Grozījumi likumā "Par zemes rreformu Latvijas Repubblikas lauku apvidos"

 

 

2007.gada 8.janvārī                                                                              Noteikumi Nr.28

Rīgā                                                                                                     (prot. Nr.2   4.§)

 

Grozījumi likumā

"Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"

 

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

 

Izdarīt likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 23.nr.; 1998, 6.nr.; 1999, 5., 10.nr.; 2005, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  2.pantā:

izteikt sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) pašvaldības lēmumu (dokumenta atvasinājumu), ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmumu (dokumenta atvasinājumu) par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu un ar lēmumu apstiprinātā zemes lietotāju saraksta izrakstu;";

 

papildināt sesto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas lēmumu par tiesībām izpirkt zemi un pašvaldības izziņu, ka attiecībā uz minēto zemes gabalu personai ar pašvaldību nav noslēgts zemes nomas līgums.";

 

papildināt pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemes platību vai ir mazāka par to un zemes gabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu. Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās zemes gabala robežu kontūras var atšķirties no lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, ja visi robežojošie zemes gabali ir kadastrāli uzmērīti.

(10) Attiecībā uz Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikā izdotu nepilsoņa pasi), kuri līdz 2006.gada 31.augustam pieprasījuši izpirkt pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām piešķirto zemi, ja uz minētās zemes atrodas šai personai piederošas ēkas un būves, pašvaldība pieņem lēmumu par ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemes platību saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma nosacījumiem. Minēto lēmumu pieņem uz personas rakstveida iesnieguma pamata. Attiecībā uz atlikušo zemes platību personai ir Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteiktās zemes nomas pirmtiesības.

(11) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala atrodas citai personai piederošas ēkas un būves, Valsts zemes dienests pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un lēmumā norāda, ka uz zemes gabala atrodas citai personai piederošas ēkas un būves. Ēku un būvju īpašniekam ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms. Iznomājamās zemes platību nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties.

(12) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala atrodas ēkas vai būves ar nenoskaidrotu piederību, Valsts zemes dienests pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, ja iesniegta pašvaldības izziņa, kurā norādīts, ka ēku un būvju piederība nav noskaidrota (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturtā daļa)."

 

2. Izteikt 16.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja ir nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz zemes vai īpašuma kompensācijas pieprasījums un dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālā zemes komisija uz ieinteresēto personu iesnieguma pamata var piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim, un atjaunot bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes īpašuma tiesības uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto vai brīvo, valstij piekrītošo zemi, ja rakstveida iesniegums par īpašuma tiesību atjaunošanu un dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, iesniegti Centrālajā zemes komisijā līdz 2008.gada 1.septembrim."

 


3. Papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

 

"16.1 pants. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes platība ir mazāka nekā platība, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, kompensējot nepietiekamo platību, Centrālā zemes komisija var īpašuma tiesības atjaunot uz brīvo, valstij piekrītošo zemi šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā."

 

 

 

Ministru prezidents                                                                          A.Kalvītis

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                                              G.Bērziņš


 

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"" anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Noteikumu projekts tiek virzīts Satversmes 81.panta kārtībā:

1) lai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu likumā deleģētu uzdevumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" veikt par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Līdz šim valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", kas tika izveidota Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) reorganizācijas rezultātā, minētos darbus veica atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra rīkojuma Nr.674 "Par Valsts zemes dienesta reorganizāciju" 3.1.1.apakšpunktā un Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojuma Nr.725 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu" 3.1.apakšpunktā noteiktajam un saskaņā ar 2006.gada 5.jūnijā noslēgto līgumu ar VZD;

2) lai līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai pagarinātu (atjaunotu) Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra noteikumu Nr.16 "Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr.16) spēkā esību, kas saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" pārejas noteikumu 2.punktu zaudēja spēku 2006.gada 29.decembrī. MK noteikumi Nr.16 nosaka arī to personu loku, kurām attiecīgos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus finansē valsts. Likums šo personu loku nenosaka.

Noteikumu projekts ir vienotā paketē ar šādiem Satversmes 81.panta kārtībā virzītiem Ministru kabineta noteikumu projektiem: "Grozījumi likumā "Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums"", "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"", "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" un "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu laiku apvidos"".

Valsts budžeta līdzekļi zemes reformas un zemes privatizācijas darbu veikšanai lauku apvidos kopš zemes reformas sākuma tiek piešķirti VZD, pamatojoties uz likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (turpmāk – Likums) 23.pantu un MK noteikumiem Nr.16, kas izdoti uz šā Likuma (atbilstoši deleģējumam 22.pantā) un vairāku citu likumu pamata.

Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 2.punktu MK noteikumi Nr.16 ir piemērojami ne ilgāk kā līdz 2006.gada 29.decembrim, bet saskaņā pārejas noteikumu 1.punktu Ministru kabinetam bija jāizdod jauni noteikumi līdz 2006.gada 1.novembrim. Noteikumu projekts atbilstoši minētajam deleģējumam tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2006.gada 20.jūlijā, bet tiks atsaukts, jo Tieslietu ministrija pieņēma konceptuālu lēmumu izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu atbilstoši gan likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" deleģējumam, gan arī atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" deleģējumam. Līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā zemes reformas un zemes privatizācijas darbus finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem", ko paredzēts izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, pēc tā pieņemšanas pilnībā aizstās MK noteikumus Nr.16. Tātad, 2006.gada 29.decembrī MK noteikumiem Nr.16 zaudējot spēku attiecībā uz likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", par valsts budžeta līdzekļiem veicamo zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtība vairs netiek regulēta. 

No Likuma izriet, ka tajā minētie zemes reformas un zemes privatizācijas darbi ietver arī zemes kadastrālo uzmērīšanu.

Pēc VZD reorganizācijas ar 2006.gada 1.janvāri VZD zemes ierīcības un mērniecības funkcijas nodeva valsts kapitālsabiedrībai – valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", tomēr VZD nolikumā (Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumi Nr.439) VZD ir saglabāta/noteikta funkcija piedalīties zemes reformas īstenošanā. 

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" tika nodibināta ar Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojumu Nr.725 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu". Šī rīkojuma 3.1.apakšpunktā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" ir noteikts uzdevums par valsts budžeta līdzekļiem uzmērīt zemes robežas bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, politiski represētajām personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Minētais uzdevums precīzi atbilst Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra rīkojuma Nr.674 "Par Valsts zemes dienesta reorganizāciju" 3.1.1.apakšpunktā noteiktajam, kā arī ir saskaņā ar VZD institucionālās attīstības koncepciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.441 "Par Valsts zemes dienesta institucionālās attīstības koncepciju"). Tādējādi Ministru kabinets vairākkārtīgi ir pieņēmis lēmumu par to, ka par valsts budžeta līdzekļiem veicamos mērniecības darbus ir jānodrošina valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", kā arī Ministru kabinets ir noraidījis prasību par šīs kapitālsabiedrības privatizāciju, 2006.gada 1.augustā pieņemot Ministru kabineta rīkojumu Nr.574 "Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" kapitāla daļas".

2006.gada 5.jūnijā starp VZD un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" tika noslēgts Līgums par zemes īpašumu uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem 2006.gada (VZD) piešķirtā finansējuma ietvaros.

Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrā daļa nosaka, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar likumu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ar publiskas personas orgāna izdotu ārēju normatīvo aktu vai līgumu, uz šo brīdi nav pietiekams pamats nodot par valsts budžeta līdzekļiem veicamos mērniecības darbus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks".


 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Noteikumu projekts paredz, ka par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks". Noteikumu projekts pagarina arī MK noteikumu Nr.16 darbību līdz 2007.gada 30.aprīlim, kad būs reāli iespējams pieņemt jaunus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Likuma 22.pantā dotajam deleģējumam.

Pieņemot noteikumu projektu:

1) tiks noteikts, ka konkrēto pārvaldes uzdevumu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", tādējādi nodrošinot, ka ar Ministru kabineta lēmumiem noteiktais ir saskaņā ar likumu, kā arī precīzi nosakot, kam VZD būs tiesīgs piešķirt tā pieprasītos valsts budžeta līdzekļus par valsts finansēto kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

2) tiks pagarināta (atjaunota) MK noteikumu Nr.16 darbība līdz jaunas MK kārtības pieņemšanai, tādējādi nodrošinot tiesisko nepārtrauktību;

Pieņemot noteikumu projektu, anotācijas I sadaļas 1.punktā minētās problēmas tiks atrisinātas pilnībā.

3. Cita informācija

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", veicot no valsts budžeta finansētos kadastrālās uzmērīšanas darbus, nodrošina:

1) maksimāli efektīvu budžeta līdzekļu izmantošanu – minimālas procesa administrēšanas izmaksas, iespēju pilnībā apgūt konkrētā periodā piešķirtos līdzekļus; 

2) mērniecības darbu veikšanu visā valsts teritorijā, ieskaitot pašvaldību teritorijas, kur mazā mērniecības darbu pieprasījuma dēļ nestrādā privātuzņēmēji;

3) darbu veikšanu par fiksētām cenām, kas ir zemākas par pakalpojuma tirgus cenu.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Noteikumu projekta pieņemšana labvēlīgi ietekmēs makroekonomisko vidi. Tiks veicināta zemes reformas pabeigšana, nosakot valsts finansētās zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēju, kas šo pakalpojumu nodrošinās visā valsts teritorijā un par fiksētu cenu, kura ir zemāka par pakalpojuma tirgus cenu.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Noteikumu projekta pieņemšana atvieglos administratīvās procedūras, nosakot vienu valsts finansētās zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēju.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Noteikumu projekta pieņemšana labvēlīgi ietekmēs sociālo vidi, nosakot valsts finansētās zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēju, kas šo pakalpojumu nodrošinās par fiksētu cenu, kura ir zemāka par pakalpojuma tirgus cenu.

 

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007.

2008.

2009.

2010.

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 

Nav citas informācijas

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

2. Cita informācija

 

Nav citas informācijas

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                                1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta numurs)

 

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta numurs

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai arī paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".

Atsevišķs komunikācijas plāns normatīvā akta projekta ieviešanai nav izstrādāts.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.

 

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

Ministru prezidents                                                                                            A.Kalvītis

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

Valsts kancelejas direktore

Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

A.Kalvītis

G.Veismane

E.Ektermane

Dz.Galvenieks

J.Dzanuškāns

 

08.01.2007.

1615

M.Augstmane

7036907; marite.augstmane@tm.gov.lv