Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir saņemts Jūsu iesniegums

03.06.2008. 9/7-

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”.

Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu šā gada 12.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un nodot to tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 12.jūnija Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

 

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 16 lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Komisijas priekšsēdētājs                   Oskars Spurdziņš


Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                        Likumprojekts

 

 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar tehniskās inventarizācijas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves), zeme zem tās, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar tehniskās inventarizācijas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals;

2) dzīvojamai mājai piesaistītais zemesgabals — zeme, uz kuras atrodas citas personas īpašumā vai valdījumā esoša dzīvojamā māja un kura uz īpašnieku vienošanās pamata nodota dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašnieku lietošanā;

3dzīvojamās mājas īpašnieks — dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki) vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, vai dzīvokļa īpašnieks;

4) dzīvojamās mājas pārvaldītājs — dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks;

5) norīkotais pārvaldnieks — atbilstoši šā likuma prasībām pašvaldības uz laiku iecelts dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas veic noteiktas pārvaldīšanas darbības šajā mājā, līdz tās īpašnieks nodrošina attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6) pārvaldnieks — pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka dotajam uzdevumam uz līguma pamata veic pārvaldīšanas darbības.

 

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un to fizisku saglabāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā;

3) saglabāt un attīstīt dzīvojamo māju kā vides objektu estētiskās vērtības un līdz ar to arī attiecīgās vides estētiskās vērtības;

4) dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus;

5) pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanā iesaistītā personāla kvalifikāciju, lai uzlabotu pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti.

(2) Likums nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, to tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā.

 

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir dzīvojamās mājas īpašnieks un kāda ir tās platība, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

 

4.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi:

1) pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

2) pēc iespējas optimālu pārvaldīšanas darba metožu izvēle, tajā skaitā optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar attiecīgās mājas īpašnieka maksātspēju;

3) sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

4) indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā;

5) apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas nodrošināšana pārvaldīšanas procesā.

 

5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:

1) obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;

2) citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veiktas pārvaldīšanas darbības.

(2) Obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) apkures, aukstā ūdens, kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas nodrošināšana un tam nepieciešamo līgumu slēgšana,

c) dzīvojamās mājas, tajā skaitā dzīvojamās mājas īpašnieka kopīpašumā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība:

a) pārvaldīšanas darba plāna un budžeta projekta sagatavošana attiecīgajam gadam,

b) finanšu uzskaites organizēšana,

c) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna sagatavošana;

3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk — mājas lieta) vešana.

(3) Dzīvojamās mājas pārvaldīšana var ietvert arī darbības, kas saistītas ar šādas mājas uzlabošanu un attīstīšanu, un dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu.

(4) Dzīvojamo māju pārvalda tās īpašnieks, pieņemot attiecīgus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un nodrošinot atbilstošu finansējumu.

(5) Viendzīvokļa mājas īpašniekam nav saistoši šā panta otrās daļas 2.punkta un ceturtās daļas noteikumi.

 

6.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi (turpmāk — pārvaldīšanas izdevumi) ir maksājumu kopums, kuru, pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, veido:

1) šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi (turpmāk — nepieciešamie izdevumi);

2) citi izdevumi, tajā skaitā izdevumi dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai;

3) atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta pārvaldīšanas līgumā.

 

7.pants. Mājas lieta

(1) Mājas lieta iekārtojama par ikvienu dzīvojamo māju, un šajā lietā ietvertā informācija regulāri aktualizējama.

(2) Mājas lietā ietveramā informācija apkopojama šādās sadaļās:

1) dzīvojamās mājas pamatdokumenti — zemesgrāmatu akts, dzīvojamās mājas inventarizācijas lieta, dzīvokļu īpašumu inventarizācijas lietas, dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala robežu plāns un zemes nomas līgums;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku), valsts dzīvojamās mājas valdītāju, dzīvokļu īpašnieku saraksts;

3) dzīvojamās mājas vai tajā esošo telpu lietotāju saraksts;

4) mājas tehniskā dokumentācija — mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma slēdzieni u.c.;

5) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie dokumenti — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, nodibinājumu vai sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, dzīvokļu īpašnieku kopsapulču pieņemtie lēmumi un protokoli; dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie līgumi; pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.

(3) Mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas īpašnieka, bet, ja mājai ir vairāki īpašnieki, — pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikta cita kārtība.

(4) Ikvienam dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu.

(5) Mājas lietas vešanas un aktualizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

8.pants. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītā informācija

(1) Valsts un pašvaldības iestādēm sniedzama to funkciju izpildei nepieciešamā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītā informācija, izņemot informāciju, kas pieejama integrētajā valsts informācijas sistēmā. Informāciju sniedz dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, ja pārvaldīšanas līgums to nosaka.

(2) Dzīvojamās mājas īpašniekam un pārvaldniekam ir tiesības iegūt no valsts un pašvaldību iestādēm dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo informāciju.

 

9.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākums

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

 

10.pants. Dzīvojamās mājas īpašnieka atbildība

Par šā likuma 5.panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

 

11.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma nodošana pārvaldniekam

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu kopumā vai atsevišķas šā likuma 5.pantā minētās pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) veikšanu dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot pārvaldniekam.

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam veikt šā panta pirmajā daļā minēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumu, noslēdzot ar viņu rakstveida dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums).

(3) Par pārvaldīšanas līgumā paredzētā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi pārvaldnieks var saņemt atlīdzību (turpmāk — atlīdzība par pārvaldīšanu).

(4) Uzdodot pārvaldniekam veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

 

12.pants. Pārvaldīšanas līguma subjekti

(1) Pārvaldīšanas līgumu noslēdz dzīvojamās mājas īpašnieks un pārvaldnieks.

(2) Dzīvokļu īpašumu mājās pārvaldīšanas līgumu noslēdz dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu noslēdz, groza vai izbeidz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu, kas pieņemts, ievērojot likumā “Par dzīvokļa īpašumu” noteikto kārtību.

(3) Kopīpašumā esošajās dzīvojamās mājās pārvaldīšanas līgumu noslēdz dzīvojamās mājas īpašnieki un pārvaldnieks.

 

13.pants. Pārvaldīšanas līguma nosacījumi

(1) Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

(2) Pārvaldīšanas līgumā norādami šādi nosacījumi:

1) līdzēji;

2) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā veicamas pārvaldīšanas darbības;

3) pārvaldniekam nodoto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījums;

4) citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veicamās pārvaldīšanas darbības, kuras uzdotas pārvaldniekam, tajā skaitā darbības, kas saistītas ar šādas mājas uzlabošanu un attīstīšanu, un dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošana;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks pilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā;

7) ar pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo izdevumu un citu izdevumu, ja tādi ir, apmēru,

b)  atlīdzības par pārvaldīšanu, ja pārvaldīšanas līgumā tāda paredzēta, apmēru;

8) pārpilnvarojuma apjoms, ja pārvaldīšanas līgumā paredzēta pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana;

9) pārvaldīšanas uzdevuma pārņemšanas kārtība līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

10) pārvaldīšanas līguma termiņš;

11) pārvaldnieka atbildības apjoms un tās iestāšanās brīdis.

(3) Pārvaldīšanas parauglīguma noteikumus izstrādā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra.

 

14.pants. Pārvaldīšanas uzdevuma nodošanas—pieņemšanas akts

(1) Pārvaldīšanas uzdevuma pārņemšana notiek, sastādot par to pārvaldīšanas uzdevuma nodošanas—pieņemšanas aktu. Šis akts ir pārvaldīšanas līguma sastāvdaļa.

(2) Nododot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību, tajā skaitā:

1) mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3) citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(3) Ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, izbeidzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumattiecības ar šīs mājas īpašnieku, attiecīgās mājas pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā ar nodošanas—pieņemšanas aktu dzīvojamās mājas īpašniekam nodot:

1) dzīvojamās mājas lietu vai dokumentus, kas saistīti ar attiecīgā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi;

2) ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas—pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

3) neizlietotos uzkrājumus uz nodošanas—pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

4) pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegādāto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu;

5) dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;

6) citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

 

15.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija

(1) Pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu mājā, ja ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā un ceturtās daļas 2.punktā noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdotās pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) attiecīgajā mājā, izņemot šā panta otrās daļas 3.punktā, trešajā daļā un ceturtās daļas 3.punktā noteiktos gadījumus.

(2) Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības darbiniekam vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks ir juridiskā persona, šādas mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas darbības.

(4) Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam. Šāds dokuments nav nepieciešams arī gadījumos, ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:

1) pats dzīvojamās mājas īpašnieks;

2) īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība.

 

16.pants. Pārvaldnieka kompetence

(1) Pārvaldniekam nodotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību norāda pārvaldīšanas līgumā. Dzīvojamo māju atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī veikt un saņemt maksājumus pārvaldnieks drīkst tikai tad, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldnieks veic:

1) ievērojot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības;

2) pamatojoties uz šā likuma 4.pantā noteiktajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir sniegt informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem, pienākumiem, tiesībām un atbildību, kas izriet no dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem pakalpojumu piegādes un citiem līgumiem.

(3) Pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo darbu paredzamās izmaksas.

(4) Dzīvokļu īpašumu mājās pārvaldnieka pienākums ir raudzīties, lai dzīvojamā mājā esošie atsevišķie īpašumi tiktu izmantoti atbilstoši noteiktajam izmantošanas veidam, bet, konstatējot izmantošanas veida pārkāpumu, rakstveidā informēt par to dzīvojamās mājas īpašnieku un pašvaldību.

(5) Pārvaldnieks ir tiesīgs saņemt viņam nodotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu.

(6) Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot:

1) savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).

 

17.pants. Pārvaldīšanas darba plāns un pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi

(1) Ar šajā likumā noteikto pārvaldīšanas darba plānu pārvaldnieks iepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieku rakstveidā ne retāk kā reizi gadā.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu.

 

18.pants. Pārvaldnieka atbildība

(1) Pārvaldnieks atbild dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam nodoto pārvaldīšanas uzdevumu izpildi saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

(2) Pārvaldnieks atbild arī par zaudējumiem, kas radušies nejauša gadījuma rezultātā, ja tas noteikts pārvaldīšanas līgumā.

(3) Par šajā likumā noteikto prasību neievērošanu pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārvaldnieka atbildība par tam nodoto uzdevumu izpildi iestājas ar pārvaldīšanas uzdevuma nodošanas—pieņemšanas aktā norādīto dienu.

 

19.pants. Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana

Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana citai personai pieļaujama tad, ja to paredz pārvaldīšanas līgums.

 

20.pants. Pārvaldnieku reģistrs

(1) Pārvaldnieku reģistru ved un aktualizē Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras tam pilnvarota amatpersona (turpmāk — reģistra amatpersona).

(2) Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā noteiktajām pārvaldnieka prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā (turpmāk arī — reģistrs), iesniedzot reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.

(3) Fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga reģistrēties pārvaldnieku reģistrā arī tad, ja vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus, atbilst šajā likumā noteiktajām pārvaldnieka prasībām, taču nav saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu.

(4) Pārvaldnieku reģistrā nav jāreģistrējas viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī daudzdzīvokļu mājas īpašniekam, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem pats pārvalda savā īpašumā esošu dzīvojamo māju, kuras kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

(5) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(6) Reģistra vešanas un aktualizācijas kārtību, arī reģistram iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

 

21.pants. Pārvaldnieku reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Ieraksts pārvaldnieku reģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) pārvaldnieka vārds, uzvārds vai nosaukums;

2) pārvaldnieka deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

3) pārvaldnieka piedāvātie pakalpojumu veidi (transporta un citi tehniskie pakalpojumi, diennakts serviss avārijas gadījumos u.c.);

4) pakalpojumu sniegšanas teritorija;

5) pārvaldnieka vai pārvaldnieka darbinieku kvalifikācija;

6) ziņas par pārvaldnieka darbinieku, kurš tieši veic pārvaldīšanas darbības attiecīgajā dzīvojamā mājā;

7) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā pārvaldnieks veic pārvaldīšanas darbības (uzdevumu), un termiņš, uz kādu noslēgts attiecīgais pilnvarojuma līgums;

8) pamatotas ziņas par pārvaldnieka profesionālās darbības pārkāpumiem;

9) atzīme par to, ka pārvaldnieks reģistram sniedzis nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu viņa reģistrācijai, vai konstatēta reģistrācijai sniegto ziņu neatbilstība īstenībai;

10) atzīme par to, ka saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pārvaldniekam noteikts aizliegums veikt pārvaldnieka profesionālo darbību;

11) ziņas par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju;

12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem triju darba dienu laikā no pieteikuma vai tiesas nolēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai.

 

22.pants. Pārvaldnieka izslēgšana no reģistra

(1) Pārvaldnieku izslēdz no reģistra, ja:

1) saņemts pārvaldnieka iesniegums;

2) saņemta pamatota informācija par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju.

(2) Lēmumu par pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra amatpersona pieņem piecu darba dienu laikā no iesnieguma vai tiesas nolēmuma saņemšanas dienas.

 

23.pants. Norīkotā pārvaldnieka iecelšana

(1) Attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības dome (padome) (turpmāk — pašvaldība) var ierosināt norīkotā pārvaldnieka iecelšanu:

1) pēc to personu iniciatīvas, kuru tiesības aizskartas saistībā ar dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un citu normatīvo aktu izpildi;

2) pēc to institūciju iniciatīvas, kuru kompetencē ietilpst ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītu normatīvo aktu ievērošana.

(2) Pašvaldība ieceļ dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību:

1) ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt dzīvojamās mājas pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta personas dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide (turpmāk — apdraudējums);

2) ja dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka rodas apdraudējums.

(3) Pašvaldība ir tiesīga iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt dzīvojamās mājas pārvaldniekam un tā rezultātā var tikt radīts apdraudējums personas dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai vides drošībai (turpmāk — iespējams apdraudējums).

(4) Pašvaldība pieņem lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu, ja iepriekš:

1) konstatēts fakts par to, ka dzīvojamā mājā netiek veiktas šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktās pārvaldīšanas darbības vai kāda no tām un tā rezultātā tiek radīts apdraudējums (šā panta otrā daļa) vai iespējams apdraudējums (šā panta trešā daļa);

2) dzīvojamās mājas īpašniekam pēc šīs daļas 1.punktā minētā fakta konstatēšanas nekavējoties nosūtīts rakstveida paziņojums, kurā:

a) šā panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršams apdraudējums, izteikts brīdinājums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu apdraudējuma nenovēršanas gadījumā, kā arī brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai,

b) šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršami apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un izteikts brīdinājums par iespēju atteikt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai;

3) konstatēts, ka brīdinājumā norādītajā termiņā apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, nav novērsti un īpašnieks nav arī uzsācis nekādus pasākumus, lai to novērstu.

(5) Apdraudējuma novēršanas termiņš nosakāms ne mazāks kā trīs mēneši. Pašvaldība ir tiesīga:

1) noteikt īsāku termiņu apdraudējuma novēršanai, pamatojoties uz personu dzīvības, veselības, īpašuma vai vides drošības apsvērumiem;

2) pagarināt attiecīgo termiņu, ja dzīvojamās mājas īpašnieks pašvaldības norādītajā termiņā pēc brīdinājuma saņemšanas iesniedz informāciju un to pamatojošus dokumentus par darbībām, kas uzsāktas, lai novērstu apdraudējumu vai apstākļus, kas var radīt apdraudējumu.

(6) Norīkoto pārvaldnieku ieceļ:

1) šā panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsts lēmumā minētais apdraudējums un dzīvojamās mājas īpašnieks vai tā pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

2) šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsti apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un dzīvojamās mājas īpašnieks vai tā pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

 

24.pants. Pašvaldības lēmums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu

(1) Pašvaldības lēmumā par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu norāda termiņu, uz kādu norīkotais pārvaldnieks ir iecelts, pārvaldīšanas uzsākšanas dienu, pārvaldnieka kompetenci attiecīgajā dzīvojamā mājā, viņam noteikto atlīdzību, kā arī amatpersonu, kura pārrauga norīkotā pārvaldnieka darbību.

(2) Pašvaldības pieņemto lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu pašvaldības dome (padome) nosūta norīkotajam pārvaldniekam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

 

25.pants. Norīkotā pārvaldnieka kvalifikācija

Par norīkoto pārvaldnieku var iecelt personu, kura atbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas noteikumiem.

 

26.pants. Norīkotā pārvaldnieka atlases kārtība

(1) Pašvaldības dome (padome), piemērojot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras, izvēlas personu (personas), kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pēc šā likuma 23.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā fakta konstatēšanas rakstveidā informē personu, kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, par:

1) dzīvojamo māju, kas rada vai var radīt apdraudējumu;

2) termiņu, kādā veicamas darbības dzīvojamās mājas fiziskai saglabāšanai un apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanai;

3) atlīdzību par attiecīgo darbību veikšanu;

4) amatpersonu, kura uzraudzīs norīkotā pārvaldnieka darbību.

 

27.pants. Norīkotā pārvaldnieka kompetence

(1) Norīkotā pārvaldnieka pienākums ir veikt dzīvojamās mājas fiziskai saglabāšanai nepieciešamās minimālās darbības (turpmāk — minimālās darbības) un vienlaikus novērst apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu.

(2) Minimālās darbības ietver:

1) dzīvojamās mājas, arī iekārtu un komunikāciju tehnisko apkopi;

2) dzīvojamās mājas, arī iekārtu un komunikāciju kārtējo remontu;

3) dzīvojamai mājai nepieciešamo pamatpakalpojumu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana) organizēšanu;

4) sanitāro apkopi.

(3) Norīkotais pārvaldnieks nodrošina arī pārvaldīšanas darba finanšu uzskaiti un pārvaldīšanas darba plāna un budžeta projekta sagatavošanu attiecīgajam laika periodam, uz kādu viņš iecelts, un sniedz valsts un pašvaldības iestādēm ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīto informāciju.

(4) Norīkotajam pārvaldniekam atlīdzību par pārvaldīšanu maksā, ievērojot pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteikto atlīdzības noteikšanas metodiku.

(5) Norīkotais pārvaldnieks savas kompetences ietvaros atbild par pārvaldīšanas darbību nepildīšanu vai pienācīgu neizpildi.

(6) Pēc tam, kad ir novērsti lēmumā minētie normatīvo aktu pārkāpumi, norīkotais pārvaldnieks iesniedz rakstveida pārskatu pašvaldībai.

 

28.pants. Norīkotā pārvaldnieka atcelšana

Lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tam, kad:

1) novērsts lēmumā minētais apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu;

2) īpašnieks iesniedzis iesniegumu par mājas pārvaldīšanas pārņemšanu.

 

29.pants. Īpašnieka kompetence norīkotā pārvaldnieka darbības laikā

(1) Laika periodā, kamēr iecelts norīkotais pārvaldnieks, īpašnieks nav tiesīgs veikt tās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, kas ir norīkotā pārvaldnieka kompetencē.

(2) Ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc norīkotā pārvaldnieka iecelšanas mājas īpašniekam ir pienākums nodot norīkotajam pārvaldniekam tos ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos dokumentus — mājas lietu, kā arī viņa rīcībā esošos finanšu un materiāltehniskos resursus, kuri attiecas uz norīkotā pārvaldnieka kompetenci.

(3) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanas gadījumā dzīvojamās mājas īpašnieks sedz:

1) šā likuma 25.panta otrajā un trešajā daļā noteikto darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus;

2) izdevumus, kas pašvaldībai radušies sakarā ar norīkotā pārvaldnieka iecelšanu;

3) izdevumus, kas pašvaldībai radušies, novēršot apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu;

4) norīkotā pārvaldnieka atlīdzību par pārvaldīšanu.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2011.gada 31.decembrim tiesības veikt pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu mājā ir:

1) personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas līgumu par attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 15.panta prasībām;

2) pārējām personām, ja tās ir ieguvušas dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu.


Likumprojekta

“Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”

 

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Pašreiz Latvijā nav likuma, kas regulētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas kārtību. Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir ļoti nozīmīgs process, kas aizvien aktuālāks kļūst pēc dzīvojamo māju privatizācijas, kad pēc valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas, mājas tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā.

Normatīvie akti nenosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai, kā arī nenosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību. Līdz ar to, dzīvojamo māju pārvaldīšana daudzos gadījumos tiek veikta sliktā kvalitātē, kas atsevišķos gadījumos rada draudus cilvēkiem, īpašumam un videi (savlaicīgi neveikti māju remonti, nav ievēroti ugunsdrošības noteikumi u.c.).

Likumprojekts nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto dalībnieku savstarpējās attiecības, to tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas organizēšanā un pārraudzīšanā.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts veicinās makroekonomiskās vides sakārtošanu mājokļu jomā un tiks paaugstināta dzīvojamo māju pārvaldīšanas kvalitāte.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojektā ir iestrādāts deleģējums Ministru kabinetam :

1) noteikt dzīvojamās mājas lietas vešanas un aktualizācijas kārtību;

2) noteikt dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizācijas kārtību.

Nepieciešams sagatavot grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Civillikumā.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots konsultējoties ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru, Saeimas Juridisko biroju, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.