Likumprojekts

Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbalsta saņēmējs – tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija, kas ir projekta īstenošanas rezultātā radītā labuma saņēmējs un ir atbildīgs par projekta īstenošanu;

2) Eiropas Komisijas uzsaukums – Eiropas Komisijas izsludināts projektu iesniegumu konkurss finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;

3) ieviešanas iestāde – tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija, kas īsteno projektu;

4) projekta iesniedzējs – tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija, kura iesniegusi projekta iesniegumu attiecīgā projekta īstenošanai par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;

5) projekta iesniegums – iesniegums (veidlapa un tās pielikumi) projektam nepieciešamā finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;

6) projekta izpildītājs – fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus, veikt preču piegādes vai būvdarbus projekta īstenošanai.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. Eiropas Savienības finansiālā palīdzība projektu īstenošanai par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem tiek piešķirta saskaņā ar Eiropas Padomes 1995.gada 18.septembra Regulu (EK) Nr.2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (grozīta ar Eiropas Padomes 1999.gada 19.jūlija Regulu (EK) Nr.1655/1999, Eiropas Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.807/2004 un Eiropas Padomes 2005.gada 6.jūlija Regulu (EK) Nr.1159/2005) (turpmāk – Regula (EK) Nr.2236/95).

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem līdzfinansēto transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu (turpmāk – projekts) sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.

(2) Šo likumu piemēro projektiem, kuri tiek pieteikti apstiprināšanai Eiropas Komisijā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(3) Šo likumu nepiemēro telekomunikāciju projektiem.

II nodaļa

Projektu vadībā iesaistītās institūcijas un to funkcijas projektu īstenošanā

4.pants. Vadošā iestāde

(1) Vadošā iestāde nodrošina Regulā (EK) Nr.2236/95 noteikto dalībvalsts pienākumu izpildi.

(2) Vadošās iestādes funkcijas veic:

1) Satiksmes ministrija – transporta nozares projektiem;

2) Ekonomikas ministrija – enerģētikas nozares projektiem.

(3) Vadošā iestāde nosaka par vadošās iestādes funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(4) Vadošā iestāde veic šādas funkcijas:

1) nodrošina Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu apgūšanas administratīvo vadību, projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, kā arī projekta vadībā iesaistīto iestāžu darba koordināciju un sadarbību ar Eiropas Komisiju;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsludina Eiropas Komisijas uzsaukumu, pieņem un izvērtē projekta iesniegumu un iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā (projekta iesniegums tiek apstiprināts ar Eiropas Komisijas lēmumu);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvērtē sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā un iesniedz tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā;

4) nodrošina projekta īstenošanas pārskatu, ziņojumu, starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījumu pārbaudi un iesniegšanu Eiropas Komisijā;

5) plāno projektu finansējumu atbilstoši naudas plūsmai atsevišķā valsts budžeta programmā;

6) sagatavo maksājuma uzdevumus ieviešanas iestādei vai atbalsta saņēmējam maksājumu veikšanai projekta ietvaros un iesniedz tos maksājumu iestādei;

7) pārskata Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu izmantošanu reglamentējošos Latvijas Republikas normatīvos aktus un sagatavo projektus par grozījumiem tajos, nodrošinot šo normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, un pilnveido projektu vadības, uzraudzības un kontroles procedūras;

8) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par valstij piešķirto Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu izmantošanu.

(5) Ja atbalsta saņēmējs ir vadošā iestāde, tā izvērtē projekta iesniegumu un iesniedz atbilstošu projekta iesniegumu Eiropas Komisijā. Projekta īstenošanas laikā vadošā iestāde nodrošina projekta īstenošanas un kontroles funkciju nodalīšanu iestādē.

5.pants. Maksājumu iestāde

(1) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

(2) Maksājumu iestāde veic šādas funkcijas:

1) Valsts kasē atver kontu vadošajai iestādei Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu saņemšanai no Eiropas Komisijas;

2) saņem no Eiropas Komisijas Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļus un veic to uzskaiti vadošās iestādes kontā;

3) pamatojoties uz vadošās iestādes iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem ieviešanas iestādei vai atbalsta saņēmējam, veic maksājumus projekta ietvaros un nodrošina konta izrakstu izsniegšanu;

4) pamatojoties uz vadošās iestādes iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem, atmaksā Eiropas Komisijai neapgūtos un neatbilstoši izlietotos Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļus.

6.pants. Atbalsta saņēmējs

Atbalsta saņēmējs nodrošina Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumu izpildi un veic šādas funkcijas:

1) nodrošina projekta īstenošanā radīto labumu uzskaiti savā grāmatvedībā;

2) nodrošina projekta īstenošanā radīto labumu racionālu izmantošanu un uzturēšanu atbilstoši prasībām, kas noteiktas Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā;

3) ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz vadošajai iestādei izvērtēšanai priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā;

4) kontrolē projekta ieviešanas gaitu, veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un dokumentē tās;

5) informē vadošo iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu visu līmeņu pārbaudēs atklātos trūkumus par projekta īstenošanu, ja tādi ir bijuši;

6) nekavējoties informē vadošo iestādi par atklātajām neatbilstībām projekta īstenošanas laikā un par pasākumiem to novēršanai;

7) sagatavo un iesniedz vadošajai iestādei ziņojumus un pārskatus atbilstoši Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumiem un šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajam līgumam;

8) iesniedz vadošajai iestādei projekta vadības un iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kā arī par projekta vadību atbildīgo personu sarakstu un kontaktinformāciju;

9) organizē iepirkuma procedūru projekta īstenošanas vajadzībām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

10) slēdz līgumu ar projekta izpildītāju par pakalpojumu sniegšanu, preču piegāžu vai būvdarbu veikšanu (turpmāk – iepirkuma līgums) un veic maksājumus atbilstoši iepirkuma līguma noteikumiem;

11) nodrošina projekta izpildītāja iesniegto maksājuma dokumentu (par saņemto pakalpojumu, piegādāto preču un veikto būvdarbu apjomu, kvalitāti un citiem iepirkuma līguma noteikumiem) pārbaudi;

12) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par projektu īstenošanu.

7.pants. Ieviešanas iestāde

Ja ieviešanas iestāde nav atbalsta saņēmējs, tad, noslēdzot līgumu par projekta īstenošanu, atbalsta saņēmējs var nodot šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas ieviešanas iestādei.

8.pants. Sadarbība iestāžu funkciju īstenošanā

(1) Vadošā iestāde slēdz līgumu ar atbalsta saņēmēju vai ieviešanas iestādi par projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību (turpmāk – sadarbības līgums).

(2) Atbalsta saņēmējs iesniedz vadošajai iestādei šā likuma 7.pantā minētā līguma kopiju.

III nodaļa

Projekta iesnieguma iesniegšana, saskaņošana un apstiprināšana

9.pants. Projekta iesnieguma iesniegšana

(1) Projekta iesniedzējs atbilstoši šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktam sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu vadošajai iestādei.

(2) Projekta iesniedzējs paredz projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem.

10.pants. Projekta iesnieguma saskaņošana

(1) Vadošā iestāde atbilstoši šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktam izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā vai tā noraidīšanu.

(2) Ja projekta iesniegums ir nepilnīgs, vadošā iestāde sagatavo atzinumu par projekta iesniegumu un nosūta to projekta iesniedzējam. Projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu un atkārtoti iesniedz to vadošajai iestādei.

11.pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana

(1) Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no Eiropas Komisijas informē projekta iesniedzēju par Eiropas Komisijas iebildumiem un komentāriem attiecībā uz projekta iesniegumu.

(2) Jebkurus grozījumus projekta iesniegumā pēc tā iesniegšanas Eiropas Komisijā projekta iesniedzējs saskaņo ar vadošo iestādi.

IV nodaļa

Finanšu kontrole un audits

12.pants. Projektu īstenošanas kontrole

(1) Vadošā iestāde nodrošina projektu īstenošanas kontroli un veic:

1)  pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

2) projektu īstenošanā iesaistīto institūciju iekšējo kontroles sistēmu atbilstības un efektivitātes auditu;

3) starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījumu dokumentu pārbaudi un izdevumu sertificēšanu un iesniedz minētos dokumentus Eiropas Komisijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto auditu veic neatkarīga vadošās iestādes struktūrvienība, kas nav tieši iesaistīta projekta īstenošanā, maksājumu veikšanā un šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minēto pārbaužu veikšanā.

(3) Ja atbalsta saņēmējs nav valsts iestāde, atbalsta saņēmējs slēdz līgumu par neatkarīga audita veikšanu projekta izdevumu atbilstības apstiprināšanai.

(4) Ja atbalsta saņēmējs ir valsts iestāde, vadošā iestāde ir tiesīga pieprasīt slēgt līgumu par neatkarīga audita veikšanu projekta izdevumu atbilstības apstiprināšanai.

(5) Atbalsta saņēmējs šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus kopā ar maksājuma pieprasījuma dokumentiem iesniedz vadošajai iestādei.

(6) Kārtību, kādā projektu vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām projekta īstenošanā, kā arī atmaksā projekta ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Projekta īstenošanas audits

(1) Vadošā iestāde, Valsts kontrole, Eiropas Komisija, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai var veikt projekta ieviešanas pārbaudi.

(2) Vadošā iestāde, ieviešanas iestāde, atbalsta saņēmējs un projekta izpildītājs:

1) uzrāda auditoriem ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus;

2) nodrošina pieeju dokumentācijai par finanšu līdzekļiem, citām materiālajām vērtībām un telpām, ja minētā dokumentācija attiecas uz veicamo auditu;

3) sagatavo nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas;

4) sniedz auditoriem paskaidrojumus par projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.

(3) Vadošajai iestādei ir tiesības pieaicināt trešo personu veikt neatkarīgu auditu projekta īstenošanas gaitā, lai pārliecinātos par projekta atbilstošu īstenošanu. Atbalsta saņēmējs vai ieviešanas iestāde sedz ārējā audita izdevumus no saviem līdzekļiem, ja, veicot auditu, konstatētas neatbilstības projekta īstenošanā atbalsta saņēmēja vai ieviešanas iestādes atbildīgo darbinieku apzinātas darbības, bezdarbības vai neuzmanības dēļ.

14.pants. Projekta dokumentācijas uzglabāšana

Dokumentus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu un īstenošanu, visas projekta īstenošanā iesaistītās iestādes glabā atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Eiropas Komisijas lēmumā noteiktajām prasībām par dokumentu uzglabāšanas termiņiem.

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 2007.gada 30.septembrim izdod šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktā, 4.panta ceturtās daļas 3.punktā un 12.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

Likumprojekta

„Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Šobrīd Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) finansiālās palīdzības, kas tiek piešķirta saskaņā ar Eiropas Padomes 1995.gada 18.septembra Regulu (EK) 2236/95, kas grozīta ar Eiropas Padomes 1999.gada 19.jūlija Regulu (EK) Nr.1655/1999, Eiropas Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.788/2004 un Eiropas Padomes 2005.gada 6.jūlija Regulu (EK) Nr.1159/2005 (turpmāk – Regula), kurā noteikti vispārēji noteikumi Eiropas Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (turpmāk tekstā – Eiropas komunikāciju tīklu budžets), apgūšanu Latvijā neregulē neviens Latvijas Republikas normatīvais akts. Līdz ar to nepieciešams nacionālais regulējums, sadalot atbildību par Regulā noteikto dalībvalsts pienākumu īstenošanu, tai skaitā par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta apgūšanas vadību un uzraudzību. Likumprojekts paredz pārskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu apgūšanas kārtību. 2004. un 2005. gadā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi četrus Latvijas projektus transporta nozarē – „E22 ceļa posma Rēzekne-Terehova uzlabošanas izpēte” (kopējās attiecināmās izmaksas – 4,5 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts – 1,6 milj. EUR jeb 35,55 %), „E67 Via Baltica ceļa posma Rīga-Ķekava un Ķekavas apvedceļa uzlabošanas izpēte” (kopējās attiecināmās izmaksas – 3,23 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts – 1,25 milj. EUR jeb 38,70 %), „Ventspils brīvostas infrastruktūras kapacitātes un efektivitātes optimizācija” (kopējās attiecināmās izmaksas – 17,034 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts – 1,65 milj. EUR jeb 9,69 %), „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā” (kopējās attiecināmās izmaksas – 7,9 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts – 3,95 milj. EUR jeb 50 %). Tā kā ir uzsākta šo projektu ieviešana, tad nepieciešams steidzami noteikt juridisko bāzi šo projektu ieviešanai Latvijā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvā akta projekta būtība ir noteikt efektīvu un caurskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu budžeta apgūšanas sistēmu Latvijas Republikā, kā arī noteikt Eiropas komunikāciju tīklu budžeta apgūšanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu apgūšanas un uzraudzības procedūru. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot ārējos normatīvos aktus šīs jomas regulēšanai. Likums nosaka transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu, kuri pretendē uz Eiropas Savienības finansiālās palīdzības Eiropas komunikāciju tīklu jomā saņemšanu (turpmāk – projekts)
3.Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts noteiks Eiropas komunikāciju tīklu budžeta projektu vadības un uzraudzības kārtību, veicinot tā finansēto projektu ieviešanu, kuras mērķis ir komunikāciju tīklu infrastruktūras uzlabošana. Tā rezultātā sagaidāmā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi ir pozitīva, jo tiek veicināta uzņēmējdarbības bāzes infrastruktūras attīstība.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekta pieņemšana noteiks tiesisko pamatu Eiropas komunikāciju tīklu attīstībai. Efektīvāka Eiropas komunikācijas tīklu attīstība uzlabos Latvijas kā ES nomales reģiona sasniedzamību, veicinās darbaspēka kustību, paaugstinās energoapgādes drošību, nodrošinās energoapgādes nepārtrauktību.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojektā noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā vadošā iestāde izvērtē iesniegtos projektu iesniegumus un kritērijus, kādiem projekta iesniegumam jāatbilst. Saskaņā ar Eiropas komunikāciju tīklu vadlīnijām, priekšroka tiek dota tiem projektiem, kas veicinās vides saglabāšanu un aizsargāšanu. Likumprojekta ietekme uz vidi vērtējama kā labvēlīga.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	Tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2007.)	2008.	2009.		2010.		Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Likumprojektā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību: 1. kādā projektu vadībā iesaistītās institūcijas izvērtē projekta iesniegumu, 2. kādā projektu vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām projekta īstenošanā, kā arī atmaksā projekta ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas saistībām, ko tā uzņēmusies, parakstot un ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu Likumprojekta sagatavošanā ir ņemti vērā šādi Eiropas Savienības normatīvie akti: § Eiropas Padomes 1995.gada 18.septembra Regula (EK) 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā; § Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1655/1999 (1999.gada 19.jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā; § Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 807/2004(2004.gada 21.aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā § Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1159/2005 ( 2005. gada 6. jūlijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Latvijas Pašvaldību savienība
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta likumprojekta turpmāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedriskās informēšanas pasākumi par likumprojektu nav veikti, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības finansiālās palīdzības Eiropas komunikāciju tīkla jomā saņēmēju loks ir ierobežots – galvenokārt tās ir valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un juridiskas personas. Satiksmes ministrija par katru Eiropas Komisijas projektu konkursu informē pašvaldības un pārējos potenciālos projektu iesniedzējus, nosūtot vēstules, kā arī publicējot paziņojumu savā mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5.Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvajā aktā noteikto funkciju izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas, bet gan noteiktas institūcijas, kuras būs atbildīgas par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta, kas tiek piešķirts saskaņā ar Regulu, apgūšanas vadību, kā arī šo institūciju funkcijas Eiropas komunikāciju tīklu budžeta apgūšanas īstenošanā. Likumprojektā minētajām institūcijām būs jānodrošina Regulā noteikto dalībvalsts pienākumu izpilde.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu pēc tā pieņemšanas Saeimā saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Satiksmes ministra vietā

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J.Maršāns	L.Priedīte - Kancēviča	Ī.Kalniņa	M.Tapiņa

2007.01.18. 17:07

1264

N.Orols

7028232, Normunds.Orols@sam.gov.lv