Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 2008.gada 12.jūnija sēdi.
Pirms mēs sākam skatīt darba kārtībā apstiprinātos jautājumus,
mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā
likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem
ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes
darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Līgas
Hāzenfuses iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut
lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas
tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba
kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” Sociālo un darba lietu komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, cienījamie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba
kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas,
Reira un Ziedones-Kantānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības
rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, kura acīmredzot runās
„par”.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Satversmes 5.pants nosaka to, ka Saeima sastāv
no simts tautas priekšstāvjiem. Mēs visi, strādājot šajā Saeimā jau otro gadu,
redzam, ka mums situācija ir citādāka un ka simts priekšstāvji šajā sasaukumā
šeit nav bijuši, tāpēc ka ir īpašs gadījums, jo no partijas „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK ievēlēts deputāts izrādījās apsūdzēts smagā vai sevišķi
smagā nodarījumā.
Satversmē ir noteikts, ka mums šeit ir jābūt simts deputātiem.
Turklāt visā normālā demokrātiskā, civilizētā pasaulē gadījumos, ja pret
amatpersonu, tik augstu amatpersonu, kuru ievēlē tauta, parādās kaut kāda veida
aizdomas par viņas nelikumīgu darbību – kur nu vēl reāla apsūdzība! –, tad
parasti šī amatpersona – un tā ir vienkārši normāla tradīcija – atkāpjas pati.
Kā mēs zinām, mūsu valstī nekas tāds nenotiek. Tāpēc mēs esam
nonākuši situācijā, ka lietas, kuras citur notiek pašas no sevis un kuras varbūt
vairāk ir attiecināmas nevis uz juridiskiem terminiem, bet gan varbūt uz morāli un
ētiku, būtu regulējamas likumā.
Un tieši tāpēc mēs jau trešo reizi šajā Saeimā piedāvājam
iekļaut Saeimas kārtības rullī normas, kas šādus gadījumus regulētu, kas panāktu
to, ka tiek ievērots šis Satversmes 5.pants. Tātad gadījumos, ja kāds deputāts
uzskata, ka viņa vaina vai nevainība ir jāpierāda tikai tiesā, un viņam ir pilnīgi
vienalga, ko par viņu domā vēlētāji un kādas tam visam ir morāli ētiskās sekas,
lai tad mums būtu šis likuma regulējums, kādā veidā ir jārisina šie jautājumi,
lai Saeimā tiešām būtu pārstāvēti simts tautas priekšstāvji.
Šīs likuma normas ir precizētas Juridiskajā komisijā, un, tās
skatot, tām praktiski bija atbalsts, bet, tā kā mēs iepriekšējā reizē skatījām
Saeimas kārtības rulli pēc Ministru prezidenta ierosinājuma jautājumā par to, lai
viņš varētu nākt un uzstāties Saeimā, un šīs normas bija pieņemamas ātrāk, tad,
ļoti iespējams, mums pašreiz ir nepieciešams šīs normas juridiski precizēt bez
steigas. Šīs ir tās likuma normas, kuras mēs varētu precizēt un tomēr pieņemt, lai
mēs varam strādāt pilnā sastāvā – simts deputātu sastāvā.
Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” iesniegtos likuma grozījumus.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es vēlētos jūs informēt par situāciju, kāda ir
izveidojusies saistībā ar Saeimas kārtības rulli. Un, proti, mēs jau pagājušajā
nedēļā atbalstījām Juridiskajai komisijai nodotos grozījumus Saeimas kārtības
rullī, kurus ir iesniegusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Līdz ar to
jau tiks atvērts Kārtības rullis un sāksies darbs pie šā projekta.
Es lūdzu deputātus tomēr ievērot labu likumdošanas praksi un
iesniegt priekšlikumus pie likumiem, lai mēs šos visus jautājumus varētu skatīt
kopā, jo Juridiskā komisija patiešām vienmēr ļoti rūpīgi skata visus
ierosinājumus. Tāpēc mums būtu lūgums tomēr to ņemt vērā.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāte Muižniece aicina nenodot
šo likumprojektu komisijai. Līdz ar to mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu vai
nenodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes,
Āboltiņas, Reira un Ziedones-Kantānes iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 20, atturas – 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegto likumprojektu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekti, kas šodienas darba kārtībā ir
ietverti no 3. līdz 19.punktam, 19.punktu ieskaitot, attiecas uz administratīvi
teritoriālo reformu, ko valdība ir nodevusi Saeimas izskatīšanai. Ir lūgums šiem
likumprojektiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par atbildīgo
komisiju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad es sapratu, ka deputāta Spurdziņa priekšlikums ir nodot šo
likumprojektu gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, gan arī Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet mainīt šā likumprojekta atbildīgo komisiju.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”)
Tātad vēlreiz atgādinu, ka likumprojekts „Grozījumi Bērnu
tiesību aizsardzības likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un par atbildīgo komisiju tiek
noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Teritorijas plānošanas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides
un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Es lūdzu arī šim likumprojektam Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šā likumprojekta virzībai parlamentā lūdzu noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa
priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā
komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Es lūdzu arī šim likumprojektam Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa
priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad arī šim likumprojektam par atbildīgo
komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu mainīt iepriekš pieņemto viedokli un arī šā likumprojekta
virzībai Saeimā par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās
komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes komisijām”” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņs (Tautas partijas frakcija).
Arī šim likumprojektam lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret deputāta Spurdziņa
priekšlikumu? Tātad atbildīgā komisija tiek mainīta un par atbildīgo komisiju tiek
noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šim likumprojektam lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa
priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad arī šim likumprojektam par atbildīgo
komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo tiek noteikta Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu
iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu noteikt, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija.
Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret atbildīgās komisijas
maiņu? Neviens neiebilst. Tātad par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu noteikt, ka arī par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta
Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu noteikt, ka arī par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta
Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” nodot Juridiskajai komisijai
un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūgums kā atbildīgo arī par šo likumprojektu noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta
Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo tiek noteikta Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu kā atbildīgo par likumprojekta virzību Saeimā noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta
Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu kā atbildīgo par likumprojekta virzību noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta
Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Līdz ar to par atbildīgo komisiju tiek
noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Dzīvnieku
barības aprites likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. (No zāles dep. J.Dobelis: „Šo arī Spurdziņam vajag. Kāpēc tu
negribi?”)
Deputātam Dobelim ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē,
nav nekādu iebildumu!”)
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš vēlas runāt „pret”
likumprojekta nodošanu šīm komisijām.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mums ir skaists
likumprojekts, kas ir uzrakstīts vienā rindiņā, bet sastāv no trijām papīra lapām,
un tur ir desmit cilvēku paraksti. No tiem, kas ir parakstījuši minēto likumprojektu,
divi ir ministri. Es pieņemu, ka ir veltīts kāds mirklis no komitejas sēdes Ministru
kabinetā un ka valsts sekretāru sapulcē likumprojekts ir, tā teikt, uzsaukts. Un viss
būtu ārkārtīgi skaisti – šie cilvēki deg par Latviju, deg savā darbā un uz
parlamentu izskatīšanai sūta nozīmīgus likumprojektus.
Taču es jums gribu atgādināt, ka tieši šāda paša satura
likumprojektu mēs jau saņēmām… Pagājušo divu vai triju nedēļu laikā mēs
saņēmām četrus likumprojektus, no kuriem komisija divus apvienoja, trešo pievienoja,
ceturto atstāja neskatītu.
Līdz ar to es tomēr aicinu nenodot šo likumprojektu, jo mūsu
komisijā jau ir likumprojekts ar tieši tādiem pašiem ierakstiem, kādi ir šajā –
nododamajā.
Vēl vairāk. Komisija jau ir atzinusi, ka likumprojektā „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nevar minēt tikai citu likumu nosaukumus, bet
ir jāregulē konkrētā darbība, kuru valsts jeb sabiedrība grasās aplikt ar nodevu.
Tā ka es vēlreiz aicinu… man ir neērti runāt par to papīru…
bet, ja necienāt papīru kalnus, tad cieniet vismaz savu darbu un nesūtiet parlamentam
atkārtotus likumprojektus, kuri turklāt vēl ir ārkārtīgi vāji uzrakstīti!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ja es pareizi sapratu, jūsu iebildumi bija vispār pret šā
likumprojekta nodošanu komisijām? Vai kāds vēlas runāt „par” nodošanu
komisijām? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 26, atturas – 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” nodot Juridiskajai
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījums likumā
„Par valsts pensijām””, ko likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu
ierosināšanu” noteiktajā kārtībā iesniedzis Valsts prezidents, nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo
un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie deputāti! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu, es vēlos jūs informēt, ka atbilstoši Satversmes 71.pantam Saeima
vakar ir saņēmusi Valsts prezidenta Valda Zatlera motivācijas rakstu, ar kuru Valsts
prezidents nosūta Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu „Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, kas
Saeimā tika pieņemts 5.jūnijā. Dokumenta kopijas ir izdalītas deputātiem.
Sakarā ar šo prasību veikt minētā likuma otrreizēju
caurlūkošanu Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut likumu Saeimas šodienas sēdes darba
kārtībā un tā otrreizējo caurlūkošanu veikt pēc tam, kad būs tikusi izskatīta
sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un vēl. Mums ir jālemj par darba kārtības grozījumu, kuru lūdz
izdarīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tā lūdz iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.671/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada
9.septembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Bez tam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likums” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un to virzīt
izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas šajā komisijā, tas
ir, atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst.
Savukārt Sociālo un darba lietu komisija lūdz Sociālo un darba
lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts
pensijām”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas šajā komisijā, tas ir, atbildīgajā komisijā, un to šodienas sēdes
darba kārtībā iekļaut pirms 29.punkta – likumprojekta „Grozījumi Valsts
pārvaldes iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums – „Par atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam”. Deputāts Nils Ušakovs lūdz piešķirt
viņam bezalgas atvaļinājumu 2008.gada 12.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam šā gada 12.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Māras Marijas Čerkasovas atbrīvošanu no
Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Māras Marijas
Čerkasovas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Lūdzu kolēģus
atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māras Marijas
Čerkasovas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Velgas Gailītes apstiprināšanu par
Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi
un aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu atbalstījusi lēmuma projektu „Par Velgas
Gailītes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus balsot
par šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Velgas Gailītes
apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 29, atturas – 22. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)
Lēmuma projekts „Par Valda Muižnieka apstiprināšanu par
Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Valda Muižnieka apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas
tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Muižnieka
apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par
Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi
un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par
Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Marikas Senkānes
apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Līgas Hāzenfuses iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses iecelšanu par administratīvās rajona tiesas
tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un arī
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par administratīvās
rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa
iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
I.Šlesere. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt nākamo
šodienas darba kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likums „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likums”, kuru mēs esam saņēmuši otrreizējai
caurlūkošanai no Valsts prezidenta. Šis likums bez debatēm tiek nodots atbildīgajai
komisijai. Tā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Lūgums ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam, lai viņš
noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad likums galīgajā lasījumā
tiks izskatīts Saeimas sēdē.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies! Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
12.jūniju pulksten 17.00 un pēc tam skatīt šo likumu nākamajā sēdē pēc 12.
datuma.
Sēdes vadītājs. Nākamā Saeimas sēde pēc 12.jūnija notiks
19.jūnijā. Vai jūs paspēsiet sagatavot šo likumu līdz 19.jūnijam?
Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātam Dalbiņam! Tātad,
kā es sapratu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.jūnijs.
J.Dalbiņš. Jā, tieši tā – 12.jūnijs pulksten 17.00… Es
runāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu… Droši vien būtu pareizāk skatīt
šo likumu jūnija beigās, lai neiznāk tik īss laiks un lai mēs varam sagatavot
attiecīgos priekšlikumus. Tie ir jāapspriež.
Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu. Tātad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu atbildīgās komisijas
vadītājs ierosina noteikt 12.jūniju, šodienu, līdz pulksten 17.00. Vai ir kādi citi
priekšlikumi? Deputāte Kalniete bija pirmā pieteikusies…
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Kalnietei!
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Man tas šķiet absurdi, ka par tik
nozīmīgu likumu mēs dažu stundu laikā iesniegsim priekšlikumus, tāpēc es ierosinu
par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 19.jūniju.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums – 19.jūnijs. Vai ir vēl kādi citi
priekšlikumi?
Deputāts Blumbergs. Ieslēdziet, lūdzu, deputātam mikrofonu!
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Man ir priekšlikums nodot šo Saeimai atgriezto likumu arī Saeimas
Juridiskajai komisijai.
Sēdes vadītājs. Mēs to varam nodot arī Juridiskajai komisijai, bet
atbildīgo komisiju mainīt mēs nevaram. Vai kādam ir iebildumi pret to, ka šis likums
tiek nodots arī Juridiskajai komisijai? Es saprotu, ka par šo jautājumu būs
nepieciešams balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim… Kučinska kungs, jūs gribat runāt par
termiņu vai par komisiju? Nē, mēs vispirms tiksim galā ar komisijām un tikai pēc tam
runāsim par termiņiem.
Tātad balsosim par to, vai šis likums tiek nodots arī Juridiskajai
komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 2, atturas – 45. Likums arī Juridiskajai komisijai nav nodots.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim. Viņš vēl
grib izteikties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Es domāju, ka šis likums ir pārāk nopietns un par to notiek ļoti
daudz diskusiju, tāpēc es iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
4.jūliju, bet izskatīt nākamajā sēdē – 2008.gada 10.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artim
Pabrikam!
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies. Es pievienojos Kalnietes kundzes aicinājumam un ierosinu par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu apstiprināt 19.jūliju. Turklāt es uzskatu, ka tas
ir jocīgi: mēs sakām, ka šis ir nopietns likums, bet nedodam to Juridiskajai
komisijai…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputātes Kalnietes priekšlikums,
ja pareizi sapratu, bija 19.jūnijs. Jūs runājāt par sesto vai par septīto mēnesi?…
Ā, arī par 19.jūniju!
Paldies. Tātad mums ir… (Troksnis zālē.) Es atvainojos,
lūdzu ievērot klusumu zālē!
Mums tātad ir trīs ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas
termiņiem: 12.jūnijs, 19.jūnijs un 4.jūlijs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, mēs vispirms balsojam par
tālāko priekšlikumu – respektīvi, par ierosinājumu, kas paredz par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu noteikt 4.jūliju. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumam tiktu noteikts 2008.gada 4.jūlijs!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – 8.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.jūlijs, bet Saeimas sēdē mēs
izskatīsim likumu 10.jūlijā. Vai deputātiem…
Labi, tad es vēlreiz atkārtošu: priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 4.jūlijs, izskatīšana – Saeimas sēdē 10.jūlijā.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamās
deputātes un godātie deputāti!
Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Labklājības
ministriju, Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību,
saskaņojot ar Finanšu ministriju, ir izstrādājusi šo jums piedāvāto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.
Komisija aicina likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātā
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par
steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Barča. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas
sagatavotajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kurā ir
ietverts stipri daudz labojumu pašreiz spēkā esošajā likumā, es vēlos uzsvērt
četras galvenās pozīcijas. Un tās ir šādas: ar 2009.gadu oktobra mēnesī indeksēt
visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra. Vienlaikus piebildīšu, ka aprīļa
mēnesī Pensiju indeksācijas komisija ir apņēmusies rīkoties tāpat kā šogad,
2008.gadā, un izskatīt jautājumu par pensiju indeksāciju arī aprīļa mēnesī –
tad, kad mums būs zināmi janvāra un februāra rādītāji, kāda Latvijas valstī ir
bijusi inflācija.
Ar 2009.gadu likumprojekts paredz piemaksu pie pensijas par katru darba
stāža gadu laika periodā līdz 1995.gada 31.decembrim absolūti visiem valsts vecuma
pensijas saņēmējiem, kuriem šāds darba stāžs ir, neatkarīgi no pensijas apmēra.
Vienlaikus vēlos, kolēģi, jūs informēt, ka piemaksas lielumu, kas
no šā gada 1.jūnija par vienu darba stāža gadu ir noteikts 40 santīmu apmērā,
nosaka Ministru kabinets atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu
41.punktam.
Komisijas sēdē, izstrādājot šo likumprojektu un diskutējot par
to, mēs esam informēti, ka Labklājības ministrija ir izteikusi vēlmi nākamajā gadā
noteikt piemaksu pie pensijas par katru darba stāža gadu valsts vecuma pensijas
saņēmējiem 1 lata apmērā.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets savas Komitejas sēdē lēma
par iespēju no nākamā gada 1.janvāra noteikt šo piemaksu 61 santīma apmērā.
Kolēģi, es esmu pārliecināta, ka mums vēl ir pietiekami ilgs laiks priekšā,
gatavojot 2009.gada budžetu, un ka šīs diskusijas vēl notiks gan Ministru kabinetā,
gan nevalstiskajās organizācijās, gan arī Sociālo un darba lietu komisijā.
Nākamais ir 3.jautājums. Tajā ir runa par vēl vienu sociālo grupu
Latvijā, un tie ir mūsu represētie – represētās personas. Šajā likumprojektā ir
iestrādāta norma, ka no 2009.gada 1.janvāra šīm personām gluži tāpat kā mātēm,
kuras izaudzinājušas piecus un vairāk bērnus, kā arī mātēm, kuras ir
izaudzinājušas bērnu invalīdu… un arī tēviem, tāpat arī Černobiļas
atomelektrostacijas seku likvidētājiem ir tiesības pensionēties priekšlaikus –
piecus gadus iepriekš – tas ir, no 57 gadu vecuma.
Vienlaikus, kolēģi, kā mēs par to diskutējām arī komisijas
sēdē, tā ir brīva izvēle… Tā ir brīva izvēle, un katra no šīm represētajām
personām šo brīvo izvēli – pensionēties agrāk, nekā ir noteiktais oficiālais
pensijas vecums, vai ne – izdarīs pati.
Un vēl, lūk, viena, mūsuprāt, ļoti būtiska norma, kas paredz
iespēju priekšlaikus, divus gadus pirms noteiktā pensijas vecuma, pensionēties tām
personām, kurām darba stāžs ir vismaz 30 gadi. Kolēģi, šī norma beidz darboties
šā gada 1.jūlijā, un tāpēc komisija arīdzan aicināja… Paldies par to, ka
atbalstījāt steidzamību! Līdz ar to cilvēkiem, kuri pirmspensijas vecumā vairs nevar
atrast sev darbu, kā arī tiem cilvēkiem, kuri būs zaudējuši darbu šā gada beigās
vai nākamajā gadā… arī šiem cilvēkiem būs dota šāda iespēja.
Vienlaikus, kolēģi, vēlos teikt, ka Sociālo un darba lietu
komisija, kura pārstāv Saeimā ievēlētās un Saeimā izveidotās frakcijas…
Diemžēl mums nav neviena no jaunizveidotās frakcijas, bet varbūt ar laiku arī jūs
mums pievienosieties…
Es gribu teikt paldies komisiju deputātiem, izteikt atzinību
Labklājības ministrijai, tās atbildīgajiem darbiniekiem, pateikt paldies Finanšu
ministrijai, kura arīdzan… Mēs divas dienas sarakstījāmies, bet vakardien saņemtais
atzinums ir pozitīvs.
Un darba mums, kolēģi, būs ļoti daudz, jo šodien Saeima Sociālo
un darba lietu komisijai nodeva vēl vienu ļoti nopietnu likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts pensijām””, kuru sabiedrībai ir sagatavojusi Senioru partija,
ļoti aktīvi iesaistoties organizācijai „Sabiedrība citai politikai”. Tikai žēl,
ka viens no tiem mūsu kolēģiem, kuri ir visaktīvākie jautājumā par pensionāru
dzīves līmeņa uzlabošanu, tas ir, Aigars Štokenberga kungs, diemžēl nav šeit,
zālē. Diemžēl kaut kur pazudis ir arī Artis Pabrika kungs, kurš arī runā par
pensijām. Viņš gan ir tepat Rīgā. Savukārt Štokenberga kungs, kā man ziņo
cilvēki, kuri pašreiz saņem pensiju un ļoti uz viņu cer, diemžēl vēl joprojām
esot Madridē un baudot basketbola spēles.
Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt mūsu izstrādāto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā varētu tikt izskatīts
Saeimas sēdē.
A.Barča. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicina
iesniegt priekšlikumus līdz 13.jūnijam, tas ir, 13.jūnijā līdz darbadienas beigām,
un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 19.jūnijā. Vienlaikus informēju, ka
komisijas sēdē nolēmām, ka laikā starp pirmo un otro lasījumu mēs deputātu
iesniegtos priekšlikumus dosim izvērtēt arī Ministru kabinetam – gluži tāpat, kā
mēs rīkojamies, komisijā strādājot pie pārējiem likumprojektiem.
Tātad – 13. un 19.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
13.jūnijs, līdz pulksten 17.00. Un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē –
19.jūnijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Valsts
pārvaldes iekārtas likumā”. Dokuments Nr.2458B.
Uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. To ir ierosinājis
Saeimas Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. (No zāles: „Visvaldi! Spied pogu!”)
Man būtu lūgums mazliet mēģināt netrokšņot zālē. Katrā ziņā
tas nav labi – pāri rindām sarunāties skaļā balsī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””.
Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par policiju”” trešajam lasījumam saņemti 17 priekšlikumi
un izskatīti komisijas sēdē.
1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums.
Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Komisija priekšlikumu atbalsta savā – 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija atbalsta savā – 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt komisijas iesniegto 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 8. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 11. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta savā – 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Atbalstiet, lūdzu, arī komisijas iesniegto
12.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 13. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta savā – 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Atbalstiet 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu,
lūdzu!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 15. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Un 17. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā
sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi trešajam lasījumam iesniegtie
priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
policiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 4. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Trešais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatīsim dokumentu Nr.2543.
Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi vienu
priekšlikumu – Juridiskā biroja priekšlikumu veikt precizējumu 33.1 panta
trešās daļas 9.punktā – un ir to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to vienīgais priekšlikums ir izskatīts. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātās kolēģes un kolēģi un cienījamais Prezidij!
Izskatīsim dokumentu Nr.2553 – likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas
sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.
Saņemti 13 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 2.priekšlikumu ir sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns,
un priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavots, un
komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 4.priekšlikums, ko ir sagatavojis deputāts Kārlis
Leiškalns, ir atbalstīts, taču iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā,
kas savukārt arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 6.priekšlikums – Juridiskā biroja sagatavots. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs to ir sagatavojis, un
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis 8.priekšlikumu.
Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 12.priekšlikumu sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns,
un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Un beidzamais ir 13.priekšlikums, ko ir sagatavojis
deputāts Kārlis Leiškalns. Tas attiecas uz pārejas noteikumu 29.punktu, un arī tas ir
atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Pārapdrošināšanas likums”. Trešais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2554.
Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti 34 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 3.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs.
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 6.priekšlikumu ir sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns,
un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 10.priekšlikums, ko ir sagatavojis Juridiskais birojs,
komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos. Sākam
debates.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Fjodorovam. Es atvainojos,
deputāts Fjodorovs tomēr nevēlas runāt.
Tātad deputātiem nav iebildumu. Turpinām!
A.Rugāte. Šajā, tas ir, 10.priekšlikumā, ir ierosināta termina
aizvietošana – termins „akcionāri” tiek aizvietots ar terminu „dalībnieki”.
Nekā īpaši būtiska… Liekas, ka te nebūtu ko debatēt… Tas ir tikai precizējums
atbilstoši visai likumprojektu paketei.
Tālāk. 11.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 12.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir gluži tāds
pats kā 10.priekšlikums – vārdi „akcionāri (dalībnieki)” tiek aizvietoti ar
vārdiem „akcionāri vai dalībnieki”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Juridiskais birojs 14.priekšlikumā atkal ir precizējis
terminoloģiju un darbības. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Līdzīga rakstura redakcionālu priekšlikumu Juridiskais
birojs ir piedāvājis 16.priekšlikumā, un tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Arī 17. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums.
Tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 18. – Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 19.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns, un
komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 20.priekšlikumā deputāts Leiškalns ļoti vērīgi ir
precizējis terminoloģiju, un komisija to ir atbalstījusi. Lai nebūtu pārpratumu,
piebildīšu, ka runa ir par to, kas ir „laicīgs” un kas ir „savlaicīgs”.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 53.lappusē 21.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis
Leiškalns, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 22.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 23. – deputāta Leiškalna priekšlikums – komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 24.priekšlikuma iesniedzējs ir Kārlis Leiškalns, un
komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Līdzīgi „dienu” nesajaukt ar „darbdienu”.
25.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, un
komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 26.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Precizēta
redakcija. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija
to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis 28.priekšlikumu.
Komisija to ir redakcionāli precizējusi un atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Juridiskais birojs iesniedzis 29.priekšlikumu. Komisijā
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Ļoti līdzīgs precizējošs un redakcionāls ir
30.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 31.priekšlikumā ir lasāms Juridiskā biroja precizējums,
un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 32.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir
atbalstījusi, precizējot darbības.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 33.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 34. ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā, un to
ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir redakcionāli precizēts un
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu
„Pārapdrošināšanas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pārapdrošināšanas
likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ir ar numuru
2555, un tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””. Trešajam lasījumam ir saņemti 30 priekšlikumi.
Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 2.priekšlikumu, un
komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Arī 3.priekšlikums ir precizējošs, un to ir iesniedzis
Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Precizējošs ir arī 4.priekšlikums, ko iesniedzis
Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Precizējošas dabas 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais
birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 10.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 11.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs.
Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Līdzīga rakstura ir 12.priekšlikums ar precizējošu
ievirzi. Līdzīgs priekšlikums ir bijis jau iepriekš, un jūs to esat atbalstījuši.
Šo 12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Juridiskais birojs iesniedzis arī 17.priekšlikumu.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 18.priekšlikums. Tā iesniedzējs ir Juridiskais birojs.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 20.priekšlikums ir precizējošas dabas, un to ir
iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 22.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Urbanovičs.
Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 39, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Rugāte. Saistībā ar tikko nobalsoto priekšlikumu, kurš netika
atbalstīts, ir skatāms arī 23.priekšlikums, ko arī ir iesniedzis deputāts
Urbanovičs. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 23. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 38, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Rugāte. 24. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 33.1
panta nosaukuma izteikšanu citā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 25.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, precizē
33.1 panta pirmo daļu. Tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 26.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvājis
precizējumu 33.1 panta otrajā daļā, papildinot 1.punktu ar otro
teikumu tādā redakcijā, kas ir lasāma šajā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 27.priekšlikums, ko ir sagatavojusi Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija, piedāvā 36.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 28.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par
palīgteikuma izslēgšanu 37.1 panta pirmajā daļā. Tas ir atbalstīts un
iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas savukārt ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. 30.priekšlikums ir pēdējais priekšlikums šajā
likumprojektā. To ir sagatavojis Juridiskais birojs par 37.3 panta piekto
daļu, izsakot to jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.
2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada
4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
13.protokols „Par nāves soda pilnīgu atcelšanu” (turpmāk – Konvencijas
13.protokols), kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara
laikā.
Latvijas Republika minēto protokolu parakstīja 2002.gada 5.maijā, un
šobrīd tas atrodas ratifikācijas stadijā. Sakarā ar iepriekš minēto ir izdarāmi
grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, izslēdzot no tā tiesību normas, kas
attiecas uz nāves soda izpildi.
Komisija šo likumprojektu apsprieda savā sēdē un konceptuāli to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es gribētu uzsvērt tikai to, ka, lai arī mums
komisijā ir pietiekami atšķirīgi deputātu raksturi, komisija tomēr vienbalsīgi –
pozīcija, opozīcija, neitrālie un visi neatkarīgie – nobalsoja „pret”. Nav
īstais laiks cilvēkus tracināt ar visādām šādām lietām, kad ir daudzi citi
nopietni jautājumi risināmi.
Arī „Jaunā laika” deputāts Latkovskis balsoja „pret”, lūk,
arī „Jaunā laika” deputāte Linda Mūrniece balsoja „pret”. Tā ka balsojumā
„pret” visiem bija skaidrs, ka šinī brīdī ar tādām lietām nevajag nodarboties.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai referents komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 53, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju
likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2531. Likumprojekta
„Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” otrajam lasījumam ir saņemti
18 priekšlikumi.
1. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – netika atbalstīts,
jo komisija uzskata, ka nebūtu jāmaina turpmākā gada nosacījumi sabiedriskā labuma
organizācijām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
O.Spurdziņš. Arī 2. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums –
netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
O.Spurdziņš. 3. – finanšu ministra priekšlikums – tika
atbalstīts. Un likumprojekts tika papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Komisija atbalsta arī 4. – Juridiskā biroja
priekšlikumu. Un savukārt likumprojekts tika papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums – diemžēl netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
O.Spurdziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī Juridiskā biroja iesniegtais 7.priekšlikums tika
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt Juridiskā biroja iesniegtais 8.priekšlikums
netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Finanšu ministra Slaktera iesniegtais 9.priekšlikums
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paga! Mēs tagad runājam par 9. – Slaktera kunga
priekšlikumu?
O.Spurdziņš. 9.priekšlikums guva atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Jā, atbalstīts. Deputāti neiebilst pret komisijas
viedokli par 9.priekšlikumu.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais
10.priekšlikums guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi, man gribētos, lai par šo punktu mēs padomātu, balsojumā
atturētos un trešajā lasījumā nopietni izanalizētu.
Attiecībā uz sabiedrisko organizāciju veiktajiem iepirkumiem es
gribētu, lai jūs ņemtu vērā to, ka sabiedriskās organizācijas nesaņem budžeta
līdzekļus, kuri ir ieplānoti uz gadu un par kuriem var plānot kaut kādus iepirkumus
vai vēl kaut ko.
Minēšu jums piemēru. Bērnu invalīdu nometnes rīkošanai naudu var
vākt līdz pat beidzamajai dienai – līdz pat brīdim, kad ir paredzēts sākt
darboties nometnei. Taču, kad ir savākta nauda, lai tā nometne varētu notikt, tas ir,
otrā dienā varētu sākties, tad ir jāsākas iepirkuma procedūrai, kura jāveic veselu
mēnesi. Tas nozīmē, ka nenotiks nometne.
Ja, piemēram, būtu uz turieni jābrauc ārstēties bērnam
invalīdam, kura ārstēšanas izmaksas varētu būt, teiksim, no 50 tūkstošiem līdz
100 tūkstošiem, un tā nauda būtu beidzamajā mirklī savākta, tad būtu jātaisa
iepirkumi.
Es iesaku jums ļoti nopietni par šo jautājumu padomāt. Tā nav
tāda nauda, kura jau ir ieplānota iekšā budžetā, – tāda, kuru var ieplānot
veselu gadu uz priekšu. Tā tiek savākta beidzamajos mirkļos!
Šajā sakarā es lūdzu atturēties no balsojuma pašlaik, un
trešajā lasījumā mēs varētu šo jautājumu tomēr izskatīt un izanalizēt.
Nepataisīsim par birokrātisku šo jautājumu! Katra normāla sabiedriskā organizācija
taču domā, kā lētāk šo jautājumu atrisināt. Nu nav taču tas citādi! Ja kāda ir
kaut kādā ziņā slikta, tad netaisīsim birokrātiju! Varētu būt tikai divas trīs
sliktas, teiksim, uz tūkstoti sabiedrisko organizāciju. Nu netaisīsim šo birokrātiju!
Sabiedriskās organizācijas ir tās, kas var ātri reaģēt uz kaut kādu jautājumu.
Man ir priekšlikums atturēties no balsojuma par šo jautājumu,
izanalizēt šo jautājumu un trešajā lasījumā paskatīties, kā tas viss notiek.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Daļēji varētu piekrist tiem
argumentiem, ko tik emocionāli šeit izklāstīja kolēģis Bērziņš. Taču es gribētu
vērst deputātu uzmanību uz to: ja mēs neatbalstīsim komisijas piedāvāto panta
redakciju, tas ir, redakciju, ko komisija sagatavojusi likumprojekta otrajam lasījumam,
tad paliks vēl vairāk ierobežojoša redakcija – sabiedriskā labuma organizācijas
ierobežojoša redakcija, kādu ir valdība iesniegusi pirmajā lasījumā.
Protams, komisija uz trešo lasījumu precizēs šo redakciju.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Oskars Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Jā.
Komisijā notika tādas pamatīgas debates ar ekspertu piedalīšanos,
bet šajā brīdī lūdzu Saeimu tomēr atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisiju. Ņemot vērā izteiktos iebildumus, komisija droši vien turpinās debates un
meklēs pareizo risinājumu 11.panta septītajai daļai, varbūt izteiks to citādā
redakcijā, taču tas būs tad, kad komisija strādās pie likumprojekta sagatavošanas
trešajam lasījumam. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sagatavotais 11.priekšlikums guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 12. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums
– tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika
atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tika atbalstīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas izstrādātais 14.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Juridiskā biroja iesniegtais 15.priekšlikums tika
atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurš guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas izstrādātais 18.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūgums ir likumprojektu apstiprināt otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā
labuma organizāciju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt, ka termiņš priekšlikumu iesniegšanai
likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 17.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Jūnijs?
O.Spurdziņš. Jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmi”.
Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu, kura numurs ir 2450. Likumprojekts „Par
Liepājas Universitātes Satversmi” ir ļoti svarīgs ne tikai Liepājas Pedagoģijas
akadēmijai un Liepājas pilsētai un rajonam, bet arī visam Kurzemes reģionam. Ar to
mēs paveram iespēju Liepājas Pedagoģijas akadēmijai kļūt par Liepājas
Universitāti, akceptējam šo viņu vēlmi.
Saeimas deputāti ir arī saņēmuši attiecīgas vēstules no
pašvaldības, no domes priekšsēža Seska kunga, kur minēts, ka Universitātes
klātbūtne Liepājā būtu labs stimuls arī valsts policentriskai attīstībai.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu pirmajā
lasījumā ir vienbalsīgi atbalstījusi un lūdz piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Par Liepājas Universitātes Satversmi” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas
Universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un datumu, kurā likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
J.Dukšinskis. Ievērojot to lūgumu, ko izteica Liepājas
pašvaldība, lūdzu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92.pantam atbalstīt
likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka
likumprojekts tiek šodien skatīts arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas Universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
J.Dukšinskis. Paldies par atbalstu. Un apsveicam Liepāju ar jaunu –
Liepājas Universitātes Satversmi! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks
pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu
vārdā sveikt mūsu kolēģi Jāni Dukšinski, kuram pirms dažām dienām bija
dzimšanas diena – pusapaļa jubileja. (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi mūsu telpās!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.35.
Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde šodien nenotiks.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LLP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.33
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi, sēde pulksten
10.33!
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs,
Boriss Cilevičs, Jānis Klaužs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Anna Seile, Jānis
Reirs, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks un Nils Ušakovs.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Varbūt varētu lūgt zvanu, lai visi, arī tie, kas sniedz intervijas,
pamana, ka Saeimas sēde ir sākusies.
Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes
darba kārtības jautājumu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta
Aigara Štokenberga iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien bezalgas
atvaļinājumu. Iesniegums ir saņemts pirmdien pēc Saeimas Prezidija sēdes, tāpēc
netika iekļauts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs savā
šodienas sēdē piešķīra atvaļinājumu Štokenberga kungam, un tagad es informēju
jūs par šo pieņemto lēmumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums
vairs nav balsojams.
Nākamais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Singapūras līgumu par preču zīmēm”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.2415 – likumprojektu „Par Singapūras līgumu par preču zīmēm”.
Godājamie kolēģi! Ministru kabineta iesniegto dokumentu Ārlietu
komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi. Tā būtība ir šāda: mēs pievienojamies
2006.gada 27.martā parakstītajam starptautiskajam līgumam, to ratificējam Saeimā. Ar
minētā līguma palīdzību ir iespējams vienkāršot dažādu preču zīmju
reģistrācijas kārtību, vienlaikus saglabājot šo procedūru starptautisko nozīmi.
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas viedoklis ir šāds: tas
ievērojami atvieglinās visas procedūras jaunu preču zīmju reģistrācijai Latvijā,
kā arī, iespējams, veicinās vai radīs motivāciju kādu citu valstu uzņēmējiem
savas preču zīmes reģistrēt Latvijā, tādējādi nodrošinot lielākus ieņēmumus
valsts budžetā.
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Singapūras līguma par
preču zīmēm” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nobalsot arī otrajā lasījumā!”)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz
16.jūnijam.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības
jomā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2403 – likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu
par sadarbību sociālās drošības jomā”.
Godājamie kolēģi, 2008.gada 29.februārī Minskā tika parakstīts
Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas sadarbības līgums sociālās drošības
jomā, un pašlaik tas tiek piedāvāts ratifikācijai. Gribu teikt, kolēģi, ka šis
līgums ir balstīts uz absolūtās paritātes principu un ka šis līgums regulēs
sociālās drošības un sociālo garantiju jautājumus īpaši tām personām, kuras
pārvietojas no vienas valsts uz otru. Gribu vēl atgādināt, ka Baltkrievija ir mūsu
kaimiņvalsts, ar kuru mums ir pietiekami gara robeža. Un vēl gribu pateikt tikai to, ka
vislielākā iedzīvotāju migrācija no robežvalstīm mums ir tieši no Baltkrievijas.
Šis likumprojekts tātad nodrošinās vienlīdzīgas attieksmes
principu attiecībā uz likumdošanas piemērošanu abu pušu pilsoņiem un ierobežojumu
atcelšanu sociālās drošības pabalstu izmaksai. Šis likumprojekts nodrošinās arī
stāža summēšanas tiesību noteikšanu uz pensiju, un šis likums tiks vienveidīgi
piemērots gan Latvijas Republikā, gan arī Baltkrievijas pusē.
Aicinu balsot „par” šo dokumentu pirmajā lasījumā, jo Ārlietu
komisija to atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts nav tik nevainīgs, kā pirmajā
brīdī tas šķiet. Atminieties! Kad līdzīgu līgumu mēs noslēdzām ar Krieviju, es
jau toreiz izteicu ļoti nopietnu un pamatotu kritiku par to, ka tas no Latvijas nākamgad
vien jau prasīs vismaz 10 miljonus latu. Lūk, mēs maksāsim par Krievijā
nostrādātajiem gadiem nepilsoņiem, uz Krieviju aizbraucošajiem un tā tālāk…
Nu ir tapis kārtējais līgums ar Baltkrieviju, kas Minskā ir
parakstīts jau šā gada 29.februārī. Un ir interesanti paskatīties, kā ir sagatavots
šis līgums. Es ieskatīšos anotācijā. Paskatieties arī jūs!
6.lappuse. „VI sadaļa. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot
normatīvo aktu projektu. 1.punkts. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo
partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir
notikušas.” Atbilde anotācijā: „Nav notikušas konsultācijas.” Tad ir
jautājums – kāpēc?
„2.punkts. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo
partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti
to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).” Atbilde:
„Nav notikušas konsultācijas.” Atkal jautājums – kāpēc?
„3.punkts. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas
pasākumi ir izmantoti?” Atbilde: „Sabiedrības informēšanas pasākumi nav
veikti.” Kāpēc?
„4.punkts. Konsultācijas ar ekspertiem.” Atbilde: „Nav
notikušas konsultācijas.” Atkal jājautā – kāpēc?
„VII sadaļa. 1.punkts: Kā tiks nodrošināta normatīvā akta
izpilde”. Nu tad, kad šis likumprojekts tiks pieņemts, tad gan sabiedrību
informēšot. Kolosāli! Kad viss jau būs noticis!
Bet, lūk, kas ir rakstīts anotācijas 2.lappusē: „II sadaļa.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības
attīstību”. Atbilde: „Likumprojekts sekmēs personu sociālo drošību, tām
pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republikas teritoriju un
otrādi…” Nu, tas vēl tā varētu būt!
Bet pavisam jocīgi skan tas, ka šis līgums sekmēs nodarbinātību.
Un tas nu ir pavisam jocīgi! No Latvijas, piemēram, 2006.gadā aizbrauca 417 baltkrievi,
uz Latviju atbrauca 86. Kā tas var sekmēt nodarbinātību? Paskaidrojiet, lūdzu, to man
un pārējiem deputātiem! Es šādu bilanci nesaprotu. Absolūti nesaprotu!
Un tālāk. Latvijā nostrādātais darba stāžs, par kuru šā
līguma ietvaros būs jāmaksā Latvijas pusei, ir 12 gadi. Un par to 2009.gadā vidējais
pensijas apmērs par Latvijā nostrādāto 12 gadu darba stāžu būs 54 lati (es
noapaļoju uz leju), 2010.gadā – 58 un 2011.gadā – 62 lati. Lūk! Un tas mums
nākamgad prasīs 17,5 tūkstošus, bet 2011.gadā – pāri par 20 tūkstošiem. Lūk,
cik interesanti! Taču likumprojekts, redziet, esot ļoti labs, esot ievērots arī
paritātes princips, kā Bērziņa kungs nupat teica.
Neskaidrību ir daudz! Labklājības ministre Purne, tāpat kā
iepriekšējo manis jau minēto līgumu ar Krieviju, parakstīja ar drošu roku. Saņemot
toreiz manu kritiku sakarā ar līgumu ar Krieviju, šā līguma anotācija tagad ir
ietērpta biezā miglā. Šo to pasaka, bet to, ko negrib pateikt, to noklusē! Kaut vai
to, vai arī Latvijā dzīvojošajiem baltkrieviem, arī nepilsoņiem, tāpat kā
Krievijas nepilsoņiem darba stāžā ieskaitīs Balkrievijā nostrādātos gadus un
maksās lielu naudu. Krievijai būs jāmaksā 10 miljoni nākamgad. Cik Baltkrievijai?
Atbildes atkal nav. Lūk, tā!
Pamatotas atbildes nav arī uz jautājumu, kāpēc tas notiek tik
steidzami, lai gan šie līgumi tika gatavoti diezgan ilgi, un kāpēc mēs slēdzam šos
līgumus it īpaši ar bijušās Padomju Savienības republikām, kas mums nav izdevīgi.
Te nav itin nekāda paritātes principa! Mēs, šķiet, esam ārkārtīgi bagāti, ja
atbalstīsim tagad Baltkrieviju, atbalstīsim Krieviju ar 10 miljoniem jau nākamgad, lai
gan šiem cilvēkiem no Krievijas puses vajadzētu maksāt šo naudu. Lūk, tā tas
izskatās!
Taču vakar mēs šeit ilgi – trīs stundas – debatējām par to,
kādas ir mūsu izredzes rīt un parīt ekonomikā un visā mūsu dzīvē, sadzīvē,
sociālajā nodrošinātībā un tā tālāk. Un tagad mēs ar vieglu roku gribam šo
likumprojektu virzīt tālāk.
Es personīgi balsošu „pret” un aicinu to darīt arī jūs.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Kārtējā līguma
par sociālo drošību parakstīšana allaž iepriecina, it īpaši gadījumā, ja tas nav
līgums ar Kanādu, no kura parakstīšanas nevienam, izņemot visiem pazīstamo
eksprezidenti, pensionāri, vieglāk nekļūs.
Šis ir līgums ar kaimiņvalsti – Baltkrievijas Republiku, ar kuru
mums ir kopēja robeža un intensīva apmaiņa ar cilvēkiem. Katrs līgums ir domāts
perspektīvā, ir vērsts uz nākotni, un arī šis apspriežamais līgums nebūt nav
izņēmums.
Vienīgais, kas mūs mulsina, ir tas, ka arī attiecībā uz nākotni
Latvijas pilsoņi un nepilsoņi tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī. Tas izriet
no 4.panta, kur ir teikts: „Puses savā teritorijā dzīvojošiem vai strādājošiem
otras puses pilsoņiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem nodrošina tādas pašas
tiesības kā saviem pilsoņiem gan attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu, gan arī
attiecībā uz tiesībām sociālās drošības jomā.”
Tātad attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem, kuri dzīvo Baltkrievijas
Republikas teritorijā, šis vienlīdzīgās attieksmes princips nedarbojas, bet uz
pilsoņiem – jā! Pats būtiskākais ierobežojums nepilsoņiem ir saistīts ar viņu
darba stāžu, kas līdz 1991.gada 1.janvārim ir uzkrāts Baltkrievijas Republikā.
Derētu piebilst, ka Latvijas pilsoņiem ir atrisināts jautājums par
darba stāžu, kas PSRS pastāvēšanas laikā tika uzkrāts ārpus Latvijas jebkurā no
bijušās PSRS republikām, un tas tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Šis ir
likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts. Latvijas nepilsoņiem šis
stāžs netiek ieskaitīts.
Sociālās drošības līgumos ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un
Krieviju ir teikts, ka katra valsts, kurā dzīvo persona, kas griežas pēc pensijas,
ieskaita tās kopējā apdrošināšanas stāžā visu darba stāžu, ko persona ir
uzkrājusi otrā valstī, ar kuru ir panākta šāda vienošanās.
Diemžēl līgums ar Baltkrieviju, Tabūna kungs, ir unikāls un paredz
pavisam citu darba stāža uzskaites mehānismu. Latvijas nepilsonim, kurš līdz
1991.gadam bija strādājis Baltkrievijā, pensija nemainās. Viņam vienkārši rodas
tiesības saņemt vēl vienu pensiju Baltkrievijā proporcionāli tam darba stāžam, kuru
viņš tur ir iekrājis. Un saskaņā ar to, kā šeit teica Barčas kundze, piemaksa par
katru darba stāža gadu ir 1 lats… Šis noteikums attiektos uz cilvēkiem, uz
nepilsoņiem, kuri uzkrājuši savu darba stāžu Krievijā, bet uz tiem nepilsoņiem,
kuri savu darba stāžu uzkrāja Baltkrievijā, šis princips neattiektos.
Anotācijā, kuru uzmanīgi izlasīja Tabūna kungs, ir runa par
kādiem 10 tūkstošiem latu, turpretī Krievijas līgumā šī naudas summa ir apmēram
tūkstoš reižu lielāka. Šā līguma pieņemšanas rezultātā nepilsoņa
dubultpensijas apmērs būs mazāks par vienu Latvijas pensiju, kuru viņš būtu
saņēmis gadījumā, ja viņam kopējais darba stāžs tiktu aprēķināts uz tiem
pašiem pamatiem kā Latvijas pilsonim. Īpaši neizprotami tas ir tad, ja ņem vērā, ka
Latvijā dzīvojošo etnisko baltkrievu vidū apmēram 60 procentiem ir Latvijas
nepilsoņa statuss.
Es piekrītu Tabūna kungam, ka anotācijā attiecīgajā ailē, kur ir
runa par konsultācijām ar sabiedriskajām organizācijām, ir rakstīts: „Nekādas
konsultācijas nav notikušas.” Tādējādi Latvijā dzīvojošie baltkrievi, it īpaši
nepilsoņi, tiek maldināti ar šo līgumu. Diemžēl tāda situācija ir izveidojusies.
Un šajā gadījumā ir redzama klaja diskriminācija pēc pilsonības
pazīmes, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvencijas 14.pantu un konvencijas 1.protokola 1.pantu. Divos – 1996. un 2003.gada –
precedentos, kad Austrija un Francija atteicās saviem nepilsoņiem maksāt pilsoņu
pensijām līdzvērtīgas pensijas, aizbildinoties ar attiecīga starptautiskā līguma
neesamību, Eiropas Tiesa atzīmēja, ka jau pati pievienošanās konvencijai aizvieto
visus starptautiskos līgumus.
Vai šim principam ir universāls raksturs, to mēs uzzināsim jau
visai drīz – pēc tam, kad 25.jūnijā Eiropas Tiesas Lielā palāta pieņems savu
spriedumu arī attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem. Taču pirms šīs tiesas prāvas mums
vēl ir iespēja tomēr mainīt šo pārejas noteikumu 1.punktu. Rīt ir priekšlikumu
iesniegšanas pēdējā diena, un es ļoti ceru, ka Sociālo un darba lietu komisijas
locekļi, kuri dzird manu runu, šo mūsu frakcijas priekšlikumu atbalstīs.
Šo apspriežamo līgumu PCTVL frakcija tomēr ir spiesta atbalstīt,
neskatoties uz tā acīm redzamo diskriminējošo būtību. Šis līgums daudz ko dod
pilsoņiem, bet maz dod nepilsoņiem, un tomēr tas ir vismaz niecīgs pussolis pareizajā
virzienā.
Cienījamie TB/LNNK frakcijas biedri! Arī jūs varētu droši balsot
„par” šo līgumu, jo visi jūsu ieteikumi diemžēl ir iekļauti līguma tekstā.
Paldies.
Aicinu atbalstīt. Esmu spiests.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šeit Tabūna kungs ļoti uztraucās par to, ka
Latvijai kaut kas būs jāmaksā, bet kāpēc viņš nedomā kaut par nelielu, bet to
latviešu diasporu, kura dzīvo Baltkrievijā? Un tā diaspora ļoti gaida… arī mūsu
diaspora gaida šo līgumu ar Baltkrieviju, lai saņemtu pensiju.
Padomājiet par to! Padomājiet par saviem tautiešiem!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Bērziņa
kungs vēlas ko piebilst?
A.Bērziņš. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu
pateikt paldies visiem, kuri piedalījās debatēs. Protams, šo debašu kvalitātes
līmenis bija atšķirīgs: vieni bija izlasījuši tikai anotāciju, bet citi bija
iepazinušies arī ar dokumenta tekstu. Es gribu teikt, ka šis dokuments ir izskatīts
divās komisijās – Sociālo un darba lietu komisijā un Ārlietu komisijā -, un
abās šajās komisijās bez iebildumiem tas vienbalsīgi tika atbalstīts.
Godājamie kolēģi! Ja jums ir kādi jautājumi vai kādi
priekšlikumi, lūdzu, iesniedziet tos dokumenta skatīšanas gaitā uz otro lasījumu un
piedalieties kādā no komisijas sēdēm! Mēs uzaicināsim speciālistus un sīki, smalki
izskaidrosim visus jautājumus. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis dokuments ir absolūti
proporcionāls, tā paritāte ir ievērota visā pilnībā.
Un es gribu pateikt arī paldies par to, ko teica Golubova kungs. Tik
tiešām Baltkrievijā dzīvo arī latviešu diaspora, piemēram, Vitebskā esot pat
latviešu svētdienas skola, kur bērni ejot skolā un mācoties latviešu valodu. Un
šiem cilvēkiem tāds līgums, iespējams, ir tikpat vajadzīgs kā tiem cilvēkiem,
kuriem tur ir darba stāžs vai kuri kādu citu, teiksim, ģimenes apstākļu dēļ, ir
bijuši spiesti pārvietoties no vienas valsts uz otru. Tāpēc ir nepieciešams saglabāt
sociālās garantijas atbilstoši tam, kā cilvēks tās ir ņēmis.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un
Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 16.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības
konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules
Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības
Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu
pakalpojumiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2442 – ar likumprojektu par Pasta savienības konstitūciju un ar dažādiem to
pavadošiem dokumentiem, kas jums ir uzskaitīti šajā dokumentā.
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šā
dokumenta virzību Saeimā. Šā dokumenta būtība ir tāda. Šī Pasta savienība, kura
apvieno nacionālo valstu pastus, faktiski ir tā organizācija, kas nosaka ietvaru visām
darbībām, kā nacionālajiem pastiem ir jārīkojas tajos vai citos gadījumos, lai
iespējami ātrāk, kvalitatīvāk un labāk apgādātu iedzīvotājus ar pasta
sūtījumiem no vienas valsts uz otru. Šī organizācija ir pieņēmusi tādu lēmumu.
Un, lai visiem šiem dokumentiem būtu vienveidīgs raksturs, Pasaules Pasta savienība
lūdz ratificēt šos dokumentus visu šajā organizācijā ietilpstošo nacionālo valstu
parlamentos.
Arī mēs, kolēģi, neesam nekāds izņēmums, un tāpēc es jūs
lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, ja jums ir kādi
priekšlikumi, lūdzu tos iesniegt uz otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šā gada 16.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Eelektronisko sakaru
likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.2544. Tautsaimniecības komisija par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko
sakaru likumā” uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi 18 priekšlikumus.
1. – ekonomikas ministra vietā tieslietu ministra Gaida Bērziņa
kunga priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta kunga priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 3. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums –
diemžēl nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram
Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Jūs visi labi
zināt, ka viena no lielākajām problēmām saistībā ar interneta vidi ir tā, ka
nepilngadīgi bērni var neierobežoti piekļūt tajā esošajai informācijai, taču
interneta vide satur gan pornogrāfiska rakstura, gan uz cietsirdīgu uzvedību vedinošu
informāciju, gan arī daudz līdzīga rakstura informācijas. Šobrīd spēkā esošais
likums noteic, ka komersantam, kas pieslēdz internetu, ir jāinformē lietotājs par
iespējām uzstādīt filtrus šādai informācijai un ka šādu filtru var uzstādīt, ja
tas, kurš uzstāda internetu, ir par to vienojies ar lietotāju. Tas viss ir tādā
varbūtības formātā.
Ko piedāvā „Jaunais laiks”? „Jaunais laiks” uzskata, ka
pareizi ir uzdot par pienākumu komersantam, kurš uzstāda internetu, šādus filtrus
uzstādīt, ja pakalpojuma saņēmējs to vēlas. Tehniski tas ir iespējams, tos var
uzstādīt gan mājas datorā, gan serverī centralizēti. (Starpsauciens: „Pareizi!
Pareizi jau tas ir!”) Ja tas ir serverī centralizēti, tad, neapšaubāmi, tas ir
dārgāk, kādam par to būs jāmaksā. Bet precedents jau mums Latvijā ir.
Atcerēsimies, ka nesen Elektrības tirgus likumā mēs pieņēmām normu, ka visi
elektrības lietotāji maksā vienam komersantam kaut kādu daļu no tarifa naudas par to,
ka tiek nodrošināta jauda! Tātad precedents Latvijā ir – ar tarifa starpniecību
visi samaksā par to, ka vienam ir kaut kas labāks.
Mēs uzskatām, ka arī Elektronisko sakaru likumā varētu būt
realizēts šāds risinājums – noteikt komersantam par pienākumu uzstādīt filtrus,
ja patērētājs to vēlas, – filtrus, kas ierobežotu gan pornogrāfiska rakstura, gan
cietsirdīga rakstura informācijas saņemšanu, – un darīt to par komersanta
līdzekļiem, lai šo maksu iekļautu tarifā. Lai visi samaksā par to, ka nepilngadīgi
bērni nevarētu skatīties to, kas viņiem nav jāskatās!
Aicinu atbalstīt 3. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ideja kā tāda, protams, ir atbalstāma, jo ir
gan vardarbība, gan viss pārējais… Šīs nevēlamās informācijas ir internetā
pārlieku daudz, un, protams, nenobriedušas personības par tādām lietām parasti arī
interesējas. Taču jāteic, ka komisijas sēdes laikā par šo jautājumu tika ļoti
nopietni diskutēts, diskusijā piedalījās arī pats Dzintars Zaķis, piedalījās
eksperti, un komisija nonāca pie secinājuma, ka ir uz nākamo lasījumu jāizstrādā
kompromisa variants. Ideja ir tā, ka obligātā kārtā komersantam ir klients
jāiepazīstina ar visām tām tehniskajām versijām un programmām, kādas vien ir
iespējamas. Jo, ja to izdarīs centralizēti, tad zinošam interneta lietotājam –
un jaunieši ir ļoti zinoši! – apiet šo filtru būs ļoti, ļoti vienkārši. Un, tā
kā ir daudzi un dažādi risinājumi, tieši pašam klientam būtu jāizvēlas, kurš no
tiem ir viņam pats labākais. Un komersantam obligāti ir jāpaņem no klienta pat
paraksts par to, ka tas viss viņam ir ticis piedāvāts.
Bet radīt tādu centralizētu sistēmu? Eksperti pateica, ka faktiski
tas nav reāli. Ka tas būtu tikai tāds populistisks gājiens.
Tāpēc aicinu šoreiz neatbalstīt šo priekšlikumu. Komisija uz
nākamo lasījumu izstrādās kompromisa versiju.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Blumberga kungam ir kas
piebilstams komisijas vārdā?
G.Blumbergs. Kraukļa kungs jau ļoti, ļoti pārliecinoši jums pauda
komisijas vairākuma viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 1, atturas – 39. Balsis ir sadalījušās līdzīgi.
Mums ir jāpārbalso šis priekšlikums. Lūdzu vēlreiz zvanu! Tātad
vēlreiz, atkārtoti, balsosim par 3. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 2, atturas – 41. Ar
vienas balss pārsvaru priekšlikums ir atbalstīts.
G.Blumbergs. 4. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā
iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tas tika daļēji atbalstīts un
iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 6. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā
iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Vitālija Aizbalta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 12. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā
iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņa kungs, – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 13. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā
iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš, – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
G.Blumbergs. 14. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā
iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš, – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 15. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā
iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš, – daļēji atbalstīts un iekļauts 16. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 17. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums –
nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
G.Blumbergs. Arī 18. – finanšu ministra Slaktera kunga
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko
sakaru likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Blumbergs. Šā gada 17.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Jūnijs vai jūlijs?
G.Blumbergs. Jū-nijs.
Sēdes vadītājs. Jūnijs. Sestais mēnesis. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (reģistrācijas numurs 705/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Satiksmes
ministrijā izstrādātos un Ministru kabinetā akceptētos grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekts Nr.705/Lp9. Saeimas Juridiskā
komisija atbalstīja šo valdības izstrādāto likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 705/Lp9) pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Termiņš tāds pats kā likumprojektam „Grozījumi
Elektronisko sakaru likumā” – šā gada 17.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (reģistrācijas numurs 682/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Zemkopības
ministrijā izstrādātos un Ministru kabinetā apstiprinātos grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Saeimas Juridiskā komisija aicina likumprojektu
atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 682/Lp9) pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
noteikt šā gada 17.jūniju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (reģistrācijas numurs 696/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijā
izstrādātos un Ministru kabinetā akceptētos grozījumus Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā. Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas pārstāvis
Saeimas Juridiskajā komisijā Vladimirs Buzajevs jau ir frakcijas negatīvo viedokli
attiecībā uz šo valdības iesniegto likumprojektu paudis gan Saeimas sēdē, gan arī
atbildīgās komisijas sēdē. Lai pārlieku neatkārtotos, es centīšos īsumā apkopot
jau izteiktos argumentus un pievienot tiem jaunus.
Apspriežamais likumprojekts sastāv no trim daļām. Pirmā daļa
paredz administratīvās atbildības ieviešanu par svešvalodas lietošanu zīmogu,
spiedogu vai veidlapu tekstos vai arī sniedzot informāciju iedzīvotājiem gadījumos,
ja normatīvie akti paredz, ka šī informācija sniedzama tikai valsts valodā. Lūdzu,
atzīmējiet, ka likumprojekta autori ierosina sodīt nevis par krievu vai, piemēram,
angļu valodas lietošanu latviešu valodas vietā, bet gan par šo valodu lietošanu
līdzās latviešu valodai! Turklāt likumā jau pastāv norma, pret kuru mēs neiebilstam
un kura paredz: ja vienā tekstā tiek lietotas dažādas valodas, latviešu valodai būtu
jāpiešķir īpaša vieta (piemēram, latviešu valodā esošajai teksta daļai jābūt
pirmajai vai jābūt nodrukātai lielākiem burtiem). Tātad šī likumprojekta daļa
nekādā veidā nepastiprina latviešu valodas pozīcijas, bet gan ir vērsta vienīgi
pret krievu valodu un tās lietotājiem, kuru mūsu mazajā valstī ir vairāk nekā
900 000 cilvēku.
Anotācijas autori atklāti norādījuši, tieši kādā jomā viņi
grasās cīnīties pret krieviem. Citēju: „Valsts un pašvaldību iestādes [..] nereti
sniedz informāciju (piemēram, par komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību) līdzās
valsts valodai arī svešvalodā…” Citāta beigas.
Man gribētos zināt: kādu konkrētu izdevīgumu iegūs latviešu
valoda vai latvieši no tā, ja kāda krievu pensionāre nespēs pareizi aizpildīt
rēķinu par apkuri vai citiem komunālajiem pakalpojumiem? Ja valdība iesniegtu Saeimā
priekšlikumu divkārt samazināt apkures tarifus, tad tas palīdzētu latviešiem daudz
konkrētāk un tiešāk nekā apspriežamie, mūsuprāt, nejēdzīgie valodas lietošanas
noteikumi.
Diemžēl patiesībā valdība nevēlas reāli rūpēties ne par
latviešiem, ne par cittautiešiem un, lai maskētu šo nevēlēšanos un neprasmi,
piedāvā vēlētājiem virtuālos „valodu karus”. Tas, ka dažādas oficiālas
iestādes, kuras atrodas daudz tuvāk tautai nekā valdība un Saeima, šad un tad
informē cilvēkus ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, ir fakts. Šādu rīcību
tām diktē reāla nepieciešamība. Gribētos sagaidīt, ka arī Ministru kabinets
ieviestu pārmaiņas attiecīgajos valdības noteikumos, nevis pieprasītu, lai Saeima
palielina naudas sodus par pārkāpumiem valodas jomā.
Likumprojekta otrā daļa paredz uzlikt privātuzņēmējiem naudas
sodu, ja viņiem pašiem vai viņu darbiniekiem nav apliecības par valsts valodas prasmi.
Tieši pret šo likumprojekta daļu arī iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija. Un
tieši pret to enerģiski iebildīs arī Rietumu novērotāji, kuri īsteno dažādus
mūsu brīnumainās demokrātijas attīstības monitoringus.
Likumprojekta autorus nepavisam neuztrauc tas, cik kvalitatīva ir
privātuzņēmumu darbinieku saskarsme ar iedzīvotājiem latviešu valodā. Šis
jautājums jau sen ir noregulēts, turklāt pavisam citā kodeksa pantā. Šeit ir arī
klaji redzamas rūpes nevis par latviešu valodu, bet gan par vienu vienīgu
iestādi – Valsts valodas centru, kas tagad spēs palielināt savu lomu un
nodrošināt darbu valodas inspektoriem, kuru štata vienību skaits pēdējo divu gadu
laikā ir palielinājies, ja ņem vērā, ka algu fonds palielināts apmēram četrkārt.
Anotācijai ir pat pievienots naudas sodu cenrādis un aprēķins, cik uzņēmēju
ieplānots pieķert attiecīgos pārkāpumos un sodīt ar naudas sodu tuvākā gada
laikā. Demonstrējiet šo anotāciju Briselē, lai viņi tur kārtējo reizi pabrīnās
par to, kādu valsti uzņēmuši Eiropas Savienībā!
Rūpes gan par latviešu, gan par krievu patērētāju tiesībām
varētu patiešām saskatīt tikai trešajā, pēdējā, likumprojekta daļā. Šeit ir
runa par atbildību par informācijas neprecizitāti vai nepilnīgumu preču garantijas
dokumentos vai tehniskajā pasē. Taču sods par šādu pārkāpumu jau ir paredzēts
kodeksa 166.pantā. Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu vai par
nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu uzliek naudas sodu līdz 1 000
latu. Šādas lietas izskata nevis Valsts valodas centrs, bet daudz kvalificētāka
institūcija — Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tātad arī šeit ir runa
nevis par latviešu valodas aizsardzību, bet gan par ietekmes sfēru pārdalīšanu starp
diviem resoriem.
Visumā šajā likumprojektā nav iespējams atrast ne kripatiņas
rūpju par latviešu valodu, toties normu, kas vērstas pret Patērētāju tiesību
aizsardzības centru, pret Latvijas uzņēmējiem, pret visām tām personām, kurām
latviešu valoda nav dzimtā, šeit jūs atradīsiet atliku likām. Un diemžēl tas ir
tikai viens no soļiem, kurus sper valdošās partijas, vēlēdamās slēpt savu
nekompetenci valsts pārvaldes jomā, tīšuprāt uzkurinādamas starpnacionālo naidu,
lai arī nākamajās vēlēšanās šos latviešu tautas „aizstāvjus” (pēdiņās),
„aizstāvjus” pret neesošiem draudiem, atbalstītu daļa piemuļķoto vēlētāju.
Aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Pirms balsošanas par piedāvāto likumprojektu es
vēlētos iepazīstināt jūs ar mūsdienu starptautiskajiem standartiem valsts valodas
lietošanas jomā. Vēl vairāk – ar rekomendācijām par šo standartu piemērošanu
tieši attiecībā uz Latviju. Runa ir par Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību
Trešo ziņojumu par Latviju.
Kā sasniegums ziņojumā tiek atzīmēts tas, ka ir veikti pasākumi,
lai veicinātu valsts valodas apguvi etnisko minoritāšu vidū.
Šādā nolūkā tika dibināta arī Valsts valodas aģentūra, tomēr
vairāki iepriekšējie komisijas 2001.gada otrajā ziņojumā minētie ieteikumi nav
īstenoti vai ir īstenoti tikai daļēji. Diskriminācija nodarbinātības ziņā valodas
dēļ un šai sabiedrības daļai radītie šķēršļi dalībai sabiedriskajā un
politiskajā dzīvē Latvijā ir daži no iemesliem, kāpēc vēl joprojām pastāv
grūtības ar pilnīgu krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju.
Šajā ziņojumā komisija rekomendē Latvijas institūcijām spert
tālākus soļus vairākās jomās.
Komisija prasa Valsts valodas likuma sabalansētu īstenošanu, dodot
priekšroku konstruktīviem, neobligātiem pasākumiem, kas veicinātu latviešu valodas
apguvi, saglabājot mazākumtautību valodu lietošanu.
Komisija atkārtoti rekomendē Latvijai, cik ātri vien iespējams,
ratificēt Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu hartu. Interesanti, ka komisija
viscaur atbalsta Latvijas tiesībsarga iniciatīvu informēt iedzīvotājus
mazākumtautību valodās, turpretī Saeimas apspriežamajā likumprojektā tiek
piedāvāts tieši sodīt viņu un citu valsts iestāžu vadītājus ar naudas sodiem par
šo iniciatīvu.
Komisija uzskata, ka valstij jāiedrošina un jāatbalsta visi Latvijā
dzīvojošie iedzīvotāji, to skaitā arī krievvalodīgie iedzīvotāji, mācīties un
runāt latviešu valodā, lai tādējādi integrētos sabiedrībā un baudītu
līdzvērtīgas iespējas.
Tajā pašā laikā būtu nepieciešams izvairīties no jebkādas
asimilācijas, kas liegtu etniskajām minoritātēm iespēju vai tiesības izmantot savu
valodu.
Latvijā valoda ir kļuvusi par emocionālu un dažkārt pretrunīgu
jautājumu it sevišķi to cilvēku starpā, kuri vēlas aizsargāt latviešu valodu kā
vienīgo oficiālo valodu un integrācijas instrumentu Latvijas sabiedrībā, un tiem
cilvēkiem, kuri baidās, ka šāda nostāja kaitē minoritāšu valodām, it īpaši
krievu valodai, tāpēc ar valodu saistīto jautājumu atrisināšana ir būtiski
svarīga, ja Latvija vēlas izvairīties no tā, ka valoda kļūst par starpetniskas
spriedzes cēloni un kavē veidot sabiedrību, kur dažādas kopienas savstarpēji
mijiedarbojas un dzīvo harmonijā. Lūk, tā harmonija, kuras sasniegšanu, jādomā,
ārkārtīgi sekmēs apspriežamais likumprojekts.
Valsts valodas centra inspektori ir atbildīgi par Valsts valodas
likuma normu ievērošanu un naudas sodu piemērošanu. Runājot par likuma pārkāpšanas
gadījumiem saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, komisija atzīmē,
ka pastāv zināma kritika attiecībā uz valsts valodas inspektoriem, kuri, kā dažkārt
ziņo, rīkojas pārlieku dedzīgi, piemērojot naudas sodu. Turklāt vairāki
krievvalodīgo iedzīvotāju pārstāvji ir atzinuši, ka dažos gadījumos varas
iestādes, iespējams, nacionālistisku elementu spiediena rezultātā ir kavējušas
noderīgas oficiālās informācijas, piemēram, pašvaldību brošūras par sociālajiem
pabalstiem, publicēšanu krievu valodā, neņemot vērā faktu, ka šāda informācija
būtu ļoti noderīga tiem, kuri runā tikai krievu valodā.
Latvijas varas iestādes ir pārliecinājušas komisiju, ka valsts
valodas inspektori iejaucas tikai tādos gadījumos, kad tas patiešām ir nepieciešams,
piemēram, ja tiek skartas likumīgas sabiedriskās intereses privātajās
organizācijās, kā to nosaka likums. Varas iestādes neko nav dzirdējušas par
gadījumiem, kad nelikumīgi tiek aizliegts publicēt dokumentus krievu valodā.
Komisija mudina Latvijas varas iestādes veikt visus nepieciešamos
pasākumus, lai valsts valodas inspektori nodrošinātu Valsts valodas likuma līdzsvarotu
īstenošanu, sevišķu uzmanību pievēršot cilvēktiesību principiem. Komisija stingri
mudina Latvijas varas iestādes dot priekšroku konstruktīviem, uz brīvprātības
principu balstītiem pasākumiem, lai iedrošinātu krievvalodīgos iedzīvotājus
mācīties un lietot latviešu valodu visos likumā noteiktajos gadījumos.
Šādu pasākumu galvenajam elementam joprojām ir jābūt pieejamai un
kvalitatīvai valodas mācīšanai.
Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai jāpiešķir
nepieciešamie cilvēku un finanšu resursi, lai nodrošinātu un attīstītu tās
darbību.
Komisija rekomendē Latvijas varas iestādēm parūpēties par
minoritāšu valodu saglabāšanu un veicināt to lietošanu, neietekmējot oficiālās
valodas statusu un mācīšanu.
Jāatrod veidi, kā vēlreiz apliecināt etniskajām minoritātēm, ka
latviešu valodas mācīšanās nenozīmē apdraudējumu viņu dzimtās valodas
lietošanai.
Komisija uzskata, ka Latvijas sabiedrībai jākļūst vairāk
integrētai, sevišķi attiecībā uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Joprojām
pastāv vairāki iemesli, kas traucē šīs iedzīvotāju daļas pilnīgu integrāciju
Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, un tas pēc iespējas drīzāk ir
jānovērš.
Otrajā ziņojumā komisija uzsvēra, ka valodas noteikumi, kas nosaka
politisko pārstāvību, apgrūtināta pieeja nodarbinātībai valsts iestādēs,
pilsonības trūkums, kā arī latviešu valodas prasmes trūkums ir daži no faktoriem,
ar kuriem var izskaidrot pašreiz krievvalodīgo iedzīvotāju ierobežoto dalību
Latvijas sabiedrības dzīvē.
Daži šķēršļi jau ir novērsti, tomēr daudzi vēl ir
saglabājušies, un tie kavē krievvalodīgo iedzīvotāju pilntiesīgu līdzdalību
Latvijas sabiedrības dzīvē.
Un, lūk, tā vietā, lai novērstu visus šos atlikušos
šķēršļus, kas kavē sabiedrības integrāciju, Ministru kabinets ievilka Saeimā
milzīgu baļķi, nospraužot mērķi, lai integrācijai galīgi tiktu salauzts skausts.
Manuprāt, uzskatāmi ir pierādīts tas, ka apspriežamais
likumprojekts ir absolūti pretējs starptautiskajām rekomendācijām un sabiedrības
integrācijas idejai.
Aicinu demonstrēt veselo saprātu un balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Šoreiz es
runāšu par visai garlaicīgu lietu, proti, par statistiku vispār un par naudu
konkrēti. Šo runu teikt mani pamudināja aprēķins, kas ir pievienots apspriežamā
likumprojekta anotācijai.
Naudas summas te ir minētas samērā nelielas. Līdz ar jaunā
atbildības veida ieviešanu gada laikā paredzēts piespriest naudas sodus vien tikai 135
cilvēkiem par kopējo summu – 6500 latu.
25 cilvēki – tie ir nacionālo kultūras biedrību vadītāji,
kuriem oficiālajās veidlapās nevietā parādīsies kirilicas raksta burti.
50 cilvēki – tie ir pašvaldību dienestu ierēdņi, kuri
uzdrošināsies informēt savus krievvalodīgos iedzīvotājus par to, kā pareizi
aizpildīt karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādījumu kvītis.
30 cilvēki – tie ir veikalu īpašnieki, kuri pārdod importa
preces, bet nav pilnībā pārtulkojuši latviešu valodā preču ekspluatācijas
instrukcijas.
Nu un vēl kādi 30 ir privātuzņēmēji, kuri nebija pieprasījuši
no saviem darbiniekiem attiecīgu apliecību.
Starp citu, nodevas summa par valsts valodas prasmes atestāciju
profesionālo un amata pienākumu veikšanai kopš 2006.gada ir nokritusies no 96 līdz 25
tūkstošiem latu – tātad gandrīz četrreiz. Atestēt gandrīz nevienu vairs nesanāk.
Lūk, tāpēc arī radās nepieciešamība grozīt likumu un paplašināt to darbinieku
kategoriju, kuriem pat uz tualetēm nav brīv iet bez apliecības.
Bet atgriezīsimies pie aprēķiniem, kas minēti anotācijā! Lai
novērtētu šo prognožu īstenumu, nācās savākt papildu datus. Internetā Valsts
valodas centra pēdējā atskaite ir pieejama tikai par 2006.gadu. Tad naudas sodi tika
piespriesti 553 cilvēkiem par kopējo summu 8160 latu. Tādējādi uz „progresīvās”
(pēdiņās) likumdošanas ieviešanas rēķina Valsts valodas centrs ir iecerējis
palielināt sava darba ražīgumu sodīto personu jomā uzreiz par 24 procentiem, bet pēc
iekasēto naudas sodu summas apjoma – pat par 74 procentiem. Ja pie mums tikpat strauji
pieaugtu rūpniecības attīstības vai dzīves līmeņa rādītāji, tad gan mēs
dzīvotu bez bēdām!
Starp citu, 2006.gadā (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) ar
naudas sodiem sodīto skaits bija samazinājies no 616 uz 553 cilvēkiem jeb par 11
procentiem. Bet tad atnāca jauns tieslietu ministrs, un uzreiz radās apdraudējums
valsts valodai. Pirmām kārtām ar naudas sodiem sodīto pārkāpēju skaits
lēcienveidā pieauga par 30 procentiem. Ticiet man, ja mēs sūtītu Gaidi Bērziņa
kungu Vējoņa kunga vietā aizsargāt dabu, tad arī tur piesārņojuma līmenis uzreiz
pieaugtu par 30 procentiem.
30 procenti – liekas, tas ir labs rādītājs, bet gada laikā
asignējumi Valsts valodas centram ir pieauguši no 113 000 līdz 203 000 latu
– tātad par 80, nevis par 30 procentiem! Bet asignējumi inspektoru algām pieauga no
51 000 līdz 129 000 latu, tātad par 153 procentiem. Tādējādi darba
ražīguma pieaugums piecas reizes atpaliek no finansiālo ieguldījumu pieauguma.
Acīmredzot valodas inspektori piecatā dodas medīt ikvienu krievu pārdevēju vai
dzelzceļnieku, lai nodrošinātu sev garantētu skaitlisko pārākumu.
Vienīgais, kam būtu jāiepriecina tieslietu ministrs, ir to
„stukaču” skaits, kuri rakstiski sūdzas Valsts valodas centrā par it kā Valsts
valodas likuma pārkāpumiem. Gada laikā šādu rakstītāju skaits ir pieaudzis divreiz
– tieši proporcionāli ieguldīto naudas līdzekļu pieaugumam.
Acīmredzot ieguldījumi starpnacionālā naida kurināšanas jomā
atmaksājas, kaut gan pieaug arī citi izdevumi valsts valodas aizsardzībai. Piemēram,
Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošās Valsts valodas komisijas budžets divu
gadu laikā ir pieaudzis no 47 000 līdz 78 000 latu. Pati par sevi šī
komisija tieši arī nodarbojas ar valsts valodas aizsardzību, veic dažādus
pētījumus, sastāda vārdnīcas, un pret to faktu, ka divu gadu laikā asignējumi šiem
nolūkiem ir palielinājušies par 66 procentiem, es izturos ar izpratni. Galu galā,
stājoties amatā, es tiku devis zvērestu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts
valodu. Bet to, ka asignējumi Valsts valodas centram, kas ir tīri represīva
organizācija, tajā pašā laikā pieauga no 113 000 līdz 291 000 latu, tātad
par 157 procentiem, to gan es nesaprotu. 2006.gadā asignējumi represiju un soda
sankcijām pret krieviem pārsniedza tiešo pasākumu latviešu valodas aizsardzībai
izdevumus 2,4 reizes, turpretī šodien – jau 3,7 reizes. Un šie skaitļi kārtējo
reizi, neapšaubāmi, pierāda, ka patiesībā apdraudējums latviešu valodai nāk no
tiem, kuri visskaļāk kliedz par tās aizsardzību. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej
mājās!”)
Dāmas un kungi! Domājams, jūs atceraties tās Eiropas Komisijas pret
rasismu un neiecietību rekomendācijas, kuras jums tika nolasītas. Es atgādināšu jums
tikai dažas no tām. Komisija stingri mudina Latvijas varas iestādes dot priekšroku
konstruktīviem, uz brīvprātības principiem balstītiem pasākumiem, lai iedrošinātu
krievvalodīgos iedzīvotājus mācīties un lietot latviešu valodu visos likumā
noteiktajos gadījumos. Šādu pasākumu galvenajam elementam joprojām jābūt pieejamai
un kvalitatīvai valodas mācīšanai. Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai
jāpiešķir nepieciešamie cilvēku un finanšu resursi, lai nodrošinātu un attīstītu
tās darbību.
Nu tad, lūk, tiešie asignējumi programmai „Atbalsts latviešu
valodas apguvei” nav pieauguši, bet gan divu gadu laikā ir samazinājušies no 485
tūkstošiem līdz 471 tūkstotim latu jeb par 60 procentiem. Vēl 2006.gadā izdevumi
krievu apmācībai latviešu valodā pārsniedza asignējumus soda pasākumiem pret
krieviem 7 reizes, turpretī patlaban šī proporcija sastāda tikai 1,6 reizes, un
acīmredzot Godmaņa valdības uzdevums ir mainīt vietām šīs proporcijas rādītājus.
Pēc būtības apspriežamais likumprojekts arī ir viens no soļiem
virzienā no eiropeiskām vērtībām uz aziātisko pusi. Kā mēdz teikt Krievijā, būs
nauda, būs arī dziesma! Likumprojekta autori, pārfrāzējot šo teicienu, saka: „Būs
dziesma, būs arī nauda!”
Aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienītie kolēģi! Stāsts, protams, nav ne par brīdinājumu, ne par
naudas sodu 50 vai 100 latu apjomā. Stāsts ir pavisam par ko citu. Un tad nu
mēģināsim to arī pārtulkot.
Visu šo iepriekšējo runu patoss bija vērsts uz to, lai tiktu
samazinātas latviešu valodas lietošanas iespējas Latvijā un lai Latvijas valstī
notiktu novirzes no latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa. Tieši tā!
Jo, kā zināms, mūsu Satversme paredz to, ka Latvijā ir viena valsts valoda –
latviešu valoda, un, protams, Satversme paredz arī to, ka minoritāšu valodām tiek
sniegts atbalsts noteiktām funkcijām, kas arī Latvijā notiek un ko mēs esam
apstiprinājuši ar Latvijas valsts parakstu uz starptautiskajiem dokumentiem.
Līdz ar to mums ir vienkopienas valsts ar nacionālo minoritāšu
kopienām un šajā valstī latviešu valoda ir sabiedrības vienotības, kopīgās
saziņas vai, runājot oficiālā terminoloģijā, integrācijas valoda. Un šī
integrācijas valoda nozīmē ne vairāk un ne mazāk kā to, ka latviešu valoda ir
sabiedrības vienotāja, ka visiem sociāli un ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir
tiesības un pienākums prast latviešu valodu, un to, ka latviešu valoda valodu
hierarhijā tomēr ieņem augstāko pakāpi.
Šāds princips ir nostiprināts mūsu Valsts valodas likumā, tas ir
nostiprināts šā likuma izpildes noteikumos, arī saskarīgajos likumos kā, piemēram,
Pilsonības likumā un Izglītības likumā. Un ir svarīgi apzināties to, ka Latvijā
šī latviešu valodas noturības normatīvā bāze ir sakārtota, ir radīta pārdomāta
institūciju sistēma šā principa iedzīvināšanai, un jebkuras novirzes no šīs
pamatlīnijas, protams, var nozīmēt tikai to, ka mēs sākam apšaubīt šo principu par
latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Protams, mēs varam minēt dažāda līmeņa apgalvojumus, kas it kā
grib pierādīt, ka šis latviešu valodas statuss ir pretrunā ar Latvijas
starptautiskajām saistībām, cilvēktiesībām un citu valodu lietošanas principiem
Latvijā. Protams, ka tas tā nav!
Runa, protams, nav tikai par šiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa grozījumiem. Runa ir par to, vai mēs esam pietiekami konsekventi latviešu
valodas hierarhisko pozīciju stiprināšanā un vai mēs skaidri apzināmies, ka jebkura
novirze no šā pamatprincipa Latviju tuvina divkopienu valstij. Viss jāskata kontekstā!
Nav jau tā, ka latviešu valodas nākotni izšķirs tieši šie
grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nekādā gadījumā! Mēs
zinām, ka šī ir tikai maza daļiņa no problēmu kopuma, par ko mēs jau spriežam
Saeimā un tuvākajā laikā arī turpināsim darīt.
Mums ir jārunā par latviešu lingvistiskajām cilvēktiesībām un
par neapstrīdamo faktu, ka beidzamajā laikā Latvija aizvien vairāk sāk tuvināties
pasaulē ļoti reti sastopamam divkopienu unitāras valsts modelim. Vairāki zinātnieki
to vispār atzīst par hipotētisku. Nekur pasaulē nevienā valstī mēs neatradīsim
piemēru reālam divu valodu lietojumam vienās un tajās pašās jomās. Ir valstis…
jā, protams, Paragvaja un Peru… kur ir noteiktas divas oficiālās valodas, bet, kā
jūs saprotat, indiāņu valodai ir grūti konkurēt ar spāņu valodu. Jā, mums ir
Somija, kuras piemēru noteikti tūlīt jau kāds gatavojas nosaukt, bet arī tur ir ļoti
skaidri noteikts šis teritoriālais princips. Latvija ir unitāra vienkopienas valsts, un
šķiet, ka pārskatāmā nākotnē mēs šo principu nepārskatīsim.
Pavisam drīz mums ir paredzamas debates arī par valsts valodas
prasmes nepieciešamību noteiktās profesijās. Pavisam drīz mums droši vien būs arī
paredzamas debates par veidu, kā stiprināt latviešu valodu gan likuma, gan noteikumu
līmenī.
Un, ja mēs kaut uz brīdi pieļaujam iespēju, ka Latvijā paralēli
latviešu valodai šajās jomās, kuras mēs arī šodien pārspriežam, var tikt lietota
kāda cita valoda, lasi, krievu valoda, tad mēs atkāpjamies no pašiem pamatprincipiem.
Vai latviešu valoda ir apdraudēta? To tā nevar atbildēt ar
„jā” vai „nē”. Protams, latviešu valoda ir attīstīta Eiropas oficiālā
valoda, protams, latviešu valodas statusu balsta mūsu likumdošana, bet reālajā
dzīvē visi esam liecinieki tam, ka šis divvalodīgās valsts rēgs mūs vajā
plašsaziņas līdzekļos, tas iespiežas mūsu sadzīvē, un, kā redzams, tam ir arī
savi aizstāvji mūsu parlamentā.
Mums ir jādara viss, lai sabiedrības apziņā ja ne citādi, tad ar
likuma varu – mēs nostiprinātu šo principu, ka latviešu valoda ir jāprot un
jālieto visiem sociāli aktīvajiem valsts iedzīvotājiem, un, protams, jebkuram
latvietim ir tiesības saņemt visus pakalpojumus, visu informāciju valsts valodā.
Te runā par paralēlismu… Redziet, jebkura informācija jebkādā
citā valodā mazina šo nepieciešamību pēc valsts valodas prasmes, un apstākļos, kad
mums ir reāla krievu valodas runātāju lingvistiskā pašpietiekamība, kad pašu
latviešu pašapziņas trūkuma dēļ mēs esam šādu situāciju pieļāvuši, likums ir
tikai instruments, kā regulēt to, ko mēs esam noteikuši pašos valsts pamatprincipos.
Tātad šim sodam, respektīvi, atbildībai par Valsts valodas likuma
pārkāpumiem ir jābūt, bet tas nekādā gadījumā nav galvenais līdzeklis.
Šeit saruna, protams, ievirzījās arī par to, ka šis likums būtu
it kā vienīgais instruments, ar ko mēs regulējam latviešu valodas noturību: sak,
attīstiet pozitīvus pasākumus – piedāvājiet burkānus, nevis pātagu! Latvijā tas
jau ir darīts.
Stratēģiska kļūda tika pieļauta, kādā brīdī latviešu valodas
apguvi un mācīšanu pasludinot par vienīgo instrumentu latviešu valodas tiesību
nostiprināšanai. Tiesa, likums jau pastāvēja.
Latviešu valodas apguves programmas darbības laikā tika iztērēti
12 miljoni (tiešos maksājumos) valsts valodas apguvei. Un varam arī runāt par vairāku
miljonu dotācijām no ārvalstīm. Tātad šāds princips pastāv: burkāni tiek
piedāvāti jebkurā daudzumā, jebkurā kvalitātē. Tikai nez kāpēc nav šā sociālā
pieprasījuma. Un jūs skaidri zināt, kāpēc nav.
Tāpēc, ka ir šī pārliecība, ka pakalpojumus un preces varēs
iegūt arī kādā citā valodā.
Šad un tad izskan arī neapmierinātība ar to, ka Latvijas valsts
atļaujas pārāk lielu uzmanību pievērst latviešu valodai.
Šajā sakarā gan man ir jāteic, ka kreisā opozīcija, atšķirībā
(diemžēl!) no vairākiem latviešu deputātiem, nejauc par valodu atbildīgās
institūcijas. Jebkuram, kas runā par valodu, tomēr gan būtu skaidri jāzina: jā,
institūciju mums ir daudz, bet to funkcijas nedublējas.
Ir Valsts valodas centrs, kas veic inspekcijas funkcijas, ir Valsts
valodas komisija, kas nodrošina stratēģisko vadību, un ir Valsts valodas aģentūra
profesora Jāņa Valdmaņa vadībā, kas veic sociolingvistiskos pētījumus (tātad par
jebkuru apgalvojumu par latviešu valodas stāvokli mēs varam sniegt konkrētus faktus un
aptauju datus) un kas gadā sniedz vairāk nekā 10 tūkstošus konsultāciju par
latviešu valodas lietojumu, un kas organizē dažāda veida projektus tieši latviešu
valodas tiesību stiprināšanai.
Atcerieties kampaņu „Runāsim latviski!”. Un pievērsīsim
uzmanību tam, ka pašreiz ir kampaņa „Domā, kā runā!”.
Skaidrs, ka mums ir tiesības stiprināt savu valodu, to nu mums nevar
aizliegt neviens. Un skaidrs, ka latviešu valoda šajā situācijā ir pelnījusi vēl
lielāku valsts atbalstu nekā tas samērā ievērojamais finansējums, kas mums tik
tiešām ir.
Rezumējot jāteic: latviešu valstī, Latvijas valstī, tātad ir
visas tiesības un pat pienākums nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju. Veids, kādā
mēs to darām, protams, nav mūsu izdomājums. Valodas likumi un to īstenošanas
mehānismi pastāv visās Eiropas Savienības valstīs un lielākajā daļā pārējo
pasaules valstu. Un šoreiz mēs tikai apstiprinām pavisam nelielu instrumentu, ar kā
palīdzību nodrošināt šo latviešu valodas ilgtspēju Latvijā un beidzot panākt to,
lai arī paši latvieši saprastu, ka mums ir ne tikai šādas tiesības, bet arī šāds
pienākums – publiskajā telpā runāt savā valodā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
Taču līdz pārtraukumam ir atlikušas 14 minūtes.
Ja neskaita šo likumprojektu, tad mums ir, liekas, vēl pieci darba
kārtības jautājumi atlikuši. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu
ar priekšlikumu – Saeimas šodienas sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz būs
izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
priekšlikumu? Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu. Saeimas sēde tiek turpināta bez
pārtraukuma.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā nu sanāk, ka mēs šad un tad, īpaši
vēsturiskos datumos, runājam par patiešām valstiski svarīgām lietām.
Šā gada 15.maijā mēs šo pašu likumprojektu nosūtījām uz
komisiju.
Pēc divām dienām ir viens smags datums – 14.jūnijs. Un nedaudz
vēlāk ir vēl viens smags datums – 17.jūnijs.
Šķiet – tuvojoties tādām dienām, vajadzētu drusciņ vairāk
padomāt par mūsu pašu pienākumiem. Un varbūt derētu šad un tad atcerēties, ka
latviešus kaut kas var arī vienot.
Cerams, ka šīsdienas balsojums arī to parādīs.
Taču pie reizes vajadzētu arī parunāt par to, kā ir jāpilda savi
pienākumi jebkuram Saeimas deputātam. Jo šos pienākumus tomēr daļēji nosaka likumi
un nosaka arī paša deputāta zvērests, ko ir šad un tad jāatgādina, – rūpēties
par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.
Man būtu interesants jautājums šitiem te, no turienes, no dažādām
augstienēm un zemienēm, no Urālu kalniem šeit ieradušamies: ko viņi ir darījuši,
lai nostiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu? Kaut kā nedzird no tām
mutītēm neko nopietnu šinī jautājumā…
Jāpasaka skaidri un gaiši „nē” divvalodībai, „nē”
trijvalodībai un visādām citādām valodībām. Nebūs nekas! Nesanāks! Un
atgādināšu to, ko daudziem nepatīk klausīties: latviešu valoda ir krietni senāka
nekā krievu valoda, nekā angļu valoda un nekā citas valodas! To ņemiet vērā! To
ņemiet vērā vienmēr! Izdzīvoja un izdzīvos arī nākotnē. Un drīzāk izzudīs
krievu valoda nekā latviešu valoda. (No zāles dep. J.Pliners: „Vai viņš runā
par tēmu?”)
Kad Saeimas deputāts ir zvērējis un nav savu zvērestu pildījis,
būtu jāpadomā arī par sankcijām. Saeimas deputātus, kas nav pildījuši to, ko viņi
ir pateikuši zvērestā, vajadzētu sodīt. To varētu ielikt iekšā arī Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Kad ir jāķeras pie latviešu valodas aizstāvības? Vienmēr tad, kad
mēs redzam iemeslu. Un šeit jau ir runa par konkrētām lietām, nevis par kaut ko
vispārīgu. Piedāvātie grozījumi skar noteiktas sfēras, kuras ir saistītas ar
latviešu valodas lietošanu vai nelietošanu. Jo tiešām praksē šur un tur lieto
svešvalodu tur, kur nedrīkst to darīt, un nelieto latviešu valodu tur, kur tas ir
jādara. Un tieši uz to jau arī balstās piedāvātie grozījumi!
Runāsim par privāto sfēru. Darba devēji nepilda Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.296. Tur ir skaidri paredzēts, kas ir jādara. Tur ir
runa par konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmi, kurai ir jābūt, pildot noteiktus
pienākumus, kur ir saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem. Tā ir konkrēta
norma, tas nav kaut kas.
Otrkārt. Patlaban ir trūkumi administratīvās atbildības
noteikšanā par šādiem pārkāpumiem preču realizēšanā vairumtirdzniecībā. Lūk,
tur nav – nedz preču marķējumā, nedz lietošanas instrukcijās, nedz garantijas
dokumentos, nedz tehniskajā pasē nav! – informācijas tulkojuma valsts valodā. Tik
tiešām nav!
Vēl trakāk! Jāteic, ka faktiski šad un tad ir gadījumi, kad nav
šīs informācijas tulkojuma valsts valodā pat tad, ja preces ir ražotas Latvijā. Tas
ir pārkāpums vai tas nav pārkāpums? Vai tā ir tikai tāda tukša lieta, ka Latvijā
ražotai precei nav instrukcijas latviešu valodā?!
Kā tad mēs rīkosimies?
Lūk, par to ir jāpadomā, un jebkurš, kaut mazākais, solītis
šajā virzienā ir vienkārši jāatbalsta. Tas nekādā ziņā nepasliktinās valsts
valodas pozīcijas. Tas ir pilnīgi izslēgts. Un izbeidziet te mūžīgi gaudot par to
„uzbraukšanu” krievu valodai!
Šodien arī viens biedrs te atkal lietoja jēdzienu
„krievvalodīgie”. To ir savulaik ieviesusi interfronte. Jēdzienu
„krievvalodīgie” ieviesa interfrontieši Atmodas sākumā, tāpēc ka viņiem ļoti
sagribējās visus sabāzt vienā maisā – krievus, ukraiņus, baltkrievus,
lietuviešus, poļus un tā tālāk, un tā tālāk, cik nu mums viņu te ir. Izrādās,
visi viņi – krievvalodīgie! Un, kad kāds no viņiem aizbrauc kaut kur, tad neko citu
gudrāku viņš nevar pateikt, kā vien to: „Latvijā ir latvieši un
krievvalodīgie!” Par tiem pārējiem viņi nez kāpēc ir aizmirsuši. Nekas nesanāks,
draugi mīļie! Jūsu interfrontiskais domāšanas veids nav mainījies, to var mainīt
tikai piespiedu kārtā. Nekādas diskusijas te nepalīdzēs! Un ko nozīmē – piespiedu
kārtā? Tas nozīmē – pieņemot attiecīgus grozījumus tur, kur tie ir nepieciešami
(to skaitā arī Krimināllikuma grozījumus).
Kas tad šajā likumprojektā tāds ārkārtējs ir redzams? Nu nekas
tāds! Šis likumprojekts paredz zināmu atbildību par zināmiem pārkāpumiem latviešu
valodas lietošanas jomā vai arī precizē jau esošās normas un šur un tur novērš
zināmas nepilnības. Kam tas traucē? Kuram konkrēti tas traucē? Tam, kas apzināti
grib vājināt latviešu valodas pozīcijas.
Un vēl. Es gribētu norādīt arī uz to, ka te jau ir arī audzinoša
rakstura norma, ka atbildīgajām personām kā soda sankciju par mazāk nozīmīgiem
pārkāpumiem piemēro tikai brīdinājumu. Draudzīgi uzsit uz pleca. Bet vajadzētu pie
reizes arī pateikt: šodien es tevi tikai brīdinu, bet nākamreiz būs sliktāk.
Šādu brīdinājumu kā administratīvo sodu varētu piemērot arī
Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori. Kas tur slikts?
Tā ka, redzat, būs cilvēki, kas audzinās. Un, godīgi sakot, šad
un tad būs tas burkāns – ar mērci, bez mērces, korejiešu burkāns vai mūsu pašu
audzētais -, bet šad un tad būs arī pātaga. Un varbūt pat no bifeļa ādas
uztaisīta pātaga, jo kādreiz tā ļoti noder.
Līdz ar to es saprotu šo tieksmi politizēt savu auditoriju. Vispār
šī Saeima gandrīz katru otro jautājumu skata no politiskā viedokļa. Tur nekā nevar
darīt! Tādi mēs esam šodien pataisīti, un grūti būs mūs mainīt. Bet jāsaprot ir
viens – ja tu esi ieradies citā valstī… citā valstī tu esi ieradies no turienes,
kur tēvi, tēvutēvi… Man nav svarīgi! Paņemsim šitos te visus
dezoksiribonukleīnskābes analīzes rezultātus un redzēsim, ka senči dzīvo tur un tur
un šite. Mēs te dzīvojam četrarpus tūkstošus gadu. Četrarpus tūkstošus gadu mēs
te esam, un visi pārējie šeit ir viesi! Viesi! Ilglaicīgi vai īslaicīgi viesi! Un,
ja viesis grib, lai viņu ciena tā vieta, kur viņš ir ieradies, tad vajag arī
pieklājīgi uzvesties, nenākt te ar savu patvāri un nevārīt savu tēju šeit.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit
deputāta Plinera runā atkal atskanēja Mavrika Vulfsona ieviestais, bet sen jau pārāk
nodrāztais teiciens: „Brisele mūs nesapratīs!” Jakov Pliner, Brisele mūs
sapratīs, jo daudzas tautas, lielas tautas, aizstāv savas valodas daudz spēcīgāk
nekā mēs – latvieši! Un nu, pēc divu gadu darbības Saeimā, es jau iepriekš izsaku
paldies par to, ka Juridiskā komisija ir pieņēmusi šos Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa grozījumus, kuri attiecas uz latviešu valodu. Mācībai jeb
mācīšanas nolūkā Jakovam Plineram pateikšu: Francijā viņi nelieto vārdu
„minoritāte” un atļauj izdot laikrakstus dažādās valodās – Francijas
teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju valodās. Tātad tie var būt basku, korsikāņu,
kataloniešu valodā… protams, arī itāļu valodā… Jebkurā! Visu to iedzīvotāju
valodās, kuri vispār dzīvo Francijā. Francijas likumdošana vēl nesen… es esmu
spiests pateikt, ka vēl nesen, jo es franču valodu nezinu un nevaru ikdienā izsekot
līdzi šo likumu attīstībai… vēl nesen aizliedza… noteica, ka Francijā nedrīkst
būt monolingvālas avīzes. Bija pateikts, cik lielā apjomā (procentuāli) jābūt
pārstāvētai franču valodai avīzēs, ko neizdod franču valodā. Procentuāli to
noteic, vadoties no rakstu zīmju skaita. Iedomājieties, Jakov Pliner, ko jūs darītu,
kā jūs vēl vairāk nevietā uztrauktos un skaļi, lietosim šo vārdu, protestētu, ja
Latvijā izdotu šādu likumu, ka laikrakstā „Čas”, „Telegraf” un „Vesti
Segodņa” jābūt, teiksim, 10 procentiem teksta latviešu valodā. Brisele mūs
sapratīs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag pielīst!”)
Arīdzan otram deputātam, Buhvalovam, es esmu spiests aizrādīt.
Viņš apgalvo, ka tas, ka mēs, lūk, nostiprinām savu valodu, – ka tas runājot
pretim tādai un tādai konvencijai… atkal tur tiek tas Eiropas cilvēktiesību
dokuments minēts… Jūs vienmēr pieturaties pie neesošām cilvēktiesībām. Gluži
otrādi! Pilsonības likuma izpildes komisijā, kur jūsu frakciju pārstāv arī jūsu
kolēģis Buzajevs, es jau priekšpēdējā tās sēdē minēju, ka Somijā somi, kuri
savā teritorijā ir, manuprāt, vismaz 90 procentu, ja ne vairāk, savu valsts valodu
aizstāv tik stipri, ka, lūk, legālam imigrantam (es uzsveru – legālam imigrantam!),
kas ieradies Somijā, tiek izvirzīta prasība: ja viņš grib palikt tajā zemē,
ilgstoši strādāt un dabūt darba atļauju, lai ilgstoši uzturētos Somijā, viņam
jāiztur pārbaudījums vidusskolas kursa apmērā somu valodā. Vai tas tā ir vai nav?
Baltijas jūras valstu padomes tikšanās laikā es aizgāju līdz Somijas vēstniecībai
un lūdzu, lai vēstniecības latviešu tautības palīgdarbinieki man noorganizētu
tikšanos ar somu diplomātiem, lai es šo jautājumu noskaidrotu. Diemžēl tas toreiz
nebija iespējams. Bet nu man drīzumā šī vizīte būs – vai nu pie preses
sekretāra, vai pie vēstnieka. Buhvalova kungs, es nešaubos, ka tad es jums personīgi
piesūtīšu tos likumus krievu valodā tulkotus, ja jūs gribat, – likumus, kuri
parāda, kā jāaizsargā sava valoda savas valsts teritorijā. Vēlreiz atkārtoju: ja
gribat tur ilgstoši uzturēties un strādāt, somi liek iemācīties valodu pilna
vidusskolas kursa apmērā!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mani gandarī tas, ka mēs šodien kaut vai šā
likuma sakarā esam sākuši debatēt par latviešu valodas vietu Latvijā.
Es domāju, ka šim ārkārtīgi svarīgajam jautājumam, kas ir
samilzis, varētu veltīt speciālu Saeimas sēdi, un tāpēc neuzskatiet, lūdzu, par
nevajadzīgu, ka mēs, vairāki deputāti, nākam tribīnē un runājam par šo
situāciju.
Jo, redziet, tiklīdz kā sākam sarunu, par to, kādā veidā
nostiprināt (turklāt vēl ar likuma palīdzību, kā tas ir šinī gadījumā!) valsts
valodas pozīcijas Latvijā, tā tūdaļ parādās nervozitāte „sarkano bišu”
stropā. Tas ir, protams, loģiski! Viņi te grib dzīvot ar savu krievu valodu.
Krieviskumā! Un ar zobiem un nagiem turas pie tā.
Un, lūk, lai runātu turpmāk par to jautājumu, jāatbild uz
jautājumu, ko uzdeva Druvietes kundze, – vai latviešu valoda ir apdraudēta Latvijā?
Un viņa teica, ka nevarot apgalvot.
Es personīgi apgalvoju, ka latviešu valodas pozīcijas nākotnē ir
apdraudētas. Un to pierāda fakti. To pierāda fakti! Jo ir spiediens no Maskavas, no
dažādām organizācijām, partijām, PCTVL, „Saskaņas Centra”, Rektoru padomes,
Izglītības un zinātnes ministrijas un, starp citu, arī no Darba devēju
konfederācijas – un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk! Spiediens ir
nepārtraukts un milzīgs! Un tas jāapzinās mums visiem. Latviešu valodas pozīcijas
pasliktinās! Mēs ejam uz divvalodību un uz divkopienu valsti! Tāds ir secinājums. Un
tas ir nevis mans secinājums, bet gan secinājums, ko Pilsonības likuma izpildes
komisijā izteica speciālisti no Valsts valodas centra un Valsts valodas komisijas, kas
nodibināta pie Valsts prezidenta; speciālisti no Valsts valodas aģentūras un citām
organizācijām to apgalvoja.
Un paldies, ka „Latvijas Avīze” ceļ šo trauksmi! Un trauksmi par
šo situāciju vajadzētu celt arī mums. Jo, kad ūdens galīgi būs mutē sasmēlies,
tad būs par vēlu. Tad būs absolūti par vēlu!
Lūk, tāpēc visur, ik likumprojektā, ik Ministru kabineta
noteikumos, ik dienu, ik uz soļa, mums jādara viss, lai stiprinātu valsts valodu.
Es patiešām aicinu sarīkot speciālu Saeimas sēdi, lai runātu par
šīm lietām. Lai runātu par šo drūmo situāciju, kāda ir pēdējos gados. Jo tālāk
iet Latvijas neatkarības gadi, jo vairāk latviešu valodas situācija valstī
pasliktinās! Un tas ir ne tikai mans konstatējums.
Ja mēs, latvieši, it īpaši deputāti, neuztrauksimies par to un
nenostiprināsim, neuzlabosim latviešu valodas lomu un vietu valstī, tad būs ļoti
bēdīgi!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūs droši vien zināt, kura valsts ir Latvijas
valstij vistuvākais sabiedrotais. Oficiāli un neoficiāli tās skaitās Amerikas
Savienotās Valstis.
Nesen man nācās būt Vašingtonā, un kādu mirkli es stāvēju
autoostā, un tur, autoostā, bija uzraksti spāņu valodā pat tajā vietā, kur parasti
ir tikai piktogrammas ar sievietēm un vīriešiem… Tas nozīmē, ka amerikāņi
būtībā nebaidās no citām valodām. Krievu rajonā Braitonbīčā ir uzraksti krievu
valodā, ķīniešu rajonā – ķīniešu valodā un tā tālāk un tā joprojām.
Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka amerikāņi ražo vislielāko intelektuālo
produktu skaitu pasaulē. Viņiem ir miljoniem grāmatu, miljoniem internetsaitu katru
gadu. Un visa zinātniskā dokumentācija visā pasaulē ir angļu valodā. Kā jūs
droši vien zināt, jebkurš Latvijas zinātnieks, kurš grib savu disertāciju laist
pasaulē, viņš to tulko angliski, varbūt pēc tam vāciski, krieviski… Bet pirmā
zinātnes valoda ir angļu valoda.
Diemžēl, kolēģi, jums nav taisnība, ka latviešu valodas
pozīcijas tagad pasliktinās. Tās nepasliktinās! Jūs pasliktinājāt tās ar savu
mākslīgo konkurētspējas samazināšanu. Latviešu valoda var būt konkurētspējīga
tikai tad, ja tā ražo pietiekami daudz filmu, grāmatu, disertāciju un tā tālāk un
tā joprojām.
Dodiet, lūdzu, pozitīvu piemēru kultūras laukā, lai mēs,
cittautieši, mācītos jūsu valodu! Bez interesanta satura mēs to varam apgūt tikai
Saeimas sēdēs. Kuru produktu mēs varam izlasīt latviešu valodā? Kur ir jūsu
romāni, stāsti un tā tālāk? Ja mēs ņemsim latviešu grāmatu tirāžu 2007.gadā un
1987.gadā – tā būs kā debesis un zeme.
Intelektuālās produkcijas skaits latviešu valodā ir stipri
pazeminājies salīdzinājumā ar padomju laikiem. Tas ir fakts! Nesen man bija saruna ar
vienu profesoru, filozofu pēc specialitātes. Viņš man teica, ka 90.gados filozofijas
disertāciju Latvijas valstī praktiski nebija… doktora disertāciju.
Līdz ar to es varu jums novēlēt… Protams, jūs varat pieņemt
jebkuru likumu, bet tā sekas latviešu valodai būs dramatiskas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nupat bija piezīme: kur esot tie latviešu valodā
rakstītie romāni un kāpēc mēs tos nerakstot?
Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja mēs tagad tomēr runātu par
likumprojektu…
J.Dobelis. Tātad, ja runa ir par vielu, kur var smelties latviešu
valodas zināšanas, tad es atgādināšu, ka latviešu valodā līdz Otrajam pasaules
karam ir uzrakstīti aptuveni 500 romāni. Interesanti būtu uzzināt, cik no šiem 500
romāniem ir izlasījuši tie tur?
Sēdes vadītājs. Es jums aizrādu par to, ka jūs, pirmkārt,
pārkāpjat Ētikas kodeksu un, otrkārt, jūs absolūti nerunājāt par tēmu.
Debates beidzam. Vai Dzintaram Rasnača kungam ir kas piebilstams?
Dz.Rasnačs. Jā. Komisijas vārdā es varu minēt tikai to, ka
Tieslietu ministrijas pārstāvji klātesošajiem deputātiem, kuriem bija daudz
jautājumu par šo normu piemērošanu, pietiekami skaidri izskaidroja, ka šie likuma
grozījumi ir saistīti ar Ministru kabineta noteikumu izpildi vai neizpildi un ka tie ir
jāskatās kontekstā ar šiem noteikumiem un nav jāskatās atrauti no tiem.
Tā ka komisija aicina balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 696/Lp9 pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka šā gada 11.jūliju.
Sēdes vadītājs. 11.jūlijs – tātad septītā mēneša 11.datums.
Dz.Rasnačs. Jā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 661/Lp9.
Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šis likumprojekts akceptēts arī valdībā.
Taču vienu lietu gan es jums gribētu minēt – to, ka uz komisijas
sēdi nebija ieradies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis, tāpēc
nebija ziņotāja par šo likumprojektu, taču komisija uzskatīja tā: ziņotāja
neierašanās, protams, ir slikti, bet šis likumprojekts tomēr ir jāvirza tālāk.
Līdz ar to mēs publiski vienkārši aizrādām Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja vadībai, lai tā stingrāk raudzītos un lai viņu pārstāvji aizstāvētu pašu
iesniegtos likumprojektus.
Komisija atbalstīja šo likumprojektu un iesaka pieņemt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.661/Lp9) pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Rasnačs. Tāpat – šā gada 11.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.654/Lp9). Pirmais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja Satiksmes ministrijā izstrādāto
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šie
grozījumi ir saistīti ar navigācijas sezonas sākšanos un atbildības noteikšanu
saistībā ar to. Komisija, protams, atbalstīja šos grozījumus, bet ministri
ierosināja atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(reģistrācijas Nr.654/Lp9) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Rasnačs. Komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam, galīgajam, lasījumam noteikt šā gada 16.jūniju, bet par izskatīšanas dienu
– šā gada 3.jūliju. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs, bet
izskatīsim 3.jūlijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” paredz papildināt Saeimas un Valsts
prezidenta drošības dienesta uzdevumus, nosakot, ka Saeimas un Valsts prezidenta
drošības dienests papildus jau esošajiem uzdevumiem nodrošina arī jaunievēlētā
Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai) un
personas, kas bijusi ievēlēta par Latvijas Valsts prezidentu, apsardzi.
Komisija iepazinās ar šo likumprojekta grozījumu un konceptuāli to
atbalstīja. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 6.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es aicinu jūs pieņemt
pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
15.augustu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Un pēdējais šodienas darba kārtības jautājums – lēmuma
projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.671/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2008.gada 9.septembrim”.
Komisijas vārdā… Vai komisijas vadītājs vēlas ko teikt?…
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mēs aicinām neatbalstīt šo lēmuma projektu šādu apsvērumu
dēļ. Faktiski komisija grib atlikt šā likumprojekta tālāku virzīšanu līdz pat
rudenim, bet diemžēl Latvijas meži deg jau šodien, un vasaras vidus diemžēl ir pats
labvēlīgākais laiks šai parādībai.
Šim likumprojektam jau ir iesniegts PCTVL frakcijas priekšlikums, kas
samazina valsts valodas prasmes līmeni tieši ugunsdzēsējiem, un mēs gribam, lai
Saeima tomēr līdz lielajam pārtraukumam izskatītu un atbalstītu šos grozījumus.
Jūs varbūt jau zināt, ka aizvakar Ministru kabinets kārtējo reizi
nav atbalstījis Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus Ministru kabineta
noteikumos, kuri bija sagatavoti jau iepriekšējā gada sākumā un kuros ir runa par to
pašu – par to, lai tomēr uz ugunsdzēsējiem, kas runā tikai ar kokiem degošajā
mežā, attiektos otrās pakāpes latviešu valodas zināšanas, šajā ļoti grūtajā
darbā pārsvarā strādā tie paši krievi, jo latvieši ir aizņemti pārsvarā kā
ierēdņi, un diemžēl trūkst nacionālo kadru šajā jomā. Līdz ar to mēs tomēr
uzskatām, ka komisija varētu mierīgi strādāt ar šo likumprojektu.
Es aicinu balsot „pret” šā termiņa pagarināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai atbildīgās komisijas vārdā deputātam Dalbiņam ir kas
piebilstams?
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka Buzajeva kunga uzstāšanās mani
nedaudz pārsteidza, jo šinī gadījumā, iesniedzot attiecīgos labojumus, ministrija ir
vēlējusies šajā likumā mainīt pavisam citas lietas, taču komisija, iepazinusies ar
iesniegtajiem labojumiem to esošajā redakcijā, tos nevarēja atbalstīt, tāpēc lūdza
attiecīgi sagatavot nopietnus labojumus, lai tie nesajauktu attiecīgos citus likumus,
nenostādītu tos pretrunā un lai mēs varētu sasniegt to, ko vēlas panākt Iekšlietu
ministrija, – to, lai pēc iespējas precīzāk būtu pateikts, ka dienests Iekšlietu
ministrijā ir dienests, tātad policijā ir dienests… Kur tas ir darbs…
Un arī par šiem jautājumiem mēs lūdzām Iekšlietu ministrijas
pārstāvjus iesniegt savus priekšlikumus, jo ir jātiek skaidrībā. Nevar sajaukt divus
principus – darbu un dienestu, apvienojot tos vienā. Tam jābūt precīzi nodalītam,
lai pēc tam šie dienesti varētu ļoti operatīvi un valsts interesēm atbilstoši
strādāt.
Tā ka es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un izstrādāt savus
ierosinājumus, ja tādi ir nepieciešami. Tad jums būs arī laiks tos kārtīgi apdomāt
un iesniegt, lai likumprojekts būtu kvalitatīvs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām
dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajam lasījumam līdz 2008.gada
9.septembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 14. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti balsošanas rezultāti, vārds paziņojumam
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Cienījamās frakciju vadītājas un godātie frakciju vadītāji!
Frakciju padomes sēde notiks pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē. Lemsim par to, kad
slēgsim pavasara sesiju. Un otrais jautājums – kad atklāsim rudens sesiju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi, lūdzu pēc 5
minūtēm pulcēties komisijas telpās uz sēdi!
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs,
Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Arturs Krišjānis Kariņš, Vents Armands Krauklis,
Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs un Nils Ušakovs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2008.gada 12.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 13.sēde
2008.gada 12.jūnijā
Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 12.06.2008. 09:12:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2506 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Datums: 12.06.2008. 09:26:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2540 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam
Datums: 12.06.2008. 09:31:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2557
Likuma “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.06.2008. 09:41:46 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2567 nodošanu arī Juridiskajai komisijai
Likuma “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.06.2008. 09:44:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /04.07.2008./
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 09:46:36 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2587 steidzamību
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 09:53:46 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2587 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.06.2008. 09:56:10 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2458 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par policiju” (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 09:59:20 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2542 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Dzelzceļa likumā (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:00:30 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2543 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:03:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2553 pieņemšanu 3.lasījumā
Pārapdrošināšanas likums (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:09:42 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2554 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:13:12 bal019
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:13:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:15:46 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2555 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:19:12 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2449 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:24:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:26:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2531 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Liepājas Universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:28:24 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2450 steidzamību
Par Liepājas Universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:29:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2450 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Liepājas Universitātes Satversmi (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.06.2008. 10:29:56 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2450 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Singapūras līgumu par preču zīmēm (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:06:26 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2415 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:26:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2403 pieņemšanu 1.lasījumā
Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:28:54 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2442 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums) (pārbalsots – sk. 32.balsojumu)
Datums: 12.06.2008. 11:34:38 bal031
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:35:14 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:37:34 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2544 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.705/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:39:08 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2416 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.682/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:40:20 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2314 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:42:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2369 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.661/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:44:54 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2194 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.654/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:46:32 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2144 steidzamību
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.654/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:47:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2144 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:49:02 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2563 pieņemšanu 1.lasījumā
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:49:58 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2511 pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.671/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 9.septembrim”
Datums: 12.06.2008. 12:55:34 bal042
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2588