Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 2008.gada 24.aprīļa sēdi.
Pirms sākam skatīt apstiprinātajā sēdes darba kārtībā
iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem tajā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas
šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā lēmuma projektu „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par
Balvu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba
kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā lēmuma projektu „Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres
rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā lēmuma projektu „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par
Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu
darba kārtības grozījumu? Deputāti nebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā lēmuma projektu „Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā arī lēmuma projektu „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par
Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu
darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt apstiprināto Saeimas šodienas
darba kārtību un sākam ar pirmo sadaļu „Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna,
Rasnača un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku,
atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta
nodošanu komisijai var runāt „par”, viens – „pret”.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās „par”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautas attieksme pret savu vēsturi ir attieksme
pret savu nacionālo pašapziņu. Un, kamēr paši latvieši noniecinās savas vērtības,
pirmām kārtām savu vēsturi, tik ilgi viņus mācīs un reizēm arī iekaustīs visi,
kam vien nebūs slinkums.
Vispirms aizbrauks uz Krieviju un papļāpās pie pilnas glāzes un
ikriem, tad atbrauks uz Latviju un muldēs par sabiedrības integrāciju un vēlēšanu
tiesībām nepilsoņiem.
Latvijā, runājot par sāpīgiem brīžiem vēsturē, pāriet uz
čukstēšanu, staigāšanu sāniski un mulsu smaidīšanu.
Tagad iedziļināsimies! Vai tiešām šie simt piecdesmit tūkstoši
latviešu jaunekļu un vīru nav pelnījuši, lai valsts viņiem veltītu vienu atceres
dienu? Neaizmirsīsim, ka šie simt piecdesmit tūkstoši bija saistīti arī ar daudziem
citiem – savas ģimenes pārstāvjiem!
Ko tad šie vīri tādu nosodāmu ir izdarījuši? Ar ieročiem rokās
viņi centās nomazgāt to kaunu, ko Latvijā radīja 1940.gada okupācija!
Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Jūs redzat, kāda ir kolēģiem
attieksme pret Latvijas vēsturi. Vismaz divdesmit cilvēki patlaban pļāpā savā
starpā un vispār nezina, kas notiek zālē.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu cieņu pret runātāju!
J.Dobelis. Ne tik daudz cieņu pret runātāju, cik cieņu pret
Latvijas vēsturi!
Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums arī deputātam Andrim Bērziņam,
deputātam Dzintaram Jaundžeikaram un deputātam Vitālijam Aizbaltam respektēt Dobeļa
kunga viedokli, un vēlreiz lūdzu jūs ievērot kārtību Sēžu zālē. Lūdzu arī
deputāti Lindu Mūrnieci un deputāti Ingrīdu Circeni!
Lūdzu, turpiniet, Dobeļa kungs!
J.Dobelis. Piedošanu, diez vai jūs pie leģionāriem tā uzvestos.
Gandrīz puse no šiem simt piecdesmit tūkstošiem atdeva savu
dzīvību kaujas laukā.
Vai mūsu sabiedrība ir iedziļinājusies arī visā tajā jūklī,
visās koncentrācijas nometņu izdarībās, ko pārcieta leģionāri pēc Otrā pasaules
kara?
Ja vienreiz valsts skaidri paustu savu attieksmi pret 16.martu, tad
izbeigtos, es teikšu, šī jau līdz nožēlojamības pakāpei nonākusī ākstīšanās.
Katru gadu pirms 16.marta notiek it kā gatavošanās uz kaut kādām īpatnējām kaujām
– policijas mobilizēšana, barjeru veidošana un vēl nezin kas. Tikai tāpēc, ka
valsts nav paudusi savu attieksmi pret to, kas īsti ir 16.marts, kas īsti ir latviešu
vēsture un kas īsti ir šie simt piecdesmit tūkstoši vīru un jaunekļu.
No kā šīs bailes? Kuram ir tiesības mūs mācīt jautājumā par
to, kādām dienām ir jābūt atceres dienām un kādām nav jābūt? Cienītie kolēģi,
nosūtīsim šo mūsu ieteikumu uz komisiju, lai tiešām būtu vienreiz kārtīga saruna
šeit, Saeimā, nevis uz ielām un nevis kaut kāda cilvēku „raustīšana” ikgadējā
16.marta gaidīšanas laikā!
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu vismaz tiktāl, lai tas tiktu
nodots komisijai.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Jurim Dobelim.
Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās
„pret”.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Pirms balsošanas par priekšlikumu oficiāli
atzīmēt Latviešu leģiona atceres dienu būtu lietderīgi iepazīties ar Latvijas
Republikas vēsturnieku oficiālo viedokli par leģionu.
Mēģināšu to izdarīt, izmantojot tikai vienu avotu – grāmatu
„Latvijas vēsture. 20.gadsimts”, kura tika izdota ar cienījamās Vairas
Vīķes-Freibergas atbalstu.
Citēju: „Pasliktinoties Vācijas situācijai Austrumu frontē,
pieauga pieprasījums pēc jauniem latviešu militāriem formējumiem. 1943.gada
23.janvārī Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers vienlaikus atļāva un pavēlēja SS
reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot latviešu SS brīvprātīgo leģionu.
Rakstiska Ādolfa Hitlera pavēle par to parādījās 10.februārī. Heinrihs Himlers uz
šāda rīkojuma pamata 24.janvārī apvienoja četrus Otrās SS brigādes
sastāvā karojošos latviešu aizsardzības dienesta bataljonus un piešķīra tiem
nosaukumu „Latviešu SS brīvprātīgo leģions”. Tā sākās Latviešu
leģiona formēšana. 1943.gada 26.maijā Heinrihs Himlers izdeva jaunu rīkojumu, kas
noteica, ka Latviešu leģions ir kopējs apzīmējums visām ieroču SS un
policijas sastāvā ietilpstošajām latviešu vienībām. Ar šādu Himlera pavēli daži
latviešu policijas bataljoni kļuva par leģiona sastāvdaļu.”
Un no šīs grāmatas arī citāts par šiem policijas bataljoniem:
„Nacistu režīma militārā politika Ostlandē paredzēja vietējo iedzīvotāju plašu
izmantošanu ne vien kārtības uzturēšanai okupētajos apgabalos, bet laika gaitā arī
cīņās Austrumu frontē. Latvijā policijas slēgtās vienības bija kārtības dienesta
bataljoni. Pēc vācu valodas apzīmējuma [..], tautā tos sauca par šucmaņu
bataljoniem. 1941.gada 4.septembrī uz pilnīgas brīvprātības principa sāka formēt
1.atsevišķo Rīgas kārtības dienesta bataljonu. Septembra beigās tam pievienoja vēl
divus bataljonus. Līdz gada beigām Rīga izveidoja piecus bataljonus. Oktobra otrajā
pusē 1.atsevišķo Rīgas kārtības dienesta bataljonu nosūtīja uz Austrumu fronti.
Pēc neveiksmēm kaujās pie Maskavas 1941.gada beigās vācu režīmam arvien vairāk
spēku vajadzēja Austrumu frontes nodrošināšanai. Sākās pastiprināta jaunu
latviešu policijas bataljonu formēšana. [..] Slēgtie kārtības dienesta bataljoni
pildīja it kā divas funkcijas: gādāja par drošību frontes aizmugurē, kā arī veica
militāros uzdevumus tieši Austrumu frontē. Latviešu policijas bataljonus dažkārt
izmantoja represīvās akcijās ārpus Latvijas teritorijas. Tipiska šajā ziņā ir
dažu policijas bataljonu darbības vēsture. Tā, piemēram, 18.policijas bataljonu
1942.gada maijā nosūtīja uz Baltkrieviju. Tur Stolbcu un Sloņimas pilsētas apkaimē
bataljons piedalījās kaujās gan pret partizāniem, gan bija iesaistīts geto
apsardzē.”
Geto apsardzē bataljoni piedalījās arī Varšavā. Un es varētu
uzskaitīt vēl daudzas citas vietas.
Tātad piecās valstīs rīkojās šie karavīri, un viņi cīnījās
ne tikai pret partizāniem vai frontē, bet arī pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem.
Es gribēju pateikt vēl to, ka mēs diemžēl heroizējam
leģionārus, piemēram, runājot par „Kurzemes katlu”, un jūs zināt, ka tur bija…
Sēdes vadītājs. Plinera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
J.Pliners. Tūliņ beigšu. …ka tur karoja 33 divīzijas, bet tikai
viena divīzija… (No zāles: „Laiks beidzies! Laiks beidzies! Pietiek!”)
Sēdes vadītājs. Plinera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies!
J.Pliners. …bija latviešu divīzija.
Es uzskatu, ka mums jābalso „pret”, un uz to es jūs arī aicinu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ievērojiet reglamentu!
Viens deputāts ir runājis „par” likumprojekta nodošanu
komisijai, un viens ir runājis „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 23, atturas – 30.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī”, kuru ir iesnieguši deputāti Jakovs Pliners, Valērijs
Buhvalovs, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Buzajevs un Juris Sokolovskis. Saeimas
Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ceru, ka
jums bija pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar PCTVL frakcijas likumprojektu, kuru
tā pagājušajā ceturtdienā jau prezentēja Saeimā. Domājams, jūs jau sapratāt, ka
runa ir par to, kādā veidā Saeimai būtu vislietderīgāk izskatīt likumprojektus,
kuru atbalstam jau ir savākti vairāk nekā 150 tūkstoši vēlētāju parakstu. Patlaban
Kārtības rullis paredz vienu uzstāšanos „par” un vienu uzstāšanos „pret”,
taču pēc šīm divām uzstāšanās runām seko balsošana, un tautu pasūta tajā
virzienā, kura raksturojumu latviešu valodas leksika neparedz… Pēc tam notiek
referendums, kas, starp citu, prasa ievērojamus izdevumus.
PCTVL frakcija piedāvā padarīt par obligātu to likumprojektu
pilnvērtīgu apspriešanu, kuri ir iesniegti Saeimā ar tik reprezentabla vēlētāju
skaita atbalstu. Ja mūsu priekšlikums tiks pieņemts, tad „par” vai „pret”
likumprojekta atbalstam varēs izteikties ikviens deputāts. Savu viedokli varēs paust
arī ministri, it īpaši tie, kas atbild par to vai citu nozari, kuras darbība ir
izsaukusi tautas taisnīgu neapmierinātību.
Par pamatu mūsu priekšlikumiem ir ņemta agrāk pastāvējusī
kārtība, kādā tika apspriesti valdības iesniegtie likumdošanas priekšlikumi, kas
tika saņemti Saeimas brīvdienu laikposmā. Juridiski šie priekšlikumi ir pilnīgi
pamatoti, jo tajos ir ņemtas vērā Saeimas Juridiskā biroja labāko pārstāvju
izstrādnes, kuras gan bija domātas pavisam citam gadījumam, tāpēc jautājums par
PCTVL frakcijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām nebūt nav juridisks, bet
gan tikai politisks. Runa ir par to, vai deputāti jūt savu atbildību vēlētāju
priekšā vai arī viņi grib dziļi nospļauties uz tiem.
Atgādināsim, kādam vēlētāju atbalstītam likumprojektam
tuvākajā laikā būtu jānonāk Saeimā. Pirmām kārtām tie ir grozījumi Satversmē,
kuri paredz Saeimas atlaišanu pēc vēlētāju iniciatīvas. Iedomājieties tikai, kas
notiks, ja mēs noraidīsim šo likumprojektu ar vienkāršotu procedūru, kas tika
minēta manas runas sākumā! Tad mēs varēsim iziet uz ielas vienīgi bruņotas
apsardzes pavadībā, kura mums, starp citu, pēc ieņemamā amata nemaz nepienākas…
Mēs riskējam vismaz ar to, ka mūsu sievas vai daiļā dzimuma pārstāvju vīri
pārstās ar mums runāt vai pat ierosinās šķiršanos.
Mēs riskējam ar to, ka mūsu bērni novērsīsies no mums kā no
vecākiem, jo drīzumā Saeimā var nonākt arī grozījumi Valsts pensiju likumā.
Atšķirībā no likumprojekta par Saeimas atstādināšanu to nav izstrādājuši PCTVL
frakcijas speciālisti, un tāpēc tie paredz darbības termiņu tikai līdz nākamā gada
beigām. Turklāt valdība var pārsvītrot visus vēlētāju centienus, vienkārši
pazeminot sociālā pamatpabalsta apmēru no pašreizējiem 45 uz 15 latiem. Protams, ja
uzdrošināsies to darīt…
Nevajadzētu piemirst arī to, ka jau pirmajā nedēļā par šiem
grozījumiem ir parakstījušies par 45 procentiem vairāk vēlētāju nekā par prasību,
lai būtu iespēja mūs atlaist.
Beidzot ir pienācis laiks pagriezties pret tautu ar seju. Aicinu
visus, kuriem ir sirdsapziņa un kuri kaut vai minimāli orientējas likumdošanā,
atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu par to likumprojektu pilnvērtīgu apspriešanu,
kurus būs iesnieguši vēlētāji.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu
komisijai? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera,
Buhvalova, Mitrofanova, Buzajeva un Sokolovska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 39, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Klementjeva, Agešina,
Rubika un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret”. Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš
acīmredzot runās „par”.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam grozījumus Iedzīvotāju
ienākuma nodokļa likumā.
Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam neaplikt pensionārus ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis likums skars apmēram 230 000 pensionāru un
pašreizējā situācijā mūsu valstī dos viņiem drusciņ, drusciņ labāku dzīvi.
Pastāvot pārpalikumam mūsu sociālajā budžetā, šī summa, kura būs vajadzīga
tieši šim mērķim, ir tik niecīga…
Padomājiet vēl par vienu faktu. Kādreiz, 1996. un 1997.gadā,
sociālais budžets ņēma no Valsts kases aizņēmumu, lai samaksātu pensijas, un pēc
tam atmaksāja to ar procentiem. Pašreiz mūsu gudrā valdība paņēma sociālā
budžeta naudu un ielika to pamatbudžetā. Un es ceru, ka varbūt nākamajā gadā to
atdos atpakaļ un kādreiz arī samaksās procentus.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Runāšu „pret”! Un šodien, Golubova kungs, es negribu runāt pret
pašu ideju, jo patiesībā parlaments šo ideju jau ir atbalstījis pirms kādām divām
vai trim sēdēm. Mēs esam nodevuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Sociālo
un darba lietu komisijas izstrādātu likumprojektu tieši par šo pašu tēmu. Mums jau
šobrīd ir tāds likumprojekts, un jūs par to jau esat balsojis, Golubova kungs!
Un vienīgā atšķirība starp šiem likumiem ir tikai tāda, ka
Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātais likums ir juridiski kvalitatīvāk
uzrakstīts.
Tā ka es aicinu nenodot komisijai šos likumprojektus, kuri jau ir
tās rīcībā un kuri rūpīgi tiek gatavoti pirmajam lasījumam, šo jautājumu
saskaņojot ar Finanšu ministriju un sociālajām struktūrām.
Tā ka aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kārlim Leiškalnam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 31, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ziedones-Kantānes, Bendrātes,
Mūrnieces, Zaķa un Latkovska iesniegto
likumprojektu „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.
Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei. Acīmredzot viņa runās
„par”.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Frakcija „Jaunais laiks” ir iesniegusi
likumprojektu „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā””, kas paredz veikt
grozījumus, kuri skars sociāli neapdrošinātās, tas ir, nestrādājošās māmiņas.
8.Saeimā strādāja Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības
apakškomisija, kuras darbā piedalījās deputāti no visām frakcijām. Un, šajā
komisijā strādājot, mums, visu frakciju deputātiem, izdevās panākt diferencēta
bērnu kopšanas pabalsta ieviešanu, par ko pirmo reizi mēs, deputāti, sākām spriest
un pirmos lēmumus pieņēmām jau Repšes valdības laikā.
Mums, Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas
deputātiem, izdevās pieņemt ļoti būtiskus lēmumus par bērna piedzimšanas pabalsta
palielināšanu, par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu.
Un šodien mēs skatām iesniegtos minētā likumprojekta grozījumus.
Cienījamie kolēģi, kāpēc šis likumprojekts ir svarīgs? Svarīgs
tas ir tāpēc, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir nopietna. Joprojām katru gadu
mirst vairāk par trīsdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, joprojām katru gadu piedzimst
vairāk par divdesmit tūkstošiem. Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības
apakškomisijas darba, visu šajā apakškomisijā strādājošo deputātu darba
rezultāts ir tas, ka dzimstības rādītājus pēdējo gadu laikā ir izdevies
palielināt. Katru gadu mūsu valstī piedzimst vairāk aptuveni par pieciem procentiem,
tas ir vairāk nekā tūkstoš divsimt bērnu. Bet tas patiešām ir nepietiekami, lai šo
demogrāfisko situāciju izlīdzinātu un lai valstī būtu vismaz pozitīvs iedzīvotāju
pieaugums.
Šis likumprojekts pirmām kārtām skar nestrādājošās māmiņas.
Mēs ierosinām veikt izmaiņas, lai tagadējo 50 latu vietā, ko viņas saņem katru
mēnesi, viņas saņemtu lielāku summu. Šī summa, 50 lati, nav tikusi mainīta jau
aptuveni četrus gadus. Toreiz, kad tika pieņemts šis lēmums, arī vidējā minimālā
mēnešalga bija aptuveni šajās robežās. Bet, cienījamie kolēģi, kopš 2002.gada
minimālā mēnešalga ir gandrīz dubultojusies, un tāpēc, protams, šis skaitlis
noteikti būtu jāmaina. Mēs ierosinām to mainīt. Ierosinām 70 procentu apmērā no
noteiktās minimālās mēnešalgas maksāt pirmajā bērna kopšanas jeb bērna dzīves
gadā, 60 procentu apmērā no noteiktās minimālās mēnešalgas maksāt otrajā bērna
dzīves gadā un 50 procentu apmērā no pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošās
Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra maksāt trešajā bērna
dzīves gadā.
Cienījamie kolēģi! Mēs frakcijā arī izanalizējām informāciju
par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību laika posmā no valdības
apstiprināšanas dienas, pirmajās simts dienās, taču, ļoti, ļoti rūpīgi
izskatījuši šo informāciju, mēs nekur neatradām, ka tieši šim jautājumam ir
pievērsta uzmanība. Tāpēc, cienījamie kolēģi, lūdzam atbalstīt šo likumprojektu
un nodot to izskatīšanai komisijā.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Ķikustei.
Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa acīmredzot runās „pret”.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās
deputātes un godātie deputāti! Dzirdot, ka minētais likumprojekts tiek nodots Sociālo
un darba lietu komisijai, mans pienākums ir nākt un stāstīt par situāciju valstī.
Godātie kolēģi! Sakot, ka izstrādātais likumprojekts ir korekts
(un es arī, lai kā gribētu, kļūdas tur nevaru ieraudzīt), pašreiz mēs varbūt pat
netīši (varbūt daži arī tīši – nezinu, kā tas īsti ir, tā ir katra no mums
personīgā atbildība) cenšamies Latvijā pretnostatīt sociālās grupas. Es aicinu
kolēģus to nedarīt. It sevišķi pašreizējā situācijā, kad mēs nepārtraukti
katru dienu dzirdam kolēģa Štokenberga, kurš, manuprāt, jau ir kļuvis par Latvijas
radio zvaigzni, aicinājumu ļoti aktīvi doties parakstīties par grozījumiem pensiju
likumā. Ja valdība grib spert šo labo soli, par kuru mēs dzirdam arī Latvijas
plašsaziņas līdzekļos jeb masu medijos, – ka nepieciešams valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu pacelt no 45 latiem uz 60 latiem, no 50 latiem uz 75 latiem -,
tad mums ir jāapzinās, ka galu galā te ir runa par cilvēkiem, kuri šodien tik
tiešām dzīvo nabadzībā. Tie ir III grupas invalīdi, no kuriem ne visi var iekļūt
darba tirgū, tie ir bērni invalīdi un invalīdi kopš bērnības. Viņi tik tiešām
šodien dzīvo ar 50 latiem kabatā. Viņiem arī ir jādzīvo un jāiztiek!
Kolēģi! Ja mēs šodien nododam izskatīšanai likumprojektu
„Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā””, kur ir ļoti labas normas, kas
nestrādājošām māmiņām paredz atbalstu līdz bērna trīs gadu vecumam, tad mums ir
jāsaprot, ka mēs to finansiāli nevarēsim izdarīt. Es tiešām ticu, ka Latvijas
sabiedrība un Latvijas pilsoņi ir gudri un ka viņi izvērtēs. Un, ja tagad
parakstoties vai pēc tam referendumā cilvēki pateiks, ka vispirms mums ir jāatbalsta
pensionāri, tad mums tas arī būs jādara. Un ko tad mēs darīsim ar šiem
likumprojektiem – gan ar pirmo, gan arī ar nākamo, tas ir, likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””? Ko mēs ar tiem
darīsim?
Es paredzu: ja šodien Saeima tos nodos atbildīgajai komisijai, tie
tā arī varēs stāvēt plauktā. Mēs vismaz līdz rudenim nevarēsim ar tiem darboties,
jo nezināsim, kāda būs reālā situācija, ar ko mums jārēķinās 2009.gada
1.janvārī.
Gan „Saskaņas Centrs”, gan „Jaunais laiks” mūs aicina uz
atbildīgu politiku. Tad nu es aicinu kolēģus šodien būt atbildīgiem un šos
likumprojektus saglabāt līdz rudenim – tad mēs redzēsim reālo situāciju! – un
tikai tad nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Barčai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 2, atturas – 37. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu
desmit Saeimas deputāti – Zaķis, Latkovskis, Mūrniece un citi – lūdz pēc
balsošanas par likumprojekta „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu
komisijai nolasīt katra deputāta balsojumu.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē! Jā”!) Deputāti
iebilst. Tādā gadījumā ir nepieciešams balsojums par katra deputāta balsojuma
nolasīšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai nolasītu katra deputāta balsojumu par
likumprojekta „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu komisijai!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 3.
Tātad vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam
balsošanas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Par likumprojekta (dokuments Nr.2286)
nodošanu komisijai „par” nobalsoja 43 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita
Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs,
Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs,
Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Pabriks,
Arturs Krišjānis Kariņš, Ivans Klementjevs, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste,
Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda
Mūrniece, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs,
Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Inese
Šlesere, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs
Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
„Pret” nobalsoja divi deputāti: Dzintars Ābiķis (No zāles
dep. A.Ziedone-Kantāne: „O-o!”) un Valdis Ģīlis.
Atturējās 37 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Māris Ārbergs, Aija
Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis
Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš,
Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Guntis Jānis Eniņš,
Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Aigars
Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš,
Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Vineta Muižniece, Raimonds
Pauls, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Dainis
Turlais, Gundars Upenieks, Imants Valers un Ērika Zommere. Paldies.
Ļoti atvainojos! Nebalsoja septiņi deputāti, un tas nav balsojums ne
„pret”, ne „par”, ne „atturas”. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Klementjevam!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ziedones-Kantānes, Bendrātes,
Mūrnieces, Zaķa un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Viens deputāts var runāt „par”, viens var runāt „pret”.
Vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei. Viņa acīmredzot runās
„par”.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Mani godātie
deputāti! Mana cienītā un profesionāli ļoti augsti vērtētā Barčas kundze, kas
vada mūsu komisiju! Es mazdrusciņ tomēr gribētu oponēt.
Un proti. Ir 1936.gads. Kārlis Ulmanis. Dzimst ģeniāla, humāna un
ļoti cilvēciska ideja: „Bez bērniem nav mūsu nākotnes!”
Savukārt 2003.gadā – pēc tik ilga laika! – pirmo reizi
dzimstības problēmas risināšanā, kas nenoliedzami ir Latvijas valsts prioritāte
numur viens, tiek sperts pirmais nopietnais solis – Einara Repšes vadībā tiek
izstrādāta un pieņemta koncepcija par māmiņu algām. (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Diemžēl!”)
2004.gadā, otrajā gadā, 23.februārī tiek izstrādāta koncepcija
par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. Tajā
pašā laikā, divu mēnešu laikā, tiek sagatavoti noteiktā kārtībā izskatīšanai
Ministru kabinetā priekšlikumi, un trešais no tiem paredz Finanšu ministrijā iesniegt
priekšlikumus budžeta izvērtēšanas projektam. To parakstīja Ministru prezidents
Repše un labklājības ministre Staķe.
Jau vairākus gadus mēs sakām, ka demogrāfiskais stāvoklis Latvijā
ir vērtējams kā nelabvēlīgs. Mīļie draugi! 1987.gadā dzimušo bērnu skaits bija
divreiz lielāks, nekā tas ir šodien. 90.gados mēs pat pusi nesasniedzām no tā, cik
bērniņu bija piedzimuši 80.gados, un tikai tad, kad tika pieņemts lēmums par māmiņu
algām… 2003.gadā Repšes kungs pirmais izstrādāja jaunu koncepciju, un šī
koncepcija tika pieņemta. 2004.gada februārī.
Nāk jauna valdība premjera Emša vadībā, un 2004.gada 23.februārī
Repšes pieņemtais lēmums par ģimenes pabalstu un bērna pabalstu palielināšanu tiek
atzīts par neesošu. Ministru prezidenta vietā to paraksta Šlesers un labklājības
ministre Staķe.
Taču, lai tas tūliņ tomēr būtu atzīts, sākot ar 2005.gada
1.janvāri, tiek paredzēts paaugstināt – tikai cita Ministru prezidenta vadībā (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā viņu sauc? Kā sauca Ministru prezidentu?”) –
bērna kopšanas pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstu. Un tā arī notiek.
Mīļie draugi! Zinātne jau ir pierādījusi, ka vecumā līdz 6
gadiem bērniņš 80 procentu apmērā jau ir garīgi noformējies. Tātad tālākā viņa
personības attīstība turpmāk notiks tikai 20 procentu apmērā. Viņš jau ir gatavs
un nobriedis! Taču to nevar pilnvērtīgi izdarīt tikai bērnudārzi, jo tie ir
pārpildīti. To nevar paveikt arī rindā stāvošas, gaidošas un neapmierinātas
māmiņas, nemaz nerunājot par to, ka šīs mazo bērnu grupas, kur bērni ir vecumā no
pusotra līdz 3 gadiem, ir sajauktas ar lielākajiem. Līdz ar to mazākie nevar
pilnvērtīgi tikt nodarbināti, turklāt viņi arī slimo, un arī mātes nevar
strādāt. Un viņus nevar salīdzināt ar tiem bērniņiem, kas ir emocionāli daudz
spēcīgāki, nobriedušāki, – ar tiem bērniņiem, kuri aug mājās. Jā, tad no 3
gadu vecuma mēs viņus varam sūtīt uz bērnudārzu!
Un tas ir tas, ko es gribēju oponēt mūsu Sociālo un darba lietu
komisijas priekšsēdētājai. Ja mēs no 3 gadu vecuma sūtīsim bērnus bērnudārzā,
tad atbrīvosies arī vietas bērnudārzos un faktiski no 2009.gada vairs nebūs rindu uz
bērnudārziem, jo bērni vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem sastāda 70 procentus. Ja šie
bērniņi paliks mājā un māmiņām maksās algu, kas nebūs lētāk kā par
bērnudārza apmeklējumu, kur maksa ir 123 lati par bērniņu, tad šī rinda jau
nākamgad būs likvidēta. Tas ir tas, ko es gribētu pateikt.
Tālāk…
Sēdes vadītājs. Jūsu debašu laiks ir beidzies!
A.Ziedone-Kantāne. Vai dieniņ, pašu galveno taču es nepateicu! Vai
es varu palūgt divas minūtītes! (No zāles: „Pareizi! Pareizi! Ausmiņa,
runā!”)
Sēdes vadītājs. Par to ir jābalso. Lūdzu zvanu!
A.Ziedone-Kantāte. Vai, mīļie draugi, balsojiet gan… Leiškalns
teica, ka var!
Sēdes vadītājs. Balsosim par to, lai pagarinātu deputātes Ausmas
Ziedones-Kantānes uzstāšanās laiku debatēs par divām minūtēm! Lūdzu balsošanas
režīmu!
A.Ziedone-Kantāne. Brigmanis arī grib, lai runāju! Paldies Brigmaņa
kungam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu!
A.Ziedone-Kantāne. Un es jums tagad saku „Jaunā laika” vārdā…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos!
Es nolasīšu balsošanas rezultātus! Par – 79, (Aplausi.) pret – 1, atturas – 1. Jūs varat turpināt runāt.
Jums ir vēl divas minūtes laika. (No zāles: „Runā, Ausmiņ!”)
A.Ziedone-Kantāne. Paldies! Paldies, kolēģi! Es to atcerēšos ļoti
ilgi.
Bērna kopšanas pabalsti vecākiem ir, lūk, šādi (es runāju par
sociāli apdrošinātajiem vecākiem): par pirmo gadu – 70 procentu apmērā no pabalsta
saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (tas ir maksimums), un, tā kā
minimums ir 70 procenti no valsts sociālā apdrošinājuma pabalsta divkāršā apmēra,
tad tie ir 90 lati. Tas ir šogad. Projektā 70 procenti no saņēmēja vidējās
apdrošināšanas iemaksu algas būs paredzēti arī 2009.gadā, bet tad minimums no
noteiktās minimālās mēnešalgas 70 procentu apmērā, tie ir 112 latu.
Par otro gadu (un to mēs varētu 2009.gadā jau piepildīt) tagad ir
paredzēts konstants lielums – 30 latu. 30 latu ir maksimālais un minimālais, kas
tagad tiek piedāvāts, bet mēs prasām 60 procentus no vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas un 60 procentus no noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra. Savukārt
trešajā gadā (tas būs tikai 2010.gadā) patlaban ir 8 lati, bet mums ir paredzēts 50
procentu apmērs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un 50 procenti no noteiktās
minimālās mēnešalgas.
Draugi mīļie, bērni nav mūsu problēma! Bērni ir mūsu nākotne! (No
zāles dep. Dz.Ābiķis: „Jā! Lai dzīvo bērni!”) Neaizmirsīsim to! Citādi
mums rīt te vairs nevajadzēs sēdēt.
Paldies. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
(No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Ausmiņ, malacis!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij un augsti godātie kolēģi! Lai nu kā tas ir, bet
man ir jānāk un jāsaka: „Barča nekad nav protestējusi pret to, ka ir nepieciešams
paaugstināt pabalstus daudzbērnu ģimenēm!” Bet es vienmēr esmu teikusi, ka mums ir
jābūt politiski atbildīgiem un jāredz šis sociālais bloks visā pilnībā.
Mēs ļoti kvēli tagad atbalstām grozījumus likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”, bet, mīļie kolēģi, šī naudiņa taču
tiek ņemta no sociālā budžeta, un tad, ja iepriekš… (No zāles kāds kaut ko
saka.) Nē, diemžēl no sociālā budžeta, jo šajā konkrētajā likumprojektā ir
runa par sociāli apdrošinātām personām, – tātad strādājošām mātēm, un
finansēšanas avots nu jau labu brīdi (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne:
„Šogad!”) ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Iepriekšējais likumprojekts
paredzēja finansējumu no valsts pamatbudžeta. Šis gan ne.
Un, lūk, dārgie kolēģi, es vēlreiz jums gribu atgādināt, ka
tādā gadījumā, ja Latvijas pilsoņi izteiks savu labo gribu un atbalstīs vienu no
sociālajām grupām, tas ir pensionārus, kas arī tiek finansēti no valsts sociālās
apdrošināšanas iezīmētā budžeta naudiņas, tad mums nebūs iespējas palīdzēt
ģimenēm, kuras audzina bērnus, un nebūs arī iespējas, ņemot vērā valsts budžetu,
palīdzēt invalīdiem, kuriem arī ir jādzīvo Latvijā. (No zāles dep.
A.Štokenbergs: „Tad neēdīsim kūkas!”)
Un tāpēc es vēlreiz aicinu – pārdomāt šo likumprojektu,
izanalizējot situāciju Latvijā, bet iesniegt to tikai rudens sesijā, lai pēc tam mēs
varētu atbildīgi šos likumprojektus izskatīt.
Es aicinu, kolēģi, balsot par atbildīgu politiku! Un es vēlreiz
aicinu arī tos kolēģus, kuri balsojumos – gan iepriekšējā, gan šajā, –
gatavojas nebalsot, tomēr pārdomāt un izteikt savu viedokli balsojot. Arī pozīcijas
deputātus es aicinu to darīt.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Aijai Barčai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 46 (Aplausi.), pret – nav, atturas – 44. Likumprojekts
komisijai nodots.
Un tāpat kā balsojumā par iepriekšējo likumprojektu ir saņemts
desmit deputātu iesniegums ar lūgumu pēc balsošanas par likumprojekta nodošanu
komisijai nolasīt katra deputāta balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Balsošanas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram
Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti!
Par likumprojekta (dokuments Nr.2287) nodošanu komisijai „par”
nobalsoja 46 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs
Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Oļegs
Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs,
Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Kampars (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Krietni cilvēki!”), Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs
Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis,
Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Vitālijs
Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna
Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Inese
Šlesere, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs
Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
Atturējās 44 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris
Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS
frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis,
Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Guntis Jānis
Eniņš, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Imants
Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis,
Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Anatolijs
Mackevičs, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Pauls
Putniņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters,
Jānis Šmits, Pēteris Tabūns, Dainis Turlais, Gunārs Upenieks, Imants Valers un Ērika
Zommere.
Paldies. Balsoja visi deputāti.
Sēdes vadītājs. Paldies Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības
nākamās sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir
izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par
Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jolantas Āboliņas
iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes
tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma
projektu „Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par
Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu
„Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas
tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas
pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi arī
lēmuma projektu „Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas
Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas
pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī lēmuma
projektu „Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu
nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi!”
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par
Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu
„Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas
tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu
„Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas
rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā es aicinu jūs
atbalstīt arī lēmuma projektu „Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas
Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un
atbalstījusi lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas
rajonu (pilsētu) tiesās”, kas nosaka, ka ar 2008.gada 1.maiju Latvijas Republikas
rajonu (pilsētu) tiesās ir 310 tiesneši.
Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo apstiprinātas darba
kārtības punktu, tas ir, lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu īpašu
uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Inai Gudelei”, es informēju
jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arta Pabrika iesniegumu, ka
sakarā ar īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles
atkāpšanos no amata viņš atsauc savu parakstu no 2008.gada 17.aprīļa vēstules
Nr.8/3-2-55-(9/08). Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas sēdē vairs nav skatāms.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Lēmuma projekts „Par
Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas
tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par
Madonas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas
tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt arī šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas
rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas
tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Izskatāmā dokumenta numurs
ir 2320, tas ir Saeimas lēmuma projekts „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu
un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.
Atbildīgā komisija saņēma finanšu ministra Slaktera un Latvijas
Bankas prezidenta Rimšēviča kunga iesniegumu par attiecīgo tēmu. Saņēma arī
Krūmanes kundzes dzīves aprakstu, kas liecina par viņas kandidatūras perfektu
piemērotību šim amatam. Noklausījās arī pašu kandidāti. Jāteic, ka komisija
atbalstīja Krūmanes kundzes kandidatūru pilnīgi vienprātīgi un vienbalsīgi. Tāpēc
aicinu arī parlamentu atbalstīt Krūmanes kundzes kandidatūru šim amatam, kas ir
ārkārtīgi nozīmīgs, it sevišķi tādā krīzes situācijā, kāda veidojas šobrīd.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes
iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Lēmuma projekts „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par
Balvu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi
lēmuma projektu „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas
tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Simonas Gmirekas
atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par
Ogres rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu
„Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zeltītes Kusiņas
apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par
Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas
rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu jūs atbalstīt arī šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daiņa Šaicāna
atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija vēl ir lēmusi par
Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi un
atbalstījusi to.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par
Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija aicina jūs
atbalstīt arī lēmuma projektu „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas
rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
I.Šlesere. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba
kārtības nākamās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījums Karatiesu likumā”. Trešais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums
Karatiesu likumā”. Tas ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ar numuru 2277.
Varu jūs informēt, ka Saeimas Juridiskā komisija Kārtības ruļļa
107.pantā noteiktajā kārtībā nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Līdz ar to
likumprojekts trešajam lasījumam ir bez priekšlikumiem.
Aicinu jūs to atbalstīt trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Karatiesu
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.
Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Komisija likumprojekta
trešajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā
atbalstu tas neguva.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Deputāts
Buzajevs ir pieteicies debatēs.
Vārds deputātam Buzajevam. Atklājam debates.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Jautājums par to, vai ļaut nepilsoņiem nodarboties ar apsardzes darbību, ir ne tikai
jautājums par to, vai tiek cienīti Latvijas mazākumtautību pārstāvji. Turklāt,
ņemot vērā to faktu, ka apmēram pusei nacionālo minoritāšu pārstāvju jau 17 gadus
ir atņemtas politiskās tiesības, jebkuru krievu dziļi aizvainos nepilsoņu
pielīdzināšana (citēju) „personām, kuras ir sodītas par noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu vai kurām ir konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo
vai toksisko vielu atkarība”. Tas ir jautājums par to, cik klaji un tieši tiek
apsmietas eiropeiskās pamatvērtības, jo Latvijā ar apsardzes darbību (atšķirībā
no 370 000 valsts pastāvīgo iedzīvotāju) ir atļauts nodarboties arī
ārvalstniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu
pilsoņiem. Tātad aparteīdā un rasisma noziegumos, kas plaši izplatās Latvijā un kas
saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir krimināli sodāmi, tiek iesaistītas arī
Eiropas valstis, kuras ne pie kā nav vainīgas. Kaut gan, protams, arī tās ir
vainīgas, piemērojot pret Latvijas krieviem pavisam citus standartus nekā, piemēram,
Kosovā pret albāņiem.
Starptautisku rekomendāciju, kuras attiecas uz pārmaiņām Latvijas
politikā saistībā ar nepilsoņiem, ir pietiekami daudz, bet visas tās tiek slēptas no
Latvijas sabiedrības un nekaunīgi, ciniski ignorētas. Tomēr kaut kas šajā jomā arī
mainās.
Dāmas un kungi! Vai jums ir par maz ar EDSO augstā komisāra Knuta
Vollebeka vakardienas vizīti? Starp citu, tulkojumā no krievu valodas vārds „knut”
nozīmē pātaga, un attiecībā uz savām rekomendācijām Eiropa palēnām pāriet no
burkāna politikas uz pātagas politiku. Turklāt Eiropa nepavisam nevēlas pazemot
latviešu tautu vai arī nodarīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
Vēl vairāk! Jautājums par nepilsoņu pielaišanu apsardzes darbībai
ir tieši arī mūsu nacionālās drošības jautājums. Vai jūs zināt, kam tieši uz
mūžu ir liegtas tiesības naturalizēties? Pareizi! Tie ir bijušie čekisti un
militārpersonas, to skaitā arī no iekšējā karaspēka, kuriem sakarā ar viņu
iepriekšējā dienesta raksturu ir vislielākā nosliece nodarboties ar mierīgu
apsardzes darbību. Un kur tad viņi lai tagad dodas? Vai uz kriminālajām struktūrām?
Vai atceraties, ka bijušais premjerministrs Kalvīša kungs neilgi pirms savas
atstādināšanas no amata visur meklēja bijušo komunistu un čekistu bandas, bet šie
cilvēki taču varētu pie viņa strādāt par miesassargiem!
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Dalbiņš vēlas kaut ko komisijas vārdā piebilst?
Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 62, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. – Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – deputāta Hankas priekšlikums. Komisijā netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Un 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apsardzes
darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”. Trešais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2297 –
likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā”. Uz trešo lasījumu tika iesniegti
divi priekšlikumi.
1.priekšlikums. To sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 2.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija, un tas
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo
likumprojektu arī galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Farmācijas
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (izskatāmā dokumenta numurs 2298).
Atbildīgā komisija trešajam lasījumam par šo likumprojektu ir
saņēmusi 33 priekšlikumus. Un te, atverot šo dokumentu, jūs redzat šā darba
augļus.
1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums saņemts no deputāta Mitrofanova, un,
kā mēs to komisijas sēdē konstatējām, tas ir pārpratums. Manuprāt, viņam ir
licies, ka šis viss ir attiecināms uz ārvalstīs strādājošiem Latvijas rezidentiem.
Tas tā nav, tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labrīt, cienījamās dāmas un godātie kungi! Mūsu 2.priekšlikums
ir pirmais un varbūt ne visai veiksmīgais mēģinājums atrisināt problēmu, kura ir
saistīta ar ārzemēs nopelnītās naudas papildu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija veltīja speciālu sēdi, lai
izpētītu šo problēmu. Valdības eksperti apstiprināja, ka tad, ja ārzemēs
strādājošais Latvijas pilsonis vai nepilsonis savu dzīvesvietu ir deklarējis
Latvijā, nodokļu starpība būtu jāsedz ik gadu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam
deklarāciju par saviem ienākumiem.
Šādu pienākumu paredz Latvijas normatīvie akti, kuri savukārt
balstās uz starpvalstu divpusējiem līgumiem. Piemēram, jau 1997.gadā starp Latvijas
Republiku un Īriju tika noslēgta Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības
konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem.
Praktiskās sekas ir šādas: ņemot vērā to, ka Īrijā
iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20 procenti, bet Latvijā – 25 procenti,
Latvijas iedzīvotājiem, rezidentiem, ir jāsedz šī starpība. Ja cilvēks, piemēram,
ir strādājis gadu Īrijā, mēnesī pelnot tūkstoti latu, tad šī nodokļa starpība
var sasniegt pat 1050 latu gadā. Sods par deklarācijas neiesniegšanu Latvijā var būt
līdz 500 latiem. Pagaidām vienotas datubāzes par cilvēkiem, kas strādā ārpus
Latvijas, nav, tomēr ir arī daži cilvēki, kuri jau ir samaksājuši nodokļa
starpību.
Kā mēs varējām saprast no valdības speciālistu teiktā, tādu
cilvēku nebija daudz. Un diez vai Valsts ieņēmumu dienests ir piemērojis soda
sankcijas pret tiem, kuri savus ienākumus nedeklarēja un nemaksāja. Varam secināt, ka
šī norma ir pusdzīva.
Šogad pavasarī par pienākumu samaksāt šā nodokļa starpību bija
daudz rakstīts Latvijas laikrakstos, un lasītāju reakcija pret atbilstošās normas
pastāvēšanu Latvijas likumos bija izteikti negatīva. Komentāros Īrijā
strādājošie Latvijas pilsoņi rakstīja, ka viņi darīs visu, lai papildus nemaksātu
nodokļus Latvijas budžetam. Un viņi savu solījumu jau ir izpildījuši. Īrijas
latvieši organizēja tautiešu masveida reģistrēšanos Īrijas pašvaldībās,
oficiāli kļūstot par Īrijas rezidentiem. Ar to tika pārtraukta mūsu viesstrādnieku
vēl viena legāla un psiholoģiska saite ar Latviju. Tas ir slikts rezultāts.
Esmu pārliecināts, ka likums, kurš spiež Latvijas viesstrādniekus
reģistrēties par citu valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem, neatbilst Latvijas
interesēm. Saglabājot likumos pret ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem
nedraudzīgas normas, mēs zaudējam arvien vairāk darbspējīgo iedzīvotāju.
Šodien es neaicinu atbalstīt mūsu 2.priekšlikumu, jo tas tehniski
nevar atrisināt problēmu saistībā ar ārvalstīs nopelnīto ienākumu papildu
aplikšanu ar Latvijas nodokli. Esmu pārliecināts, ka Saeimā nepieciešama
pilnvērtīga diskusija par darba migrācijas pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un
par kompleksiem pasākumiem, kuri varētu sekmēt viesstrādnieku atgriešanos Latvijā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Ja es pareizi sapratu, Mitrofanova
kungs, tad jūs neuzstājat, lai būtu balsojums, un arī jūs piekrītat komisijas
viedoklim. Paldies.
Tātad – 3.priekšlikums.
K.Leiškalns. Jā, tas ir Cileviča kunga priekšlikums –
papildinājums 3.pantā. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4.priekšlikumā atbildīgā komisija ir atbalstījusi
Juridisko biroju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 3.pantu. Šis ir deputātu
Golubova un Ribakova priekšlikums par procentu ienākumu – par ienākumiem no
hipotekārajām ķīlu zīmēm un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Komisija to nav atbalstījusi, pirmkārt, tāpēc, ka ir ārkārtīgi bīstami izdarīt
šādus grozījumus bez nopietnas analīzes, jo tas varētu veicināt kapitāla
aizplūšanu no Latvijas, bet tas mums šobrīd nav vajadzīgs. Un, otrkārt, tāpēc, ka
pat man, vecam liberālim, par brīnumu valdība jau strādā pie pilnīgi jauna
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma, kurā visas šīs lietas tā paredzēs aplikt ar
nodokli, taču tā nevis „uz sitienu” ar 25 procentiem, bet, ārkārtīgi smalki
rēķinot, paredzēs aplikt ienākumus no kapitāla pieauguma, no dividendēm un
tamlīdzīgi, ar smalki aprēķināmu nodokli. Tādas ir šobrīd valdības ieceres. Tā
ka komisija nav atbalstījusi 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jā, bet sākam debates.
Vai jums, Golubova kungs, pietiks ar četrām minūtēm, jo laiks
pārtraukumam?
Debatēs vārds deputātam Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām šeit aplikt ar nodokli procentu
ienākumus. Kāpēc mēs to ierosinām? Tāpēc, ka mēs zinām – mūsu speciālisti
saskaitīja -, ka tas dos mūsu valsts budžetam 50 miljonus.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns. Tie 50 miljoni, kurus mēs, tā teikt, mistiski
aprēķinām kā ienākumu budžetam nākotnē, var radīt daudzu desmitu miljonu
zaudējumus šim pašam budžetam, jo nauda nav piesieta Latvijā. Kapitāls nav piesiets
Latvijā! Mums ar visiem spēkiem tas jāpieaicina šeit, valstī. Tā ka es aicinu
atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Golubova
un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 50, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 6. – deputātu Golubova
un Ribakova priekšlikumu par 8.pantu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātie deputāti! Es lūdzu jūs izlasīt šo priekšlikumu.
Saprotu, ka maz laika līdz pārtraukumam, tāpēc mēģināšu vienā minūtē
izstāstīt būtību.
Mēs ierosinām neaplikt ar nodokli pensijas I un II grupas
invalīdiem. Gribu jums atgādināt, ka pensijas, kuru apmērs ir virs 165 latiem, apliek
ar 25 procentus lielu nodokli. Mēs uzskatām, ka tas nav godīgi. Šodien iztikas
minimums ir 155 lati. Es zinu, ka Sociālo un darba lietu komisija strādā un veiksmīgi
ierosinās uz nākamo gadu visas pensijas neaplikt ar nodokļiem, bet domāju, ka tagad ir
trešais lasījums, un, ja mēs šodien šo likumu pieņemsim, tad jau pēc mēneša
varēsim atbrīvot no nodokļu slodzes šos cilvēkus, tas ir, I un II grupas invalīdus.
Paldies jums par atbalstu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ivanam Ribakovam. Bet jums ir divas
minūtes. Jūs paspēsiet?
I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es domāju, ka pietiks.
Godātais Prezidij! Kolēģi! Es arī lūdzu atbalstīt mūsu
piedāvāto priekšlikumu – atcelt I un II grupas invalīdiem iedzīvotāju ienākuma
nodokli. Šis nesamaksātais ienākuma nodoklis sastādītu tik tiešām niecīgu summu.
Tas būtu patiesi humāns solis, cilvēcīga rīcība. Šie cilvēki jau ir nelaimīgi –
jau tāpēc vien, ka viņi ir I un II grupas invalīdi.
Turklāt mēs vēlamies aicināt jūs vēlāk padomāt vispār par
visiem pensionāriem. Vai viņi ar savu darbu, ar savu veselību jau nav samaksājuši
visa veida nodokļus?
Padomāsim, vai visiem pensionāriem nevajadzētu dot atvieglojumu
nodokļu maksājumos!
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Es pat īpaši neuzsvēršu, ka
šis priekšlikums neatbilst Satversmes 66.pantam – nav uzrādīti avoti. Es pateikšu,
ka Latvijā nav neviena pensionāra, kuram, ja tas ir I un II grupas invalīds, pensija
būtu lielāka par 165 latiem, kas ir neapliekamais minimums pensijām. Līdz ar to šim
ārkārtīgi skaistajam un morālajam priekšlikumam nav nekāda seguma un jēgas. (No
zāles dep. I.Rībena: „Kāpēc nav?”)
Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Golubova
un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 26, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos mūsu
visu vārdā sveikt mūsu kolēģi deputātu Viktoru Ščerbatihu – pieckārtējo
Eiropas čempionu svarcelšanā! (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Paziņojumam vārds
deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Man ir apnicis, bet mums
tomēr vēl jāstrādā smagi. Tāpēc iesim, lūdzu, uz komisiju un turpināsim strādāt
ar likumprojektiem. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Man nav apnicis! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
pulksten 10.35 – 106.telpā. Lūdzu!
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu
telpās.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam
Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi
pulksten 10.35.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti!
Komisijas sēde tūliņ komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu
nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Hanka,
Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Oskars Spurdziņš,
Baiba Rivža un Nils Ušakovs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums. Atgriezīsimies zālē
pulksten 11.00, lai turpinātu darbu.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Es atvainojos, varbūt vēl vienu reizi varētu noskandināt zvanu, lai
deputāti, tie, kas vēl ir kaut kur tepat netālu, nāk uz zāli!
(No zāles: „Lai nāk strādāt!”)
Mēs esam nonākuši pie 7.priekšlikuma.
K.Leiškalns. Jā. Komisija nav atbalstījusi deputātu Golubova un
Ribakova iesniegto 7.priekšlikumu par izmaksāto dividenžu aplikšanu ar nodokli. Mēs
jau iepriekšējā līdzīgā priekšlikuma sakarā par šo jautājumu diskutējām un
sapratām, ka nezinām, vai vispār ir laiks to darīt. Bet nu, kad esam nonākuši pie
likumprojekta trešā lasījuma, precīzi zinām, ka nav īstais laiks un ka to nevar
darīt šādā veidā.
Komisija priekšlikumu neatbalstīja, lai gan mēs pieaicināto
ekspertu klātbūtnē izdiskutējām diezgan pamatīgi šo tēmu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Attiecībā
uz šo priekšlikumu es vēlos izteikties „pret”.
Proti, deputātu Golubova un Ribakova iesniegtā 7.priekšlikuma
būtība ir tāda: 8.pantu papildināt, nosakot, ka gada apliekamā ienākuma avoti ir
arī dividendes no uzņēmējdarbības vai kapitālsabiedrības peļņas. Par kapitāla
pieauguma nodokli jau mēs runājām. Ja mēs tomēr no sociālā taisnīguma viedokļa
raugāmies, rodas jautājums – kāpēc apliek darba ņēmējus ar ienākuma nodokli, bet
darba devējus ar peļņas nodokli neapliek? (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Apliek!”) Dividendes, kuras izmaksā fiziskām personām, šobrīd ar nodokli
neapliek. Un varētu šķist, ka tiešām šo dividenžu aplikšanu vajadzētu tagad
ieviest. Galu galā – ieviest kaut kādu lielāku taisnīgumu. Bet, ja padomājam drusku
plašāk, it īpaši par mūsu valsts ekonomisko situāciju, kāda tā ir šobrīd? Mēs
visi ļoti labi zinām, ka mūsu tekošā konta deficīts 2007.gadā bija, tā teikt, ar
apmēram 22 procentiem mīnusā; prognozējams, ka 2008.gadā tas būs uzlabojies (arī
dēļ mūsu joprojām augošā eksporta), bet tomēr būs apmēram 17 vai 18 procenti
mīnusā. Kontekstā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām pasaules
valstīm tas ir uzskatāms par ļoti bīstamu rādītāju. Jo – ko tas nozīmē? Preces
un pakalpojumus mēs iepērkam vairāk, nekā paši spējam saražot. Kā mēs varam ar
finansēm segt šo deficītu? Tā starpība ir sedzama ar ārvalstu tiešajām
investīcijām, ar naudu, kura investīciju veidā ienāk un, paldies Dievam, turpina
ienākt Latvijā. Tātad, manuprāt, ļoti svarīgi ir noturēt investoru uzticību,
noturēt investoru interesi par mūsu valsti. Bez investoru naudas mums būtu ļoti lielas
ekonomiskās problēmas.
Ja tagad kāda firma grib ieguldīt līdzekļus Ziemeļeiropā, tai ir,
teiksim, divas plašas izvēles. Pirmā izvēle ir Skandināvija, otrā izvēle –
Baltijas valstis, to skaitā Latvija. Ko viņi dabū vienās vai otrās valstīs? Runājot
par Skandināvijas valstīm, ņemsim par piemēru Zviedriju. Mēs zinām, ka Zviedrijā
salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti augsti,
lieli nodokļi. Taču uzņēmumi, kuri ieiet šajās valstīs, pretī saņem ļoti labi
sakārtotu infrastruktūru. Tur slimnīcas ir ļoti skaistas un labas, tur autoceļi ir
ļoti labi, tur izglītības sistēma ir ļoti laba, un tā tālāk, un tā tālāk.
Tātad par šiem nodokļiem, kas viņiem un darbaspēkam būs jāmaksā, viņi saņems
pretī ļoti labu pakalpojumu.
Kā ir Baltijas valstīs, konkrēti, Latvijā? Nemānīsim sevi! Mums
nav šādas infrastruktūras. Mūsu autoceļi ir nožēlojamā stāvoklī. Mūsu
slimnīcas, manuprāt, ir katastrofālā stāvoklī, kopumā ņemot. Atsevišķas
nodaļas, atsevišķas palātas ir labā stāvoklī, mūsu speciālisti ir pirmklasīgi,
bet tā kopējā infrastruktūra ir pilnīgi nožēlojama. Tie, kas ir tur apciemojuši
kādu vai paši tur gulējuši, zina ļoti labi, par ko es runāju.
Mūsu izglītības sistēma. Kaut gan mēs gribam lepni domāt, ka tā
joprojām ir viena no labākajām, tur ir, kā mēs zinām, ļoti daudzas problēmas.
Trūkst skolotāju, jo cilvēki, jauni un spējīgi cilvēki, negrib stāties šajā
darbā, un tā tālāk… Un kur nu vēl problēmas ar skolu ēkām, to jumtiem, logiem un
tā tālāk, problēmas ar ēdnīcām!…
Tātad Latvijai nav skaistas, dārgas, labi attīstītas
infrastruktūras, ko piedāvāt ārvalstu investoriem. Taču Latvija var piedāvāt, lai
būtu spējīga konkurēt ar Skandināvijas valstīm, zemus nodokļus, ļoti labvēlīgus
nodokļus tieši investoriem. Un tāpēc es argumentēju: kaut gan pareizi ir apsvērt
iespēju ieviest pie mums vienu vai otru kapitāla pieauguma nodokli, es domāju, ka
šobrīd, ņemot vērā to, cik ļoti mums tās ārvalstu investīcijas ir no svara, mums
nekādā ziņā nevajag to darīt pārsteidzīgi un nekādā tādā veidā, kas varētu
apdraudēt šo kapitālu turpmāko ieplūšanu mūsu tautsaimniecībā.
Un tāpēc, izteikdams cieņu Golubova kungam un Ribakova kungam, es
tomēr aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šeit Kariņa kungs uztraucas par ārzemniekiem.
Nevajag uztraukties! Jau pašreiz ir situācija, ka dividendes ārzemniekiem tiek apliktas
ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāpēc es to zinu? Tāpēc, ka Eiropas Komisija
paziņoja par tā saucamās pārkāpumu procedūras uzsākšanu pret Latviju un Lietuvu
sakarā ar to, ka ārzemnieki par dividendēm maksā nodokli, bet mūsu rezidenti,
Latvijas rezidenti, nemaksā.
Uzsākta pārkāpumu procedūra. Leiškalna kungs, ļoti slikti, ka
jūs to nezināt. Un jūs laikam arī neprognozējat, ka, ja mēs nenovērsīsim šo
situāciju, tad Eiropas Komisija, kad pārkāpums būs konstatēts (un tas jau ir
konstatēts!), uzliks sodu mūsu valstij, kas maksās to no mūsu budžeta. Tā ka
novērsīsim nevienlīdzību – apliksim arī visas fiziskās personas ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli par dividendēm! Šādā gadījumā mūsu valsts no budžeta nevis
maksās kaut kādu soda naudu, bet, kā aprēķināja mūsu speciālisti, saņems apmēram
48 miljonus. Par to naudu varēs sakārtot, Kariņa kungs, arī to infrastruktūru, arī
slimnīcas, arī ceļus.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns. Es domāju, ka Kariņa kungs precīzi pateica tos
komisijas apsvērumus, kuru dēļ netika atbalstīts šis priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Golubova
un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 8.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Mitrofanovs,
komisija nav atbalstījusi.
Vienīgā izmaiņa, ko sevī ietver šis priekšlikums, ir tā, ka
paredz Ministru kabineta noteikumus mantojamā īpašuma vērtības aprēķināšanai.
Finanšu ministrija teica, ka šobrīd ministrija labi tiek galā ar to un īpaši
noteikumi šādai aprēķināšanai nav vajadzīgi.
Tā ka komisija piekrīt ministrijai.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamais Leiškalna kungs! Pirms pārejam pie 9.priekšlikuma, es
informēju visus klātesošos par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu
parakstītu iesniegumu (pirmais parakstītājs ir deputāts Aigars Štokenbergs),
kas skan šādi: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzu
pārbalsot balsojumu par 6.priekšlikumu, kurš notika šodien pulksten 10:30:48. Kā
balsojuši izdrukā parādās deputāti, kuri tajā brīdī neatradās zālē, savukārt
mans balsojums (tātad deputāta Štokenberga balsojums) nav reģistrēts.”
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu tad, ja balsošanas
rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti,
izdarāma pārbalsošana. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts
var runāt „par”, viens – „pret” pārbalsošanas nepieciešamību. Pēc tam mēs
balsosim par to, vai pārbalsošana ir izdarāma, un, ja mēs nobalsosim par to, ka
pārbalsošana ir izdarāma, tad notiks pārbalsošana par 6.priekšlikumu.
Vai kāds vēlas runāt „par” vai „pret”? Neviens tātad negrib
uzstāties. Lūdzu zvanu! Tātad mēs šobrīd balsosim par to, vai tiks izdarīta
pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 41, atturas – 4. Pārbalsošanas pieprasījums tiek noraidīts.
Lūdzu, Leiškalna kungs, turpiniet ar 9.priekšlikumu!
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 9.priekšlikums ir no
deputāta Golubova un deputāta Ribakova un ir par 9.panta redakciju. Tas attiecas uz
fiziskām personām, kas ir individuālu uzņēmumu īpašnieki, un komisija to nav
atbalstījusi. (No zāles dep. A.Golubovs: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 9. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav
atbalstīts.
K.Leiškalns. 10. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums –
tā kontekstā jau ir apspriests, un deputāti piedāvā svītrot no likuma tos ar nodokli
neapliekamos ienākumus, kurus Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts
iedzīvotājs iegūst no valsts un pašvaldību parādzīmēm Eiropas Savienībā.
Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 10. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 11. – deputātu Golubova un
Ribakova priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ļoti skaidrs priekšlikums. Mēs piedāvājam
šajā pantā ielikt normu, ka tālāk ar nodokli neapliek pensijas. Tā nav visai liela
summa, it īpaši tagad, kad sociālā budžeta pārpalikums ir ļoti liels un to zina
visi, ka šo pārpalikumu pašreiz „apēd” mūsu budžets… nezinu tikai – kur.
Kopējais budžets pašreiz ir mīnusos, un šos mīnusus nevar kaut kā likvidēt ar
sociālā budžeta naudu.
Dosim iespēju mūsu pensionāriem saņemt pilnu pensiju! (No zāles
dep. A.Rugāte: „Dosim gan, un ilgstoši!”)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst?
K.Leiškalns. Ārkārtīgi grūti tādam resnam ko iebilst pret
morālām un skaistām lietām… Bet komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu
Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 12.priekšlikumu iesniegusi deputāte Barčas kundze.
Komisija to neatbalsta. Un atkal mēs šeit runājam par tā sauktajām taisnīguma
morālajām kategorijām, kas nonāk pretrunā ar tiesiskajām kategorijām. Mēs pārejas
noteikumos ar komisijas atbalstu iestrādājām šo Barčas kundzes priekšlikumu, kas
padara nodokļu maksātājus vai pakalpojuma sniedzējus nevienlīdzīgus likuma
priekšā.
Tas viss ir labi! Mēs apraudājāmies, izdiskutējām, pieņēmām un
iestrādājām to pārejas noteikumos, lai gan pirmajā reizē Juridiskais birojs ne tikai
vārdiski iebilda pret šā priekšlikuma atbalstīšanu, bet nosūtīja arī rakstisku
vēstuli man kā komisijas priekšsēdētājam – un es nevaru to noklusēt! -, kurā
bija teikts, ka šī norma ir apstrīdama Satversmes tiesā. Un tagad ar balsojumu mēs
uzņemsimies atbildību par šīs (protams, iespējamās) tiesas rezultātu. Mēs šos
nosacījumus iestrādājām gan tikai uz laiku, un šis laiks ir līdz pašvaldību
reformai. Bet tas vēlāk tiks skatīts, runājot par pārejas noteikumiem.
Paldies. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Esmu nākusi tribīnē, lai
pateiktu, ka es atsaucu šoreiz savu 12.priekšlikumu. Un es atsaucu to tāpēc, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā es piedalījos divās sēdēs, bija ļoti
nopietna diskusija. Pēc tam diskutējām arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, komisijas
vārdā tika izstrādāts 32.priekšlikums, kurā praktiski tas viss jau ir noregulēts.
Tomēr es vēlos, kolēģi, jūsu uzmanību pievērst tam, ka mana
priekšlikuma būtība attiecas tikai uz vienu no sociālajiem pakalpojumiem, tas ir, uz
vecu, vientuļu un slimu cilvēku aprūpi, kuri paši nav spējīgi to izdarīt un kuri
dzīvo kādas konkrētas pašvaldības teritorijā. Runājot par šo manis iesniegto
priekšlikumu, kas, protams, nevar pretendēt uz to, ka tas atbilst budžeta
likumdošanai, jo neesmu speciāliste šajos jautājumos, es tomēr gribu sacīt, ka tad,
ja viss paliks tā, kā tas pašreiz ir regulēts likumā, tas apdraudēs ļoti daudzu šo
cilvēku veselību, es teiktu – arī pat dzīvību, jo pašvaldības pašreiz spēkā
esošā likuma ietvaros nav spējīgas nodrošināt jebkuram šim aprūpētājam pilnu
paketi, lai varētu nomaksāt nodokļus.
Un tāpēc, kolēģi, es vēlreiz saku: es atsaucu savu
12.priekšlikumu un aicinu jūs atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izstrādāto 32.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Tā kā priekšlikuma iesniedzēja ir atsaukusi savu priekšlikumu, tas
vairs nav balsojams. Turpināsim ar 13.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 13.priekšlikums saņemts no deputātiem Golubova un
Ribakova. Komisija to ir saņēmusi, izskatījusi, bet nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es pieņemu to, ka taisnība ir komisijas priekšsēdētājam Kārlim
Leiškalnam, ka mums ir mazas invaliditātes pensijas I un II grupas invalīdiem, ka mums
tās ir sasniegušas 165 latus. Līdz ar to mēs piedāvājam vispār neaplikt ar
nodokļiem šīs pensijas I un II grupas invalīdiem. Un ļoti labu vietu mēs atradām
9.pantā. Es nolasīšu nosaukumu, kā tas skan: „Ar nodokļiem neapliekamie ienākumu
veidi”, un tur varētu pielikt klāt arī 31.apakšpunktu – „Smagas invaliditātes I
un II grupas invalīdu pensijas”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam neaplikt ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli invalīdus, kuriem ir piešķirta I vai II grupa. Neaplikt! Ja pašreiz
šeit atnāks Leiškalns un pateiks, ka mēs it kā nepieņemam mūsu priekšlikumu par
8.pantu, tad tas nav nekas, jo tur ir rakstīts, ka apliek ar nodokli pensijas. Taču
šeit mēs izdarām izņēmumu, paredzot, ka tieši tās pensijas, kuras saņem invalīdi
– I un II grupas invalīdi -, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas.
Es gribu paziņot jums, kā to ir saskaitījuši speciālisti, tad šim
nolūkam vajadzēs 30 tūkstošus latu. Un es gribu jums paziņot arī to, ka šajā
gadījumā šī summa ir viena ne īpaši labi atalgota ierēdņa gada ienākumi. Varbūt
kaut kur likvidēsim vienu ierēdņa amatu un atbrīvosim I un II grupas invalīdus no
iedzīvotāju ienākuma nodokļa?
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
K.Leiškalns. Atnāks Leiškalns, bet to nepateiks! Klusēs kā
partizāns Kononovs. Taču mēs analoģisku priekšlikumu jau balsojām un pateicām arī
to, kāpēc komisija to neatbalsta. Es aicinu to neatbalstīt arī šajā gadījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātu
Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 33, atturas – 10. Priekšlikums nav… Es atvainojos! Mums ir
jāpārbalso, jo balsis dalās.
Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Mēs vēlreiz balsosim par 13. –
deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 35, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
14.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un tajā ir runa par
nekustamā īpašuma lietām. Un komisija kā vienmēr ir atbalstījusi Juridisko biroju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 15.priekšlikums paredz visa panta izslēgšanu. Tā
iesniedzēji ir deputāti Golubovs un Ribakovs. Komisija ar pantiem tā nemētājas.
Neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es gribu atgādināt, ka mēs nemētājamies ar pantiem… Mēs
piedāvājam svītrot pantu, kas paredz aplikt ar nodokļiem pensionārus, kuri
strādā… viņu ienākumu avotu, viņu darba algu. Jūs jau zināt, ka pašlaik viņi
maksā nodokļus no pirmā lata. Ja mēs izmetīsim, kā teica Leiškalna kungs, šo
pantu, tad arī pensionāriem būs neapliekamais minimums tāpat kā visiem pārējiem. Un
tas būs godīgi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.
K.Leiškalns. Paldies, Klementjeva kungs! Komisijai šajā sakarā nav
nekā ko piebilst.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu
Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 36, atturas – 6. (No zāles dep. V.Agešins: „Pieņemts!”)
Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)
K.Leiškalns. Paldies.
16. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums, kas papildina
13.pantu, kurā ir runa par atvieglojumu maksātājiem, personām, kurām pensija
piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Manuprāt, tajā, tāpat kā virknē citu priekšlikumu, nav norādīti finansējuma
avoti. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 16. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 39, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 17. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums par
13.panta pirmās daļas 3.punktu. Arī tas ir nodokļu atvieglojumu pants. Komisija
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 17. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 18.priekšlikumu iesnieguši deputāti Golubovs un
Ribakovs, un viņi prasa svītrot panta daļu, kas neapliekamo minimumu piemēro arī no
ārvalstīm saņemtām pensijām… Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 18. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 19.priekšlikums saņemts no deputātiem Vidavska un
Ribakova. Te ir lasāms mūžsenais stāsts par progresīvo ienākuma nodokli. Komisija to
nav atbalstījusi ārkārtīgi daudzu apsvērumu dēļ. Manuprāt, ārkārtīgi daudzu!
Aicinu parlamentu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ivanam
Ribakovam.
I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Gandrīz visās civilizētajās
Eiropas valstīs ir izteikts vidusslānis, un vairākumā no šīm valstīm eksistē
progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turklāt mums pārmet tieši pretējo –
to, ka pie mums ir krasi izteikts augšējais, tas ir, bagāto slānis, un diemžēl ir
izteikts arī apakšējais – nabadzīgo – slānis vai arī ir izteikts vidusslānis.
Mūsu sadalījumā vidusslāņa alga ir no 600 latiem līdz 1500 latiem. Šiem cilvēkiem
iedzīvotāju ienākuma nodokli varētu atstāt esošajā līmenī – 25 procentu
apmērā. Tiem, kuru alga ir virs 1500 latiem, nodokli vajadzētu palielināt līdz 30
procentiem, bet tiem, kuru alga ir no 300 līdz 600 latiem, nodokli vajadzētu samazināt
līdz 20 procentiem. Skatoties pēc šībrīža situācijas, es gribētu akcentēt to
cilvēku ienākumus, kuru alga ir zem 300 latiem, un mēs piedāvājam viņiem piemērot
ienākuma nodokli 10 procentu apmērā, bet tiem, kuru alga ir zemāka par Ministru
kabineta noteikto iztikas minimumu, – tikai līdz 5 procentiem.
Iedomājieties šo neviendabīgo situāciju valstī un atbalstiet mūsu
priekšlikumu! Tas ir ļoti aktuāli mums šobrīd. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Deputātu Vidavska un Ribakova 19.priekšlikums
varētu būt ar nosaukumu „progresīvais nodoklis”. Viņi mums piedāvā mainīt mūsu
nodokļu sistēmu pēc būtības likuma izskatīšanas trešajā lasījumā. Viņu
piedāvājums ir šāds: jo vairāk cilvēks pelna, jo lielāku ienākuma nodokļa
procenta likmi šis cilvēks maksā.
Man kopā ar Pētersones kundzi bija tas gods un pienākums pirms
pāris nedēļām pārstāvēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Briselē
divu dienu seminārā par nodokļu sistēmu, par šīm sistēmām Eiropā. Un tur bija
ļoti interesantas uzstāšanās, ļoti interesantas debates par to, kāda tad būtu
pareizā nodokļu sistēma, kāda būtu optimālā nodokļu sistēma un kurā virzienā
Eiropai vispār vajadzētu virzīties.
Un pats interesantākais bija tas, ka abās dienās šī viena tēma
izskanēja praktiski no visu runātāju puses. Tur bija vairāk par trīsdesmit
runātājiem, un viņi visi runāja par vienkāršu nodokļu sistēmu, par vienkāršotu
sistēmu, kas būtu jau pašmērķis.
Šobrīd mums Eiropā ir divdesmit septiņas sistēmas, un daudzas no
tām ir ļoti sarežģītas, tāpēc vajadzētu tās vienkāršot. Un tad kāds no zāles
uzdeva jautājumu… es tagad vairs precīzi neatceros, bet, liekas, Pasaules Bankas
pārstāvim: „Bet kāda tad nu būtu tā ideālā sistēma, ja jūs to varētu
uzbūvēt?” Un tad šis, ja nemaldos, zinātnieks, kas, spriežot pēc izloksnes, bija
no Lielbritānijas, sāka izklāstīt nodokļu sistēmu, kura vairāk vai mazāk atgādina
Latvijā esošo nodokļu sistēmu. Viņš teica, ka pirmām kārtām uzņēmuma ienākuma
nodokli varētu nolikt uz nulles, bet, ja nevar nolikt uz nulles, tad to vajag noteikt
ļoti zemu, ar plakanu līkni un tā tālāk.
Un vēl otra lieta, kura izskanēja šajā konferencē un par kuru arī
mums vajadzētu domāt. Un tās ir tā saucamās plakanās nodokļu sistēmas – kā
Latvijā, kur iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 25 procenti. Tās daļēji jau ir
fikcija. Mums Latvijā šodien nav tā, ka visi maksā 25 procentus, jo mums ir vēl arī
neapliekamais minimums. Un šī, kolēģi, ir tā joma, pie kuras, manuprāt, mums būtu
vēl jāstrādā, lai paceltu neapliekamo minimumu. Lai tie, kuri strādā, saņemot
minimālo algu, praktiski nemaksātu šo nodokli, bet visi pārējie maksātu 25
procentus, jo 25 procenti kā likme, protams, ir jāsalīdzina ar reālajiem ieņēmumiem.
Tātad, lai šo nodokļu sistēmu mēs izlabotu, mums, manuprāt, nevajag virzīties uz
progresīvo nodokli, bet gan vajag strauji pacelt neapliekamo minimumu budžeta iespēju
ietvaros.
Tā lieta ir tāda: mums ir jāsaprot tas, ka pie mums Latvijā… Mēs
atkal varam sevi mānīt, bet „pelēkā” ekonomika pie mums joprojām pastāv, un, ja
mēs paaugstināsim nodokļa likmes tiem, kuriem ir lielas algas, tad es prognozēju, ka
tādiem cilvēkiem būs tendence atrast veidus, kā neuzrādīt savus faktiskos
ienākumus, bet tos iegūt kādā citā – aplinkus ceļā, jo, nenoliedzami, tiem
cilvēkiem, kuriem ir lieli naudas līdzekļi, ir arī vislielākās iespējas atrast pat
legālus veidus, kā samazināt savu kopējo nodokļu slogu.
Tāpēc es, paužot visu cieņu Vidavska un Ribakova kunga
priekšlikumam un arī viņiem pašiem, to neatbalstu, jo šāda veida progresīvais
ienākuma nodoklis Latvijā, manuprāt, nav pats vēlamākais. Mums vajag koncentrēties
uz neapliekamā minimuma pacelšanu, kas dos mums labu rezultātu tādējādi, ka mēs
pasargāsim darba ņēmējus, kuriem ir zema darba alga un neaizbaidīsim tos veiksmīgos
darba ņēmējus, kuriem ir lielas algas.
Paldies jums! Aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Piedāvājums šajā priekšlikumā ir ļoti
skaidrs. Mūsu finanšu speciālisti to visu saskaitīja un tad sanāca tā: jā,
maznodrošinātie maksās mazāk, bet tie, kam ir ļoti lieli ienākumi, maksās 30
procentus, un tad budžets neko nezaudēs.
Līdz ar to šis priekšlikums dod iespēju mūsu Ministru kabinetam ar
katru gadu vairāk celt ienākumus mūsu iedzīvotājiem, celt pensijas, celt darba algas.
Šādā gadījumā mēs nonāksim pie tā, ka neviena persona nemaksās
5 procentus, bet maksās, teiksim, 20 procentus. Tas būs ļoti liels ienākums mūsu
budžetā, un šādā gadījumā mēs būsim tikai ieguvēji.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Es arī gribētu pievienot savus argumentus, kuru
dēļ mums nevajadzētu šo priekšlikumu atbalstīt.
Kariņa kunga pieminētajā forumā izskanēja arī tā konceptuālā
patiesība, ka reizēm, cīnoties par kāda konkrēta nodokļa progresivitāti, mēs
aizmirstam, ka ir jāvērtē visas kopējās nodokļu sistēmas iezīmes – vai tā ir
progresīvā nodokļu sistēma, kas būtībā no lielākiem ienākumiem saņem lielāku
nodokli.
Šādā izpratnē Latvijas nodokļu sistēma jau ir progresīva. Es
domāju, ka šajā brīdī mums ir konceptuāli jādomā par cita veida izmaiņām
nodokļu sistēmā. Šajā forumā izskanēja fakts, ka pašlaik Eiropā ļoti dārgs ir
darbaspēks, ka darbaspēks kā tāds tiek aplikts ar pārāk lieliem nodokļiem. Un, lai
arī Latvijā tik ļoti nebremzētos ekonomikas izaugsme, mums būtu jādomā par to, kā
nodokļu sistēmu pārstrukturēt, vairāk apliekot tieši nekustamo īpašumu, patēriņa
sfēru un pamazām pazeminot darbaspēka izmaksas tieši nodokļu izpratnē. Tāpēc mēs,
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, esam aicinājuši Finanšu ministriju domāt par
šāda veida izmaiņām, bet nekropļot šobrīd ļoti skaidro un pārskatāmo ienākuma
nodokļa administrēšanas sistēmu.
Aicinu jūs nebalsot par manu kolēģu iesniegto priekšlikumu tādā
redakcijā, kādā tas ir izteikts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs, par to, ka devāt man
vārdu.
Tik tiešām, manuprāt, izstrādājot jauno iedzīvotāju ienākuma
nodokli, tiek ņemts vērā tas princips, ko minēja Kariņa kungs, – palielināt
neapliekamo minimumu un palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošām
personām. Tas arī nodrošinās mūsu likumā progresivitāti. Nevar vis tā, ka
vienkārši budžeta gada vidū pēkšņi parādās pilnīgi jauns nodoklis – bez
metodikas, bez iespējām piemērot! Es nezinu, kāpēc mums vajag skatīt šādus
priekšlikumus. Taču deputāti ir tiesīgi iesniegt.
Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Vidavska un Ribakova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Pirms skatām 20.priekšlikumu, man jūs
jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu:
„Sakarā ar to, ka atsevišķi deputāti, kuri parādās balsojumā, neatradās zālē,
lūdzam pārbalsot likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” 15.priekšlikumu.”
Šo lūgumu ir iesnieguši deputāti Kučinskis, Ārbergs, Lagzdiņš,
Zommere un Pauls.
Saskaņā ar jau minēto Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu šādas
tiesības ir.
Tātad viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”. Pēc
tam balsosim par to, vai izdarāma pārbalsošana.
Ir pieteicies runāt deputāts Golubovs. Acīmredzot runās „pret”.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tieši tā – es runāšu „pret”!
Dobeļa kungs, tas jautājums nekādā veidā nav saistīts ar
okupāciju. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir saistīts ar okupāciju!”) Tas
jautājums ir saistīts tieši ar pensijām un ar tiem pensionāriem, kuri strādā. Ar
tiem pensionāriem, kuri strādā! Ja mēs pārbalsosim, tad es gribētu zināt, kas
neatradās zālē. Es redzēju, ka zālē neatradās deputāti no valdošās koalīcijas,
kura balsoja „pret”. Un tātad, cienījamie kolēģi, pamatotības šim iesniegumam
nav.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt
„par”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā. Man jāatvainojas, jo sirdī es apšaubīju to situāciju, par
kuru iesniegumā runāja Štokenberga kungs. Viņš teica, ka viņš spieda pogu, bet
neparādījās viņa balsojums. Un nu tieši tāda pati situācija ir ar mani: es taču
biju zālē, es taču arī spiedu! (No zāles dep. A.Pabriks: „Bet tad pārbalsojam
abus!”) Tāpēc es aicinu pārbalsot šo priekšlikumu. (No zāles dep.
A.Pabriks: „Bet tad 6. arī pārbalsojam!”) Tas ir arī ārkārtīgi būtisks
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Cienījamie kolēģi, tātad mēs tagad balsosim par to,
vai tiks veikta pārbalsošana par 15.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Tiks!”) Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots
15.priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 44, atturas – nav. Tātad 15.priekšlikums tiks pārbalsots.
Vai deputāts Leiškalns vēlas vēlreiz atgādināt (bet komisijas
vārdā, nevis savā), kāda ir 15.priekšlikuma būtība?
K.Leiškalns. Golubova kungs nupat atgādināja. Tā ka es aicinu
vienkārši pārbalsot 15.priekšlikumu, jo tāda redakcija, par kādu mēs nobalsojām,
tik tiešām radīs problēmas gan pašam likumam, gan budžetam, gan arī cilvēkiem,
kurus mēs sakāmies aizstāvēt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu
Golubova un Ribakova priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 41, atturas – 5. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Pārejam pie 20.priekšlikuma.
K.Leiškalns. 20. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums.
Komisija atbalstīja vienprātīgi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 21. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums.
Komisija atbalstīja vienprātīgi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 22. – ministra Slaktera priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 23. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums.
Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 24. – deputāta Cileviča kunga priekšlikums par pantu
par nodokļa maksātāja tiesībām. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka komisijas priekšsēdētājs mums te
visu laiku atgādina: „Nu ko jūs te traucējat ierēdņiem strādāt! Viss jau tiek
gatavots!” Tas vienkārši nav pārāk korekti, manā skatījumā.
Es gribētu uzsvērt, ka šeit nav runa par sociālās aizsardzības
palielināšanu. Te patiešām, kā Leiškalna kungs pareizi atgādināja, runa ir par
nodokļa maksātāja tiesībām. Un, ja jau jūs sevi dēvējat par labējām partijām,
tad jums būtu jāatbalsta un jāaizstāv nodokļa maksātāja tiesības salīdzinājumā
ar ierēdņa tiesībām. Protams, šobrīd nodokļa maksātājam ir tiesības pieprasīt
pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu. Taču likums nenosaka ne termiņu, ne veidu,
kādā šī atmaksa notiek. Un, ja ir runa par pietiekami nopietnām summām, ņemot
vērā esošo inflāciju, tad varētu būt diezgan neizdevīgi, ja par vairākiem
mēnešiem novilcina tās atmaksas. Tad nodokļa maksātāja intereses var ļoti nopietni
ciest. Un tāpēc es ierosinu tīri tehnisku grozījumu – noteikt, ka vai nu atmaksā
šo pārmaksu un ka šī atmaksāšana veicama 30 dienu laikā, vai arī ieskaita šo
summu nākamā perioda iemaksās. Es šajā priekšlikumā neredzu nekā kaitnieciska. Es
domāju, ka tas ir pilnīgi normāls priekšlikums. Ierēdņiem vienkārši jāstrādā:
30 dienas ir pilnīgi pietiekami ilgs laiks, lai savas kļūdas labotu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
K.Leiškalns. Paldies.
Finanšu ministrs apgalvoja komisijai, ka esošajā sistēmā jau
darbojas tieši šajos termiņos – konstatē pārmaksāšanu un atmaksā… Maksātājs
saņem attiecīgu vēstuli, un viņš to pārmaksāto summu var arī pārlikt uz nākamo
gadu.
Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Borisa Cileviča
priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 25.priekšlikums – izslēgt likumprojekta 4.pantu. Tas
ir par pārejas noteikumiem. Komisija nav atbalstījusi deputāta Cileviča priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Arī 26.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem.
Manuprāt, tas vairs nav balsojams, jo mēs neatbalstījām pašu normu, uz kuru šie
pārejas noteikumi tiek attiecināti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. 27.priekšlikums. Diemžēl komisija nav atbalstījusi
šo Grīnblata kunga priekšlikumu par pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Arī deputāta Leiškalna iesniegto 28.priekšlikumu
neatbalstīja… Atsaukts…
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 29.priekšlikumu – deputāta Leiškalna
priekšlikumu – komisija neatbalstīja… Es atsaucu…
Sēdes vadītājs. Nav balsojams.
K.Leiškalns. 30.priekšlikums. Pati atbildīgā komisija piedāvā
pārejas noteikumu redakciju, kuru atbalstīt aicinu arī augsto sapulci.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un 33.priekšlikums. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā
biroja priekšlikumu, jo likums acīmredzot stāsies spēkā parastajā kārtībā. Nevar
taču vairs stāties spēkā ar šā gada 1.janvāri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 2, atturas – 18.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par amatniecību””.
Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2304 – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
amatniecību””.
Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi un izskatījusi trīs
Juridiskā biroja priekšlikumus.
- – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Un arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par amatniecību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”. Trešais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Skatīsim
dokumentu Nr.2306. Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” ir sagatavots trešajam
lasījumam.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 2. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 7. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 12. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts gan 13., gan 14., gan 15., gan 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 21. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 22. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 25. – deputātes Pētersones priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 26. – deputātes Pētersones priekšlikums. Arī nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Zaķis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 44. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot pēdējais, 49., – tieslietu ministra Gaida
Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā”
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Starptautiskās palīdzības likums”.
Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2307.
Kolēģi! Uz trešo lasījumu komisijā tika iesniegti divpadsmit
priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pēc būtības kopj
latviešu valodu, vārdu „donors” aizstājot ar latvisku šā vārda formulējumu.
Aicinu atbalstīt! Arī komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Komisijā
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
saistīts ar specifiskas terminoloģijas, kas saistīta ar sadarbības palīdzību,
formulēšanu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc ilgām
debatēm komisijā tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 8.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā ar
papildinājumu tiek piedāvāts sakārtot lietas tā, lai Ārlietu ministrijas lēmumu
aģentūras kontekstā vēl var pārsūdzēt arī tiesā. Pēc ilgām debatēm šis
priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Un arī 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Starptautiskās
palīdzības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes
atlaišanu”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Turpināsim bez steigas
izskatīt Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas likumprojektu. Uz otro
lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir
atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Māris Grīnblats.
Diemžēl komisija, lai gan novērtēja, ka tas nav slikts priekšlikums, bija spiesta to
neizskatīt, jo saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” ir jābūt pagaidu
administrācijas vārdiskam sastāvam, tātad vārdam un uzvārdam. Līdz ar to šis
priekšlikums neizturēja kritiku un komisija to neatbalstīja. (No zāles dep.
M.Grīnblats: „Tad es noņemu!”)
Sēdes vadītājs. Deputāts Grīnblats atsauc savu priekšlikumu.
Līdz ar to tas vairs nav balsojams.
M.Kučinskis. 3. ir frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, kas
paredz aizstāt vienu pagaidu administrācijas cilvēku ar „Jaunā laika” ieteikto
cilvēku. Tas komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! „Jaunais
laiks” šo likumprojektu izskata ar ļoti lielu uzmanību, jo kādas pašvaldības,
vēlētāju ieceltas pašvaldības, atcelšana ar Saeimas balsojumu, atceroties to, ka
mūs pašus arī ievēlēja tādi paši vēlētāji, tikai nedaudz citā valsts pārvaldes
līmenī, demokrātiskā sabiedrībā, manuprāt, ir ekstraordinārs gadījums. Tā nav
parasta situācija! Un šādiem precedentiem, manuprāt, vajadzētu notikt ļoti, ļoti
reti. Paldies Dievam, bet Latvijas valstī līdz šim tik tiešām ir bijis tikai viens
šāds precedents. Un tas ir bijis saistīts ar Rendas pagasta padomi. Atcerēsimies, ka
Rendas gadījumā pašvaldība vienkārši vairāk nekā pusgadu nespēja sanākt uz
sēdēm. Līdz ar to nekādā veidā netika nodrošināts tas darbs un to pienākumu
veikšana, kas deputātiem bija uzlikti. Tur bija ļoti loģiska situācija.
Savukārt Ķekavas gadījumā, kā mēs to zinām, nelikumību un
pretrunīgu lēmumu skaits, kas pagājušajos gados ir pieņemti, tiešām ir ļoti, ļoti
ievērojams, tāpēc ministrijas arguments šobrīd izskatās tiešām ļoti, ļoti
pārliecinošs.
Kā pēc Satversmes un pēc elementāras loģikas demokrātiskā
sabiedrībā vajadzētu rīkoties šādā situācijā, kad mēs it kā piekrītam, ka šī
problēma pastāv un ka Ķekavas pašvaldība līdz šim nav strādājusi atbilstoši tam,
kā to uzliek likums un pieprasa vēlētāji? Manuprāt, šī loģika ir ļoti
vienkārša: ja politiskās partijas nav spējušas nodrošināt šādu situāciju, tad
padomes vietā vajadzētu nākt politiski pilnīgi – uzsveru! – neitrāliem cilvēkiem
– menedžeriem, administratoriem, profesionāļiem -, kuri laikā līdz nākamajām
vēlēšanām sakārtu šo procesu, abstrahējoties no politisko partiju interesēm.
Manuprāt, šī ir dzelžaina loģika, kurā nevarētu būt pretrunu. Tomēr pretēji tai
mēs redzam, ka viens no šiem trim administratoriem ir Tautas partijas biedrs, cilvēks,
kurš ir startējis Tautas partijas vēlēšanu sarakstos, ir bijis ar šo partiju ļoti
cieši saistīta persona. Un tas tiešām rada pamatotas bažas par to, ka šajā
pašvaldībā varēs realizēt sabiedrības intereses, ka tur tiks novērsti šie
pārkāpumi un ka tur netiks īstenotas diemžēl vienas partijas intereses. Kolēģi, tas
ir nenovēršami!
Otra lieta. Ja gadījumā mēs esam nonākuši tik tālu, ka tiek
atcelta šī pašvaldība – kolēģi, vēlēta pašvaldība! – tad šim cilvēkam,
administratoram, ir jābūt kristālskaidram. Mēs redzam, ka šim konkrētajam cilvēkam
šobrīd notiek tiesas process par komunālo maksājumu parādu 7 tūkstošu latu
apmērā. Turklāt otrajā instancē viņš jau ir atzīts par vainīgu, kolēģi! Jā,
tiesa vēl nav beigusies, bet tomēr…
Ja mēs runājam par 7 tūkstošiem latu, kas nav samaksāti par
komunālajiem maksājumiem, tad, manuprāt, šī summa ir tik liela, ka vienkāršs
cilvēks diez vai to sakrās tik īsā pārskatāmajā periodā. Un arī tas rada ļoti
nopietnas šaubas un bažas par šā konkrētā cilvēka iespēju un spēju pašvaldībā
objektīvi un korekti darboties.
Tātad mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs: iecelsim politiski
neitrālu cilvēku, lai pār šo Saeimas iecelto administrāciju negultos ne mazākā
šaubu ēna par to, ka tā varētu būt politiski tendēta! Manuprāt, tas ir ļoti
vienkārši!
Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo cilvēkam,
kuru mēs ierosinām, nav bijusi ne mazākā saistība ar kādu no politiskajām
partijām, tajā skaitā ar „Jauno laiku”. Ne vismazākā! Viņš ilgstošu laiku ir
strādājis ļoti augsta vadītāja postenī (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lidojis
mākoņos!”) ļoti nopietnā uzņēmumā, viņam ir ļoti liela pieredze un laba
izglītība. Manuprāt, te nav pat īsta salīdzinājuma starp piedāvāto kandidātu, kas
ir nācis no ministrijas, un to cilvēku, kuru mēs piedāvājam.
Es vienkārši aicinu šo cilvēku atbalstīt. Viņš ir ķekavnieks. (No
zāles dep. J.Lagzdiņš: „Lidotājs!”) Viņš ir ķekavnieks! Tā ka, es domāju,
šeit pat nevajadzētu būt lielām diskusijām un šaubām.
Mēs aicinām atbalstīt un tālāk strādāt tā, lai ķekavniekiem
nerastos šaubas par to, ka mēs vēlam labu viņu pašvaldībai. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst?
M.Kučinskis. Jā. Cienījamais „Jaunais laiks”, jūs
pārspīlējat šīs lietas nozīmīgumu! Es domāju, ka vismaz politiskajā līmenī
noteikti. Tāpēc es komisijas vārdā gribu teikt, ka arī mēs, neapšaubāmi,
izskatījām… Ja jūs piedāvājat kandidātu, tad mēs nešaubāmies, ka viņš ir
kristāltīrs, bet šis lidošanas speciālists arī tomēr ir ticis atstādināts no
iepriekšējā darba… Tādējādi komisija uzskatīja, ka nav pamata kaut ko mainīt,
tāpēc arī neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai lido
tālāk!”)
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 39, atturas – 3. Balsis dalās vienādi. Acīmredzot šis priekšlikums ir
jāpārbalso. (No zāles: „Kalvītis nav zālē!”)
Vēlreiz lūdzu zvanu! Tātad atgādinu, ka mēs balsojam par 3. –
frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 38, atturas – 5. Ja balsis divas reizes dalās 50 pret
50, tādā gadījumā priekšlikums ir noraidīts.
M.Kučinskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 8.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes
grozījumiem”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.2281 – likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes
Satversmes grozījumiem”.
Šis likumprojekts ir atbalstīts gan Izglītības un zinātnes
ministrijā, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 16.aprīļa
sēdē. Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms
ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu
par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku, kad šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.
J.Dukšinskis. Ja deputātiem nav iebildumu, tad atbilstoši Saeimas
kārtības ruļļa 92.pantam lūdzu nobalsot par to arī otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret… (No zāles:
„Nav!” Dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Bišķiņ ir, bet nu, labi!”) Tādā
gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes
Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Latvijas Universitātes Satversmes
grozījumiem”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.2282 –
likumprojekts „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”. Arī šo
likumprojektu Saeimas komisija ir izskatījusi un akceptējusi, un lūdzu atzīt arī to
par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojekta „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu par
steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Dukšinskis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
J.Dukšinskis. Paldies. Un, ja nav iebildumu, lūdzu to atbalstīt arī
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to
šodien skatītu arī otrajā lasījumā? (No zāles: „Nav!”) Deputāti
neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Universitātes
Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
J.Dukšinskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”
(dokuments Nr.2288).
Atbildīgā komisija ir gan saņēmusi, gan arī pati izstrādājusi
priekšlikumus, tāpēc aicinu atbalstīt tās viedokli.
1. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir guvis komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir
guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir
guvis kolēģu nedalītu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 4. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Es nesapratu. Vēlreiz atkārtojiet, lūdzu. Es
atvainojos, kolēģi! Ja jūs gribat runāt, tad aizejiet kaut kur tālāk no Prezidija
galda.
(No zāles dep. Dz.Zaķis: „Mēs konsultējamies!”)
K.Leiškalns. Pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu deputāti
neiebilda. Tātad pārejam pie 7.priekšlikuma. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
vienprātīgi atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu – atbildīgā
komisija ir precizējusi, iestrādājusi 10.priekšlikumā un aicina jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis kāds gudrs
deputāts, kura uzvārdu es šeit nenosaukšu. Atbalstīts!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis deputāts
Leiškalns. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu
atbalstīt komisijas viedokli – atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 30.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu
sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Dokuments Nr.2289. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu veikt teksta
aizstājumu likumprojekta 23.pantā – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – priekšlikums izdarīt papildinājumu pie 27.1
panta. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Vēlreiz papildina šo pantu deputāts Leiškalns. Tas ir
5.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums. Likumprojektu papildināt ar 2.pantu
ierosina Juridiskais birojs. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu
sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Priekšlikumus iesniedziet, lūdzu, līdz šā gada
30.aprīlim pulksten 17.00.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokuments Nr.2290.
Likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā” otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis strādīgais deputāts Leiškalns.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 29.3
pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija
absolūti atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – priekšlikums izdarīt teksta aizstājumu
likumprojekta 1.pantā. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir guvis komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Ir atbalstīts arī 5.priekšlikums. To iesniedzis
Juridiskais birojs, un tas ir par šo pašu pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par 6.priekšlikuma redakciju komisijai radās šaubas,
un tā to iekļāva pašas komisijas izstrādātajā priekšlikumā – 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Paldies.
Un beidzamais ir 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
bez ierunām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, informēju jūs, ka
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu iesniegumu: „Ņemot vērā
to, ka deputāts Aigars Kalvītis neatradās balsošanas zālē, lai gan viņa balsojums
tika reģistrēts, lūdzam pārbalsot 3. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu
-likumprojektā „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”.”
Vēlreiz atgādinu, ka tiesības lūgt pārbalsošanu dod Saeimas
kārtības ruļļa 142.pants. Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 54.pants noteic, ka
jautājumā par pārbalsošanas nepieciešamību ir tiesības vienam deputātam runāt
„par”, vienam – „pret”. Tā kā neviens nav pieteicies runāt, mēs tūlīt
balsosim. Vispirms balsosim par nepieciešamību pārbalsot šo balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par nepieciešamību pārbalsot 3. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu – likumprojektā „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta
padomes atlaišanu”! (No zāles dep. A.Pabriks: „Jūs gribējāt godīgi: tagad
jābalso „par”!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 43, atturas – 3. Pārbalsošanas pieprasījums noraidīts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Likumprojekts „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu
„Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (dokuments Nr.2291). Komisija
ir saņēmusi septiņus priekšlikumus un tos visus ir atbalstījusi.
1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
1.pantu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par likumprojekta 2.pantu. Jaunu panta
redakciju iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3.priekšlikums – aizstājums šajā pašā pantā. Tas
ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
2.pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu
pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – priekšlikums par likuma 77.pantu – komisijas
atbalstu ir ieguvis. Iesniedzis deputāts Leiškalns.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums papildināt
likumprojektu ar jaunu pantu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu
pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju
fondiem”” atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Dokuments Nr.2292.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Tie visi ir
no Juridiskā biroja.
1.priekšlikums ir par likumprojekta 1.pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir arī 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Likumprojekta 1.pantā aizstājumu ir piedāvājis
Juridiskais birojs. Komisija vienprātīgi to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Ieteikumu par likumprojekta 1.pantu (likuma 25.pantu) ir
iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Vēl Juridiskais birojs ir piedāvājis papildināt
likumprojektu ar jaunu 2.pantu. Arī tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšana – līdz 30.aprīlim.
Ā, es aicinu atbalstīt komisiju par likumprojekta otro lasījumu…
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Tāpat – 30.aprīlis, bet šogad.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Gatavojot likumprojektu
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajam lasījumam, komisija ir
saņēmusi septiņus priekšlikumus un visus atbalstījusi.
Tātad pārejam pie 1.priekšlikuma, kas saņemts no Juridiskā biroja.
Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par ievaddaļu. Aizstājumu likumprojekta 1.pantā ir
piedāvājis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5.lappusē ir 3. – Juridiskā biroja priekšlikums par
likumprojekta 5.pantu. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Likumprojekta 5.pantā aizstājumu piedāvājis
Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums par šo pašu pantu saņemts no
Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts no atbildīgās komisijas puses.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Papildināt 119.pantu ir piedāvājis Leiškalns.
Komisija pēc grūtām pārdomām arī to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis
atbildīgās komisijas vienprātīgu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, jo
citu priekšlikumu vairs nav.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Šā gada 30.aprīlis. Komisija uzmanīgi gaidīs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Un vēl otrs likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus
likumā”, bet jau ar citu reģistrācijas numuru – 638/Lp9. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti nopietns
likumprojekts, kas bieži vien komisijai lika strādāt līdz vēlai naktij, jo šim
Finanšu instrumentu tirgus likumam komisija pati ir izstrādājusi un saņēmusi arī no
Juridiskā biroja visus 105 priekšlikumus.
Tātad 1.priekšlikums, kurā runāts par 1.pantu, ir atbildīgās
komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums par
izslēgumu pantā. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3.priekšlikumā komisija par likumprojekta 2.pantu ir
atbalstījusi Juridisko biroju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi arī finanšu ministra Slaktera
4.priekšlikumu par likuma 54.1 pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par
56.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 6. ir atbildīgās komisijas rūpīgi izstrādāts
priekšlikums par 56.panta otro daļu. Aicinu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko mēs vienmēr
atbalstām. Un arī šoreiz tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 56.2 pantam atbildīgā komisija ir
piedāvājusi savu redakciju, un es aicinu arī deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par
ievaddaļu. Aicinu atbalstīt 56.2 panta trešās daļas ievaddaļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu arī
deputātus atbalstīt šo rūpīgi izstrādāto tekstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
6.pantu. Ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu
pantu. Arī tas no komisijas puses tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
7.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 14.priekšlikumā Juridiskais birojs ir atbalstīts
daļēji, bet atbildīgā komisija 15.priekšlikumā ir piedāvājusi savu panta
redakciju. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat Juridiskais birojs daļēji ir atbalstīts
16.priekšlikumā par 7.likumprojekta pantu, un komisija, ieliekot to savā –
atbildīgās komisijas – priekšlikumā, tomēr aicina deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat ir ar 18.priekšlikumu. Juridiskais birojs ir
domājis pareizi, bet komisija šo domu ir padarījusi filigrānu. Aicinu atbalstīt
19.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
7.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
21.priekšlikums gaida deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma
59.pantu. Es aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par 59.pantu ir arī 23. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 24.priekšlikums ir par šo pašu pantu. To
rūpīgā darbā atkal ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu
atbalstīt. Mēs visu laiku skatām 59.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par šo
pašu pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas
gaida jūsu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 28.priekšlikums ir par likumprojekta 7.pantu.
Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu likuma
59.panta trešās daļas redakciju un domā, ka deputāti to atbalstīs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 30. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu
pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma
59.pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts,
bet iekļauts 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Mēs
skatām jau likuma 60.pantu. Aicinu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
9.pantu. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat komisija aicina jūs atbalstīt 36. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu par likumprojekta 9.panta otrās daļas
2.apakšpunktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
9.pantu. Tas ir guvis nedalītu atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Likumprojekta 9.pantu turpina uzlabot Juridiskais birojs.
Atbildīgā komisija to turpina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 39.priekšlikumā Juridiskais birojs ir piedāvājis
aizstājumu likumprojekta 9.pantā. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 40.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
tam piekrīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir
guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 42. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša
likumprojekta 9.pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un tālāk pati atbildīgā komisija ir ierosinājusi
savu priekšlikumu, kuru aicina atbalstīt arī pārējos deputātus.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
9.pantu. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis
atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt arī 46. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 47.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā redakciju,
kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, bet tomēr ir iestrādājusi savā
priekšlikumā, kura numurs ir 48.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija līdzīgi rīkojās ar 49. –
Juridiskā biroja priekšlikumu. Sākumā atbalstīja, pēc tam iekļāva 50. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt
aizstājumu likumprojekta 9.pantā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 52. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo
pašu pantu – ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Pati atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.6
daļu citā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – 53. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 54.priekšlikums, kas ir par likumprojekta 12.pantu
un ir no atbildīgās komisijas, gaida deputātu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 55.priekšlikums – aizstājums 13.likumprojekta pantā.
Minētais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Šobrīd mums ir jāpārtrauc
likumprojekta apspriešana, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Un tātad mēs esam
tikuši līdz 55.priekšlikumam.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Sēdes vadītājs. Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti,
informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Zaķa, Latkovska,
Kampara, Āboltiņas un Mūrnieces – jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par
ministriju nepamatotiem tēriņiem”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam
Ivaram Godmanim.
Ir saņemts arī piecu deputātu – Circenes, Kariņa, Reira,
Mūrnieces un Kampara – jautājums veselības ministram Eglītim „Par feldšeru
darba nodrošināšanu”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Ivaram
Eglītim.
Vārdu paziņojumam lūdz deputāts Andris Bērziņš (ZZS
frakcija).
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas deputātus lūdzu sanākt uz
komisijas sēdi pulksten 12.40.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi!
Aicinu uz sēdi tūlīt Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Karinai
Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Es savas ļoti cienījamās kolēģes aicinu uz pulksten 13.00 plānoto
mūsu sanāksmi Frakciju mājas tā saucamajā Kamīnzālē.
Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums Saeimas Prezidija
vārdā. Šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz trim jautājumiem.
Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka uz visiem jautājumiem ir saņemtas
rakstiskas atbildes. Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka divas saņemtās
rakstiskās atbildes – atbilde uz jautājumu „Par SIA „Lattelecom” kapitāldaļu
atsavināšanu” un atbilde uz jautājumu „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas
projektu” – viņus apmierina. Un līdz ar to atbildes uz šiem jautājumiem šodien
jautājumu un atbilžu sēdē netiks skatītas.
Savukārt atbilde uz jautājumu „Par VSIA „Rīgas Austrumu
klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju” jautājuma iesniedzējus
neapmierina, un tāpēc viņi vēlas redzēt ministru, un jautājums tiks skatīts šodien
pulksten 17.00.
Tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam
reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Dukšinskis,
Pēteris Hanka, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe,
Andis Kāposts, Oskars Spurdziņš un Baiba Rivža.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim sēdi.
K.Leiškalns. Tā, dāmas un kungi! Mēs beidzām ar 55. – Juridiskā
biroja priekšlikumu, ko komisija un deputāti atbalstīja.
Pārejam pie 56.priekšlikuma, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.
Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir par likumprojekta 13.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 57.priekšlikums… (No zāles dep. S.Āboltiņa:
„Mēs prasām balsojumu!” No zāles: „Jā, jā!”)
Sēdes vadītājs. Par kuru? Par 56.priekšlikumu? Deputāti prasa
balsojumu par 56.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – Juridiskā biroja
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem.
57.priekšlikumu, kas ir par šo pašu pantu, iesniedzis Juridiskais
birojs. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu –
ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ierosina savu redakciju panta
ceturtajā daļā. Tas ir 59.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī panta piekto daļu atbildīgā komisija ir
pārrakstījusi pēc sava prāta un aicina jūs atbalstīt. Tas ir 60.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 61.priekšlikums ir par likumprojekta 13.pantu. Tas
ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par šo pantu ir arī 62. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī Juridiskā biroja iesniegtais 63.priekšlikums ir
par šo pašu pantu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 64. – Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu
– ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir
atbalstīts. Tomēr komisija to nolēma iestrādāt savā 66.priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 67. – Juridiskā biroja
priekšlikums par 13.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 68.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Tas ir
Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī deputāta Leiškalna iesniegto
69.priekšlikumu, kas ir par likumprojekta 14.pantu. Aicinu atbalstīt. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Godīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
15.pantu – ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 71.priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aizstājums likumprojekta 15.pantā – 72.priekšlikums,
kas ir no Juridiskā biroja, – ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 50.lappusē.
73. – Juridiskā biroja priekšlikums, aizstājums likumprojekta
18.pantā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Likumprojekta 18.panta redakciju uzlabot ierosina
Juridiskais birojs. Tas ir 74.priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par likumprojekta 19.pantu ir 75. – atbildīgās
komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 76.priekšlikums, kas ir par likuma 86.pantu, ir no
deputāta Leiškalna. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 77.priekšlikums. Strādīgais deputāts prasa mainīt
četrpadsmito daļu šajā pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 78.priekšlikums ir aizstājums likumprojekta 21.pantā.
Ierosina Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 79.priekšlikums ir par likumprojekta 21.pantu.
Juridiskais birojs ierosina mainīt redakciju. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir arī 80. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 81.priekšlikums ir par likumprojekta 22.pantu.
Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 82.priekšlikums. 101.pantu uzlabot nolēmis deputāts
Leiškalns. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 83.priekšlikums. Ar 1.1 daļu papildināt šo
pantu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 84.priekšlikums. Izmaiņas 102.pantā ierosina deputāts
Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 85.priekšlikums. Papildināt 102.pantu ar 2.1 daļu
ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 86.priekšlikums arī ir no deputāta Leiškalna. Arī
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 87.priekšlikums. Izdarīt 121.pantā aizstājumu
ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 88.priekšlikums ir par 124.2 pantu. Redakciju
piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 89.priekšlikums. Šo pašu pantu papildināt ar 1.1
daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 90.priekšlikums. Papildinājumu panta ceturtajā daļā
ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 91.priekšlikums. Papildināt pantu ar piekto un sesto
daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 92.priekšlikumu – deputāta Leiškalna priekšlikumu
par 127.pantu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 93.priekšlikums ir par 127.2 pantu.
Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Tālāk, 69.lappusē, ir 94.priekšlikums, kas ir par 128.3
pantu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 95.priekšlikums ir deputāta Leiškalna ierosinātie
129.panta labojumi, ko komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 96.priekšlikums ir par 129.1 pantu. Tas ir no
deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 97.priekšlikums. Papildināt 133.2 pantu
ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 98. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 140.panta
redakciju. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 99. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 100.priekšlikums. Mainīt 140.1 pantu
ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 101.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns,
papildina 143.pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 102. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja
103.priekšlikumu. Tātad atbildīgā komisija to atbalsta un attiecīgi maina turpmāko
pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 104. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un visbeidzot 105. – Juridiskā biroja priekšlikums
par likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Tas ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Blumberg, nāciet balsot! Kas tas ir!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Jā, paldies deputātiem! Sevišķi liels paldies
Juridiskajam birojam. Es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 30.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.2302 – likumprojekts
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir
saņēmusi desmit priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 8. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Un 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Šā gada 23.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, izskatāmais dokuments Nr.2303 ir saistīts ar
iepriekšējo likumprojektu. Un tas ir likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības likumā”.
Otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus
priekšlikumus.
1. – Juridiskā birojs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iekļauts 6. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Šā gada 23.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”. Otrais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2305 – likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”.
Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un
izskatījusi deviņus priekšlikumus.
1.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Arī 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis
atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Un arī 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Jūras kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās
sadaļas „Lēmuma projekta izskatīšana”. Lēmuma projekts „Latvijas Republikas
9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”.
Kas runās iesniedzēju vārdā? Deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien
Tibetas atbalsta grupas vārdā es izsaku cerību, ka pēc 17 gadiem mēs otrreiz ar
ievērojamu balsu vairākumu atbalstīsim tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības. Un
proti. Es atgādināšu, ka 1991.gadā, bet tomēr jau pēc Neatkarības deklarācijas
pieņemšanas 1990.gada 4.maijā, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs
nosūtīja Dalailamai trimdā…. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Dalailamam!”)
Jā, Dalailamam! Es atvainojos! Paldies par gramatisku aizrādījumu… Augstākās
padomes vārdā nosūtīja apsveikumu un paziņojumu, ka mēs atbalstām tibetiešu tautas
brīvības centienus.
Mūsu izcilajai domātājai Zentai Mauriņai pieder tāds teiciens:
„Brīvība visām tautām ir viena, tāpat kā Dievs ir viens. Vai nu tā ir ikvienai
tautai, vai tās nav nevienai tautai.” Es esmu nācis ar šādu Zentas Mauriņas
brīvības izpratni šodien šeit, Saeimas tribīnē, un saistībā ar Tibetas tieksmēm
pēc brīvības es iztirzāšu arī mūsu ārpolitiku tādā pašā izpratnē, kāda tā
ir Zentai Mauriņai.
Proti, šodien pasaulē ir simt deviņdesmit divas Apvienoto Nāciju
Organizācijas valstis, bet etnologi, savā starpā nedaudz strīdoties, norāda, ka ir
apmēram no trim līdz pieciem tūkstošiem etnisku vai reliģiozu vienību, kuras mēs
varam uzskatīt par nācijām. Tātad lielākā daļa pasaules tautu vēl joprojām dzīvo
apspiestībā. Un, izejot no Zentas Mauriņas principa, mēs, kam pašiem ir 2500 gadu
vēsture, sākot no baltu ierašanās šajā zemē, un kas tikai nepilnus četrdesmit
gadus bijuši brīvi, mēs atbalstīsim, es domāju, vēlreiz šodien šo visu tautu
tieksmes pēc brīvības, ne tikai tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības.
Kas tad varētu būt brīvība katrai nācijai? Es uzskatu, ka katrai
tautai, kas dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, tas ir, teritorijā, kur tā ir
dzimusi, radusies, attīstījusies un izveidojusies, ir tiesības uz savu neatkarīgu
valsti. Protams, mūsu ārpolitika līdz tādai brīvības uztverei… līdz tādai
brīvības uztverei vēl nav nonākusi, tāpēc, iespējams, mūsu kolēģi vai šeit,
zālē, sēdošie to sauks par nepiepildāmu ideālismu, turpretī es uzskatu, ka to vajag
saukt par pragmatisko ideālismu, un tas ir sasniedzams mērķis, jo visa pasaules
starptautisko attiecību un starptautisko tiesību vēsture ir pierādījusi, ka pasaules
sabiedriskā doma arvien vairāk attīstās šajā virzienā, un tāpēc ir iespējams, ka
tad, kad mēs neviens vairs te nebūsim… tad būs nevis simt deviņdesmit divas, bet
divsimt deviņdesmit divas brīvu tautu valstis Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Arī pati Apvienoto Nāciju Organizācija jau sen, pagājušajā
gadsimtenī, ir atzinusi katras tautas pašnoteikšanās tiesības, un arī mūsu
ievērojamais jurists, kuru tagad atzīst pat Eiropas mērogā, Egils Levits, ir teicis,
ka šīs pašnoteikšanās tiesības, kuras kā normu tautu attiecībās ir atzinusi arī
Apvienoto Nāciju Organizācija un par kurām joprojām notiek strīds, jo ir dažādi
virzieni izpratnē par to, kas ir pašnoteikšanās… ka šīs pašnoteikšanās
tiesības noteikti ietver sevī katras tautas tieksmes atbrīvoties no pakļāvības un
atbrīvoties no imperiālisma. Un to vēlas, kā šobrīd mēs to skaidri zinām, arī
tibetiešu tauta. Tas, ciktāl var atbrīvoties un kādai ir jābūt šai brīvības
formai, ir jānosaka tikai tibetiešu tautai, nevis ķīniešiem.
Nākamais. Starptautiskās tiesības tikai tad iegūs tādu pašu lomu
un precizitāti, kādu ir ieguvušas eksaktās zinātnes, kad pārējiem cilvēkiem
sāpēs tas, ko izjūt kāda tauta, kura ir pakļauta, apspiesta un kuras brīvības
tieksmes nežēlīgi apspiež. Tad, kad šīs citu sāpes izjutīs vairākums pasaules
tautu. Un, lūk, arī mums ir jāizjūt šodien šīs sāpes, ko izjūt tibetiešu tauta,
un savās sāpēs mums ir jābūt vienotiem, atbalstot šo tautu.
Es atgādināšu jums kādu faktu. Kad Mihails Gorbačovs drusku
palaida vaļā valdības grožus bijušajā PSRS, tad viņš sasauca PSRS Tautas deputātu
kongresu un no tālās Amūras krastiem, no Klusā okeāna krastiem, uz to ieradās arī
trīs tūkstoš cilvēku lielās nivhu tautas pārstāvji, kuri neko citu nelūdza šajā
kongresā kā tikai to, lai kādā noteiktā teritorijā lielā platībā mednieku un
dabas velšu vācējai nivhu tautai atļauj vienkopus viena rajona teritorijā apmesties
uz dzīvi gar upēm. Un tajā brīdī, kad viņi šo lūgumu izteica, krievu deputāti
kongresa zālē, kā to raksta ārzemju prese, trokšņoja, ņirgājās, smējās, izgāja
ārā no zāles, kongresa zāle palika pustukša, bet šī nivhu sieviete turpat tribīnē
sāka raudāt.
Lūk! Mums kā tautai ir jāsaprot, mums ir jāsajūt arī nivhu 3000
cilvēku lielā tauta, citu apspiesto tautu cilvēku sāpes. Un, ja mēs to sapratīsim,
tad mēs vienmēr arī sapratīsim – vēlreiz uzsveru! – tibetiešu sāpes.
Iesim tālāk! Mēs nevaram apstāties savās prasībās, to izvirza
arī Zenta Mauriņa, kura raksta, ka brīvība ir kā Dievs – tikai viena, un arī
tibetiešiem tā ir viena, un, ja šis princips nevaldīs visā pasaulē, tad gan
tibetieši, gan latvieši drīz atkal var zaudēt savu brīvību, un tad nekāds NATO mūs
neglābs, jo brīvība ir… (Starpsaucieni no zāles. No zāles dep. A.Golubovs:
„Mēs jau pazaudējām! Esam jau Eiropas Savienībā!”)… brīvība ir garīga
uztvere, un tikai pēc tam tā pasaulē ir ekonomiski militāra uztvere.
Proti, pievērsīsimies arī tām tautām, kuras arī vēl joprojām
izjūt šīs sāpes, kuras tāpat kā mēs tūkstošiem gadu ir dzīvojušas savā
etnoģenētiskajā teritorijā un kuras nav brīvas.
Armēnija. 39 000 kvadrātkilometru – divās trešdaļās no
Latvijas teritorijas – ir iespiesta tauta, kas agrāk apdzīvoja šo pašu
etnoģenētisko teritoriju daudz lielākā platībā. Un viena tās daļa, kuras dēļ
pašreiz pasaulē norit karstas diskusijas un norit vēl arī karš, tātad tiek izlietas
asinis, ir Kalnu Karabaha.
Kāda ir vēsturiskā patiesība, ja runājam par šo novadu, par šo
Kalnu Karabahu, par strīdu starp armēņiem un azerbaidžāņiem? Proti, absolūti visi
vai gandrīz visi vēsturnieki, to skaitā arī daži azerbaidžāņu vēsturnieki,
atzīst, ka Kalnu Karabahā armēņi ir dzīvojuši tūkstošiem gadu, ka tā ir sena,
veca armēņu tautas apdzīvota teritorija. Mums ir arī liecības šajā jautājumā.
1920.gadā, pēc tam, kad cariskā Krievija bija sabrukusi (No zāles dep. N.Kabanovs:
„Par tematu!”)… Staļins, kurš toreiz bija tautību lietu tautas komisārs, no
Kremļa sūtīja vēstuli Armēnijas komunistiem un teica… Robežas Kaukāzā toreiz
vēl nebija nospraustas, nebija vēl arī pašreizējās padomju republikas, un šajā
vēstījumā Staļins teica: „Kalnu Karabaha ir sena armēņu zeme. Tā ir jūsu
zeme.” (No zāles dep. N.Kabanovs: „Par tematu!”) Azerbaidžānas topošās
Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja, kad vilka šīs robežas, uz Erevānu
nosūtīja līdzīgu vēstuli, kurā to atzina un lietoja vārdu „brāļi” un
„biedri”: „Kalnu Karabaha ir jūsu zeme, un mēs no tās atsakāmies.” Bet
Turcija, kas bija pasaulē pirmā valsts, kura bija labvēlīga Padomju Savienībai…
Sēdes vadītājs. Mēs par Tibetu runājam.
V.Lācis. …labvēlīga tajā ziņā, ka Turcijas prezidents Kemals
Ataturks bija naidīgs pret Rietumu pasauli… (No zāles dep. A.Golubovs: „Lai vēl
parunā par Osetiju un Abhāziju!”) Es lūdzu priekšsēdētāju tos kliedzējus
apturēt un drusku nokaunināt…
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, bet es savukārt jūs aicinu tomēr
atgriezties lēnām pie jautājuma par Tibetu.
V.Lācis. Būs tūlīt par Tibetu. Viss ir saistīts ar Tibetu.
Brīvība ir kā Dievs – vai nu tā ir visām tautām, vai nav nevienai. Tā ir viena.
Ar to es sāku šīsdienas tēzes. Es pie tā jautājuma atgriezīšos un jau esmu
atgriezies.
Un 1921.gadā Turcija, gribēdama izglābt Padomju Savienību no
izolētības, kļuva par pasaulē pirmo valsti, kas atzina padomju Krievijas
pastāvēšanu. Un Staļins tūlīt aizmirsa to vēstījumu, ko viņš bija devis armēņu
tautai, un Kalnu Karabahu iekļāva Azerbaidžānas teritorijā. Un sākās pakāpeniska
Kalnu Karabahas, respektīvi, Armēnijas zemes, kolonizācija un okupācija.
Un tas pats notiek, priekšsēdētāja kungs, šodien Tibetā. Kā jūs
jau zināt un kā es jau teicu Sarkanajā zālē, tiekoties ar sarkanās Ķīnas
vēstnieku, jau ir sākusies Tibetas liela mēroga kolonizācija un notikusi ir
okupācija. Kā tad es novirzos no tēmas?! Mums jāaizstāv arī citas tautas, ja mēs
(es vēlreiz uzsveru – mēs!) un tibetieši gribam būt brīvi. Mums jāveido šī
pasaules sabiedriskā doma, tas ir mūsu pienākums.
Ja kāds pret šo domu vēršas – un te arī vēršas, un arī manas
pagājušās runas laikā vērsās -, nu ko es varu teikt? Viens romiešu prātnieks jau
Senajā Romā ir teicis, ka pietiek dažiem cilvēkiem nodzīvot vienu dienu kā vergiem,
lai viņi paliktu garīgi vergi visu mūžu. Viņiem jau nevar palīdzēt. Neviens!
Ejam vēl tālāk. Afganistāna. Pieskarsimies arī šai tēmai. Tas
pats! Puštuni, Afganistānas lielākā tauta, sastāda 42 procentus no Afganistānas
iedzīvotājiem. Nākamā lielākā tauta, tadžiki, – 27 procentus. Tadžiku
nacionālais varonis Masuds ir kritis cīņā pret Taleban. Viņš ir īsts nacionālais
varonis tadžikiem. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Beidz murgot!”) Tadžiki ir
uzcēluši viņam templi, bet puštuniem viņš ir ienaidnieks numur viens, pēc ārzemju
preses ziņām. Tātad arī tur, Afganistānā, ir tautas tieksmes pēc patstāvības. Un
tur vēl ir arī hazāri. Nerunāsim par sīkām etniskām grupām, kuras vēl nesaprot
savu identitāti, bet tur ir tautas – turkmēņi, uzbeki, hazāri -, kas arī grib
savu valsti. Sapņo par savu valsti. Vismaz sapņo par autonomiju.
Un, būdams ievēlēts NATO Parlamentārajā Asamblejā, es sajutu šo
tautu sāpes. Šo mazo tautu sāpes. Un es tiešām kāpu tribīnē gan Madeirā, gan arī
Reikjavīkā, un, būdams amerikāņu draugs, nevis ienaidnieks, kā mani šeit
mēģināja iztēlot, es vērsos pie NATO Parlamentārās Asamblejas un teicu, ka ar
militāru spēku nevar apspiest ideoloģiskas tautu brīvības tieksmes, tieksmes pēc
patstāvības. Un ieteicu domāt par reģionālo patstāvību vai autonomiju, lai izbeigtu
šo asinsizliešanu, kāda turpinās arvien lielākā mērā. (No zāles dep.
A.Golubovs: „Mēs tad arī okupējām Afganistānu. Tur ir mūsu karaspēks.”)
Protams, es paliku nesaprasts. Bet gribu Saeimas deputātiem uzsvērt,
ka es savu runu sāku pavisam citādāk. Es teicu: „Es esmu stingrs NATO atbalstītājs.
Un ņemiet vērā, ka tas ir mans individuālais redzesviedoklis. Es nepārstāvu mūsu
delegācijas redzesviedokli.” Proti, sāku ar to. Tad mēs vēl nebijām NATO. Netālu
no Latvijas robežas – Pleskavā – dislocētās Gaisa desanta karaspēka divīzijas
komandieris, krievu tautības ģenerālis, teica, ka, ja viņš vēlas, viņš dažu
stundu laikā varot būt Rīgā. Un, protams, viņam bija taisnība. Bet tagad, kad mūs
uzņēma NATO, šis ģenerālis ir apklusis un vairs nelielās, ka viņš dažu stundu
laikā varot tikt Rīgā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece
Sēdes vadītāja. Lāča kungs, es vēlos jums atgādināt, ka jūs
runājat visu iesniedzēju vārdā. Lūdzu, atgriezieties pie lēmuma projekta!
V.Lācis. Būs tūlīt par tēmu. Tas ir saistīts taisni ar tēmu!
Un tālāk es teicu: „Prezidents Bušs pateica, ka Jalta vairs
neatkārtosies, Viļņā atbraucis, viņš pateica – jūs nekad nebūsiet vieni, un jūs
nekad nebūsiet okupēti.” Un es esmu amerikāņu draugs. Taču šī draudzība
neizpaužas tā, ka man būtu jums jāliekuļo. Ievērojiet tautas sāpes un ciešanas, un
ilgas pēc neatkarības! Mums tas jāievēro. Un jāatbalsta Tibeta visiem spēkiem!
Šodien un vienmēr! Un kas tad ir tie, kas pārmet man? Viņiem ir cita pasaules uztvere.
Viņi jau nav ļauni cilvēki. Skalbe jau 1917.gada sākumā, kad notika Krievijas lielā
bezasiņu revolūcija, rakstīja par latviešiem, kas neiedrošinājās vārdus
„Latvijas neatkarība” ņemt mutē. Skalbe to saprata. Teica: „Mums joprojām ir
lielākais vairākums cilvēku, kuri domā, ka tie kungi mums var dot un tie kungi mums
var nedot. Un tie kungi mums var atļaut, un tie kungi mums var neatļaut.” Diemžēl es
redzu to pašu arī šodienas Latvijā, kas domā, ka amerikāņu, britu vai citi kungi
mums var kaut ko dot un atļaut vai nedot un neatļaut. Bet mēs paši varam atļauties
būt brīvi, būt garīgi brīvi. Un tā jau ir Tibetas prasība. Ko tad viņi vēlas?
Mēs jau nevaram noteikt, ko Dalailama vēlēsies. Kā zināms, Dalailama, kā jau
garīgais Tibetas līderis, šodien saka, ka viņš, iespējams, varētu samierināties ar
Tibetas autonomiju. Jā, tā ir viņu darīšana! Tā nav mūsu darīšana. Mums
jāatbalsta viņu tieksmes, garīgās tieksmes, noteikt savu nākotni, un es vēlreiz
aicinu šodien ar lielu balsu vairākumu to darīt.
Redziet, uz ko tad balstās visas tās lietas. Mēs zinām, ka tās
bezgala daudzās tautas ir apspiestas. Viņas balstās uz nepārprotamiem faktiem, ko
pierāda vēsture. Kā es saku, tās tautas tur ir dzīvojušas, dzīvo, attīstās un
dzīvos vēl arī tālāk. Un kādas mums ir tiesības kādam kaut ko liegt vai pateikt,
ka mēs esam alianse vai ka ir tādi un tādi ekonomiskie un citi līgumi un „jums nav
tiesību uz patstāvību”? Ar to mēs aprokam paši savas tieksmes pēc patstāvības un
neatkarības.
Lielais latviešu zinātnieks Jānis Endzelīns ir teicis par faktu (un
tas atzinums ir vissvarīgākais): ja vēsturiski fakti vai valodniecības fakti, vai
jebkurš cits fakts zinātnē (viens, nemaz nevajag būt daudziem!) pierāda kaut ko, tad
šis viens fakts ir svarīgāks par daudziem bezfaktu apgalvojumiem. Tie, kas negrib dot
tautām brīvību, parasti oponē ar bezfaktu apgalvojumiem. Bet mums ārpolitikā
vajadzētu operēt ar faktu apgalvojumiem, un tad mēs nonāksim uz īstā – Zentas
Mauriņas ieteiktā ceļa.
Runājot par demokrātiju, jāteic, ka tā tomēr ir laba mācība. Un
tā nav atraušanās no tēmas… NATO Parlamentārajā Asamblejā ir grieķu komunists,
kas runā nepārtraukti, bieži – piecas, desmit reizes sesijā – un uzstājas pret
gandrīz visiem NATO priekšlikumiem. Var redzēt, ka viņš nicina NATO, viņš to
negrib, tāpat kā krievu komunismu, bet neviens no pārējiem deputātiem neiejaucas un
netraucē viņam runāt, un starpbrīdī viņi visi draudzīgi apspriežas.
Ir tur arī holandietis – kreisais sociālists Koks. (Ainars
Latkovskis kādā sarunā ar mani runāja par šo Koku.) Koks ir tāds pats kā tas
grieķu komunists. Viņš principā ir pret NATO. Un viņš nekautrējas runāt. Bet
neviens no pārējiem deputātiem šo holandiešu deputātu nenievā un nemēģina dabūt
nost no tribīnes un teikt: ko tu runā!
Vēl labāks piemērs. Reikjavīkā sastrīdējās divi amerikāņu
senatori: viens – Buša piekritējs, kas uzskata, ka, tā teikt, ir jāliek līdzekļi
Irākā un Afganistānā, acīmredzot republikānis, un otrs – demokrātu piekritējs
(ir 36 Amerikas kongresmeņi šajā Asamblejā). Viņi, viens pēc otra kāpdami
tribīnē, savā starpā tā sastrīdējās, ka vairs nesēdēja blakus, bet aizgāja
katrs uz citu vietu. (Es to redzēju, netālu sēdēdams.) Cik spilgts Amerikas
demokrātijas piemērs, kādam ir jābūt demokrātam, kādai ir jābūt īstai
demokrātijai!
Viņi pārstāv katrs savu individuālo uzskatu un nedomā, ka ar to
viņi nodara kaitējumu Amerikai.
Tā… labi…
Par noziegumiem. Noziegumi nekad nav abstrakti. Noziegumi ir konkrēti.
Noziegumi ir jāsauc īstajā vārdā, lai cik nežēlīgi tie arī būtu. Mēs nevaram,
runādami par nacisma noziegumiem, komunisma noziegumiem vai arī kādas tautas
noziegumiem, apmierināties tikai ar vārdu „noziegumi”. Jo nežēlīgāki noziegumi,
jo konkrētāk ir jārunā par tiem. Tas, ka jūs nosaucat noziegumu konkrēti un
parādāt, cik nežēlīgs tas ir, taču nebūt nenozīmē, ka jūs vēršaties pret šo
tautu, kas šo noziegumu izdarījusi, vai kūdāt pret šo tautu. Ja kūda, prasa
atriebību vai kaut ko tamlīdzīgu, tad var teikt: jūs šo noziegumu izmantojat par
iemeslu naida kurināšanai. Jāsaprot ir, ka par noziegumiem ir jārunā, un mēs
nedrīkstam klusēt par Tibetas sakarā izdarītajiem noziegumiem. Labi, ka ir Tibetas
atbalsta grupa, kura arī bez manis, tiekoties ar sarkanās Ķīnas vēstnieku, runāja
par konkrētiem noziegumiem. Un arī šeit, ja būs tāda vēlme kādam, ir jārunā par
konkrētiem noziegumiem, jo nozieguma jēga pazūd, ja runā abstrakti. Pateikt: „Viņš
izdarīja noziegumus…” – ar to nepietiek!
Ir tāda lieta, kas, ja mēs runājam par ārpolitiku, var teorijā
izskatīties ļoti pievilcīga. Nu, piemēram, mūsu Ārlietu ministrijas teorētiskā
pieeja, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, mēs nedrīkstam tur neko darīt, neko
runāt, ne teikt, ne arī iestāties par… Bet praksē šāda nostāja var būt kaitīga.
Un otrādi: ārpolitikā vai jebkurā citā jomā kāda lieta, kas teorijā izskatās
postoša un ļauna (teorētiski arī Lāča runa NATO Parlamentārajā Asamblejā
izskatās bēdīga), praksē var izrādīties ļoti noderīga kādai tautai. Un tā tas ir
visās zinātnēs, visās starptautisko attiecību jomās. Ir jāsaprot, ka demokrātija
jāizvērš arvien plašāk arī Latvijā. Mēs jau neesam pieraduši pie demokrātijas.
Seši gadi Ulmaņa laikā… Un cik tad tagad? Tā teikt, „padsmit” gadu! Mums ir
jāvirzās tālāk īstas demokrātijas izpratnē un virzienā, nevis tā jāapslāpē.
Gan Marks Tvens, gan Zenta Mauriņa ir runājuši par šo izpratni.
Izpratni, par ko daudzi šeit, zālē, sēdošie teica: nu, tas jau ir milzīgs, kails
ideālisms, ko nevar sasniegt. Marka Tvena, šā amerikāņu gudrā satīriķa, vārdi:
„Cilvēks ar jaunu ideju galvā tiek, protams, uztverts kā savādnieks, tomēr tikai
tik ilgi, kamēr šī ideja nav guvusi ievērību.” Es uzskatu, ka idejai par jebkuras
tautas neatkarību latviešu politiķu runās, Saeimas deputātu latviešu runās, ir
jāgūst šodien ievērība gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs – jebkurā vietā, visur
un vienmēr.
Ibsens, lielais norvēģu rakstnieks, ir teicis, ka grūti ir būt
labiņam ar visiem, izpatikt visiem. Mēs to zinām. Es, kā jau gados vecākais
deputāts, varu teikt, ka mēs visi to zinām, ka dzīvē dikti viegli arī personīgās
attiecībās būt labiņam pret visiem, izpatikt; tad jūs esat labs, pret jums neviens
nevēršas. Bet Ibsens saka: „Būt patiesam ir grūti.” Un patiesība ārpolitikā –
tie ir fakti. Vēstures fakti! Tā ir pati galvenā patiesība.
Beigšu ar Ibsena vārdiem: „Ja negribam mēs lieli būt, tik gribam
to, kas nava grūt’, mēs mūžam vergi paliekam.” (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Atgādinu, ka deputāts Lācis runāja visu iesniedzēju vārdā.
Pirms sākam debates, vēlos jums, kolēģi, atgādināt, ka, lai gan
izdarīt starpsaucienus no zāles ir pieļaujami, es aicinu jūs nelietot apvainojošus
izteicienus. Katram deputātam ir tiesības uz savu viedokli.
Atklājam debates. Pirmā debatēs runās deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Tibetas sakarā es gribētu runāt par trīs
aspektiem.
Pirmais ir garīgais aspekts. Tas, ka mēs visi esam Tibetas cerība un
Tibeta ir visu mūsu cerība. Protams, pat gara lekciju cikla ietvaros būtu grūti
izstāstīt, ko nozīmē jēdziens „Tibeta – budisma Meka”: tūkstošiem Rietumu
civilizācijas garīguma bezgaisā smokošu cilvēku garīgais patvērums, vieta, kur
atrast patvērumu dvēselei laikā, kad Rietumu kultūrai nav vairs citu ideālu un dievu
kā vienīgi pragmatiski racionālais un nežēlīgais dievs – nauda.
Rietumu civilizācija, radusies un izaugusi kristietības vērtību
sistēmā, to nepagodina pat ar ierakstīšanu Eiropas Savienības līgumā, tagad –
Lisabonas līgumā. Ko darīt tiem, kas visā globalizētajā pasaulē smok nost zem
Rietumu civilizācijas zemajām debesīm, aiz kurām putras karotes aizspraustas? Tibetas
budisma tekstos krietni daudz pareģojumu par to, ka tad, kad deģenerācijas ēra jeb
Kalijuga būs pusē, barbaru skaits pasaulē pieaugs. Beigu beigās par barbariem kļūs
visa cilvēce. Tas arī nozīmēs, ka pienācis gals vienam no lielajiem Zemes cikliem.
Runādami par liktenīgās 20. un 21.gadu simteņa sadures
iedzīvotājiem, tibetiešu lamas uzsver, ka mēs esam liecinieki materiālajiem
brīnumiem, kuriem senajos laikos neviens nebūtu ticējis, bet mēs esam zaudējuši
savas iekšējās spējas, kuru izkopšanai bijušas veltītas arhaiskās kultūras un
vēl līdz mūsu dienām nonākušās tradicionālās reliģijas. Tas, ka pasaulē vairs
nenotiek garīgie brīnumi, par kuriem liecina senās ezoteriskās doktrīnas, apliecina
nevis mūsu „racionālo izpratni” un „atteikšanos no māņticības”, nevis „acu
gaismas atgūšanu”, bet gan liecina par aklumu, jo esam kļuvuši sveši paši savai
būtībai un dvēseles dziļumos ieslēptajam spēkam un patiesībai.
Tulkus Tondrupa vārdiem runājot, mēs uzvedamies kā vājprātīgie,
kas pametuši mājas, pilnas neizsīkstošām bagātībām, un izgājuši uz ielas ubagot.
Mēs uzvedamies kā barbari, kā cilvēki, kas noticējuši miesai un mantai, kā tie,
kuriem Apsolītā garīguma zeme zaudēta uz visiem laikiem.
Lai fakti par Tibetā okupantu rīkoto un joprojām veikto genocīdu
būtu cik drausmīgi būdami, daudzi tibetieši dzīvo ar cerību, ka pastāv absolūtā
realitāte – svētums, kas ir pārāks par mūsu pasauli un vēsturisko kontekstu ar
visām tā ciešanām.
Laiks, kuru Tibetas iedzīvotāji skaita pēc Jupitera kalendāra 60
gadu cikla, viņiem cikliski griežas pa spirāli, nevis lēnām virzās no neatminamā
sākuma uz neuzminamajām beigām. Katram ciklam raksturīgi paisumi un bēgumi, un
tāpēc pat savas Tēvijas vēstures vismelnāko posmu tibetieši spēj uztvert kā
neizbēgami likumsakarīgu. Apzinādamies, ka dzīvo Kalijugas – melnās jeb pagrimuma
ēras – beigās, viņi šo drūmo faktu pieņem stoiski un pat ar zināmu ironiju.
Ticēdami reinkarnācijai, tibetieši nešaubās, ka reiz – ja ne pēc tūkstoš, tad
vismaz pēc desmittūkstoš gadiem – sagaidīs Darmajugu, ko aizsāks Budas Maitrejas
atnākšana. Un arī tagad tic pareģojumam, ka, degradācijas laikmetam beidzoties,
Sniegāju valstībā atkal uz īsu laiciņu iezaigosies patiesās darmas un skaidrā
garīguma posms, kas atstās ietekmi uz visu cilvēci un planētu Zemi. (Man jāteic, ka
šeit un turpmāk ir izmantoti fragmenti no Jurgas Ivanauskaites grāmatām.)
Dalailama ne jau tikai kā Tibetas sūtnis, bet kā ūdens
slāpstošajai Rietumu civilizācijai saņem Nobela Miera prēmiju. Un tieši tāpēc
visā pasaulē (un par to mēs pārliecināmies diendienā, jau vairākus mēnešus)
tūkstošiem cilvēku iziet ielās. Citēju: „Kad Dalailama pirms gadiem viesojās
Rīgā, klausoties viņa runas veidā un runas būtībā, man likās, ka viņa
piedāvājums ir optimālais ceļš, pa kuru pasaulei iet. Šis ceļš saistīts ar
garīgu attīrīšanos, koncentrēšanos labajam, nevarmācīgajam un pasaules garīgās
jēgas meklējumiem.” (To raksta profesore Janīna Kursīte.)
Nav precīzu statistikas datu par budistu skaitu Rietumu pasaulē.
Zinu, ka budisma centru skaits Eiropā ir rēķināms daudzos simtos un ASV to ir vēl
daudz vairāk. Daudz budistu ir Latīņamerikā un (tas interesanti!) tradicionāli
katoliskajās valstīs – Itālijā, Spānijā, Francijā, Portugālē, Beļģijā.
Eiropā darbojas budisma augstskolas, ir gan klātienes, gan neklātienes apmācība.
Tanīs mācās cilvēki no visas pasaules, ieskaitot, piemēram, Japānu un
Dienvidāfriku. Budistu skaits pasaulē, arī Latvijā, turpina augt.
Otrs aspekts, ko es pieminēšu, ir cilvēktiesības – viens no
populārākajiem Rietumu „jājamzirdziņiem”.
Sandra Veinberga rakstīja par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā
– par mazu meitenīšu apzinātas iznīcināšanas politiku pirmsdzemdību periodā, par
Tibetas okupācijas neizbeigšanu, par nāvessoda izmantošanu, par reliģiskās kustības
Falunguņ piekritēju vajāšanu, kuru lielākais noziegums ir tas, ka viņu
filozofijas būtību izteicošo trīs vārdu – „pacietība”, „labestība” un
„patiesība” – vidū ir vārds „patiesība”. Patiesība komunistiskajā Ķīnā.
Svenska Dagbladet rakstīja: „Ķīna pēdējos gados ir strauji
attīstījusi sadarbību ar demokrātiskajām valstīm daudz plašākā mērogā nekā
agrāk. Taču vergu nometnes valstī turpina eksistēt, ieslodzījumā joprojām atrodas
cilvēktiesību aktīvisti, „nereģistrētie kristieši”, Falunguņ kustības
piekritēji, kuriem jāstrādā 15 stundas dienā, iztiekot ar vairāk nekā minimālu
miega atpūtu un ēdienu uz bada robežas. Šiem ieslodzītajiem „skalo smadzenes”,
viņus pakļauj spīdzināšanai, liek uzturēties netīrumos, smirdoņā, tveicē, salā,
paciest indīgas ķimikālijas.”
Jurga Ivanauskaite: „Es biju nokļuvusi gluži kā citā telpas un
laika līmenī – no planētas Zeme uz planētas Tibeta. Un tāpēc, kamēr vien būšu
dzīva, kā tādu mantru atkārtošu un atkārtošu Tibetas svēto vidi un tos cilvēkus,
kurus tajā redzēju, – vecus mūkus ar spīdzinātāju izmežģītajām rokām un
kājām, ar izdurtajām acīm, ar nocirstajiem īkšķiem, lai ierastajā veidā viņi
nevarētu skaitīt mantras ar simt astoņām Tibetas lūgšanu kreļļu zīlītēm… Amnesty
International jeb Starptautiskās Amnestijas publicētajos Tibetas politisko
ieslodzīto sarakstos pie uzvārda, kam blakus uzrādīts arī ieslodzītā vecums,
reizēm var atrast blāvu brīvības cīnītāja vai cīnītājas attēlu. Politiskās
ieslodzītās mūķenes parasti ir ļoti jaunas. Ar bērnišķīgām acīm uz mani
noraugās deviņus gadus vecā Gjalcena Čozoma, gleznā kā dakine divpadsmit gadu vecā
Gjalcena Dolkara, četrpadsmit gadu ir Tenzinai Tubtenai, septiņpadsmit, piecpadsmit,
astoņpadsmit, trīspadsmit… Klāt pierakstīts – „sodīta”, „apcietināta”,
„nomocīta”, „nespēdama izturēt pazemošanu, izdarījusi pašnāvību”,
„mirusi tūlīt pēc iznākšanas no cietuma”, „nošauta demonstrācijas
laikā”…
Daži vārdi par „Tibetas Mirušo grāmatu”, kuras patiesais
nosaukums ir „Bardo Todrolčenmo”, ko var tulkot kā „Lielā Grāmata par
Izsvabināšanos, uzklausot un izprotot bardu”, kas ir Tibetas kultūras fundamentāla
sastāvdaļa, un fenomenālo šā ļoti specifiskā tibetiešu teksta popularitāti
Rietumos, kur nāve – īpaši 20.gadsimtā – ir kļuvusi par savdabīgu tabu zonu, par
aizliegto tematu, kāds iepriekš garus gadu simtus ir bijis sekss. Rietumu maskētajā
jeb kosmetizētajā sabiedrībā tiek daudzināta jaunība, miesiskums un seksuālisms, un
sāk šķist, ka nav vairs atlicis vietas ne tikai nāvei, bet arī būtiskiem, tās acu
priekšā izraisītiem jautājumiem, jēgai un mērķim. Nāves un mirstīguma
noklusēšana sašaurina cilvēka esību, atņemdama tai kā majestātiskos eksistences
augstumus, tā arī reibinošos un šaušalīgos bezdibeņus. „Diskusijas par nāvi
šķiet kā jaunā pornogrāfija – slēpjama un apkaunojoša tēma, kas stāv būtiskā
pretrunā ar seksa un mīlestības apburošo dzīvīgumu un nemirstības morāli,”
rakstīja Arnolds Toinbijs. Tiek noklusēta tās ārkārtīgā nozīme, jo nāve, kas
ikkatru mīļu dieniņu gāztin gāžas no laikrakstiem vai televīzijas ekrāna, acij
kļūst aizvien parastāka – kā šķīstošās kafijas vai higiēnas tamponu reklāma.
Tas ir kaut kas tāds, kas, pretstatā seksa sumināšanai, mūs nevar ne skart, ne
satraukt, ne uzlikt pienākumus vai satriekt. Pašlaik cilvēks mirst tā, kā to ir
pareģojis Francs Kafka „Prāvas” finālā, – kā suns. „Tibetas Mirušo
grāmata” Rietumus ir satriekusi vēl arī ar to, ka tajā aprakstītā nāve ne tikai
atšķir cilvēku no citiem radījumiem, bet arī piešķir viņa nenovērtējamai dzīvei
papildu jēgu.” (J.Ivanauskaite „Ceļojums uz Šambalu”)
Ķīnas kultūras revolūcijas laikā zem šaušalīgā lozunga:
„Sagrausim četras vecās atliekas!” iznīcināja un turpina iznīcināt gan seno
kultūru, gan seno domāšanu, tradīcijas un paražas.
Un vēl trešais aspekts – Latvija un Tibeta. Citāts: „Šajās
nedēļās, kopš medijos aktualizējies Tibetas okupācijas jautājums un cilvēktiesību
pārkāpumi, man jādomā par savu uz Sibīriju aizvesto māti 1941.gadā un saviem
uzstājīgajiem jautājumiem viņai, kālab cilvēki nepretojās, kālab nebēga laukā no
vagoniem un tā tālāk,” raksta Gundega Repše. „Man jādomā par viņas allažīgo
atbildi, ka visi bijuši pārliecināti, ka pasaule taču to nepieļaus, ka Rietumi nāks
talkā un pārpratums tiks novērsts. Bet pasaule bija aizņemta pati ar sevi. Gluži kā
latvieši tagad – ar saviem namiņiem, kredītiem, bērniņiem un degunpriekšas
komfortu. Ko tad mēs varam, vai ne?” Bet mēs varam! „Mēs varam izglābt savu
sirdsapziņu, raidīt domu spēku un gluži vienkārši būt cilvēki, ne vienaldzīgu
līķu nācija. Jo tas budistu mūks, ko Ķīna ir solījusi pāraudzināt par kārtīgu
patriotu, ir ikviens no mums, ko pasaule labprāt bezkaislīgi aprīs, ja tai neliks
pretī katras dienas cīņu par brīvību.”
Pēc šā gada marta traģiskajiem notikumiem Tibetā vairāki pasaules
ietekmīgi mediji atkal ir atcerējušies Baltijas valstis un salīdzinājuši Tibetā
notiekošo ar triju Baltijas valstu vēl pavisam nesen vēsturisko situāciju. Piemēram,
Londonas brīvā žurnālista Kvina Dajera (viņa raksti publicēti 45 valstīs) rakstā Regime
Changes is Tibet’s only hope lasāms: „40 gadus Tibeta bija patiešām
neatkarīga. Ķīnā komunisti sagrāba varu 1949.gadā un iebruka Tibetā nākamajā
gadā, pamatojot to ar argumentu: „Kas reiz bijis mūsu, ir mūsu uz visiem laikiem!”
Tik ilgi, kamēr viņiem būs vara Pekinā, viņu varā būs arī Tibeta.
Prātā nāk interesanta analoģija. Baltijas valstu – Lietuvas,
Latvijas un Igaunijas – vēsture maz atšķiras. Tās nonāca Krievijas impērijas
pakļautībā, tai izplešoties, 18.gadsimtā, bet atguva savu neatkarību pēc cariskā
režīma gāšanas 1917.gadā; tad zaudēja to atkal, kad Padomju Savienība tās okupēja
1940.gadā – un pēc tam atguva neatkarību atkal, kad Maskavā sabruka komunistu
režīms 1991.gadā. Un viņu galvenais motīvs neatkarības atgūšanai bija bailes, ka
viņu valoda un kultūra izzudīs zem Krievijas imigrantu viļņa.
Ar Tibetu ir tas pats, kas ar Baltijas valstīm.” Šīs ir citāta
beigas.
Šābrīža notikumi Tibetā daudzējādā ziņā atgādina Latvijā
pieredzēto. (No zāles dep. A.Golubovs: „Vai viņiem arī ir nepilsoņi?”)
Komunisma būtība ir nemainīga, un nav svarīgi, vai runa ir par PSRS vai par Ķīnu.
Vardarbība un genocīds ir dabiska šāda režīma iezīme.
Un nobeidzot.
Mums citu valstu un savas nesenās vēstures priekšā ir morāls
pienākums un atbildība nevērtēt savas ekonomiskās attiecības un intereses augstāk
par cilvēciskajām un demokrātiskajām brīvībām un vērtībām. No mūsu
vienaldzības šajā Tibetai traģiskajā laikā var neatgriezeniski ciest Latvijas tēls
un starptautiskais prestižs. Bet tas pat nebūtu pats galvenais.
Ir vērts…
Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!
I.Rībena. … paturēt prātā, ka Bībelē ir iestrādāts karmas
likums: „Ko sēsim, to pļausim!”
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Starptautiskās sabiedrības atbalsts Tibetai ir
vajadzīgs. Daudzi to ir pauduši. Tas, vai par to šodien izšķirsies arī Latvijas
Saeima, diezin vai būtiski ietekmēs situāciju Tibetā. Taču tas, vai Saeima šo
deklarāciju atbalstīs, ir būtisks jautājums Latvijai. Tas ir jautājums par to, vai
mums, tautas vēlētiem deputātiem, ir vēsturiskā atmiņa un vai mums piemīt tādas
jūtas kā pateicība. Pateicība tām 50 valstīm, kuras pēc 1940.gada tā arī
nepadevās PSRS spiedienam un ekonomiskajiem kārdinājumiem, bet spītīgi turpināja
neatzīt Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.
1988.gadā, kad sākās mūsu atmoda, tieši šī neatzīšana
atšķīra Baltijas valstu de iure statusu no pārējām PSRS republikām un kļuva
par pamatu mūsu ceļam uz brīvību. Atcerieties, cik svarīgs mums bija starptautiskās
sabiedrības atbalsts pēc 4.maija deklarācijas, kad mēs centāmies panākt Baltijas
jautājuma iekļaušanu starptautiskajā darba kārtībā, kurā dominēja tikai divas
lietas: ASV un PSRS atbruņošanās sarunas un Vācijas atkalapvienošana.
Cik daudz mūsu draugi un nākamie partneri Eiropas Savienībā un NATO
izdarīja 1991.gada asiņainajā janvārī, lai neļautu Maskavai izvērst slaktiņu
Baltijas valstīs un gāzt tautas ievēlētos parlamentus! To visu atceroties, mums ir
morāls pienākums atbalstīt citas okupētās un anektētās valstis un tautas, viņu
brīvības centienus. Viņi zina, kas ir totalitārā režīma sagādātās ciešanas.
Arī mēs to zinām. Viņi zina, ka brīvību neviens nedod. Brīvība ir jāgrib un
jāizcīna. Arī mēs to zinām. Mēs zinām brīvības vērtību.
Šodien tibetiešiem nav citu draugu kā vien tie, kuri tic brīvības
vērtībai. Es ticu, un es balsošu „par” šo deklarāciju. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Jūs uzaicina ciemos bagātnieks, kas mājās
varmācīgi izturas pret saviem līdzcilvēkiem: publiski piekauj sievu, bērnus, reizēm
ieslēdz tumšā kambarī, draud nomērdēt badā un tā tālāk. Jānis un Pēteris
ciemos neiet un saka: „Mēs negribam sev tādus draugus!”, bet jūs nodomājat: „Nu
kā nekā, tomēr „biezais”. Nebūtu labi naidoties, citādi neaizdos naudu, varbūt
vēl piekaus… Jāiet vien ir! Un vēl kāda dāvana arī jāaiznes katram gadījumam.”
Viss, kas pēdējā pusotra mēneša laikā notiek Tibetā, ir
atgādinājums Latvijas iedzīvotājiem par to, ka vēl pavisam nesen arī mēs bijām
līdzīgā situācijā. Padomju „kaimiņi” mūs okupēja, anektēja, un mēs visi to
izjutām uz savas ādas.
Olimpiskajam gadam vajadzētu būt miera gadam, un lielā Ķīna
darītu gudri, demonstrējot diplomātijas paraugstundu. Diemžēl lielšovinisms un
spēka pozīcijas demonstrēšana jau ir izraisījusi nopietnu krīzi olimpiskajā
kustībā.
Laikā no 1913. līdz 1949.gadam Tibeta faktiski bija neatkarīga
valsts ar savu teritoriju, valdību, diplomātiskajām attiecībām un savu valūtu.
Ķīna Tibetu okupēja 1950.gadā un iekļāva to Ķīnas sastāvā. Kopš šā laika visi
tās brīvības atgūšanas centieni ir bijuši nesekmīgi.
Dalailama 1989.gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par konsekventu
pretošanos vardarbībai, taču lielā Ķīna vēl joprojām atsakās no dialoga
demokrātijas veidošanā.
Šodien ļoti plaša sabiedrības daļa visā pasaulē ir
iesaistījusies Tibetas atbalsta kustībā, tajā skaitā arī Latvijas Ārstu biedrība,
kura bija pirmā organizācija Latvijā, kas pauda publisku aicinājumu ievērot Tibetā
cilvēktiesības.
Mūsu Saeimas deputātu grupa Tibetas atbalstam ir paudusi aktīvu
atbalstu cilvēktiesību aizstāvībai jau dažas dienas pēc traģiskajiem notikumiem ar
cilvēku upuriem Tibetā. Mēs varam runāt par Ķīnas lielumu iedzīvotāju skaita
ziņā vai par mūsu ekonomisko interešu jomu, taču atcerēsimies, ka tādas
cilvēciskas vērtības kā brīvība, godīgums, cilvēktiesības un sirdsapziņa ir
svarīgākas par dažiem zemas kvalitātes masveida izstrādājumiem, kas saucas
„imports no Ķīnas” dažu miljonu latu apmērā.
Pēc dažiem gadiem Indija vai kāda cita valsts izkonkurēs lēto
plaša patēriņa tirgu, taču savu sirdsapziņu mēs būsim zaudējuši, ja šodien
iebāzīsim galvu smiltīs un gudri paklusēsim. Latvija savu tēlu jau ir nopietni
sapostījusi ar klanīšanos Krievijas priekšā. Ne velti Eiropā veidojas šāds mūsu
tēls: „Latvija – Eiropas Savienības vājais posms saistībā ar Krieviju”. To
padarīja gan Abrene, gan mūsu atkarības palielināšana no „Gazprom”.
Eiropas Parlaments un ASV Kongress ir pieņēmuši rezolūcijas, kas
nosoda Ķīnas pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus un agresiju ar cilvēku upuriem un
prasa sākt dialogu ar Tibetas Dalailamu, kā arī brīvu informācijas ieguvi
neatkarīgajiem novērotājiem un žurnālistiem.
Arī Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Eiropas
Savienības valstu līderus boikotēt Olimpisko spēļu atklāšanu. Vai mēs esam
Eiropā? Mēs esam Eiropas Savienībā, un mēs esam daļa no šīm rezolūcijām.
Kā Latvijas iedzīvotāja es gribētu teikt tā: jā, Latvijas Saeimas
vadītājs Gundars Daudze ir tikpat drosmīgs kā ASV Kongresa Pārstāvju palātas
spīkere Nensija Pelosi, nosaukdams Ķīnas izrēķināšanos ar mierīgajiem
demonstrantiem par kaunpilnu cilvēktiesību pārkāpumu. ASV prezidents Džordžs Bušs
ASV Kapitolija ēkā pagājušajā gadā – 2007.gadā – Dalailamam pasniedza augstāko
ASV civilo apbalvojumu – Kongresa Zelta Medaļu. Arī visi trīs nākamie ASV prezidenta
amata kandidāti nosoda Ķīnas vardarbīgo politiku un aicina sākt konstruktīvu
dialogu. Es būtu lepna, ja varētu teikt gan Latvijā, gan ārpus tās, ka arī Latvijas
prezidents Valdis Zatlers ir pasaulei paziņojis par atbalstu cilvēktiesībām un
nosodījis varmācību Tibetā. (No zāles dep. V.E.Bresis: „Kāpēc tikai
Tibetā?”)
Angela Merkela tikās ar Dalailamu 2007.gadā un ir aicinājusi Ķīnu
sākt mierīgu un tiešu dialogu šā konflikta risināšanai. Viņa nebaidījās un
nekaunējās to pateikt pasaulei. Līdzīgi aicinājusi ir arī Kanādas un Austrālijas
valdība. Parīzes pašvaldība ir piešķīrusi Dalailamam Goda pilsoņa nosaukumu.
Latvijas tēls būtiski uzlabotos pasaules telpā, ja Godmaņa kungs kā premjers un
Ministru kabinets kā Latvijas valdība paustu publisku atbalstu cilvēktiesību un
demokrātijas ievērošanai Tibetā.
Gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Padome, gan ANO Ģenerālsekretārs
Bans Kimūns un ANO cilvēktiesību komisāre Luīze Arbuā ir aicinājuši Ķīnu
ievērot demonstrantu tiesības uz vārdu un viedokļa paušanu un pulcēšanās
brīvību. Ir tikai viena valsts, kas publiskajā telpā ir paudusi pozīciju, kas sen
nevienu vairs nepārsteidz. Tā ir Krievija! Krievija iestājas par vienotu Ķīnu un ir
uzsvērusi, ka nacionālo minoritāšu jautājuma risināšana ir vienīgi Ķīnas
iekšējā lieta.
Latvija ir Eiropas valsts ar senām kultūras un demokrātijas
vērtībām.
Es aicinu jūs un ceru, ka šī nebūs kārtējā ideoloģiskā
bloķēšanās ar Krieviju ārpus Eiropas izpratnes par cilvēces pamatvērtībām.
Deklarācijas neatbalstīšanas gadījumā mēs spersim vēl vienu soli tālāk Eiropas
Savienības vājā posma vājināšanā. Atbildiet katrs pats sev, kādas vērtības ir
jūsu dzīves pamatā: pilsoniska, demokrātiska sabiedrība vai spoži nieki ar uzlīmi Made
in China?
Aicinu atbalstīt deklarāciju un balsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.
(No zāles dep. V.E.Bresis: „Sadod, Juri!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man būs, protams, savs personiskais viedoklis, un
es centīšos jums šeit sniegt sava lēmuma pamatojumu. Taču būtu ļoti labi, ka mēs,
pētot citu valstu vēsturi, citējot visādus slavenus un mazāk slavenus vīrus un
sievas, iedziļinātos jebkurā faktā. Un tāpēc es savas runas ievadā nosaukšu vienu
faktu, kas skar Ķīnu, taču neskar Tibetu, bet tomēr skar to, cik mēs esam spējīgi
sekot līdzi visam tam, kas notiek arī šodien.
Tātad es runāju par vārda „Pekina” lietošanu. Godīgi sakot,
Rietumu pasaulē šo vārdu nelieto, tāpēc, ierodoties Ķīnas galvaspilsētā, jūs
nekur neatradīsiet uzrakstu „Pekina”. Jūs atradīsiet uzrakstu „Beidžing”. Un
vēl savādāk ir tad, kad mūsu cilvēki lieto vārdu „Pekina”, ko mēs esam
aizguvuši diemžēl no Krievijas. Šajā ziņā mēs ar krieviem esam pilnīgi
vienādi… (No zāles dep. S.Kalniete: „Nav taisnība! No Francijas!”) Lūdzu,
palieciet pie saviem viedokļiem!
Lūk! Mums tas ļoti spēcīgi izpaudās tieši okupācijas gados,
sākot no dziesmas „Maskava-Pekina” un citām tamlīdzīgām lietām. Es vienkārši
šai parādībai pievēršu uzmanību, kas kārtējo reizi apliecina, cik nopietni reizēm
ir jāpaskatās, kā citur skatās uz konkrētajiem vārdiem vai to savienojumiem.
Tad vēl nedaudz par to, kā tas viss, teiksim, izskatās no malas,
vērtējot gan to, kas notiek Tibetā, gan to, kas notiek citur. Ir tā: lai kā tas arī
būtu, pasaulē ir pārāk daudz tautu, un tās ir lielas, un tās ir mazas, bet Dieva
priekšā visas ir vienādas, protams. Taču kā notiek laicīgajā dzīvē? Un tieši
šajā laicīgajā dzīvē ir interesanti pavērot, ka jebkurai lielai tautai, ņemiet
kuru gribat, ir raksturīgs lielāks vai mazāks šovinisms. Nav tautas, lielās tautas,
kurai tā nebūtu! Šis šovinisms vairāk izpaužas zināmos vēsturiskos posmos – šad
un tad – vairāk, citkārt – mazāk. Kā piemēru varētu minēt Vāciju pirms Otrā
pasaules kara. Paskatieties, kā šodien vācietis izturas pret daudz ko! Un tā tālāk.
Tāpat arī citas lielās Eiropas tautas. Nerunāsim nemaz par krievu tautu!
Un, lūk, latviešu tauta, protams, šajā ziņā ir ar mazākām
iespējām, jo tā pasaules tautu spektrā neaizpilda pārāk platu joslu, un tāpēc mums
ir jāmeklē sabiedrotie. Un šie sabiedrotie būs tieši šo nelielo tautu, šo nelielo
valstu pārstāvji. Es atgādināšu, piemēram, mūsu darbību starptautiskajās
organizācijās, kur mums ir izdevies panākt Latvijai labvēlīgu lēmumu, un tas parasti
ir noticis tieši ar šo nelielo valstu atbalstu. Tajās komitejās, tajās struktūrās,
kur katrai valstij ir aptuveni vienāds balsu skaits, tieši šādu mazāku valstu
parlamentārieši ir nodrošinājuši to, ka Latvijas valstij ir izdevies panākt
postmonitoringa dialoga izbeigšanu, jo par šo izbeigšanu nobalsoja gan lietuvieši, gan
igauņi, gan somi. Nobalsoja to tautu pārstāvji, kuri tomēr vairāk bija spējīgi mūs
saprast, turpretī lielo tautu, lielo valstu pārstāvji diemžēl nemaz tik labticīgi un
labvēlīgi pret mums neizturējās. Lūk, tā!
Turklāt lielo tautu, lielo valstu pārstāvji reizēm vienojas savā
starpā gan Eiropas Savienības ietvaros, gan NATO ietvaros un pilnīgi nerēķinās ar
to, ko citi par to teiks. Un tad, kad viņi ir vienojušies, tad viņi šo vienošanos
pasniedz kā aksiomu, kurai ir jāpiekrīt. Un tas netiek pasniegts kā zināms viedoklis.
Tas attiecas gan uz gāzes vadiem, par ko daudzi sūkstās, gan uz naftas vadiem, gan uz
dabas piesārņošanu, pievienošanos vai nepievienošanos Kioto protokolam. Un arī
cilvēktiesību ievērošana lielajās valstīs ir pavisam kaut kas cits nekā mazajās
valstīs. Un kurš gan nosodīs lielu valsti plašā mērogā? Kāda cita liela valsts?
Atļaujiet pasmaidīt. Tikai šīs mazās valstis, kuras ir spējīgas kopīgu viedokli
izstrādāt, to arī var izdarīt.
Un tāpēc, ņemot to visu vērā, es balsošu „par” šo lēmuma
projektu, skaidri saprazdams (No zāles dep. V.E.Bresis: „Traks tu, Juri!” Dep.
S.Kalniete: „Paldies!”), ka tad, ja es to nedarīšu, ja mēs to neizdarīsim,
labuma mums no negatīva balsojuma nebūs nekāda. Neceriet, ka mūs kāds mīlēs
tāpēc, ka mēs izliksimies, ka Tibetas jautājums vispār nepastāv. Neviens par to mūs
ne slavēs, ne mīlēs! Turpretī, ja mēs nobalsosim „par”, tas nozīmē, ka mēs
izrādām interesi par to, kas notiek Tibetā, ka mums tas nav vienaldzīgs, un tad
sāksies saruna. Tā ka, es domāju, politikā ciena tikai stipros vai arī veiklos, vai
arī izmanīgos. Gļēvuļus politikā neciena, un arī mazas valstis var noturēt savas
pozīcijas, ja tām ir sava stingra pārliecība vai arī tās ir gudras savā
diplomātijā.
Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka šis Saeimas balsojums būtu vērtīgs
mūsu Saeimai un arī mūsu, Latvijas, valstij, protams.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Uldis Grava.
U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Zemeslode kļūst arvien mazāka, attālumi
sarūk, – vai nu jums tas patīk, vai ne, mēs visi dzīvojam vienā kopējā globālā
„sādžā”.
Un, ja kāds mēģina kaut ko slēpt vai kāds mēģina radīt kādas
robežas, tad ar to diemžēl nepietiek, jo šodien informācija šīm robežām plūst
pāri. Un tā arī mēs šodien ļoti labi zinām, kas notiek Tibetā, mēs ļoti labi
zinām, kā rīkojas Ķīna. Ja mēs kaut vai palasām vai ieskatāmies jebkādos ziņu
avotos, tad mums šī bilde ir skaidra.
Un tāpēc šodien jautājums ir vienīgi tas, vai mēs būsim
vienaldzīgi pret to, kas notiek ārpus Latvijas robežām, jo šodien vairs nav runa par
faktu noskaidrošanu. Tas viss ir zināms. Šodien nav vairs runa par kaut kādu viedokļu
izpausmi debatēs, jo arī šie viedokļi ir skaidri zināmi.
Šodien ir runa par kaut ko citu. Runa ir par mūsu, latviešu, tautu
– par to, kas mēs esam, kāds ir mūsu tautas raksturs. Vai mums šodien rūp tikai un
vienīgi sava āda? Vai mēs esam ieinteresēti tikai un vienīgi savā labklājībā
tagad, kad Latvija jau 90 gadus tomēr ir pastāvējusi – apzināti gribējusi būt un
ir bijusi neatkarīga valsts, kura ir demokrātiska, parlamentāra un kurai tomēr ir
jābūt kaut kādām cilvēktiesību pamatvērtībām? Šīs pamatvērtības nav tikai
Latvijai vien, tās ir arī ārpus Latvijas robežām.
Un, ja mēs paskatāmies uz Saeimas sastāvu, tad liekas, ka tas, kā
rīkojas Ķīna, mums ir īpaši svarīgs, jo vislielākā starpparlamentārās
sadarbības grupa ir tieši Deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu, katrs
otrais no jums darbojas šinī grupējumā.
Es esmu pārliecināts, ka tas iemesls, kā dēļ katrs otrais no jums
ir šinī grupā, nav taču tas, ka jūs uzstādāt sarkano Ķīnu par savu ideālu, jo,
lūk, tur valda tāda komunistiska, politiska iekārta, no kuras mēs pirms kāda laiciņa
atbrīvojāmies. Tātad tas nevar būt tas iemesls.
Es domāju, ka par iemeslu tam faktam, ka vislielākā grupa mums ir
tieši sadarbībai ar Ķīnu, nevar būt arī tas apstāklis, ka šajā grupā ir lielas
izredzes nodarboties ar kādu eksotisku politisko tūrismu. Arī tas taču nevarētu būt
tas iemesls! Tātad tam iemeslam taču ir jābūt tomēr tam, ka mēs gribam pārvest tās
vērtības, kas ir svarīgas mums, arī ārpus Latvijas robežām. Tā mēs, latvieši,
parādīsim arī savu īsto raksturu.
Es domāju, ka riska nav nekāda. Šī sagatavotā deklarācija nav
nedz provokatoriska, nedz īpaši radikāla, tā vienkārši konstatē faktus un izsaka
mūsu atbalstu mūsu pamatvērtībām. Šī deklarācija nav apdraudoša Latvijas
tautsaimniecībai. Jo – kur ir tie mannas kalni un tās medus upes, ko, kā dažs labs
no jums saka, mēs tad pazaudēšot? Mēs nevaram pazaudēt kaut ko tādu, kā nekad mums
nav bijis! Ja jūs paskatītos uz mūsu Ekonomikas ministrijas datiem par kaut kādām
investīcijām, kas nākušas no ārzemēm, tad tur jūs atradīsiet pusi pasaules valstu,
bet sarkanā Ķīna tur ir starp pārējām nesvarīgām valstīm. Tātad šādi labumi
mums līdz šim nekad nav bijuši un arī nebūs, tāda ir mana pārliecība.
Es domāju, ka ļoti pareizi rīkojās Saeimas Ārlietu komisija, kura
bez jebkādām garām debatēm, bez jebkādas liekvārdības, vienkārši saprata, ka ir
savs viedoklis jāizsaka. Viņa pieņēma vienu ļoti saprātīgu, mērenu deklarāciju,
kas vienkārši pasaka to, ka mēs esam pret vardarbību, un arī to, ka šādi
saspīlējumi jārisina dialoga ceļā. Arī šī Saeimas deklarācija neko daudz no tās
neatšķiras. Tas ir mūsu gods un pienākums – šo deklarāciju pieņemt.
Nebūsim vienaldzīgi, nebūsim nejūtīgi, nebūsim arī netaisnīgi
un nenoslāpēsim arī kādas brīvības alkas Tibetā!
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze, par man doto vārdu.
Ir kāds interesants fakts, kas attiecas uz Ķīnu un ko es zinu jau
daudzus desmitus gadu, – un tā ir vienīgā komunistiskā jeb vienīgā tā sauktās
sociālistiskās nometnes valsts, kas nekad nav atzinusi Latvijas Republikas
inkorporāciju Padomju Savienībā. Neskatoties uz to, ka to ir darījuši desmitiem
draugu tepat blakus, tepat pāri Baltijas jūrai.
Tas būtu pirmkārt. Bet ne jau tas ir galvenais.
Galvenais ir tas, ka, pieņemot šādu deklarāciju, tas tomēr ir
starptautisks juridisks akts, mēs nevaram tajā ielikt apgalvojumus pat tad, ja mums ir
lielas un pat ļoti pamatotas aizdomas, ka Ķīnā vai Tibetā notiesātie tiek
spīdzināti, ka Ķīnas valdība melo, ziņojot par nogalināto skaitu. Manuprāt, mēs
nevaram deklarācijā rakstīt šādas lietas, jo tas būs starptautisks dokuments, ko
rūpīgi studēs. Šī deklarācija ietver apgalvojumus – tādus subjektīvus
apgalvojumus, kam mēs varam noticēt un varam nenoticēt; tādus, ko mēs varam avīzēs
rakstīt un varam nerakstīt; mēs varam par to rakstīt un teikt publicistiskas runas,
bet nevaram to rakstīt dokumentos, kur katrs vārds tiks studēts ārkārtīgi rūpīgi.
Es nezinu par tām piena upēm un tiem ķīseļa kalniem, bet ir
skaidrs, ka agri vai vēlu mūsu ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu attīstīsies.
Mēs gribam pieņemt deklarāciju, kurā ir apgalvojumi aizdomu vietā
un kurā ir aicināts sarunas risināt starp divām pusēm, tātad, kā es saprotu, starp
diviem starptautisko tiesību subjektiem, kas šajā gadījumā būtu Ķīnas Tautas
Republikas valdība vai Ķīnas Tautas Republikas pārstāvji un Tibetas (kā te
rakstīts) puse… viņai būtu jābūt kaut kādai valdībai, kas pastāv ārpus…
Lāča kungs, mēs ar ārkārtīgi lielu cieņu noklausījāmies jūsu
garo runu. Jūs visu laiku izvirzāt attiecībā uz Tibetu prasības, kas ir daudz
augstākas nekā tās, ko izvirza pats Dalailama. Viņš runā par kultūras un reliģisko
autonomiju. Tātad mums ir jāatbalsta tās lietas, kas ir iespējamas un saprātīgas, un
tas apstāklis neļauj Saeimai pieņemt lēmumus ar apgalvojumiem, pastāvot aizdomām.
Mums jāraksta precīzi, tātad mums šāda informācija jāsaņem. Jā, mēs varam
prasīt, lai Tibetā ielaiž Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvjus –
cilvēktiesību ekspertus -, lai viņi izpēta, un, kad viņi būs izpētījuši un
guvuši tam pierādījumus, tad mēs to varēsim likt deklarācijā kā apgalvojumu.
Tā ka, manuprāt, deklarācija ir uzrakstīta bez konsultācijām ar
ārlietu speciālistiem.
Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs runās deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Ja mēs „piekasīsimies” sīkumiem deklarācijas tekstā,
mēs šodien neko nepaveiksim. Ja mēs, uzklausījuši debates, kurās ir pausts arī
katra deputāta personīgs viedoklis (un tādas tiesības deputātam ir!), izliksimies
neredzam pašu deklarācijas tekstu, tādu, kāds tur rakstīts, mēs neko šodien
neizlemsim. Tāpēc es aicinu jūs tomēr skatīt deklarāciju pēc būtības, no tās
teksta pirmā burta līdz pēdējam burtam. Un nepiedomāt neko klāt, kā arī
nepārspīlēt! Un neizdomāt, kā kāds kaut ko tulkos!
Tas, uz ko mēs aicinām šodien, ir – atbalstīt kopējo viedokli
par situāciju Tibetā, lai Latvijas pozīcija šajā jautājumā būtu skaidri pausta un
publiski ieraugāma, kāda tā nav bijusi līdz šim.
Tas, uz ko mēs aicinām šodien, ir – vainagot jeb apvienot vienā
kopējā nostājā to, kas pēc tibetiešu demonstrācijas vardarbīgās apspiešanas šā
gada 10.martā ir jau izteikts vairākos atsevišķos viedokļos visupirms šeit, Saeimā,
Sporta apakškomisijā un Ārlietu komisijā, un ko paudušas arī mūsu augstākās
amatpersonas, to skaitā arī Ministru prezidents Ivars Godmanis un ārlietu ministrs
Māris Riekstiņš mūsu parlamentā esošajai Tibetas atbalsta grupai atsūtītajās
vēstulēs.
Tas, ko šodien aicinām atbalstīt, ir deklarācijā par situāciju
Tibetā ietvertās trīs pamatprasības.
Pirmkārt, ļaut situāciju Tibetā izpētīt ANO ekspertiem, lai mēs
tiktu pie lielākas skaidrības.
Otrkārt, ļaut situāciju atspoguļot pasaules valstu žurnālistiem,
lai mēs beidzot iegūtu objektīvu informāciju.
Treškārt, pārtraukt vardarbību pret Tibetas cilvēkiem; Ķīnas
varas pārstāvjiem sēsties pie viena sarunu galda ar Tibetas Dalailamu un viņa
pārstāvjiem, lai uzsāktu sarunas par Tibetas reālu autonomiju. Tas nozīmē Tibetas
unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību, kā arī visu starptautiski
atzīto cilvēktiesību un brīvību ievērošanu un ilgstošu mieru reģionā.
Par to, cik svarīgi ir šajā situācijā un tieši šodien runāt par
cilvēktiesību jautājumu, mani pārliecināja arī mūsu ārlietu ministra Māra
Riekstiņa teiktais vēstulē parlamenta grupai. Viņš raksta (citēju): „Uzskatu, ka
situācijas saasinājums Tibetā ir cieši saistīts ar Ķīnas starptautisko saistību
īstenošanu cilvēktiesību jomā. Šeit īpaši atzīmējami divi fundamentāli svarīgi
starptautiski dokumenti. Viens no tiem ir Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un
politiskajām tiesībām, ko Ķīna ir parakstījusi pirms 10 gadiem, bet līdz šim nav
ratificējusi. Otrs – Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un
kultūras tiesībām, ko Ķīna ir ratificējusi, bet kura īstenošana, jāatzīst, līdz
šim nav bijusi apmierinoša.”
Savukārt Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vēstulē parlamenta
grupai ir atzīmēts (es atkal citēju): „Esmu arī Ķīnas vēstniekam norādījis, ka
Tibetas jautājumam ir nepieciešama lielāka atvērtība, un savstarpējo sapratni
veicinošs elements būtu Ķīnas spēja atklāti un skaidri informēt pasauli par tur
notiekošo, nodrošinot diplomātu un starptautisku žurnālistu klātbūtni reģionā.”
Kolēģi! Arī pašā Ķīnā ir sākušās aktivitātes, lai
dramatisko situāciju Tibetā un visu, kas ap to tagad ir savērpies olimpiskās lāpas
ceļā, nevis ignorētu, bet mēģinātu risināt demokrātiskā ceļā. Un par to liecina
informācija internetā. Arī par to jūs paši varat pārliecināties, ja vien jums ir
vēlēšanās šai informācijai sekot līdzi. Amerikāņu Los Angeles Times
raksta, ka 29 Ķīnas inteliģences pārstāvji ir iesnieguši Ķīnas valdībai prasību
uzsākt reālu dialogu ar Dalailamu, citādi situācija kļūs aizvien sliktāka. Šīs
prasības parakstītāju skaits Ķīnā aizvien pieaug. Prasībā ir iekļauti 12 būtiski
ierosinājumi situācijas atrisināšanai Tibetā. Es nolasīšu tikai dažus punktus no
šā dokumenta, lai jūs arī būtu lietas kursā par to. Šajā dokumentā ir teikts:
„Pašlaik vienpusīgā Ķīnas mediju propaganda panākusi starpetnisko naidu un jau tā
saspīlētās situācijas pasliktināšanos, kas kaitē nacionālās vienotības
nodrošināšanai kā ilgtermiņa mērķim. Mēs pieprasām, lai šāda propaganda tiktu
pārtraukta.
Otrkārt, mēs atbalstām Dalailamas aicinājumu uz mieru un ceram, ka
etniskais konflikts var tikt risināts ar labas gribas, miera un nevardarbības
principiem. Mēs nosodām jebkādu vardarbīgu rīcību pret nevainīgiem cilvēkiem,
stingri mudinām ķīniešu valdību pārtraukt vardarbīgo apspiešanu, tāpat mudinām
tibetiešus neiesaistīties vardarbīgās aktivitātēs. Ķīnas valdība apgalvo, ka ir
pietiekami pierādījumi tam, ka šis incidents ir bijis organizēts, iepriekš
pārdomāts, sīkumos saskaņots ar Dalailamas tā saucamo kliķi. Mēs ceram, ka valdība
parādīs šos pierādījumus, lai mainītu starptautiskās sabiedrības negatīvo
skatījumu un aizdomu pilno attieksmi. Mēs ierosinām arī to, lai valdība ielūgtu
Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisiju, kas veiktu pierādījumu, incidenta gaitas,
nelaimes gadījumu skaita neatkarīgu izmeklēšanu.
Mūsu skatījumā, tādi kultūras revolūcijas laika izteikumi kā
„Dalailama ir šakālis budistu mūka drānās” un „ļaunais gars ar cilvēka seju
un zvēra sirdi”, kurus izteikusi Ķīnas komunistiskās partijas vadība, Tibetas
autonomajā reģionā neatvieglo situāciju un nav arī labvēlīgi Ķīnas valdības
imidžam. Tā kā Ķīnas valdība nodevusies integrācijai starptautiskajā sabiedrībā,
mēs uzstājam, ka tai vajadzētu izrādīt valdīšanas stilu, kas sakrīt ar modernās
civilizācijas standartiem. Tāpat mēs stingri pieprasām, lai autoritātes nepakļautu
katru tibetieti politiskai izmeklēšanai vai atriebībai; arestēto personu lietu
caurskatīšanām jābūt veiktām saskaņā ar tiesas procedūrām, kas ir atvērtas un
atklātas, tādējādi garantējot apmierinātību abām pusēm.
Mēs mudinām Ķīnas valdību atļaut nacionālajiem un
starptautiskajiem medijiem doties tibetiešu apdzīvotajos reģionos un veidot
neatkarīgas intervijas un ziņu reportāžas. Mūsuprāt, pašreizējā ziņu blokāde
grauj Ķīnas cilvēkos un starptautiskajā sabiedrībā uzticību Ķīnas valdībai. Ja
Ķīnas valdība saprot patieso situāciju, tad tai nevajag baidīties no izaicinājumiem.
Vienīgi ieņemot atklātu nostāju, mēs varam novērst starptautiskās sabiedrības
neuzticību mūsu valdībai.
Nemieri Tibetā 1980.gados norisinājās vienīgi Lasā, turpretim
tagad tie ir izplatījušies uz daudzām tibetiešu apdzīvotajām vietām. Šī
pasliktināšanās rāda nopietnas kļūdas darbā, kas veikts attiecībā uz Tibetu.
Attiecīgajiem valdības departamentiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt šo jautājumu,
izvērtēt trūkumus un fundamentāli mainīt neveiksmi cietušo nacionalitāšu politiku.
Mēs iestājamies par naida novēršanu un izlīguma veicināšanu, lai neturpinātos
šķelšanās starp nacionalitātēm. Valstij, kas vēlas izvairīties no tās teritorijas
sadalīšanās, pirmām kārtām vajag izvairīties no tās tautu nodalīšanās. Tādēļ
mēs vēršamies pie mūsu valsts līderiem, lai tiktu veikts atklāts dialogs ar
Dalailamu. Mēs ceram, ka ķīniešu un tibetiešu cilvēki atmetīs savstarpējās
nesaskaņas, attīstīs saskarsmi vienam ar otru un sasniegs vienotību.”
Kolēģi, ko gan mēs varam iebilst pret šīm nostādnēm, kuras tiek
paustas arī pašā Ķīnā? Nu galīgi neko! Varam vien atbalstīt šodien izskatāmajā
deklarācijā par situāciju Ķīnā šīs jau minētās nostādnes. Atcerēsimies savu
vēsturisko pieredzi – to, cik milzīgs spēks ir morālam atbalstam un cik ļoti tāds
tiek gaidīts! Un nav svarīgi, ka to izsaka maza valsts no tūkstošiem kilometru liela
attāluma. Latvijas balss – tā būtu vēl viena balss, kas pievienotos pasaules
demokrātisko valstu līderu, augstāko amatpersonu sabiedrības paustajam.
Kolēģi, mēs neesam pret Ķīnu! Mēs esam par Ķīnu! Par tās
veselīgo demokrātisko kodolu, kas ir Tibetas, pašas Ķīnas un pasaules demokrātiskās
attīstības cerība!
Mēs spēsim likt pasaulei mainīties – kļūt demokrātiskākai,
drošākai un labākai – vien tad, ja neliegsim tai savu atbalstu.
Aicinu balsot par deklarāciju par situāciju Tibetā!
Un gribu nobeigumā vēl pateikt jums šādu sakāmvārdu: „Cilvēki,
kas apvieno sirdi un prātu, spēj pārvietot pat Taišaņa kalnu grēdu.” (Ķīniešu
sakāmvārds.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Bendrātei.
Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Taču Saeimas
Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu
strādāt bez pārtraukuma izsludināšanas, kamēr jautājums tiek izskatīts. (No
zāles: „Jā, jā!” Dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Jā, es gribu dzirdēt visas
runas!”) Deputāti prasa balsojumu. (No zāles: „Nevajag! Neprasa!”)
Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma, līdz tiek
izskatīts šis darba kārtības punkts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Augsti godātie Saeimas deputāti! Es atnācu uz tribīni, lai īpaši
uzrunātu kreisos deputātus, tas ir, frakciju „Saskaņas Centrs” un PCTVL frakciju.
Īpaši tāpēc, ka jūs gribējāt kaut ko teikt, kliedzāt pirmā deputāta runas
laikā. Es priecājos, ka tāds klusums iestājies…
Redziet, mēs tīri labi sastrādājamies – kreisais spārns. Es esmu
Sociālo un darba lietu komisijā, kur ir ļoti saprātīgi cilvēki, un bieži vien mēs
arī vienoti balsojam. Un tāpēc šā jautājuma sakarā es gribētu jautāt: vai tad
jūs nedomājat, ka katra tauta, sevišķi, ja tā ir liela tauta, ir pelnījusi savu
valsti vai vismaz autonomiju? Proti, tagad, lai es tuvotos jūsu domāšanas veidam,
aicinu nedaudz atcerēties pagātni. Padomju Savienība cīnījās pret koloniālo
režīmu Āfrikā. Un īstenībā pareizi cīnījās! Un tagad ir tapušas brīvas valstis
Āfrikā: Ēģipte, Kongo, Alžīrija, Lībija, Čada, Uganda, un tā es varētu skaitīt
ļoti ilgi. Vai jūs teiktu, ka tas, ka cīnījās, ir nepareizi? Lielā Indija vēl līdz
50.gadiem bija Anglijas kolonija, bet tagad tā ir brīva valsts! Protams, jūs redzat,
cik grūti valstīm iet, kad tās atbrīvojas. Indijā arī nemaz negāja tik viegli, un
Āfrikas valstis savā starpā karo.
Tālāk. Es atgādināšu, ka liels to eiropiešu noziegums, kuri
kolonizēja Ameriku un izveidoja Amerikas Savienotās Valstis, ir tas, ka viņi
iznīcināja indiāņu valstis, tās bija jau valstiski veidojumi. Tas, ko viņi tur
padarīja, ir viens no lielākajiem cilvēces noziegumiem! Šobrīd, protams, indiāņi ir
gandrīz iznīcināti, tagad ērti ir ielikt viņus, tā teikt, muzejā un dot viņiem
savas valstiskās tiesības.
Un vēl es jautāšu: vai tas ir normāli, ka, piemēram, 30 miljonu
lielā kurdu tauta (ir tāda tauta!) ir bez savas valsts? Viņa ir vēsturiskas
netaisnības dēļ sadalīta starp tām senajām impērijām.
Un atgādināšu arī par baskiem. Mans viedoklis ir tāds: ja baski
grib savu valsti, viņiem vismaz sava autonomija ir jādod. Tāpat atgādināšu arī par
Angliju. Kas tad ir Anglija? Vai viņas „biogrāfija” ir spoža? Anglija, pareizāk
sakot, Apvienotā Karaliste, sastāv no Skotijas, Velsas, Ziemeļīrijas… pakļāva skotus,
velsiešus, īrus un vēl arī citas tautas… Tagad tur, protams, Velsa mēģina atjaunot
savu valodu…
Tibeta ir tik ļoti savdabīga, ka viņa ar savu savādo dzīvesveidu,
ar savām paražām… nu nekādi nevar sakļauties ar Ķīnas dzīvesveidu un
paņēmieniem, un paražām… Ķīnas tauta ir ar saviem pilsoņu kariem… Tā viņi tur
dzīvo… Bet viņiem ir jādod – jūs taču piekritīsiet, ka ir jādod! – šai
tautai, tā sacīt, arī sava teikšana, vismaz autonomija. Un tāpēc es ceru: ja
balsojumā pietrūks balsu, piemēram, no Tautas partijas frakcijas, tad varbūt arī
jūs, „Saskaņas Centrs”, kas tā teikt, ejat uz saskaņošanu, atbalstīsiet, vismaz
daļa no jums atbalstīs, šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es, protams, vēlos piebiedroties to kolēģu
teiktajam, kuri atbalsta jebkura konflikta risināšanu mierīgā sarunu, dialoga un
savstarpējas izpratnes ceļā. Taču es negribētu, ka mēs Latvijas parlamentā sāktu
cits citu šaustīt un, kā tas diemžēl latviešiem dažkārt ir raksturīgi, sevi
noniecināt un kaut kādā veidā sev pārmest.
Latvijas parlamentā tāpat kā ļoti daudzu Eiropas Savienības
dalībvalstu parlamentos ir bijusi iespēja katram deputātam izteikt savu viedokli par
notikumiem Tibetā. Viena no pirmajām šādu viedokli izteica Sporta apakškomisija, kura
ir viena no lielākajām parlamentā. Šajā apakškomisijā darbojas divdesmit astoņi
deputāti. Tātad mēs nevaram teikt, ka šodien šī ir vienīgā un pirmā reize, kad
Latvijas deputātiem ir iespēja izteikt savu viedokli par notikumiem Tibetā.
Tāpat arī Ārlietu komisija ir izteikusi savu viedokli. Tūlīt pēc
tam, kad sākās notikumi Tibetā, es vērsos pie Ķīnas vēstnieka un arī mūsu
sadarbības grupas vārdā, Deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu vārdā,
izteicu savu vērtējumu par iespējamo un vēlamo konflikta risināšanu miera un dialoga
ceļā.
Un tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka ne jau no deklarāciju daudzuma un
ne jau no tribīnē teikto runu skaita ir atkarīga mūsu labā griba un mūsu vēlme
paust viedokli.
Un pilnīgi pievienojos Leiškalna kunga teiktajam. Ja mēs rakstām
kādu nopietnu dokumentu, mēs nevaram teikt, ka ārpolitikā ir sīkumi. Ārpolitikā
sīkumu nav. Jebkurš dokuments ir jāuzraksta perfekti – perfekti ne tikai saturiskā
ziņā, bet arī pēc formas.
Un vēl. Es aicinu: kolēģi, būsim konsekventi un būsim
principiāli! Ja jau mēs paužam (un tas ir ļoti labi, ka mēs paužam!) viedokli gan
katrs atsevišķi, gan komisiju līmenī, par notikumiem Tibetā, tad būsim konsekventi,
paudīsim savu viedokli par jebkuru dramatisku notikumu pasaulē! Kāpēc tad mēs
nerakstījām deklarāciju par notikumiem Sudānā, par notikumiem Kenijā un par daudziem
citiem notikumiem pasaules „karstajos punktos”?
Tāpēc aicinu izmantot jebkuru iespēju runāt ar Ķīnas valdības
pārstāvjiem, ar cilvēkiem Ķīnā, un, protams, izteikt arī savu viedokli Latvijā,
bet ierosinu deklarāciju neatbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Nu tagad mēs redzam, kuros jautājumos Latvijas
Saeimas deputāti ir patiesi eksperti, jo līdz šim, kad mēs runājām par visādām
„garlaicīgām” lietām, par pensijām, par sociālo aizsardzību, nebija daudz
gribētāju izteikties.
Tagad, kad mēs runājam par globālām problēmām, pasaules mēroga
problēmām, patiešām ir aizraujoši. Te visi ir lieli eksperti, katram ir ko teikt, un
mēs tagad runājam, runājam un runāsim vēl.
Kolēģi, ziniet, darbs cilvēktiesību jomā ir smags darbs. Man ir
zināma pieredze. Pirms es tiku ievēlēts par deputātu, es profesionāli strādāju
šajā jomā un joprojām esmu saistīts ar vairākiem cilvēktiesību projektiem. Šeit
ir runa par tā saucamo advokatēšanu, kas ir vissmagākais darbs. Jebkurš
advokatēšanas kampaņas projekts prasa saprātīgu kompromisu starp principiem un
pragmatismu. Šeit es neredzu ne pragmatismu, ne principus. Es redzu vienīgi
konjunktūru.
Tā ir mode! Tagad visi runā par olimpiādi, visiem jāizsakās par
Tibetu. Tagad mēs gribam izteikties arī par Tibetu. Protams, mēs varam runāt un
klausīties visādas beletristiskas runas tādā nacionālā romantisma garā, kā daži
kolēģi te teica… Eniņa kungs jau piedāvāja… Kāpēc tieši par Ķīnu? Varbūt
arī par Amerikas indiāņiem kaut ko pieņemsim? Varbūt arī par kurdiem? Varbūt arī
par abhāziem? Kāpēc ne? Ja katrai tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos, tad varbūt
visu vienā čupā saliksim!
Šī deklarācija – vai tā palīdzēs tibetiešiem? Jā, tur ir
problēmas, un problēmas ir ļoti nopietnas. Bet galvenais jautājums, ko es sev uzdodu,
ir šāds: vai tas palīdzēs Tibetas tautai vai, gluži otrādi, vēl vairāk sarežģīs
tās situāciju? Vai šī deklarācija nav vajadzīga mūsu pašu ambīciju
apmierināšanai? „Redziet, cik mēs esam spēcīgi, kā mēs tai lielajai Ķīnai
rādījām!” Te dažs labs teica: „Jā, būsim spēcīgi. Mēs jau ne ar ko
neriskējam.”
Tā. Ja jūs uzskatāt, ka mūsu darbs ir vienkārši izteikties – okei,
uz priekšu! Es negribētu atbalstīt. Es zinu, kas ir darbs cilvēktiesību jomā. Es
neredzu nekādu vēlmi, kolēģi, no jūsu puses – iesaistīties šajā smagajā,
rūpīgajā ikdienas darbā, kas vērsts uz cilvēktiesību aizstāvēšanu Tibetā. Ja
jūs to gribat – darīsim to kopā! Taču šajā darbā deklarācijas ļoti reti kad
palīdz. Parasti deklarācijas ir pat kaitīgas.
Es nebalsošu par šo deklarāciju.
Paldies. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Divi! Sēdies, divi!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, nebaidieties! Vienu minūti tikai! Mans
draugs Kārlis Leiškalns neuzmanīgi klausās savu kolēģu runas. Viņš atzinās…
viņš krata galvu… Viņš teica, ka Visvaldis Lācis runājis par Tibetas brīvību,
bet, lūk, aizmirsis, ka Dalailama prasa tikai autonomiju. Tieši to es, Kārli, arī
uzsvēru. Klausies uzmanīgāk! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Piekrītu!
Pieņemu!”)
Paši tibetieši noteiks, kādu autonomiju viņi grib, nevis to noteiks
kāds no ārpuses – Cilevičs, Lācis vai vēl kāds cits.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit no Saeimas tribīnes
mēs vairākkārt dzirdējām pārmetumus PCTVL frakcijai par to, ka tā neatbalsta šo
deklarāciju. Es pamēģināšu paskaidrot.
Dzirdot visas šīs runas, es tajās saklausīju interesantu
likumsakarību: visi deputāti – vismaz septiņi -, kas šeit no Saeimas tribīnes
publiski atbalstīja šo deklarāciju, viņi visi, balsojot par darba kārtības pirmo
jautājumu, atbalstīja to, ka vajag atzīmēt Latviešu leģiona atceres dienu. Šķiet,
ka Ādolfs Hitlers, pēc kura pavēles tika izveidots šis leģions, ir galvenais
cilvēktiesību aizstāvis pasaulē. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Nevar neko
saprast!”)
Paldies, cienījamie kolēģi, bet ar šiem cilvēktiesību
aizstāvjiem mūsu frakcijai nav pa ceļam.
Un otrkārt. Visai tālajā Tibetā cilvēktiesības, protams, ir ļoti
svarīgs un interesants jautājums (No zāles dep. I.Kalniņš: „Kādā valodā
viņš runā?!”), bet pēc divām dienām būs gadadiena Igaunijas notikumiem, kuros
tika nogalināts Krievijas pilsonis – divdesmitgadīgais jauneklis Dmitrijs Gaņins. Tad
kāpēc mēs viņu neaizstāvējām un nepieprasījām šīs situācijas izmeklēšanu?
Arī nepilngadīgais skolnieks Marks Sirihs trīs mēnešus atradās cietumā.
Pēc tam, kad Saeima būs nosodījusi visus šos notikumus
kaimiņvalstī, varbūt arī PCTVL frakcija atbalstīs citas liekulīgās deklarācijas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt
paldies Tibetas atbalsta grupai, kura šodien faktiski ir parādījusi ļoti augstu
pilsoniskās aktivitātes līmeni un kura, neapšaubāmi, ar visām šīm debatēm, ko
mēs esam dzirdējuši, ir bagātinājusi mūsu priekšstatus par to, kas notiek Tibetā,
kā notiek Tibetā un kas Tibetā būtu darāms, taču kolēģi, izņemot laikam vienīgi
Silvu Bendrāti, neviens nerunāja par pašu deklarācijas tekstu. Taču es gribētu teikt
vēl vairāk – tikpat kā netika runāts par to, ko tad Latvija ir darījusi un kā
Latvija ir reaģējusi visu šo notikumu kontekstā. Klausoties radās tāds priekšstats,
ka Latvija faktiski uz tiem nav reaģējusi – Latvija neko nav teikusi, Latvijas
amatpersonas tikpat kā nav uzstājušās par šo tēmu, un tagad, teiksim, Latvijas
pozīcija ir atkarīga no tā, vai mēs, deputāti, šeit, Saeimā, nobalsosim vai
nenobalsosim par šo deklarāciju.
Godājamie kolēģi! Gribu teikt, ka deklarācijas ir ārkārtīgi
sarežģīta un komplicēta lieta un ka parasti deklarācijas vienmēr ārpolitiski
izvērtē. Un, ja šīs deklarācijas izvērtē ārpolitiski, tad pirmām kārtām runā
par to ārpolitisko nepieciešamību, pēc tam droši vien parasti runā par to saturisko
novitāti un trešām kārtām runā par šāda veida deklarāciju politisko lietderību.
Kolēģi, es gribētu jums pateikt tikai dažas lietas. Ja mēs
runājam par ārpolitisko nepieciešamību, tad gribētu jums pateikt, lūk, ko. 14.martā
sākās šie notikumi Tibetā. Pareizāk sakot, tie sākās jau 10.martā. 14.martā bija
šo notikumu eskalācija. Vai mēs esam bijuši vienaldzīgi pret šiem notikumiem? Es
gribu teikt – nē! 15.martā mūsu ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pauda bažas par
notikumiem Tibetā. Ministrs aicināja izvairīties no spēka lietošanas un meklēt
risinājumus miermīlīgu sarunu ceļā. „Vardarbība jebkurā tās izpausmē nevar
kalpot kā risinājums, un tā ir nosodāma,” saka Māris Riekstiņš. „Latvija
uzskata, ka Tibeta ir Ķīnas Tautas Republikas sastāvdaļa, un ir ieinteresēta
konstruktīvā dialogā ar Ķīnu par humanitāriem jautājumiem, to skaitā par Tibetas
kultūras, etniskās un reliģiskās identitātes saglabāšanu.” Tā ir teicis Māris
Riekstiņš, mūsu ārlietu ministrs, nākamajā dienā pēc šo notikumu eskalācijas.
Tajā pašā dienā arī Valdis Zatlers nāca klajā ar līdzīga
rakstura paziņojumiem. 17.martā, tas ir, vēl trīs dienas vēlāk, Eiropas Savienības
prezidējošā valsts – Portugāle – pieņēma savu rezolūciju. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Slovēnija!”) Turklāt Portugāle šajā rezolūcijā precīzi
uzskaitīja visas tās pašas četras… (No zāles dep. J.Dobelis: „Slovēnija
taču, ne Portugāle!”) Es atvainojos – Slovēnija! Jums tiešām ir taisnība!
Slovēnija pieņēma šo rezolūciju! Turklāt šai rezolūcijai pievienojās ne tikai
Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pievienojās arī tās kandidātvalstis – tādas
kā Turcija, Horvātija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne. Tai pievienojās
arī trīs EFTA valstis – Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Kolēģi, arī šajā rezolūcijā ir ļoti precīzi iezīmētas visas
tās pašas normas, par kurām mēs runājam arī šeit. Un šī rezolūcija par attieksmi
pret šiem notikumiem, kas ir tapusi Slovēnijas kā prezidējošās valsts vārdā,
faktiski ir rezolūcija arī mūsu vārdā.
Ja mēs, kolēģi, hronoloģiski skatāmies tālāk (No zāles dep.
A.Seile: „Nevajag!”), tad redzam, ka 29.martā kopā sanāca ārlietu ministri.
Ārlietu ministri izskatīja šo jautājumu, bet neko papildus nepieņēma… nekādus
papildu dokumentus viņi šai Eiropas Savienības prezidējošās valsts rezolūcijai
nesagatavoja.
2.aprīlī mūsu, Latvijas, Ministru prezidents Ivars Godmanis izsauca
pie sevis Ķīnas vēstnieku un izteica viņam savas bažas par to situāciju, kāda ir
Ķīnā, un aicināja Ķīnas vēstnieku darīt visu, lai Ķīnā tiktu pārtraukta
vardarbība, lai tur sāktos dialogs un cilvēktiesību ievērošana.
Godājamie kolēģi! Tajā pašā 2.aprīlī Eiropas Parlamentā tika
iesniegts rezolūcijas projekts, kuru ir parakstījuši 10 deputāti, bet starp kuriem
diemžēl nav neviena Latvijas deputāta. Un 10.aprīlī šī deklarācija tika pieņemta.
Tajā Eiropas Parlaments, es gribētu teikt, vēl stingrākā formā – ar vēl plašāku
izklāstu – arī mūsu visu vietā ir paudis savu attieksmi pret šiem notikumiem
Tibetā un runājis par tiem risinājuma ceļiem, kādi būtu pieņemami Eiropas
Parlamentam.
Kolēģi! 9.aprīlī Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisija
manā vadībā faktiski vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par situāciju Tibetā, un tas
kopš tā brīža ir pieejams Ārlietu komisijas mājaslapā. Tas ir vairākkārt citēts
un komentēts arī mūsu medijos.
Tātad mans jautājums, kuru es uzdevu jums jau sākumā, ir šāds:
„Kāda ir tā ārpolitiskā nepieciešamība šodien vēl vienu reizi runāt par tāda
paša vai ļoti, ļoti līdzīga teksta deklarāciju?” Kolēģi, ja mēs paanalizējam
šos tekstus, tad redzam, ka saturisku novitāšu šeit ir salīdzinoši maz. Saturiskās
novitātes, pēc manām domām, ir redzamas tieši tajos punktos, uz kuriem šeit jau
norādīja Kārlis Leiškalns, – tie ir pieņēmumi, kuri ir pateikti absolūtā formā
un kuri faktiski, raugoties no politiskās lietderības viedokļa, mums varētu traucēt.
Tāpēc es, kolēģi, gribētu pateikt paldies visiem tiem, kuri
šodien ir uzstājušies debatēs. Es aicinu Tibetas atbalsta grupu pieņemt šo
deklarāciju kā Tibetas atbalsta grupas deklarāciju. Es domāju, ka šis dokuments, šī
Tibetas atbalsta grupas deklarācija, ļoti jauki un skaisti papildinātu visas tās
reakcijas, ko dažādas Latvijas amatpersonas jau ir paudušas, tomēr balsojumā par
pašu šo deklarācijas tekstu aicinu atturēties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Krišjānim
Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Es klausos visas šīs debates, kā mēs visi…
Es klausos to, ko nupat Bērziņa kungs teica… Es to visu izstāstīšu vienkāršotā
veidā.
Viņš runāja gari: „Dieva dēļ, nedarīsim neko! Nepaudīsim savu
viedokli! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Latvija ir jau paudusi!”) Tas kaut kur
citur jau tiek darīts, tāpēc mums nekas nav jādara. Acis ciet, ausis ciet, ir jau
labi!”
Kolēģi! Mēs esam mūsu valsts iedzīvotāju ievēlēti Saeimas
deputāti. Mēs tiešā veidā pārstāvam savas valsts iedzīvotājus. Ja mēs piekrītam
tam, ko Bērziņa kungs saka un ko mums pāris augstas amatpersonas kaut kur, manuprāt,
iespējams, noklusētā veidā ir pateikušas, tad, Dieva dēļ, atbalstīsim šodien šo
lēmuma projektu! Paudīsim skaidri un gaiši Latvijas valsts Saeimas viedokli un līdz ar
to faktiski pakārtotā veidā arī Latvijas tautas viedokli par notiekošo Tibetā. Mēs,
latvieši, jau zinām, kas ir vardarbība, mēs zinām, kas ir apspiestība, un mums ir
lielākas morālās tiesības par daudzām citām valstīm izteikties. Manuprāt, mums ir
pat pienākums izteikties.
Tad nu neļausim sevi iežūžināt, bet paudīsim savu viedokli!
Šķiet, šajā telpā valda vienprātība… vismaz lielajam vairākumam ir vienprātība
par šā lēmuma projekta saturu. Atbalstīsim to!
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai iesniedzēju vārdā vēl kādam ir kas piebilstams? Nav. Tādā
gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Latvijas Republikas 9.Saeimas
deklarācija par situāciju Tibetā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 17, atturas – 36. Deklarācija nav atbalstīta.
Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu
parakstītu iesniegumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdzam
nolasīt katra deputāta balsojumu par lēmuma projektu „Latvijas Republikas 9.Saeimas
deklarācija par situāciju Tibetā”.”
Deputāti prasa balsojumu par šo lēmumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par… Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tātad balsosim par to, vai tiek
atbalstīts desmit deputātu priekšlikums nolasīt katra deputāta balsojumu par
iepriekš minēto lēmuma projektu! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija):
„Vajag nolasīt arī par to, kas balsoja tagad!”) Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – 2.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies par uzticību. Tā ir laba tradīcija – nolasīt balsojumu.
Šodien mēs nolasīsim balsojumu par lēmuma projektu, kura dokumenta
numurs ir 2240.
„Par” šo dokumentu ir nobalsojuši divdesmit astoņi deputāti (No
zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija) „Skaidrāk!”): Solvita Āboltiņa, Silva
Bendrāte, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dobelis, Ina Druviete, Guntis Jānis
Eniņš, Uldis Ivars Grava, Māris Grīnblats, Imants Kalniņš, Sandra Kalniete, Artis
Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Visvaldis
Lācis, Ingmārs Līdaka, Linda Mūrniece, Karina Pētersone, Pauls Putniņš, Einārs
Repše, Ingūna Rībena, Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Aigars Štokenbergs, Pēteris
Tabūns, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
„Pret” nobalsoja septiņpadsmit deputāti: Valērijs Buhvalovs,
Vladimirs Buzajevs, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs
Golubovs, Nikolajs Kabanovs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs,
Jakovs Pliners, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Juris Sokolovskis, Jānis Tutins, Aleksejs
Vidavskis un Ērika Zommere.
Atturējās trīsdesmit seši deputāti: Valērijs Agešins, Vitālijs
Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC),
Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Gundars
Daudze, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Valdis Ģīlis, Dzintars
Jaundžeikars, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris
Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs,
Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Anta Rugāte, Jānis
Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Dainis Turlais, Gundars Upenieks, Jānis Urbanovičs,
Nils Ušakovs un Imants Valers.
Nebalsoja četri deputāti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības
jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Gribu atgādināt, ka deputāti, kuri
nepiedalījās balsojumā, var tikt sodīti, ja nav attaisnojošu dokumentu.
Nav reģistrējušies: Aija Barča, Vilnis Edvīns Bresis, Ina
Druviete, Pēteris Hanka, Sandra Kalniete, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis,
Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Dagnija Staķe, Andris Kāposts,
Ērika Zommere, Oskars Spurdziņš, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš un Kārlis
Šadurskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 24.aprīļa
sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde
2008.gada 24.aprīlī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2008.gada 24.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, cienījamie kolēģi! Sākam jautājumu un
atbilžu sēdi šodien – 2008.gada 24.aprīlī.
Tātad Saeimas Prezidijā tika iesniegti trīs jautājumi.
Pirmais jautājums ir deputāšu Circenes, Bendrātes, Āboltiņas,
Ziedones-Kantānes un Mūrnieces jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par
VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju”.
Otrs jautājums ir deputātu Zaķa, Latkovska, Rībenas, Reira un
Kampara jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par SIA „Lattelecom”
kapitāldaļu atsavināšanu”.
Un trešais ir deputātu Zaķa, Latkovska, Kariņa, Reira un Kampara
jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par Latvijas Nacionālās
bibliotēkas projektu”.
Uz visiem jautājumiem ir sniegtas rakstiskas atbildes, un jautājumu
iesniedzēji ir informējuši Saeimas Prezidiju, ka viņus pilnībā apmierina saņemtā
rakstiskā atbilde uz otro jautājumu. Es vēlreiz atgādinu, ka tas bija deputātu Zaķa,
Latkovska, Rībenas, Reira un Kampara jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim
„Par SIA „Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu”.
Jautājuma iesniedzējus apmierina arī saņemtā rakstiskā atbilde uz
trešo jautājumu, kas, es atgādinu, ir deputātu Zaķa, Latkovska, Kariņa, Reira un
Kampara jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par Latvijas Nacionālās
bibliotēkas projektu”.
Līdz ar to šie jautājumi šodienas jautājumu un atbilžu sēdē
vairs netiks skatīti un tie tiek svītroti no šodienas darba kārtības kā atbildēti.
Turpretī veselības ministra Ivara Eglīša sniegtā rakstiskā
atbilde uz deputāšu Circenes, Bendrātes, Āboltiņas, Ziedones-Kantānes un Mūrnieces
jautājumu „Par VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”
reorganizāciju” nav apmierinājusi šā jautājuma iesniedzējus, tāpēc jautājuma
iesniedzēji vēlas no veselības ministra Ivara Eglīša dzirdēt vēl papildu
paskaidrojumus.
Šodien mūsu sēdē piedalās arī jautājuma iesniedzēju
pārstāvji. Diemžēl veselības ministrs Ivars Eglītis šobrīd attaisnotu iemeslu
dēļ nav ieradies. Mēs burtiski pāris sekunžu laikā noskaidrosim, vai viņš ir jau
ceļā pie mums. Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti šo jautājumu pārcelt uz
nākamo ceturtdienu.
Diemžēl ar Eglīša kungu mums šobrīd neizdodas sazināties. Līdz
ar to šis jautājums atbildēšanai tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu, kad veselības
ministrs Ivars Eglītis varēs ierasties.
Paldies. Uz redzēšanos!
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2008.gada 24.aprīlī
Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”
Datums: 24.04.2008. 09:16:00 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2278 nodošanu komisijai
Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 24.04.2008. 09:22:02 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2280 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 24.04.2008. 09:25:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2285 nodošanu komisijai
Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”
Datums: 24.04.2008. 09:34:18 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2286 nodošanu komisijai
Datums: 24.04.2008. 09:35:42 bal005
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu izdrukas nolasīšanu
Datums: 24.04.2008. 09:45:02 bal006
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
Datums: 24.04.2008. 09:50:10 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2287 nodošanu komisijai
Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”
Datums: 24.04.2008. 10:01:32 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2276
Grozījums Karatiesu likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:12:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2277 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:17:26 bal027
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:18:34 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2279 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Farmācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:19:42 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2297 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:27:42 bal030
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:30:48 bal031
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:11:04 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:13:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:13:58 bal034
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:14:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:16:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:23:18 bal037
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:23:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums) (pārbalsots)
Datums: 24.04.2008. 11:25:44 bal039
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:26:48 bal040
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:27:26 bal041
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:28:04 bal042
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:39:12 bal043
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:42:16 bal044
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:43:14 bal045
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:46:20 bal046
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:48:22 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2298 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par amatniecību” (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:49:38 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2304 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Komerclikumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:54:24 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2306 pieņemšanu 3.lasījumā
Starptautiskās palīdzības likums (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:56:34 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2307 pieņemšanu 3.lasījumā
Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:03:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:04:04 bal052
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:04:56 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2267 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:06:16 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1915 steidzamību
Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:06:46 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1915 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 24.04.2008. 12:07:32 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1915 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:08:30 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1947 steidzamību
Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:09:00 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1947 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 24.04.2008. 12:09:36 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1947 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:12:08 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2288 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:13:44 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2289 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:15:40 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2290 pieņemšanu 2.lasījumā
Datums: 24.04.2008. 12:17:18 bal063
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:19:08 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2291pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:20:58 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2292 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:22:50 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2293 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:32:48 bal067
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:39:26 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2294 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:41:26 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2302 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:43:02 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2303 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Jūras kodeksā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:45:02 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2305 pieņemšanu 2.lasījumā
Datums: 24.04.2008. 15:01:16 bal072
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Lēmuma projekts “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”
Datums: 24.04.2008. 15:24:30 bal073
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2240
Datums: 24.04.2008. 15:25:46 bal074
Balsošanas motīvs: Par balsošanas rezultātu nolasīšanu