputāti, balsoju pret likumprojekta „Par pilnvarojumu Ministru
kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas
Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” nodošanu
izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Jā, robežlīgums ar Krieviju ir vajadzīgs. Līdzšinējās Latvijas
valdības vienmēr ir uzsvērušas gatavību 1997.gadā parafēto robežlīgumu
parakstīt. Tajā pašā laikā tās ir vairījušās skaidri pateikt, ka, salīdzinot
Latvijas valsts robežu, kāda tā ir iezīmēta 1920.gada 11.augusta Latvijas un
Krievijas Miera līgumā un 1997.gadā parafētajā Latvijas un Krievijas līgumā par
robežu, ir skaidrs, ka otrajā līgumā Latvijas teritorija ir samazināta apmēram par
1293, bet saskaņā ar citiem datiem pat par aptuveni 2000 kvadrātkilometriem jeb par
vienu astoto daļu no visas Latgales teritorijas.
Tāpat valdības ir bijušas izvairīgas, lai atzītu, ka 1997.gadā
parafētajā līgumā nav atsauces uz 1920.gada Miera līgumu, uz kuru balstās Latvijas
un Krievijas starpvalstu tiesiskās attiecības.
Pat bez visa tā Satversmes tiesas spriedumā ir redzams, ka 1997.gadā
parafētais līgums maina Latvijas teritoriju un tātad pārkāpj Satversmes 3.pantu. Tiem
politiķiem, kuri daudznozīmīgi apgalvo, ka neviens cits kā tikai Satversmes tiesa var
noteikt, vai Satversme tiešām ir pārkāpta, jo, lūk, 3.panta formulējums paverot
interpretācijas iespējas, vēlos citēt deputātu Arvedu Bergu. Satversmes Sapulces
1921.gada 4.oktobra sēdē, apspriežot Satversmes uzmetumu, viņš šādi ir skaidrojis
Satversmes 3.pantā ietverto jēdzienu „starptautiskos līgumos noteiktās robežas”
(es citēju): „Nevar būt, ka starptautiskie līgumi varētu noteikt Vidzemes, Latgales,
Kurzemes un Zemgales robežas, jo mēs nevaram iedomāties, ka starptautiskie līgumi
varētu iejaukties mūsu iekšējās robežattiecībās. Domāts tikai tas, ka
starptautiskie līgumi noteic šo mūsu zemes apgabalu ārējās robežas tik tālu, cik
tālu viņas saietās ar citām valstīm.”
Tā vietā, lai valdība atklāti atzītu, ka, mainot Latvijas
teritoriju, tiek pārkāpta Satversme, un meklētu tiesiski pragmatiskāko ceļu, kā
novērst šo pretrunu, tā mēģina sabiedrības uzmanību novirzīt no lietas būtības.
Lai pamatotu savu steigu un juridisko mudžināšanu, valdība atsaucas uz valsts
drošību, attiecību uzlabošanu ar Krieviju, sabiedroto nepievilšanu un Latvijas
iespējamo starptautisko izolāciju. Šie apgalvojumi ir pārspīlēti! Kopš Latvija ir
Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, mēs esam drošībā, un abas šīs
organizācijas pieņem mūsu robežu kā savu robežu.
Kā to apliecina pēdējo gadu statistikas dati, ekonomiskās
sadarbības apjomi ar Krieviju pieaug arvien straujāk. Par sabiedroto nepievilšanu
vajadzēja domāt tad, kad 2005.gadā Kalvītim un Pabrikam pa diplomātiskajiem kanāliem
„aizmirsās” informēt sabiedrotos par savu pēkšņo lēmumu neparakstīt parafēto
līgumu. Lasot vēstis no Igaunijas, nav novērots, ka mūsu ziemeļu kaimiņi jau
atrastos izolācijā vai ka tiem draudētu starptautiska izolācija.
Šā Saeimā iesniegtā likumprojekta vienīgais mērķis ir daļu
atbildības par Kalvīša parakstu zem šā līguma pārlikt uz Saeimas pleciem. Šis
likumprojekts ir tik neskaidrs, tik samudžināts! Tajā izdarīta atsauce uz 1991.gada
Konstitucionālo likumu, kas ļauj pastarpināti atsaukties uz 1990.gada 4.maija
deklarāciju, kura savukārt atsaucas uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera
līgumu. Acīmredzot ar šādām trīskārši pastarpinātām atsaucēm valdība cer
novērst sabiedrības uzmanību no visbūtiskākā – no tā, ka Satversme tik un tā ir
pārkāpta un ka ne valdībai, ne Saeimai nav dotas pilnvaras mainīt Latvijas teritoriju
bez tautas nobalsošanas.
Satversmes 77.pants nosaka (es citēju): „Ja Saeima grozījusi
Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad
šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas
nobalsošanā.”
Es nevēlos balsot par likumprojektu, kas ir radīts, lai dotu iespēju
pārkāpt Satversmi. Man nav bail no tautas nobalsošanas. Mūsu tauta jau daudzkārt ir
apliecinājusi savu viedumu, lemjot par jautājumiem, kas ir būtiski mūsu valstij un
tās nākotnei. Tautas nobalsošana ir visgodīgākais un tiesiski vispareizākais ceļš,
kā risināt jautājumu par Latvijas un Krievijas robežu.
Kamēr tas nav izdarīts, uzskatu, ka 2005.gadā robežlīgumam
pievienotā valdības deklarācija ir vajadzīga.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt pirmo
sadaļu „Prezidija ziņojumi”.
Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera,
Sokolovska, Buzajeva, Kabanova, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir noteikt, ka pirms
ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti arī
maksātāja izdevumi par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā vai
koledžā.
Godātie kolēģi! Jūs visi zināt, ar kādām problēmām sastopas
tie studenti, kuri brauc uz Rīgu mācīties no laukiem vai no mazajām pilsētām. Tātad
– cik maksā īre? Kā jūs jau zināt, tagad kopmītņu skaits Rīgā ir ļoti mazs, jo
daudzas kopmītņu ēkas ir privatizētas vai pārbūvētas par dzīvojamām ēkām, un
veidojas tāda situācija, ka studējošie ir spiesti īrēt dzīvokli vai citu
apdzīvojamo telpu par tirgus cenām.
Protams, jaunam cilvēkam, kas vienlaikus strādā un mācās, tas ir
ārkārtīgi dārgi. Un, ja viņam nespēj palīdzēt vecāki, tas varētu ļoti
apgrūtināt viņa dzīvi.
Godātie kolēģi! Daļa no Saeimas deputātiem, kuri nedzīvo Rīgā,
saņem kompensāciju par dzīvokļa īri, jo ir noteikts, ka ir pārāk dārgi šiem
cilvēkiem to īrēt. Bet kā ir tad, kad mēs runājam par studentiem? Kādā situācijā
viņi atrodas?
Mēs tātad nepiedāvājam izmaksāt viņiem kompensāciju, kā to
darām deputātiem, bet aicinām vismaz neaplikt viņus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
tās summas apmērā, kuru šie studenti tērē, īrējot dzīvokli, ja viņi vienlaikus
arī mācās.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 37, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Kabanova, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātās dāmas un kungi! Mūsu priekšlikuma
būtība grozījumam likumā „Par dzīvojamo telpu īri” ir vienkārša – noteikt
kārtību, kādā pašvaldība informējama par tiesas procesu par īres līguma
grozījumiem attiecībā uz īres maksas noteikšanu, kur viena no pusēm ir īrnieks,
kurš īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā
dzīvojamajā mājā un kurš šīs telpas lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai
bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem. Līdz ar to pašvaldībai būs pienākums
piedalīties procesā trešās personas statusā.
Deputātu lielākā daļa ir lieliski informēta, cik aktuāla ir šī
problēma, jo Saeima to apspriež ne jau pirmo gadu. Denacionalizētajos namos joprojām
dzīvo desmitiem tūkstošu ģimeņu. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā
mājokli parastajā privatizācijas kārtībā. Kopš 2002.gada īres maksa
denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres
maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos
namos no 2007.gada 1.janvāra ar normatīvajiem aktiem netiek ierobežota.
Starp citu, savā spriedumā Satversmes tiesa speciāli akcentēja
valdības atklāto bezdarbību un Saeimas nevēlēšanos risināt šo problēmu. Šodien
mums ir iespēja kaut vai daļēji reabilitēt sevi attiecībā uz tiem desmitiem
tūkstošu, kuri tika politiski represēti pēc pasaulē nekur neredzētas pazīmes –
pēc pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā ieņemamā mājokļa piederības. Jau ir
zināmi simtiem skandalozu stāstu par to, ka namīpašnieki, vēlēdamies tikt vaļā no
nevēlamajiem iedzīvotājiem, atslēdza viņiem apkuri, kanalizāciju un ūdeni un
apgrūtināja iespēju nokļūt pašiem savā dzīvoklī.
Patlaban šo pašu patvaļu var redzēt tad, kad tiek aprēķināta
dzīvokļa īres maksa. Pašlaik namīpašnieki aprēķina īres maksu pārsvarā no 2
līdz 5 latiem par kvadrātmetru. Salīdzinājumam: pērngad īres maksa Vācijas 16
pilsētās, tādās kā Drēzdene, Erfurte, Rostoka, svārstījās 3,5-4,2 latu
robežās. Taču tur arī dzīves līmenis ir citāds. Tur iedzīvotāji saņem pavisam
citu algu un arī kvalitātes ziņā dzīvokļi ir pavisam citādi.
Nobeigumā man gribētos uzsvērt vēl to, ka PCTVL frakcijas
priekšlikuma atbalstīšana nebūt nepalielinās pašvaldību izdevumus, jo papildu
izdevumi pašvaldībām juridiskās palīdzības nodrošināšanai īrniekiem tiks
kompensēti no budžeta līdzekļu ekonomijas, kas būs iespējama pēc tam, kad iepriekš
nepamatoti paaugstinātās īres maksas pazemināšanas rezultātā pašvaldībām vairs
nebūs jāsniedz materiālā palīdzība īrniekiem.
Aicinu jūs balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, neviens deputāts nav pieteicies
runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu iesniegtā
grozījuma likumā „Par dzīvojamo telpu īri” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 28, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā”
nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Neviens deputāts nav pieteicies runāt ne „par”, ne „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta (reģistrācijas numurs
178/Lp9) nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 13.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Seiles,
Tabūna, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Pilsētas
domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt „par”.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcija piedāvā ļoti īsu un vienkāršu grozījumu Pašvaldību vēlēšanu likumā.
Kā zināms, Satversmē divos pantos ir noteikts latviešu valodas statuss: 4.pants
attiecas uz visu valsti, bet 101.pantā ir īpaši akcentēts tas, ka pašvaldību darba
valoda ir latviešu valoda. Tomēr, kā bieži vien to redzam praksē, ja norma nav
nostiprināta arī speciālajā likumā, tad Satversme pati par sevi nedarbojas. Diemžēl
Latvijā vēl 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas atrodas deputāti, kuri gan
strādā, bet, izrādās, latviešu valodu nemaz neprot.
Saeima jau vairākas reizes ir skatījusi mūsu priekšlikumus par to,
ka amatu varētu zaudēt tas deputāts, kurš jau strādā, bet, izrādās, latviešu
valodu neprot. Taču pret to daudziem, pat lielākajai daļai, diemžēl bija iebildumi,
kaut arī tieši tāda pati norma ir ierakstīta Saeimas kārtības rullī, un Saeimas
deputātu gan var izsviest no Saeimas par valsts valodas neprašanu.
Tādējādi mēs faktiski piedāvājam atjaunot normu, kura kādreiz
jau ir bijusi, proti, ka par deputāta kandidātu nevar pieteikt un pašvaldībā nevar
ievēlēt tādu personu, kura neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams
profesionālo pienākumu veikšanai. Savā laikā šo normu no likuma izņēma ārā, it
kā pamatojoties uz to, ka arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir tiesības kļūt
par pašvaldību deputātiem. Taču, kā esam novērojuši, tad vienam otram Somijas vai
Vācijas pilsonim, kas dzīvo Latvijā labu laiku, nav nekādu problēmu ar latviešu
valodu, bet problēmas laikam ir citiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo stipri vien ilgāk.
Tā ka, es domāju, Eiropas Savienības valstu pilsoņi nebūtu īpaši apvainojušies, ja
pašvaldības deputātam mēs tomēr prasītu valsts valodas zināšanas. Turklāt, es
domāju, mēs nebūtu nonākuši arī nekādās pretrunās. Tieši otrādi! Mēs tikai
aizpildītu robu likumdošanā, kurš diemžēl ir radies, un arī Satversme prasa, lai
šāda norma tomēr būtu.
Sēdes vadītājs. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta (reģistrācijas numurs
179/Lp9) nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 30, atturas – 21.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas priekšlikumu – mainīt šīsdienas darba kārtību un
iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” izskatīšanai
pirmajā lasījumā kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Tātad šīsdienas sēdes darba kārtība ir papildināta.
Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Izteikties neviens deputāts
nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta (reģistrācijas
numurs 180/Lp9) nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Grozījums likumā komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
dokumenta (reģistrācijas numurs 181/Lp9) nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas
komunikāciju tīklu projektu vadības likums” nodot Tautsaimniecības komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par dokumenta (reģistrācijas numurs 182/Lp9) nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par dokumenta (reģistrācijas numurs 183/Lp9) nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Grozījumi likumā komisijai nodoti.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par dokumenta (reģistrācijas numurs 184/Lp9) nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta (reģistrācijas
numurs 185/Lp9) nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par dokumenta (reģistrācijas numurs 186/Lp9) nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Pirmais šajā sadaļā ir lēmuma projekts „Par Valdas Zommeres
apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu
ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Valdu Zommeri par administratīvās rajona
tiesas tiesnesi un atbalstīja šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
administratīvās rajona tiesas tiesneša apstiprināšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo lēmuma projektu – „Par Māra Medņa
atkārtotu iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa
ieteikumu atkārtoti iecelt administratīvās rajona tiesas tiesneša amatā Māri Medni
un atbalstīja šo ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
administratīvās rajona tiesas tiesneša iecelšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Lēmuma projekts „Par Dagmāras Velikas atkārtotu iecelšanu par
administratīvās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Tieslietu ministra ieteikumu atkārtoti iecelt administratīvās rajona
tiesas tiesneša amatā Dagmāru Veliku Juridiskā komisija atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
administratīvās rajona tiesas tiesneša iecelšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Ministru kabinets ir iesniedzis lēmuma projektu „Par uzticības
izteikšanu veselības ministram Vinetam Veldrem”.
Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par uzticības izteikšanu veselības ministram Vinetam Veldrem!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23, atturas – 11. Lēmums pieņemts. Apsveicam
veselības ministru Vinetu Veldri! (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Turpinām sēdi. Pārejam pie darba kārtības
nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.
Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”.
Otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas
likumā” (otrais lasījums, steidzams). Ir saņemts viens priekšlikums, kuru iesniedzis
deputāts Buzajeva kungs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi. Ir runa par pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas anulēšanas iespēju ierobežojumu. Un ir runa tikai par ļoti
ierobežotu skaitu gadījumu, kad no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas
ir pagājuši ne mazāk kā desmit gadi, un gadījumiem, kad šī atļauja ir izsniegta
bijušajam Latvijas pilsonim vai nepilsonim (teiksim, latvietei, kura ir laulībā ar
ārzemnieku un kura saskaņā ar šīs valsts likumiem ir piespiesta atteikties no
Latvijas pilsonības, lai izveidotu ģimeni). Šobrīd šo atļauju var anulēt dažos
gadījumos – teiksim, kad ārzemnieks iekļauts tā saucamajā melnajā sarakstā vai
atrodas ārpus Latvijas vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas, vai sniedz nepatiesas
ziņas. Es uzskatu, ka desmit gadi ir pietiekams laiks, lai tomēr aizmirstu visus šos
„vecos” grēkus, ņemot vērā to, ka viņš desmit gadus pēc kārtas godīgi
ievērojis visas prasības saskaņā ar kārtību, kādā notiek ārzemnieku
uzturēšanās Latvijā.
Es gribētu atgādināt, ka Lietuvā arī eksistē tāda prakse, ka
desmit gadu ir pietiekami ilgs laiks, lai tomēr pastāvīgās uzturēšanās atļauja
atbilstu jēdzienam „pastāvīgā” un nebūtu anulējama dažos ļoti šaubīgos
gadījumos.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika
iesniegts mans rakstveida pamatojums, un es ceru, ka, ja arī ne šodien, jūs
atbalstīsiet šo priekšlikumu – tad, kad tomēr no pašas Iekšlietu ministrijas būs
analoģisks priekšlikums.
Un sakarā ar to aicinu balsot „par”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Lūdzu!
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Izskatot šo jautājumu, komisija
ņēma vērā un iepazinās arī ar Buzajeva kunga iesniegto dokumentu, kas pamato viņa
priekšlikumu, un nonāca pie secinājuma, ka tādā redakcijā, kādā Buzajeva kungs ir
iesniedzis savu priekšlikumu, mēs nonāktu pretrunā ar viņa pievienotajos dokumentos
norādītajiem likumu pantiem, un tādā gadījumā tiesības pretendēt uz pastāvīgās
uzturēšanās atļauju būtu arī tiem, kuri ir iekļauti to personu sarakstā, kuras ir
nevēlamas šai valstij, un arī citiem, kuri ir atteikušies no pilsonības, izbraukuši
un tā tālāk. Tādu priekšlikumu mēs nevarējām atbalstīt tādā redakcijā, un
tāpēc ir šāds komisijas lēmums. Lūdzu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Grozījumi likumā
pieņemti.
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Likums par cilvēku
tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Kopumā likumprojekta
otrajam lasījumam tika iesniegti astoņi priekšlikumi, kas tika izskatīti 24.janvāra
sēdē.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
priekšlikumu atbalsta savā – 3.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pret komisijas atzinumu par 2. un 3.priekšlikumu
deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta „Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas
Republikā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Par
Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”.
Otrais lasījums.
Kas ziņos Ārlietu komisijas vārdā? Ārlietu komisija, lūdzu ziņot
par likumprojektu… (No zāles: „Nav!” Dep. K.Leiškalns: „Ejam tālāk pie
nākamā!”)
Pārejam pie nākamā jautājuma. Likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par apdrošināšanas līgumu””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Finanšu ministrija ir
sagatavojusi un Ministru kabinets iesniedzis parlamentam likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par apdrošināšanas līgumu””, kura nolūks ir atvieglot
apdrošināšanas ņēmēju dzīvi, iespējas noslēgt līgumus un saņemt vajadzīgās
izmaksas. Tāpēc atbildīgā komisija šo valdības iesniegto likumprojektu ir
atbalstījusi, un es aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanas
līgumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus iesniegt komisijā priekšlikumus par
šo likumprojektu līdz 1.februārim.
Sēdes vadītājs. 1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Šeit man jāpaskaidro, ka valdība ir iesniegusi
divus likumprojektus ar vienu nosaukumu – vienu ārprātīgi īsu un otru ārprātīgi
garu. Un, tā kā atbildīgajai komisijai ir tehniski ārkārtīgi sarežģīti apvienot
šos likumprojektus (lielais būtu jāpievieno mazajam), komisija ir izstrādājusi un
piedāvā jums alternatīvu likumprojektu, kura nolūks ir iekļauties Eiropas jaunajā
Kredītiestāžu direktīvā. Tā ka tas ir aicinājums atbalstīt to, ko ir noteikusi
Eiropa. Šī Eiropas direktīva ir stājusies spēkā jau ar šā gada 1.janvāri. Bet, ja
mēs atbalstīsim šā likumprojekta steidzamību, Latvija būs viena no pirmajām
valstīm, kas savā likumdošanā ievieš jaunās direktīvas nosacījumus.
Tā ka aicinu atbalstīt komisijas ierosinājumu piešķirt
steidzamību šim likumprojektam!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Izšķirsimies par likumprojekta atbalstīšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
(reģistrācijas numurs 177/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta
izskatīšanas laiku! (No zāles dep. I.Kalniņš: „31.februāris!”)
K.Leiškalns. Paldies. Atbildīgā komisija gaidīs tautas vietnieku
iesniegumus līdz 7.februārim. Un par otrā lasījuma termiņu lūdzu noteikt
22.februāri.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
7.februāris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 22.februārī. Vai ir
citi priekšlikumi? (No zāles dep. I.Kalniņš: „31.februāris!”) Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Civillikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Civillikumā” otrajam
lasījumam iesniegti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas numurs 62/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
M.Segliņš. 31.janvāris.
Sēdes vadītājs. 31.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības
likumā” otrajam lasījumam neviens priekšlikums Saeimas kārtības ruļļa 95.panta
noteiktajā kārtībā netika iesniegts.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas numurs 73/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
M.Segliņš. 31.janvāris.
Sēdes vadītājs. 31.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts.
Godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši desmit deputātu –
Kučinska, Rubeža, Porieša, Ārberga un citu deputātu – iesniegumu „Lūdzam
šodienas sēdes jautājumus izskatīt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu
izskatīšanai.” Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim darbu bez pārtraukuma.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā
„Valsts sociālo pabalstu likums””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Valsts
sociālo pabalstu likums””, ko skatīsim otrajā lasījumā.
Otrajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi.
Tātad 1. ir Sociālo un darba lietu komisijas precizējošs
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 2. ir precizējošs Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Un 3. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums, ko
komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es ļoti īsi pamatošu savu priekšlikumu, kas pilnīgi atbilst ne
tikai PCTVL partijas programmai. Priekšlikuma būtība ir centieni piesaistīt valsts
sociālā pabalsta apmēru kādam objektīvam kritērijam, šajā gadījumā – iztikas
minimumam, informāciju par kuru katru gadu apkopo mūsu valsts Centrālā statistikas
pārvalde.
Cienījamie kolēģi! Inflācijas apstākļos tas ir ļoti svarīgs
priekšlikums, jo mēs nevaram paļauties tikai uz Ministru kabineta ļoti subjektīvo
vēlmi pakāpeniski šo sociālā pabalsta apmēru paaugstināt.
Var būt, ka šajā konkrētajā priekšlikumā šis pabalsts ir
piedāvāts ļoti nesamērīgs, taču pašā tekstā ir pateikts, ka šis sociālā
pabalsta apmērs ir tieši pielīdzināms iztikas minimumam. Šis ir tikai otrais
lasījums, tāpēc es aicinu jūs konceptuāli šo priekšlikumu atbalstīt, pēc tam
apspriest to komisijā trešajam lasījumam un varbūt noteikt, kādā pārejas periodā
tas būtu izdarāms.
Visus, kuri iestājas par maznodrošinātajiem un kuri saprot, cik
grūti ir izdzīvot Latvijā inflācijas periodā, visus šos deputātus es aicinu
atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā deputāte Silva Bendrāte gribētu ko piebilst?
Lūdzu!
S.Bendrāte. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Tātad otrajā lasījumā
lūdzu balsot, apstiprinot šo grozījumu likumā „Valsts sociālo pabalstu likums”…
Sēdes vadītājs. Nē, vispirms izšķirsimies par deputāta Buzajeva
priekšlikumu!
S.Bendrāte. Jā… Tātad es aicinu balsot par deputāta Buzajeva
priekšlikumu! (No zāles: „Par!?”) Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad, godātie kolēģi, mēs balsosim par 3. – deputāta Buzajeva
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 60, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par dokumenta (reģistrācijas Nr.38/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Bendrāte. Sakot paldies par atbalstu, kolēģi, es šim
likumprojektam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosaucu 30.janvāri.
Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa
satiksmi”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no LPP/LC
frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas
numurs ir 131/Lp9. Minētais likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijas sēdē un
atbalstīts pirmajam lasījumam. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta ar reģistrācijas numuru 131/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Bērziņš. Šā gada 30.janvāris.
Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Tikai pagājušā gada nogalē mēs pieņēmām
likumu par Rāznas nacionālā parka izveidošanu, un tomēr ir radusies nepieciešamība
izdarīt dažus nelielus labojumus, tāpēc komisija, rūpīgi izvērtējusi šos
labojumus, lūdz likumprojektu atbalstīt kā steidzamu.
Es mazliet pamatošu – kāpēc. Vietējiem iedzīvotājiem ir
radusies problēma sakarā ar ciršanas apliecinājuma saņemšanu, jo likumā ir
noteikts, ka parka administrācija jāizveido līdz 1.jūlijam. Tas, protams, ir nopietns
process. Taču administrācija nevar ciršanas biļetes izsniegt tā, kā tas ir likumos
noteikts. Pagaidām ir jāsaglabā šī kārtība, ka tas ir jādara Valsts meža
dienestam.
Likumprojekts ir saskaņots ar Vides ministriju un arī ar Zemkopības
ministriju. Iedzīvotāju labā šāds likums ir nepieciešams, un tāpēc likumprojekts
ir jāatzīst par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Seile. Tā kā komisija pati ir sagatavojusi šo likumprojektu
sadarbībā ar attiecīgajām ministrijām, mēs esam to jau apsprieduši savā komisijā
un lūdzam atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
dokumenta (reģistrācijas numurs 178/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
A.Seile. Godātie deputāti! Tā kā balsojums ir tik vienprātīgs, es
uzdrošinos lūgt jūs neiebilst pret likumprojekta tūlītēju izskatīšanu arī otrajā
lasījumā, jo tas ir šā parka teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju labā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.
A.Seile. Ļoti liels un patiess paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatām nākamo darba
kārtības punktu – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības
līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu otrajā un
galīgajā lasījumā pieņemt likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un
Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”. Šis ir tradicionāls līgums,
izskatīts komisijā, iebildumu un papildinājumu nav. (No zāles dep. V.Buzajevs:
„Bija divi priekšlikumi!”) Bija divi priekšlikumi, kurus komisijas sēdē
atsauca to iesniedzēji. Ja kāds uzstāj, ka jāveic balsošana, mēs varam par tiem
balsot.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums ir dokumentā minēti divi
priekšlikumi. Vai tie ir tabulā? Nav. Tātad nav neviena priekšlikuma otrajā
lasījumā. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to likumprojekts ir pieņemts otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Pirms mēs ķeramies pie reģistrācijas, informēju jūs, ka Prezidijs
ir saņēmis deputātu Plinera, Buzajeva, Mitrofanova, Kabanova un citu deputātu
jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai „Par situāciju
mazākumtautību izglītības jomā”. Mēs šo jautājumu nododam izglītības un
zinātnes ministrei Baibai Rivžai.
Godātie kolēģi, reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!
Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Ir saņemts Romas katoļu baznīcas vadītāja
kardināla Jāņa Pujata paziņojums, ka šodien pulksten 19.00 vakarā Jēkaba
katedrālē notiks ekumēniskais dievkalpojums, kurš ir veltīts jautājumam, kas
saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā. Šo dievkalpojumu vadīs visu tradicionālo
konfesiju vadītāji, un arī viņi aicina piedalīties visus Saeimas deputātus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
9.Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Andris Bērziņš (LPP/LC
frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda
Circene, Juris Dobelis, Dzintars Jaundžeikars, Visvaldis Lācis, Aleksandrs Mirskis,
Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Vjačeslavs Stepaņenko, Gunārs Upenieks un
Aleksejs Vidavskis.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas ārkārtas sēde tūlīt, pēc
piecām minūtēm, notiks parastajā vietā – sēžu zālē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde
2007.gada 25.janvārī
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2007.gada 25.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks
atbildes sniegšanai uz deputātu jautājumu.
Šodien mūsu darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu
Plinera, Sokolovska, Kabanova, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums ārlietu
ministram Artim Pabrikam „Par bezvīzu režīma nodrošināšanu Latvijas Republikas
nepilsoņiem”.
Uz šo deputātu jautājumu ir saņemta ārlietu ministra rakstveida
atbilde.
Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstveida atbildi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mēs esam daļēji apmierināti. Diemžēl Pabrika kungs vispār neko
neatbildēja uz jautājuma piekto un sesto daļu. Sakarā ar to mēs gribētu viņu
redzēt un uzklausīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pilnībā apmierināti ar rakstveida
atbildi un vēlas uzdot arī vēl papildu jautājumus un saņemt mutvārdu atbildi.
Tā kā šobrīd ārlietu ministrs ir kavēts atrasties šeit, mēs
jautājumu pārceļam.
Līdz ar to šodienas darbu beidzam.
Paldies.
Datums: 25.01.2007. 09:03:52 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 25.01.2007. 09:09:56 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:14:28 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.292 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:16:30 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.293 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:20:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.294 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:43:38 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.295 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:46:06 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.296 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” (reģ. nr.157/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:47:20 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.297 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (reģ. nr.158/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:48:30 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.298 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:49:40 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.299 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:53:04 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.300 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 09:54:08 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.301 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Datums: 25.01.2007. 10:24:54 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.302 nenodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Datums: 25.01.2007. 10:25:38 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.302 atbildīgās komisijas maiņu
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 10:26:48 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.302 steidzamību
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 10:30:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 08.02.2007./
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 10:31:10 bal017
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 30.01.2007./
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:05:06 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.302 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”
Datums: 25.01.2007. 11:11:00 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.303 nenodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”
Datums: 25.01.2007. 11:11:38 bal020
Balsošanas motīvs: Par atbildīgo komisiju
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:12:12 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.303 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:12:54 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.303 steidzamību
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:13:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 08.02.2007./
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:14:30 bal024
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 30.01.2007./
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:16:06 bal025
Balsošanas motīvs: Par dep. J.Dalbiņa priekšlikumu
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:16:46 bal026
Balsošanas motīvs: Par atbildīgo komisiju
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:17:32 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.304 steidzamību
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:18:00 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.304 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:19:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 08.02.2007./
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:19:24 bal030
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 30.01.2007./
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:20:22 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.305 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Reģionālās attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:21:40 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.306 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Publisko iepirkumu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:25:18 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.307 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Publisko iepirkumu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 11:27:54 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.307 steidzamību
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augusta parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu
Datums: 25.01.2007. 11:44:54 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.341 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 25.01.2007. 11:54:36 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.342 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”
Datums: 25.01.2007. 11:59:34 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.343 nodošanu komisijai
Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā
Datums: 25.01.2007. 12:00:24 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.346 nodošanu komisijai
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 25.01.2007. 12:03:14 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.348 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Datums: 25.01.2007. 12:05:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.349 nodošanu komisijai
Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Datums: 25.01.2007. 12:05:38 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.350 nodošanu komisijai
Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums
Datums: 25.01.2007. 12:06:26 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.351 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”
Datums: 25.01.2007. 12:07:06 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.352 nodošanu komisijai
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Datums: 25.01.2007. 12:07:40 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.353 nodošanu komisijai
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.185/Lp9)
Datums: 25.01.2007. 12:08:18 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.354 nodošanu komisijai
Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas
Datums: 25.01.2007. 12:08:54 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.355 nodošanu komisijai
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu veselības ministram Vinetam Veldrem”
Datums: 25.01.2007. 12:12:36 bal050
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.370
Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:18:06 bal051
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:18:36 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.244 pieņemšanu 2.lasījumā
Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:20:38 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.243 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu” (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:22:28 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.249 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:24:28 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.345 steidzamību
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:24:56 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.345 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Civillikumā (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:26:16 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.356 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:27:16 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.357 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums” (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:32:00 bal059
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums” (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:32:34 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.360 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:33:46 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.231 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:35:36 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.346 steidzamību
Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā (1.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:36:08 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.346 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.01.2007. 12:36:46 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.346 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu (2.lasījums)
Datums: 25.01.2007. 12:38:18 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.361 pieņemšanu 2.lasījumā