Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

06.02.2009.                Nr.90/TA-3419

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Vītoliņš 67219533, vilnis.vitolins@iem.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 6 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra sēdes protokola Nr.9  19.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī valsts, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz ziņu apmaiņu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus;

2) dalībvalsts kompetentā iestāde – institūcija, kura Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta paziņojumā saistībā ar Padomes Pamatlēmumā 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu noteikta par kompetento tiesībaizsardzības iestādi;

3) pieprasījums – lūgums par ziņu sniegšanu, kuru citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir iesniegusi saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu vai kuru Latvijas institūcija vai amatpersona ir sagatavojusi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu par ziņu sniegšanu;

4) nodarījums – nodarījums, kas iekļauts Kriminālprocesa likuma 2.pielikumā un par kura izdarīšanu dalībvalstī, kas iesniegusi pieprasījumu, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trijiem gadiem;

5) ziņas – informācija informācijas sistēmā, operatīvās uzskaites lietā, krimināllietā vai informācija, kas ir tieši vai netieši pieejama tām institūcijām, kuru kompetencē ir noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana;

6) ziņu apstrāde – jebkuras ar ziņām veiktās darbības, ieskaitot to glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

 

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir policijas sadarbības ietvaros nodrošināt ātru ziņu apmaiņu starp Latviju un citām dalībvalstīm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus.

(2) Likums nosaka kārtību, kādā pieprasa un sniedz ziņas citas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(3) Likums neregulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

 

II nodaļa

Ziņu sniegšana dalībvalstij

 

3.pants. Ziņu sniegšanas kompetence

Ziņas var sniegt:

1) izmeklēšanas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, kuram ir pieejamas iestāžu un privātpersonu rīcībā esošās ziņas;

2) operatīvās darbības subjekta amatpersona – ziņas, kas ir iegūtas, veicot operatīvo darbību;

3) procesa virzītājs – ziņas, kas ir iegūtas kriminālprocesā.

 

4.pants. Pieprasījuma izskatīšanas kārtība

(1) Institūcija vai amatpersona, saņemot pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) sniedz ziņas;

2) atsaka ziņu sniegšanu, ja pastāv šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Institūcija vai amatpersona, kura nav kompetenta sniegt ziņas, pieprasa ziņas vai pārsūta pieprasījumu par ziņu sniegšanu kompetentajai institūcijai vai amatpersonai, norādot atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņu.

(3) Ja iestāde vai amatpersona, kura ir kompetenta sniegt ziņas bez prokurora vai tiesas piekrišanas, nav tiesīga piekļūt prasītajām ziņām vai nav tiesīga tās sniegt, tā nekavējoties pieprasa prokurora vai tiesas atļauju, kas paredzēta šo ziņu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos.

(4) Sniedzot ziņas, kā arī atsakot ziņu sniegšanu, ievēro atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņus.

 

5.pants. Atbildes nosūtīšanas termiņi

(1) Atbildi dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta 14 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

(2) Ja iesniegts steidzams pieprasījums par nodarījumu un prasītās ziņas ir pieejamas informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā, atbildi nosūta astoņu stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

(3) Ja prasītās ziņas par nodarījumu ir pieejamas informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā, atbildi nosūta septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

 

6.pants. Atbildes sniegšanas atlikšana

(1) Ja ziņas nav iespējams sniegt tam paredzētajā termiņā vai ziņu sniegšana šādā termiņā ir nesamērojama ar ziņu nozīmi nodarījuma vai noziedzīgā nodarījuma novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā, vai arī šādā termiņā nav iespējams gūt pārliecību par ziņu sniegšanas pieļaujamību, institūcija vai amatpersona, kura ir kompetenta sniegt ziņas, var atlikt atbildes sniegšanu:

1) uz šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto pieprasījumu – ne ilgāk par trijām dienām;

2) uz likuma 5.panta pirmajā un trešajā daļā minēto pieprasījumu – ne ilgāk par 10 dienām.

(2) Par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu nekavējoties (bet ne vēlāk kā šā likuma 5.pantā minētajos termiņos) informē dalībvalsts kompetento iestādi.

 

7.pants. Atbildes nosūtīšanas kārtība

(1) Ziņas, informāciju par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu, kā arī informāciju par ziņu sniegšanas atteikuma iemesliem nosūta, aizpildot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets.

(2) Atbildi uz pieprasījumu parasti nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei tādā pašā veidā, kādā saņemts pieprasījums.

(3) Atbildi var nosūtīt arī ar Valsts policijas vai citas šā likuma 1.panta 2.punktā minētajā deklarācijā Latvijas norādītās dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību, ja attiecīgās atbildes pārsūtīšana ir tās kompetencē. Šādā gadījumā par atbildes nosūtīšanu informē institūciju vai amatpersonu, kura saņēmusi pieprasījumu no citas dalībvalsts.

(4) Atbildi nosūta valsts valodā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā, kuru parasti izmanto policijas sadarbībā.

(5) Atbildi, kura satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

 

8.pants. Ziņu sniegšana pēc savas iniciatīvas (spontāna ziņu sniegšana)

(1) Šā likuma 3.panta 2. un 3.punktā norādītā amatpersona sniedz ziņas citai dalībvalstij, nesaņemot tās pieprasījumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šādas ziņas dalībvalsts iestādei, kas ir kompetenta veikt noziegumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt nodarījumu un ja nepastāv šā likuma 11.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas sniedz, nosūtot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets, un ievērojot šā likuma 7.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos informācijas nosūtīšanas nosacījumus.

 

9.pants. Norāde par ziņu izmantošanu

(1) Sniedzot ziņas, norāda vienu vai vairākus pieļaujamos ziņu izmantošanas mērķus:

1) noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma tūlītēja novēršana;

2) noziedzīgo nodarījumu pierādīšana.

(2) Iestāde vai amatpersona, kas izlemj par ziņu sniegšanu, var norādīt arī citus sniegto ziņu izmantošanas ierobežojumus, kas ir paredzēti šo ziņu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto ziņu izmantošanas mērķi norāda, ja ziņas ir iegūtas no:

1) Iedzīvotāju reģistra;

2) Sodu reģistra;

3) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra – par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

4) traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas – par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

 

10.pants. Lūgums informēt par procesa noslēgumu un ziņu apstrādi

(1) Ja institūcijai vai amatpersonai, kas sniedz ziņas, ir pamats uzskatīt, ka dalībvalsts veiktā procesa iznākums var veicināt cita noziedzīga nodarījuma novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, sniedzot ziņas, var lūgt sniegt informāciju par attiecīgā procesa pabeigšanas rezultātiem.

(2) Institūcija vai amatpersona, kas sniedz ziņas, pieprasa, lai dalībvalsts informē par ziņu apstrādi pēc to sniegšanas, ja tas noteikts ziņu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos.

 

11.pants. Ziņu sniegšanas atteikuma iemesli

(1) Ziņu sniegšanu atsaka, ja:

1) tā var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai;

2) tā var apdraudēt operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu;

3) tā var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

4) prokurors vai tiesa nedod normatīvajos aktos paredzēto atļauju ziņu piekļuvei vai sniegšanai;

5) ziņas iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts un ziņu tālāka nodošana atbilstoši ziņu izmantošanas nosacījumiem nav pieļaujama;

6) ziņas ir acīmredzami nesamērojamas vai nepiemērotas norādītā mērķa sasniegšanai;

7) pieprasījumu iesniegusi institūcija, kas nav dalībvalsts kompetentā iestāde.

(2) Ja ziņu sniegšanu atsaka, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem, norāda valsti, kurai var būt pieejamas ziņas, ja tas nav pretrunā ar starptautiskās sadarbības nosacījumiem.

 

III nodaļa

Ziņu pieprasīšana citai dalībvalstij

 

12.pants. Pamats lūgt dalībvalstij ziņu sniegšanu

Ja ir pamats uzskatīt, ka citas dalībvalsts rīcībā ir ziņas, kas var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu un bez šādu ziņu iegūšanas nav iespējams nodrošināt šo uzdevumu izpildi vai to izpilde ir būtiski apgrūtināta, šā likuma 3.panta 2. un 3.punktā minētā amatpersona var lūgt ziņu sniegšanu.

 

13.pants. Lūgums par ziņu sniegšanu

(1) Lūgumu par ziņu sniegšanu citai dalībvalstij sagatavo, aizpildot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja ir nepieciešamas ziņas par nodarījumu, šo ziņu sniegšanu var prasīt steidzamā kārtībā, lūgumā par ziņu sniegšanu norādot steidzamības pamatojumu.

 

14.pants. Lūguma par ziņu sniegšanu nosūtīšana

(1) Lūgumu par ziņu sniegšanu citas dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta ar Valsts policijas vai citas šā likuma 1.panta 2.punktā minētajā deklarācijā Latvijas norādītās dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību.

(2) Ja lūgums par ziņu sniegšanu satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

 

IV nodaļa

Ziņu apstrāde un dalībvalsts informēšana par procesa noslēgumu

 

15.pants. Dalībvalsts sniegto ziņu izmantošana

(1) Ir pieļaujama pieprasīto ziņu izmantošana tikai tiem mērķiem, kādiem dalībvalsts šīs ziņas ir sniegusi, vai būtiska valsts drošības apdraudējuma tūlītējai novēršanai. Dalībvalsts sniegto ziņu izmantošana citam mērķim ir pieļaujama tikai ar ziņu sniegušās dalībvalsts piekrišanu.

(2) Institūcijas un amatpersonas, kurām ir kļuvušas zināmas dalībvalsts sniegtās ziņas, apstrādā šīs ziņas, ievērojot uz tām attiecināmos, kā arī dalībvalsts norādītos ierobežojumus.

(3) Dalībvalsts sniegto ziņu iekļaušana informācijas sistēmā ir pieļaujama, ja dalībvalsts ir izteikusi attiecīgu piekrišanu. Iekļaujot dalībvalsts sniegtās ziņas informācijas sistēmā, tās ir dzēšamas informācijas sistēmā noteiktajā datu glabāšanas termiņā vai dalībvalsts norādītajā termiņā, ja tas ir īsāks par informācijas sistēmā noteikto datu glabāšanas termiņu.

 

16.pants. Informācijas sniegšana dalībvalstij par procesa noslēgumu un ziņu apstrādi

(1) Ja dalībvalsts, kas sniedza ziņas, ir izteikusi lūgumu saņemt informāciju par tā procesa iznākumu, ar kuru sakarā ziņas sniegtas, institūcija vai amatpersona, kas pieprasīja ziņas, sniedz informāciju par attiecīgā procesa pabeigšanas rezultātiem.

(2) Ja dalībvalsts, kas sniedza ziņas, ir izteikusi lūgumu saņemt informāciju par ziņu apstrādi pēc to sniegšanas, institūcija vai amatpersona, kas pieprasīja ziņas, sniedz šādu informāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta

„Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Nav attiecināms

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Saskaņā ar 1990.gada 13.jūnija konvencijas, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk – Šengenas konvencija), 39.panta 1.punkta un 46.panta prasībām, Šengenas konvencijas dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt to, ka tiesību aizsargājošās iestādes savstarpēji sniedz palīdzību, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Šengenas konvencijas 39.panta 3.punkts paredz, ka šādas palīdzības sniegšana var notikt vai nu ar dalībvalstu noteikto centrālo sadarbības iestāžu (galveno iestāžu) starpniecību, vai arī tieši starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, vēlāk par to paziņojot centrālajai sadarbības iestādei.

Atbilstoši 2005.gada 25.oktobra Ministru kabineta sēdē nolemtajam, Valsts policija ir noteikta kā centrālā sadarbības iestāde Šengenas konvencijas 39.panta izpratnē (Prot. Nr.61., 38.§).

Šengenas konvencijas, kas ir sasitoša tām dalībvalstīm, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus, 39. un 46.pants, līdzīgi kā Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas (Interpol) Konstitūcija un citas daudzpusējās un divpusējās vienošanās, nosaka policijas sadarbības regulējumu.

Policijas sadarbība ir vērsta uz to, lai tiesību aizsardzības iestādes tai skaitā prokuratūra un tiesa varētu iegūt informāciju no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kad to funkciju izpilde tiek kavēta attiecīgās informācijas trūkuma dēļ. Policijas sadarbība nav vērsta uz to, lai lūgtu citas valsts tiesību aizsardzības iestādes veikt kriminālprocesuālas darbības. Kriminālprocesuālo darbību izpilde citas valsts teritorijā tiek nodrošināta krimināltiesiskās sadarbības procesa ietvaros, ko regulē Kriminālprocesa likums.

2006.gada 30.decembrī spēkā stājās Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu turpmāk – Pamatlēmums), kas aizstāj Šengenas konvencijas 39.panta 1., 2. un 3.punkta prasības, ciktāl tās skar informācijas apmaiņu, kā arī aizstāj Šengenas konvencijas 46.pantu.

 Pamatlēmums paredz detalizētāku regulējumu informācijas, kas nepieciešama noziedzīgo nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai,  apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī tām valstīm, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu policijas sadarbības jomā.

Pamatlēmums neskar informācijas pieprasīšanas un nosūtīšanas „kanālus”. Pamatlēmums pieļauj informācijas pārsūtīšanai izmantot jebkuru no šobrīd pastāvošajiem „kanāliem”, kas nodrošina policijas sadarbību, piemēram, Starptautisko kriminālpoliciju organizāciju (Interpol) jeb policijas sakaru virsniekus ārvalstīs, kā arī pieļauj apmainīties ar informāciju tieši starp kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, kuras nosaka katra dalībvalsts, iesniedzot deklarāciju Padomes Ģenerālsekretariātam.  Pamatlēmums izslēdz obligātu prasību veikt informācijas apmaiņu ar Šengenas konvencijas 39.panta 3.punktā minētās centrālās sadarbības iestādes starpniecību, kā arī izslēdz prasību informēt centrālo sadarbības iestādi, ja informācijas apmaiņa notika tieši starp attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām.

Pamatlēmums tiesību aizsargājošajām iestādēm paredz pienākumu un termiņus tādas informācijas apmaiņai, kura ir iegūta kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa gaitā, kā arī kura ir iekļauta dažādās tiesību aizsardzības iestādēm pieejamajās informācijas sistēmās, lai novērstu atklātu vai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Pamatlēmumā paredzētās prasības ir attiecināmas ne tikai uz tādu informāciju, kura tiesību aizsardzības iestādēm ir pieejama tieši jeb notiekošajā kriminālprocesā, operatīvās darbība procesā vai tiešsaistes režīmā pieejamajā informācijas sistēmā, bet arī, kura ir pieejama netieši jeb arhīvā nodotajā krimināllietā, operatīvās uzskaites lietā vai tiešsaistes režīmā nepieejamajā informācijas sistēmā, kā arī uz tādu informāciju, kura ir pieejama tikai ar prokurora vai tiesas atļauju.

Faktiski Pamatlēmums ir viens no Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas aizsāk informācijas pieejamības principa ieviešanu policijas sadarbības jomā. Informācijas pieejamības princips policijas sadarbības jomā paredz, ka citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aizsardzības iestādēm ir nodrošināma piekļuve pie informācijas, kas ir pieejama pašmāju tiesību aizsardzības iestādēm, un uz tādiem pašiem nosacījumiem. 

Šajā Padomes Pamatlēmumā paredzēto prasību piemērošana Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī tām valstīm, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu policijas sadarbības jomā, jānodrošina līdz 2008.gada 19.decembrim.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tādas informācijas ātru apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī starp tām valstīm, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus, attiecībā uz informācijas apmaiņu, kura var palīdzēt novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgos nodarījumus.

Likumprojekts nosaka policijas sadarbības ietvaros veicamās informācijas apmaiņas nosacījumus un kartību. Tādējādi likumprojekts nacionālajos normatīvajos aktos ievieš tās prasības, kuras ir paredzētas Padomes Pamatlēmumā 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu.

Likumprojekts attiecībā uz informācijas apmaiņu starp minētajām dalībvalstīm policijas sadarbības ietvaros nosaka detalizētāku regulējumu, galvenokārt, paredzot informācijas apmaiņas ātrumu un formu. 

 4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nodrošinot ātrāku informācijas apmaiņu policijas sadarbības jomā, tiks panākta ciešāka pārrobežu sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu tiesībaizsardzības iestādēm, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus, attiecībā uz informācijas apmaiņu. Tādējādi tiks veicināta tādu noziedzīgo nodarījumu efektīvāka novēršana, atklāšana un izmeklēšana, kuriem piemīt starptautisks raksturs. Noziedzīgo nodarījumu efektīvāka novēršana, atklāšana un izmeklēšana, tai skaitā telpā, kurā nepastāv šķēršļu brīvai personu un preču kustībai, radīs uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

  Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

  Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2009.gads

 Turpmākie trīs gadi

 2010.

 2011.

 2012.

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

0

 

0

 

0

 

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

0

0

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms

 

 

 

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

  Nav attiecināms

 

 

 

 

 6. Cita informācija 

 

  Nav attiecināms

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām izstrādās un noteiktajā kārtībā iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumus, kuri paredzēs atbildes sniegšanai uz ārvalstu pieprasījumiem, kā arī informācijas pieprasīšanai izmantojamās veidlapas saturu un formu.

Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde paredzēta vispārējā termiņā.

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Likumprojekts ievieš prasības, kas izriet no Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu.

 Likumprojekts un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi pārņem visas prasības, kas izriet no Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu.

Minētajā Padomes Pamatlēmumā paredzētās prasības pārņemamas vēlākais līdz 2008.gada 19.decembrim. Tādējādi līdz minētajam laikam ir jāpieņem arī šis Likumprojekts.  

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu.

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

1.panta 1.punkts

 2.panta pirmā un otrā daļa

  

1.panta 2.punkts

2.panta trešā daļa 

 

1.panta 3.punkts

 1.panta 5.punkts un 3.pants 

 

1.panta 4.punkts

 9. pants un 15.pants

 

1.panta 5. un 6.punkts

 1.panta 5.punkts, 2.panta trešā  daļa un 3.pants 

 

2.panta d) apakšpunkts

 1.panta 5.punkts

 

2.panta e) apakšpunkts

 1.panta 4.punkts

 

3.pants

 4.pants

 

3.panta 5.punkts

 11.panta pirmās daļas 5.punkts

 

4.panta 1.punkts

 5.panta otrā daļa

 

4.panta 2.punkts

 6.pants

 

4.panta 3. un 4.punkts

 5.panta pirmā un trešā daļa, kā arī 6.pants

 

5.panta 1. un 2.punkts

 12.pants

 

5.panta 3.punkts

 13.panta pirmā daļa

 

6.panta 1.punkts

 7.pants un 14.pants

 

7.panta 1. un 2.punkts

 8.pants

 

8.panta 3.punkts

 9.panta pirmā daļa un 15.panta pirmā un otrā daļa

 

8.panta 4.punkts

 9. un 10.pants, kā arī 15. un 16.pants

 

 9.pants

 15.panta otrā daļa

 

 10.panta 1. un 3.punkts

 11.pants

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms

  VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Konsultācijas nav notikušas

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Nav attiecināms

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Nav attiecināms

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

 1. Konsultācijas ar Eiropas Savienības, Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Eiropola un Eirojusta pārstāvjiem 2007.gada 5.-6. novembrī Eiropas Komisijas rīkotajā ekspertu sanāksmē saistībā ar Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu ieviešanu;

 2. Konsultācijas ar Eiropas Savienības, Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Eiropola un Eirojusta pārstāvjiem 2008.gada 16.-17. janvārī Eiropas Komisijas rīkotajā otrajā ekspertu sanāksmē saistībā ar Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu ieviešanu;

3. Konsultācijas ar Eiropas Savienības, Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Eiropola un Eirojusta pārstāvjiem 2008.gada 3.-4. jūnijā Eiropas Komisijas rīkotajā trešajā ekspertu sanāksmē saistībā ar Padomes Pamatlēmuma 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu ieviešanu;

4. Likumprojekts tika izstrādāts ar Iekšlietu ministrijas 2008.gada 20.maija rīkojumu Nr.1264 izveidotās darba grupas ietvaros, kurā tika pārstāvētas sekojošas institūcijas:

1) Drošības policija;

2) Finanšu policijas pārvalde;

3) Ģenerālprokuratūra;

4) Jūrniecības departaments;

5) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

6) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

7) Militārā policija;

8) Muitas kriminālpārvalde;

9) Valsts policija;

10) Valsts robežsardze

11) Tieslietu ministrija.

 5. Cita informācija

  Nav attiecināms

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Likumprojekts neparedz jaunu institūciju veidošanu, kā arī esošo institūciju funkciju paplašināšanu. Tādējādi tiesību aizsardzības iestādes policijas sadarbību varēs realizēt kā līdz šim.

Likumprojekts pieļauj informācijas apmaiņas nodrošināšanu ar līdzšinējā Šengenas konvencijas 39.panta 3.daļas noteiktā mehānisma palīdzību, t.i., ar centrālās sadarbības iestādes (galvenās iestādes), par kuru ir noteikta Valsts policija, starpniecību. Tajā pašā laikā Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu, aizstājot Šengenas konvencijas 39. un 46.pantu ciktāl tas attiecas uz informācijas apmaiņu realizējot policijas sadarbību, neparedz obligātu prasību apmainīties ar informāciju tikai ar centrālās sadarbības iestādes (galvenās iestādes) starpniecību. Tādējādi arī Likumprojekts neliedz iespēju decentralizēt informācijas apmaiņu, par kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm minētā Padomes Pamatlēmuma 2.panta (a) apakšpunkta izpratnē nosakot arī citas iestādes un par to paziņojot Padomes Ģenerālsekretariātam.

Pamatojoties uz iestāžu sniegto informāciju, šobrīd paziņojumā Padomes Ģenerālsekretariātam ir norādīts, ka kompetentās tiesībaizsardzības iestādes minētā Padomes Pamatlēmuma 2.panta (a) apakšpunkta izpratnē ir:

-                 ārvalsts teritorijā esoša Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris;

-                 Drošības policija;

-                 Finanšu policija;

-                 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

-                 Militārā policija;

-                 muitas iestādes;

-                 prokuratūras iestādes;

-                 tālbraucienos esoša jūras kuģa kapteinis;

-                 Valsts policija;

-                 Valsts robežsardze.

Padomes Ģenerālsekretariātam sniegto paziņojumu var mainīt jebkurā laikā.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

  Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā paredzētajā kārtībā, iesniedzot sūdzību institūcijām, kas uzrauga attiecīgo procesu norisi.

Indivīds savas tiesības varēs arī aizstāvēt Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredzētajā kārtība, iesniedzot sūdzību Datu valsts inspekcijai, kā arī vispārējā administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

    Nav attiecināms

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs                                                                       M.Segliņš

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

V.Vītoliņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

07.01.2009. 09:05

2153

V.Vītoliņš 67219533

vilnis.vitolins@iem.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.9

2009.gada 3.februārī

 

 

19.§

 

Likumprojekts "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums"

     TA-3419

___________________________________________________________

(M.Segliņš, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-09-0302-#19.doc

1