Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

03.02.2009.                Nr.90/TA-210

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kurme 67219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra sēdes protokola Nr.7  16.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm

dienesta gaitas likumā

 

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 198., 200.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 17.panta ceturto un piekto daļu.

 

2. Izteikt 20.panta ceturtās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētais novērtējums;".

 

3.  29.pantā:

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika amatpersonai kompensē, piešķirot atpūtas laiku, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(4) Izņēmuma gadījumā dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika amatpersonai var apmaksāt, ja par to atsevišķi lēmis Ministru kabinets."

 

4. Izslēgt 33.panta trešo daļu.

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

 

"13. Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanai vai amata aprakstā noteikto izglītību un kurai līdz 2009.gada 1.jūlijam piešķirta kompensācija, kas sedz pusi no mācību gada maksas, turpina saņemt minēto kompensāciju līdz mācību pabeigšanai šajā izglītības iestādē. Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, atmaksā minēto kompensāciju līgumā par mācību maksas kompensēšanu noteiktajā kārtībā.

 

14. Ja no dienesta atvaļina amatpersonu, kas nav izmantojusi 40 kalendāra dienu atvaļinājumu, kurš bija noteikts šā likuma 33.panta trešajā daļā līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai, neizmantotā atvaļinājuma dienu skaitu aprēķina proporcionāli attiecīgajā laikposmā likumā noteiktajam atvaļinājuma ilgumam."

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

 

Likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevumus izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 4.pantā noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijās, kurām pieejamo finansējumu atlīdzības izmaksai nosaka sa skaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam”, samazina amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai finansējuma apjomu par 15 procentiem no kopējā institūcijai 2009.gadā šim mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.

Lai izpildītu minēto likuma normu, iestādēm, kurās dien amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, nav pietiekami minētajā likumā noteiktie konkrētie ierobežojumi, un ir izvērtēti papildu veicamie pasākumi atbilstoši minētā likuma 7.pantam (virsstundu darba kompensēšana ar atpūtas laiku, atvaļinājuma garuma samazināšana, ņemot vērā amatpersonu skaita samazināšanu un nepieciešamību nodrošināt dienesta pienākumu izpildi, mācību maksas kompensācijas turpmāka nemaksāšana, ņemot vērā, ka amatpersonas dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību var iegūt Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs par valsts budžeta līdzekļiem, arī nepārtraucot dienesta pienākumu izpildi).

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojektā noteikts, ka dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika amatpersonai kompensē, piešķirot atpūtas laiku.

Likumprojektā paredzēts, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras veic tiešu noziedzības apkarošanu, tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli, tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu, kā arī ugunsgrēku dzēšanas darbus, glābšanas darbus un zemūdens meklēšanas darbus, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums vairs nebūs 40 kalendāra dienas, bet gan – 30.

Lai veicinātu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izglītības iegūšanu atbilstoši dienesta specifikai Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs, likumprojektā paredzēts svītrot mācību maksas kompensāciju, kas amatpersonām, kuras nepārtraucot dienesta pienākumu izpildi sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu amata aprakstā noteikto izglītību, sedz pusi no mācību gada maksas. Vienlaikus paredzot, ka minēto kompensāciju turpina maksāt tām amatpersonām, kuras pirms šo grozījumu spēkā stāšanās mācās izglītības iestādē un saņem šo kompensāciju.

4. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

Rādītāji

 

(tūkst. latu)

 

 

 

2009. gads

 

Turpmākie trīs gadi

 

 

2010. gads

 

 

2011. gads

 

2012. gads

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms.

 

 

 

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms.

 

 

 

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Iekšlietu ministrija (budžeta programma 06.00.00 „Valsts policijas darbība”)

2010.gadā papildu nepieciešams – Ls 614 400

Nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi mācību maksas kompensāciju izmaksai saskaņā ar līgumiem, kas ar amatpersonām noslēgti uz 01.01.2009.:

-         par 2009.gadu – Ls 307 200

-         par 2010.gadu – Ls 307 200

2011.gadā papildu nepieciešams – Ls 270 400 

2012.gadā papildu nepieciešams – Ls 103 200

Nav attiecināms.

 

 

 

6. Cita informācija 

 

Nav attiecināms.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 

Tiks sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtību, kas aizstās Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumus Nr.878 „Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”.

2. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

 

2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

 

 

 

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija nav noskaidrota

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav attiecināms.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā.

4. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

 

            Iekšlietu ministrs                                                           M. Segliņš

 

 

 

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs

 

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

 

 

 

 

 

V.Elksnis

M. Rāzna

T.Stragova

G.Kurme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.01.2009. 11:15

1187

Kurme

67219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.7

2009.gada 27.janvārī

 

 

16.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā"

     TA-210

___________________________________________________________

(M.Segliņš, V.Elksnis, I.Godmanis)

 

      1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

      2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

      3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

      4. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

     

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-07-2701-#16.doc

1