Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2009.gada
12.februāra sēdi.
Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba
kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Vai varētu palūgt
mazliet klusuma…
Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt
izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un līdz turpmākajam komisijas
lēmumam izslēgt no darba kārtības 17.punktu – likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu parakstītu
iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par
Saeimas deputātes Dagnijas Staķes atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu parakstītu
iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par
Saeimas deputātes Dagnijas Staķes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Savukārt Juridiskā komisija lūdz pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu pirms otrā lasījuma likumprojektam „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 930 līdz 2009.gada
10.martam. Juridiskā komisija arī lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
attiecīgo Saeimas lēmuma projektu un izskatīt to pēc darba kārtības 16.punkta. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas
deputāta Viļņa Edvīna Breša atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša ievēlēšanu
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Arī šo iesniegumu
ir parakstījuši desmit deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz šodienas
sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut Mandātu, ētikas
un iesniegumu komisijas paziņojumu „Par Mārtiņa Rozes 9.Saeimas deputāta mandāta
atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad darba
kārtība ir grozīta.
Sākam šodienas sēdi ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
ziņojumu „Par Mārtiņa Rozes 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā
noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Mārtiņa Rozes 2009.gada 4.februāra
iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata
pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras.
Deputāta pienākumus beidz pildīt Guntis Jānis Eniņš, kurš
iestājās Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta
uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es lūdzu deputātu Mārtiņu Rozi ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.
Un es vēlos gan savā, gan Saeimas Prezidija, gan visu mūsu vārdā
pateikt paldies Guntim Jānim Eniņam par darbu 9.Saeimā.
(Aplausi.)
Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir nepieciešama balsošanas
iekārtas pārinstalācija, tiek izsludināts tehnisks pārtraukums uz 15 minūtēm.
Tiekamies pulksten 9.20.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim sēdi.
Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt sēdes darba kārtību, lūdzu
jūs izņemt un vēlreiz ievietot atpakaļ balsošanas iekārtā balsošanas kartes,
citādi balsošanas sistēma jūs neatpazīs, jo tā ir pārinstalēta.
Un tagad turpinām sēdi. Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fizisku
personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un
darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas Sociālās drošības kodeksu” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodošanu
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes
grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes
grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Noziedzīgo
nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”
nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības
nākamās sadaļas – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Inetas Ozolas apstiprināšanu par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu
„Par Inetas Ozolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Inetas Ozolas
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Madaras Ābeles iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā
balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Madaras Ābeles iecelšanu
par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Madaras Ābeles
iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Kristīnes Vanagas iecelšanu par Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā
balsojumā arī šo lēmuma projektu vienprātīgi atbalstīja… Tātad atbalstīja
lēmuma projektu „Par Kristīnes Vanagas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Vanagas
iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Lalas Apšenieces iecelšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija tāpat arī izskatīja un
vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Lalas Apšenieces iecelšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lalas Apšenieces
iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Indras Melderes iecelšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā
balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Indras Melderes iecelšanu
par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Indras Melderes
iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Māra Šļakotas iecelšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un aizklātā balsojumā arī
vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Māra Šļakotas iecelšanu par
Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māra Šļakotas
iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
I.Šlesere. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pirms otrā
lasījuma likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(Nr.930/Lp9) līdz 2009.gada 10.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu minētajam likumprojektam! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības
nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā””, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.3217B. Komisija saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija to
atbalsta, un likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes)
uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatīsim dokumentu Nr.3219B. Komisija saņēma trīs priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas guva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļaujot to 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par aviāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatīsim dokumentu Nr.3632B. Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju””
otrajam lasījumam ir saņemti un izstrādāti kopumā astoņi priekšlikumi.
1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts atbildīgās komisijas
izstrādātajā 2.priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts jau atbalstītajā 3. –
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas izstrādātajā
6.priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas izstrādātajā
8.priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Paldies.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
aviāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 7. Likums pieņemts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Labrīt!
Izskatāmā likumprojekta numurs ir 3697B. Kā jau priekšsēdētāja
kungs teica, skatīsim likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas ir
sagatavots atbildīgajā komisijā pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus.
No tiem 1. ir rakstījusi komisija pati, un es aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 59.2.pantu.
To komisija ir atbalstījusi tikai daļēji, piedāvājot parlamentam savu priekšlikumu
– 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – par 59.2.pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies. Tie bija tie sarežģītākie.
4. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 111.pantu. Tas ir par
atbildību – par darbinieku atbildību iepretī pašas komisijas atbildībai.
Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi!
4.priekšlikumā būtībā ir pateikts tas, ka šā likuma autori… Man jāatvainojas
Leiškalna kungam, kurš te ar pseidonīmu „Leiškalns” ir uzstājies kā pastnieks
starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un parlamentu.
Man jāsaka, ka šis likumprojekts ļaus turpmāk vienu konkrētu banku
sadalīt divās daļās… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Šis jau nav tas
priekšlikums!”) Tas ir 3. un 4.priekšlikums, Leiškalna kungs! (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Trešais!”) Un 4.priekšlikumā ir pateikts, ka tiem cilvēkiem,
kuri nodarbosies ar vienas bankas labākās daļas pārdošanu, nekāda atbildība par to
nedraud. Tāda ir šo pirmo priekšlikumu būtība.
Tāpēc es aicinu tos visus noraidīt, tajā skaitā šo
4.priekšlikumu.
Un, Leiškalna kungs, mēģiniet turpmāk izstrādāt savus
priekšlikumus!
Paldies.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Komisijas vārdā noteikti
pateikšu!”)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
K.Leiškalns. Štokenberga kungs! „Pastnieki” ir tikai
situācijās, kad kāda bijusī lielbanka grib nopirkt vienīgo valsts banku. Tad iet
„pastnieki” un runā par lietām, lai saņemtu kaut kādu atalgojumu.
Šajā gadījumā ir runa par Finanšu un kapitālu tirgus komisiju,
kas kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, kas kopā ar Finanšu ministriju un kopā ar
jūsu padevīgo deputātu Leiškalnu sagatavoja priekšlikumus. Es nesaku, ka tur bija
liels mans ieguldījums, es tur biju klāt… Un arī kopā ar Saeimas Juridisko biroju
mēs veidojām priekšlikumus. Mēs zinām, kāds ir Latvijas Republikas Saeimas
kārtības rullis, – to, ka šai komisijai nav tiesību iesniegt priekšlikumus. Bet, ja
priekšlikums nav iesniegts, tas nevar nonākt ne komisijas, ne parlamenta darba
kārtībā. Un es daru tikai to, kas ir jādara pārstāvības politikas pārstāvim, –
es noformēju un parakstos zem priekšlikuma. Un, arī aizstāvot šajā priekšlikumā
tās iebildes, kas paver šajā likumā tādu ārkārtīgi grūtu šķautni, iepretī
Komerclikumam…
Sēdes vadītājs. Man gan būtu lūgums runāt komisijas, nevis savā
vārdā…
K.Leiškalns. Tas ir tieši komisijas vārdā, lai beidzot kāds
saprastu, kā top likumi un kā likumos top priekšlikumi… ka te nav nekādas
„pastnieku” būšanas. „Pastnieki” ir tie, kas iet pelnīt naudu, mēģinot
pārdot plaukstošu valsts banku krītošai stulbai bankai.
Sēdes vadītājs. Vai jums par priekšlikumu arī būtu kaut kas…
K.Leiškalns. Jā, 4.priekšlikums vairs nerunā ne par kādu banku
sadalīšanu, un tad jums bija jānāk un jārunā par iepriekšējiem atbildīgās
komisijas priekšlikumiem, kas jau vairs arī nebija Leiškalna priekšlikumi.
Un pie šī… Man nav jābūt mierīgam, kad viens grib mani te
apvainot.
Sēdes vadītājs. Nesarunājieties ar zāli, lūdzu!
K.Leiškalns. Tātad 4.priekšlikums runā par to, ka Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas darbinieks un pilnvarnieks nav atbildīgi pret trešajām
personām par zaudējumiem. Savukārt 5.priekšlikums pasaka, ka par šiem zaudējumiem,
ja tādi tiek nodarīti, atbildīga ir pati Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tieši
šis ir atbildības jautājums… Pilnvarnieks jau nevar atbildēt, viņa manta bieži
vien ir sīka šīs atbildības priekšā. Atbild komisija ar savu budžetu, un, ja
komisijas budžets ir par vāju, tad atbild valsts jeb nodokļu maksātāji. Tā ir
4.priekšlikuma jēga. Tā ka aicinu to atbalstīt. Blēži!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Leiškalna priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – 14.
Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums izriet no 4.priekšlikuma, kurš noņēma
šo atbildību darbiniekam, bet uzlika tai komisijai, kas pieņem lēmumus. Un aicinu arī
šo priekšlikumu atbalstīt, jo kādam ir jāatbild par zaudējumiem pret trešajām
personām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 9.priekšlikums, Štokenberga kungs, izriet no tās
vēstules, ko atbildīgajai komisijai, respektīvi, parlamentam, atsūtīja Eiropas
Centrālā banka. Tā kā Eiropas Centrālā banka nevar iesniegt, Leiškalns šajā
vēstulē atrada kopsaucēju un iesniedza šo priekšlikumu, nebūdams nekāds
„pastnieks”. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstījusi
komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 11. – Leiškalna priekšlikums. Arī tas izriet no
Eiropas Centrālās bankas vēstules. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns 13.priekšlikumu iesniedzis.
Redziet, neizdevās pārāk labi, un atbildīgā komisija to ir uzlabojusi, piedāvājot
jums savu priekšlikumu – 14.priekšlikumu – par likumprojekta 2.pantu.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, te gan rakstīts, ka atbalstīts un
iekļauts komisijas priekšlikumā – 21.priekšlikumā…
K.Leiškalns. Tieši tā, es tagad stāstu! Leiškalna priekšlikums ir
atbalstīts daļēji, jo komisija neuzskatīja to par pilnīgu, acīmredzot
„pastnieks” slikts.
14.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un arī to komisija kopā ar
ekspertiem neuzskatīja par pilnīgu, tāpat 15.priekšlikumu, 16.priekšlikumu,
17. – Juridiskā biroja priekšlikumu, 18. – Juridiskā biroja priekšlikumu, 19.
– Juridiskā biroja priekšlikumu, 20. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu.
Ir runa par to, kas vispār var būt šis administrators. Juridiskā
biroja priekšlikumu komisija ārkārtīgi garā, ilgā darbā un diskutējot, nevis
pildot kaut kādu pastnieka lomu, izstrādāja, ierakstīja šajā tabulā un šodien
piedāvā jums, un aicina jūs to atbalstīt…
Sēdes vadītājs. …21.priekšlikums. Deputātiem nav iebildumu pret
komisijas viedokli.
K.Leiškalns. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī laikam
„pastnieka” atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Bet, Leiškalna kungs, es jūs
lūgtu tomēr, es atvainojos…
K.Leiškalns. Tad savukārt jūs lūdziet ievērot ētiku tiem, kas te
mētājas ar vārdiem!
Sēdes vadītājs. Šobrīd es jūs lūdzu neaizrauties ar retoriku.
K.Leiškalns. Piekrītu. Paldies. Piekrītu.
Sēdes vadītājs. Pārejam pie 23.priekšlikuma.
K.Leiškalns. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Protams,
atbalstīts. Un paldies Juridiskajam birojam, ka tas tik grūti strādāja pie šā
likumprojekta, tiešām grūti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 25.priekšlikums… Atkal iesniedzis Leiškalns, atkal
viņš atbalstīts. Neteikšu, kas viņš ir… (Smiekli zālē.)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji
atbalstīts. Atbildīgā komisija kopā ar Juridisko biroju tomēr ir to pārstrādājusi
un piedāvā jums redakciju, kura ir redzama 28.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 30.priekšlikums – tieši tāpat par likumprojekta
2.pantu – ir Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs aicinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums-aizstājums,
redakcionāls precizējums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Tāpat atbalstīts 34. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… Es atvainojos! Vai jūs,
Čepānes kundze, kaut ko par procedūru gribējāt… Vai debatēt par…? (No zāles
dep. I.Čepāne: „Par 36.!”) Jā, bet pašlaik mēs runājam par 34.priekšlikumu.
Pret 34.priekšlikumu iebildumu nevienam nav.
K.Leiškalns. 35., dāmas un kungi! Tas ir atbildīgās komisijas
priekšlikums, tikai tāds deklaratīvs, es drīzāk teiktu… Komisija aicina to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Čepānes kundze, vai par 35. jums nav nekas
piebilstams?… Nē, jūs esat nospiedusi šobrīd debašu pogu, un dators vienkārši
visu laiku rāda, ka jūs gribat runāt. Tātad par 35.priekšlikumu jums nav nekas
piebilstams? Pret 35.priekšlikumu nevienam nav iebildumu. Atbalstīts.
K.Leiškalns. 36. – Leiškalna priekšlikums, kas izriet no tiem
priekšlikumiem, kurus mēs atbalstījām, par pilnvarnieku personisko atbildību,
pārliekot šajā gadījumā atbildību attiecīgi uz šo uzraugošo komisiju.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es gribu runāt gan par šo
priekšlikumu, gan arī par visiem pārējiem, par kuriem jūs sakāt, ka šeit nevienam
pret tiem nav nekādu iebildumu. Redzot kolēģu reakciju, man liekas, ka dažiem… pat
lielākajai daļai varbūt te nav pat priekšstata, par ko mēs īsti balsojam, jo šis
likumprojekts parādījās tikko – tikai no rīta, un atsevišķās vietās es,
piemēram, redzu šos nenoteiktos jēdzienus – par rupju neuzmanīgu… tīšām
darbībām, un tā tālāk. Piemēram, iepriekš, par ko es nepaspēju pateikt, Leiškalna
kungs bija satraucies: kā tad tā – vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija… viņi
solidāri atbildēs vai vadītājs atbildēs atsevišķās vietās?
Šajā gadījumā, kad mēs runājam par 36.priekšlikumu –
pilnvarnieku atbildību par zaudējumiem, kas radušies darbības vai bezdarbības dēļ,
ja viņi rīkojušies tur ar ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību… Es tomēr gribētu,
lai Leiškalna kungs paskaidro, un nevajadzētu šeit izrādīt kaut kādu īpašu
sašutumu, jo kolēģiem šis likumprojekts ir parādījies pirms piecām vai desmit
minūtēm.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?
K.Leiškalns. Jā, komisijas vārdā es, protams, varu pateikt. Es
neizrādu īpašu sašutumu par to, ka kādam kaut kas nav bijis vai nav izlasīts. Jūs
varat balsot „par”, „pret”, „atturas” – kā vēlaties!
Es izrādu sašutumu par to, ka kāds kolēģis mani nosauc par kaut
kādu muļķīti vai „pastnieku”, kas tur ir salicis lietas, kuras pats nesaprot.
Atbildība, ja mēs runājam par šo konkrēto pilnvarnieka atbildību,
būs līdzīga, kāda šobrīd ir KNAB atbildība par tiem darbiniekiem, kas tur ir
nozaguši naudu. Līdz ar to KNAB atbild. Tā kā KNAB finanšu resursi šobrīd neļauj
izmaksāt to naudu, kas ir nozagta no viņu seifiem, tad viņiem jāprasa no valdības un
no valsts budžeta palīdzība. Tad valsts budžets palīdzēs un izglābs KNAB, jo tie
prasītāji to naudu prasa atpakaļ… un tad solidāri vērsīsies attiecīgi pret
vainīgajiem. Tā ir kā solidāra atbildība. Tātad viņi prasīs atbildēt
vainīgajiem.
Arī šajā gadījumā komisija atbild ar savu mantu. Ja viņi norīko
pilnvarnieku… tikai un vienīgi komisija var pieņemt lēmumu par bankas darbības
pārtraukšanu pēc būtības vai par sava pilnvarnieka iecelšanu tajā. Tā ka, ja
pilnvarnieka darbībā parādās ļaunprātība, tad jūs zināt, ka tas ir
Krimināllikuma atbildības jautājums. Un šis likums viņu no tās neatbrīvo…
Tā ka – aicinu atbalstīt 36.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Lūdzu zvanu!
Balsosim par 36. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 7, atturas – 12. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. 37.priekšlikums – ne gluži redakcionāls… Tātad
rada iespēju izskatīt arī imperatīvi… Ir runa par konkrētiem gadījumiem…
Iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt arī 38. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
3.pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi 40. – tieslietu ministra
Gaida Bērziņa priekšlikumu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 42. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tur ir par
kredītiestādes uzņēmumu, kur tiešām ir iekšā gan filiāles, gan portfeļi, gan
aizdevumu portfeļi… Tas ir par 173.pantu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Vai jūs šodien liksiet viens otram
mieru?”)
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es
gribu, lai jūs saprastu, ko jūs šodien atbalstāt. Un man ir stipras aizdomas, ka
šīsdienas balsojums būs sākums vienai parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kura
pēc tam vairāku gadu vai mēnešu garumā nodarbosies ar to, kā Latvijas valsts,
valsts, kuras pārstāvji jūs šeit esat, sadalīja „Parex banku” un pārdeva. Par to
ir šis likumprojekts.
Tagad tie cilvēki, kas vismaz kaut ko saprotat no uzņēmumu bilances,
iedomājieties, ka ar šo likumprojektu, tātad arī ar šo priekšlikumu, par kuru jūs
te tagad grasāties balsot, uzņēmums tiek sadalīts divās daļās, tiek
„iztīrīti” labie aktīvi un pārdoti, bet sliktie aktīvi paliek… nu, teiksim tā
– vārdā neminētas, valstij joprojām piederošas bankas īpašumā! Kas no šīs
procedūras būs ieguvējs? Latvijas valsts noteikti ne. Tās rīcībā paliks sliktie
aktīvi.
Kas notiks tālāk attiecībā uz tiesvedībām? Gan Kredītiestāžu
likums, gan Komerclikums, gan jebkuri ar uzņēmējdarbību saistīti likumi līdz šim
paredzēja to, ka kreditoriem ir vienādas tiesības. Ja runa ir par nenodrošinātiem
kreditoriem kaut vai, tad iedomājieties – visi, kas šodien ir aizdevuši bankai naudu,
tiks nostādīti sliktākā stāvoklī nekā pārējie kreditori, kuri ir labāki par
viņiem, kuri būs savā īpašumā ieguvuši kaut kādus labākus aktīvus, kaut kādu
labāku kredītportfeli un tamlīdzīgas lietas.
Es aicinu jūs saprast, par ko jūs šodien balsojat. Jūs balsojat par
to, ka Latvijas valsts tuvāko pāris gadu laikā tiks iesaistīta nebeidzamās
tiesvedībās, kas būs saistītas ar vienas bankas sadalīšanu un pārdošanu.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?
K.Leiškalns. 42.priekšlikums izriet no balsojuma par 2. un
3.priekšlikumu un tam nav vairs nekāda sakara ar situāciju, kurā kredītiestāde var
tikt sadalīta. Jā, „krītoša” kredītiestāde var tikt sadalīta. Ka
kredītiestāde ir ne tikai vesels uzņēmums un ka tās patstāvīga daļa ir ne tikai
filiāle, bet arī atsevišķs nedalāms mantas kopums, aktīvu vai saistību kopums vai
noteikto tipveida līgumu kopums – tas tik tiešām bija ietverts 3.priekšlikumā.
Melot es šeit nevienam negribu.
Ko man apliecina valdība un Finanšu un kapitāla tirgus komisija? To,
ka šis likums nav unikāls. Ka šādi likumi top šobrīd visā Eiropā un visa Eiropa
tieši tā rīkojas, un ka Anglija visā drīzumā tā rīkosies. To, ka šis likums ir
rakstīts nevis „Parex bankai”, bet situācijai, kurā, glābjot veselo un
dzīvotspējīgo daļu, tik tiešām ir iespējams nodalīt kādu „augoni”, kas ir
konkrētā veselīga uzņēmuma daļā varbūt tāpēc, ka ir bijusi pārliecīga kredītu
eiforija vai kas līdzīgs, ko ir pieļāvusi gan banka, gan likumdošana.
Tā ka es aicinu atbalstīt 42.priekšlikumu. Pēc būtības mēs to
visu jau esam atbalstījuši 2. un 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputāta Leiškalna priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 22, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums par
185.pantu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita
Šņepste iesniegusi pārejas noteikumu redakciju, kuru komisija, atbalstot daļēji, ir
iekļāvusi likuma pamattekstā jeb 1. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu nobalsot likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tas ir arī galīgais… Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dokumenta, kuru jūs tiešām saņēmāt tikai šorīt, jo mēs
pagājušajā reizē noteicām izskatīšanas termiņu – ceturtdienu un priekšlikumus
lūdzām iesniegt līdz pirmdienas vakaram, numurs ir 3698B – „Grozījumi Finansu un
kapitāla tirgus komisijas likumā”, kuru, cerams, nebūs iesniedzis Leiškalns, bet gan
Juridiskais birojs.
Un šobrīd 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu
atbalstīt… Ļoti redakcionāls.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – ļoti redakcionāls, vārdu „finansu”
nomainīt ar vārdu „finanšu”. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – jau pēc
būtības ir par normatīvajiem aktiem. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt
atsauci.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat aicinu
jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – iesniedzis Juridiskais birojs par likumprojekta
6.pantu. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Arī 10. ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
8.pantu. Arī tas ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā, kā jūs atceraties.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Finansu un
kapitāla tirgus komisijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 1. Likums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Par minēto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju
likumā” ir saņemti 19 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja tipveida priekšlikums. Komisija
atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas,
atbalstot daļēji, ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Pārcēlums starp pantiem, ko piedāvājis Juridiskais
birojs, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Tāpat 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts, bet iestrādāts, kā jūs to redzat, atbildīgās komisijas
7.priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Deputāta kā pastnieka… es atvainojos, Leiškalna
priekšlikums ar 9.numuru ir tikai daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā… (No
zāles dep. J.Dobelis: „Vienpadsmitajā!”) 10.priekšlikumā, esiet mierīgs…
Tāpat ir Juridiskā biroja 10.priekšlikums, kas ir apvienots,
pārstrādāts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā, kuras numurs ir 11.
Sēdes vadītājs. Es gan gribētu precizēt, ka saskaņā ar tabulu
deputāta Leiškalna 9.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
priekšlikumā numur 11, bet 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī iekļauts
11.priekšlikumā. 11. ir atbalstīts kā komisijas priekšlikums.
K.Leiškalns. Tas ir tas, ko es teicu, priekšsēdētāja kungs…
Sēdes vadītājs. Nē, nu es gan…
K.Leiškalns. 12. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Atkal tas pats stāsts. 15. – daļēji atbalstīts.
15.priekšlikumā daļēju atbalstu ir ieguvis Leiškalns. 16.priekšlikumā komisija,
daļēji atbalstot Juridisko biroju, parlamentam piedāvā savu redakciju ar 17.numuru,
kuru aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas, protams,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 19.priekšlikumu par 21.pantu iesniedzis deputāts
Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu nobalsot otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu
garantiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārda – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” komisija
formāli nav saņēmusi priekšlikumus, bet ir Juridiskā biroja ierosinājumi pārskatīt
5 dienu termiņu un padarīt to nedaudz garāku. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā
biroja vēlmi, skaitļa „5” vietā ierakstot skaitli „7”, kas dod iespēju
problēmu risināt pēc būtības.
Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo likumprojektu,
mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, jo
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saskaņā ar Saeimas kārtības
ruļļa 86.pantu lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Par
Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” iekļaut šodienas sēdes
darba kārtībā skatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Analoģisks lūgums no šīs pašas komisijas ir arī par šīs
komisijas izstrādāto likumprojektu „Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes
grozījumiem”, aicinot to iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība grozīta.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot trešajam, galīgajam,
lasījumam likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju””, komisija izvērtēja trīs priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par
pārejas noteikumu 41.punktu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz
papildināt pārejas noteikumus ar 42.punktu, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Arī 3. un pēdējais – Juridiskā biroja priekšlikums
– ir atbalstīts.
Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un
migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Likumprojekts „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un
migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” izriet no
valdības protokollēmuma.
Es aicinu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, jo
šeit ir runa tikai par fonda, kas tiek izveidots pēc zināmiem nosacījumiem,
pārvaldīšanu jeb vadību.
Tā ka es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Sarežģīts
nosaukums, bet vienkāršs likums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Vispārīgās programmas
„Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības
likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija lūdz par termiņu noteikt šā gada
23.februāri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā””, komisija izvērtēja četrus deputāta Buzajeva priekšlikumus.
1.priekšlikums – ierosinājums izslēgt 25.panta otro daļu – ir
vērsts uz to, lai pašvaldībām dotu plašākas tiesības noteikt, kurām iedzīvotāju
kategorijām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.
Šis priekšlikums ir saistīts arī ar 2. – deputāta Buzajeva
priekšlikumu. Komisija rūpīgi divās sēdēs izvērtēja šo ideju, kura nav jauna.
Tomēr, uzklausot Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas domes pārstāvju viedokli,
komisijas locekļu vairākums uzskatīja, ka minētais priekšlikums nav atbalstāms
pašreizējā situācijā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Manu divu pirmo un
ar Denacionalizēto namu iedzīvotāju asociāciju saskaņoto priekšlikumu būtība ir
ļoti vienkārša: atraisīt rokas pašvaldībām.
Patlaban likums liedz pašvaldībām patstāvīgi izlemt, sākot ar
kādu ienākuma līmeni tās var sniegt palīdzību denacionalizēto namu iedzīvotājiem.
Nepieciešams, lai šis maksimālais ienākumu līmenis būtu tikpat zems, kāds tas ir
personām, kurām ir tiesības uz sociālo dzīvokli.
Bet, dāmas un kungi, tās ir pavisam citas cilvēku kategorijas! Kaut
gan pirms 18 gadiem mēs tikām ieviesuši šo privātīpašumu, tomēr lielākajai daļai
privātīpašnieku, kuri dzīvo pilsētās, joprojām vienīgais īpašums ir dzīvoklis,
kurā viņi bija mitinājušies padomju laikos. Daudzi no viņiem pat nebija spējīgi
saglabāt kaut vai to un tagad ar izstieptu roku stāv pie pašvaldības durvīm.
Denacionalizēto namu iemītniekiem šāda starta kapitāla nebija
vispār, tāpēc attieksmei pret viņiem jābūt īpašai.
Ņemiet vērā, ka namīpašnieki tikai apsveiks mana priekšlikuma
pieņemšanu, priecādamies kopā ar saviem īrniekiem. Arī no valsts budžeta nav
nepieciešami finanšu līdzekļi, lai to īstenotu. Jāpiebilst, ka mans priekšlikums ir
ārkārtīgi liberāls, un, ja tas tiks pieņemts, nevienam nebūs nekādu pienākumu un
saistību. Tā pieņemšanas gadījumā pašvaldības var pārskatīt savus saistošos
noteikumus, bet var arī nepārskatīt.
Dāmas un kungi! Atsauciet atmiņā savas priekšvēlēšanu
programmas, droši vien daudzi no jums bija solījuši paplašināt pašvaldību
tiesības. Nu, lūk, ir pienācis kārtējais patiesības moments.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 21, atturas – 32. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Līdz ar to nav atbalstāms arī 2. – deputāta
Buzajeva priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 22, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Nākamais. 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums – ir
tāds, kas uzliek par pienākumu valstij finansēt tādu palīdzības veidu kā pabalstu
dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Šis jautājums, godātie kolēģi, tiek
risināts arī šajā likumā ar īpašu normu, kas nosaka, kādos gadījumos valsts
piešķir līdzfinansējumu dzīvojamo māju renovācijai un remontam. Tāpēc komisija
uzskatīja, ka šis priekšlikums ir lieks un nav atbalstāms. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Analoga iemesla dēļ tika noraidīts arī 4. –
deputāta Buzajeva ierosinājums, kurš arī nevar tikt pieņemts tāpēc, ka skar valsts
budžetu. Es aicinu arī to neatbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam, galīgajam, lasījumam 19.februāri.
Sēdes vadītājs. Mēs vēl par otro lasījumu neesam nobalsojuši.
J.Lagzdiņš. Jā, es atvainojos! Lūdzu atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Lagzdiņš. Ja kolēģiem nav iebildumu – 19.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Komisija saņēma izskatīšanai pirmajā
lasījumā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas
likumā”. Šā likuma pārejas noteikumu 8.punkts nosaka uzdevumu Ministru kabinetam
izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par grozījumiem šajā likumā, lai
reglamentētu nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu –
atvasinātu publisku personu – īpašumā, kā arī lai regulētu šāda īpašuma
turpmākās izmantošanas nosacījumus un rīcību ar šo īpašumu.
Komisijā bija diezgan plašas debates par šo jautājumu, taču
beigās lēmām, ka daudz mēs varam iestrādāt arī turpmākajā šā likumprojekta
virzībā. Tāpēc komisija lūdz parlamentu akceptēt pirmajā lasījumā šos
grozījumus.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Ierosinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu otrajam lasījumam šā gada 5.martu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šis grozījums likumā saistās ar reglamentētu nekustamā
īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolām kā atvasinātām publiskām
personām šo augstskolu īpašumā, kā arī reglamentē un regulē šā īpašuma
turpmākās izmantošanas kārtību un rīcību ar šo nodoto īpašumu.
Komisija arī lūdz parlamentu šos grozījumus akceptēt pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šī nebūs uzstāšanās debatēs. Šie būs kvēli
pateicības vārdi Izglītības un zinātnes ministrijai un visai mūsu valsts pārvaldei,
kas, piecus gadus ārkārtīgi saspringti un efektīvi strādājot, ir spējusi
izstrādāt divu likumu grozījumus kopumā uz pusotras lappuses un beidzot atrisinājusi
šo jautājumu. Turklāt tik ārkārtīgi ģeniāli un kvalitatīvi, ka, kā jūs
redzējāt iepriekšējā likumprojekta balsojumā, ir nodrošinājusi simtprocentīgu
deputātu vienprātību.
Es esmu lepns par mūsu efektīvo, kvalitatīvo un ārkārtīgi
operatīvi strādājošo valsts pārvaldi.
Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Atbalstīsim pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam šā gada 5.martu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Paldies.
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatāmā
dokumenta numurs ir 3651. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada
27.janvārī izskatīja „Saskaņas Centra” deputātu iesniegto likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” un nolēma
to noraidīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. Lāča kungs, līdz
pārtraukumam ir 12 minūtes. Jūs iekļausieties 12 minūtēs? Nu, tādā gadījumā mums
acīmredzot ir jāiet pārtraukumā un debates ir jāsāk pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu mūsu visu
vārdā sveikt kolēģi Gunāru Upenieku, kuram šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu uz mūsu telpām. Komisijas sēde pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm
106.telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Māris
Kučinskis, Sarmīte Ķikuste, Vitālijs Orlovs, Jānis Reirs – ir, Dagnija Staķe…
Dagnija Staķe un Gunārs Upenieks ir.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi! Lūdzu,
ieņemiet vietas!
Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pirmajā lasījumā.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. Lūdzu, Lāča kungs!
Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Ābiķa kungs un
Urbanoviča kungs, jūs pavisam droši varat diskutēt arī ārpus šīs zāles. Nu,
netaisiet, lūdzu, troksni!
(No zāles dep. J.Dobelis: „Atņemt mandātus – abiem diviem!”)
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs, latvieši,
un Latvija kā zeme un teritorija vienmēr esam piederējuši pie Rietumu kultūras, esam
Rietumu kultūras zeme, un to ir teikuši ļoti daudzi ne tikai Rietumu kultūras…
vēstures un kultūras… filozofijas pārstāvji un zinātnieki, bet arī ievērojams
daudzums slāvu tautības kultūrvēsturnieku un zinātnieku.
Mēs esam Rietumu kultūras tauta, un es šodien tikai tādēļ esmu
uzkāpis šajā tribīnē, lai iepazīstinātu jūs ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas
un ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas vēsturi un pierādītu, ka šis ierosinājums,
ko iesniedz prokrieviskās partijas, ir jānoraida, kā arī lai izteiktu savu… jā,
nožēlu par to, ka pirms nedēļas Saeimas vairākums nolēma, ar vienas balss vairākumu
tomēr nolēma, ka 6. un 7.janvāris ir svinamā diena.
Tā kā presē arī ir izskanējuši pārmetumi par to, ka neesmu
piedalījies balsojumā, es gribu uzsvērt, ka vesela rinda kolēģu šeit redzēja, ka
mani intervēja Maskavas televīzija, kura jau vienu dienu… (No zāles: „O-o-o!”)
Jā, jā, jā! Un Maskavas televīzijai es nolasīju krievu valodā izdotu brošūru –
savu! – un uzdāvināju tai divus eksemplārus. Nosaukums krieviski skan: „Latišskij
ļegion v svete ņeitraļnih inostrannih nabļudateļei”, kurā ir 97 atsauksmes (No
zāles dep. N.Ušakovs: „Tulkot vajag!”), ko par Latviešu leģionu saka
amerikāņi, kanādieši, briti, franči, austrieši, somi, zviedri, vācieši un arī
paši krievi. Un prokrieviskajai partijai zināšanai: tad, kad pret mani pavērsa
operators savu darbarīku, es viņiem nolasīju to, kas Sarkanajai armijai un NKVD jau
bija zināms vācu okupācijas laikā par Latviešu leģionu.
Sēdes vadītājs. Jā. Lāča kungs, bet par likumprojektu, lūdzu! (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Lai runā!”)
V.Lācis. Tas skar šo lietu… skar, jo es saņemu pārmetumus,
kādēļ neesmu balsojis.
Un pirmais teikums tur skan, ka Sarkanās armijas Politiskās
pretizlūkošanas pārvaldes cilvēki Latvijā ir konstatējuši, ka latvieši, latvieši
vairākumā, neieredz ne vāciešus, ne krievus, un tādēļ ir dibināts Latviešu
leģions.
Tālāk. Lai zinātu, kādēļ šis jūsu pieņemtais, diemžēl vienas
daļas pieņemtais, likumprojekts ir prettautisks un pretlatvisks – jāapskatās
vēsturē.
Cariskajā Krievijā krievu tauta bija ļoti pareizticīga tauta. Visā
milzīgajā teritorijā – no Vladivostokas līdz Baltijas jūrai – bija 88 tūkstoši
baznīcu. Praktiski katrā ciemā, katrā sādžā, nerunājot nemaz par pilsētām. Un
tāpat bija arī simtiem, tūkstošiem baznīcu kalpotāju.
1917.gada 5.novembrī – divas dienas pirms Oktobra revolūcijas –
Krievijas Pareizticīgās baznīcas Sinode, kas sanāca pirmo reizi pēc ilgiem laikiem,
ievēlēja par Viskrievijas un Maskavas arhibīskapu Tihonu. Šis Tihons bija ļoti
tālredzīgs cilvēks. Viņš saprata, kādas briesmas draud no boļševikiem, kaut gan
boļševiki vēl pat divas dienas nebija bijuši pie varas. Un viņš izdeva… viņam
bija tādas tiesības… Kanonisko deklarāciju, kurā pateica, ka visas pareizticīgās
baznīcas – gan Krievzemē, gan ārpus tās – ir tiesīgas pašas noteikt savu
autonomiju, savu statusu, to, kurai patriarhijai tās pievienojas. Un viņš izsniedza jau
toreiz, līdz 1925.gadam, kad viņš mira, tādas tiesības arī Latvijas Pareizticīgajai
baznīcai.
Latvijas Pareizticīgā baznīca jau 1920.gada 20.-22.septembrī
sasauca savu Sinodi – likumīgu Sinodi – un ievēlēja par Latvijas arhibīskapu
latvieti Jāni Pommeru, kuru nesen, pirms dažiem gadiem, Maskavas patriarhija ir atzinusi
par svētmocekli.
Lūk, sākās jauns periods Latvijas pareizticīgo vēsturē un jauns
periods arī Krievijas pareizticības vēsturē. Krievijā tūlīt pēc revolūcijas čeka
un komunistu partija ārkārtīgi nežēlīgi vērsās pret Pareizticīgo baznīcu.
Minēšu tikai, ka no 88 tūkstošiem baznīcu 1940.gadā bija
saglabājušās tikai 100 baznīcas.
1927.gadā, pēc tam, kad Tihons bija miris, čeka un partija,
neveiksmīgi mēģinādama nobiedēt Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadību,
mākslīgi iedabūja par metropolītu, par arhibīskapu (atbilstoši kanoniskajiem
likumiem viņi nevarēja to izdarīt) Sergeju Voskresenski. Un šis Sergejs Voskresenskis
deklarācijā avīzē „Izvestija” paziņoja, ka Pareizticīgā baznīca ir lojāla
pašreizējai padomju varai un nekādas baznīcu vajāšanas nav notikušas.
Bet notika! 205 augstākos Krievijas Pareizticīgās baznīcas
vadītājus, varētu teikt, noslepkavoja. Tas ir, padomju vara noslepkavoja metropolītus
un bīskapus!
Un 1940.gadā bija atlikuši vairs tikai četri līdz nāvei nobiedēti
cilvēciņi – četri bīskapi, kuri klusēja un darīja visu to, ko padomju vara
viņiem lika.
Vēl vairāk. Cars bija valdījis bez Sinodes no 1721.gada līdz šai
1917.gadā patriarha Tihona ievēlēšanai, un tikai 1943.gadā padomju valdība attapās,
ka jānodibina karalaika Sinode – mākslīga Sinode, lai būtu Baznīcai pārvaldība,
jo tādas nebija. Cars skaitījās Krievijas Pareizticīgās baznīcas galva.
Tātad Latvijā likumīgi pie Pareizticīgās baznīcas stūres
nostājās Jānis Pommers.
Kas notika Latvijā tajā laikā? Jau tūlīt, drīz pēc viņa
stāšanās amatā, kad viņu atbalstīja arī visi Latvijas pareizticīgie, krievu
ticīgie cilvēki, slāvu tautības cilvēki, sākās cīņa par to, ka Latvijas
Pareizticīgā baznīca, kurai Tihons bija devis autonomiju un šī pirmā Sinode
1920.gadā apstiprinājusi šo autonomiju… ka mēs nepiederam nekur, ka mēs esam
autonomija. To sauc par autokefālu baznīcu. Tātad šo Latvijas Pareizticīgo baznīcu
gribēja piedabūt pie Maskavas patriahijas.
Krievu cilvēks vienmēr ātri mainās, ja viņš redz, ka ir
impēriskas idejas. Vienalga, vai tās ir baznīcai, sabiedrībai vai kaut kam citam.
Taču Jānis Pommers nepadevās. Viņš pateica: „Latvijas
Pareizticīgā baznīca būs tik ilgi suverēna, kamēr pastāvēs suverēna Latvijas
valsts.”
Mēs zinām, ka 1934.gada oktobrī nezināmā veidā viņu
noslepkavoja, sadedzināja viņa vasarnīcā pie Ķīšezera, un jau tolaik vairākums
ārzemju preses un Latvijas sabiedrības izteica aizdomas, ka to ir darījusi NKVD –
Maskavas toreizējā čeka.
Tagad es jums nolasīšu priekšā, kāda cīņa jau toreiz bija
Latvijā par to, ka krievi, ātri atģidušies, ka, lūk, Krievijā baznīca kļūst
impēriska, viņi – krievu tauta – atbalstīja šo domu un atbalsta diemžēl arī
šodien, arī Latvijas krievi… to, ko arhibīskaps Jānis Pommers ir teicis par
Baznīcā notiekošām cīņām. Acumirkli! „Krievi… (citēju Jāni Pommeru) savu
valodu bez jebkādiem ierobežojumiem brīvi lietoja visā Baznīcas dzīvē – no
augšas līdz apakšai, tiklab draudžu ietvaros, kā arī visas Baznīcas ietvaros. Šeit
krievi ieņem, ja vēlamies to teikt, privileģētu stāvokli. Viņiem nav pienākuma
zināt latviešu valodu, bet latviešiem, kuri ir Sinodes locekļi, prāvestiem, ir
jāzina krievu valoda un jārunā tajā.”
Notika liela cīņa par latviešu valodu kā valsts valodu
Pareizticīgās baznīcas locekļu starpā šeit, un krievvalodīgie un krievi – arī
toreiz varēja lietot šo pirmo jēdzienu – atbalstīja, protams, to domu, ka tā mūsu
valoda ir jādabū prom. Tālāk Jānis Pommers: „Katedrālē no iknedēļas 15
regulāriem dievkalpojumiem tikai viens tika noturēts latviešu valodā.” Pommers
nepadevās, tādēļ viņu noslepkavoja. Paturēja suverenitāti, autonomu Pareizticīgo
baznīcu, kurā noteikšana bija viņam.
Ko tad Maskavas patriarhija darīja, lai varētu atbrīvoties no Jāņa
Pommera? Jo 1927.gadā mākslīgi bīdīja pa priekšu, kaut Sinodes nebija, kā es jums
pastāstīju, – Sergeju Voskresenski. Šis Sergejs Voskresenskis Baigajā gadā –
1940.gadā -, gribēdams likumīgi sagraut pēc kanonisma principiem ievēlēto Latvijas
Pareizticīgo baznīcu, iesūta šeit cilvēku. Kas ir šis cilvēks? Grāmatā
„Vēstures mantojums” Latvijas Pareizticīgās baznīcas virspriesteris, tagadējais
virspriesteris, klostera pārraugs Jānis Kalniņš raksta – arhīva dokumenti norāda,
ka Pretizlūkošanas pārvaldes aģents Dmitrijs Voskresenskis ar segvārdu
„Božeņka” ieradās Latvijā un viņa uzdevums 1941.gada 4.janvārī bija sagraut
Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodi, kurai no Latvijas puses jālūdz Latvijas
Pareizticīgo baznīcu pievienot Maskavas patriarham.
Tas arī notika. Sākās mūsu īstās Pareizticīgās baznīcas
iznīcināšanas ceļš. Un tas turpinājās no pirmās okupācijas un pēc otrās… Un
pēc otrās okupācijas – no 1944., 1945.gada līdz mūsdienām. Bet bija pa starpu
viens gadījums. Tad, kad Jāni Pommeru 1934.gadā noslepkavoja, Pareizticīgā baznīca
nevarēja vienoties. Krievi, Latvijas pilsoņi, bīskapi mēģināja sazināties ar
Maskavu, bet Maskavā staļinisma laikā bija tāds haoss, ka nevarēja dabūt no Maskavas
nekādu atbildi. Un, lūk, nedabūdama nekādu atbildi, Latvijas Pareizticīgā baznīca
nolēma pievienoties Konstantinopoles patriarham. Rietumu pasaule bija pilna ar
kanoniskiem likumiem atbilstošiem patriarhiem. Lūk, tāds bija mūsu Pareizticīgās
baznīcas sagraušanas ceļš!
Kāds tas ir šodien?… Acumirkli, man ir maz laika. Kaut kur noliku
acenes. Tas ir ļoti slikti, kad jāsteidzas… (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Papildināsim laiku!”) Nē, nē, nē! Nu, ja papildināsim, tad būšu ļoti
priecīgs par to, lai zinātu vēsturi.
Kāds ir stāvoklis šodien? Runā virspriesteris Jānis Kalniņš.
Statistika liecina – un to viņš uzsver -, ka pašreizējā atjaunotā neatkarīgā
Latvijas Pareizticīgā baznīca Maskavas patriarhijas paspārnē ne tuvu nelīdzinās
bijušajai Latvijas patriarhijai. Pareizticīgo garīdznieki gandrīz visi ir krievi, pat
Krievijas pilsoņi šodien, kuru lielākā daļa pat neprot latviešu valodu. Arī
tagadējais metropolīts Aleksandrs Kudrjašovs pareizticību pasniedz kā kādu krievu
tautas fenomenu, nevis kā Kristus Baznīcu, kura neatzīst ne jūdu reliģiju, kā viņš
saka, ne grieķu reliģiju, ne kādu citu etnisku reliģiju; tai būtu jābūt vispasaules
Kristus reliģijai. Bet tā tāda nav.
Tālāk vēl virspriesteris saka: „…vienā no garīdznieku
sapulcēm (šobrīd tas ir virspriesteris Nikolajs Sudoss), lai izpatiktu Baznīcas
vadības pašreizējai politikai, izcēlās ar savu priekšlikumu, proti, ka latviešus
nevajadzētu iesvētīt par priesteriem, jo viņi domā citādāk nekā krievi.”
Pilnīgi pareizi! Jādomā ir citādāk! Mums visiem ir jādomā citādāk nekā šeit
esošie krievu tautas pārstāvji, kuriem mēs visi esam devuši šīs tiesības domāt
citādāk.
„Bīstamība,” saka Sudoss, „ir tajā apstāklī, ka nekrievu
saites ar Krievijas Baznīcu, kā jau nekrieviem, ir stipri vājākas nekā krieviem.
Agrāk vai vēlāk latvieši mūs pievils.”
Bet mēs paši esam sevi pievīluši. Tad, kad es devu šo interviju
par Latviešu leģionu – un es drīkstēju to dot, jo 6.Saeima ir pieņēmusi
deklarāciju, ka jāaizsargā Latviešu leģiona gods -, šeit, Dzeltenajā zālē, es
dabūju zināt šos balsošanas rezultātus, un es biju ārkārtīgi pārsteigts, ka,
piemēram, partijas „Pilsoniskā Savienība” vadone Sandra Kalniete ir nobalsojusi
„par” to, ka 6. un 7.janvāris ir svinamas dienas Latvijā. (No zāles:
„Kauns!”) Es faktiski nebrīnījos, ka pirmajā intervijā „Dienā” pēc tam,
kad Eiropas Parlamenta deputāts Kristovskis un jūs, Sandra Kalniete, bijāt šo partiju
nodibinājuši, jūs pateicāt, ka jūs pēc sava rakstura esat kosmopolīte. Bet
ievērojiet – tā arī ir kļūda. Maskavas patriarhs un maskaviskā Pareizticīgā
baznīca neatzīst arī kosmopolītismu. Neatzīst! Tur ir piemēru tik daudz, ka man
šodien nav vietas… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet tiesības domāt citādāk
paliek!”)
Tiesības domāt citādāk paliek…
Tādēļ, kolēģi, Saeimas deputāti – latvieši un arī godīgie
krievi, ja tādi šeit ir… Nu šeit ir prokrieviskās partijas. Divi latvieši, kā mēs
zinām, četri ebreji un pārējie krievi… Un viņi arī varētu, ja ir godīgi, balsot
„par” to, ka 6. un 7.janvāris nav svinamas dienas, jo visā pasaulē Pareizticīgā
baznīca ārpus Maskavas svin kristīgās baznīcas Ziemassvētkus 24.-25.decembrī…
svin adventi tā, kā mēs šeit, Latvijā. Un mēs esam tik… grūti atrast vārdus…
tik lieli muļķi, ka mēs atbalstām impēriskās Krievijas Baznīcu, kura mūs smacē
nost gan faktiski īstā ticībā, pareizticībā, gan valodā, gan arī citās jomās.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es mēģināšu to vēsturisko patiesību kaut kā
salikt kopā ar to dokumentu, kas ir iesniegts.
Dokumentā zem virsraksta „Pašreizējās situācijas raksturojums”
ir šāds teikums: „Latvijas Republikas pareizticīgie iedzīvotāji svin Kristus
dzimšanas svētkus 6. un 7.janvārī.” Es varu pateikt, ka tie ir salti meli. Ne visi
Latvijas pareizticīgie svin 6. un 7.janvārī, un to iesniedzēji noteikti labi zina.
Labi zina! Un parakstās zem tāda dokumenta, par kura saturu acīmredzot nav spējīgi
kārtīgi atbildēt.
Un šeit jau parādās galvenā, rupjākā – apzināti vai
neapzināti – patiesības pārpotēšana. Tiek pasniegts gan Latvijai, gan ārpus
Latvijas, it īpaši Krievijai, un vēl šur tur tas, ka Latvijā, lūk, visi
pareizticīgie atzīst Maskavas Baznīcas virskundzību. Tie ir rupji… skaidri rupji
meli. Un nāciet un pasakiet, ka tā nav! Lūdzu, nāciet ar faktiem! Es jums
atgādināšu, ka Latvijā ir pareizticīgie, kas svin Ziemassvētkus tāpat kā katoļi
un luterāņi – tajā pašā 24., 25.decembrī.
Kā jūs to varat nezināt? Jūs to zināt, bet jūs melojat tāpēc,
ka jums ir vajadzīgi jūsu vēlētāji, un diemžēl… diemžēl dažiem latviešu
politiķiem arī ir vajadzīgi jūsu vēlētāji. Un tad sākas cīņa par elektorātu
starp dažādiem politiķiem un politikāņiem arī. Jo ir tādi politiķi, kam
neinteresē ne pareizticīgie, ne luterāņi – nekas viņus neinteresē, bet viņus
interesē vēlētāju balsis.
Protams, lielkrievu šovinisms ir ticis propagandēts un tiks
propagandēts, jo ar to var iegūt lieliskus augļus, kas ir labi redzams šīsdienas
Krievijā.
Krievijā to mutīti nepapletīs vis tik plaši neviens, kamēr nebūs
tur atļauja dota, un, ja par daudz plata tā mute būs, tad to aizvērs uz mūžīgiem
laikiem.
Lielkrievu šovinisms ir barojis Staļinu no 1934.gada. Staļins labi
saprata, ka ar savu tautību viņš neizcelsies, un līdz ar to viņš kultivēja
lielkrievu šovinismu. Un palasiet vecās skolu mācību grāmatas! Visi pasaules
lielākie atklājumi ir notikuši Krievijā. Visi! Vienalga, kurā zinātnē. Un tāpēc
šis un tas vēl ir jāatgādina no vēstures.
Par to pašu mīļo pareizticību. Kur tad tā bija vispirms? Tā bija
vispirms Bizantijā. Tad, kad Senā Roma sadalījās Austrumromā un Rietumromā, tad
Austrumroma, kas vēlāk kļuva par Bizantiju, caur turieni izplatīja pareizticību un ne
jau nu Krievijā vispirms. Daudz ātrāk nekā Krievijā, daudzus gadu simtus pirms
Krievijas, pareizticību ieguva Armēnija, pareizticību ieguva Gruzija. Aizbrauciet uz
turieni un apskatieties, lūdzu, pareizticīgo baznīcas no 6., 7. un 8.gadsimteņa, kad
Krievija vēl pat domās neatceras tādu lietu kā pareizticība. Un tas arī ir
jāatgādina šodien.
Ja kāds grib nopietnu dokumentu, tad vajag arī runāt atklātu
valodu. Uzrakstiet, ka 6. un 7.janvāris ir Maskavas pareizticīgo Ziemassvētki! (No
zāles dep. V.Orlovs: „Vispirms nobalsosim, tad labosim!”) Nevis vispār
pareizticīgo, bet Maskavas pareizticīgo Ziemassvētki. Tad jūs vismaz nebūsiet
viltojuši vēsturi. Par to ir runa!
Jums jau tika sniegta šeit informācija, kā bija ar Pareizticīgo
baznīcu pirms okupācijas un pēc okupācijas. Nav ko brīnīties. Visu nosaka Maskava,
līdz ar to Maskava nosaka arī to, kas ir jādara pareizticīgajiem Latvijā. Un man
liekas, ka tiešām vajag izprast. Ja jūs gribat cīnīties par savu vēlētāju balsīm,
vismaz cīnieties, neviltojot vēsturi. Un man ir tiešām neērti par tiem Saeimas
deputātiem. Vienu jau te iepriekšējais runātājs minēja, kurš pilnīgi nesaprot, kas
ir vēsture, kurš vienkārši balso tāpēc, ka vajadzīgas ir attiecīgās balsis. Ka
vajadzīgs… Zinot, ka visa Latvija, uz Eiropas Parlamentu startējot, būs viens
vēlēšanu apgabals, ir vajadzīgs, lai tas krievs, kas ir kaut kādā Latgales sādžā,
arī nobalso „par” kosmopolītismu. Lūk!
Un tāpēc es tiešām aicinu – ja mēs gribam būt pietiekami
godīgi paši pret savas valsts vēsturi un ja mums ir kāda vēlēšanās izpatikt citām
tautībām, to vajag darīt godīgi – neviltojot vēsturiskos faktus. Un to, ko
pagājušajā reizē mēs balsojām, es ceru, ka mēs izgāzīsim. To, ko iebalsoja, to
mēs izņemsim ārā.
Mēs esam sagatavojuši arī priekšlikumu, ka tie deputāti no tā
saucamajām nacionālajām frakcijām šoreiz padomās, kā balsot. Un padomās, cik var
atļauties savu interešu vārdā viltot mūsu valsts vēsturi.
Es atgādinu vēl vienu reizi, ka ne visi Latvijas pareizticīgie ir
vienādi. Ne visi Eiropas pareizticīgie ir vienādi. Lai viņi svin, kad viņi grib un
ko! Bet mēs nevaram savas valsts svētku dienās iekļaut vēsturi viltojošus faktus!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pareizticīgā baznīca ir viena no
vissenākajām Latvijas Baznīcām. Un tā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju
Latvijā. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā pārsniedz 400
tūkstošus cilvēku. Bet, neskatoties uz to, šobrīd diemžēl pareizticīgajiem un
vecticībniekiem Latvijā ir ierobežotas iespējas svinēt Ziemassvētkus valsts
noteiktajā svinamajā dienā, atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts
piešķir oficiālas brīvdienas.
Līdz ar to politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs”
frakcija ar citu kolēģu atbalstu piedāvā papildināt likumu „Par svētku, atceres un
atzīmējamām dienām” ar normu par to, ka vajag piešķirt Kristus dzimšanas
svētkiem 6. un 7.janvārī svētku dienas statusu.
Mums ir notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem.
Un viņi ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka
garīgā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējās cilvēciskās
cieņas.
Arī vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir
radījis laimei. Un tieši tāpēc mēs vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam
cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, tajā
skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus
Ziemassvētkus.
Mums ir notikušas konsultācijas arī ar ekonomistiem, uzņēmējiem
un ministriem. Un viņi ir pārliecināti, ka pareizticīgo un vecticībnieku
Ziemassvētku atzīmēšana tautsaimniecības attīstību negatīvi neietekmēs.
Piemēram, finanšu ministrs Atis Slakteris 12.janvārī savā
vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai raksta, ka (citēšu):
„Tiešā veidā minētais likumprojekts budžeta izdevumus neietekmē.” Likums
neprasīs arī nekādu speciālu izpildes mehānismu. Esmu pārliecināts, ka
sarežģītajā ekonomikas un finanšu krīzes laikā Latvijas tautai ir vajadzīgi augsti
garīgie un morālie orientieri, kas ļaus pārvarēt grūtības.
Mums beidzot jāatzīst brīvības un tiesības, ko cilvēks iegūst
jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā, – domu, izteikšanās, interešu
brīvību un tiesības brīvi attīstīties, vairot labklājību un veidot savu dzīvi,
respektējot un nepārkāpjot līdzcilvēku brīvību un tiesības.
Mana izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu
cilvēku vienlīdzību likuma priekšā.
Un es uzskatu, ka Latvijas valstij jānodrošina cilvēka
pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir
iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Latvijas Republikas Satversmē.
Un es aicinu Saeimas deputātus būt pēc iespējas brīviem, kā arī
neierobežot citu brīvību. Mēs taču katrs vēlamies izbaudīt to brīvību, ko mums
dod mūsu valsts pamatlikums. Būsim arī iecietīgi pret citu cilvēku izvēles
brīvību!
Lūdzu atbalstīt likumprojektu un balsot „par”!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien mēs
trešo reizi pēc kārtas izskatām jautājumu par pareizticīgo Ziemassvētku oficiālu
atzīšanu. Kādam tas liksies par daudz, bet kādam – par maz. Es negribu
iedziļināties argumentācijā, kura mums visiem ir labi zināma. Tomēr atgādināšu,
ka pareizticība Latvijas teritorijā bija pirmā kristīgā konfesija, turklāt
atšķirībā no katoļticības tā netika ieviesta ar uguni un zobenu, bet gan uz
brīvprātības pamata. Tāpat negrasos arī diskutēt par to, ka attieksmei pret
konfesiju ar 2000 gadu senu tradīciju, pie kuras mūsu nelielajā valstī pieder 400
tūkstoši cilvēku, tai skaitā arī latvieši, ir tomēr jāatšķiras no attieksmes
pret kādu citu reliģisku grupu, kura izveidojusies pavisam nesen un pie kuras pagaidām
pieder kāds ducis sekotāju. Nav vērts uzsvērt arī to, ka pareizticīgā
garīdzniecība Latvijā ir tik lielā mērā lojāla attiecībā pret vietējo politisko
iekārtu un pārvaldi, ka absolūti ignorē tādas savas konfesijas pārstāvju vairākuma
laicīgās problēmas kā masu bezpilsonība un krievu valodas pazemojošais svešvalodas
statuss.
Es pakavēšos tikai pie divām dažāda veida pieejām integrācijas
procesam, kas pagājušajo ceturtdien tika paustas debašu laikā. Vienu no tām pauda
dāma, kas valodniecībā ir tikpat laba speciāliste kā Josifs Staļins. Šī pieeja ir
ļoti vienkārša, proti, mēs kopā ar visu pārējo civilizēto pasauli svinam
Ziemassvētkus decembrī, bet jūs – muļķi un barbari – paši savu laimi nespējat
novērtēt. Nu tas jau nekas. Mēs ar jums izrīkosimies tā, kā tas bija pieņemts
Padomju armijā. Nevari – iemācīsim, negribi – piespiedīsim! Daudzu izpratnē, tā
ir demokrātiska pieeja. Lūk, jums piemērs autoritārai pieejai integrācijas ziņā
kaimiņvalstī Baltkrievijā! Tur, ņemot vērā gan pareizticīgo vairākuma intereses,
gan katoļu mazākuma intereses, Ziemassvētkus svin divas reizes – gan decembrī, gan
janvārī.
Dāmas un kungi! Vakar Pilsonības likuma izpildes kontroles komisijas
sēdē man bija unikāla iespēja pajautāt Romualdam Ražukam, bijušajam LTF
priekšsēdētājam un šodien Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultācijas padomes
vadītājam. Uz manu jautājumu, vai pareizticīgo Ziemassvētku oficiāla atzīšana
veicina sabiedrisko integrāciju, atbilde bija viennozīmīgi pozitīva.
Cienījamie latviešu partiju deputāti! Es aicinu jūs ņemt vērā
šī lietuvieša, katoļa un jūsu politiskā tēva viedokli. Es piedāvāju apstiprināt
likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet par to, kādā veidā Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija to salāgo ar jau atbalstītu PCTVL priekšlikumu, – par to
lai sāp galva mūsu bijušajam galvenajam integratoram Kastēna kungam.
Aicinu balsot pēc sirdsapziņas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Nesen es
saņēmu šādu vēstuli elektroniskajā pastā: „Kalnietes kundze! Kad es izlasīju
Jūsu grāmatu „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Jūsu vērtība manās acīs
ļoti cēlās. Taču pēc tam, kad Jūs nobalsojāt „par” krievu Ziemassvētkiem, es
Jūs vairs necienu.”
Redziet, man būtu daudz ērtāk un parocīgāk balsot tā, kā to
sagaida vairākums. Tomēr es balsoju „par” pareizticīgajiem Ziemassvētkiem tāpēc,
ka es esmu dziļi pārliecināta, ka tiem 400 tūkstošiem cilvēku, kas šajā
valstī pareizi vai nepareizi, pēc pašu gribas vai svešu ievesti, ir atbraukuši, ir
tiesības svinēt svētkus. Un es arī saku: visi vai ne visi, bet ļoti daudzi. Un ja man
būtu jāizvēlas balsot arī par kādas citas grupas, tikpat daudzskaitlīgas grupas,
svētkiem, kas šajā valstī dzīvo līdzās mums, es to darītu. Jo liegt cilvēkiem
svinēt savus reliģiskos svētkus, es uzskatu, ir bezdievīgi.
Es gribu arī pakavēties vēl kādās personīgās atmiņās. Redziet,
kā jūs to zināt, un to zina arī Latvijā ļoti daudzi cilvēki, bet tagad arī
ārvalstīs, jo mana grāmata ir pārtulkota un izdota vairāk nekā desmit valstīs, es
esmu dzimusi Sibīrijā, un es ļoti labi atceros tos Sibīrijas vakarus… divus, jo
vairāk sava vecuma dēļ es nepaguvu iegaumēt… kad mana māte un tēvs atnāca pēc
smagas, smagas darbadienas un mēs Ziemassvētkus tomēr svinējām. Padomju Savienībā
Ziemassvētki bija aizliegti svētki, tāpat kā Lieldienas. Un par vienu no savas dzīves
svarīgākajiem principiem es uzskatu iecietību pret citiem.
Tas ir grūti. Bet arī tad, ja tas nav populāri, es palikšu šim
principam uzticīga.
Lāča kungs, tā intervija, ko jūs lasījāt „Dienā”, nebija
gluži precīza, jo tobrīd es biju žurnālistei teikusi pavisam citādāk. Es teicu:
vieniem es esmu pārāk kosmopolītiska, citiem – pārāk nacionāla. Un ir lietas,
kurās ne mūžam es nepiekāpšos savā pārliecībā, un tas ir princips – latviešu
valoda, oficiālā valsts valoda, vēlēšanās drīkst piedalīties un tikt ievēlēti
tikai Latvijas pilsoņi. Tikai tie, kas ir naturalizējušies. Visi tie, kas
naturalizējās. Viņiem ir jānoliek valodas pārbaudījums un jāpieņem šīs valsts
vēsture.
Es esmu par to, lai Latvijas valsts būtu nacionāla valsts, piederīga
Eiropas vērtībām. Ne mūžam mana roka necelsies, lai balsotu „par” kādu lēmumu,
kas Latvijas neatkarību un drošību apdraudēs. Atšķirībā no citiem patriotiem, kas
vada ministrijas, kuras veicina „gazpromizāciju” Latvijā, es uzskatu to par daudz
būtiskāku jautājumu. Es esmu ļoti daudz Eiropā izdarījusi, lai eiropiešiem
pastāstītu patiesību par Latvijas vēsturi, par Austrumeiropas vēsturi.
Es, protams, nezinu šo vēsturi tik detalizēti, kā to var
izstāstīt Lāča kungs, bet es zinu vēsturi pietiekami labi. Un es arī vēsturē
varētu minēt ne vienu vien epizodi, kur vēsturiskie fakti ir bijuši pavisam citādi.
Bet šīs vēstures sagrozījums ir sācis dzīvot gadsimtiem cauri savu patstāvīgu, no
patiesā notikuma neatkarīgu dzīvi. Tas ir ieguvis tradīcijas vērtību. Un tā
šķelšanās, kas ir notikusi starp divām Baznīcām, tās atšķirības, kas pastāv
kalendāros, – tām nav nekāda sakara ar tiem tūkstoš un tūkstošiem cilvēku, kas
svēti tic, ka tas datums, kurā Krievijas pareizticīgie svin savus svētkus, ir
vienīgais pareizais un īstais.
Un arī šodien, lai cik tas būtu nepopulāri, es atkal nobalsošu
„par” to, lai pareizticīgiem (No zāles dep. J.Dobelis: „Maskavas!”)
cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tā ir Maskavas pareizticība vai kāda cita, būtu
tiesības svinēt šos svētkus ģimenē, jo neviena reliģija neko sliktu nemāca.
Atcerieties: tad, kad bija Tautas frontes kustība, es personīgi biju tas cilvēks, kas
gāja pie dažādo Latvijas konfesiju vadītājiem un lūdza šo kustību atbalstīt.
Toreiz mums bija vajadzīgs vecticībnieku un pareizticīgo atbalsts. Es uzskatu, ka šiem
cilvēkiem ir tiesības svinēt savus svētkus (No zāles dep. J.Dobelis: „Ne jau uz
valsts rēķina! Deutschland über alles!”), es nevienam neuzspiežu savus uzskatus,
bet es esmu gatava tos aizstāvēt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Sergejam Mirskim.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Lāča kungs
te nolasīja visas mūsu nacionalitātes, kas ir mūsu frakcijā, bet aizmirsa, ka es esmu
vācietis. (No zāles dep. V.Lācis: „Lieliski!”) Un es gribētu pateikt jums,
Lāča kungs, ka tieši mūsu saskaņa ir tāpēc saskaņa, ka mēs nedalām cilvēkus
pēc nacionalitātēm… Saprotiet, nedalām! Un tā ir vislielākā kļūda –
vislielākā kļūda un vislielākā nelaime, ka jūs, tik ilgu mūžu nodzīvojāt un
tāpat turpināt dalīt cilvēkus pēc nacionalitātes.
Tagad es gribu nocitēt apustuļa Mateja evaņģēliju, kur ir
pateikts: „Ikviena valsts, kura pati sevī sašķēlusies, iznīks. Un ikviena pilsēta
vai māja, kura pati sevī sašķēlusies, – nepastāvēs.”
Kas tad spēj mūsu – 21. – gadsimtā apvienot šo sašķelto
cilvēci un rast ticību, ka sabiedrībai izdosies pārvarēt grūtības? Slavenās
reitingu aģentūras vai biržas? Nē, diez vai. Varbūt bankas ar saviem milzīgajiem
resursiem un dažādi starptautiskie fondi? Nē, tieši otrādi! Varbūt demokrātiski
ievēlēti parlamenti, prezidenti un valdības? Vēlreiz nē! Tikai Kristus ir spējīgs
vienot cilvēkus. Tas ir apstiprināts ar viņa vārdiem: „Lai visi būtu vienoti, kā
tu, Tēvs, manī un es Tevī. Un lai viņi būtu mūsos vienoti, lai pasaule ticētu, ka
Tu mani esi sūtījis.”
Mūsu tautai sarežģītajā ekonomiskajā un krīzes situācijā ir
ļoti svarīgi atrast sevī pārliecību, ka mēs spējam pārvarēt grūtības, un Dievs
lai mums palīdz!
Atcerēsimies, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena
vārda, kas iziet no Dieva mutes. Radīsim iespēju mūsu pareizticīgajiem cilvēkiem
svinēt Kristus dzimšanas svētkus pēc viņu kanoniskajām tradīcijām. Īpaši ņemot
vērā mūsu finanšu ministra Slaktera kunga vēstuli, kur ir rakstīts, ka tiešā
veidā minētais likumprojekts budžeta izdevumus neietekmē.
Es gribu pateikties visiem tiem deputātiem, kuri atbalstīja mūsu
priekšlikumu šajā jautājumā. It īpaši Zaļo un Zemnieku savienībai un Latvijas
Pirmajai partijai. Ziniet, krievu valodā vārdiem – zemnieks un kristietis – ir viena
sakne. Jūs prasīsiet, kāpēc? Laikam tāpēc, ka zemnieki vienmēr bija tuvāk Dieva
radītai dabai un saglabāja neizkropļotus uzskatus par cilvēka un Dieva attiecībām.
Godātie deputāti! Es aicinu jūs vēlreiz nobalsot „par” iespēju
pareizticīgiem cilvēkiem svinēt Kristus dzimšanas svētkus, kā pienākas. Jā, vienam
otram tas var nepatikt, un cilvēki, kuri ir vērsti pret Dievu, mēģinās jūs atrunāt
balsot „par”, bet atcerieties, ko teica Kristus: „Svētīgi esat jūs, ja jūs manis
dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās. Priecājieties un
līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs.”
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Kalnietes kundzei ir taisnība, kad viņa teica:
„Reliģija patiešām neko sliktu nenodara ne cilvēkiem, ne valstij.” Tā ir
taisnība. Bet jāteic, ka ļaunu nodara valstij un latviešu tautai tie, kas ar
reliģijas, ar ticības masku realizē pavisam citu, svešu ideoloģiju. To, ko dara
„Saskaņas Centrs” un PCTVL visu savas pastāvēšanas laiku. Tur jau ir tā bēda! Un
šīs lietas ir jāatšķir.
Redziet, cik šodien Agešins, pat Buzajevs… viņi ir tik ļoti,
ļoti tādi, tā sakot (No zāles dep. J.Dobelis: „Mīksti!”), draudzīgi un
mīksti. Jāsaka patiešām, ka viņi ar šo masku, šoreiz ar ticības masku, galvā
stāsta, ka, redziet, tas būs ļoti labi, ka tas palīdzēs integrācijai. (No zāles
dep. V.Orlovs: „Deputāta kodekss jāievēro!”) Bet ko jūs darījāt visus šos
gadus un ko jūs darāt šodien, ja integrācija ar milzīgām latviešu pūlēm, ar
lielām pūlēm… Re, te sēž ministrs Oskars Kastēns, kurš arī viens no pēdējiem
darīja visu iespējamo, lai integrācija notiktu. Bet jūs darāt pretējo! Un pašlaik,
visos šajos laikos, ir notikusi dezintegrācija, nevis integrācija!
Draugi mīļie! Un jūs tagad ar ticības masku galvā gribat mums
iestāstīt, ka notiks integrācija? Muļķības!
Tur jau tā lieta, ka jūs šoreiz izmantojat… izmantojat šos
ticīgos cilvēkus – pareizticīgos un vecticībniekus – kā aizsegu, lai realizētu
savu politiku, kura ir klaji visos šajos gados pierādījusies kā pretvalstiska
politika. Un nemēģiniet man iestāstīt pretējo! Tur jau ir tā bēda!
Ko mēs, latvieši, esam saņēmuši, būdami toleranti, būdami
cilvēciski, humāni pret tiem cilvēkiem, kuri šeit sabrauca okupācijas rezultātā un
palika? Un viņu ir simtu simtiem tūkstošu. Redziet, 370 tūkstoši vēl. 370
tūkstoši! Tas ir gandrīz tikpat, cik ir pareizticīgo Latvijā, – 400 tūkstoši.
Šie cilvēki vēl ir nepilsoņi. Ne jau tāpēc, ka mēs neļaujam viņiem kļūt par
pilsoņiem, bet tāpēc, ka viņi negrib kļūt par pilsoņiem, jo viņi neprot latviešu
valodu un negrib to mācīties. Viņi neciena šo valsti, liela daļa neciena. To
vajadzētu saprast! Elementāras lietas.
Ko mēs esam saņēmuši tā vietā? Tā vietā esam saņēmuši viņu
– šo te, kuri šodien slēpjas aiz ticības maskas, – prasības pēc otras valodas,
pēc krievu valodas kā valsts valodas. Pēc tā, lai pilsonību iedod bez jebkādiem
priekšnosacījumiem, lai viņiem būtu tas un tas, un tas.
Saprotiet, tās prasības vienkārši nav normālas. Mēs neesam
saņēmuši pretim itin neko! Okupācijas sekas nav novērstas. Par to taču raksta
avīzes, par to runājam katru dienu. Nav novērstas! Nostiprinās. Mēs dzīvojam
Latvijā jau faktiski divkopienu valstī. Neaizvērsim acis! Divkopienu valstī! Tā tikai
nav atzīta, bet faktiski tā ir. Ir divas informatīvās telpas, kurās Latvijā dzīvo
cilvēki – krievi un latvieši. Un šī atšķirtība, šī atsvešināšanās notiek ar
katru dienu vairāk, nevis otrādi. Es patiešām, iespējams, pat atbalstītu šādu
variantu, ja tas kalpotu šai sapratnei. Bet ir tieši otrādi – tas nekalpo šai
sapratnei. Un nekalpos šai sapratnei. Tā ir šo cilvēku vēlme – PCTVL un
„Saskaņas Centra” vēlme, kuri nu izliekas pēkšņi jau ar baltiem spārniem.
Un latviešu cilvēki arī maldās. Viņi domā, ka tie jau ir
kļuvuši kā eņģeļi, kuri nesīs laimi Latvijā. Muļķības! Tādēļ es gribētu
teikt: latvieši, deputāti, kuri pavisam nesen nobalsojāt – gan Zaļo un Zemnieku
savienība, gan Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”, gan daļa
„Jaunā laika” cilvēku -, padomāsim un atcerēsimies parunu: „Dari ko darīdams,
apdomā galu!” Tas paliek spēkā. Šie vārdi paliek spēkā, un jādomā, kas notiek
un kas notiks. Neviens neliedz pareizticīgajiem, vecticībniekiem, jebkuram cilvēkam
šeit, atzīmēt, svinēt savus svētkus, arī Ziemassvētkus. Mēs tam piekrītam, un
nevar būt nekādas citas domas par to. Lūdzu! Bet ne jau šādā veidā – pieprasīt
divas brīvdienas vēl. Vai tad 24. un 25.decembri – Ziemassvētkus – pareizticīgie
un vecticībnieki nesvin? Viņi strādā? Strādā? Nē, es domāju, ka viņi tādā vai
citādā veidā atzīmē kopā ar mums. Nu tad ko vēl? Vēl divas svētku dienas? Un tad
mēs atzīmēsim kopā ar viņiem, jo, tā sakot, ir svētku dienas, un tad mēs, arī
visi pārējie, atpūtīsimies vēl divas dienas. Varbūt tāpēc mēs esam priecīgi un
esam nobalsojuši „par” šādu variantu?
Tā ir pārāk nopietna lieta. Pārāk nopietna lieta šodienas
sarežģītajā situācijā. Lūk! Tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs saprast
pareizi, padomāt, pirms balsojam, un izdarīt pareizu izvēli. Un vēlreiz atkārtoju –
dari ko darīdams, apdomā galu!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Es nepaguvu pastāstīt man paredzētajā laikā par
Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturi Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības laikā
un šīs baznīcas likteni vācu okupācijas laikā, un tāpēc vēlos jums to
pastāstīt, lai jūs saprastu, ka manas bažas par jūsu balsojumu tomēr vēl ir
attaisnojamas.
Lūk! Tātad Jāni Pommeru noslepkavo. Latvijā krievu bīskapi un
krievu priesteri cīnās, kā es teicu, – un tas ir arhīva dokumentos! -, cenšas
pievienot Latvijas Pareizticīgo baznīcu Maskavas patriarham. Latvieši pretojas.
Latviešu īpatsvars pareizticībā, kā arī priesteru un prāvestu starpā ir liels, un
šis nodoms neizdodas. 1936.gadā – jā, Kārlis Ulmanis uzspiež to kā maigais
diktators – Pareizticīgā baznīca Latvijā stājas sakaros ar Konstantinopoles
patriarhu, un, lūk, šis Konstantinopoles patriarhs, kā arī Lielbritānijas patriarhs
Hermanoss, kas ierodas Latvijā, mēģina pārliecināt Latvijas Pareizticīgo baznīcu,
ka jāpievienojas Konstantinopoles patriarham, Bizantijas patriarham. Konstantinopoles
patriarhija pieņem lēmumu, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca patur savu autonomo
stāvokli. Un līdz 1940.gada jūnijam un vēl nedaudz vēlāk Latvijas Pareizticīgā
baznīca svin Ziemassvētkus 24. un 25.decembrī. Un to svin arī visi Latvijas krievi un
citi slāvu tautības piederīgie.
Ko darīja vācieši, kad viņi okupēja Latviju? Latvijas
Pareizticīgās baznīcas patriarhs Augustīns, kuru pēc Jāņa Pommera nāves ievēlē
par Latvijas arhibīskapu un kurš nav izsūtīts uz Sibīriju, bet palicis Latvijā,
griežas pie vācu vadības šeit, Latvijā un Baltijā, un lūdz atkal atjaunot Latvijas
Pareizticīgās baznīcas autonomiju. Vācieši neļauj to darīt un, lūk, kādēļ.
Viņi grib balstīties, un viņi to neslēpj… viņi grib balstīties uz krievu tautas
atdzimušo, etnisko Pareizticīgo baznīcu un uzskata, ka tas viņiem būs lietderīgi,
lai iekarotajā telpā Krievijā un arī Ukrainā stimulētu un atbalstītu krievu
Pareizticīgo baznīcu un tos mācītājus, priesterus un prāvestus, kas viņiem ir
paklausīgi un uzticīgi. Un, lūk, arī otrā okupācijas vara nostājās pret īsto
Latvijas Pareizticīgo baznīcu.
Tādēļ ir jābrīdina, un es brīdinu šeit no tribīnes: nebalsojiet
prettautiski un pretvalstiski! Gan vācu okupanti, gan krievu okupanti vienādi nikni
darbojās pret Latvijas Pareizticīgo baznīcu toreiz. Un 22 mēnešus šīs abas pasaules
lielās slepkavnieciskās varas un tirānijas bija sabiedrotie pēc Molotova-Ribentropa
pakta… Mums ir jāpatur sava patstāvība.
Ko vācieši izdarīja ar bīskapu Augustīnu? Neļāva darboties,
apcietināja un izsūtīja uz Vāciju. Varam pateikties viņiem, ka viņi vienmēr ir
bijuši Latvijā maigāki, nav nogalinājuši tik daudz latviešu un nav deportējuši
gandrīz nemaz latviešus…
Sēdes vadītājs. Atgriežamies pie likumprojekta…
V.Lācis. …kā to darīja krievi… Un lūdzu saprast to, cik
svarīgi ir šodien nepakļauties tam, ka 6. un 7.janvāris ir svinami.
Beidzamo teikumu, lūdzu!
Nepareizi tie Saeimas deputāti – gan Mirska kungs, gan Sandra
Kalniete – saka, ka mēs jau neesam ne pret vienu reliģiju… Nu, ja jūs neesat ne
pret vienu reliģiju, es arī neesmu. Man ir grāmata (es jums to uzdāvināšu, Kalnietes
kundze un Mirska kungs!), kurā es esmu uzrakstījis, ka zinātne nevar dot cilvēkam
dvēseles mieru un ka to var dot tikai reliģija. Bet… beidzamais… svarīgākais…
mēs nevaram atļauties Latvijā radīt reliģijas dēļ haosu. Latvijā taču ir ebreji,
jūdu ticības piekritēji. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Musulmaņi arī!”) Tad
viņiem arī būs tiesības prasīt savu svinību dienu? Latvijā ir, piemēram, arī
kristīgās baznīcas atzarojums adventisti, kuri saka, ka sestdienai ir jābūt
brīvdienai, un kuriem ir savi uzskati, kad ir jāsvin Vasarsvētki un citas dienas.
Latvijā ir arī islāma ticīgie… (No zāles dep. I.Kalniņš: „Tieši tā!”)
baškīri, tatāri, citas tautas… Tad mums viņiem arī ir jādod svinamās dienas? Mēs
to nedrīkstam darīt. Mēs esam Rietumu kultūras zeme, daudzās paaudzēs pirms mums
ieauguši Rietumu kultūrā un Rietumu kristietībā, un Rietumu kultūra un kristietība
pamatoti liek mums svinēt Ziemassvētkus tāpat kā visā pārējā pasaulē ārpus
Maskavas patriarhijas varas loka.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti!
Manuprāt, te nav, kā Buzajeva kungs uzskata, runa par Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju vai vēl plašāk – par
brīvību, kuru mūsu valstī vismaz pagaidām neviens neierobežo. Te nav runa arī par
attieksmi pret pareizticību kā tādu. Te ir runa par ko citu – par Latvijas
pareizticības orientāciju Rietumu vai Austrumu virzienā.
Pilnīga taisnība Visvaldim Lāča kungam tajā ziņā, ka viņš
teica: „Daļa Latvijas pareizticīgo Ziemassvētkus svin pēc Rietumu tradīcijas un
daļa – pēc Austrumu.” Es esmu par Latvijas politisko, ekonomisko, arī reliģisko
orientāciju uz Rietumiem, bet tas nenozīmē, ka esmu pret tiem cilvēkiem, kuri jūt
sevī Austrumu virzienu tuvāku. Bet ne valstiskā līmenī! Šajā jautājumā
„Pilsoniskās Savienības” frakcijas deputātiem ir brīva balsojuma izvēle. Jo
reliģija, kā zināms, ir viena no visjutīgākajām tēmām. Es patiesi cienu
pareizticīgo kultūru, bet balsošu „par” 6. un 7.janvāri kā svētku dienu tikai
tad, ja Krievijas Domē… ja Krievijas Domē svētku dienas būs arī 24. un 25.decembris
– katoļu un luterāņu Ziemassvētki.
Patiešām dīvaini, ka lielākajām kristiešu konfesijām –
katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem – Jēzus Kristus dzimis un augšāmcēlies
atšķirīgā laikā. Jēzus ir viens, vaina droši vien ir mūsos. To nevar izmainīt ar
vienu Saeimas balsojumu. Droši vien ir jābūt plašākām un dziļākām diskusijām
starp šīm konfesijām, starp šo konfesiju pārstāvjiem. Varbūt pienāks laiks… es
nezinu, varbūt tas patiešām būs pirmais tuvināšanās brīdis, kad būs Ziemassvētki
pēc katoļu vai luterāņu tradīcijām, Lieldienas – pēc pareizticīgo tradīcijas.
Varbūt kaut kā vēl, bet tas ir kristiešu tālāku nopietnu savstarpēju diskusiju
temats, tuvināšanās.
Dieva dēļ, kristieši, musulmaņi, jūdi, dievturi un citi, balsosim
kā katrs izjūtam, bet te ir runa par ko citu – par veco un jauno stilu, nevis
attieksmi pret pareizticību.
Cienot pareizticību, esmu pret veco stilu Latvijas baznīcā,
Pareizticīgajā baznīcā.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man šķiet mazliet
nepieņemami, ka šobrīd mēs no Saeimas tribīnes dzirdam deputātu kaunināšanu par
viņu balsojumiem, jo jautājums, kas skar ticību un reliģiju, ir dziļi personisks un
faktiski tas ir sirdsapziņas jautājums, kur droši vien dziļi ticīgam cilvēkam
balsojumu ir grūti apvienot ar frakcijas disciplīnu.
Tāpēc es arī domāju, ka šobrīd mums ir tāda… mazliet dilemmas
priekšā mēs esam šobrīd Saeimā, jo tiem cilvēkiem, kas ir ticīgi, droši vien būs
grūti neatbalstīt šo priekšlikumu, taču, no otras puses, es gribētu aicināt
deputātus atcerēties pagājušo ceturtdienu, kad mēs jau šādu pašu likumprojektu
atbalstījām – atbalstījām priekšlikumu, kurš ir identisks, – 6. un 7.janvāri,
tātad pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus iekļaut svinamajās dienās.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā var iesniegt
priekšlikumus līdz 16.februārim, un man būtu aicinājums… lai neradītu šajā
svētku likumā vēl lielāku haosu un beigās mēs vairs nesaprastu, ar cik likumiem mēs
strādājam un cik Ziemassvētkus tad mēs svinēsim. Man ir priekšlikums tomēr
strādāt ar iepriekšējo likumprojektu, jo citādi mēs šobrīd… man ir aizdomas, ka
mēs redzam situāciju, ka vairākas partijas ir sākušas cīniņu, kuri tad būs viņu
Ziemassvētki. Un šajā cīniņā tiek ievilktas arī pārējās frakcijas, pie
frakcijām nepiederošie deputāti, un beigās mēs riskējam ar to, ka mēs
Ziemassvētkus sāksim svinēt decembra beigās un beigsim svinēt tikai janvāra vidū,
ieskaitot varbūt vēl sociālistu Ziemassvētkus, kur uz eglītes karināsim sirpi un
āmuru, ja?
Man tiešām ir lūgums deputātiem jautājumam pieiet pragmatiski un
strādāt ar jau atvērto iepriekšējo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Mirskim, otro reizi.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es gribēju atbildēt arī Tabūna kungam, Lāča kungam, Dobeļa
kungam un tā tālāk.
Ziniet, es gribu pateikt vārdus, kurus Saharovs pareizi pateica
Gorbačovam. Viņš teica: „Jūsu pulkstenis ir apstājies, jūsu logi ir aizsegti ar
aizkariem.”
Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka mūsu apvienībā Saskaņas Centrs”,
piemēram, lielākā daļa partijas biedru ir latvieši. Mēs šodien jūtam latviešu
cilvēku atbalstu. Mēs jūtam nopietnu atbalstu.
Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, kā tālāk jāvirza mūsu dzīve.
Saprotiet! Un šajā ziņā varētu pateikt vēl to, ka integrāciju jūs sapratāt
absolūti nepareizi. Un jūs arī izdarījāt visu, lai tā integrācija nenotiek.
Integrācija ir vislielākais kompromiss valstī, kas varētu būt starp cilvēkiem, kad
viņi sāk cienīt cits citu. Cienīt uzskatus, reliģiskos uzskatus, visu pārējo. Un
tas ir tas svarīgākais integrācijā! Ja tas būtu noticis, tad mums tiešām būtu
vienota tauta. Un mēs arī darījām visu, lai mūsu cilvēki atzīst un mācās
latviešu valodu, naturalizējas. Mēs vienmēr un visur aicinājām cilvēkus to darīt.
Bet jūs tieši darījāt pretējo. Jūs vienmēr gribējāt parādīt,
ka krievi un visi pārējie, kas šeit dzīvo, ir cittautieši. Viņi ir kaut kādi
svešie, viņi ir kaut kādi okupanti. Viņi ir kaut kādi „nepareizie” cilvēki.
Tāpēc, ka tā ir vienīgā jūsu ideoloģija, tā diemžēl ir kļūdaina.
Un es jums gribu pateikt, ka integrācija Latvijā notiks. Es esmu
simtprocentīgi par to pārliecināts. Un notiks tuvākajā laikā. Un tā būs pareizā
integrācija. Tas būs kompromiss starp visiem!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pirmīt es biju ļoti satraukta, kad runāju,
tāpēc es vēlos novērst kādu pārpratumu, jo Lāča kungs pieminēja iepriekšējo
Saeimas sēdi un likumprojektu Nr.870. Un tas, ko es vēlējos teikt, ka arī nākamreiz
– trešajā lasījumā – es balsošu „par” šo likumprojektu.
Kas attiecas uz pašlaik iesniegto likumprojektu, kas gandrīz pēc
satura neatšķiras no tā, ko mēs izskatījām pagājušajā Saeimas sēdē, šo
likumprojektu es neatbalstu, jo uzskatu par bezjēdzīgu divreiz balsot par vienu un to
pašu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi. (No
zāles: „Juri!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Debates skaidri parādīja, ka šeit runa nav ne
par reliģiju, ne par vēsturi, bet runa ir tikai par politikānismu.
Šeit viens biedrs runā par kompromisiem. Kompromiss būs tad, ja jūs
neviltosiet Latvijas vēsturi. Ja jūs cienīsiet latviešu leģionārus, ja jūs
cienīsiet latviešu nacionālos partizānus un nenoliegsiet Latvijas okupācijas faktu.
Tad mēs varam sākt runāt par kompromisu.
Otrkārt. Kāpēc neviens no jums te nenāk un nerunā par
pareizticīgajiem? Par pareizticīgajiem, par kalendāriem? Liela daļa pareizticīgo
taču vairs nelieto veco Jūlija kalendāru. Kāpēc jūs to nepasakāt neviens? Žēlabas
te skan, bet vēsturiskā patiesība – ne.
Liela daļa pareizticīgo, it īpaši tie, kas dzīvo Eiropā, lieto
Gregora kalendāru. Vai jūs to nezināt vai izliekaties, ka nezināt? Neviens no
iesniedzējiem šeit nepaskaidroja to, ka ir dažādi pareizticīgie, ka pareizticīgie
svin tādos un citādos laikos, bet iesniedzēji lūdz par tiem pareizticīgajiem, kas ir
pieslējušies Maskavai. Un tikai par viņiem un ne par vienu citu! Un nevajag te
izlikties!
Neviens no iesniedzējiem nepateica, ka Latvijā pirms okupācijas,
pirms Otrā pasaules kara, pareizticīgie svinēja Ziemassvētkus 24. un 25.decembrī.
Neviens to nepateica! Ko jūs te gaužaties? Jūs esat ieviesuši okupācijas rezultātā
radušos faktu, ka Latvijas pareizticīgie varmācīgi tika pakļauti Maskavai, un jūs
šo Maskavas ietekmi gribat nostiprināt. Protams! Vai tad Maskavā nesvin 6. un
7.janvārī Ziemassvētkus? Svin. Kāpēc lai Latvijā to pašu nedarītu? Un es jums
pasaku skaidri un gaiši: ja gadījumā Maskava pāries uz Gregora kalendāru, visi šie
Latvijas Maskavas pareizticīgie skries viņiem pakaļ un arī lietos Gregora kalendāru.
Tā ka nevajag šeit izlikties!
Vistīrākais politikānisms! Izrunāšanās par kaut kādām cilvēku
mīlestībām, par kaut kādiem, es nezinu, jocīgiem gadījumiem. Es skatos, kā jūs
balsojat par jebkuru ar šovinistisku piegaršu piesātinātu priekšlikumu. Visi vienādi
jūs tur nobalsojat. Jūs gribat uzspiest Maskavas ideoloģiju Latvijai, un nevajag
izlikties! Un arī šis priekšlikums ar to ir saistīts. Un ne jau pirmo reizi tas nāk.
Un tagad šitās gaudulīgās runas!
Atgriezīsimies pie tā, ko mēs jau esam iebalsojuši. Toreiz
vajadzēja saprast to pašu, ko šodien. Vairāki deputāti man šodien saka: „Es jau
nemaz nezināju, ka pirms kara pareizticīgie Latvijā svinēja Ziemassvētkus 24. un
25.decembrī.” Nu, ja jūs to nezinājāt, tad nevajadzēja vispār balsot. Vajadzēja
noskaidrot to lietu. Un līdz ar to man ir vienkāršs piedāvājums. Tiem cilvēkiem, kam
Latvijas vēsture kaut ko nozīmē, tā ir jāciena jebkurā balsojumā. Te nav ne naida,
ne mīlestības. Te ir vienkārši godīga attieksme pret vēsturiskiem faktiem. It
īpaši tāpēc… it īpaši, ka iesniedzēji grib svētku dienas. Speciāli grib vēl
svētku dienas. Un tāda naiva runāšana par kaut kādu Slaktera kunga vēstuli, kas
šeit nav… bet šeit gan ir tāds teikums sadaļā: „Kāda var būt likuma ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.” Atbilde – šī informācija ir
jāpieprasa no Finanšu ministrijas. (No zāles dep. V.Agešins: „Ir jau atbilde!”)
Kur tad tā ir?
Lūk, līdz ar to beigsim… vismaz beigsim izlikties un,
politikānisku nolūku vadīti, neviltosim Latvijas vēsturi, ja tā mums kaut ko
nozīmē!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienītie kolēģi! Ja kāds nezinātu, par ko mēs šodien debatējam,
pilnīgi iespējams, ka nomaļam vērotājam varētu likties, ka mēs šeit spriežam par
ļoti eksistenciāliem jautājumiem. Varbūt nobalsojam – Dievs ir vai nav? Varbūt
nobalsojam, kura reliģija tā labākā? Šīsdienas debates nav par sarunas priekšmetu.
Mēs ļoti labi zinām, ka gan mūsu Satversmē, gan arī ikvienas sevi cienošas valsts
pamatlikumā ir tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Mēs zinām, ka 21.gadsimtā
demokrātija un tolerance ir lielākā vērtība un bagātība, kas var būt mūsu
sabiedrībā. Ne par to ir stāsts. Un nevienam, kas pašreiz uzstājas pret šo svētku
ievietošanu mūsu kalendārā, nebūtu jāpārmet necieņa ne pret Dievu, ne pret
reliģiju, ne pret kādu konkrētu konfesiju, ne pret kādu tautību, ne pret kādu
etnisku vai reliģisku grupu. Mēs šodien spriežam par grozījumiem likumā „Par
svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Un runa ir par valsts svētkiem. Par mūsu
valsts svētkiem mūsu valstī, kuras pilsoņi mēs, šeit klātesošie, esam un par kuras
nākotni mēs visi esam atbildīgi.
Šī ir mana pilna pārliecība, ka šis fakts Latvijas sabiedrības
integrāciju neveicinātu.
Pirmkārt, būtu pārkāpts princips, ka mēs savā kalendārā
ievietojam valsts, tātad mūsu visu kopīgos svētkus, bet nu skaidri parādītos vienas
vai divu konfesiju noteiktie svētki un līdz ar to būtu radīts precedents tam, par ko
jau runāja pagājušajā nedēļā. Cilvēktiesību ievērošana nedrīkst būt atkarīga
no kvantitātes. Kā zināms, mūsu valstī ir reliģijas brīvība, un mēs varam jau
runāt par vismaz desmit vai divdesmit atšķirīgām konfesijām, kurām ir arī
atšķirīgi svētki.
Tātad jautājums par samērību cilvēktiesību īstenošanā.
Bet iedomāsimies tīri praktiski. Tātad mums kalendārā parādās
divu veidu Ziemassvētki. Mums, protams, tad būtu arī jāmaina formulējums, kuras
konfesijas tad šos svētkus atzīmē 25. un 26.decembrī. Tad lūdzu tur arī precizēt:
katoļi, luterāņi, baptisti, adventisti un tā tālāk. Vai tas vien jau nebūtu
absurds?
Otrkārt. Iedomāsimies, kā praktiski notiks šo svētku svinēšana.
Sabiedrība gribot negribot būs spiesta sadalīties divās grupās. Protams, pa vidu būs
trešā grupa, kam ir pilnīgi vienalga, ko svinēt, ka tikai ir brīva diena. Un
nedomāju, ka šis fakts paliks nepamanīts mūsu sabiedrības informācijas līdzekļos,
nedomāju, ka nenotiks konkurence, lai pierādītu, kurai svētku svinētāju grupai tad
ir Latvijas iedzīvotāju vairākums, un nekādā gadījumā neuzskatu, ka tas mūsu
sabiedrību vienos.
Un tam nav pilnīgi nekāda sakara ar toleranci. Ikviens cilvēks ir
aicināts svinēt svētkus tad, kad viņš to vēlas, bet šī ir Latvijas valsts, tie ir
Latvijas valsts svētki, un, lai nu kur, bet svētku svinēšanā valsts iedzīvotājiem
ir jābūt vienotiem.
Un tādēļ es aicinu noraidīt šo likumprojektu un balsot „pret”
arī gadījumā, kad izskatīsim jau Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā
iesniegtos grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam. Lagzdiņa kungs… jūs
nenāksiet? (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Nē, paldies!”)
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Kastēns.
O.Kastēns. Cienījamie deputāti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija šo likumu izskatīja 27.janvārī un nolēma to noraidīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 40, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba
kārtību, ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Un
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu priekšlikumu izdarīt grozījumus
darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Gundara
Daudzes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ir saņemts arī 11 deputātu parakstīts priekšlikums ar lūgumu
iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes
ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu izdarīt
grozījumus darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas
deputāta Jāņa Strazdiņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu
priekšlikumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa
Strazdiņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu
priekšlikumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta
Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu
ierosinājumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta
Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1077),
pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, un tie ir akceptēti
Ministru kabinetā. Tajos, īsumā runājot, ir paredzēts Valsts dzelzceļa
administrācijai noteikt tiesības kontrolēt un uzlikt naudas sodu konkrētās nozares
tirgus dalībniekiem, ja tie nepakļaujas iestādes pieņemtajiem lēmumiem vai nesniedz
tās funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.
Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1077) pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts .
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 26.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1065),
pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Arī šo likumprojektu, īsi sakot, ir sagatavojusi valdība, konkrēti
– Ekonomikas ministrija. Valdībā tas ir akceptēts. Šie grozījumi skar uzraudzību
pār hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un pār pārkāpumu sodīšanu. Juridiskā
komisija arī šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1065) pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 26.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu
„Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Likumprojektu izstrādāja Bērnu un ģimenes lietu
ministrija sakarā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanu.
Stājoties spēkā jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, rajona, pagasta
un pilsētas pašvaldības beigs pastāvēt, un tātad ir nepieciešams izdarīt
attiecīgus grozījumus arī Bāriņtiesu likumā. Likumprojekts paredz to, ka
bāriņtiesa turpmāk būs novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota
aizbildnības un aizgādnības iestāde un ka bāriņtiesas darbības teritorija būs
attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija.
Likumprojekts paredz precizēt likumā lietoto terminoloģiju
atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
Likumprojekts paredz arī to, ka finanšu līdzekļus bāriņtiesas
darbībai piešķir attiecīgās pašvaldības dome.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šā gada 26.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Civilstāvokļa aktu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi
Civilstāvokļa aktu likumā”. Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un
arī šis likumprojekts ir saistīts ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma
pieņemšanu. Likumprojekts paredz izdarīt labojumus, kas saistīti ar civilstāvokļa
aktu reģistrācijas funkciju deleģēšanu pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām un
dzimtsarakstu nodaļu izveidošanu novados un republikas pilsētās.
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojekta virzīšanu
pirmajam lasījumam.
Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
26.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Lai dzīvo ūdens! Tikai nelej
ūdeni!”)
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi
Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Šajā likumprojektā ir iestrādāti Veselības
ministrijas sagatavotie priekšlikumi peldvietas, peldvietas ūdens un peldsezonas terminu
skaidrojumam, kā arī dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt to peldvietu sarakstu,
kurās monitorings tiek veikts par valsts līdzekļiem.
Likumprojektā ir arī pārņemtas atsevišķas direktīvas par plūdu
riska novērtējumu un pārvaldības prasībām, proti, runa ir par plūdu un plūdu riska
terminiem.
Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Ar lielu prieku!”)
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Blumbergs. Paldies, kolēģi! Termiņš – šā gada 26.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatāmies dokumentu Nr.3712. Šim likumprojektam
iesniegti 30 priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Tas nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2. iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 3. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Ir
daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 4. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 5. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs
Šlesers. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 7. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 8. iesniegusi Juridiskā komisija. Protams, pati arī
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 9. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 10. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 13. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 14. – arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā
sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 15. – tāpat Iekšlietu ministrijas parlamentārā
sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 17. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 18. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 19. iesniegusi pati Juridiskā komisija. Protams,
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 21. – satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 22. – Satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 23. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 24.priekšlikumu Juridiskā komisija formulējusi pati,
un, protams, tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 25. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Arī 26. iesniedzis satiksmes ministrs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 27. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 28. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 29.priekšlikumu formulējusi Juridiskā komisija un,
protams, pati arī atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Un visbeidzot. 30.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais
birojs, un komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Otrajam lasījumam iesakām… tātad aicinām balsot un
pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. Šā gada 12.marts.
Sēdes vadītājs. Kādu jūs teicāt martu?
Dz.Rasnačs. 12.marts.
Sēdes vadītājs. 12.marts. Vai deputātam Kastēnam ir cits
priekšlikums? (No zāles dep. O.Kastēns: „Nav!”) Tad kāpēc jūs spiežat
pogu? Es saprotu, ka deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas priekšlikumu –
noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 12.martu.
Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi, pēc 10 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas sēde.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, pēc 5 minūtēm komisijas telpās notiks Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas sēde.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Māris
Kučinskis, Sarmīte Ķikuste, Linda Mūrniece, Pauls Putniņš… ir, Jānis Reirs… ir.
Dagnija Staķe… nav un Gunārs Upenieks… ir. Ir, jā.
Paldies. Vēl Janīna Kursīte-Pakule arī.
Sēdes vadītājs. Vēl vārds paziņojumam deputātam Jānim
Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
locekļus lūdzu Apaļajā zālē tūlīt uz sēdi!
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!…
Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.
Pirms mēs sākam tālāk skatīt darba kārtību, es informēju, ka
šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija
divi jautājumi. Uz abiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Uz deputātu jautājumu „Par
aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi””” saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus
apmierina.
Savukārt jautājuma „Par Latvijas enerģētisko neatkarību”
iesniedzēji tomēr vēlas uzdot papildu jautājumus ekonomikas ministram Kasparam
Gerhardam. Gerharda kungs ir apsolījis pulksten 17.00 ierasties. Un tātad tiks
izskatīts tikai viens jautājums šodien.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl trīs deputātu jautājumus.
Ir saņems deputātu Kariņa, Circenes, Gravas, Reira un Rībenas
jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par starptautiskās lidostas
„Rīga” darbību”. Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram
Šleseram.
Ir saņemts desmit deputātu – Ušakova, Urbanoviča, Tutina,
Ribakova, Agešina un citu – jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par
Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un
izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu”. Jautājums tiek nodots
Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
Un ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un
Buzajeva jautājums ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts pasākumiem
cīņai pret ekonomisko krīzi”. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram
Kasparam Gerhardam.
Un tagad turpinām izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju
cietušajiem””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Izskatām likumprojektu, kas ir ar reģistrācijas numuru 1070 un ko
iesniegusi valdība. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nav
iebildusi pret to. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts kompensāciju cietušajiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Ģīlis. 26.februāris.
Sēdes vadītājs. 26.februāris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Vineta Muižniece.
Jā, taisnība… Ir jāreģistrējas, izrādās, jau pirms komisijas
pārstāvja ziņojuma.
Es atgādinu to, ka šī reģistrācija mazliet atšķiras… nē,
būtiski atšķiras no tās reģistrācijas, kādu mēs veicam, kad reģistrējamies pēc
Saeimas sēdes. Tagad pēc signāla būs jānospiež poga zem uzraksta
„Reģistrācija”, un balsošanas karte nav jāvelk ārā un jāliek atpakaļ; par to,
ka jūs esat piereģistrēti, liecinās tas, ka pēc tam degs vienlaikus visas trīs
gaismas diodes – gan „Par”, gan „Pret”, gan „Atturas”.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 81 deputāts, un tas ir vairāk nekā nepieciešamās divas
trešdaļas.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā 5.februāra sēdē
izskatīja Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikas Satversmē”…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Muižnieces kundze, jūs runājat
šobrīd komisijas vārdā vai frakcijas vārdā? Jo man ir arī… tas ir jau pēc tam…
Jā, viss kārtībā! Komisijas vārdā.
V.Muižniece. Komisijas vārdā.
Apspriežot šo likumprojektu, tika analizētas gan pozitīvās, gan
negatīvās šā likumprojekta puses, tika atzīmēts gan tas, ka lakonisms un
precizitāte ir atbilstoša, gan arī tika norādīts no Juridiskā biroja puses uz to, ka
ir vairāku terminu atšķirības un nepieciešams tos pilnveidot, ja likumprojekts gūtu
Saeimas atbalstu tālākajos lasījumos.
Komisijā balsojot, likumprojekts tika noraidīts ar 5 balsīm
„par” un 7 balsīm „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa
vēlas runāt Tautas partijas frakcijas vārdā.
V.Muižniece. (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Man ir uzticēts runāt Tautas partijas frakcijas
vārdā, kas ir likumprojekta iesniedzēja.
Šodien mums ir jāizskata ļoti nozīmīgs Tautas partijas frakcijas
piedāvājums – grozīt Satversmes 10.pantu. Šāda likumprojekta iesniegšanas iemesls
ir pārliecība, ka laikā, kad daudzviet pasaulē ir vērojama ekonomiskā un no tās
izrietošā politiskā krīze, pastāv nepieciešamība pēc jauniem instrumentiem, ar
kuriem krīzi novērst.
Arī Latvijā vajadzīga izlēmīga, atbildīga un ātra rīcība. To
var panākt ar parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Tomēr saskaņā ar pašreiz
konstitūcijā paredzēto pirms šādām vēlēšanām būtu jārīko tautas nobalsošana
par esošās Saeimas atlaišanu. Tāds scenārijs valstij izmaksātu vismaz 2 miljonus
latu un piecus mēnešus visai nepilnvērtīga Saeimas darba. Savukārt mūsu
piedāvātais variants ir lētāks, ātrāks un efektīvāks. Tas ļaus pavisam īsā
laikā atrisināt samilzušo uzticības krīzi starp parlamentu un tautu.
Uzskatām, ka tieši minēto iemeslu dēļ Tautas partijas frakcijas
piedāvātais grozījums Satversmē ir īpaši nepieciešams pašreizējā situācijā.
Varu pateikt vienkāršāk. Ja valsts ir smagi slima (un mēs zinām,
ka tā tas ir), tad nelīdzēs ne kompreses, ne plāksteri, un mēs piedāvājam
radikālāku metodi – asins pārliešanu jeb jaunas parlamenta vēlēšanas.
Esam pārliecināti, ka likumprojektā piedāvātais regulējums ir
Satversmei atbilstošs un pieļaujams no konstitucionālo tiesību viedokļa. Tā ir ne
tikai mūsu pārliecība, bet arī Latvijā atzīti konstitucionālo tiesību eksperti to
apliecina. Tā, piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris
21.janvārī laikrakstā „Diena” norādījis, ka no tīri tiesiskās puses un
juridiskās tehnikas puses tur nav problēmu, šādus Satversmes grozījumus Saeima var
pieņemt. Līdzīgu nostāju pauduši arī citi konstitucionālo tiesību lietpratēji.
Tā, piemēram, Aivars Endziņš atzinis ne tikai to, ka grozījumus
parlaments varētu pieņemt, bet arī to, ka tie attiektos arī uz 9.Saeimu, ja vien
konstitūcijā speciāli netiktu atrunāts pretējais.
Godātie kolēģi! Tautas partijas frakcija likumprojekta redakciju
apzināti piedāvāja ļoti lakonisku, un, to izskatot arī komisijas sēdē, tika
norādīts, ka tā ir pozitīvā puse.
Pirmkārt. Likumprojekta redakcija ir Satversmes garam atbilstoša.
Otrkārt. Mums šķita svarīgi pēc iespējas ātrāk aicināt visus
Saeimas deputātus konceptuāli atbalstīt pašu ideju, paredzēt iespēju parlamentam
saīsināt savu pilnvaru termiņu. Tomēr paralēli šim procesam, protams, tiek domāts
arī par iespējamu 10.panta redakcijas pilnveidojumu tālākajos lasījumos.
Atgādinu deputātiem, ka jau tad, kad šis projekts tika nodots
komisijām, mūsu frakcijas vadītājs uzsvēra, ka piedāvātajā redakcijā apzināti
tiek lietots formulējums „saīsināt savu pilnvaru termiņu”, jo tas ir situācijai
atbilstošāks un Saeimai piemērotāks. Parlamentam svarīga arī pašcieņa. Tas
drīzāk varētu saīsināt savu pilnvaru termiņu nekā pašatlaisties.
Tajā pašā laikā grozījuma nākamajā teikumā esam iekļāvuši
vārdu „atlaišana”, paredzēdami, ka būs nepieciešams saglabāt sasaiti ar
Satversmes 13.pantu, kas pašreiz runā par Saeimas atlaišanu tautas nobalsošanas
gadījumā. Norādes uz minēto aspektu, apspriežot likumprojektu, izskanēja gan
atbildīgajā komisijā, gan it īpaši no Juridiskā biroja puses. Un varam piekrist, ka
arī pirmajā teikumā lietot vārdus „sevi atlaist” būtu iespējams. Svarīgākais,
ka šādas konsekvences gadījumā jaunajai Saeimai būtu piemērojams pilnvaru termiņš
saskaņā ar Satversmes 13.pantu. Attiecībā uz jautājumu, vai apskatāmajā gadījumā
būtu nepieciešams speciāls likums vai pietiktu ar Saeimas lēmumu, jāatzīst, ka šim
jautājumam nav izšķirošas nozīmes.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka mums ir iespējams redakciju papildināt
ar ierobežojumu Saeimas tiesībās atlaist sevi noteiktu laiku pirms un pēc kārtējām
parlamenta vēlēšanām un veikt arī citus precizējumus.
Tomēr, lai mēs otrajā un trešajā lasījumā varētu vienoties par
piemērotāko formu šim saturā nozīmīgajam piedāvājumam, jau pašreiz ir
nepieciešama parlamenta politiskā griba.
Atbalsts iespējami ātrākām ārkārtas vēlēšanām šoreiz īpaši
vajadzīgs arī no opozīcijas partijām. Tām konkrētajā balsojumā ir iespējams
demonstrēt savas patiesās domas par šīs Saeimas atlaišanu.
Tādēļ, izmantojot izdevību, es īpaši vēršos pie partijas
„Sabiedrība citai politikai” un partijas „Pilsoniskā Savienība” deputātiem, jo
viņiem jaunas vēlēšanas, kurās tauta apstiprinātu deputātu mandātus,
nepieciešamas pat vairāk nekā pozīcijas deputātiem. Jāuzsver, ka tieši šo
deputātu atrašanās 9.Saeimas sastāvā pēc tam, kad tie ir pametuši partijas, no kuru
saraksta tauta tos ir ievēlējusi, izskatās visneleģitīmāk. Šī ir iespēja saņemt
neapšaubāmi pilnvērtīgu mandātu pilnīgi visiem šīs Saeimas deputātiem.
Aicinu jūs, kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kāda tad ir
Tautas partijas piedāvātā redakcija Satversmes grozījumam, kuru lielākā daļa no
komisijām ir noraidījusi?
Proti, Satversmes 10.pantu viņi paredzējuši izteikt šādā
redakcijā: „Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas
locekļu priekšlikumu Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu
vairākumu var saīsināt savu pilnvaru termiņu. Šādā gadījumā izsludināmas jaunas
Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas
atlaišanas.”
Saeimas atlaišana un priekšlaicīgas vēlēšanas nenoliedzami ir
viens no krīzes risinājumu mehānismiem.
Kā pamatoti atzīts Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību
komisijas viedoklī, parlamentārajā demokrātijā (citēju) „[Uz noteiktu termiņu]
ievēlētā parlamenta sastāva saglabāšana līdz leģislatūras perioda beigām nav
pašvērtība un parlamentam nav uz to nedz politisku, nedz morālu tiesību.”
Ja jūs esat iepazinušies ar šo visnotaļ respektablo viedokli, tad
redzējāt, ka parlaments atsevišķās valstīs var atlaist pats sevi. Tās ir Polija,
Ungārija, Austrija un, iespējams, arī citas valstis.
Taču atļaujiet man Tautas partijas izstrādāto Satversmes grozījumu
aplūkot no divām pusēm – pirmkārt, no juridiskās puses un, otrkārt, no politiskās
puses.
Visupirms ir viens no svarīgākajiem jautājumiem – kas notiek ar
likumdošanas darbu, ja Saeima (citēju) „saīsina savu pilnvaru termiņu”?
Satversmes 49.pants noteic: „Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas
locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai,
bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to
sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.”
Taču Tautas partijas iesniegtajā projektā, kā jau Muižnieces
kundze uzsvēra, ir paredzēts, no vienas puses, ka Saeima saīsina savu termiņu, bet no
otras puses, ka tā tiek atlaista.
Es domāju, ka šajā gadījumā Satversmei ir nācis klāt pilnīgi
jauns termins – „saīsināt savu pilnvaru termiņu”.
Nu, piemēram, sanāk kāda Saeima, ievēlēta, un nolemj, ka tā savu
pilnvaru termiņu saīsinās, piemēram, uz trijiem gadiem vai uz diviem gadiem.
Vai šodien nolemsim, ka termiņš tiks saīsināts uz trijiem
mēnešiem vai sešiem mēnešiem?
Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka Satversmes tiesas nolēmumos
ir uzsvērts, ka Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts
dokuments, proti, neviena Satversmes norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku,
jo šāda izpratne sagrautu Satversmes iekšējo loģisko struktūru. Satversmes
izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks, referējot par Latvijas
Republikas Satversmes projektu pirmajā lasījumā, uzsvēra (es citēju): „Katra
abstrakta definīcija un katra plašāka frāžaina formula var izsaukt pārpratumus. To
var uzskatīt par nepilnīgu, pret atsevišķām tēzēm var celt iebildumus. Lai šādu
pārpratumu nebūtu, lai iebildumi netiktu celti, Satversmes komisija vienojās par to, ka
Satversmes likumā ļoti noteiktā veidā atsevišķos pantos izteicamas noteiktas domas.
Šis lietišķais raksts Satversmes projektā, pēc manām domām, ir uzskatāms par šā
projekta pozitīvo īpašību. (Latvijas Republikas Satversmes sapulces stenogrammas,
Rīga, 1921.gads, 14.burtnīca, 1309.lapaspuse.)” Taču šajā gadījumā rodas
jautājums: ja Saeima saskaņā ar šādu redakciju tiek atlaista, vai ir piemērojams
Satversmes 49.pants, kad Valsts prezidents ir tiesīgs noteikt Saeimas sēdes, vai Saeima
arī vēl šajā laikā ir darbotiesspējīga?
Kā mēs zinām, Satversmes 81.panta taču vairs nav un Ministru
kabinets nevar izdot noteikumus ar likuma spēku. Turklāt projektā nav norādīts, kāds
tiesību akts tiks pieņemts: vai tas būs likums vai tas būs lēmums, vai varbūt tas
būs paziņojums. Projektā, godātie kolēģi, nav norādīts, cik bieži, kad, un
pastāvot kādiem apstākļiem Saeima var pašsaīsināties un pašatlaisties. Jārunā
par to, vai Saeimai ir tiesības sevi atlaist. Piemēram, saskaņā ar pašreiz spēkā
esošo Satversmi to ir uzsācis Valsts prezidents saskaņā ar 48.pantu. Valsts prezidents
nolemj atlaist Saeimu, tiek izsludināts referendums. Vai Saeima var pašatlaisties, pati
aiziet projām un pateikt: „Nē, mēs negribam! Taupīsim naudu! Ziniet ko, mēs paši
saīsināsimies un paši atlaidīsimies.”
Tālāk par politiskajiem apsvērumiem. Visupirms man būtu atklāti…
man gribētos dzirdēt, lai Tautas partija atklāti pasaka, kāds ir šā pasākuma, šā
priekšlikuma galvenais mērķis. Vai kazuistika šajā gadījumā ir labākais grozījumu
iemesls? Nu, mēs varam minēt, kā Muižnieces kundze laikam teica: ātrāk, augstāk,
tālāk! Apmēram līdzīgi ir šajā gadījumā. Bet jebkurš Satversmes tiesas…
jebkurš konstitucionālo tiesību speciālists jums pateiks, ka kazuistika nav labākais
gadījums, ka Satversme tiek grozīta.
Mēs savu Satversmi grozām ne tikai šai Saeimai. Mēs Satversmi
grozām arī turpmākajam laika periodam. Līdz šim visos gadījumos saistībā ar
Satversmes interpretāciju, kas ir bijuši, koalīcija ir pieminējusi vietā un nevietā
Satversmes tēvus – to, ko viņi ar vienu vai ar otru normu ir domājuši un ko viņi ar
vienu vai ar otru normu ir gribējuši pateikt. Iepriekš lemjot, piemēram, par tautas
tiesībām atlaist Saeimu, koalīcija atrunas bija meklējusi Satversmes tēvu atstātajā
mantojumā. Pēc referenduma, kā mēs zinām, mēnešiem ilgi tika atkārtots, ka tik
vienkārši Satversmē grozījumi nav izdarāmi. Taču šis projekts ir radies, manuprāt,
dažu dienu laikā, kad Tautas partija pēkšņi ir… pār Tautas partiju pēkšņi ir
nākusi atklāsme, ka Saeimai un valdībai tauta vairs neuzticas. Izpētot Satversmes
sapulces stenogrammas un 20.-30.gadu speciālo literatūru, ir redzams, ka nedz
Satversmes tēvi, nedz Latvijas tiesību teorētiķi tādu lietu kā pašsaīsināšanos
un pašatlaišanos vispār nav apsprieduši (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pasaule
mainās!”) atšķirībā no tautas un Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu,
kam, kā mēs zinām, pietrūka tikai dažu deputātu balsu, lai šāda norma tiktu
Satversmē ieviesta.
Toties šodienas konstitucionālajās tiesībās speciālisti norāda,
ka partijas parasti pašatlaišanos (protams, valstīs, kur tas ir pieļauts) ierosina
gadījumos, kad tām tas ir izdevīgi, proti, kad tām ir labas izredzes ārkārtas
vēlēšanās gūt labus rezultātus. Tautas partijai šīs izredzes pagaidām… Tautas
partijai šīs izredzes pagaidām, ja mēs vērojam reitingus, nav spožas. To varētu
varbūt vērtēt drīzāk kā manevru pašreizējā politiskajā situācijā.
Turklāt, pastāvot šādai pašatlaišanās un pašsaīsināšanās
iespējai, Saeima atsevišķos gadījumos var šantažēt Valsts prezidentu; piemēram, ja
Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir nolēmis prasīt kāda likuma
otrreizēju caurlūkošanu vai ja 72.panta kārtībā ir nolēmis apturēt kāda likuma
publicēšanu. Saeima teiks: „Ak tā! Jūs neizsludināsiet vai apturēsiet kādu
likumu? Mēs pašsaīsināsimies un pašatlaidīsimies.”
Par taupību, godātie kolēģi, gan šeit liekulīgi nevajadzētu
runāt. Es ļoti labi atceros. Kur tad jūs bijāt ar šo taupību, kad pagājušajā
vasarā opozīcija vēlējās, lai referendumi notiktu vienā dienā, bet tomēr tika
panākts, ka šie referendumi – gan par Saeimas atlaišanu, gan arī par pensijas
reformu – notika divās atsevišķās reizēs? Es domāju, ka būs ļoti interesanti
vērot, kā Tautas partija rīkosies ar Valsts prezidenta iesniegto Satversmes grozījumu
projektu. Vai mums tagad būs Juridiskās komisijas sēde, jo iepriekšējā Juridiskās
komisijas sēdē mēs nepaspējām izskatīt, bet tomēr jau atskanēja balsis, arī no
Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa”, proti, ka ir jāpieiet šim jautājumam
ļoti uzmanīgi un ka ir jāvērtē, vai šis priekšnoteikums varētu tikt attiecināts
uz pašreizējo Saeimu. Ir jāvērtē vispār tas, vai Valsts prezidents, proti, Valdis
Zatlers, vispār ir tiesīgs to darīt un vai mēs šo normu attiecināsim uz viņu. Var
būt, ka mēs to attiecināsim tikai uz nākamo Saeimu un uz nākamo prezidentu. Tiešām
būs ļoti interesanti skatīties.
Es domāju, ka šis priekšlikums par pašatlaišanos un
pašsaīsināšanos nav pietiekami izstrādāts.
Es aicinu frakcijas vārdā noraidīt šo likumprojektu, jo mēs
uzskatām, ka tiesības atlaist Saeimu ir jādod Valsts prezidentam vai arī tautai, kā
to paredz Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi Satversmē.
Paldies jums par uzmanību.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Jau kuro reizi no šīs tribīnes mēs runājam
par Satversmes grozījumiem.
Es gribu „Jaunā laika” vārdā apliecināt to, ka mēs
neatbalstīsim šos grozījumus, un paskaidrot, kāpēc mēs to darīsim.
Kad sabiedrība sāka runāt par nepieciešamību grozīt Satversmi,
lai tautai būtu tiesības kurliem politiķiem atgādināt to, ka vara saskaņā ar
Satversmi pieder tautai, un kad mēs sākām par šo jautājumu šeit runāt, bija
dažādas debates – ka neesot speciālistu viedokļa un ka ir neprecīzi izstrādāti
likumprojekti. Un tad tika sagaidīts Konstitucionālo tiesību komisijas
atzinums – ļoti rūpīgi izstrādāts dokuments uz 50 lapām, kurš pirms
referenduma tika lietots gandrīz vai panacejas līmenī. To citēja visi un teica: „Tur
taču ir rakstīta tā īstā patiesība, kādā veidā Satversme ir jāgroza!” Tad, kad
pagājis referendums, rodas tāda sajūta, ka šis dokuments ir vienkārši izmests
miskastē. Vienkārši – jo tas vairs nevienam… neviens vairs to necitēja. Un arī
gadījums par to, vai Saeima varētu pati lemt par sevis pašatlaišanos, tur ir
analizēts pietiekami plaši.
Ļoti plaši pārstāvētajā Satversmes grozījumu apakškomisijā
arī šis jautājums tika diskutēts ne vienu reizi vien, arī Levita kunga klātbūtnē.
Un tas bija viens no tiem jautājumiem, par ko apakškomisijas locekļi bija
vienisprātis. Un tieši konservatīvās vērtības pārstāvošā Tautas partija bija
pirmā, kura teica: „Mēs tā nedrīkstam spēlēties ar mūsu Satversmi un šādu normu
Satversmē iestrādāt.” Tam piekrita visi apakškomisijā pārstāvēto partiju
deputāti – tātad bija gandrīz vai simtprocentīgs atbalsts.
Satversme ir sabalansēts dokuments, un to nevar grozīt tikai tajā
brīdī, lai risinātu kaut kādu vienu šābrīža situāciju. Jā, situācija ir
kritiska, ir jāmēģina rast risinājumu, bet tāpēc nevar grozīt valsts pamatlikumu.
Tā norma, kuru mēs taisāmies vai taisītos tajā iebalsot, tur paliks arī tad, kad
šīsdienas krīze būs atrisināta, un ne velti tika norādīti tie riska momenti,
kāpēc mēs apakškomisijā tik vienprātīgi to neatbalstījām. Jo šī norma parasti
tiek izmantota diezgan manipulatīvi un spekulatīvi, lai tajā brīdī – tad, kad tiem,
kuri ir pie varas, būtu izdevīgi pašiem pašatlaisties. Savukārt, lai risinātu
krīzes, Eiropā ir nesens piemērs – Austrijas krīze. Šāds instruments parasti ir
prezidentālās valstīs, nevis parlamentārās demokrātijās, un Austrijā parlamenta
vairākums, kuram nebija tajā brīdi pietiekami augsti reitingi, neizmatoja šo
mehānismu, lai pašatlaistos un risinātu šo politisko krīzi.
Es gribu no šīs tribīnes vēlreiz apliecināt, ka „Jaunais
laiks” uzskata, ka situāciju var risināt tikai Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet
mēs neesam nekad mainījuši savu pozīciju un viedokli par to, ka likumīgus un
tiesiskus risinājumus nevar atrast „pa sētas durvīm”, kaut kādā veidā mēģinot
samaitāt dokumentu, kas ir mūsu pamatlikums, vai kaut kādā veidā mēģinot apiet
normālus juridiskus principus un atrast kaut ko tādu, kas ir tikai šim momentam
piemērots un nebūs piemērots varbūt vairs nekad.
Un ir jau pašreiz Satversmē noteikts mehānisms. To sevišķi
apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, kas vispār neatbalsta
Satversmes grozījumus, jau arī saka: „Mūsu sabalansētajā Satversmē šāds
mehānisms ir ierakstīts.” Jā, šis mehānisms nav ātrs!
Es gribu Tautas partijai atgādināt, ka pie prezidenta jau atrodas
deputātu parakstīta vēstule – šīs Saeimas 34 deputātu parakstīta vēstule – ar
lūgumu atlaist šo Saeimu. Viņš to piemin un tātad uzskata, ka tas ir spēkā esošs
dokuments.
Tautas partija, pievienojieties ar savām balsīm, un mums jau būs
vairāk nekā puse parlamenta, kas šādu iniciatīvu izrāda! Un, ja mēs gribam to
risināt, tad izmantosim tos mehānismus, kuri mums jau ir. Ja šis mehānisms nav
pieņemams, ja tas ir ilgs un dārgs… Es jau saprotu, ka partijai, kura atbild par
finanšu sistēmu valstī un kurai ir viens no labākajiem finanšu ministriem Eiropā (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Pasaulē!”), protams, rūp katrs valsts lats…
Protams, prezidents ir piedāvājis savus Satversmes grozījumus, kurus mēs skatījām
vakar un turpināsim skatīt šodien. Un to principu, ko jūs piedāvājat pārkāpt,
savā mehānismā jūs nezin kāpēc negribat pārkāpt. Tajā jūs pilnīgi diametrāli
pretēji to skatāties tajā situācijā, kas tiek piedāvāta kā ātrs krīžu
risināšanas mehānisms. Un es gribu atgādināt, ka tieši jūs bijāt tie, kas teica,
ka tieši prezidents un šis mehānisms ir tas ātrais, īstais un pareizais ceļš. Tad
kur ir tā patiesība, kāpēc jūs iesniedzāt šo likumprojektu? Kāpēc jūs mēģināt
izdomāt kaut ko tādu, konfrontēt mūs atkal citu ar citu, ja reiz ir tā vēlme gan
opozīcijai, gan Tautas partijai nonākt pie ātrākām Saeimas vēlēšanām? Nu, tad
varbūt mēģināsim atrast to likumīgo paredzamo mehānismu un to arī lietosim, bet
šādu variantu – „pa sētas durvīm” – „Jaunais laiks” nevar atbalstīt. Mēs
joprojām esam par to, ka tiesībām lemt par parlamenta pirmstermiņa atlaišanu ir
jābūt tautai, nevis Tautas partijai.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Hankam. (No zāles
dep. V.E.Bresis: „Sadod, Pēter!”)
P.Hanka (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamais Prezidij! Kolēģi! Te jau juristi ļoti, ļoti
perfekti visu izskaidroja. Es ļoti reti runāju, bet šinī brīdī… Jau pagājušajā
reizē es gribēju runāt, bet nesadrošinājos, tomēr tagad gan es gribu pateikt savas
domas par šo vienas partijas likumprojektu, ar ko viņi te mokās jau vairākas reizes.
Cienījamie kolēģi! Ko mēs iegūstam… ko mēs zaudējam un ko mēs
vinnējam?
Šeit mēs esam visi ievēlēti ne jau no Tautas partijas, jo ne jau
visi Latvijas Republikas iedzīvotāji ir Tautas partijas biedri, kas ievēlē Saeimu. Un
tātad ne jau šai partijai būtu tiesības lemt par to, vai šai Saeimai strādāt vai
aiziet priekšlaicīgi, tāpēc es tomēr domāju, ka šo politisko situāciju drusciņ
vajag pagriezt citādā virzienā un absolūti pateikt, kas tur apakšā slēpjas.
Cienījamie kolēģi, šeit jau neviens netiek turēts ar varu. (No
zāles dep. A.Rugāte: „Tad ej mājās!”) Netiek! Noliekam… kas vēlas, noliek
mandātu un aiziet mājās! Un nāk cita… ienāk tāda partija šeit vai, es nezinu,
cilvēki, kas vispār nav kaut ko spējīgi darīt…
Mūs ir ievēlējusi tauta, lai mēs strādātu. Ja valsts ir
grūtībās un mēs tagad, kā eksprezidente teica: „Žurkas bēg no kuģa…” Jūs
dzirdējāt to rīta raidījumu? (No zāles: „Nē!”) Slikti. Slikti! Un viņa
teica arī to, ka zārks nekad tukšs nepaliek. Tātad arī eksprezidente ir pret to, ko
mēs gribam… kādas muļķības darīt.
Mums visiem ir jāvienojas un visiem kopā – labējiem, vidējiem,
kreisajiem – jāstrādā, jāsakārto valsts. Vai tad mēs nesaprotam, ka ir valstij
grūti? Mēs visi to saprotam! Un arī iedzīvotāji to zina. Bet pamest valsti brīdī,
kad tai ir visgrūtāk, un neatbalstīt Ministru kabinetu, kurš cenšas strādāt…
Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis absolūti nav pieņemams. Un
es Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā arī aicinu neatbalstīt šo
likumprojektu un arī turpmāk, ja šādi likumprojekti tiek iesniegti, tos neatbalstīt!
Bet, ja kāds grib iet, – laimīgu ceļu!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien! „Sabiedrība citai politikai” joprojām uzskata, ka mūsu
valstī ir ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā krīze. Lai gan pāris mēnešu
atpakaļ, kad mēs to teicām, valdība, arī Godmaņa kungs un pārējie teica: „Nē,
nav nekādas politiskās krīzes!” Tagad jau reti kurš vairs šo tēzi apšaubīs.
Tajā pašā laikā „Sabiedrība citai politikai” vienmēr ir teikusi, ka arī šī
Saeima un šis Saeimas sasaukums ir zaudējuši politisko uzticību.
Ja mēs skatāmies statistiku, tad redzam, ka pašreizējā valdība un
pašreizējais parlaments patiesībā ir ar vismazāko uzticību, iespējams, pēdējo
desmit gadu laikā. Saeimai pašreiz uzticības rādītājs ir aptuveni 8,5 procenti,
valdībai – pāris procentu vairāk. Tas īsti neliecina par rīcībspēju. Bet
„Sabiedrība citai politikai”, uzsverot to, ka ārkārtas vēlēšanas būtu
vajadzīgas, noliedz iespēju sabojāt Latvijas Satversmi, sabojāt Latvijas politisko
sistēmu un atteikties no šīs valsts.
Un, manuprāt, šajā konkrētajā piedāvājumā, kas nāk no Tautas
partijas, ir domāts ne tik daudz par to, kā atjaunot uzticību, bet gan par to, kā
atrast motīvu, lai kārtējo reizi nomanipulētu vienas vēlēšanas un, iespējams, ar
šādu manipulatīvu aktu saglabātu nedaudz ilgāk savu varu. Es patiesībā domāju, ka
tas nevarētu nākt kā glābšanas riņķis pat tad, ja šis grozījums „izietu
cauri”, bet tas efekts šim grozījumam, šim Satversmes grozījumam, būtu ļoti
negatīvs nākotnē šai valstij. Jo pat tad, ja atsevišķās valstīs ir iespējama
Saeimas pašatlaišanās, kopumā tas tomēr demokrātiskajā sistēmā un
demokrātiskajā praksē ir izņēmums, un Latvijas konkrētajā gadījumā, es esmu
pārliecināts, tas grauj tā saukto varas balansu. Jo mums jau tā nav problēma – tikt
vaļā no politiķiem, no partijām un no institūcijām, kuras ir zaudējušas
sabiedrības uzticību. Šis mehānisms mūsu Satversmē ir saglabāts, mums vienkārši
ir jāievēro šī procedūra.
Un vēl vairāk. Es gribu pateikt, ka, ja mēs tiešām vēlamies un ja
arī Tautas partija tiešām vēlas atjaunot kaut kādā veidā sev vai kādam citam
politisko uzticību, tad tas pirmām kārtām būtu darāms ar darbu, ar tām lietām (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Nāc valdībā!”), kuras ir simts un vienu reizi
ieteikts izdarīt. Bet nav bijušas dzirdīgas ausis attiecībā uz šiem piedāvātajiem
risinājumiem.
Nu, es vēlreiz pieminēšu tās pašas uzņēmumu padomes. Tas ir
viens no elementiem, viens no veidiem, kā jebkurš no koalīcijas politiķiem, to skaitā
arī premjers, šo uzticību varētu atjaunot. Ar vienu parakstu – ļoti
vienkārši tiekot vaļā no šiem cilvēkiem, kuri krīzes apstākļos, kad pie mums ar
katru dienu paliek vairāk bezdarbnieku un ar katru dienu visi citi cilvēki saņem
mazāku naudu, turpina saņemt mežonīgas summas, nedarot neko. Nedarot pilnīgi neko!
Tātad ir mehānisms, kā atjaunot tautas uzticību, un tas mehānisms
ir vienkāršs. Runājiet ar tautu saprotamā valodā un dariet to, ko tauta liek jums
darīt, nevis mēģiniet kaut kādā veidā samudžināt politisko sistēmu! No tās
samudžināšanas mēs netiksim ārā citādāk – un arī nākamās paaudzes netiks
ārā citādāk -, kā vienkārši pārcērtot šo Gordija mezglu. Līdz ar to
neizjauksim Latvijas demokrātiskās sistēmas balansu (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Līdzsvaru!”) un mēģināsim rast ceļu šīs sistēmas ietvaros!
„Sabiedrība citai politikai” šāda tipa grozījumu, kas iznāk uz
valsts rēķina un destabilizē situāciju, nav gatava atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Uzsākot diskusiju par jebkuru jautājumu, būtiski
ir paskatīties, kas par šo lietu ir teikts iepriekš. Es citēju: „Satversmes
grozīšana ir viena no visnopietnākajām lietām, kurām parlaments vispār var
pievērsties.” Šos viedos vārdus 2002.gada 20.martā teica kāda Šķēles ģimenei
šobrīd piederoša persona.
Un Tautas partijas ierosinājums? Atsaukšos uz Muižnieces kundzes
teikto. Viņa minēja trīs lietas, kas ir būtiskas Latvijai, – „izlēmīga,
atbildīga un ātra rīcība”. Vismaz divām kategorijām tas atbilst: šī rīcība
patiesi ir izlēmīga un ātra. Diemžēl – bezatbildīga. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Atbildīga gan!”)
Kolēģi! Mēs daudz esam runājuši par ekonomiskās un politiskās
krīzes saistību. Ir saprotams, ka valstij ir vajadzīga Saeima, kas bauda sabiedrības
vairākuma uzticību. Un svarīgi, lai šāda Saeima pieņemtu gan 2010.gada budžetu, gan
apstiprinātu rīcībspējīgu valdību, jo, lai cik labi būtu valdības nodomi un cik
pareiza tās rīcība, ja šī valdība nebaudīs uzticību, tā negūs panākumus. To
mēs visi saprotam.
Lai nonāktu pie šādas Saeimas, mums nepietiek ar Saeimas pilnvaru
termiņa saīsināšanu. Mums vēl šai Saeimai ir jānodrošina kvalitatīva vēlēšanu
procedūra, un to mēs varam izdarīt, tikai būtiski grozot Saeimas vēlēšanu likumu un
Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, lai nākamajās vēlēšanās sacenstos partiju
programmas, nevis partiju nauda. Pretējā gadījumā var notikt tā, ka pašatlaidusies
Saeima pēc tam var atkal pašievēlēties (to gan Tautas partija nav ierosinājusi, bet
pieļauju, ka tas ir noklusētais mērķis). To mums nevajadzētu.
Godātie kolēģi! „Ja valsts ir smagi slima” (citēju Muižnieces
kundzi) un ir diagnoze , ka tai nepieciešama asins pārliešana, ļoti iespējams, ka tā
tas ir. Bet, kolēģi, nepietiek nolaist asinis, ieliet netīrā burkā, saskalināt un
uzmanīgi ieliet atpakaļ tā, lai ne pilīte valdošās koalīcijas asiņu
neizšļakstītos zemē.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Paulam Putniņam.
P.Putniņš (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tiesa, kā te jau tas
tika atgādināts, vairāku Eiropas Savienības valstu konstitūcijās šī norma ir
ierakstīta. Bet tas mums šoreiz nekādi neder kā paraugs.
Pirmām kārtām mūsu Satversmē ir ierakstīts, ka valsts varu
visaugstākajā līmenī tur pati sabiedrība, tauta. Pieņemot šo normu, šo ierosināto
normu, Saeima jeb parlaments pēkšņi nostājas vienā līmenī ar tautu. (No zāles
dep. I.Kalniņš: „Augstāk!”) Kā gan ienāca prātā tāda dumjība – pašu
būtību izjaukt?
Redziet, interesanti ir tas… Šeit šodien Muižnieces kundze
pieminēja Satversmes tiesas priekšsēdētāju Kūtra kungu. Kā jūs atceraties,
pagājušajā rudenī – ne šajā, bet iepriekšējā rudenī – pēc tā dēvētās
lietussargu revolūcijas vai „buntes”, kā nu katrs to sauc, Kūtra kungs ierakstīja
vienā avīzē vai kādā intervijā teica, ka Saeimai pašai vajadzētu tagad prasties un
atkāpties. Vai tas ir Satversmē ierakstīts? Uz kāda pamata būtu varējusi Saeima
atkāpties? Tas taču nav ierakstīts tur tā!
Un šodien piesauca Kūtra kungu. Viņš arī tagad, rokas berzēdams,
acīmredzot saka, ka ir tiesiski, juridiski, un tur nav nekas pret to. Tad nu jābrīnās,
kā Satversme tiek aizsargāta no šāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja puses!
Šim jautājumam, šim ierosinājumam ir faktiski tāda nelāga
morālā puse. Proti, pēc Satversmes strādājot, sabiedrība izvirza cilvēkus, kas grib
sabiedrību atraisīt, vest tālāk, nu, vienkārši sakot, uz labāku nākotni, uz
labāku dzīvi. Un viņi uzņemas šīs saistības. Bet, ja deputāti nevar vai neprot to
darīt, tad šiem izvirzītājiem, valsts augstākajai varai – tautai, ir tiesības
atsaukt viņus un meklēt jaunus cilvēkus. Un tas ir tik loģiski un normāli!
Bet kā tagad izskatās? Tātad jūs pēkšņi vai pamazām nevarat
kaut ko izdarīt… un varbūt pat salaižat daudz ko dēlī… un tad pēkšņi paši
sašmurgājas un tad saka: nu tad rīkojieties tālāk, mēs aizejam projām.
Nu tā nevar! Tas ir amorāli. Nu kā mēs savā Satversmē kaut ko
tādu varam ierakstīt!
Un es gribu jums atgādināt tos vārdus no Ibsena lugas
„Brands”… Nu, tā ir tāda smaga klasika acīmredzot… Tur, Raiņa tulkojumā, ir
šie vārdi, kas mūsu dzīves pavada visu laiku: „Tiks piedots, ja tu nevarēji, bet
mūžam ne, ja negribēji.” Un šī norma, ko Tautas partija tagad mums te uztiepj…
tas tieši ir par negribēšanu.
Un es to nekādi nevaru pieļaut Latvijas sakarā. Es aicinu noraidīt
šo priekšlikumu.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man ir jāizsaucas: ak, pasaulīt, kā tas ir
noticis, ka virs Latvijas visu laiku stāv pilnmēness?! Kas gan ir noticis? Kādu sodu
mēs esam izpelnījušies? Bet esam gan. Jūs, Tautas partija, ar šo priekšlikumu esat
izsaukuši uguni uz sevi, tad nu saņemiet arī no manis. Tad nu saņemiet.
Mana saprašana ir ļoti vienkārša. Latvijas Republikas Satversme ir
spēkā, un Saeimu atlaist var Valsts prezidents. Iekams viņš to nav darījis, Saeimai
ir jāstrādā – un jāstrādā ar pilnu klapi, pilnīgi un absolūti. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Mēs jau strādājam!”) Bet jūs te kaut ko visu laiku
mudžināt. Es saprastu, ka šodien jūs, Tautas partija vai arī Latvijas Pirmā partija
un partija „Latvijas Ceļš”, izvirzītu priekšlikumu pārskatīt, revidēt šīs
Saeimas vēlēšanu rezultātus, jo divas partijas tika ievēlētas faktiski nelikumīgi. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Par to lems tiesa!”) Par to jau lemj, jums jau ir
piestādīts rēķins 1 miljona latu apmērā un Latvijas Pirmajai partijai un partijai
„Latvijas Ceļš” – 400 tūkstoši, ko jūs negribat maksāt un meklējat ceļu
tiesā.
Bet tagad runāsim, kāpēc slikti strādājat. Strādājat jūs taču
labi… Vienalga, ar jūsu kampaņu, kāda tā bija… Liksim jūs mierā un esam likuši
mierā, iekams jūs nesākāt šīs kaislības. Jūs taču esat vislabākie Latvijā –
23 vietas Saeimā. Vislabākie – Tautas partija! Tā lēma Saeima… tas ir, tauta. Tad,
lūdzu, strādājiet, piedurknes atrotījuši (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs
strādājam!”), nevis te taisiet visādus pigoriņus! Saprotiet, jums taču visas
kārtis rokā. Paskatieties… Pašlaik runa ir par valdības dažādu, tā sakot,
pastiprināšanu, ministru nomaiņu, ministriju, tā sakot, pārizveidošanu un tā
tālāk. Jums dod sešas ministrijas – pusi no visām. Tad rociet, strādājiet! (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs strādāsim!”) Bet jūs – ne. Jums te kaut kas
ir padomā droši vien. Droši vien sakarā ar to, ka reitingos jums ir 2 procenti tikai.
Nu, lūk! Saprotiet, tā nedrīkst rīkoties. Es personīgi uzskatu, ka
es un „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK strādājam godprātīgi (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Mēs arī!”), mēs neesam pelnījuši kaut kādus īpašus
pārmetumus. Jā, mēs visi kļūdāmies vienu otru reizi, bet mēs gribam strādāt,
nevis vienkārši darīt tā kā viens otrs – nomest to smago nastu sev uz kājām un
traumēties. Tā darīt nav sevišķi gudri. Bet labi! Jūs esat izvirzījuši šo
priekšlikumu. Pašlaik no jums ievēlēja Saeimā 23 cilvēkus. Pasakiet, ka jūs, Tautas
partija, kas izvirzījāt šo priekšlikumu, šinīs steidzamajās vēlēšanās
nekandidēsiet! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nē, mēs dabūsim piecdesmit!”)
Ka nekandidēsiet! Tad es jūs varētu saprast. Tad jūs varētu tikt saprasti, un tad
varbūt kolēģi patiešām padomātu un nobalsotu, lai jums palīdzētu, tā sakot,
atbrīvoties no šīs smagās nastas. (No zāles dep. A.Rugāte: „Pēter! Pēter!”)
Bet jūs tagad izvirzāt šādus muļķīgus priekšlikumus, kurus
patiešām… nu, smieklīgi būtu atbalstīt. Un tāpēc es aicinu: lai neizvērstos
debates un lai jūs lieku reizi nedabūtu pa kaklu par šo muļķīgo priekšlikumu,
noņemiet šo priekšlikumu, ja to var!
Un patiešām… Te jau Šadurska kungs pieminēja asinis. Asinis,
pārlejot no viena trauka otrā, tīrākas nekļūst, Muižnieces kundze! Tā ir, jā!
Paprasiet, te dakteru ir ļoti daudz. Labākas nekļūst.
Un citu asinsgrupu arī nevar… Arī asinsgrupu nemaina… Circenes
kundze, ir tā? Nu, redziet. Tā ka, draugi mīļie, padomājiet, ko jūs darāt!
Un es jūs aicinu strādāt. Strādāt valsts un tautas labā!
Es jau iepriekšējā sēdē, kad bija runa par uzticību vai
neuzticību Godmaņa kungam kā Ministru prezidentam, to teicu, aicināju – visus kā
vienu, visus! – strādāt. Bet izrādījās patiešām, ka mana lūgšana šeit, no
tribīnes, nekā neiedarbojās un Godmaņa kungs pat nepaspēja lūgties.
Es vēl saprastu tās partijas, kuras izveidojās no jauna: nu,
protams, tām gribas ātrāk tikt pie varas, tas ir normāli! Tās es vēl varētu
saprast, bet jūs, kuriem, tā sakot, tā visspēcīgākā kārts ir rokās… Ka jūs to
darāt, tas ir vienkārši nesaprotami!
Tad nāciet tribīnē un pasakiet (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Iešu, iešu!”), kas tas ir par joku. Pilnmēness jau nu tas nav.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es kā maz
pieredzējusi deputāte tomēr piedzīvoju …
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kalnietes kundze!
Godātie kolēģi, vai varētu jūs palūgt mazliet ievērot klusumu?!
Jo citādi pat es vairs nedzirdu, ko Kalnietes kundze runā.
Turpiniet, lūdzu!
S.Kalniete. Jā, es kā maz piedzīvojusi deputāte tomēr piedzīvoju
to godu – strādāt Apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu
izstrādei. Un pēc vienas no manām pirmajām uzstāšanās reizēm es saņēmu
aizrādījumu no manas kolēģes Vinetas Muižnieces, un tas mani tiešām ietekmēja un
palika atmiņā. Un tāpēc es to nocitēšu arī jums: „Tautas partija ir konservatīva
partija. Mēs te nekādas azartspēles ar Satversmi spēlēt neatļausim!”
Nu tad nespēlējiet arī jūs paši šīs azartspēles ar Satversmi!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šodien, klausoties debates, man nāk prātā
viens literārs darbs, kas saucas „Liekulības tirgus”. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „To jau pagājušo reizi teici!”)
Diemžēl man jāpiemin atkal… Es varu saprast „Tēvzemei un
Brīvībai” nostāju – un viņu pozīcija ir cienījama -, ka Latvijas Republikas
Satversmi nevar mainīt. Un, ja tāds viedoklis būtu visā Saeimā un arī sabiedrībā,
tad, es domāju, šāds Tautas partijas priekšlikums nebūtu nemaz radies.
Taču es nekādi nevaru saprast tās partijas, kas vēl pavisam nesen
kliedza (vārda tiešā nozīmē): „Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!”
Bet tagad, kad tiek piedāvāts Eiropā aprobēts veids, kā lētāk panākt jaunas
vēlēšanas, pēkšņi visi šie kliedzēji atrod neskaitāmus iemeslus, lai
neatbalstītu šo priekšlikumu.
Starp citu, Tautas partijas piedāvātais risinājums ir daudz
raksturīgāks konstitucionāls risinājums nekā tautas tiesības atlaist parlamentu.
Daudz raksturīgāks! Kā jau Muižnieces kundze minēja, šāda norma ir gan Ungārijā,
gan Austrijā, gan Polijā.
Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka gan Ungārija, gan Austrija ir
parlamentāras valstis, tāpat kā Latvija. Tās nav prezidentālas valstis. Un būtībā
tie, kas šo priekšlikumu sauc par muļķīgu, apvaino šo valstu parlamentus. Tieši
tā! Tieši tā!
Tālāk. Mums tiek stāstīts, ka, lūk, Tautas partijai tas būs tikai
izdevīgi; ka, lūk, mēs gribam, lai šīs vēlēšanas būtu kopā ar pašvaldību
vēlēšanām, un ka, lūk, Tautas partija grib tautas vietā izlemt, kad tad Saeimai
beigt savu darbu. Vajadzēja izlasīt šo priekšlikumu! Tur ir rakstīts – ar divām
trešdaļām Saeimas deputātu balsu. Tātad – kopā ar opozīciju. Interesanti, kādā
veidā gan Tautas partija varētu panākt, lai opozīcija nobalso tad, kad mums tas ir
izdevīgi?! Nu ja nu vienīgi tiešām tur Dzintars Zaķis, mīlot mūs kā labus
kolēģus… Jā?
Tā ka mans redzējums ir gluži vienkāršs: Tautas partijas
priekšlikums ir valstisks, tas ir šai situācijai atbilstošs, un tie, kas balsos
„pret”, grib stiept garumā. Jo lielāka krīze, jo viņiem labāk. Un viņi grib visu
šo laiku nevis strādāt – valdībā viņi arī negrib nākt -, bet gānīties,
gānīties, gānīties, gānīties, gānīties un vēlreiz gānīties. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģi! Man pilnīgi saprotams
mūsu satraukums. Šobrīd mēs ilgi un nopietni strādājam pie Satversmes grozījumiem,
kurus es atļaušos sadalīt varbūt tā – trijos virzienos.
Pirmais – ka tauta var atlaist Saeimu. Otrais – ka Valsts
prezidents var pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu. Un trešais ir Tautas partijas
ierosinātais, ka parlaments pats pieņem lēmumu par – sauksim to tā –
pašatlaišanos. Mēs tiešām Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā par to ilgstoši un
nopietni esam diskutējuši. Un es domāju, ka mēs nedaudz apsteidzam notikumus. Mēs
skatāmies… uzdodam jautājumu: vai šodien būtu tāds lēmums jāpieņem? Vai
šodienas politiskā un ekonomiskā situācija prasa, lai šis parlaments šobrīd
pieņemtu lēmumu par pašatlaišanos? Es jums viennozīmīgi varu pateikt savu lēmumu
– nē, tādas situācijas šobrīd nav! Taču, es uzskatu, ka ir jāizstrādā tāds
instruments, jādod iespēja 51 parlamenta loceklim ierosināt un 67 – nobalsot par
Saeimas pašatlaišanos. Tādam instrumentam ir jābūt. Tas, vai to izmantos 2009.gada
kādā mēnesī vai 2045.gadā, vai 3015.gadā, – tas ir atkarīgs no mums, no mūsu
pēcnācējiem.
Tāpēc, kolēģi, strādāsim tā, lai tā nebūtu! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
attieksme pret Satversmi ir šāda – jo mazāk kāds gar to grābstīsies, jo valstij
būs labāk. Un būtu ļoti labi, ja kādu laiku gar Satversmi vispār negrābstītos, bet
izstudētu visu to, kas tajā ir rakstīts. Patlaban jebkurš „uzbrauciens” Satversmei
it tikai politikānisms, nekas cits.
Jā, mūsu apvienība bija iniciatore diviem grozījumiem Latvijas
Republikas Satversmē – tad, kad mums likās, ka ir apdraudētas latviešu tautas
intereses. Paskatieties, lūdzu, bijušo Saeimu stenogrammās, tur viss ir iekšā! Mēs
grozījām Satversmes 4.pantu – ierakstījām tur, ka valsts valoda Latvijā ir
latviešu valoda. Tas ir 4.pantā iekšā. To vajadzēja. Pirms Otrā pasaules kara tādas
normas, protams, tur nebija.
Otrkārt. Jūtot visas šīs aktivitātes Rīgā un daudzās citās
pilsētās, kur latviešu procents ir ne sevišķi augsts, mēs bijām iniciatori tam, lai
grozītu Satversmes 101.pantu un tajā ierakstītu skaidri, ka pašvaldības vēlē tikai
pilntiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Jā, tad mēs tiešām centāmies grozīt
Satversmi!
Bet ar kādu nolūku? Ar nolūku stiprināt latviešu tautu! Ne ar
kādu citu nolūku.
Kas notiek 9.Saeimā? Nepārtraukti „uzbraucieni” Satversmei
gandrīz vai kopš paša 9.Saeimas darbības sākuma. Ar ko tas ir izskaidrojams? Ļoti
vienkārši. Vieni tika pie varas, otri netika. Tie, kas netika, arī bija finansēti ar
nolūku kaut ko dabūt pēc tam atpakaļ. Netika… Tātad vajadzēja sabiedrību
tracināt. Nu cita varianta taču nav! Un šoreiz izdomāja. Var būt, ka viens no
galvenajiem iemesliem bija Satversmes 72.panta izmantošana, kā to darīja toreizējā
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kad bija redzams, ka var iekustināt sabiedrību
uz visādiem izgājieniem, atmodās daži malači un sāka sabiedrību tracināt.
Tāpēc interesanti, protams, ja runā par to periodu… interesanti,
ka vienlaikus divās partijās radās šķelšanās, divās Saeimā esošās… un pēc
tam bija trešā arī… Un šodien kādam vajadzētu atcerēties, ka no partijas
„Jaunais laiks” aizgāja deputāti, no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
aizgāja deputāti un no Tautas partijas aizgāja deputāti. Un izveidojās trīs
partijas, četras partijas, piecas partijas… es nezinu, cik… izveidojās no jauna. Un
mierīgi tas notika, un sabiedrība to mierīgi uztvēra, un neviens īpaši satraucies
par to nav. Diemžēl.
Tātad skaidrs ir viens – tās bija kaut kādas intereses vienam,
otram, trešam… Vienam gribējās tikt pie mazākas konkurences Eiropas Parlamentā,
viens puisis stipri pārrēķinājās un tāpēc vispār nestartēs uz Eiropas Parlamentu,
acīmredzot sponsori ir pateikuši: “Vecīt, tu esi vajadzīgs Rīgā, nevis Briselē,
un tāpēc paliec mierīgs!” Jā, diemžēl tie ir fakti.
Pēc tam sākās riņķadancis. Sākumā tā paklusi piesauca
Satversmi, pēc tam – skaļāk. Un tad sekoja visinteresantākais. Nenostrādājuši ne
pusi laika šajā Saeimā, Saeimas deputāti (Saeimas deputāti!) sāka brēkt: „Atlaist
Saeimu!” Nu tad jūs man izskaidrojiet: ja Saeimas deputāts uzskata, ka šī Saeima ir
jāatlaiž, kāpēc viņš šajā Saeimā sēž? Ar kādu nolūku viņš sēž un silda
savu dibenu šeit? Skaidrs jautājums? Un visi tie, kas runā par ārkārtas
vēlēšanām, par nezin ko, – viņi nerunā par strādāšanu Saeimā, viņi runā par
ārkārtas vēlēšanām.
Bet viņi ir ievēlēti uz četriem gadiem! Kas viņiem ir devis
tiesības šādi bļaustīties? Lai kliedz uz ielas! Kāpēc kliedz Saeimā?
Jebkura balsošana pēc tam ir tikusi politizēta, un šeit vairs nav
konstruktīvu sarunu par likumprojektiem, tās ir stipri mazinājušās. Šeit ir
politizētas sarunas.
Te viena dāma teica par politiķiem kretīniem… Kretīni no
dzimšanas un kretīni kaut kādā tapšanas laikā… Es saprotu, ka viņa savas ģimenes
problēmas piedāvāja risināt visai Saeimai. Nezinu gan, kāpēc.
Tālāk. Atcerieties šo īpatnējo parakstu vākšanas kampaņu! To
uzsāka arodbiedrības. (Šodien arodbiedrības ar tiem parakstiem vairs nekrāmējas, par
citiem parakstiem nerunā.) Un tālāk tur iesaistījās arvien vairāk un arvien vairāk,
un arvien plašāks kļuva tas loks.
Un bija šī tautas nobalsošana – 600 tūkstoši pret 900
tūkstošiem. Par šiem 900 tūkstošiem neviens opozicionārs nesaka nevienu vārdu, it
kā tādu vienkārši nav… Visu laiku 600 tūkstoši – tie ir tie īstie.
Tie ir dažādi cilvēki, kas baloja „par” vai „pret”, vai
nepiedalījās. Kāpēc izcelt sabiedrības daļu, turklāt nevis lielāko daļu, bet
mazāko daļu? Pusotru reizi mazāka nekā otra, bet tie ir tie īstie.
Tālāk. Es atgādināšu, kāds bija Satversmes grozītāju sauklis
tieši pirms tautas nobalsošanas. Leiškalna kungs, man tomēr… Es nedrīkstu runāt ar
zālē sēdošajiem deputātiem (No zāles dep. V.Orlovs: „Nekas, nekas, turpiniet!
Mēs klausāmies!”), būdams tribīnē, bet nezin kāpēc jums atļauj turpināt
šito runāšanu!
Tātad kāds bija sauklis? „Nebaidieties, pilsoņi, un ejiet! Lai
viņi baidās!” Nu tie viņi laikam šeit sēž, vismaz daļa no viņiem. Tātad
tika nostādīta viena sabiedrības daļa pret otru, turklāt apzināti tika nostādīta.
Tāpēc tas, ko mēs šodien izskatām, nav nekāds sākums. Šie Satversmes grozījumi…
es tos daļēji uztveru kā atbildi tam visam, kas notiek. Un, godīgi sakot, tiešām…
Opozicionāri, kāpēc tad jūs negribat tos atbalstīt? Es tos neatbalstīšu, un mūsu
apvienība (No zāles dep. V.Orlovs: „Jūsu pieci deputāti!”) tos
neatbalstīs, jo mums riebjas krāmēšanās gar Satversmi un Satversmes plucināšana.
Mums skaidri tas nepatīk, un viss! Bet šī liekulība, ka… „Mēs gribam ārkārtas
vēlēšanas, bet šodien mēs tomēr nebalsosim!” Nu, atvainojiet, tas ir tā ļoti
interesanti! Tas ir tas pats, ka ievēlē tevi no viena saraksta, tu esi izmantojis tās
partijas resursus, ticis iekšā Saeimā, bet pēc tam tu mierīgi aizpēdo uz citu
partiju, un tas ir godīgi un taisnīgi, un pieņemami, un visiem ļoti patīkami.
Atgādināšu, ka ne tikai jaunās partijas… Tika mītiņi
organizēti, atkal tika runāts par krīzi valstī. Bet vai pie šīs krīzes pirmie
vainīgie reizēm nav bijuši paši Saeimas deputāti? Tie, kas visas ķildas Saeimā,
visas nesaskaņas Saeimā aizstiepj kaut kur uz publiskiem izklaides namiem un pēc tam…
pēc tam briesmīgi vēl gandrīz vai priecājas, ka ķieģeļi lido pa gaisu un vēl tur
nezin kas.
Lūk, tāpēc es aicinu nomierināties ar visu šo krāmēšanos gar
Satversmi, gar visiem tiem grozījumiem.
Labi, varam diskutēt vienādi, otrādi, trešādi, bet ne tie vieni
grozījumi ir pieņemami, ne tie otri, ne tie trešie un ne tie piektie, jo tā ir galīgi
nevajadzīga krāmēšanās šinī brīdī, brīdī, kad ir pavisam citi jautājumi
jārisina. Pilnīgi citi! Tagad vieni saka: „Tagad rīkosim vēlēšanas!” Otri saka:
„Nē, labāk augustā!” Trešie saka: „Ziniet ko, labāk septembrī!” Par ko tas
liecina? Tas skaidri liecina, ka katrs gatavojas tā, kā viņam, viņa partijai, tas ir
izdevīgāk, tas ir – interesantāk.
Un tāpēc, ja mēs esam spējīgi runāt un skaidrot to, ko mēs paši
domājam par Satversmes grozījumiem, tad tā arī darīsim! Ja paņemtu stenogrammas,
pēdējo triju Saeimu stenogrammas, un vienam otram malacim parādītu, ko viņš ir
teicis vienā, otrā vai trešā Saeimā, būtu ļoti interesanti salīdzināt viņa
izteicienus – to, ko viņš ir slavējis, ko viņš nav slavējis, kurš likums ir
atbalstīts un kurš nav atbalstīts.
Un tāpēc, protams, ja mēs vispār gribam par Satversmes būtību
runāt, labāk būs tad, ja mēs mazāk gar Satversmi grābstīsimies.
Un vēl pēdējais. Tiem, kuriem ir dotas tiesības atlaist Saeimu,
jāuzņemas arī pilna atbildība – pilna atbildība! – par to, kas notiks pēc tam.
Šobrīd galvenais ierosinātājs ir… būtu Valsts prezidents.
Šobrīd viņš var ierosināt tautas nobalsošanu. Jā, skaidrs! Bet tad parādiet, kas
tanī posmā notiks, kā strādās tie Saeimas deputāti, kuri skaidri redzēs, ka pēc
trim, četriem, pieciem mēnešiem būs jaunas vēlēšanas? Cik laika viņi veltīs
darbam Saeimā? Cik laika viņi veltīs savam darbam?
Piedošanu, es esmu norunājis patlaban vienpadsmitarpus minūtes.
Šeit malači runā ilgāk par pieņemto laiku un vēl lūdz minūti, divas, trīs un pat
piecas papildlaiku.
Neviens… Es esmu četrās Saeimās un Augstākajā padomē
strādājis (No zāles dep. V.Orlovs: „Pateicoties tādiem, mums ir krīze!”) un
ne reizi neesmu pārsniedzis runas laiku.
Tā ka jūs, visi muldētāji, apklustiet!
Sēdes vadītājs. Pagaidiet, šis pēdējais teiciens nu gan
nesaskanēja ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu.
J.Dobelis. Labi, nevis muldētāji, bet garrunātāji. Labi, vārdu
sakot, beigas būs visiem. (Smejas.) Beigas agri vai vēlu būs katram no jums. Tā
ka sēdiet mierīgi! Bet labāk, lai tās beigas ir vēlāk. Un tāpēc rokas nost…
vismaz netīrās rokas nost no Latvijas Republikas Satversmes!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Latvijas Republikas Satversme tāpat kā jebkurš Latvijas Republikas
likums ir labojama likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas Satversme ir
veidota, kā jūs zināt, no 1918.gada līdz 1922.gadam. Ārkārtīgi labs dokuments,
atbilstošs tālaika modes tendencēm. Tajā ir ārkārtīgi daudz paņemts no Veimāras
Republikas konstitūcijas, Vācijas konstitūcijas, kā arī no Šveices
Konfederācijas… Likums ir labs, atbilstošs tālaika modei, kas ir proporcionālā
vēlēšanu sistēma, kura, starp citu, šeit ir nostiprināta ar 6.pantu.
Taču teikt, ka Satversme nebūtu grozāma, – tas jau nu gan ir
aplami. Nav jau tā, ka „rokas nost!” un ka neviens nevar iesniegt grozījumus.
Jāteic, arī Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā ir šis tas
labs. To es varu apgalvot. Un tas labums šeit saredzams… Ja drīkst, atļaušos nelielu
atkāpīti.
Tā nav, ka tauta jebkurā demokrātiskā valstī, ievēlējusi
parlamentu, ir tiesīga to atlaist. ASV, brīvības un demokrātijas citadelē, tautai nav
tiesību atlaist ne Senātu, ne Kongresu, ne arīdzan valsts prezidentu. Viņu var atcelt
tikai par aizdomīgiem nodarījumiem un tikai likumā, pamatlikumā, noteiktajā
kārtībā. Es to vārdu „impīčments” nespēju izrunāt, tas manai lauku mēlei ir
par smagu.
Protams, tā ir visās tajās valstīs, kuras ir parlamentāras
republikas (šobrīd runājam par parlamentārām republikām). Ja runājam par ASV, tad
jāpiemin Tomass Džefersons, viens no ASV „tēviem” jeb dibinātājiem. Amerikāņi
bieži citē viņa teikto, ka tautai ir tiesības uz varas gāšanu, tātad arī uz
vardarbīgu varas gāšanu; tas nozīmē permanentu revolūciju. Tautai šīs tiesības
ir, jo tauta ir visas varas avots, bet ASV konstitūcijā tādas nav nostiprinātas.
Ja runājam par parlamentārām republikām, tad jāteic, ka tiešām
ir divas pieejas. Viena no tām – parlaments atlaiž pats sevi. Mums jāpieņem
zināšanai arī tas, ka lielā skaitā Eiropas valstu tauta nav valsts varas orgāns, tai
nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Tauta ir varas avots, bet nav, protams, varas
orgāns.
Visos tajos gadījumos, kad parlamentārā republikā parlaments
atlaiž pats sevi, tas notiek ar parlamenta balsojumu. Tautas partijas iesniegtajā
grozījumā gan nav pateikts tas mehānisms – vai tas ir likums vai vienkārši lēmums.
Tas droši vien nav svarīgi, jo to var vēlāk pielabot ar likumu, proti, iesniegt
attiecīgu likumprojektu, kas jāizskata trijos lasījumos un kas tātad pārtaptu
konstitucionālā likumā.
Var arī ar lēmumu – vienu balsojumu. Taču parasti lēmumiem
nevajag 67 balsis – divas trešdaļas.
Var arī būt tā, ka parlamenta vairākums pieņem, kā tas ir
Anglijā un citās valstīs… Kad parlamenta vairākums nolemj, ka parlaments vairs
nespēs veikt savas funkcijas, un grib tam nevis ilgas mokas, bet ātru galu, tad
parlamenta koalīcija izsauc pie sevis premjerministru un iedod viņam rokā tādu lielu
grāmatu, ar ko viņam jāvēršas vai nu pie monarha, kā tas ir Anglijā, vai pie tāda
paša nomināla valsts prezidenta, kas ir monarha atvasinājums, kāds Latvijas Republikā
ir Valsts prezidents. Viņš paņem to grāmatu un aiziet un norunā vēlēšanu datumu.
Ticiet man, vienmēr tad, kad parlaments nespēj strādāt… un visbiežāk tad… kā
Tečeres laikā… Toreiz uztaisīja mazu kariņu Maldivu salās, aizgāja pie karalienes
un teica – vajag jaunas vēlēšanas. Partija bija populāra, konservatīvie vinnēja,
jo reformas bija jāveic. Tā tas ir.
Līdz ar to tas labais, kas ir Tautas partijas iesniegtajos Satversmes
pārgrozījumos, – ātrums, ka to var izdarīt ātri. Šobrīd mūsu Valsts prezidents
var gan ierosināt, bet nevar atlaist, un tas arī ir normāli, esot pastarpināti
vēlētam prezidentam.
Otrs variants, ko piedāvāja arodbiedrības, bija visnotaļ murgainā
formā. Paldies Dievam, tas netika akceptēts. Bet tas jau parādījās gan kā
Āboltiņas kundzes vadītās komisijas produkts, gan arī kā konstitucionālo tiesību
ekspertu piedāvājums, ka tauta var (ne tikai Valsts prezidents, bet arī tauta var!)
ierosināt. Par to, ka tauta var atlaist, mēs nestrīdamies. Arī tas ir izskatāms
jautājums. Ja mēs šeit vienojamies par kvorumu, tas var palikt. Tas var palikt.
Ja man būtu šeit jāpasaka, kā rīkoties, ja parlaments grib ātru
risinājumu un ja parlaments redz, ka ir situācija, kurā tas pēc būtības vairs
nespēj nodrošināt atbildīgu un svarīgu lēmumu pieņemšanu, tad es šeit
ierakstītu… Tajā konstitūcijas grozījumu projektā, ko iesniedza Valsts prezidents,
paredzēts… Lai gan to ir rakstījuši konstitucionālo tiesību speciālisti, kas te
tiek cildināti, tur tas Satversmes 48.panta grozījums, kurā ir runa par tām
konsultācijām, ir tāds, manuprāt, diezgan nesaprotams priekšlikums – Valsts
prezidents dodas konsultēties pie Saeimas priekšsēdētāja un pie premjera, un tad…
Es nezinu, kāda lēmuma rezultātā vai nakts sapņa rezultātā viņš var atlaist
Saeimu. Var. Bet viņam nav jāatlaiž. Es šeit rakstītu vienkārši, tā, kā mums
Satversmē jau dažās vietās ir, – ka ne mazāk kā 67 Saeimas deputāti var
ierosināt Valsts prezidentam atlaist Saeimu, un tad Valsts prezidents imperatīvi
atlaiž… Tad tas ir imperatīvi: Valsts prezidents nevis vairs domā – atlaist vai
neatlaist, bet gan Valsts prezidents 10 dienu laikā atlaiž Saeimu, un tad jaunas
vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija. Īstenībā tas ir tas… es tikai
nezinu… tā īsti es nezinu iemeslus, kāpēc Tautas partija savā priekšlikumā grib
izvairīties no starpnieka. Jo, ja tas ir jāpieņem kā konstitucionāls labojums trijos
lasījumos, paies jau divi trīs mēneši. Ja vēlāk tas ir jāapstiprina ar likumu, ar
kvalificētu likumu, par kuru jābalso ne mazāk kā 53 deputātiem, ja 67 šeit ir klāt,
tad, es jums teikšu, tas ies vēl ilgāk nekā referendums. Nu drusciņ lētāk tas būs
gan. Jo neatkarīgi no tā, vai mēs būsim atlaisti vai nebūsim atlaisti, mums ir divu
mēnešu darba kārtība jānosaka pašiem, un vēlāk to nosaka Valsts prezidents.
Kas ir svarīgi no tautas līdzekļu taupīšanas viedokļa? Visu to
laiku mums maksās algas. Bet precedenti ir bijuši. Bija vēl labāk! Tad, kad Ulmanis
nevis atlaida Saeimu, bet izdarīja apvērsumu – padzina Saeimu (dažus ielika
nometnēs), viņš deputātiem algu turpināja maksāt līdz pat 1940.gada 21.jūlijam. Es
domāju, ka dažs labs ar šādu risinājumu būtu mierā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Mani rosināja uzstāties
Paula Putniņa uztraukums par Satversmes tiesas tiesneša kompetenci un iespējām vadīt
Satversmes tiesu. Es gribu nolasīt visu citātu, ko viņš ir teicis par Tautas partijas
piedāvājumu parlamentam pašatlaisties. Tātad citāta pirmā daļa, ko minēja
iesniedzēji: „No tīri tiesiskās puses un juridiskās tehnikas puses tur nav
problēmu. Šādus Satversmes grozījumus Saeima var pieņemt.” Tas bija tas, kas tika
minēts.
Tālāk. Citāta turpinājums: „Taču, no politiskās puses
vērtējot, vai ir korekti, ka parlaments nevis izdara savu darbu, bet paceļ cepuri un
aiziet? Arguments – neuzticība Saeimai. Ja ir arguments „neuzticība Saeimai”, vai
tad nebūtu loģiski, ka tās tiesības atlaist Saeimu dotu tautai? Sanāk, ka parlaments
varēs pašatlaisties, kad deputātiem apniks strādāt vai arī viņi būs noguruši, bet
tautas griba joprojām netiks ņemta vērā.” (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Tiesnesim vajag vērtēt juridiskos aspektus!”)
Paldies. Tas viss ir citāts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Imantam Valeram.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Argumenti bija kaismīgi, reizēm pat
apvainojoši, nevis pārliecinoši.
Es gribu runāt kontekstā ar Valsts prezidenta iesniegtajiem
grozījumiem un gribu teikt, ka tie nav pretrunā ar to, ko ir iesniegusi Tautas partija.
Jo, ja Valsts prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu, pastāvot konkrētiem
nosacījumiem, tad Saeima šādus nosacījumus var radīt arī pati. Un tad faktiski
Saeima var rosināt savu atlaišanu pastarpināti. Es neredzu šeit nekādu problēmu –
šādus grozījumus iesniegt, lai Saeima būtu tiesīga to darīt. Un Blumberga kungs jau
aicināja domāt par trim ceļiem, ka tauta, Valsts prezidents un Saeima to var darīt.
Un Putniņa kungam… Viņš satraucās par to, ka tiek atņemtas
tautai tiesības. Paredzot Valsts prezidentam tādas tiesības, tautai mēs vienalga
tādas tiesības atņemam.
Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Malacis! Īsi un
skaidri!”)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šī diskusija atgādina man šīsnedēļas
notikumus Itālijā, kur bezcerīgi slima sieviete tika atslēgta no dzīvības
nodrošināšanas sistēmas. Tas arī izraisīja ļoti neviennozīmīgu reakciju, un tam
ir daudz atbalstītāju un daudz pretinieku. Faktiski mēs apspriežam šobrīd šo pašu
problēmu, tas ir, Saeimas tiesības uz eitanāziju.
Patiešām. Ja šī Saeima nav dzīvotspējīga, nav
darbotiesspējīga, vai mums ir morālas tiesības pielikt punktu šīs Saeimas
dzīvībai? Un patiešām tāpat kā arī par eitanāzijas problēmu ir ļoti dažādi
viedokļi pasaulē, Eiropā.
Bet es negribu atkārtot argumentus „par” un „pret”.
Patiešām. Opozīcijas kritika un arī daļa pozīcijas kritikas ir visnotaļ pamatota.
Tautas partija uzvedas ne visai godīgi, piedodiet! Visu laiku tiek
runāts par to, lai piešķirtu tautai tiesības atlaist Saeimu, atlaist deputātus, kas
slikti strādā. Jūs izvēlējāties citu ceļu – piebremzēt drusciņ šos
likumprojektus, šos priekšlikumus. Tā vietā jūs piedāvājat variantu, ka jūs kā
pozīcija, kā koalīcija izvēlaties sev izdevīgāko brīdi, kad organizēt kārtējās
parlamenta vēlēšanas. Jā! Šāda sistēma pastāv vairākās valstīs – gan
Lielbritānijā, gan arī Ziemeļvalstīs -, ka patiešām parlaments pats balso par
dienu, kad organizēt vēlēšanas. Mums vēlēšanu diena ir noteikta Satversmē. Diez
vai to vajadzētu grozīt.
Tomēr balsojumā par šo priekšlikumu „Saskaņas Centrs” balsos
„par”. Kāpēc? Mēs balsosim par jebkuru variantu, kas paātrinās un padarīs
iespējamu Saeimas atlaišanu (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi!”), jo
šķiet, ka tomēr Saeimas vairākums (un koalīcija pirmām kārtām!), neskatoties uz
visiem paziņojumiem, nemaz nesteidzas pieņemt grozījumus, kas vēlētājiem, tautai,
atļautu padzīt mūs, deputātus, no šiem siltajiem krēsliem.
Viena lieta ir, kā nonākt pie šā rezultāta, bet jebkurā
gadījumā šis rezultāts ir būtisks.
Es domāju, ka diagnoze diemžēl ir patiešām diezgan smaga. Es
domāju, ka šī Saeima nu diez vai vēl ir spējīga atkāpties un iziet no komas.
Tāpēc šīs runas par eitanāziju ir pilnīgi pamatotas, eitanāzija būtu pilnīgi
humāna rīcība šajā situācijā, un mēs balsosim par jebkuru priekšlikumu, kas var
šo humāno iznākumu paātrināt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam… (No zāles
dep. J.Lagzdiņš: „Nav! Nav!”)
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas
Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 44, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā
noraidīts. (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu,
es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar
priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi, līdz būs izskatīta visa darba kārtība, bez
pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS): „Ļoti labs deputātu priekšlikums!”) Deputāti neiebilst.
Sēde tiek turpināta.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputātes Dagnijas Staķes atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes
Dagnijas Staķes atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputātes Dagnijas Staķes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Dagnijas Staķes
ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu,
es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu – Šadurska, Druvietes,
Kalnietes, Seiles, Čepānes, Laicāna, Kursītes-Pakules, Rībenas, Repšes un Zaķa –
pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par valstij nodarītiem
zaudējumiem sevišķi lielā apjomā valsts aģentūrā „Materiālās rezerves””.
Lai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli sniegtu iesnieguma
motivāciju, vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Valsts kontroles publicētā informācija, ar kuru
varējām iepazīties vakar, ir radījusi pilnīgu neizpratni. Valsts aģentūra
„Materiālās rezerves”, kurai viena no funkcijām ir administratīvo pārkāpumu
lietās izņemto transportlīdzekļu pārvietošana, glabāšana un realizācija, šīs
funkcijas veikšanai 2007.gadā ir izlietojusi četrusarpus miljonus latu, turpretī no
realizācijas gūtie ienākumi ir tikai 1 miljons. Pagājušogad šī bilance atkal ir
bijusi negatīva: izlietoti 1,5 miljoni latu, iegūti vien 0,9 miljoni latu.
Godātie kolēģi! Šī ir pilnīgi neizprotama situācija. Kā gan
atsavinātu transportlīdzekļu realizācija var valstij radīt vienus vienīgus
zaudējumus? Ieņēmumi no šo transportlīdzekļu realizācijas ir trīs reizes mazāki
nekā glabāšanas un realizācijas izdevumi.
Kolēģi! Tāpēc mēs lūdzam paskaidrojumus iekšlietu ministram
Marekam Segliņam. Lūdzam viņu atbildēt uz vairākiem jautājumiem šo valstij
nodarīto zaudējumu sakarā.
Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša atsaukšanu no Juridiskās
komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta
Viļņa Edvīna Breša atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! (No zāles dep.
J.Dobelis: „Brīvību Bresim!”) Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – 1. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvijas
Kultūras akadēmijas Satversme ir izskatīta visās atbildīgajās institūcijās,
ieskaitot Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī atbildīgo Saeimas komisiju.
Vienprātīgi lūdzam jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Kultūras
akadēmijas Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt
priekšlikumus līdz šā gada 17.februārim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme…
arī šis projekts ir rūpīgi izskatīts. Lūdzu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Mākslas
akadēmijas Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt
priekšlikumus līdz 17.februārim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes
atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – 1. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputāta Gundara Daudzes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu
zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes
ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa
atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa
ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu
Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Saeimas
deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu…”…Es atvainojos, mums te
mazliet nojuka tā datorsistēma… Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Mārtiņa
Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu
komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības
punkti izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka Juridiskās
komisijas sēde pulksten 15.15, tātad pēc apmēram 10 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies ļoti daudzi: Ausma
Ziedone-Kantāne… ir, Ina Druviete, Pēteris Hanka, Imants Kalniņš… ir, Jānis
Klaužs… ir, Andrejs Klementjevs… nav, Māris Kučinskis… nav, Sarmīte Ķikuste…
nav, Vineta Muižniece… ir, Pauls Putniņš – ir (No zāles: „Nav Putniņa!
Nav!”), Jānis Reirs… ir, Dagnija Staķe, Anna Seile… ir, Baiba Rivža… ir,
Kārlis Šadurskis… nav… ir, Staņislavs Šķesters… ir. Un Dzintars Zaķis… arī
nav… ir.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas sēdi pasludinu par
slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 6.sēde
2009.gada 12.februārī
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2009.gada 12.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Labdien, ministra kungs!
Šodien sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Bija paredzēts šodien izskatīt divus deputātu jautājumus. Uz abiem
ir saņemtas rakstiskas atbildes.
Viena no saņemtajām rakstiskajām atbildēm jautājuma iesniedzējus
apmierina, tāpēc šis jautājums šodien netiek skatīts jautājumu un atbilžu sēdē.
Savukārt, runājot par otro – deputātu Kariņa, Zaķa, Gravas,
Kampara un Reira iesniegto jautājumu ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam „Par
Latvijas enerģētisko neatkarību”, uz kuru arī ir saņemta rakstiska atbilde, no
iesniedzēju puses tomēr bija vēlēšanās uzklausīt arī Gerharda kungu, tāpēc tagad
vārds Gerharda kungam, lai papildinātu savu sniegto atbildi.
K.Gerhards (ekonomikas ministrs).
Paldies.
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti!
Tātad, papildinot sagatavoto atbildi uz deputātu jautājumiem, varu
sacīt, ka jautājumi pamatā bija divi:
1) kāda ir jūsu nostāja par gāzes vada Nord Stream projekta
realizāciju;
2) kad Latvijā tiks uzsākta visaptveroša dzīvojamo ēku
energoefektivitātes paaugstināšanas programma.
Es gribētu papildināt. Tātad, runājot par visaptverošu dzīvojamo
ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmu, šinī otrdienā, 10.februārī,
Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
energoefektivitātes pasākumiem, kas paredz šādas programmas iesākšanu, un šo
programmu veiks Valsts mājokļu aģentūra. Pašreiz tam atvēlētā summa ir 16 miljoni
latu, pamatā struktūrfondu finansējums. Mēs paredzam un esam diskutējuši arī ar
Vides ministriju, ka līdzīgiem mehānismiem varētu tikt izmantoti arī līdzekļi, ko
valsts varētu saņemt par emisijas kvotu izsoli, kur tātad varētu būt runa… ka daļa
no šīs saņemtās summas varētu tikt novirzīta šo dzīvojamo māju
energoefektivitātes paaugstināšanas programmai. Protams, mēs arī pastāvīgi uzturam
diskusiju ar Finanšu ministriju un pastāvēsim uz to, ka ir nepieciešams vairāk
līdzekļu no struktūrfondiem veltīt tieši šai energoefektivitātes programmai
papildus jau esošajam finansējumam.
Tas ir viens.
Otrkārt. Par nostāju jautājumā par gāzes vada Nord Stream
projekta realizāciju.
Pēdējās tendences gāzes tirgos liecina par to, ka gāzes
eksportētājvalstis ļoti nopietni pārdomā to, ka būtu nepieciešams mainīt gan
spēles noteikumus, gan cenu veidošanas mehānismus, veidojot kaut ko līdzīgu tam,
kāda ir naftas organizācija OPEC. Tātad tiek veidots arī gāzes tirgotāju OPEC,
jo pašreizējais cenu veidošanas mehānisms, kad gāzes cena ir piesaistīta naftas
cenai, šobrīd sāk neapmierināt šos gāzes tirgotājus, un viņi domā par to, kā
veidot citādākus šos gāzes cenu noteikšanas mehānismus, atsakoties no piesaistes
naftas cenai.
Tas liecina, ka Eiropas patērētāji – un pirmām kārtām gan
lielie patērētāji, tādi kā Vācija, bet varbūt arī mazāki – ļoti lielā mērā
ir atkarīgi no viena piegādātāja, piemēram, Latvija, un viņi nākotnē sadursies ar
jautājumu par to, kā un pēc kādiem principiem gāzes tirgos gāzes cenas tiek
veidotas.
Un arī es domāju, ka tam ir jābūt jautājumam numur viens, tam ir
jābūt iekļautam kopējā Eiropas politikā, pēc kādiem principiem notiks vienošanās
par šīm gāzes cenām. Un, protams, tehniskais risinājums, kā tas ir šinī gadījumā
ar Nord Stream, kā tehniski nogādāt gāzi no Krievijas uz Vāciju, varbūt ir
otršķirīgs jautājums. Pamatjautājums ir Eiropas kā viena no lielākajiem gāzes
patērētājiem kopējā politika jautājumā par cenu veidošanas mehānismiem. Jo šinī
gadījumā nākotnē tieši šis cenu veidošanas mehānisms kopā ar to, kādi būs šie
pieejamie gāzes apjomi, būs pamatjautājums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies Gerharda kungam.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies, Gerharda kungs! Man tomēr ir pāris jautājumu.
Proti, jūsu sniegtajā rakstiskajā atbildē par Ziemeļeiropas gāzes
vadu Nord Stream jūs divas reizes atsaucāties uz Krievijas interesēm un vienu
reizi uz to, ko „Gazprom” norāda. Tas viss ir saprotams, kāda būtu Krievijas
interese. Bet man vairāk ir rūpe par to, kā jūs, mūsu ekonomikas un tātad arī
enerģētikas ministrs, aizstāvat Latvijas intereses šajā jautājumā.
Es pats varu iedomāties vismaz trīs skaidrus iemeslus, kāpēc šis
te Ziemeļu…. šis Nord Stream gāzes vads nebūtu pieļaujams no Latvijas puses.
Pirmkārt. Palielinoties Krievijas gāzes īpatsvaram kopējā Eiropas
tirgū, tiešā veidā palielinātos Kremļa ietekme politiskajā sfērā Eiropas
Savienībā.
Otrkārt. Apejot Baltijas valstis, Ukrainu un Poliju, Eiropas gāzes
pievads tiešā veidā mazinātu Inčukalna nozīmi Krievijas iekšējā tirgū, tādā
veidā pasliktinot mūsu piegāžu drošību, ko Inčukalns šobrīd gāzes jautājumā
daļēji nodrošina.
Un treškārt. Protams, tie ir šie ekoloģiskie apsvērumi, ka šāda
gāzes vada celtniecība varētu būtiski, tas ir sliktā veidā, ietekmēt mūsu
tautsaimniecību kopumā. Tie ir, manuprāt, trīs iemesli, kāpēc es uzskatu, ka
Latvijai nevajag atbalstīt šāda gāzes vada celtniecību. Tas, ko jūs rakstījāt,
tas, ko jūs šobrīd runājat par cenām, man liekas, ir mazsvarīgi.
Kā jūs atbildētu uz mūsu centrālo jautājumu? Kāda ir jūsu
faktiskā nostādne jautājumā par šāda gāzes vada celtniecību? Vai jūs to
atbalstāt un uzskatāt, ka tas nāktu Latvijai par labu, vai jūs to neatbalstāt?
K.Gerhards (ekonomikas ministrs).
Mana nostāja viennozīmīgi ir tāda, ka Latvija šinī gadījumā
šā gāzes vada izbūvi vai neizbūvi diemžēl nekādi tiešā veidā nevar ietekmēt.
Vienīgi, ņemot vērā vides prasības, mums ir jābūt ļoti stingrai nostājai
jautājumā par to, ka Baltijas jūrā jābūvē tikai vides prasībām atbilstošs gāzes
vads. Mēs savu nostāju varam paust vienīgi tādējādi, ka, ja ir nepieciešams būvēt
šo gāzes vadu, tad vajag izveidot kopēju Eiropas enerģētikas politiku, kur visa
Eiropa līdzdarbotos gāzes tirgotājiem par gāzes cenu veidošanas mehānismu, kas
ļautu risināt arī šos… dotu iespēju Latviju nodrošināt ar gāzi. Viennozīmīgi
ir tas, ka mēs neredzam skaidras garantijas, neskatoties uz tiem līgumiem, kas ir
noslēgti, vai šie gāzes piegādātāji ir gatavi ļoti ilgā termiņā apgādāt
Latviju ar gāzi.
Mums ir jārod tādi risinājumi, kas ļautu Latvijai rast
alternatīvus variantus, tātad izmantot iekšējos, jau esošos, resursus, teiksim,
koksni vai citus resursus, kas ir tirgū un saistīti ar tirgus pieprasījumu un tirgus
principiem, kā, piemēram, ogles, lai veidotu Latvijas enerģētiku.
Sēdes vadītājs. Paldies Gerharda kungam.
Kariņa kungs, jums ir vēl viens jautājums.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, vēl viens jautājums par Latvijas enerģētikas neatkarību
kopumā. Jūsuprāt, kādā laika posmā un kādā veidā jūs veicināsiet to, ka mūsu
valsts faktiski kļūtu neatkarīga no „Gazprom”, tātad no Krievijas politiskās
vadības jeb Kremļa noteiktās enerģētikas politikas? Kādā laika posmā un ar kādām
metodēm mēs kļūsim patiesi neatkarīgi enerģētikas jomā?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
K.Gerhards (ekonomikas ministrs).
Ir vairākas lietas, kas ir piedāvātas un kas ir jau iekšā
normatīvajos dokumentos.
Pirmām kārtām tā ir atjaunojamo Latvijas energoresursu
izmantošana. Pašreiz ir pietiekami efektīvi atbalsta mehānismi, kas paredzēti
Ministru kabineta izdotajos Noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot
atjaunojamos energoresursus. Iepirkuma cena ir gandrīz līdz 10 santīmiem par
kilovatstundu un pat divpadsmitarpus santīmu par stundu mazajām elektrostacijām, kuras
izmanto savā tehnoloģijā biomasu. Tas ir, cena ir trīs četras reizes augstāka nekā
elektroenerģijas iepirkuma vidējā cena Baltijā. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Ministru kabinetā es esmu iesniedzis Ministru kabineta
noteikumus par vēja, mazo HES un atjaunojamo biogāzes energoresursu izmantošanu,
paredzot nopietnāku atbalstu šo jaudu ieviešanai. Tas ir otrkārt.
Treškārt. Ir savienojumi ar Skandināvijas valstīm, tātad ar citiem
Eiropas enerģētikas tirgiem. Mūsu viedoklis ir tāds… Un arī pašreiz Eiropas
Komisija paredz Zviedrijas-Baltijas savienojumam līdzfinansējumu 175 miljonu eiro
apmērā. Mēs uzskatām, ka, vienojoties ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju –
par tirgus principu iedzīvināšanu šeit, Baltijas enerģētikas tirgū, un veidojot
kopēju neatkarīgu sistēmas operatoru, mēs varētu radīt visus priekšnoteikumus, lai
šādu starpsavienojumu izbūvētu un tādējādi reāli iekļūtu Eiropas enerģētikas
tirgū.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai vēl kādam, kas nav iesniedzējs, ir jautājums? Jā. Circenes
kundze… Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies.
Tā kā tiešām mūsu uzdotais jautājums bija par Latvijas
enerģētikas neatkarību, mēs daļēji saņēmām atbildi jau tad, kad jautājumus
uzdeva Krišjānis Kariņš.
Šī atkarība no Krievijas, protams, ir ļoti nopietna. Mēs
redzējām, kas notika Ukrainas un Krievijas starpā. Tām bija oficiāli līgumi gan par
cenu, gan par piegādēm, gan par šo transportu, bet, kā mēs redzējām, šie līgumi
nedarbojas, ja viena puse nekādā veidā nenodrošina atrunātās prasības.
Mūs, protams, tas jautājums uztrauc, jo… Saistībā ar Zviedriju
jūs vispār nepieminējāt… Bez tam ir šī alternatīvās piegādes iespēja… Kas
notiek valdību līmenī ar Azerbaidžānu kā alternatīvu piegādātāju? Jautājums ir
arī par šīm krātuvēm, jo, cik mēs zinām, vienīgi Inčukalna gāzes krātuve tiek
reāli apsaimniekota; Dobeles gāzes krātuves izpēte pat netiek minēta iespējamos
investīciju projektos.
Un, tā kā mēs esam viena no Eiropas Savienības valstīm, jūs kā
viens no šo 27 valstu pārstāvjiem ministriem noteikti esat veicis šajā kopējā
līmenī kādas nebūt sarunas par to, kāda ir kopējā Eiropas politika un ko Latvija no
tā iegūst.
Tas pats jautājums par Zviedrijas starpsavienojumu… Ir iespēja gan
Latvijai, gan Lietuvai nodrošināt šādu alternatīvu. Cik tālu šīs sarunas ir?
Principā uz to jautājumu, ko mēs uzdevām, mēs saņēmām atbildi tikai par Krievijas
un Vācijas… Taču tā atkarība no Krievijas ir ļoti nopietna.
Sēdes vadītājs. Tātad kāds ir jūsu jautājums īsumā?
I.Circene. Jautājums ir: kāda ir Latvijas nostāja un kas ir panākts
Eiropas Savienības līmenī, lai nodrošinātu alternatīvas piegādes un lai likvidētu
šo absolūto atkarību no Krievijas?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Gerharda kungs, lūdzu.
K.Gerhards. Jūsu rakstiskajā jautājumā gan nebija runa par
Zviedrijas un Latvijas savienojumu, bet es jau arī iepriekš, atbildot uz Kariņa kunga
jautājumu, precīzi pastāstīju, kāda ir pašreiz situācija ar
Skandināvijas-Baltijas savienojumu. Tas ir iekļauts Eiropas prioritārajos projektos,
un šis finansējums ir paredzēts, un mūsu piedāvājums ir veidot kopēju Baltijas
pārvades sistēmas operatoru, kurš veiktu šo savienojumu. Pašreiz šādas sarunas
notiek gan ar Lietuvas, gan Igaunijas kolēģiem, un tad, kad šeit būs izveidots šis
tirgus un būs šāds neatkarīgs pārvades sistēmas operators, šāds savienojums
varētu tikt ātri ieviests.
Tā ka es domāju, ka arī to es jau ļoti precīzi pastāstīju.
Un, ja runājam par kopējo Eiropas enerģētikas politiku, tad
jāteic, ka tā, neapšaubāmi, ir mūsu prioritāte. Diemžēl pašreiz katra valsts nāk
ar saviem piedāvājumiem, katrai valstij ir savas problēmas, ar kurām tā saskaras,
Dienvideiropai – vienas, Ziemeļeiropai – otras. Un, protams, tas, ka Vācija nāk
atsevišķi ar šādu vienu piedāvājumu, kopumā tikai vēl pavājina Eiropas kopējo
pozīciju. Es domāju, ka risinājumu pieņemt pirms Eiropas kopējās politikas
izveidošanas – tas nebūtu solidāri attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm.
Sēdes vadītājs. Paldies jums.
Vēl ir jautājumi? Jautājumu vairs nav. Tad teiksim paldies
ministram, paldies jautājumu iesniedzējiem un paldies papildjautājumu uzdevējiem. Un
līdz ar to jautājumu un atbilžu sēdi beidzam.
Paldies.
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2009.gada 12.februārī
| Latvijas Republikas ekonomikas ministra Kaspara Gerharda atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par Latvijas enerģētisko neatkarību” (Reģ. Nr.135/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē) |
|
| Papildjautājums | – dep. A.K.Kariņš |
| Atbilde | – ekonomikas ministrs K.Gerhards |
| Papildjautājums | – dep. A.K.Kariņš |
| Atbilde | – ekonomikas ministrs K.Gerhards |
| Papildjautājums | – dep. I.Circene |
| Atbilde | – ekonomikas ministrs K.Gerhards |
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā
Datums: 12.02.2009. 09:23:20 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3690 nodošanu komisijai
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pirms otrā lasījuma likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.930/Lp9) līdz 2009.gada 10.martam”
Datums: 12.02.2009. 09:31:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3738
Grozījumi likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:32:28 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3217 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:33:34 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3219 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:35:26 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3632 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:41:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:49:46 bal013
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:55:04 bal014
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:56:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3697 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 09:58:22 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3698 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 10:01:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3699 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.02.2009. 10:02:32 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3700 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (3.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:04:32 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3695 pieņemšanu 3.lasījumā
Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:05:42 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3603 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (2.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:09:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (2.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:10:30 bal022
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (2.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:11:34 bal023
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (2.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:12:12 bal024
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (2.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:12:44 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3696 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:14:28 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3028 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 10:16:58 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3030 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 12:17:42 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3362 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.1077/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 12:20:50 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3604 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.1065/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 12:22:10 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3562 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 12:24:08 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3347 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 12:25:32 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3445 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 12:27:06 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3560 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.654/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 12:30:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3712 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 13:33:36 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3567 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 14:55:32 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3640 pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes D.Staķes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”
Datums: 12.02.2009. 14:57:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3731
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta V.E.Breša ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”
Datums: 12.02.2009. 15:01:00 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3742
Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 15:02:00 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3721 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 12.02.2009. 15:02:58 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3722 pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta G.Daudzes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”
Datums: 12.02.2009. 15:04:10 bal045
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3745
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta J.Strazdiņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”
Datums: 12.02.2009. 15:05:16 bal047
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3747
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta M.Rozes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”
Datums: 12.02.2009. 15:05:46 bal048
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3748
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta M.Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”
Datums: 12.02.2009. 15:06:46 bal049
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3749
Frakciju viedokļi
2009.gada 12.februārī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jūs informēs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmā šodien runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Es gribētu runāt par trijām lietām.
Visupirms par procedūru, kādā veidā likumprojekti tiek pieņemti gan šodien, gan arī citās reizēs.
Šodien, piemēram, vesela rinda svarīgu likumprojektu, to skaitā „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, „Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, kas, starp citu, bija atzīti par steidzamiem, deputātiem bija nolikti uz galda nepilnu pusstundu pirms balsojuma. Un tiešām man šķiet, ka lielākā daļa no kolēģiem, kas balsoja „par”, bija akli pakļāvušies diktātam, ka šie likumi obligāti ir jāpieņem. Manuprāt, tā nav pareiza prakse un šāda prakse ir nosodāma.
Tādā gadījumā, ja mēs ņemam vērā tikai šos formālos kritērijus, jau tad Saeima ir kļuvusi tikai par Ministru kabineta vai atsevišķu ministriju, tāpat arī, kā tas ir šajā gadījumā, par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piedēkli.
Otra lieta, par ko es gribētu runāt, proti, par Tautas partijas iesniegtajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz Saeimas pašsaīsināšanos un pašatlaišanos. Es debatēs runāju par trūkumiem no juridiskā viedokļa. Tur ir acīmredzami šādi trūkumi, proti, nav skaidra situācija, kāds normatīvais akts vai arī kāds cits tiesību akts tiks pieņemts šādā gadījumā, vai to varēs apstrīdēt Satversmes tiesā vai arī ne. Projektā nav norādīts, cik bieži un kad Saeima varēs pašatlaisties vai pašsaīsināties…
Un šeit, es domāju, ir jārunā arī par politiskajiem apsvērumiem.
Mēs zinām, ka ilgu laiku darbojās arī apakškomisija, kas mēģināja izstrādāt Satversmes grozījumu projektu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, proti, projektu, kas paredzētu tautas tiesības atlaist Saeimu un Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu bez referenduma. Taču šis projekts diemžēl tika novilcināts, īpaši no Tautas partijas puses, tāpat arī no pārējo pozīcijas partiju puses, uzskatot, ka ir jāmeklē, ko nu Satversmes tēvi ir domājuši, ko Satversmes tēvi ir gribējuši šajā sakarā… ka Satversme nav tik viegli grozāma un ka tam būtu nepieciešams ilgāks laiks. Taču šis projekts par pašatlaišanos vai par pašsaīsināšanos bija radies dažu dienu laikā, kad Tautas partijai pēkšņi bija atnākusi atklāsme, ka Saeimai un valdībai tauta neuzticas. Man liekas, ka tas ir vienkārši politisks manevrs, lai mēģinātu kaut kādā veidā sev celt reitingu.
Un pēdējā lieta, par ko es gribu runāt. Šajā nedēļā tika skatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, kuru faktiski vajadzēja izskatīt šodien Saeimā. Sakarā ar „Pilsoniskās Savienības” priekšlikumiem, tādiem ļoti ievērojamiem un diezgan daudziem priekšlikumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šie priekšlikumi radīja diezgan lielas diskusijas, proti, visvairāk runa bija par kapitāla daļu turētāja pārstāvju atalgojumu, kā arī par to, vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir nepieciešamas šīs politiskās padomes. Nu, acīmredzami, kā es saprotu, koalīcija tālāk spriedīs savā starpā, vai šajā gadījumā joprojām vēl atstāt šīs padomes, par kurām faktiski gan tiešā, gan netiešā veidā mēs varam teikt, ka tās ir pozīcijas partiju ievērojams naudas avots.
„Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šīm sabiedrībām ar ierobežotu atbildību padomes būtu jālikvidē. Tas ir iespējams gan saskaņā ar Komerclikumu, gan arī ar šo pašu speciālo likumu, jo likumdevējs arī iepriekš nav noteicis, ka šādas padomes būtu nepieciešamas.
Turklāt mēs arī uzskatām, ka noteiktas kvalifikācijas prasības ir jāizvirza šo kapitālsabiedrību valdes locekļiem, tāpat arī akciju sabiedrību padomes un valdes locekļiem. Nepietiek tikai ar politisko piederību. Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešama izglītība, augstākā izglītība, un pieredze, lai varētu šos uzņēmumus vadīt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Pēterim Hankam. Lūdzu.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es tikai par vienu tēmu, par kuru šodien jau runāju. Gribu radioklausītājus informēt par Zaļo un Zemnieku savienības viedokli par to likumprojektu, ko iesniedza Tautas partija par Saeimas pašatlaišanos vai, kā varam teikt, par Saeimas darbības laika saīsināšanu. Mūsu frakcijai šis likumprojekts tādējādi nav pieņemams, un, kā teica mūsu eksprezidente kādā rīta raidījumā (es burtiski citēju): „Žurkas bēg no grimstoša kuģa” un „zārks nepaliks tukšā”.
Un tā tiešām ir. Šinī brīdī valsts ir tādā situācijā, un mēs, cienījamie radioklausītāji, visi to apzināmies – gan Saeimas deputāti, gan valdība, un jūs vislabāk. Mēs to saprotam. Mēs šeit esam ievēlēti, jūsu ievēlēti, un mūs šeit ir ievēlējusi ne jau Tautas partija, bet tie cilvēki, kam ir vēlēšanu tiesības, un ne jau Tautas partijai būs lemt par to, vai šo Saeimu atlaist vai šai Saeimai strādāt.
Zaļo un Zemnieku savienības viedoklis ir tāds, ka šai Saeimai ir jāstrādā visiem kopā – gan pozīcijai, gan opozīcijai – un jāpieliek visas pūles, lai šī Saeima varētu strādāt un izvilkt šo smago ekonomisko situāciju, pacelt iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī ļaut Ministru kabinetam strādāt… Kopā visiem strādāt, jo šinī brīdī Ministru kabinets strādā, Saeima strādā, Valsts prezidenta kanceleja strādā.
Varbūt var runāt par to, labi vai slikti strādā, bet, manā personīgā skatījumā, šeit var nākt dažādi deputāti, taču visiem iedzīvotājam nekad nebūs labi… kāda ir Saeima un kāda ir valdība, jo vienmēr jau var atrast, ko kritizēt. Bet, ja kādu kritizē, tad ir jānāk ar kaut kādiem priekšlikumiem un konkrēti jāsaka, kas tad ir jādara.
Ja runā par Saeimas atlaišanu, tad Satversmē viss ir pateikts – ko dara tauta, kas jādara prezidentam, kas jādara valdībai. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka Satversmē nekādi grozījumi… nekādi grozījumi šinī brīdī nav vajadzīgi, ir nepieciešama tikai griba strādāt.
Un, ja iet uz to, ka Saeimas vēlēšanas it kā varētu notikt vienlaikus ar novadu pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām, tad es varu iedomāties, kāds tur juceklis būs, jo mēs vispār pirmo reizi Latvijas vēsturē vēlam novadu pašvaldības, un es domāju, ka mūsu Valsts prezidents ir gudrs un saprātīgs cilvēks, kas zina, kādas var būt šīs sekas, ja šīs vēlēšanas visas notiek kopā. Ir jāapzinās tas, kas notiks ar referendumu, un, ja šis referendums notiek, tad notiek arī Saeimas atlaišana, bet vai nākamajai Saeimai esošais Valsts prezidents būs pieņemams? Es domāju, ka prezidents ļoti labi to apzinās un ka prezidents neatļausies tādu nepārdomātu rīcību. Tad, kad lietas ir sakārtotas, jā, tad šī pati Saeima var aiziet, jo neviens jau šeit nevienu netur. Katrs cilvēks, katrs deputāts var nolikt mandātu un aiziet, kur grib.
Tāda ir Zaļo un Zemnieku savienības nostāja, un es aicinu tikai strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt, lai valsti varētu izvest no krīzes situācijas. Jūs esat mums devuši mandātu un varat mūs kritizēt, ka mēs slikti strādājam, bet mēs tomēr strādājam un centīsimies darīt to visi kopīgi – gan pozīcija, gan opozīcija, lai valsti izvestu no šīs situācijas, kādā tā pašreiz atrodas.
Paldies par uzmanību. Lai jums jaukas brīvdienas! Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Hankas kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas viedokli šodien paudīs deputāts Vitālijs Aizbalts. Lūdzu!
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mainoties ekonomiskajai situācijai, diemžēl daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem ir radušās nopietnas problēmas un grūtības apmaksāt vienīgajam mājoklim ņemto kredītu. Tāpēc LPP/LC frakcija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem vairākos likumos. Grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” noteiks patērētāju tiesības attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, kas nodrošinātu ar nekustamā īpašuma hipotēku. Ir plānots noteikt, ka jebkuras izmaksas par hipotekārā kredīta nodrošinājuma pārvērtēšanu līguma darbības laikā pēc kredīta devēja iniciatīvas nedrīkst tikt piemērotas patērētājam. Tāpat fiziskajai personai, kas noslēgusi līgumu par patērētāja saistību izpildes nodrošināšanu, ir jābūt tādām pašām tiesībām kā patērētājam, it īpaši attiecībā uz visas informācijas par neizpildītajām saistībām un to pamatojumu saņemšanu.
Savukārt gadījumā, ja patērētājam tiek piemērots līgumsods par līguma noteikumu pārkāpumu, bet patērētājs nepiekrīt, ka šādu pārkāpumu ir izdarījis, kredīta devējs nebūtu tiesīgs kavēt patērētāja tiesības nokārtot savas kredītsaistības, pieprasot sākotnēji nomaksāt līgumsodu. Šādā gadījumā kredīta devējam par līgumsoda samaksu būtu jāvēršas tikai un vienīgi tiesā.
Protams, šo noteikumu nevajadzētu piemērot gadījumos, kad patērētāja pārkāpums ir acīm redzams, nepildot līgumā skaidri paredzēto.
Mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, darba grupa ir ierosinājusi veikt grozījumus arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ļautu pašvaldībām izņēmuma gadījumā sniegt atmaksājamu sociālo atbalstu īslaicīgās finansiālajās grūtībās nonākušajām ģimenēm, kas ir ņēmušas hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei, lai nepieļautu viņu nonākšanu ilglaicīgu pabalstu saņemošo maznodrošināto ģimeņu skaitā.
Mēs esam iesnieguši grozījumus arī Maksātnespējas likumā, kas pagarinātu to laika periodu, kurā personai tiek dotas tiesības atjaunot savu maksātspēju. Tas komercbankām radītu papildu motivāciju, strādājot ar klientiem, rast risinājumus, nevis izmest viņus uz ielas.
Vēl LPP/LC deputāti atkārtoti ir iesnieguši arī grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kuros ierosinām septembra otro svētdienu noteikt par atzīmējamu – proti, „Tēva dienu”. Mūsu frakcija un es personīgi aicinu iedzīvināt Latvijā jaunu tradīciju – „Tēva dienas” svinēšanu, lai akcentētu tēva lomu bērnu audzināšanā un atzinīgi novērtētu tos tēvus, kuri ar patiesu mīlestību un apzinību pilda savus pienākumus ģimenē. Latvija nebūs pirmā valsts Eiropā, kura nāk klajā ar šādu ierosinājumu. Tepat kaimiņos, Lietuvā, tika nolemts piešķirt oficiālas svētku dienas statusu Tēva dienai, kas tiek svinēta ik gadu jūnija pirmajā svētdienā.
Šo ierosinājumu ir atbalstījusi arī Saeimas Sieviešu deputātu grupa sadarbībā ar citu valstu parlamentārietēm.
Saeimas deputātu atbildībā šobrīd ir arī mūsu valsts pamatlikuma – Satversmes – grozījumi. No vienas puses, LPP/LC izvirzītie uzdevumi gan kredītņēmēju tiesību aizsardzībā, gan ģimenes vērtību nostiprināšanā sabiedrībā ir pietiekami nozīmīgi, lai LPP/LC Saeimas deputāti turpinātu darbu. Mainīt likumus var tikai parlaments. To nevar paveikt ne Valsts prezidents, ne masu mediji, ne vandaļi, kas apmētā Saeimu un policistus ar bruģakmeņiem.
No otras puses, es gribu uzsvērt, ka vismaz LPP/LC deputāti pie krēsliem neturas. Mēs esam gatavi atkārtoti cīnīties par savu vēlētāju atbalstu vai atgriezties savā darbā, savās pamatprofesijās.
Tāpēc šodien LPP/LC frakcijai bija brīvais balsojums par Tautas partijas ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz deputātiem tiesības pašiem lemt par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” deputātam Vitālijam Aizbaltam.
„Frakciju viedokļus” turpina apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ņemot vērā to, ka sabiedrībā, Saeimā un valdībā notiek aktīvas diskusijas par Latvijai piešķirto ārvalstu finansējumu, „Saskaņas Centrs” šodien sagatavoja Ministru prezidentam Godmanim pieprasījumu „Par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu”. Atgādināšu, ka 26.janvārī Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisārs Almunja nosūtīja Ministru prezidentam un finanšu ministram vēstuli „Par Latvijai piešķirtajiem finansējuma avotiem un to atbilstīgu izmantošanu iecerētajiem mērķiem”, kur teikts burtiski sekojošais (es citēju): „Lai stabilizācijas programma būtu sekmīga, ir svarīgi piešķirto finansējumu izmantot iecerētajiem nolūkiem. Finansiālās palīdzības piešķiršanas sarunu sākuma fāzē Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunojot uzticēšanos banku sektoram, un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tas ietvēra 2009.–2011.gada valdības budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Nodomu protokolam un valdības parādu atmaksu (iekšējo un ārējo).
Līdztekus situācijā, ja banku sektors piedzīvotu nevēlamus notikumus, daļa palīdzības būtu izmantojama mērķtiecīgam kapitāla palielināšanas vai atbilstošam īstermiņa likviditātes atbalstam. Tomēr finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.” (Citāta beigas). Tas, mūsuprāt, nozīmē, ka Latvijas publiskajā telpā, apspriežot iespējamos Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma izmantošanas veidus, tajā skaitā arī no Ministru kabineta locekļu puses, vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka daļa no šā finansējuma varētu tikt izmantota arī uzņēmējdarbības, ne tikai banku atbalstam Latvijā, it īpaši lai veicinātu Latvijas produkcijas eksportu. Tika minētas pat konkrētas summas, piemēram, 600 miljoni latu un vairāk.
Pēc Eiropas Komisijas vēstules saņemšanas ir kļuvis acīm redzams, ka sabiedrība tika maldināta. Eiropas Komisijas piešķirtais finansējums nav plānots uzņēmējdarbības atbalstam. Šajā sakarā mēs lūdzam Ministru prezidentu paskaidrot, kas vainojams sabiedrības un uzņēmēju maldināšanā. Valdības ministru un atbildīgo ierēdņu nekompetence sarunās par Eiropas Komisijas finansējuma saņemšanu un izmantošanu, Ministru prezidenta vai kādas citas atbildīgas amatpersonas prettiesiska vēlme maldināt sabiedrību, lai mazinātu sociālo spriedzi valstī? Vēlamies arī noskaidrot, kas tagad uzņemsies politisko atbildību par sabiedrības dezinformēšanu.
Otrām kārtām vēlos paust mūsu viedokli par lauku slimnīcām. Ir zināms, ka no 2009.gada 1.aprīļa Veselības ministrija ekonomijas nolūkos plāno pārveidot 13 lauku slimnīcas par ambulatoriem veselības aprūpes centriem. Politisko organizāciju (partiju) apvienība „Saskaņas Centrs” uzskata, ka 1 miljona latu ekonomija neatsvērs tos sociālos zaudējumus, ko radīs darba vietu zudums. Reformas rezultātā tūkstošiem valsts lauku iedzīvotāju samazināsies medicīnisko pakalpojumu loks un zaudēs darbu simtiem mediķu. Es gribu atgādināt ministriem, ka Latvijas Republikas Satversmes 111.pants garantē medicīniskās palīdzības minimumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka piedāvātā reforma neatbilst minētajai Satversmes prasībai un tādēļ ir apturama.
Paldies par sadarbību un uzticību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam – politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam.
Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Pēc valdības vadītāja iniciatīvas ir sākušās valdību atbalstošo frakciju diskusijas par izmaiņām valdībā – par ministriju skaita samazināšanu.
Pirmām kārtām gribam uzsvērt to, ka runa jau nav tik daudz par ministriju skaitu un par to, ka būtu kāds pareizais skaits, kas ļautu atrisināt visas problēmas. Interese, ko sabiedrība pievērš šiem procesiem, ir mazliet cita: vai tā būs tikai vienu ministru pāreja no vienām ministrijām uz citām ministrijām vai valdībā parādīsies jaunas sejas, vai šīs izmaiņas ietekmēs valdības darba efektivitāti un kādā veidā. Jo tie uzdevumi, kas šogad ir jārisina, diemžēl valdībai ir stipri smagāki nekā vēl pirms gada vai pirms diviem gadiem. Tas ir saistībā arī ar to, ka budžetu acīmredzot nāksies koriģēt, jo prognozes par to, kāds šogad var būt bezdarbs un cik lielā mērā var samazināties iekšzemes kopprodukta pieaugums, diemžēl mainās salīdzinājumā ar decembri. Tās ir sliktākas šobrīd.
Kā risināsies Starptautiskā Valūtas fonda un citu starptautisko institūciju un valstu aizdotās naudas izlietošanas gaita, kādā veidā notiks šīs naudas atdošana un cik tas Latvijai būs reāli – par to ir lielas neskaidrības pat Saeimas deputātu vidū. Kā notiks tautsaimniecības atdzīvināšana – tur, protams, Ekonomikas ministrijai ir savi plāni, tomēr varbūt ne visi procesi risinās tik ātri, kā to gribētu dažādu nozaru pārstāvji, kā to gribētu arī mēs.
Kā tiks aizsargātas dažādas sociālās grupas, kurām šobrīd ir lielas problēmas sociālajā jomā? Arī mūsu apvienībai būs konstruktīvi priekšlikumi (caur Tieslietu ministriju) kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai līdzsvarotu to risku, ko bija uzņēmušās bankas, pārāk vieglprātīgi izsniedzot liela apjoma kredītus un neprasot to nodrošinājumu un pirmos līdzmaksājumus, nedz arī garantētus un Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātus kredītņēmēju ienākumus. Bieži vien tas notika samērā vienkārši: optimistiski pieļāva, ka ieņēmumi tikai augs un augs.
Tie ir daudzi jautājumi, pie kuriem būtu jāstrādā – un tas ir tas, kas mums liekas ļoti būtiski, – līdztekus tam, ka tiek arī reorganizēta valdība. Galīgie lēmumi droši vien tiks pieņemti tuvāko dienu vai tuvākās nedēļas laikā.
Bija plašāka diskusija par svētku un atceres dienām. Neapšaubāmi, tā atkal bija par 6. un 7.janvāri, jo „Saskaņas Centrs” rosina tātad noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus kā divas svinamas un svētku dienas. Tiešām šī diskusija nebija par attieksmi pret dažādām reliģijām, tā nebija par attieksmi pret pareizticīgo un vecticībnieku Baznīcu, jo, kā zināms, ne jau tikai krievi, arī latvieši ir šīs Baznīcas piederīgie un katrs var svinēt svētkus tā, kā to vēlas, un tā ir privāta lieta. Šeit bija runa par divām brīvdienām, par divām valsts svētku dienām, ko mēs arī neatbalstījām. Kalendārā šobrīd jau ir svētku dienas Ziemassvētkiem, pie šīm svētku dienām nekāda ticība nav norādīta, nekādas konfesijas nav norādītas. Mēs neredzam nekādu motivāciju ieviest tieši divām konfesijām citas šīs svinamās dienas, jo tad jau būtībā arī jebkura cita, šeit neminēta, varētu prasīt kādus savus reliģiskos svētkus padarīt par visas valsts svētkiem. Uzskatām, ka tas nav piemēroti arī no vienotas sabiedrības veidošanas viedokļa.
Un notika arī plašāka diskusija par grozījumiem Satversmē, ko rosināja savukārt jau Tautas partija, – ka paši deputāti varētu lemt, ka saīsina Saeimas pilnvaru laiku. Uzskatām, ka pašlaik Satversmē sacītais, ka Valsts prezidents var ierosināt un tauta var nobalsot par Saeimas atlaišanu, ir pietiekami optimāli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Valsts prezidents šobrīd nav saistīts ar kādiem īpašiem nosacījumiem, kurā brīdī un ar kādu motivāciju viņš to drīkst darīt. Pašreizējā Satversmes redakcija ir Valsts prezidentam daudz brīvāka nekā tā, kuru pašlaik Saeima gatavojas apspriest un kurā Valsts prezidents būtu ierobežots ar četriem vai pieciem punktiem. Šobrīd arī tautai balsojot ir iespēja ar jebkādu kvorumu, kaut vai pašu vienkāršāko balsu vairākumu, izlemt Saeimas atlaišanu, nerunājot par pusi no visiem vēlētājiem vai divām trešdaļām no tiem, kas ir balsojuši pēdējās Saeimas vēlēšanās, kā tas ir pašlaik piedāvātajā; tas visā visumā it kā liekas labi, bet īstenībā tas… faktiski ir vēl daudz sarežģītāk.
Tā ka mūsu apvienība šajās nostājās gan par Tautas partijas rosinātajiem, gan arī par citiem Satversmes grozījumiem ieņem konservatīvu nostāju un uzskata, ka Valsts prezidentam ir pilnīgas tiesības gan pēc 31.marta, gan arī citos apstākļos, ja tas redz, ka valdība un Saeima ir kļuvušas neefektīvas, rosināt Saeimas atlaišanu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Miroslavam Mitrofanovam. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Paldies.
Labdien, dārgie radioklausītāji! Protams, trīs jautājumi, kuri izraisīja visasākās diskusijas šodienas sēdē, bija likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku pasludināšanu par svētku dienām) un Satversmes grozījuma projekts, kurš tā pieņemšanas gadījumā varētu dot tiesisku pamatu Saeimas atlaišanai, deputātiem vienkārši balsojot.
Pēdējais likumprojekts neguva vairākuma atbalstu, un PCTVL frakcijas deputātu vairākums arī balsoja pret Tautas partijas ierosinājumu, bet mūsu frakcijas attieksme pret priekšlikumu nebija viennozīmīga. Protams, no juridiskās loģikas viedokļa nepareizi būtu deputātu jaunās tiesības attiecināt uz Saeimas pašreizējo sastāvu. No otras puses, ir jāatbalsta jebkurš risinājums, kas varētu nodrošināt pēc iespējas ātrāku Saeimas atlaišanu.
Pēc šodienas balsojuma paliek vienīgais ceļš, tas ir – pēc iespējas ātrāk pieņemt Valsts prezidenta ierosināto Satversmes grozījumu variantu, kas paredz piešķirt tieši vēlētājam tiesības atlaist Saeimu referenduma ceļā.
Sarūgtinājumu mums šodien sagādāja Saeimas vairākuma balsojums pret pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku pasludināšanu par svētku dienām. Pat daļa no tiem deputātiem, kuri pirms nedēļas bija atbalstījuši PCTVL ierosinājumu noteikt, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki kļūs par oficiālām brīvdienām, šodien nobalsoja pret analoģisko apvienības „Saskaņas Centrs” ierosināto grozījumu. Protams, šodienas balsojums nav galīgais, un, pieņemot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” trešajā lasījumā, deputātiem vēl būs iespēja spert soli pretī mūsu pareizticīgajiem līdzpilsoņiem.
Un nobeigumā es gribu pievērst radioklausītāju uzmanību ļoti strīdīgam likumprojektam, kura nosaukums bija „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Es varu piekrist citu deputātu izteiktai kritikai, ka šis svarīgais un sarežģītais likumprojekts tika pieņemts pārāk lielā steigā. Bet pat šodien, man likās, daudzi cilvēki, gan žurnālisti, gan varbūt deputāti, pēc balsojuma nepaspēja saprast, kas izmainījies banku darbības regulēšanas jomā pēc šī likumprojekta pieņemšanas.
Manuprāt, galvenais grozījums šajā likumā bija saistīts ar iespēju atvieglot ceļu, kā privatizēt tādas Latvijas bankas, kuras ir nonākušas krīzes stāvoklī, un dod valsts ekspertiem, valsts pārstāvjiem, kuri pārvalda tādas bankas, iespēju atrast jaunu investoru. Šis ir diezgan smags un nepopulārs risinājums, bet šodien mums nav alternatīva varianta, un šajos apstākļos mūsu frakcija, opozīcijas frakcija, arī atbalstīja tādu tiesību un iespēju paplašināšanu valsts institūcijām.
Paldies par uzmanību. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Mitrofanova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēgs partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Inguna Rībena. Lūdzu!
I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Papildus visam tam, par ko jūs šovakar jau informēja mani kolēģi, es gribu pastāstīt par to, kas risinājās Saeimas sēdes starpbrīžos un tagad pēc Saeimas sēdes.
Iesākumā man jāsaka, ka jau 5.februārī partijas „Jaunais laiks” frakcija vērsās pie Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ar jautājumu (kad bija izskanējusi informācija par aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” reorganizāciju): kas tad ir sagaidāms aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” sakarā tuvākajā laikā, un vai valdība neplāno uzsākt darbinieku skaita samazināšanu, līdzekļu samazināšanu tajā aģentūrā? Jo ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd mēs nebūvēsim modernās mākslas muzeju, ne arī akustiskās koncertzāles celtniecība tiks uzsākta. Mēs šobrīd pat nenodarbosimies ar šo ēku projektēšanu. Un līdz ar to, teiksim, nav īsti skaidrs, ar ko nodarbosies daudzie aģentūras darbinieki, kas turklāt tiek dāsni apmaksāti.
Šodien mēs saņēmām formālu atbildi no kultūras ministra vietas izpildītāja Zalāna kunga par to, ka aģentūrā ir uzsākta reorganizācija, kuras rezultāts būs tas, ka amata vietu skaits samazināsies no 30 līdz 23, saglabājot vienu štata vietu Juridiskajā nodaļā. Tātad nav skaidrs – 23… plus vai mīnus viena.
Tāpat uzzinājām arī to, ka darbinieku algas ir samazinātas, bet paliek robežās no 472 latiem līdz 2413 latiem.
Tāpat ir arī ar aģentūras algu budžetu: 2008.gadā tas bija 433 tūkstoši 426 lati, un tagad tas tiek samazināts vien uz 336 tūkstošiem 184 latiem. Un kopējais aģentūras budžets: 2008.gadā tas bija 811 tūkstoši 379 lati, un tagad, 2009.gadā, tas tiek samazināts par 15 procentiem, tātad uz 688 tūkstošiem 740 latiem.
Tātad patiesībā vēl aizvien nav zināms, ar ko īsti šī aģentūra nodarbojas, tās darba apjoms ir krietni sarucis. Patiesībā nav īsti zināms arī tas, ar ko vispār aģentūra plāno nodarboties nākotnē. Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai ir ģenerāluzņēmējs, kas ir Hill International, kā mēs zinām, kopš seniem laikiem, bet tomēr principā gandrīz pilnā sastāvā aģentūra turpina eksistēt, saņemt dāsnus atalgojumus un arī dažādus sociālos labumus.
Interesanti, ka tajā pašā laikā mēs uzzinām, ka Rīgas dome savukārt ir iecerējusi (un jau koalīcijā tas ir atbalstīts, un otrdien notiks balsojums) apvienot Rīgas domes, tātad Rīgas pašvaldības, aģentūru „Mežaparks”ar Rīgas domes Pieminekļu aģentūru, kuru vada Guntis Gailītis.
Šeit mēs varētu ilgi stāstīt par to, kāda bezcerība Rīgas pilsētā ir valdījusi pieminekļu sakarā, pieminekļu apkopšanas jautājumos, ļoti daudzu gadu garumā, arī Brāļu kapu sakarā ļoti daudzu gadu garumā – vairāk nekā desmit gadu garumā. Es gribu teikt, ka pat 15 gadus Brāļu kapos patiesībā netika darīts nekas. Tika rīkotas dažādas konferences, bezgalīgas diskusijas, bet mēs, visi tie, kas esam bijuši Brāļu kapos, zinājām, ka, ejot pa šiem sabrukušajiem celiņiem, aiz armatūras ķērās kājas un Brāļu kapu sienas un šūnakmens bruka kopā gandrīz acīm redzamā veidā.
Un, lūk, šis brīnums, kas izdevās Guntim Gailītim, – nepilnu trīs gadu laikā patiesībā izdarīt lietas, kuras liekas gandrīz vai neticamas vienam cilvēkam un vienai aģentūrai, – šobrīd ir apdraudēts, jo dome, uzsēdusies samazināšanas, visa samazināšanas, zirdziņa mugurā, šobrīd joņo uz priekšu bez jēgas un bez saprašanas, samazinot – vismaz tā runājot – visu, ko vien var samazināt.
Un, protams, nav ne mazākās informācijas par to, kādi tad ir īstie, reālie ieguvumi no šādas aģentūru apvienošanas un kas galu galā nodarbosies ar Brāļu kapiem un ar visiem pārējiem Rīgas pieminekļiem.
Gribas teikt, ka šāda primitīva mehāniska apvienošana un savienošana, kas faktiski nozīmē Rīgas Pieminekļu aģentūras likvidāciju un tās funkciju nodošanu aģentūrai „Mežaparks”, kura pilnībā sevi nav pierādījusi, ir tāda ežu apvienošana ar gurķiem un cepurēm vienā kulītē, nevienam nezinot, kas tā tiek iznīcināts un kāds būs ieguvums no tā.
Visdīvainākais ir tas, ka visu labo iniciatīvu apturēšana, kas šobrīd draud attiecībā uz Brāļu kapiem, tiek izdarīta laikā, kad Rīgas domes priekšsēdētājs jeb mūsu pilsētas mērs ir „tēvzemietis” Jānis Birks, kad Kultūras komisijas vadītāja ir „tēvzemiešu” pārstāve Helmī Stalte un kad liekas, ka tādai vispārnacionālai svētvietai kā Brāļu kapiem vajadzētu tikai sniegt atbalstu un palīdzēt izkļūt no tās krīzes, kādā tik ilgus gadus Brāļu kapi ir atradušies. Tā ka dzīvosim uz priekšu, skatīsimies… Sagaidīsim otrdienu, redzēsim, kāds tad būs Rīgas domes balsojums.
Pats dīvainākais ir tas, ka, pat tādā krīzē atrodoties, kādā šobrīd atrodas mūsu valsts, mums nepietiek veselā saprāta, lai pārdomātu, atsijātu un izkristalizētu tos cilvēkus, kas patiesi nodarbojas ar reāli labu darbu darīšanu, no tiem, kas vienkārši veģetē. Mēs turpinām pieļaut tās pašas kļūdas (es pat gribētu teikt – noziedzīgas darbības!), kādas ir bijušas līdz šim mūsu valstī un novedušas mūsu valsti līdz tai bezdibeņa malai, kur mēs visi šobrīd stāvam.
Diemžēl es jums nevaru pateikt neko iepriecinošu un nomierinošu, ne arī kā mani kolēģi – novēlēt jauku atpūtu brīvdienās. Gluži otrādi. Es jūs aicinu būt aktīviem, domāt par to, kas notiek mūsu valstī, aktīvi iesaistīties un aktīvi paust savu viedokli par tām negācijām, ar kurām mēs sastopamies no rīta līdz vakaram, diendienā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Ingunai Rībenai.
Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!