Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

03.02.2009.                   Nr.90/TA-155

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ābele 67099121, mna@mna.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra sēdes protokola Nr.6  25.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Maksātnespējas likumā

 

Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Valdības Ziņotājs, 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  38.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "divas trešdaļas" ar vārdiem "vairāk par pusi";

aizstāt sestajā daļā vārdus "pasākuma plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā to" ar vārdiem "lietas ierosināšanas komercsabiedrība piecu dienu laikā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu".

 

2. Aizstāt 42.pantā vārdu "gadu" ar vārdiem "diviem gadiem".

 

3. Aizstāt 184.panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā vārdus "triju minimālo mēnešalgu" ar vārdiem "vienas minimālās mēnešalgas".

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.1 un 5.2 punktu šādā redakcijā:

 

"5.1 Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana ir uzsākta pirms šā likuma 42.panta grozījumu spēkā stāšanās dienas (tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa maiņa) un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pabeigta, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa pagarināšanai piemēro šā likuma noteikumus par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu un saskaņošanu.

 

5.2 Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir pasludināts pirms šā likuma 184.panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunkta grozījumu spēkā stāšanās dienas (par administratora ikmēneša atlīdzības samazināšanu no trim minimālajām mēnešalgām uz vienu minimālo mēnešalgu) un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pabeigts, šim maksātnespējas procesam piemērojams minētais grozījums. Administratora jauno ikmēneša atlīdzību piemēro pēc tam, kad attiecīgie fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumi ir apstiprināti tiesā."

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

 

Likumprojekta

„Grozījumi Maksātnespējas likumā”

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nepieciešamība izstrādāt normatīvā akta projektu izriet no:

1. Latvijas 2008.gada 18.decembra Nodomu protokola B. daļas „Parāda pārstrukturēšana” 18.punkta;

2. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam 12. un 13.punkta (Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra sēdes protokols Nr.1 36.§).

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

2008.gada 1.janvārī spēkā stājies Maksātnespējas likums, ar kuru tika ieviesti tādi jauni tiesību institūti kā komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības process un fiziskās personas maksātnespējas process.

I Atbilstoši Latvijas 2008.gada 18.decembra nodomu protokola (Starptautiskajam Valūtas fondam) 18.punktam Latvija ir uzņēmusies uzlabot uzņēmumu maksātnespējas režīmu, lai atvieglotu situācijas risinājumu starp dzīvotspējīgu uzņēmumu un tā kreditoriem, t.sk. paātrinātu atveseļošanas plāna apstiprināšanu tiesā.

Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir aizsargāt komercsabiedrības intereses un atjaunot komercsabiedrības maksātspēju pilnā apjomā tās ierobežotas maksātspējas gadījumā. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veikti vairāki tiesiska rakstura pasākumi. Minētā mērķa sasniegšana savukārt sekmētu uzņēmējdarbības vides uzlabošanos – komercsabiedrības turpinātu darboties, notiktu finanšu līdzekļu apgrozība, tiktu nodarbināti cilvēki un maksāti nodokļi.

Kā viens no galvenajiem pasākumiem tiesiskās aizsardzības procesā ir komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrāde. Latvijā 2008.gadā apmēram 1500 komercsabiedrībām tika ierosināts maksātnespējas process, tikai 13 komercsabiedrībām tika ierosināti tiesiskās aizsardzības procesi, kur no četrām tas tika pasludināts. Sešos gadījumos tiesa ir noraidījusi tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un izbeigusi tiesiskās aizsardzības procesu, savukārt no šīm sešām komercsabiedrībām divām 2008.gadā jau ierosināta maksātnespējas lieta. Trīs tiesiskās aizsardzības procesos, kas ierosināti 2008.gadā, tiesa vēl nav pasludinājusi spriedumu. Līdz ar to ir niecīgs komercsabiedrību skaits, kas izmanto tiesiskās aizsardzības procesa dotās iespējas.

Kā galvenais tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas iemesls bija nespēja saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Proti, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 38.panta trešo daļu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no visu to prasījumu summas, kuriem izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā.

Izvērtējot izveidojušies praksi tiesiskās aizsardzības procesa lietās, ir secināts, ka esošais regulējums neveicina efektīvu šī tiesību institūta piemērošanu.

Lai veicinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas procedūras efektivitāti, nepieciešams paredzēt, ka šāda plāna saskaņošanai ir nepieciešams nenodrošināto kreditoru vienkāršs balsu vairākums.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 38.pantu komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesā. Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

Lai nodrošinātu Latvijas 2008.gada 18.decembra nodomu protokola 18.punktā noteikto, nepieciešams nodrošināt tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna saskaņošanas procedūras efektivitāti, kas ir iespējams, atbilstoši grozot Maksātnespējas likuma normas, paredzot, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns vienlaicīgi tiek nosūtīts gan saskaņošanai ar nenodrošinātajiem kreditoriem, gan atzinuma sniegšanai administratoram un nodrošinātajam kreditoram.

Tāpat Maksātnespējas likumā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš komercsabiedrībai noteikts viens gads. Tomēr komercsabiedrībai, kurai ir liela finanšu līdzekļu apgrozība un kurai ir manta, kuras realizācijai nepieciešams ilgāks laiks, ir problemātiski atrisināt finansiālās grūtības un atgūt iepriekšējo finansiālo stabilitāti viena gada ietvaros, kā tas līdz šim ir paredzēts Maksātnespējas likumā. Līdz ar to ir nepieciešams pagarināt kopējo tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, sekmējot tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu un efektivitāti.

 

II Fiziskās p ersonas maksātnespējas procesa mērķis ir sniegt šai personai iespēju atjaunot maksātspēju, vienlaicīgi ievērojot kreditoru intereses.

Ja tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un kā risinājums izvēlēts bankrots, tad saskaņā ar Maksātnespējas likuma 184.panta pirmo daļu par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1. no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā - vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2. no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par maksātnespējas procesu, līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai bankrota gadījumā - ikmēneša atlīdzību triju minimālo mēnešalgu apmērā.

2008.gadā tika ierosināti tikai četri fiziskās personas maksātnespējas procesi, turklāt tikai viens pasludināts.

Piemērojot fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūru visus septiņus Maksātnespējas likumā paredzētos gadus, fiziskā persona administratora atlīdzībā vien izmaksātu LVL 45360,00 vai LVL 6480 gadā, kad tajā pašā laikā daļu no šīs summas varētu novirzīt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā minēto kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi veicinot gan kreditoru prasījumu ātrāku segšanu, gan arī pašas fiziskās personas ātrāku maksātspējas atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Latvijas 2008.gada 18.decembra nodomu protokola (Starptautiskajam Valūtas fondam) 18.punktā paredzēto, kā arī administratora pienākumus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanas un pasludināšanas, nepieciešams grozīt Maksātnespējas likuma normas, kas nosaka administratora atlīdzību fiziskās personas maksātnespējas procesā, samazinot administratora ikmēneša atlīdzību bankrota procedūras piemērošanas gadījumā.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” mērķis ir veicināt īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības izvēlēties tiesiskās aizsardzības procesu - plānveidīgu, saskaņotu pasākumu ietvaros atgūt finansiālo stabilitāti, atjaunot savu maksātspēju un atgriezties finanšu un pilntiesīgi darbojošos komercsabiedrību apritē.

Tāpat likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” mērķis ir veicināt fizisko personu maksātnespējas procesa pieejamību fiziskajām personām, kurām tas līdz šim bija nepieejams augstās administratora atlīdzības dēļ.

Likumprojektā „Grozījumi Maksātnespējas likumā” paredzēts pagarināt līdz diviem gadiem kopējo tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, papildus paredzot iespēju pagarināt kopējo īstenošanas termiņu līdz diviem gadiem arī tādos procesos, kur tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns apstiprināts un tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana pasludināta līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim. Tāpat paredzēts nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu ar nenodrošinātajiem kreditoriem, vienlaicīgi nosūtot plānu atzinuma sniegšanai administratoram un nodrošinātajam kreditoram.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka tiesiskās aizsardzības process var tikt īstenots, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots ar vairāk kā pusi nenodrošināto kreditoru.

Minētie grozījumi ir optimālākais risinājums, kā atrisināt šīs sadaļas 2.punktā minētās problēmas, ņemot vērā tiesiskās aizsardzības procesa būtību – īstermiņa pasākumu plāns komercsabiedrībām ar ierobežotu maksātspēju, tātad ar īslaicīgām finansiālām grūtībām, kuras ietvaros tiek aizsargātas komercsabiedrības intereses.

Likumprojektā „Grozījumi Maksātnespējas likumā” paredzēts samazināt administratora ikmēneša atlīdzību bankrota procedūras piemērošanas gadījumā līdz vienai minimālai mēnešalgai. Tāpat ir paredzēts, ka šādu samazinātu administratoru atlīdzību varēs piemērot arī procesiem, kas ir pasludināti pirms šā likumprojekta stāšanās spēkā.

Par cik fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas galvenokārt sastāda administratora atlīdzība, tā ir vienīgā iespēja, kā samazināt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un darīt to pieejamāku fiziskajām personām.

4. Cita informācija

 

Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

5.2. Veicinot tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu, komercsabiedrība turpinās darboties kā darba devējs un tai ir lielākas iespējas atrisināt savas īslaicīgās finansiālās grūtības un netikt pasludinātai par maksātnespējīgu.

Līdz ar to tiek saglabāta iespēja komercsabiedrībā nodarbinātajiem turpināt strādāt un saņemt par to atalgojumu.

Tāpat atkarībā no komercsabiedrības darbības veida un jomas, kādā tā darbojas (piemēram, ražošana), atsevišķos gadījumos komercsabiedrībā darba vietu skaits var pat pieaugt gan tiesiskās aizsardzības procesa laikā, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna īstenošanu, gan arī pēc veiksmīga tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas, turpinot komercsabiedrībai attīstīties un paplašinot savu darbību.

6. Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

 

Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

Rādītāji

 

(tūkst. latu)

 

2009.

gads

 

 

Turpmākie trīs gadi

 

 

2010.

 

 

2011.

 

2012.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms  

 

 

Nav attiecināms  

 

 

Nav attiecināms  

 

Nav attiecināms

 

4. Progno zējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms  

 

6. Cita informācija 

 

 

Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms.

 

2. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Latvijas 2008.gada 18.decembra Nodomu protokola B. daļa „Parāda pārstrukturēšana”.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija atbalsta normatīvā akta projektu.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes 2008.gada 5.decembra sanāksme un darba grupas sanāksmes.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju – valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācijas” - esošo funkciju ietvaros.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un tiesību aktu portālā www.likumi.lv. Informācija tiks ievietota arī valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” mājas lapā internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīda tiesības tiek uzlabotas.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                                 G.Bērziņš

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

M.Lazdovskis

I.Bergmane

L.Popova

E.Ābele

 

14.01.2009. 13:57

1931

Ligere

Ieva.Ligere@mna.gov.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.6

2009.gada 20.janvārī

 

 

25.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā"

     TA-155

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, A.Šlesers)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs

  

A.Šlesers

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-06-2001-#25.doc

1