Rīgā, 2009.gada 4.februārī

Nr.9/3 – ______________

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija š.g. 4.februāra komisijas sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1082/Lp9) un nolēma noraidīt iepriekš minēto likumprojektu.

Pielikumā: likumprojekta anotācija uz 3.lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījums Latvijas Republikas Satversmē ”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikas Satversmes 48. un 49.pants paredz parlamenta atlaišanas mehānismu, kurā prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Šādā veidā atlaistā Saeima var darboties vēl maksimāli mēnesi līdz jaunievēlētajai Saeimai. Tādējādi, ja tiek izmantots viss iespējamais laiks, tad no brīža, kad ierosināta Saeimas atlaišana, tās darbība var ilgt arī piecus mēnešus. Tas savukārt ir pārāk ilgs laika periods tajās reizēs, kad, politiskās krīzes vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ, ir nepieciešama noteikta un efektīva rīcība.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Iesniedzēji piedāvā iekļaut Latvijas Republikas Satversmē, iespēju parlamentam saīsināt pašam savu pilnvaru termiņu. Parlamenta atlaišanas veidi konstitūcijās mēdz būt dažādi. Piemēram, valsts galva (prezidents vai monarhs) atlaiž parlamentu, tauta atlaiž parlamentu tautas nobalsošanā, parlamentu atlaiž kāds cits subjekts. Cits veids - parlaments pats var saīsināt savu pilnvaru termiņu – ir tas, ko Satversmē piedāvā iekļaut iesniedzēji. Šāds regulējums pastāv arī, piemēram, Polijas 1997. gada konstitūcijā, kurā arī paredzēta iespēja parlamentam atlaist sevi.

Piedāvātā redakcija redakcionāli ir atbilstoša spēkā esošās konstitūcijas garam, jo savā būtībā ir jau pašreizējā Satversmes 51.panta (īpašā kārtība, kādā Saeima atlaiž prezidentu) un Satversmes 48.panta (jaunu vēlēšanu izdarīšana divus mēnešus pēc tautas nobalsošana par Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist Saeimu) regulējuma sintēze.

Paredzot to, ka lēmumu par Saeimas pilnvaru saīsināšanu var ierosināt uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu un tā pieņemšanai nepieciešams 2/3 visu deputātu atbalsts, tiek paredzēts augsts slieksnis šāda lēmuma pieņemšanai. Tādējādi piedāvātā redakcija arī liedz pozīcijai manipulēt ar vēlēšanu datumu, jo ir paredzēta 2/3 visu deputātu balsu vairākums, lai šādu lēmumu pieņemtu un tas Latvijas praksē nozīmē gandrīz vienmēr saīsināt savu pilnvaru termiņu arī ar opozīcijas balsīm.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst . latu )

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāgroza likums „Saeimas vēlēšanu likums”, jāgroza likums “Saeimas kārtības rullis”, jāgroza likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija