2007.gada 8.janvārī Noteikumi Nr.29

Rīgā (prot. Nr.2 5.§)

Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 22.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 14.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 18.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks"."

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Noteikumu projekts tiek virzīts Satversmes 81.panta kārtībā, lai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu likumā deleģētu uzdevumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" veikt no valsts budžeta līdzekļiem finansētos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Līdz šim valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", kas tika izveidota, reorganizējot Valsts zemes dienestu (turpmāk – VZD), minētos darbus veica atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra rīkojuma Nr.674 "Par Valsts zemes dienesta reorganizāciju" 3.1.1.apakšpunktam un Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojuma Nr.725 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu" 3.1.apakšpunktam, kā arī saskaņā ar 2006.gada 5.jūnijā noslēgto līgumu ar VZD. Noteikumu projekts ir vienotā paketē ar šādiem Satversmes 81.panta kārtībā virzītiem Ministru kabineta noteikumu projektiem: "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"", "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"", "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" un "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"". Valsts budžeta līdzekļi zemes reformas un zemes privatizācijas darbu veikšanai pilsētās kopš zemes reformas sākuma tiek piešķirti VZD, pamatojoties uz Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.16 "Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr.16), kas izdoti uz likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (atbilstoši deleģējumam likuma 18.panta pirmajā daļā) (turpmāk – Likums), likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" un vairāku citu likumu pamata. MK noteikumi Nr.16 zaudēs spēku pēc jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas. Šo Ministru kabineta noteikumu izdošana atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" pārejas noteikumu 2.punktam bija jānodrošina līdz 2006.gada 1.novembrim. Ministru kabinetā Satversmes 81.panta kārtībā iesniegtajā Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"" redakcijā ir paredzēts, ka jauni Ministru kabineta noteikumi jāizdod līdz 2007.gada 31.martam, bet MK noteikumi Nr.16. ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim. Lai nodrošinātu minēto, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un līdz 2007.gada 4.janvārim izsludinās Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā zemes reformas un zemes privatizācijas darbus finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem" atbilstoši likumos "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajam deleģējumam. Likuma 18.pants paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sedzami izdevumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu fiziskajām un juridiskajām personām, taču minētais likums nenosaka, ka šajā likumā noteiktos zemes reformas darbus veic VZD. Pēc VZD reorganizācijas VZD zemes ierīcības un mērniecības funkcijas ar 2006.gada 1.janvāri nodeva valsts kapitālsabiedrībai – valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", tomēr VZD nolikumā (Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumi Nr.439) VZD ir saglabāta/noteikta funkcija piedalīties zemes reformas īstenošanā. No Likuma izriet, ka tajā minētie zemes reformas un zemes privatizācijas darbi ietver arī zemes kadastrālo uzmērīšanu. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" tika nodibināta ar Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojumu Nr.725, un tai šī rīkojuma 3.1.apakšpunktā ir paredzēts uzdevums par valsts budžeta līdzekļiem uzmērīt zemes robežas bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, politiski represētajām personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Minētais uzdevums precīzi atbilst Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra rīkojuma Nr.674 "Par Valsts zemes dienesta reorganizāciju" 3.1.1.apakšpunktā noteiktajam, kā arī ir saskaņā ar VZD institucionālās attīstības koncepciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.441). Tādējādi Ministru kabinets vairākkārt ir pieņēmis lēmumu par to, ka no valsts budžeta finansētos mērniecības darbus nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", kā arī Ministru kabinets ir noraidījis prasību par šīs kapitālsabiedrības privatizāciju, 2006.gada 1.augustā izdodot Ministru kabineta rīkojumu Nr.574 "Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" kapitāla daļas". 2006.gada 5.jūnijā starp VZD un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" tika noslēgts līgums par zemes īpašumu uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem 2006.gadā (VZD) piešķirtā finansējuma ietvaros. Tomēr, tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrajā daļā noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar likumu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ar publiskas personas orgāna izdotu ārēju normatīvo aktu vai līgumu, šobrīd nav pietiekama pamata nodot par valsts budžeta līdzekļiem veicamos mērniecības darbus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks"
2. Normatīvā akta projekta būtība	Noteikumu projekts paredz, ka par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks". Līdz ar to, nosakot, ka konkrēto pārvaldes uzdevumu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", tiks nodrošināts, ka ar Ministru kabineta lēmumiem noteiktais ir saskaņā ar likumu, kā arī precīzi nosakot, kam VZD būs tiesīgs piešķirt tā pieprasītos valsts budžeta līdzekļus par valsts finansēto kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu. Pieņemot noteikumu projektu, tiks pilnībā atrisinātas anotācijas I sadaļas 1.punktā norādītās problēmas
3. Cita informācija	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", veicot no valsts budžeta finansētos kadastrālās uzmērīšanas darbus, nodrošina: 1) maksimāli efektīvu budžeta līdzekļu izmantošanu – minimālas procesa administrēšanas izmaksas, iespēju pilnībā apgūt konkrētā periodā piešķirtos līdzekļus;  2) mērniecības darbu veikšanu visā valsts teritorijā, ieskaitot pašvaldību teritorijas, kur mazā mērniecības darbu pieprasījuma dēļ nestrādā privātuzņēmēji; 3) darbu veikšanu par fiksētām cenām, kas ir zemākas par pakalpojuma tirgus cenu
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Noteikumu projekta pieņemšana labvēlīgi ietekmēs makroekonomisko vidi. Tiks veicināta zemes reformas pabeigšana, nosakot valsts finansētās zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēju, kas šo pakalpojumu nodrošinās visā valsts teritorijā un par fiksētu cenu, kas ir zemāka par pakalpojuma tirgus cenu
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Noteikumu projekta pieņemšana atvieglos administratīvās procedūras, nosakot vienu valsts finansētās zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēju
3. Sociālo seku izvērtējums		Noteikumu projekta pieņemšana labvēlīgi ietekmēs sociālo vidi, nosakot valsts finansētās zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēju, kas šo pakalpojumu nodrošinās par fiksētu cenu, kas ir zemāka par pakalpojuma tirgus cenu
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

III. Kād a var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2007.	2008.	2009.	2010.	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis" un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs"
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process
4. Cita informācija	Nav

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ministru prezidents	Valsts kancelejas direktore	Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	G.Veismane	E.Ektermane	Dz.Galvenieks	J.Dzanuškāns

08.01.2007.

1487

M.Augstmane

7036907, marite.augstmane@tm.gov.lv