Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 19.jūnija sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprinātajā šodienas sēdes darba
kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.
Ministru kabinets lūdz Ministru kabineta sēdē atbalstīto
likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” iekļaut
šodienas sēdes darba kārtības sadaļā, kurā paredzēti Saeimas Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba
kārtības izmaiņām? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut
šodienas sēdes darba kārtības sadaļā, kurā paredzēti Prezidija ziņojumi par
iesniegtajiem likumprojektiem, komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums
Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tā, kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba
kārtību. Pirmā sadaļa – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas iesniegto likumprojektu „Patvēruma likums” nodot Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot
Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis otro daļu no tā
saucamās Administratīvi teritoriālās…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāt Spurdziņ! Cienījamie
kolēģi, lūdzu, mazliet ievērojiet klusumu, jo es patiešām nedzirdu šobrīd
deputāta Spurdziņa priekšlikumu!
O.Spurdziņš. Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā otro daļu no
tā saucamās Administratīvi teritoriālās reformas paketes, un tie ir visi tie
likumprojekti, kas darba kārtībā ir numurēti šādi: no 4.numura līdz 16.numuram
(ieskaitot). Lūdzu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
un noteikt to par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Bet Saeimas Prezidija priekšlikums jau ir šāds
– nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā…
O.Spurdziņš. Tad viss ir kārtībā.
Sēdes vadītājs. … komisija. Es nesaprotu jūsu priekšlikumu…
Vai jūsu priekšlikums ir nenodot to Tautsaimniecības komisijai?
O.Spurdziņš. Ja mūsu komisija ir atbildīgā komisija, tad ir viss
kārtībā. Tad ir labi!
Sēdes vadītājs. Jūsu komisija ir atbildīgā komisija.
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz nolasu Saeimas Prezidija
priekšlikumu: likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas fondiem”” Saeimas Prezidijs ierosina nodot Tautsaimniecības komisijai
un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Augu aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa,
Kalniņa un Kāposta iesniegto likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju
likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Cienījamie kolēģi! Par likumprojekta nodošanu komisijām var
saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts runāt „par”, viens deputāts
– „pret”.
Deputāts Dzintars Rasnačs ir pieteicies runāt „par”.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi!
Šis likumprojekts ir tapis pēc vienas pensionētas tiesneses
iesnieguma, kurā viņa apraksta situāciju, kādā ir nokļuvuši daudzi cilvēki, kuri
strādājuši Latvijas, neatkarīgās Latvijas, tiesu sistēmā kopš tās izveidošanas
pirmsākumiem. Šie cilvēki ir piedalījušies gan zemesgrāmatu nodaļu veidošanā no
1993.gada, gan apgabaltiesu veidošanā no 1995.gada 31.marta, taču viņi netaisnīgā
kārtā nesaņem izdienas pensiju.
Likumdevējs, veidojot likumu par tiesnešu izdienas pensijām, ir
aizmirsis par šiem cilvēkiem. Tiesu administrācija pēc mana lūguma ir apkopojusi
datus. No 2005.gada līdz 2012.gadam, tātad astoņu gadu laikā, šāda tiesnešu
izdienas pensija varētu pienākties – bet pēc pašreiz spēkā esošā likuma
nepienākas – tikai (tikai!) septiņiem cilvēkiem. No vienas puses, tas ir it kā
„tikai”. Bet, no otras puses, likumdevējs ir bijis netaisnīgs pret šiem cilvēkiem,
jo viņi savu mūžu ir atdevuši tiesu sistēmai. Likums paredz pensijas stāžā
ierēķināt arī daļu no darba padomju laikā. Diemžēl likumdevējs tur ir
ierakstījis padomju laika iekšlietu sistēmu, padomju laika tieslietu sistēmu, padomju
laika tiesu sistēmu. Taču iespēja strādāt tajā sistēmā cilvēkiem, kuriem vecāki
vai radinieki ir bijuši leģionā vai radi bijuši ārzemēs, ir bijusi liegta vai arī
stipri vien ierobežota.
Līdz ar to šie cilvēki ir strādājuši par juriskonsultiem. Es jums
nosaukšu vietas, kādās viņi ir strādājuši par juriskonsultiem: Jēkabpils
mežrūpniecības saimniecība, Saldus rajona patērētāju biedrība, Jēkabpils
cukurfabrika, Rīgas Kokvilnas ražošanas apvienība, Jelgavas mežrūpniecība…
Tātad, kā mēs redzam, pārsvarā viņi ir strādājuši par juriskonsultiem tālaika
iestādēs, un no 1993.gada viņi ir sākuši strādāt trīs līmeņu tiesu sistēmā.
Savukārt tiem, kas tajā laikā ir strādājuši iekšlietu sistēmā
par miličiem, šo darbu ieskaita stāžā. Es nesaku, ka tas ir netaisnīgi. Bet kāpēc
gan šiem cilvēkiem netiek ieskaitīts?
Es vēlreiz atgādinu: tas būtiski neietekmē budžetu! Astoņu gadu
laikā tie ir tikai septiņi cilvēki.
Kolēģi! Es lūdzu balsot „par”… Tiesu administrācija veica
aprēķinus. Komisijā mēs visu izvērtēsim, jo tā daļa, ko viņi saņemtu no
sociālā budžeta, pāries uz Tieslietu ministrijas budžetu. Budžetā šie izdevumi
nebūs lieli. Ticiet man!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidij! Pilnībā piekrītot tam, ka
šis jautājums ir jārisina, un pilnībā piekrītot tam, ko teica Dzintars Rasnačs, es
tomēr iesniedzējiem gribētu atgādināt, ka no viņu partijas ir tieslietu ministrs un
ka visi jautājumi, kas saistīti ar budžetu, ir jāvirza caur Ministru kabinetu, caur
tieslietu ministru. Un tad mēs šo jautājumu atrisināsim. Jo ātrāk šie jautājumi
izies cauri Ministru kabinetam, jo ātrāk tie droši vien nonāks šeit un jo ātrāk
mēs tos atrisināsim.
Es, kolēģi, tomēr aicinu atturēties un nebalsot ne par vienu tādu
jautājumu, kas skar budžetu un šādi tiek iesniegts. It īpaši situācijā, kad
valdība nopietni strādā, lai budžetā ieviestu taupības režīmu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa,
Kalniņa un Kāposta iesniegtā likumprojekta „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju
likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot,
ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 1, atturas – 63. Likumprojekts komisijām nav
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa,
Tabūna un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”
nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Viens deputāts, kā zināms, var runāt „par”, viens –
„pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir veidojies pēc pieredzes mūsu
kaimiņvalstīs – tā ir Lietuva un tā ir Igaunija. Abās šajās valstīs ministri un
Ministru prezidents dod svinīgo zvērestu savai tautai… (No zāles dep. A.Rugāte:
„Nekas nemainās, Dzintar!”) un šī zvēresta došana tiek publicēta un
translēta tiešraidē visā valstī. Tie kolēģi, kuri darbojas Baltijas Asamblejā,
droši vien to zina. Un šai procedūrai tiek pievērsta uzmanība gan konkrētajā
valstī, gan arī ārpus tās. Latvijā ir sanākusi diezgan interesanta situācija. Es
mēģināju uzskaitīt, cik plašs ir to amatpersonu loks, kuras dod svinīgus zvērestus
vai solījumus.
Un tagad, lūdzu, paklausieties, kolēģi! (No zāles dep.
A.Rugāte: „Mēs dzirdam, dzirdam!”) To daraValsts prezidents, Valsts
kontrolieris, Saeimas deputāti, tiesu varas amatpersonas – tātad visi tiesneši,
Satversmes tiesas tiesneši, prokurori (No zāles dep. K.Leiškalns: „Dakteri!”),
tiesu izpildītāji, notāri… Tā mēs varētu uzskaitīt un uzskaitīt. Arī ikviens
civildienesta ierēdnis dod svinīgu solījumu, bet ministri mums nedod. Tātad no
ministriem mēs nevaram prasīt atbildību – tādu atbildību, kādu paši esam
uzņēmušies savā zvērestā: stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un
tad mēs brīnāmies par savādiem lēmumiem saistībā ar augstāko izglītību, tad mēs
brīnāmies par savādām integrācijas programmām.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo likumprojektu nodot komisijām un
rūpīgi to izvērtēt. Mums ir jāprasa no saviem ministriem tāda pati atbildība, kāda
ir mums pašiem, lai viņi stiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu
Latvijā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Rasnača kungs! Tas iepriekšējais
likumprojekts… to es arī gribēju atbalstīt. Vienkārši ir lēmums. Tur ir runa par
konkrētiem cilvēkiem, par konkrētiem juristiem, kuri padomju laikā varbūt nevienu
netiesāja, jo strādāja citās nozarēs. Taču šis ir tik patosīgs priekšlikums. Un,
jo patosīgāk, jo bezjēdzīgāk! Jebkura ministra atrašanās amatā balstās uz Saeimas
uzticību. Mums nevajag lieki zvērēt, mums vairāk vajag, lai viņi lieki pastrādā.
Tā ka es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo nevajag ne
Kārtības rulli, ne konstitūciju piebārstīt ar lietām, kas ir butaforiskas un
patosīgas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”,
viens – „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara Rasnača, Māra
Grīnblata, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna un Imanta Kalniņa iesniegtā likumprojekta
„Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 39, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes,
Repšes un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par” un viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! „Jaunais laiks” zina, ka KNAB vadītājs
Aleksejs Loskutovs šodien vēl ir amatā, bet visi arī redz, ar kādu cinismu un kādu
steigu Tautas partija šoreiz ar Godmaņa rokām mēģina izrēķināties ar sev
„neērtu” korupcijas apkarotāju. Un ir skaidrs, ka koalīcija negaidīs to mirkli,
lai tauta paspētu iziet ielās, un mēģinās atbrīvoties no Loskutova jau šonedēļ.
Ir arī pilnīgi skaidrs, ka nākamais korupcijas apkarotājs tiks
meklēts pēc vienas profesionālās kvalifikācijas – pazīšanās ar Tautas partiju.
Tāpēc „Jaunais laiks” piedāvā likumā noteikt, ka
ģenerālprokurors ir tas, kurš izvirza KNAB vadītāja kandidatūru apstiprināšanai
Saeimā, tādā veidā garantējot KNAB neatkarību un KNAB pastāvēšanu vispār.
Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” iesniegto likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Labdien! Es nepazīstos ne ar Loskutovu, ne ar kādiem citiem kungiem.
Tautas partijā neviens man nav prasījis iestāties konkrēti pret Loskutovu, bet es
pazīstos ar Latvijas Republikas Satversmi, kurā skaidri ir pateikts, ka visas valsts
pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tā
nav valsts pārvaldes iestāde!”) Es atvainojos! Tā ir valsts pārvaldes iestāde.
Nu, gudriem juristiem, protams, tā nav… Manuprāt, tā ir! Un līdz
ar to es domāju, ka…
Sēdes vadītājs. Lūdzu neizraisīt dialogu starp tribīni un zāli!
K.Leiškalns. …attiecīgi pašreizējā Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja vadības iecelšanas kārtība, kur galavārdu saka Latvijas
Republikas parlaments jeb pilsoņu pārstāvniecība, ir pareiza, tā ir pieņemta likumā
un nodrošina vairāk vai mazāk labu rezultātu.
Es nedomāju, ka te kādu tautpartijieti kāds taisās bīdīt par
šīs iestādes, par šīs valsts pārvaldes iestādes, vadītāju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Mūrnieces,
Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes, Einara Repšes un Ainara Latkovska iesniegtā
likumprojekta „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”
nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā
ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 35, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” nodot
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības
jautājumu, mums ir jālemj vēl par divām iespējamām izmaiņām šodienas darba
kārtībā, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šīs komisijas
izstrādāto likumprojektu „Patvēruma likums” virzīt izskatīšanai pirmajā
lasījumā šodien, 19.jūnijā, Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība tiek grozīta.
Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz šīs
komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” virzīt
izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas šodienas, 19.jūnija, sēdē bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā
sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” pēc 41.punkta – likumprojekta „Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums – par Saeimas rudens sesijas
sākšanu.
Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, ir nolēmis, ka
Saeima rudens sesiju atsāks 2008.gada 5.septembrī. Vai deputātiem ir iebildumi vai
kādi citi priekšlikumi? (No zāles: „Nav!”) Nav.
Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka rudens sesija tiks
sākta 2008.gada 5.septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Rudens sesija tiks sākta 2008.gada
5.septembrī.
Sāksim izskatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu –
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ritas Saulītes atbrīvošanu no Augstākās
tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma
projektu „Par Ritas Saulītes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”,
kas paredz ar 20.augustu atbrīvot Ritu Saulīti no Augstākās tiesas tiesneša amata
pēc pašas vēlēšanās sakarā ar aiziešanu pensijā.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ritas Saulītes
atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas deputātu Jāņa
Urbanoviča, Aleksandra Mirska, Ivana Ribakova, Oļega Deņisova, Valērija Agešina un
citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – „Par
pensionāriem atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot
inflācijas pieauguma koeficientu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, kolēģi!
Pieprasījumu komisija izskatīja šo frakcijas „Saskaņas Centrs”
deputātu ierosinājumu. Tiešām, pieprasījums ir nopietns. Komisijas locekļi atzina,
ka mūsu kolēģu, frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu, viedoklis ir respektējams,
vērā ņemams un ka problēma tiešām pastāv. Vienlaikus komisijā tika skatīti tādi
jautājumi, kādi paralēli tiek apspriesti valdībā, šādu problēmu risinot. Šodien
mēs skatām jautājumu, kas skar grozījumus likumā „Par valsts pensijām”.
Tā ka nenoraidām šo problēmu kopumā, jo uzskatām to par aktuālu,
taču pieprasījums pats par sevi tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es jau otro Saeimas
sasaukumu strādāju Pieprasījumu komisijā, un man liekas, ka tas ir pirmais gadījums,
kad, apspriežot jautājumu, komisijas locekļi vienprātīgi atbalstīja pieprasījuma
būtību. Bija ļoti jocīgi, ka pieprasījums tomēr tika noraidīts balsojumā.
Visi tie, kuri piedalījās debatēs, atzīst, ka Satversmes tiesas
lēmums ir izpildāms, bet – kādā veidā?… Labklājības ministrijas pārstāvji
atzina, ka to varēs tad, ja būs iedota tā nauda, tie 10 miljoni, kas jāatmaksā vēl
33 tūkstošiem pensionāru (kopumā bija jāatmaksā 36 tūkstošiem). Es gribu
atkārtot: te nav runa par 7 tiesnešiem, kurus minēja Rasnača kungs, bet ir runa par 33
tūkstošiem pensionāru, kuriem saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu jāatmaksā
nepareizi ieturētā naudiņa.
Un bija ļoti interesanti tas, ka pret mūsu pieprasījumu balsoja arī
tie komisijas locekļi, tie cilvēki, kuri ir pensionāri, kurus arī skar šis
jautājums, to skaitā no ZZS frakcijas Eniņa kungs un Putniņa kungs, – tie, kuri
paši tiek… nu, teiksim tā, apzagti no valsts.
Problēma ir, bet kā to risināt? Tagad valsts ieņem to pozīciju, ka
jebkuram cilvēkam ir iespējams vērsties tiesā un pēc tiesas lēmuma Labklājības
ministrija to viņam izmaksās. Taču mums jāsaprot, ka tādā gadījumā valstij būs
jāizmaksā viņiem ne tikai tā naudiņa, kura ir minēta Satversmes tiesas lēmumā, bet
arī tiesas izdevumi, un tātad būs runa ne tikai par 10 miljoniem, bet par daudz
lielāku summu.
Līdz ar to es jūs lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu un meklēt
risinājumu, kādā veidā mēs varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu –
atmaksāt pensionāriem nepareizi ieturēto naudiņu.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti!
Runa ir ne jau par to, vai mēs pieņemam vai nepieņemam šo
pieprasījumu, atbalstām vai neatbalstām to. Runa ir par to, ka mums vajag izpildīt
tiesas spriedumu! Neviens nešaubās, ka ir strīds starp divām pusēm – Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūru un pensionāriem, kuriem tika ieturēta tā nauda.
Satversmes tiesa pierādīja to, ka šīs naudas ieturēšana bija
nelikumīga, pretrunā ar Satversmi, un ka šī nauda ir atdodama kopumā 36 tūkstošiem
pensionāru. Viss ir ļoti labi, un mēs esam par to ļoti gandarīti – gan par to, ka
nauda pensionāriem tiek atmaksāta, gan par mūsu tiesu. Bet pa to laiku, kamēr izmaksas
tika ieturētas, un pa to laiku, kamēr tās tika izmaksātas, inflācija „noēda”
gandrīz 20 procentus no šīs naudas. Pensionāri reāli zaudēja 20 procentus no šīs
naudas, kuru valsts nelikumīgi paņēma no viņiem!
Sakarā ar to ir iesniegts šis mūsu priekšlikums – godīgi
izmaksāt šo starpību. Tā nav kaut kāda politiska mūsu ideja, tas ir tikai
norādījums uz to, ka mums, kā jau likumdevējiem, vajag pieprasīt likuma izpildi.
Tiesa pateica to ļoti skaidri: naudu vajag izmaksāt! Arī tiesībsargs, kurš sāka šo
diskusiju, piekrīt mūsu viedoklim. Sakarā ar to mēs gaidām risinājumu arī no šīs
mūsu jaunās institūcijas. Arī viņam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, viņš
var iesniegt tādu pašu priekšlikumu, lai nauda tiktu atmaksāta.
Saprotiet, visu laiku iznāk tā, ka pensionāri mums tagad ir tie
visbagātākie cilvēki, kuri no sociālā budžeta aizdod valsts budžetam naudu par
niecīgiem procentiem. Ieguldīja Latvijas ekonomikā šos 10 miljonus. Mēs viņiem šo
naudu atdevām atpakaļ, bet reāli nesamaksājām par to, ka valsts izmantoja šo naudu,
un nemaksājām par to, ka tā zaudē savu vērtību.
Mūsu lūgums ir atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un sākt naudas
atmaksu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kādēļ mums vispār ir vajadzīga Pieprasījumu
komisija? Es tiešām neatceros, ka koalīcijas partijas līdz šim būtu atbalstījušas
kādu opozīcijas priekšlikumu. Visi pieprasījumi ir tikuši noraidīti neatkarīgi no
lietas būtības.
Šoreiz situācija ir diezgan īpatnēja. Līdz šim koalīcijas
partiju deputāti vienkārši apgalvoja, ka nekādu likuma pārkāpumu nav un līdz ar to
nav pamata šādam pieprasījumam, taču šoreiz komisijas priekšsēdētājs Brigmaņa
kungs piekrīt, ka likums ir pārkāpts. Nekādu motivāciju, kāpēc koalīcijas
deputāti komisijā balsoja pret pieprasījumu, mēs nedzirdējām.
Man ļoti gribētos, lai tomēr nu vismaz kāds no koalīcijas
partijām nāktu un no šīs tribīnes izklāstītu savu motivāciju, kāpēc jūs
atbalstāt likuma pārkāpumu.
Padomājiet, par ko ir runa! Runa ir par to, ka 36 tūkstošiem
pensionāru tika atņemta nauda. Ja kāds cilvēks uz ielas aplaupītu pensionāru, tad
policija viņu noķertu un notiesātu un viņš sēdētu cietumā. Bet šajā situācijā,
rīkojoties valsts vārdā, ierēdņi aplaupa 36 tūkstošus pensionāru!
Taču jūs, cienījamie koalīcijas deputāti un valdības
atbalstītāji, sakāt: „Nē, viss ir kārtībā! Nekādas problēmas nav!” Jūs
faktiski atbalstāt pensionāru aplaupīšanu. Jūs klusējat, jūs negribat pamatot savu
motivāciju, un tāpēc aina ir pilnīgi skaidra. Kāpēc tad jūs brīnāties, ka
valdības autoritāte ir zema, ka Saeimas autoritāte ir zema, ja ar savu rīcību jūs
vienkārši ļoti skaidri rādāt, ka tās nelikumības, ko dara valdība, Saeima nevar
labot, jo Saeimas vairākumam vienkārši varbūt nepietiek vai nu vīrišķības, vai
konsekvences, vai situācijas izpratnes, lai norādītu valdībai, ka valdība pārkāpj
likumu!
Es ļoti aicinu visus tomēr atbalstīt šo pieprasījumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai referentam, deputātam
Brigmanim, ir kas piebilstams komisijas vārdā? Referents nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Sergeja Mirska, Ribakova, Deņisova, Agešina, Tutina, Orlova, Aleksandra Mirska, Ivana Klementjeva un Andreja Klementjeva pieprasījumu
Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – „Par pensionāriem atmaksātās ieturētās
pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 25, atturas – 27. Pieprasījums noraidīts.
Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt nākamo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Jānis Klaužs.
J.Klaužs (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Sēklu
aprites likumā”. Uz otro lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija
priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Klaužs. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Klaužs. 3.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Atbildīgā komisija arī to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Klaužs. 4.priekšlikumu ir iesniegusi Zemkopības ministrijas
parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Klaužs. 5.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Atbildīgā komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Klaužs. Aicinu balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamās
deputātes un godātie deputāti!
Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””
pagājušajā sēdē Saeima atzina par steidzamu. Likumprojekta otrajam lasījumam ir
iesniegti 14 priekšlikumi.
1.priekšlikums – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums.
Komisija to neatbalstīja, jo, kā komisija skaidro, ir speciāls likums – tas ir likums
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” -, kurš runā par dažāda veida ienākumu
aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un ir sagatavots likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas jau atrodas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur 1.jūlijā taps skatīts un gatavots
pirmajam lasījumam.
Komisijas vārdā lūdzu 1.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies referentei.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi!
Turpināsim nupat pārtraukto diskusiju par pensionāru aplaupīšanu!
Mans priekšlikums ir tik vienkāršs, ka tas pat bērniem ir skaidrs:
neaplikt valsts pensijas ar nodokli. Šodien ar nodokļiem apliekamas visas vecuma un
invaliditātes pensijas, kuras ir piešķirtas pēc 1995.gada un kuru apmērs pārsniedz
165 latus. Vēl vairāk! Strādājošie pensionāri ir nevienlīdzīgi salīdzinājumā ar
pārējiem darbiniekiem, jo neapliekamais minimums viņu algai ir pielīdzināts nullei.
Lieta tāda, ka pašas šīs pensijas veidojas no sociālās
apdrošināšanas maksājumiem, bet pēc tam šī daļa, šī iedzīvotājiem atņemtā
nauda, tiek atdota šiem pašiem iedzīvotājiem un vēl tiek aplikta ar ienākuma
nodokli. Tādā veidā pašreiz notiek dubultaplikšana ar nodokļiem, un turklāt šai
dubultaplikšanai tiek pakļauti cilvēki, kuri sava vecuma vai invaliditātes dēļ vairs
nav spējīgi aktīvi aizstāvēt savas tiesības.
Pensiju aplikšana ar ienākuma nodokli – tas ir viens no veidiem,
kā sociālo budžetu ievirzīt vajadzībām, kuras ar sociālajām problēmām nekādi
nav saistītas, piemēram, pašvaldību ierēdņu uzturēšanai vai militāriem gājieniem
uz Afganistānu. Šādas prakses, šādas divkārtējas aplikšanas ar nodokļiem,
pārtraukšanas atbalstītāju sabiedrībā ir ļoti daudz. Protams, daudz korektāk būtu
jebkuru vietu, kur pieminēta pensiju aplikšana ar nodokļiem, izsvītrot no likuma
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” teksta. Ja mans priekšlikums tiks pieņemts,
tad radīsies likumu kolīzija un juristi vērtēs, kurš no abiem diviem pieminētajiem
likumiem būs speciālais, tas ir, tāds, kam piemīt tiešā iedarbība, un otram tad
savukārt būs vispārējs raksturs.
Man liekas, ka šajā gadījumā speciālais ir tieši likums „Par
valsts pensijām”. Savukārt likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek
uzskaitīti desmitiem ienākumu veidu, kas tiek aplikti ar nodokli, un valsts pensijas ir
tikai viens no tiem.
Dāmas un kungi! Es gribētu atgādināt jums Saeimas 24.aprīļa
balsojumu par vienu priekšlikumu, kurš bija iesniegts attiecībā uz likumu „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”, – tieši neaplikt ar nodokli vismaz invaliditātes
pensijas. Balsis sadalījās šādi: par – 40, pret un atturas – 41. Trūkst tikai
vienas balss!
Es gribētu atgādināt arī Sociālo un darba lietu komisijas
sagatavoto likumprojektu, par kuru runāja cienījamā Barčas kundze un kurš paredz
joprojām aplikt ar nodokli pensijas un tikai pielīdzināt strādājošo pensionāru un
pārējo darbinieku tiesības attiecībā pret neapliekamo algas minimumu.
Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Šis likumprojekts bez
virzības guļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau ilgāk nekā trīs mēnešus,
un šā likumprojekta tālākais liktenis nav skaidrs, kaut arī šis likumprojekts
atrisina tikai pusi problēmas, ne vairāk.
Cienījamie tautas pārstāvji! Pensiju pretdabiskā aplikšana ar
nodokli eksistē nevis trīs mēnešus, bet jau 11 gadus. Tāpēc izlemsim šo jautājumu
šodien, izlemsim to ar vienotu balsojumu „par”! Ja tiks demonstrēta politiskā griba
un manu priekšlikumu atbalstīs vairākums deputātu, tad atliks tikai izdarīt
attiecīgus grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un problēma
līdz ar to kļūs vienīgi par juridiskās tehnikas lietu.
Aicinu atbalstīt!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam. Debates beidzam.
Vai deputāte Barča vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
A.Barča. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vēlos piebilst vienīgi
to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””,
kuru es minēju iepriekš un kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīs savā
sēdē 1.jūlijā un gatavos pirmajam lasījumam, kā šodien noskaidroju pie komisijas
priekšsēdētāja Kārļa Leiškalna kunga, runā nevis tikai par pensiju neaplikšanu ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet arī par to, lai arī strādājošo pensionāru
algām piemērotu neapliekamo minimumu.
Tāpēc es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo konkrēto
priekšlikumu – 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 58, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. 2.priekšlikums. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Vladimirs
Buzajevs. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi!
Sociālo un darba lietu komisija iesniedza likuma panta redakcionālu precizējumu, kas
paredz iespēju priekšlaicīgi aiziet pensijā tiem vecākiem, kuri audzina piecus vai
vēl vairāk bērnu. Taču viņa par aizbildņiem aizmirsa, un tagad viņa grib izlabot
savu kļūdu. Un šī rīcība vedina mani uz pārdomām, vai šis kritērijs, kas
iekļauts likumā, – pieci bērni – nav pārāk strikts. Vai jūs bieži redzat
Latvijā šādas ģimenes?
Tāpēc es arī ierosinu, ka tiesības priekšlaicīgi aiziet pensijā
vajadzētu attiecināt arī uz tiem vecākiem, kuri izaudzinājuši četrus bērnus.
Latvijā arī ģimenes ar četriem bērniem ir visai eksotiska parādība.
Es biju ilgi meklējis Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājaslapā
un citās Latvijā esošajās ar statistiku saistītajās mājaslapās kaut kādus datus
par daudzbērnu ģimeņu skaitu, bet, iedomājieties, neskatoties uz visām vārdos
deklarētajām rūpēm par daudzbērnu ģimenēm, šādu pieejamu datu vispār nav! Toties
internetā ir pieejami dati, kas iegūti Krievijā 2002.gadā tautas skaitīšanas gaitā.
Es tur datus, kuri attiecas uz tautas vairākumu, krieviem, salīdzināju ar datiem par
niecīgo mazākumu – etniskajiem latviešiem, kuri dzīvo Krievijā. Izrādījās, ka
starp tūkstošiem latviešu sieviešu, kuras dzīvo Krievijā, pieci un vairāk bērni ir
44, bet 4 bērni – 42 sievietēm. Krievu sievietēm šis rādītājs ir divreiz
sliktāks – attiecīgi 20 un 21 sieviete.
Tomēr mana priekšlikuma pamatošanai svarīgi ir tas, ka ģimeņu ar
četriem bērniem un ģimeņu ar pieciem un vairāk bērniem skaits ir praktiski vienāds.
Tādējādi mans priekšlikums palielina attiecīgos ļoti niecīgos izdevumus nevis
desmitkārt, bet tikai divreiz.
Jāpiebilst arī tas, ka pieci un vairāk bērni… Likumā šī ir
padomju laika norma, kad pensijas vecums sievietēm bija tikai 55 gadi, bet dzimstība
bija divreiz lielāka.
Ja mēs atbalstīsim manu priekšlikumu, tad mēs tikai dosim to pašu
atvieglojumu cilvēkiem, kāds faktiski bija pirms 17 gadiem.
Varbūt tiem maniem kolēģiem, kuri rūpējas tieši par latviešu
iedzīvotāju daļu, būs visai patīkami dzirdēt to, ka pat Krievijā latviešu
daudzbērnu ģimeņu īpatsvars iedzīvotāju vidū ir divreiz lielāks nekā krieviem –
pamatnācijai.
Latvijā, kur dabiskā zuduma rādītājs krieviem ir trīs reizes
lielāks nekā latviešiem, šī atšķirība, domājams, ir vēl daudz iespaidīgāka.
Tātad visi tie deputāti, kuri pagājušajā ceturtdienā balsoja par
to, lai tiktu paplašināts naudas sodu sortiments par pārkāpumiem valsts valodas
lietošanas jomā, arī šodien var droši balsot „par” manu priekšlikumu.
Noslēgumā varu piebilst, ka personīgi es šajā priekšlikumā
neesmu ieinteresēts, jo man ir tikai trīs bērni.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Karina Pētersone.
Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vai referente vēlas ko piebilst?
A.Barča. Komisijas vārdā aicinu 2.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta
Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Barča. 3.priekšlikums, kuru 11.panta ceturtās daļas
precizēšanai izstrādājusi atbildīgā komisija, tās sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
A.Barča. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir
par 12.pantu. Komisijas sēdē tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
A.Barča. 5.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Vladimirs
Buzajevs, komisijas sēdē nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Buzajevs… Es atvainojos! Debatēs pieteicies deputāts Buhvalovs. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas deputāta Buzajeva
priekšlikums paredz Latvijas nepilsoņus pielīdzināt pilsoņiem attiecībā uz darba
stāža uzskaiti, kas uzkrāts padomju laikos citos PSRS reģionos.
9.Saeimā šis jautājums tiek skatīts jau trešo reizi, tāpēc
atļaujiet man īsumā atgādināt tikai divus pamatargumentus, kuri jau iepriekš tika
izskanējuši Saeimā.
Pirmkārt, līgums ar Krieviju par sociālo palīdzību ir tuvu
ratifikācijai. Šis līgums paredz, ka no Latvijas puses tiks ieskaitīts nepilsoņu
darba stāžs, un budžetā nauda jau ir rezervēta.
Mēs veicām nepieciešamo līdzekļu novērtējumu pēc Labklājības
ministrijas metodikas, kas tiek lietota, aprēķinot izdevumus, kuri ir saistīti ar
līguma ar Krieviju ratifikāciju. Iznāca tā, ka, atzīstot nepilsoņu uzkrāto darba
stāžu ne tikai Krievijā, Ukrainā, Lietuvā un Igaunijā, kas jau ir izdarīts, bet
arī pārējās vienpadsmit bijušajās PSRS republikās, nāksies maksāt tikai par 25
procentiem vairāk, nekā tas jau ir ieplānots, gatavojoties ratificēt līgumu ar
Krieviju.
Otrkārt, tiesības uz vecuma pensiju – tās ir tiesības, kuras
Eiropas Tiesa atzina par tiesībām uz īpašumu, kā tās tiek izprastas Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.punktā.
Saskaņā ar šīs pašas konvencijas 14.pantu šīs tiesības ir jāīsteno bez
diskriminācijas pēc pilsonības pazīmes. Eiropas Tiesas Lielās palātas sēde sakarā
ar attiecīgo precedentu Latvijā notiks tieši pēc sešām dienām. Balsošana par mūsu
priekšlikumu ļaus Latvijai vai nu vinnēt šo tiesas prāvu, jo iesniedzēji zaudēs
upura statusu, vai vismaz ļaus nemaksāt lielu naudas kompensāciju.
Pirms divām nedēļām Ministru kabinets sanāca slēgtā sēdē
saistībā ar jau minēto lietu „Andrejeva pret Latviju”, kas atrodas Eiropas Tiesā.
Dievs vien zina, ko viņi tur nolēma! Taču jādomā, ka tā nebūt nav nejaušība, ka
nulles lasījumā parādījās atbildīgās komisijas priekšlikums par apspriežamā
likuma pantu, kurā tiek piedāvāts ieskaitīt nepilsoņus kopējā grupā ar
ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Pirms tam Latvijas nepilsoņi saistībā ar ārpus
Latvijas uzkrātā darba stāža ieskaitīšanu vispār netika minēti, un tam faktam, ka
viņiem bija samazināts pensijas apmērs, strikti runājot, nebija tieša likumīga
pamatojuma.
Mūsu priekšlikums ir alternatīvs šim pirmajā lasījumā jau
nobalsotajam priekšlikumam un paredz iekļaut nepilsoņus nevis minētajā
diskriminējamajā grupā kopā ar bezvalstniekiem, bet gan grupā kopā ar pilsoņiem.
Nav vērts piemirst, ka gadījumā, ja Eiropas Tiesa atzīs konvencijas pārkāpumu, tad
daži desmiti tūkstoši nepilsoņu varēs iesniegt prasību pret Latviju un pieprasīt
kompensācijas.
Lai no tā izvairītos, piedāvāju balsot „par”.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātei Barčai ir kas piebilstams?
A.Barča. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vēlos gan piebilst.
Ja mēs tā ļoti uzmanīgi izlasām deputāta Vladimira Buzajeva
priekšlikumu, tad mēs skaidri un gaiši redzam, ka, sagatavojot šo priekšlikumu, tā
absolūti lielākā daļa ir norakstīta no teksta, kuru mēs pirmajā lasījumā Saeimā
jau atbalstījām, gan nosaucot invaliditātes grupas, gan arī runājot par
nodarbinātību kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma. Tātad tas viss jau pirmajā
lasījumā ir nobalsots! Un arīdzan šajos pārejas noteikumos skaidri un gaiši ir
rakstīts: „[..] ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem”. Par šo
jautājumu mēs komisijas sēdē vakardien nopietni diskutējām, tāpat par to
diskutējām arī Sociālās drošības apakškomisijā.
Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Vladimira Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. 6.priekšlikums. Priekšlikumu iesniegusi atbildīgā
komisija, un komisijas sēdē tas ir atbalstīts. Šajā konkrētajā gadījumā tiek
pagarināts priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas laiks, vēl tālāk precizējot
to, ko mēs izdarījām jau pirmajā lasījumā. Un tagad tas tiek pagarināts līdz
2011.gada 31.decembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 8. – labklājības ministres Ivetas Purnes kundzes
priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas iesniegts priekšlikums. Komisijas sēdē nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Visi mēs sapratām, ka
Sociālo un darba lietu komisija iesniedza grozījumus likumā „Par valsts pensijām”
vienīgi tāpēc, ka 177 tūkstoši vēlētāju parakstījās par alternatīvo
likumprojektu. Tikko valdība tika apgalvojusi, ka naudas nav, bet nu pēkšņi tā
parādījās…
Komisijas iniciatīvas mērķis ir skaidrs – iedot pensionāriem kaut
vai nedaudz, lai viņi nepieprasītu vairāk. Tieši tāpat rīkojās arī Šķēles
valdība 1999.gadā, kad nedēļu pirms referenduma tika pieņemti grozījumi Pensiju
likumā un kad nozīmīga daļa toreizējā premjera ne sevišķi godīgās iniciatīvas
tika pavērsta pretējā virzienā. Tirgojamies kā tirgū! Tam jau ir domāta tirgus
ekonomika… Jautājums ir tikai par cenu, kuru mēs grasāmies piedāvāt tautai, taču
mums liekas, ka Sociālo un darba lietu komisija pārāk lēti pārdeva.
Tāpēc mēs arī piedāvājam grozīt tieši šo pārejas noteikumu
34.punktu, kuru vēlas grozīt arī parakstu vākšanas iniciatori.
Kādi ir tautas piedāvātā likumprojekta trūkumi?
Pirmkārt. 34.punkta darbības termiņš ir paredzēts tikai pusotram
gadam.
Otrkārt. Minimālās pensijas apmērs ir sasaistīts ar subjektīvu
kritēriju – ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kura apmēru nosaka Ministru
kabinets. Valdība uzreiz pēc sekmīga referenduma var sapulcēties sēdē un trīs
reizes pazemināt šo apmēru. Minimālā pensija paliks tāda pati, viss būs Satversmes
un likuma ietvaros, lai arī kādi koeficienti tiktu pieņemti.
Tāpēc mēs arī piedāvājam koeficientus atstāt nemainīgus, bet
reizināt tos nevis ar sociālā pabalsta apmēru, bet gan ar iztikas minimuma apmēru.
Patlaban sociālais pabalsts sastāda 45 latus, bet iztikas minimums, kā jums ir zināms,
ir 158 lati. Attiecīgi arī minimālās pensijas apmērs izaugs gandrīz trīs reizes,
kā to ir piedāvājuši arī tautas ierosināto grozījumu autori. Atšķirība ir tikai
tāda, ka PCTVL frakcijas piedāvātajā variantā pensiju apmēri turpinās pieaugt tik
ilgi, kamēr pieaugs iztikas minimums.
Kā redzat, mēs piedāvājam paaugstināt minimālo pensiju apmēru
divos etapos. Tuvākā pusotra gada laikā tiks pārvarēta puse ceļa – minimālā
pensija personām ar 30 gadu darba stāžu no 1.jūlija palielināsies no 60 līdz 100
latiem, bet no 2009.gada 31.decembra, kad tautas ierosinātie grozījumi pārstās
darboties, tā sastādīs jau 200 latus to 175 latu vietā, kurus ir piedāvājuši
pensionāri.
Pusotra pārejas gada laikā valdībai būtu jāizlemj, no kā ir
nepieciešams atteikties, lai nodrošinātu pensionāru izdzīvošanu, – vai nu no
Gaismas pils celtniecības, vai no pārmērīgiem militārajiem izdevumiem, vai arī
nāksies samazināt nepamatoti lielo ierēdņu armiju.
Dāmas un kungi! Alternatīvais Sociālo un darba lietu komisijas
likumprojekts bez PCTVL priekšlikuma ir vājš. Vienīgais, ko publiski piedāvā
valdošā koalīcija, ir solījums paaugstināt maksu par katru darba stāža gadu pirms
1996.gada līdz 70 santīmiem, tomēr tas nepaglābs mūsu pensionārus no nabadzības.
Es aicinu nepazemot sevi un savu tautu, piedāvājot šīs sīkās
ubagu dāvanas un uzskatot vēlētājus par muļķiem.
Atbalstīsim PCTVL frakcijas piedāvāto reālo mehānismu, kas
nodrošinās mūsu sirmgalvju izdzīvošanu!
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamās dāmas un kungi! Man bija frakcijas dots uzdevums
aizstāvēt šo priekšlikumu vakar Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Diemžēl es
šo uzdevumu neizpildīju, jo komisijas priekšsēdētaja cienījamā Barčas kundze
vārdu man nedeva un izslēdza man mikrofonu.
Es ceru, ka mans protests pret iespējamo Saeimas kārtības ruļļa
pārkāpšanu ir reģistrēts komisijas sēdes protokolā.
Šodien PCTVL frakcijas vadītājs jau iepazīstināja Saeimu ar mūsu
argumentāciju. Varu tikai papildināt viņa teikto, ņemot vērā tos iebildumus, kuri
tika uzklausīti komisijas sēdē, ka Centrālā statistikas pārvalde ik mēnesi
aprēķina pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību
– tā objektīvo vērtību, kuru mēs gribam iekļaut likumā Ministru kabineta
noteiktā subjektīvā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vietā. Aprīlī šī
vērtība bija 158 latu apmērā, janvārī – tikai 148, pērnā gada janvārī – 124
lati, bet 2006.gada sākumā – 112 latu jeb par 40 procentiem mazāka nekā šodien.
Tāda ir inflācija mūsu valstī!
Un nekādu problēmu, cienījamā Barčas kundze, ar šīs vērtības
aprēķināšanas metodēm nav! Esošā likuma 26.pantā praktiski ir paredzēta līdzīga
pensiju indeksācija.
Citēju: „Valsts pensijas apmērs pārskatāms Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā ik gadu, ņemot vērā faktiskā patēriņa cenu indeksu un 50
procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa. Attiecīgie
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskata reizi pusgadā – 1.aprīlī un
1.oktobrī. Gadskārtējai pensijas un atlīdzības pārskatīšanai piemēro patēriņa
cenu indeksu, kura noteikšanai ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par
faktisko patēriņa cenu indeksu laika posmā no iepriekšējā gada septembra līdz
kārtējā gada 31.augustam.”
Un viss! Gan minimālo pensiju apmēra pārskatīšana divas reizes
gadā, gan atsauce uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir gan PCTVL frakcijas
priekšlikuma pamatā, gan esošajos normatīvajos aktos.
Tādējādi ar juridisko tehniku šeit viss ir kārtībā! Taču
gadījumā, ja ir nepieciešami kādi precizējumi, atbildīgās komisijas rīcībā ir
milzīgs Labklājības ministrijas ierēdņu štats. Ja runā atklāti, tad gan šo
ierēdņu, gan arī ministru, gan Saeimas deputātu alga ir indeksējama praktiski tādā
pašā veidā, kādā mēs piedāvājam indeksēt minimālās pensijas, tikai šoreiz par
pamatu tiek ņemts nevis iztikas minimums, bet gan vidējā alga valstī. Taču jūs,
kolēģi, negribējāt izplatīt savas privilēģijas uz vecuma pensiju saņēmējiem un
meklējāt procedūras, lai aizbāztu mums muti, apmelotu opozīcijas priekšlikumu un
kārtējo reizi maldinātu vēlētājus.
Dāmas un kungi! PCTVL frakcija faktiski piedāvā iekļaut tautas
ierosināto likumprojektu par valsts pensijām jau esošajā Sociālo un darba lietu
komisijas piedāvātajā tekstā, un līdz ar to balsojums par šo PCTVL frakcijas
priekšlikumu faktiski ir balsojums par pensionāru ierosināto likumprojektu, par kuru
jau ir parakstījušies gandrīz 200 tūkstoši vēlētāju. Tikai šoreiz likumprojekts
ir uzlabots, ir likvidētas visas kļūdas tajā un ir paredzēta arī iespēja tomēr
kaut kādā veidā atrisināt šo jautājumu budžeta ietvaros. Un viss!
Līdz ar to es aicinu visus, kuri atbalsta tautas referendumu par
valsts pensijām, atbalstīt arī mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
A.Barča. Godātie kolēģi! Man tomēr ir jākomentē deputāta
Buzajeva kunga uzstāšanās debatēs par 9.priekšlikumu.
Buzajeva kungs runāja par to, ka PCTVL frakcijas priekšlikums ir
labs, ļoti labs un labāks par visiem pārējiem – arī par tautas iesniegto, bet
šajā priekšlikumā PCTVL frakcija runā par to, ka Valsts statistikas pārvaldes
aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējā
vērtība iepriekšējā mēnesī būtu jāņem vērā, aprēķinot, teiksim, šā
kārtējā mēneša pensiju.
Kāda tad situācija pēc šā priekšlikuma atbalstīšanas būtu
Latvijā?
Centrālā statistikas pārvalde jūlijā – es ļoti ceru, ka līdz
kādam 10.datumam! – iesniegtu šo skaitli, tad Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūra intensīvi rēķinātu, un pēc tam – jau nākamajā mēnesī – varētu
izmaksāt pensijas.
Es atvainojos, kolēģi! Arī tad, ja mēs šādu priekšlikumu
pieņemtu, mums būtu jāuzņemas šī politiskā atbildība par to, ka jūlijā nebūs
iespējams izmaksāt pensijas, kas būs pareizi aprēķinātas, par jūniju. Atvainojiet!
Lai atļautos Latvijā aprēķināt jūnija pensiju un to izmaksāt augustā, ir
vajadzīga, es domāju, ļoti liela, es pat nezinu, kāda, politiska drosme, lai pēc tam
cilvēkiem to paskaidrotu.
Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. 10.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas
izstrādāts, ļoti garu ceļu nogājis, ļoti ilgās un nopietnās diskusijās tapis.
Vēl vakardien pulksten 11.30 tika panākta vienošanās ar premjeru Ivaru Godmani.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumā šādu tekstu: Latvijā dzīvojošiem vecuma
un invaliditātes pensijas saņēmējiem – es uzsveru: arī invaliditātes pensijas
saņēmējiem! – par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, būs
iespējams noteikt piemaksu par katru darba stāža gadu.
Ļoti nopietni un skrupulozi rēķinājām, cik tas budžetā
izmaksātu, un, par to vienojušies, pārejas noteikumu 41.punktā ierakstījām, ka
piemaksas apmērs 2009.gadā nedrīkst būt mazāks par 70 santīmiem par katru darba
stāža gadu.
Protams, arī komisijas sēdē diskutējām, diskutējām arī ar
Labklājības ministriju un Ministru prezidentu. Mums ļoti gribētos, lai šī summa
būtu lielāka.
Vēlreiz atgādinu, ka līdz šai dienai tādas iespējas nebija
invalīdiem. Tagad ar 1.janvāri arī invalīdiem būtu iespēja saņemt šo piemaksu par
katru darba stāža gadu.
Vēlos komisijas vārdā pateikt vēl arī to, ka komisija ļoti
uzmanīgi rēķinās naudu, ļoti uzmanīgi lūkosimies uz nākamā gada budžeta projektu
un centīsimies vēl nepārtraukti runāt gan ar Labklājības ministriju, gan arī ar
Ministru kabinetu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Silvai
Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Pensiju likumā” ir
tiešām ļoti būtisks. Tas ir gaidīts un taisnīgs. Tas ir radies, pastāvot pensiju
referenduma gaisotnei, un par tā rašanos jāpateicas arī aktīvai Sociālo un darba
lietu komisijas rīcībai. Un tā nav pirmā reize, kad Sociālo un darba lietu komisija
dara kādus valdības neizdarītus darbus.
Tomēr par 10.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija „Jaunais
laiks”, viedoklis ir mazliet atšķirīgs. Mēs kopumā, protams, atbalstām šo
priekšlikumu, jo tā ir garantija, ka piemaksa par darba stāžu, kas uzkrāts līdz
1996.gadam, nebūs mazāka par 70 santīmiem. Tā varbūt nav tā labākā prakse, ja mēs
tādus konkrētus ciparus liekam likumā iekšā, bet, kā mēs redzam, bez rakstveida
garantijām valdība savus solījumus nepilda. Nupat ir saņemta ziņa no valdības nama,
ka solījums, ka tiks samaksāts parāds par neizmaksātajām piemaksām par gada
pirmajiem pieciem mēnešiem, – ka šis solījums, tā teikt, ir atkal atcelts un
noraidīts. Valdībā lēš, ka to nevar atļauties. Bet atļauties var, jo sociālajā
budžetā mums ir pārpalikums – 830 miljoni latu. Tas ir ciniski – teikt, ka naudas
mums nav! Nedrīkst slēpties aiz konsolidētā budžeta izkārtnes, piesedzot
pamatbudžeta caurumus uz vecu cilvēku, invalīdu un ģimeņu rēķina. Tas nav
pieņemams!
„Jaunais laiks” uzskata, ka ir jāpilda solījums. Solīts bija 1
lats par katru darba stāža gadu, kas nostrādāts līdz 1996.gadam. Tā tas tika solīts
arī vecajiem ļaudīm, par to runāja valdības pārstāvji šā gada sākumā, un vecie
ļaudis, pensionāri, rēķinās ar to, ka nākamajā gadā būs šis lats par katru
stāža gadu.
Atbalstot šodien šo priekšlikumu, „Jaunais laiks” ļoti cer, ka
mēs varēsim rudenī, apstiprinājuši nākamā gada budžetu, atļauties tomēr pildīt
solījumu un šo 70 santīmu vietā maksāt nākamajā gadā par darba stāžu, kas
nostrādāts līdz 1996.gadam, šādu piemaksu pie pensijām – par katru gadu vienu
latu, kā tas bija solīts. Mēs noteikti raudzīsimies, lai tas tā būtu, sekosim tam
līdzi.
Aicinām jūs atbalstīt šo mūsu ideju un šodien balsot par šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Uz Urāliem!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Kolēģi! PCTVL frakcija, protams, atbalstīs šo priekšlikumu, kurš
ir pieņemts zem vēlētāju spiediena, pieņemts tikai sakarā ar referenduma draudiem.
Tomēr es gribētu no Saeimas tribīnes nosaukt šā priekšlikuma „cenu”.
Šodien piemaksa no 1.jūnija ir 40 santīmu par vienu gadu. Valdība
un Saeimas vairākums piedāvā 70 santīmu par vienu gadu, tātad par 30 santīmiem
vairāk. Ja cilvēkam apdrošināšanas stāžs ir 30 gadu, tad piemaksa pensijai ir 9
lati mēnesī. Deviņi lati! Ko jūs varat vispār nopirkt par 9 latiem šodien, kad
iztikas minimums, par kuru Barčas kundze, protams, nezina, ir 158 lati! Iedomājieties,
cilvēki! Tas ir tāds sīkums, kuru nevar pat saredzēt. Pensionāri jau iesniedza
Saeimā savu priekšlikumu – ierosināja palielināt minimālās pensijas trīs reizes.
Tā ir pavisam cita lieta! Un sakarā ar to šis Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums ir vērtīgs priekšlikums – tā ir praktiski aģitācija, lai visi
cilvēki ietu uz referendumu un balsotu par šo tautas ierosināto likumprojektu.
Paldies. Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vārds deputātei Barčai.
A.Barča. Paldies, priekšsēdētāja kungs.
Komisijas vārdā vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Vēlreiz paskaidroju, ka tādā gadījumā piemaksas ar nākamā gada 1.janvāri saņems
ne tikvien visi pensionāri (jo pagājušajā lasījumā, pirmajā lasījumā, mēs jau
noņēmām tos „griestus”, ka piemaksa ir tikai tiem, kuriem pensija mazāka par 225
latiem), bet arīdzan invalīdi.
Kolēģi, aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Kā es sapratu, arī neviens
no runātājiem neaicināja neatbalstīt… Vai kādam ir iebildumi pret 10.priekšlikumu?
Vai kāds uzstāj, ka vajag balsojumu? (No zāles: „Nē!”) Deputāti tātad
neiebilst pret 10.priekšlikumu.
Turpināsim! Nākamais ir 11.priekšlikums.
A.Barča. 11.priekšlikumu iesniegusi labklājības ministre Iveta
Purnes kundze. Priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas
priekšlikumā – 12.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts komisijas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 13.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas
izstrādāts priekšlikums. Komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar četriem
jauniem punktiem – 52., 53., 54. un 55.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par
likuma spēkā stāšanās laiku. Minētais priekšlikums paredz, ka likums stājas
spēkā ar 2008.gada 1.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes
darba kārtības punktu, mums ir jālemj par vēl diviem iespējamiem tās grozījumiem.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputātes Sandras Kalnietes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst… Es atvainojos!
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es neiebilstu pret šā jautājuma iekļaušanu
darba kārtībā, lai mierīgi un analītiski par šo jautājumu parunātu, jo jautājums
ir vairāk nekā savāds: bijusī ārlietu ministre atsakās strādāt Ārlietu komisijā.
Tas jau vairs nav valstiski!
Un tāpēc es aicinu par to padomāt, pirms mēs par tādām lietām
balsojam un tik cienījamu kundzi izsviežam ārā no Ārlietu komisijas. To nevajadzētu
darīt! Bet par to mēs runāsim tad, kad nonāksim līdz šim jautājumam.
Sēdes vadītājs. Man jāatgādina, ka šobrīd jums bija tiesības
runāt par darba kārtības grozīšanu vai negrozīšanu. Darba kārtības grozīšanu
jūs atbalstāt. (No zāles dep. J.Dobelis: „Atbalstu, atbalstu!”) Vai kāds ir
pret šādu darba kārtības grozījumu? Nav neviens pret to. Vai kāds uzstāj, ka vajag
balsojumu par šo darba kārtības grozījumu? Paldies. Darba kārtība ir grozīta.
Jautājums ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar lūgumu
iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputātes
Sandras Kalnietes ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt apstiprināto šodienas
sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Republikas Advokatūras likumā” (reģistrācijas numurs 483/Lp9). Trešajam lasījumam
ir saņemti 48 priekšlikumi.
1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, – atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Tas nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas… Deputāts Bērziņš nav zālē.
Attiecīgi viņam… Nē, acīmredzot ir bijis kāds misēklis, darbojoties ar balsošanas
iekārtu. Es jūs, kolēģi, aicinu… Pirmkārt, es aicinu būt klusākiem, otrkārt, es
aicinu lielāko daļu sēdēt savās vietās, un, treškārt, es aicinu tiešām būt
uzmanīgiem tajā brīdī, kad jūs darbojaties ar balsošanas iekārtu.
Tātad debates tiek beigtas, tā arī nesākušās. Vai deputātiem ir
iebildumi pret 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu? Deputāti neiebilst.
Turpinām ar 5.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Dz.Rasnačs. Tātad 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 26. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 28. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos, cienījamie
kolēģi! Mums it kā šobrīd būtu laiks doties pārtraukumā, bet varbūt tomēr
izskatīsim šo likumprojektu līdz galam? Vai kādam ir iebildumi pret to?
Tātad skatīsim 30.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 30. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 31. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 34. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 39. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 39. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 40. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– daļēji atbalstīts un iekļauts 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 41. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 42. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 43. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 44. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 45. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 46. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums
– atbalstīts daļēji un iekļauts 47. un 48.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Un visbeidzot 48. – Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti balsošanas rezultāti, vārds paziņojumam
Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs esat pievērsuši uzmanību tam,
ka, lai novērstu iespējamo jautājuma izskatīšanu par Vineta Veldres demisiju
22.jūnijā, svētdienā, es atsaucu savu parakstu 17.jūnijā iesniegtajā dokumentā ar
reģistrācijas numuru 460/Lm9 – „Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram
Vinetam Veldrem”. (Troksnis zālē.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms es dodu vārdu deputātiem nākamajiem paziņojumiem, es gribu
teikt… Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Vakar mūsu kolēģim Guntim Jānim
Eniņam bija dzimšanas diena. Apsveicam! (Aplausi.)
Tagad vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde notiks komisijas telpās. Runāsim par Teritorijas plānošanas likumu,
uzklausīsim ministriju. Tūlīt!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.40
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jurim
Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās! Sāksim darbu pēc
piecām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Ina Druviete, Vineta Muižniece, Jānis Reirs un Viktors Ščerbatihs.
Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es
atvainojos, ka Saeimas sēdes sākums mazliet aizkavējās, bet mums ieilga Saeimas
Prezidija sēde.
Tātad šodienas darba kārtības 26.punkts ir likumprojekts „Grozījumi
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.2584, kura reģistrācijas
numurs ir 484/Lp9. Uz trešo lasījumu likumprojektam „Grozījumi Valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības likumā” komisijā ir iesniegti 12 priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 3. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 4. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 5. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 10. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 12.priekšlikumu ir sagatavojis Saeimas Juridiskais
birojs. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 2585 –
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Trešajam lasījumam ir saņemti septiņi
priekšlikumi.
1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbildīgajā
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbildīgajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 3. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbildīgajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 4. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbildīgajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgajā
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbildīgajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 7. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbildīgajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību
likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies priekšsēdim!
Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2593, – likumprojektu
„Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, kas ir sagatavots trešajam
lasījumam.
Komisijā ir saņemti 16 priekšlikumi.
1.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un komisija,
protams, to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. G.Blumbergs:
„Protams!” Dep. J.Dobelis: „Lai dzīvo Leiškalns!”)
K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir iesniegts no Juridiskā biroja, un
komisijā, bez šaubām, tas ir atbalstīts. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns ir iesniedzis arī 3.priekšlikumu.
Te bija neliela diskusija par 33.pantu, bet komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Rūpīgi pastrādājusi, komisija mainīja likumprojekta
10.panta redakciju. Tas ir 5.priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums, kas ir par likumprojekta 12.pantu, ir
guvis komisijas atbalstu, taču komisija to ir izteikusi pilnīgi citā redakcijā, savā
redakcijā, kā 7.priekšlikumu. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs varam atbalstīt 6. un
7.priekšlikumu – abus reizē.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Pie likuma 64.panta atkal ir plosījies deputāts
Leiškalns, un komisija ir 9.priekšlikumu atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Jocīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 10.priekšlikums. Šis 65.panta sakarā iesniegtais
deputāta Leiškalna priekšlikums ir komisijā ticis kritizēts, un komisija izveidoja
savu priekšlikumu – 11.priekšlikumu, kurā iekļāva centīgā deputāta
priekšlikumu. Ir runa par 65.panta pirmās daļas 3.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Paldies.
12.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija ar grūtu sirdi to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Komisija ir izstrādājusi savu redakciju, tas ir
13.priekšlikums, kas ir citādāks. Aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un uz labas nots komisija ir skatījusi arī 16. –
Juridiskā biroja priekšlikumu – un to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu trešajā
lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu
pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”.
Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim, lūdzu, ar
dokumentu Nr.2594. Tautsaimniecības komisija likumprojekta „Grozījumi
Standartizācijas likumā” trešajam lasījumam saņēma un izskatīja divus
priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Standartizācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Rajonu pašvaldību
reorganizācijas likums”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2597. Ir saņemti 40
priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu.
1. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādātajā 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Par kuru?… (No zāles: „Par otro!”) Par
2.priekšlikumu? Deputāts Šķesters prasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 14, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. 3. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums – neguva atbalstu. Es gribētu piebilst, ka kolēģi deputāti Šķesters,
Hanka un Kāposts piedāvāja daudzus priekšlikumus, ierosināja nedaudz mainīt otrā
lasījuma koncepciju, bet komisijā pēc garām debatēm viņu priekšlikumi tomēr
atbalstu neguva.
Šo priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu,
kāda ir mūsu priekšlikuma pamatbūtība.
Likumprojekta 2.pants paredz, ka rajona padomes pilnvaras izbeidzas ar
2009.gada 1.jūliju. Savukārt mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu,
priekšlikums ir šāds: „Rajona padomes pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad pabeigta
rajona pašvaldības funkciju, institūciju, iestāžu, finanšu, mantas, tiesību un
saistību nodošana vietējām vai apriņķu pašvaldībām.” Rajonu pašvaldības var
tikt likvidētas tikai tad, kad šī reforma ir pabeigta, – tad, kad visas rajonu
funkcijas ir nodotas novadiem vai apriņķiem.
Mēs uzskatām, ka rajona padomes funkcijas un tiesības nav nododamas
plānošanas reģioniem, bet ir jāizveido apriņķi un šīs funkcijas ir jānodod tieši
šīm pašvaldībām, kuras tātad varētu daļēji pārņemt rajona padomes esošās
funkcijas, tās funkcijas, kuras novadi nevēlas veikt vai kuras tiem nav lietderīgi
veikt.
Tāpēc es domāju, ka kopumā ir atbalstāmi mūsu priekšlikumi –
3. un 4.priekšlikums -, kuri reglamentē kārtību, kādā varētu rajona padome
darboties līdz tam brīdim, kad tiek izveidoti apriņķi un kad tās funkcijas, ko
nepārņem novadi, tiek nodotas apriņķiem.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Komisija tomēr uzskatīja, ka šīs rajona padomes
pilnvaras juridiski jāizbeidz konkrētā datumā, lai nebūtu pārpratumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Šķestera, Hankas un
Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 41, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 4. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums – neguva atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 44, atturas – 16. Priekšlikums nav
atbalstīts.
O.Spurdziņš. 5. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Edgara Zalāna priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
izstrādātajā 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 7. – ministra Zalāna priekšlikums – tika daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – arī guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 10. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – arī
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts, un tika nedaudz precizēta 7.panta otrā daļa.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 12. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
sagatavotajā 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas sagatavotais 13.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Arī ministra iesniegtais 14.priekšlikums tika daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt komisijas sagatavotais 15.priekšlikums tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta iesniegtais
16.priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 16. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 13. Priekšlikums nav
atbalstīts.
O.Spurdziņš. 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Spurdziņš. 18. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums – netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis
priekšlikums, ko mēs izsakām, 18.priekšlikums, paredz izslēgt likumprojekta 9.pantu.
Likumprojekta 9.pants noteic: ja izveido vienu novadu viena rajona teritorijā, tad šim
rajonam nav jāizstrādā reorganizācijas plāns. Tātad viņi var vienkārši ignorēt
šīs kopējās prasības, kas ir pārējiem rajoniem, pārējiem jaunajiem novadiem.
Tāpēc mēs lūdzam noteikt, ka jābūt vienādai kārtībai,
vienādiem nosacījumiem visām tām pašvaldībām, visām tām rajonu padomēm, kuras
reorganizējas jeb likvidējas, kā pēc šā likuma sanāk. Jābūt vienādiem
nosacījumiem! Arī tiem rajoniem, kur ir viens novads, ir jāizstrādā reorganizācijas
plāns, ir jāvienojas par mantas jeb īpašuma izmantošanu, par tiesībām, saistībām
un pārējām lietām. Jābūt vienādiem nosacījumiem! Nedrīkst būt tā, ka vieni ir
labāki, otri – sliktāki! Un tādā veidā, neatbalstot to, ar šo priekšlikumu mēs
radītu apstākļus, ka visā valstī ir vienādi nosacījumi šai rajonu
reorganizācijai. (No zāles dep. A.Rugāte: „Vienādai jēgai jābūt!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai Spurdziņa kungs
vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš. Komisija tomēr uzskatīja: ja rajona teritorijā tiek
izveidots viens novads, tad jānotiek vienkārši, juridiski precīzi institūciju,
mantas, finanšu līdzekļu un tiesību saistību pārņemšanai, nevis jāizstrādā viss
lielais plāns. (No zāles dep. A.Rugāte: „Tieši tā!”)
Tāpēc lūdzu neatbalstīt 18. – deputātu grupas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Šķestera, Hankas un
Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 44, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Atbalstu guva Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas sagatavotais 19.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 20. – deputātu Šķestera, Hankas, Kāposta
priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā
21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Savukārt 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums
– tika atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Karina Pētersone.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 22. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums – neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam
Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis faktiski
ir konceptuāls jautājums. Kā pagājušajā reizē es jau minēju, mēs nedrīkstam
uzticēt šo reorganizāciju kādai vienai pašvaldībai – „vecākajai māsai vai
brālim” -, kura tad noteiktu, kāda kārtība būs visā šajā rajona teritorijā,
kur ir izveidoti viens vai vairāki novadi.
Tāpēc mūsu priekšlikums ir šāds: „Rajona pašvaldības
reorganizācijas plāna izpildi no rajona pašvaldības puses izpilda rajona pašvaldības
institūcijas un iestādes rajona padomes izpilddirektora vadībā, bet koordinē vietējo
pašvaldību apvienotā dome, kas sastāv no visiem novada domju deputātiem un kam līdz
reorganizācijas plāna izpildei ir rajona padomes tiesības.” Tātad teiktais ir
saprotams tā, ka šīs rajona padomes kā juridiskā instrumenta statuss tiek saglabāts
un ka visi šie jaunievēlētie novada domes deputāti pabeidz šo rajona reorganizācijas
procesu.
Tas ir ļoti vienkārši: ja rajonā, teiksim, ir divi novadi, tad
attiecīgi, skatoties pēc Pašvaldību vēlēšanu likuma, tur vienā, piemēram, būs 19
deputāti, bet otrā novadā – 13 deputāti. Reāli visi šie deputāti, sanākot kopā,
veic šo pārraudzību – kontroli pār šā reorganizācijas plāna izpildi un reāli
arī seko līdzi šā plāna normālai attīstībai. Tādā veidā mēs ļaujam
iedzīvotājiem, jo šie deputāti pārstāv iedzīvotāju intereses, sekot līdzi tam,
lai šie procesi tiešām notiktu tiesiski un lai nebūtu nekādu problēmu ar šo
regulējumu.
Paldies. Lūdzu atbalstīt mūsu 22.priekšlikumu.
Gribētu piebilst vēl to, ka deputāta Kampara 23.priekšlikums un
atbildīgās komisijas 24.priekšlikums paredz, kā vajadzētu veidot šo uzraudzības
komiteju. Šeit izskan priekšlikums veidot tādu Rajona reorganizācijas uzraudzības
komisiju (No zāles dep. A.Rugāte: „Komisiju vai komiteju?”), uz kuru deleģē
pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības. Iedomājieties: ja rajonā būs divi
novadi, tad divi pārstāvji pārstāvēs un uzraudzīs šo rajona reorganizāciju. Tomēr
būtu labāk, ja mēs atbalstītu normālu, politiski demokrātisku sistēmu (No zāles
dep. A.Rugāte: „Cik tad vajag?”), lai šī rajonu likvidācija notiktu ļoti
korekti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates ir slēgtas.
Vārds ziņotājam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pietiks
runāt!”)
O.Spurdziņš. Jā, un tomēr atbildīgā komisija neakceptēja šo
pieeju, jo uzskatīja, ka tādu – es atvainojos! – „hurālu” veidot mums nav
pamata, bet drīzāk sliecās atbalstīt – un precizējot arī atbalstīja – deputāta
Kampara kunga priekšlikumu, kas paredz izveidot šo uzraudzības padomi no katras rajonā
ietilpstošās pašvaldības deleģēta viena pārstāvja, nevis no visiem deputātiem. (No
zāles dep. A.Rugāte: „Uzticēties vajag!”)
Lūgums 22.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? Nē! Deputāti vēlas
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 48, atturas – 13. Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. Kā jau es minēju, 23. – deputāta Kampara
priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam… Es
atvainojos! Kampara kungs vēlas izteikties par savu priekšlikumu.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Kā jūs atceraties,
šā likuma kontekstā viens no atslēgas jautājumiem, par ko tika debatēts visvairāk,
bija tieši tāds: „Kurš uzraudzīs rajona reorganizāciju?” Ņemot vērā
iesakņojušos praksi un šo rajonu jau iestrādātās funkcijas, šis jautājums tiešām
vienmēr nebija skaidrs un visiem izprotams.
Atcerēsimies, ka jau likuma iesniegšanas laikā tika piedāvāti
vairāki risinājumi: atbildīgā pašvaldība, viens atbildīgais koordinators…
Šobrīd, manuprāt, garās, saturīgās debatēs mēs esam nonākuši līdz risinājumam,
kurš varētu būt ļoti labs kompromiss. Un tas ir tāds, ka šo vienu atbildīgo
pašvaldību, kurai ir struktūra un iespējas šo pasākumu, šo reorganizāciju,
uzraudzīt, izvirza jau esošā rajona padome – tātad ar balsojumu to ieceļ esošā
rajona padome, kas jau ir demokrātisks process, bet turpinājumā šo rajona padomi
uzrauga komisija, kurā automātiski ir deleģēti pa vienam pārstāvim no tām
pašvaldībām, kuras veido jauno novadu.
Tātad šīs komisijas kompetencē būs uzraudzīt visu šo
reorganizācijas procesu, kā arī budžeta izpildi. Tās ir divas pašas svarīgākās
lietas, kas, manuprāt, garantē to, lai process notiktu caurredzami un visa esošā
rajona pašvaldību iedzīvotāju interesēs.
Tāpēc es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka atbildīgā
komisija ir uzklausījusi arī opozīcijas ideju un šajā gadījumā ar tehniskiem
precizējumiem to arī pieņēmusi. Līdz ar to es neiestājos par savu priekšlikumu, bet
aicinu atbalstīt 24. – atbildīgās komisijas precizējošo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu debates slēdzam.
Lūdzu, vārds ziņotājam!
O.Spurdziņš. Kā es jau minēju, mēs daļēji atbalstījām šo
ideju un precizējām to 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Ja pret šādu atzinumu deputātiem iebildumu nav,
tad turpināsim darbu.
O.Spurdziņš. 25. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 25. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Spurdziņš. 27. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums – neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Mēs
balsosim par 27. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 43, atturas – 16. Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. 28. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums neguva atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Deputāti vēlas balsojumu. Mēs
balsosim par 28. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 42, atturas – 15. Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums – tika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
O.Spurdziņš. Savukārt 30. – deputātu Šķestera, Hankas un
Kāposta priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Mēs
balsosim par 30. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 46, atturas – 12. Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. Neguva atbalstu arī 31. – deputātu Šķestera,
Hankas un Kāposta priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
O.Spurdziņš. Netika atbalstīts arī deputātu Šķestera, Hankas un
Kāposta 32.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Mēs
balsosim par 32. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 46, atturas – 11. Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. 33. – ministra Zalāna…
Sēdes vadītāja. Es atvainojos runātājam! Es gribētu teikt, ka
zālē vispār nebūtu ieteicams lietot mobilos tālruņus, bet, ja tie tomēr ir ienesti
zālē, tad, lūdzu, tos iestādīt klusuma režīmā!
Pie nākamā zvana mēs varētu tiešām padebatēt par stingrākiem…
Lūdzu, vārds referentam!
O.Spurdziņš. Ministra Zalāna 33.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Spurdziņš. Savukārt 34. – deputātu Šķestera, Hankas un
Kāposta priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli… (No
zāles: „Balsot!”) bet daži tomēr vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
34. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 43, atturas – 12. Priekšlikums
noraidīts.
O.Spurdziņš. 35. – ministra Zalāna priekšlikums – tika daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
36.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 37. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
priekšlikums – netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 37. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 42, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. Arī deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta
38.priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Šķesters. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Sava lieta jāaizstāv! Pareizi!”)
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 38.priekšlikums nosaka to,
ka faktiski saskaņā ar iepriekš pieņemto normu, kāda mums bija, līdz 2009.gada
1.jūnijam Ministru kabinetam ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par
apriņķu izveidošanu un to darbību. Mēs, Zaļo un zemnieku savienība, uzskatām, ka
Ministru kabinetam līdz šā gada 31.decembrim ir jāsagatavo likumi, kas ir saistīti ar
apriņķu pašvaldību izveidošanu un to darbību, jo, atklāti sakot, gatavojoties
novadu reformām, pašvaldībām un iedzīvotājiem ir īsti jāzina, kāds šis
apriņķis būs un kāda sistēma tur būs.
Atklāti runājot, likums par apriņķiem Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijā tieši eksministra Māra Kučinska vadībā savā laikā
jau tika izstrādāts, tā ka, reāli pielabojot un izdarot zināmas korekcijas šajā
likumprojektā, ministrija varētu sagatavot šo likumprojektu un iesniegt to Saeimai
līdz šā gada beigām, lai mēs ar drošu sirdi varētu iet uz jauno novadu pašvaldību
vēlēšanām. Un es arī domāju, ka cilvēki tad labāk saprastu, ko īsti viņiem
darīt tālāk un kādu izvēli izdarīt.
Un šādā veidā mēs tad varētu arī sakārtot šo jautājumu, ka
mūsu valstī pastāv šīs divu veidu pašvaldības – novadu jeb vietējās
pašvaldības un reģionālās jeb apriņķu pašvaldības.
Paldies. Es lūdzu atbalstīt mūsu 38.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Neviens cits deputāts debatēs vairs nav
pieteicies. Debates slēdzu. Vārds referentam.
O.Spurdziņš. Komisijā par šo priekšlikumu, protams, bija debates,
bet komisija tomēr nolēma, ka valdībai ir jādod reāls termiņš. Un šajā laikā
šī koncepcija par apriņķiem tad arī ir jāsagatavo.
Lūdzu neatbalstīt deputātu grupas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 39, atturas – 3.
Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. 39. – deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums –
neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam… Es
saprotu, ka tomēr… Jā, vispirms… Es atvainojos, deputāte Seile ir lūgusi vārdu
debatēs. Atklājam debates.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka Ministru
kabinets līdz 2009.gada 1.jūnijam tikai iesniegs Saeimā likumprojektu par apriņķu
izveidošanu. Kas būs ierakstīts šajā likumprojektā, kad tas tiks pieņemts
galīgajā lasījumā Saeimā un kad stāsies spēkā, – tas mums nav zināms. Un līdz
ar to tagad veidojas tāda situācija, ka mēs rajonus likvidējam, taču nav zināms,
kādas funkcijas pārņems apriņķi.
Tāpēc mūsu ierosinājums nosaka, ka šis likums varētu stāties
spēkā, sākot ar to laiku, kad būs pieņemts likums par apriņķiem. Ja šajā likumā
ir iestrādāts, ka tādam apriņķu likumam ir jābūt – un tas ir iestrādāts arī
citos likumos -, tad būtu tikai normāli, ja tie stātos spēkā vienlaikus.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tā kā citi deputāti debatēs nav pieteikušies,
tad debates par šo jautājumu slēdzam.
O.Spurdziņš. Priekšlikums ir saprotams, taču tas maina pieeju
administratīvi teritoriālajai reformai kā tādai, jo ir jābūt skaidriem
nosacījumiem, kā tiek reformēts rajons, rajona pašvaldība.
Līdz ar to ir lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Kā es saprotu, deputāti vēlas balsojumu arī par
šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātu Seiles un Laicāna
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 43, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
O.Spurdziņš. Līdz ar to ir lūgums atbalstīt Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas akceptēto 40.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
O.Spurdziņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu
„Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Rajonu
pašvaldību reorganizācijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – 5.
Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņos deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2600 – likumprojektu
„Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
A.Kalvītis. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas
ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Kalvītis. 3.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Kalvītis. 4.priekšlikumu ir iesniedzis tiesībsargs Romāns
Apsītis. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
A.Kalvītis. 5.priekšlikumu arī ir iesniedzis tiesībsargs Apsītis.
Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Kalvītis. 6.priekšlikumu arī ir iesniedzis tiesībsargs Apsītis.
Arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Kalvītis. 7.priekšlikums, kas arī ir tiesībsarga Apsīša
priekšlikums, arī nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kalvītis. 8. – tiesībsarga Apsīša priekšlikums – arī nav
guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Kalvītis. 9.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas un ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kalvītis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kalvītis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Kalvītis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kalvītis. 13.priekšlikumu ir iesniedzis tiesībsargs Romāns
Apsītis, un arī tas nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
A.Kalvītis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu.
Par 11.priekšlikumu? Vai es pareizi sapratu?
A.Kalvītis. Par kuru priekšlikumu? 14.priekšlikumu komisija ir
atbalstījusi. Par ko jābalso?
Sēdes vadītāja. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu!
A.Kalvītis. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos… Vai, pirms mēs balsojam (vēl
balsošanas režīms nav ieslēgts), deputāts Buzajevs vēlas izteikties par šo
priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag viņu! Nelaidiet viņu
tribīnē!”)
Par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu?
(Deputāts V.Buzajevs no zāles kaut ko skaidro.)
A.Kalvītis. Bet tas jau ir pabeigts izskatīt. Nebija pieteicies
deputāts… (Zālē starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu zālē! Lūdzu klusumu! Vai nevienam
no deputātiem nav iebildumu pret to, ka deputāts Buzajevs izsakās par nupat izskatīto
14.priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir iebildumi!”) Ja ir šādi
iebildumi, tad uzskatīsim, ka esam šo priekšlikumu jau izskatījuši un piekrituši
atbildīgās komisijas viedoklim. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pilnīgi pareizi! Lai
sēžas! Divi!”) Arī pēc būtības, kā man referents saka, šis priekšlikums,
14.priekšlikums, nebūtu debatējams, jo iepriekšējos priekšlikumos šā priekšlikuma
būtība jau ir skarta un noraidīta.
Mēs tagad apspriežam 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Vai kāds vēlas izteikties par šo priekšlikumu? Vai deputāti piekrīt atbildīgās
komisijas viedoklim? Deputāti piekrīt. Priekšlikums atbalstīts.
A.Kalvītis. 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un arī
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Kalvītis. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un
komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Kalvītis. 17.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pliners, bet
saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 107.pantu tas nav skatāms.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret šo slēdzienu.
A.Kalvītis. 18.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un
priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Kalvītis. 19.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pliners. Komisija
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Kalvītis. Līdz ar to likumprojekts… (Starpsauciens:
„Balsot!”) Ā, prasa balsojumu! Lūdzu!
Sēdes vadītāja. Būtu vajadzējis laikus pieprasīt balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums
noraidīts.
A.Kalvītis. Aicinu balsot par likumprojekta „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Kalvītis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Turpinām sēdi. Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””.
Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņos deputāts Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2601.
Tautsaimniecības komisija uz likumprojekta trešo lasījumu saņēma
četrus priekšlikumus un izskatīja tos.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas izstrādātajā 3.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. Arī 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt trešajā, galīgajā,
lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko
uzraudzību””.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu
pārvaldes un jūras drošības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta
numurs ir 2602.
Likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības
likumā” trešajam lasījumam Tautsaimniecības komisija saņēmusi septiņus
priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – guvis komisijas
atbalstu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Aizbalts. 4.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Aizbalts. 5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Aizbalts. Un arī 7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas
priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo jautājumu – likumprojektu „Valsts darba
inspekcijas likums”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Valsts darba inspekcijas
likums”. Trešais lasījums.
Uz trešo lasījumu ir saņemti kopumā 17 priekšlikumi.
Pabrīdināšu, ka vienam no priekšlikumiem ir mainīta numerācija. Tagad mēs
priekšlikumus skatīsim tādā secībā, kādā tie šobrīd ir mums izsniegtajās
tabulās.
1. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts
un iekļauts komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Kā redzu, deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
S.Bendrāte. 2.priekšlikums. Kā jau es minēju, tas ir atbalstīts.
3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pliners. Priekšlikums netika
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā. Vārdu lūdz deputāts Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi paskaidrošu. Pirmkārt, tas nav
deputāta Plinera priekšlikums. Tas ir PCTVL frakcijas priekšlikums, kas cienījamajā
Sociālo un darba lietu komisijā tika iesniegts uz frakcijas veidlapas un ar frakcijas
vadītāja parakstu.
Otrkārt, šā priekšlikuma būtība ir – izslēgt no likuma tos
ierobežojumus Valsts darba inspekcijas ierēdņiem, kuri saistīti ar pilsonības
kritēriju.
Pēc mūsu uzskata, ņemot vērā, ka apmēram pusei cilvēku, kas
pieder pie Latvijas mazākumtautībām, nav Latvijas pilsonības, šim ierobežojumam,
pirmkārt, nav leģitīma mērķa. Otrkārt, šis ierobežojums nav samērīgs. Vispār
nav saprotams, kā darbs par valsts darba inspektoru un tiesiskās attiecības darba
devēju un darba ņēmēju starpā ir saistītas ar pilsonības kritēriju. Treškārt, ir
no dažām starptautiskām cilvēktiesības aizsargājošām organizācijām attiecīgi
iebildumi, kuros minēts tieši šis apspriežamais likums.
Šādi ir argumenti par šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Es aicinu
jūs atbalstīt to vai, ja ir iebildumi, publiski šos iebildumus izklāstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies debatētājam.
Vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzu.
Vārds ziņotājai.
S.Bendrāte. Kolēģi, atgādinu, ka 3. – deputāta Plinera iesniegto
priekšlikumu – komisija neatbalstīja, jo Latvijā nav grūti naturalizēties un kļūt
par pilsoni, ja ir vēlēšanās strādāt šajā dienestā.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam?
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Plinera
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
S.Bendrāte. Cienījamie kolēģi! Nākamo priekšlikumu,
4.priekšlikumu, iesniedzis deputāts Andrejs Klementjevs. Lai nebūtu pārpratumu,
precizēšu, ka visi likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtie deputāta Klementjeva
priekšlikumi ir deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumi (mums ir divi Klementjevi).
Šis 4.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Nākamais ir 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit
mums mainās numerācija, es jūs par to brīdinu, bet, tā kā mums ir tabula, tad es
arī turpmāk turpināšu saukt šos priekšlikumus pa vecam. Tātad 7.priekšlikums ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 8. – Juridiskā biroja iesniegtais redakcionāli
precizējošais priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts, un arī tas ir precizējošas dabas.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Tieši tāpat arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums
– ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā,
kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – tieši tāpat
ir iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Un tāpat 14. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Ulda Auguļa priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 15. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts mūsu pašu komisijas, Sociālo un
darba lietu komisijas, 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Jau vairākkārt minētais 16. – Sociālo un darba lietu
komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 17. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Ulda Auguļa priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Arī 18. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā trešajā lasījumā
mums ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu kopumā, jo šis Valsts darba
inspekcijas likums ir ļoti ilgi gaidīts, un tas reglamentēs šīs institūcijas
darbību, funkcijas, uzdevumus un arī pienākumus, kā arī precizēs tiesības un
kontrolēšanu, arī to, kā tiek apturēta objektu darbība un kā notiek to
pārraudzība.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Balsosim! Lūdzu zvanu! Mēs balsojam par
likumprojekta „Valsts darba inspekcijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Paldies.
Līdz ar to likums ir pieņemts.
Vai referente vēlas vēl ko piebilst? Paldies referentei.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Izskatīsim
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””. Likums regulāri pilnveidojas, un arī šajā reizē trešajam
lasījumam ir iesniegti 13 priekšlikumi, kuri vēl vairāk precizē to, kā tiek veidota
sociālā aizsardzība atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, mātēm ar bērniem,
kuras kopj mazgadīgos, arī invalīdiem un citiem; turklāt tiek vēl atsevišķi
precizēts, kā tiek maksātas sociālās iemaksas.
Taču trešajam lasījumam, kā es jau minēju, ir iesniegti 13
priekšlikumi. Tad nu sāksim tos izskatīt.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Labklājības ministre Iveta Purne iesniegusi
2.priekšlikumu, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Labklājības ministre Purne iesniegusi arī
3.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 4. – labklājības ministres Purnes priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 5. – arī ministres Purnes priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Tāpat arī 6. – ministres Purnes priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 7. – ministres Purnes iesniegtais priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 8. – labklājības ministres Purnes priekšlikums – ir
atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 9. – labklājības ministres Purnes priekšlikums
– ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 10. – labklājības ministres Purnes priekšlikums
– ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Tieši tāpat arī 11.priekšlikums ir atbalstīts
atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Un arī 12. – labklājības ministres Purnes
priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Un visbeidzot ir jau minētais Sociālo un darba lietu
komisijas 13.priekšlikums, kurā ir atbalstīti vairāki iepriekšējie priekšlikumi.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Līdz ar to trešajā lasījumā šis likumprojekts ir
izskatīts, un es komisijas vārdā aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Balsosim! Lūdzu zvanu! Mēs balsojam par
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Tālāk skatīsim likumprojektu „Apgrūtināto teritoriju
informācijas sistēmas likums”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.2475. Šajā
likumprojektā ir paredzēts izveidot publiski pieejamu informāciju par teritorijām,
kurās ir ierobežota saimnieciskā darbība, un tās ir gan aizsargājamās teritorijas,
gan dažādas aizsargjoslas ap tehniskiem objektiem, lai panāktu šo objektu drošību.
Arī tur zināmā mērā ir ierobežota saimnieciskā darbība.
Ministru kabinets bija lūdzis šo jautājumu izskatīt steidzamības
kārtībā, tomēr atbildīgā komisija, apspriedusies ar atbildīgajām ministrijām,
kuras sagatavoja šo likumprojektu, konstatēja, ka te vēl ir ļoti daudz darāmā: ir
jāizdara dažādi precizējumi, tostarp terminoloģiski, jāiesniedz arī cita veida
sakārtojoši priekšlikumi, tāpēc komisija neprasīja steidzamību šim likumprojektam.
Arī Tieslietu ministrija, kas sagatavoja šo likumprojektu, piekrita, ka šis
likumprojekts ir jāizskata trijos lasījumos un normālā kārtībā, jo likumprojektā
ļoti precīzi ir jānorāda daudzas detaļas, balstoties uz kurām, varētu veidot šādu
informācijas sistēmu.
Un arī Ministru kabineta noteikumus ir paredzēts izstrādāt tikai
līdz 2009.gada decembrim. Tātad laiks ir pietiekami ilgs.
Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un atzīst, ka tajā ir
vajadzīgi daudzi precizējumi.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies referentei. Es sapratu, ka deputāte Seile
aicina deputātus izskatīt šo likumprojektu parastajā kārtībā un atbalstīt to
pirmajā lasījumā. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” atbalstīšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta
skatīšanai otrajā lasījumā.
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.augusts.
Sēdes vadītāja. Referente par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
lūdz noteikt 29.augustu. Ja deputāti tam piekrīt, tad šis termiņš ir pieņemts.
Tālāk skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija
ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu””.
Kolēģi, šajā likumprojektā runa ir par to, kas notiks turpmāk,
sākot ar 2009.gada 1.janvāri, attiecībā uz slimības pabalstu izmaksām. Runa ir arī
par to, ka darba devējiem būs nepieciešams apmaksāt darbinieku slimības lapu par
pirmajām desmit dienām, nevis par pirmajām četrpadsmit dienām, kā tas notiek
pašreiz.
Turklāt likumprojektā ir paredzēts arī atvieglojums darba
ņēmējam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegto darba
nespējas lapu tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu ir radušās līdz
2008.gada 31.decembrim.
Komisija vienprātīgi nolēma šo likumprojektu virzīt izskatīšanai
Saeimā. Lūdzam to atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par
atbalstu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
A.Barča. Aicinām iesniegt priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajam lasījumam līdz
šā gada 10.jūlijam.
Sēdes vadītāja. Ja deputātiem citu priekšlikumu vai iebildumu nav,
tad šis termiņš ir pieņemts.
Turpināsim sēdi! Tagad mēs skatīsim likumprojektu „Grozījumi
Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pirmajā lasījumā.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Blumbergs. Lūdzu!
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Minētie grozījumi ir
nepieciešami tādēļ, lai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā iestrādātu
pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par saimnieciskās darbības
veicēju deklarēšanos atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai.
Komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Blumbergam.
Vispirms mums būtu jāizšķir jautājums par likumprojekta
skatīšanu steidzamības kārtībā. Balsosim! Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atzīšanu par
steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts tiek skatīts kā steidzams.
G.Blumbergs. Paldies, kolēģi! Lūdzu jūs arī atbalstīt
likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim! Mēs balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
G.Blumbergs. Paldies kolēģiem.
Sēdes vadītāja. Kāds būtu ieteikums par termiņu priekšlikumu
iesniegšanai?
G.Blumbergs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada
27.jūnijs, bet Saeimas sēdē piedāvāju izskatīt 3.jūlijā.
Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad šādi termiņi ir
atbalstīti.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpināsim darbu un skatīsim likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu
protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti
datorsistēmās””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (LPP/LC
frakcija).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 723/Lp9.
Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu
protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti
datorsistēmās””. Konvencijai Latvija pievienojās 2006.gadā, turklāt pievienojās
tai ar trim atrunām. Tajā laikā Latvijas likumdošanas aktos nebija iestrādāta virkne
normu, un tāpēc bija nepieciešamas šīs atrunas. Tagad Krimināllikumā ir izdarīta
virkne grozījumu, un tāpēc no divām atrunām mēs varam atteikties, saglabājot tikai
vienu atrunu attiecībā uz Konvenciju.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par
kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem
nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Kādi būtu ierosinājumi par termiņu priekšlikumu iesniegšanai
otrajam lasījumam?
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Es atgādinu referentam, ka šis ir parastā
kārtībā skatāms likumprojekts un būtu jānosaka termiņš, kas nebūtu mazāks par
piecām dienām… Ā, jūlijs… Vai ir citi priekšlikumi?… Tātad referents tomēr
piedāvā 5.jūliju. Zālē ir slikta dzirdamība, tāpēc lūdzu deputātus uzmanīgi
klausīties, ko saka referents un sēdes vadītāja. Ja nav citu priekšlikumu par
termiņu, tad 5.jūlijs ir apstiprināts kā termiņš priekšlikumu iesniegšanai.
Izskatīsim nākamo jautājumu. Likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Oļegs Deņisovs.
O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Prezidij! Godājamie deputāti! Izskatāmā likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” reģistrācijas numurs ir
681/Lp9.
Komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus likumprojekta otrajam
lasījumam.
1. – Latvijas Republikas vides ministra Raimonda Vējoņa
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
O.Deņisovs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs. 3. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs. 5. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs. 8. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 9. – vides ministra Vējoņa priekšlikums Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Balsosim, godātie kolēģi! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts otrajā
lasījumā.
Kādi būtu ierosinājumi par termiņu priekšlikumu iesniegšanai
trešajam lasījumam?
O.Deņisovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 28.augusts.
Sēdes vadītāja. 28.augusts. Vai ir iebildumi vai citi priekšlikumi?
Ja nav, tad deputāti piekrīt šim termiņam.
O.Deņisovs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”. Otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”.
Šis likumprojekts, kas skar vienu no speciālajiem pensiju likumiem,
tiek šodien skatīts otrajā lasījumā. Likumprojekts ir ilgi, ilgi bijis Saeimā,
skatīts, vērtēts, pilnveidots un precizēts. Uz otro lasījumu ir saņemti 11
priekšlikumi. Aicinu tagad sākt izskatīt tos.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
S.Bendrāte. 2. – finanšu ministra Ata Slaktera priekšlikums –
daļēji atbalstīts komisijas sagatavotajā 3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Es aicinu zālē sēdošos būt klusākiem… Mēs vairs nedzirdam
referenti.
Lūdzu, turpiniet!
S.Bendrāte. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums –
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums –
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 6. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – nav
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
S.Bendrāte. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums –
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts
un ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 9. un 10. – abi finanšu ministra Slaktera priekšlikumi
– ir atbalstīti jau pieminētajā 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums
– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Bendrāte. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam
lasījumam.
S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.jūnijs, jo
mums būtu pēc iespējas ātrāk jātiek galā ar šo likumu.
Sēdes vadītāja. Vai būtu kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Līdz ar to ir akceptēts referentes piedāvātais termiņš –
26.jūnijs.
Pārejam pie nākamā jautājuma.
Ar savu balsojumu un ar savu piekrišanu esam iekļāvuši šajā darba
kārtības sadaļā arī likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz. Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cik man zināms, ir
saņemts desmit deputātu ierosinājums – atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Tā ka es aicinu Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Jā. Tātad vispirms balsosim par likumprojekta
skatīšanu steidzamības kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – 5.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu likumprojekta būtību.
Gadā, kad notiek vasaras olimpiskās spēles, olimpiskās izlases
komandā startam olimpiskajās spēlēs gatavojas un atlases sacensībās piedalās arī
vidusskolu beidzēji. Diemžēl šobrīd ministrija nevar nodrošināt centralizēto
eksāmenu atkārtotu kārtošanu. Un tāpēc nereti ir gadījumi, kad šiem jaunajiem
censoņiem, kas, gatavodamies pārstāvēt valsti, piedalās atlases sacensībās,
vienkārši fiziski nav iespēju šos centralizētos eksāmenus kārtot.
Tāpēc komisija ierosina, ka šos jaunos cilvēkus varētu uzņemt
augstskolās, balstoties nevis uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (jo viņiem
pretējā gadījumā būtu jāzaudē vesels gads, lai varētu stāties augstskolā), bet
gan uz skolas beigšanas atestātu, – tātad balstoties uz tām sekmēm, ko viņi ir
sasnieguši, beidzot 12.klasi.
Starp citu, līdzīgu privilēģiju bauda arī cilvēki ar īpašām
vajadzībām, kā arī tie, kuri beidz skolas nevis Latvijā, bet ārzemēs.
Aicinu šo likumprojektu, šo nelielo ierosinājumu, atbalstīt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka mēs
balsojam par atbalstu likumprojektam „Grozījums Augstskolu likumā” pirmajā
lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Kādi būtu jūsu priekšlikumi par termiņiem?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Man ir ierosinājums sagatavotos
priekšlikumus iesniegt līdz 27.jūnijam un savukārt 3.jūliju noteikt par dienu, kurā
likumprojektu Saeimā varētu izskatīt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Ja deputātiem nav iebildumu un citu priekšlikumu,
tad šis priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Sēdes vadītāja. Turpinām. Nākamo izskatīsim likumprojektu „Patvēruma
likums”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.2562.
Likumprojektu „Patvēruma likums” komisija ir izstrādājusi, lai
pilnībā nodrošinātu to, ka Eiropas Savienības direktīvas attiecībā uz patvēruma
piešķiršanu tiek iestrādātas Latvijas likumdošanā. Proti, Padomes direktīva
2004/83/EK un direktīva 2005/85/EK – ir iekļautas šajā likumprojektā.
Pēc šo direktīvu pārņemšanas mūsu valstī tiks izveidota
saskaņota un efektīva sistēma, kas nodrošinās personu tiesības un patvēruma
procedūras efektivitāti.
Kolēģi! Gribu informēt jūs par to, ka minētajā likumprojektā ir
iestrādāti arī ANO augstā komisāra bēgļu lietās priekšlikumi.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta „Patvēruma
likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Šmits. Paldies kolēģiem par lielo vienprātību!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada
15.septembris.
Sēdes vadītāja. Ja deputātiem nav iebildumu, tad šis termiņš ir
atbalstīts.
Tālāk. Nākamā un pēdējā šīs sēdes darba kārtības sadaļa ir
„Lēmumu projektu izskatīšana”.
Šo sadaļu sākam ar lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības
koncepcijas apstiprināšanu”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– komisijas priekšsēdētājs deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Pamatojoties uz Nacionālās
drošības likuma 29.pantu, Aizsardzības ministrija ir precizējusi Valsts aizsardzības
koncepciju, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un vadlīnijas
valsts aizsardzības attīstības plānošanai.
Saskaņā ar plānoto koncepcijas projektu Latvijas valsts
aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi paliek nemainīgi. Latvija savu drošību un
aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Koncepcija
nosaka precīzas prasības Latvijas militāro spēju attīstībai, kas turpmāk veidos
pamatu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošanai.
Starp svarīgākajām prasībām būtu minamas šādas: valsts
aizsardzības nodrošināšana, izveidojot efektīvu sabiedroto bruņoto spēku
uzņemšanas sistēmu, konkurētspējīgu rezerves sistēmu, kuras uzturēšanas pamats ir
Zemessardze; Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jābūt spējīgiem sniegt atbalstu
arī dabas un cilvēku radīto katastrofu seku novēršanā; Nacionālo bruņoto spēku
profesionālā dienesta skaitliskais sastāvs vidējā termiņā nepārsniegs 5800
karavīru (šobrīd tas ir 5300). Pavisam kopā Nacionālajos bruņotajos spēkos būs
20 000 profesionāļu, zemessargu, civilo un militāro darbinieku. Vidējā un
ilgtermiņā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jānodrošina tas, ka ne mazāk par 8
procentiem no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir spējīgi pastāvīgi uzturēties
operāciju rajonos un savukārt ne mazāk par 40 procentiem ir jābūt gataviem dalībai
NATO un Eiropas Savienības valstu citās operācijās. Tas nozīmē, ka vidējā un
ilgtermiņā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jāspēj vienlaikus uzturēt
starptautiskajās operācijās 450 karavīru (pašreiz mums šinīs operācijās piedalās
120).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada
10.jūnija sēdē apsprieda Valsts aizsardzības koncepciju, atbalstīja to un lūdz
Saeimu apstiprināt komisijas pieņemto lēmumu un šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Vairāki deputāti, kā arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais
sekretārs Jānis Porietis ir pieteikušies debatēs, bet, pirms mēs sākam debates, mums
ir jāizskata 10 deputātu iesniegums, kurā ir lūgts: „Lūdzam šodienas sēdes darba
kārtību izskatīt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.” To ir
iesnieguši Kučinskis, Ārbergs, Spurdziņš un citi deputāti. Vai deputāti piekrīt
šādam lūgumam vai ir vajadzīgs balsojums? Deputāti piekrīt. Nav iebildumu.
Līdz ar to turpināsim sēdi bez pārtraukuma.
Debatēs vārds parlamentārajam sekretāram Jānim Porietim.
J.Porietis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņa kungs jau diezgan detalizēti
paskaidroja, kas ir teikts Valsts aizsardzības koncepcijas projektā. Taču es gribētu
pateikt tikai to, ka šī koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka
valsts aizsardzības stratēģijas pamatprincipus, un, pamatojoties uz šo koncepciju,
tiek izstrādāts valsts aizsardzības plāns un Nacionālo bruņoto spēku attīstības
plāni, kuri jau nosaka daudz konkrētākus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes
un nepieciešamos resursus.
Es lūdzu Saeimu aizsardzības ministra un arī savā vārdā
atbalstīt Valsts aizsardzības koncepcijas projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Kalniete. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Ko ampelējies? Beidz!”)
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt pāris savu apsvērumu par
Valsts aizsardzības koncepcijas projektu un padalīties ar jums savās pārdomās.
Protams, koncepcija uzrāda valsts aizsardzības mērķus, uzdevumus,
valsts aizsardzības sistēmā esošās institūcijas un to darbības svarīgākos
principus, kā arī personāla komplektāciju, nodrošināšanu un izmantošanu valsts
aizsardzības pasākumos.
Pašā dokumenta tekstā neko būtiski jaunu Valsts aizsardzības
koncepcijā nevar pamanīt. Diemžēl Ministru kabineta pavadvēstulē nav norāžu par
to, vai ir bijušas kādas novitātes (salīdzinājumā ar dokumenta iepriekšējo, veco,
versiju), kurām būtu jāpievērš deputātu uzmanība.
Patiesībā tas jau ir arī saprotams, jo pēc mūsu iestāšanās NATO
un Eiropas Savienībā, esot tās dalībvalsts statusā, lielos vilcienos izmaiņas nemaz
nav arī nepieciešamas. Tomēr ir divas lietas, kurām vēlos pievērst jūsu uzmanību.
Pirmkārt, pēc manām domām, dokumentā netiek pietiekami analizēta
Latvijas nostāja pret tādiem nehumāniem bruņojuma veidiem kā kasešu bumbas un
vājinātā urāna lādiņi, jo ir virkne ANO un Eiropas Savienības dokumentu, kuros šā
bruņojuma veidu aizliegšanai arī mēs esam pievienojušies. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Nelasi taču! Runā kārtīgi! Nelasi no papīra!”)
Otrs jautājums, par kuru es gribētu runāt, ir saistīts ar
formulējumiem resursu nodaļas un prioritāšu nodaļas punktos, kur ir teikts, ka valsts
aizsardzības sistēmai jānodrošina valsts budžeta finansējums 2 procentu apjomā no
iekšējā valsts kopprodukta. Un tad nu es gribētu uzsvērt vārdus „panākot
maksimāli efektīvu līdzekļu izlietojumu”.
Un šajā sakarā man gribas vaicāt: vai aizsardzības ministra
Veldres ideja par jātnieku godasardzes izveidi arī pieder pie efektīvas līdzekļu
izmantošanas un kādi tad būs ieguvumi? Kāpēc galu galā šis priekšlikums nav
iekļauts Valsts aizsardzības koncepcijā? Par to taču tik daudz tiek runāts, ka pat
Ministru prezidents Godmanis beidzot ir piekritis, ka tas ir būtiski Latvijas valsts
aizsardzības spēju stiprināšanai.
Un vēl es gribētu vaicāt: ko citu Veldre bez šā bezjēdzīgā
līdzekļu izlietojuma jātnieku godasardzei ir piedāvājis aizsardzības spēju
nostiprināšanai Latvijā?
Tāpat es gribētu uzsvērt: ja šādi nelietderīgi un bezjēdzīgi
tērēti līdzekļi tiek iekļauti, tad tomēr ir jāvaicā, vai ieraksts Valsts
aizsardzības koncepcijā par efektīvu līdzekļu izlietojumu ir pamatots? Varbūt ir
gluži pretēji. Varbūt būtu jāatsakās no budžeta līdzekļu 2 procentu prasījuma
aizsardzības vajadzībām, kamēr nav pierādīts, ka valsts aizsardzības vajadzībām
esošie līdzekļi ir izlietoti lietderīgi?
Es pati gan uzskatu, ka tas būtu ļoti riskanti, jo, redzot, kā
Latvijas politikā nostiprinās prokrieviskās tendences, šī barjera likumā ir
būtiska.
Protams, sabiedrībai var rasties jautājums gan par jātnieku
godasardzi, gan arī par aizsardzības budžeta izmantošanu dažādu sporta zāļu
celtniecībai atbilstoši Tautas partijas pārvaldīto pašvaldību interesēm. Sporta
zāles ir jāceļ, taču ne par aizsardzības budžeta līdzekļiem! Tās ir jāceļ no
izglītības un sporta vajadzībām budžetā paredzētajiem līdzekļiem.
Tomēr es gribētu uzsvērt, ka šis dokuments ir konceptuāls
dokuments un ka pēc tā nevar spriest par reālo izpildes kvalitāti. Un šajā sakarā
es vēlētos pavaicāt: kā un kad pēdējo reizi atbildīgā Saeimas komisija, valdība
vai Nacionālās drošības padome vai Valsts prezidents ir veikuši valsts aizsardzības
sistēmā izmantojamo līdzekļu efektivitātes pārbaudi?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nikolajs
Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Kā jūs tagad redzat, „Pilsoniskajai
Savienībai” top jaunais aizsardzības ministra kandidāts.
Bet nu bez jokiem. Kalnietes kundze, kur jūs bijāt 2003.gadā, kad
Latvija pieņēma liktenīgo lēmumu – sūtīt savu karaspēku uz Irāku? Jūs tolaik
bijāt ārlietu ministre un no šīs pašas tribīnes šeit mums apgalvojāt, ka Irākā
ir masu iznīcināšanas līdzekļi, diktatūra un tā tālāk, un tā joprojām.
Tagad Latvija Irākā ir zaudējusi triju karavīru dzīvības,
zaudējusi attiecības ar arābu valstīm un 10 miljonus latu. Tāda bija jūsu – tolaik
partijas „Jaunais laiks” – politiskā nostādne, un pēc tam tā turpinās visu
koalīcijas darbības laiku.
Man šķiet, ka šīs militārās koncepcijas vislielākais brāķis ir
tas, ka Latvijas aizsardzība ir bāzēta uz NATO aizsardzības iespējām. Jūs redzat,
ka Latvijai ir paredzēti tikai 450 karavīri pastāvīgā gatavībā. Vai jūs domājat,
ka robežu ar Krieviju un ar Baltkrieviju, kura ir aptuveni 500 kilometrus gara, jūs
varat nosargāt ar 450 karavīriem? Varbūt kādam ir doma par to, ka sabiedrotie glābs
Latviju, ja šeit kaut kas var gadīties? Man liekas, ka tas ir mīts.
Un bija arī ļoti vieglprātīgi iznīcināt tādu patriotisku
struktūru kā Zemessardze. Latvijā tagad Zemessardzes nav! Ir Nodrošinājuma
pavēlniecība, kuras uzdevums ir nodrošināt NATO karavīru ierašanos Latvijā, lai
viņi šeit, teiksim, sniegtu palīdzību Latvijas Republikai.
Es aicinu visus deputātus, kuri ierosināja Veldres atstādināšanu
no amata, neatbalstīt šo Valsts aizsardzības koncepciju.
Sēdes vadītāja. Nākamais vēlas runāt un otro reizi vārdu lūdz
Ministru kabineta pārstāvis – Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs
Jānis Porietis. Lūdzu, Porieša kungs!
J.Porietis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātie deputāti! Es galīgi nebiju domājis aizkavēt jūsu dārgo
laiku, bet iepriekšējie runātāji mani uz to stipri vien vedināja.
Kā jau es teicu, šī Valsts aizsardzības koncepcija nosaka
stratēģiskos principus, balstoties uz kuriem, tiks izstrādātas tās galvenās
prioritātes.
Es gribētu tomēr mazliet aizkavēt laiku un nolasīt jums šīs
prioritātes, lai jūs saprastu, ka kavalērija un godasardze ir prioritāšu pēdējā
vietā.
Tātad pirmā prioritāte – līdzdalības spēju pilnveidošana NATO
un citu sabiedroto vadītajās operācijās.
Otrā prioritāte – un tas nav mazsvarīgi – dzīvokļu fonda un
kazarmu attīstība NBS personāla vajadzībām.
Trešā – NBS karavīru rehabilitācijas centra izveidošana.
Ceturtā – individuālā bruņojuma iegāde karavīriem.
Piektā – NBS kolektīvā bruņojuma un ekipējuma attīstīšana.
Sestā – NBS modernizācijas turpināšana, attīstot militāro bāzu
infrastruktūru.
Septītā – Lielvārdes militārās bāzes attīstība.
Astotā – Zemessardzes attīstība un tās funkciju paplašināšana,
lai nodrošinātu atbalstu profesionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Devītā – jaunsardzes attīstība, kustības nostiprināšana un
popularizēšana, materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana.
Desmitā – Militārās policijas un Saeimas un Valsts prezidenta
drošības dienesta reforma.
Vienpadsmitā – bruņojuma, munīcijas un ieroču vienotas
elektroniskās uzskaites sistēmas izveidošana.
Divpadsmitā – krasta apsardzes spēju attīstība, tajā skaitā
jūras novērošanas sistēmas uzlabošana.
Trīspadsmitā – pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešanas
turpināšana, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzlabošana.
Četrpadsmitā – militārā sporta attīstīšana.
Un piecpadsmitā – militāro tradīciju atjaunošana.
Ja reiz daži deputāti iestājas par to, ka nav vajadzīga godasardze,
tad jau varbūt viņi iestāsies arī par to, ka godasardze nav vajadzīga arī pie
Brīvības pieminekļa, ka mums nav vajadzīgs Nacionālo bruņoto spēku orķestris, kas
faktiski tiešajās militārajās operācijās nepiedalās? Un tad jau mums nav vajadzīgs
ministra ierosinātais parādes gājiens… orķestru parādes gājiens no Pils laukuma
līdz Brīvības piemineklim, kas piesaistīja… Šie divi jau notikušie gājieni
piesaistīja ļoti daudz gan mūsu pašu cilvēku, gan tūristu. Viena kundze, kas
pienāca pie manis pēc šā koncerta pie Brīvības pieminekļa, jautāja man: „Kāpēc
orķestris no Pils laukuma līdz Brīvības piemineklim nejāj ar zirgiem un nespēlē?”
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Jānim Porietim.
Nākamais runās deputāts Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Manu uzstāšanos šajā tribīnē izraisīja vai
izprovocēja Kalnietes kundzes frāze par to, ka nevajagot aizsardzības budžeta
līdzekļus tērēt sporta zāļu celtniecībai.
Nu tad varu atgādināt. Kalnietes kundze, jūsu partijas
priekšsēdētājas vietnieks tajā laikā bija aizsardzības ministrs, bet es biju
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, un viņš iedibināja šo kārtību,
šīs sporta zāles sāka celt tieši jūsu partijas priekšsēdētājas vietnieka laikā.
Es domāju, ka tā ir ļoti slavējama prakse, jo ne jau partiju funkcionāri šajās
zālēs sporto. Un neatkarīgi no tā, vai šīs zāles būtu celtas ar oranžo, zaļo,
dzelteno vai zilo atbalstu, – tam nav principiālas nozīmes. Principiāla nozīme ir
tam, ka šīs zāles, pirmkārt, izmanto jaunatne, otrkārt, Nacionālo bruņoto spēku
karavīri un, treškārt, vietējie iedzīvotāji dažādiem pasākumiem. Un, ja jums ir
žēl, ka tiek būvētas šādas sporta zāles, tad es aicinu vismaz vispirms
pakonsultēties ar savas partijas priekšsēdētājas vietnieku par šiem jautājumiem.
Viņš to zina labāk.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Rasnačam.
Tā kā neviens deputāts debatēs vairs nav pieteicies, debates
slēdzam.
Vai referents vēlas ko piebilst? Ja referents neko piebilst nevēlas,
tad mums ir jābalso. Mums ir jābalso par lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības
koncepcijas apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim, atgādinu vēlreiz, par lēmuma
projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 23, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Ar pašas
piekrišanu darba kārtībā ir iekļauts vēl viens lēmuma projekts – „Par
deputātes Sandras Kalnietes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS): „Nevajag, tik labi strādā! Tas ir viņas aicinājums!”)
Par šo jautājumu debatēs ir pieteicies deputāts Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Kas notiek Latvijā? Kad mēs iemācīsimies domāt
valstiski? Iedziļinieties, lūdzu! Bijusī Latvijas Republikas ārlietu ministre, bijusī
Latvijas Republikas vēstniece, aktīviste, pretendente uz komisāra posteni –
tiesa gan, par lauksaimniecības jautājumiem, bet tas nekas -, kur tik nav braukusi un
staigājusi! Un tagad vairs negrib strādāt Ārlietu komisijā. Vai tad kauna nemaz vairs
nav?!
Es gribētu atgādināt, ka Kalnietes kundzes aktivitāšu dēļ
„Jaunais laiks” viņu virzīja par Latvijas Republikas Valsts prezidenta amata
kandidāti. Es neticu, ka viņi otro reizi to darīs. Tam es vairs neticu!
Un kāpēc tāda nepatika pret zirgiem? Un tanī pašā laikā
vēlēšanās jāt… Jo citādi es nevaru izskaidrot šo briesmīgo gribu strādāt
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Mums dārgakmeņi ir svarīgi. Labas sievietes mēs cienām, godinām,
mīlam un tā tālāk, un tāpēc nekādā gadījumā Kalnietes kundzi nedrīkst atlaist
no Ārlietu komisijas. Viņa tur ir vajadzīga kā ēst. Un komisijas priekšsēdētājs
Andris Bērziņš teica, ka viņš vispār bez viņas iztikt nevarot, ka viņa viņam ir
personīgi vajadzīga.
Un tāpēc, cienītie kolēģi, es jūs lūdzu: uzticēsimies šai
mūsu latviešu sievietes, nu, var teikt, paraugdemonstrētājai! Uzticēsim viņai šo
nopietno darbu Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijā un neļausim šos talantus
izšķiest kaut kur citur! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Pirms es slēdzu debates, es tomēr aicinātu
deputātu Dobeli izvēlēties argumentāciju, kas vairotu cieņu pret Saeimas deputātiem,
nevis to mazinātu.
Šobrīd debates tiek slēgtas.
Es tūlīt aicināšu balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Taču
es gribu atgādināt, ka mēs šobrīd balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes
Sandras Kalnietes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Saskaņā ar Kārtības rullī
noteikto, šis balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep.
J.Dobelis: „„Pret” jābalso!”) Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 28, atturas – 20. Lēmums nav pieņemts.
Līdz ar to nākamo darba kārtībā iekļauto lēmuma projektu „Par
deputātes Sandras Kalnietes ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijā” mēs vairs nevaram skatīt pēc būtības.
Godātie deputāti! Šodien visi darba kārtībā iekļautie jautājumi
ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Pašlaik tiek gatavots reģistrējušos deputātu saraksts un mums ir
laiks steidzamiem ziņojumiem.
Paziņojumam vārdu ir lūdzis deputāts Bērziņš – Zaļo un
Zemnieku savienības frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pulksten 13.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās
notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde.
Sēdes vadītāja. Paldies. Nākamais vārdu paziņojumam lūdz
deputāts Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde notiks pulksten 13.30 (pusdivos dienā) komisijas telpās. Lūdzu!
Sēdes vadītāja. Jā. Un vēl vārds paziņojumam deputātam
Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Uz vienu minūti lūdzu sapulcēties Baltajā
zālē Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus. Uz vienu minūti!
Sēdes vadītāja. Paldies. Vēl ir paziņojums deputātam
Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Informēju jūs, ka rīt
pulksten 10.00 tiek sasaukta Juridiskās komisijas sēde. Visi esat saņēmuši
materiālus. Izskatīsim darba kārtībā iekļauto jautājumu par Alekseja Loskutova
atbilstību amatam.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus neizklīst! Man ir ļoti svarīgs
un steidzams paziņojums. Mēs dzīvojam priekšsvētku noskaņās. Mēs visi esam
Līgo svētku gaidās, un tāpēc, pirms es aicinu visus deputātus un darbiniekus uz
Saeimas Sarkano zāli, lai ielīgotu Jāņu svētkus, mēs gribētu sveikt visus Saeimas
deputātus, kam vārdā ir Jānis.
Un tāpēc mēs sveicam Jāni Dukšinski! (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Jāni Eglīti! (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Gunti Jāni Eniņu! (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Jāni Klaužu! (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Jāni Lagzdiņu! Lūdzu apsveikumu pieņemt
frakcijas vadītājam. (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Jāni Reiru! (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Jāni Strazdiņu! (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Jāni Šmitu! (Aplausi.)
Mēs sveicam deputātu Jāni Tutinu! (Aplausi.)
Un mēs no sirds sveicam deputātu Jāni Urbanoviču! (Aplausi.)
Un tagad, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi, es gribētu dot
vārdu Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu
nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane,
Gundars Daudze, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars,
Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Vineta Muižniece, Pauls Putniņš, Jānis Reirs,
Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs un Dzintars Zaķis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam! Līdz ar to pasludinu
Saeimas 2008.gada 19.jūnija sēdi par slēgtu.
Cienījamie kolēģi un ļoti cienījamie Saeimas darbinieki, Saeimas
Prezidija vārdā es vēlreiz aicinu visus uz Saeimas Sarkano zāli kopā ar deju
kolektīvu „Saime”no Daugavpils ielīgot gaidāmos svētkus!
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 14.sēde
2008.gada 19.jūnijā
Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā
Datums: 19.06.2008. 09:17:48 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2589 nodošanu komisijai
Grozījums Saeimas kārtības rullī
Datums: 19.06.2008. 09:22:16 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2590 nodošanu komisijai
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Datums: 19.06.2008. 09:25:48 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2591 nodošanu komisijai
Par Saeimas rudens sesijas sākšanu
Datums: 19.06.2008. 09:29:02 bal004
Balsošanas motīvs: Par Saeimas rudens sesijas sākšanu (dok. nr.2607)
Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam I.Godmanim “Par pensionāriem atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”
Datums: 19.06.2008. 09:40:06 bal006
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr. 2532
Grozījumi Sēklu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.06.2008. 09:42:24 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2335 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.06.2008. 09:49:52 bal008
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.06.2008. 09:54:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.06.2008. 10:01:22 bal010
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.06.2008. 10:15:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.06.2008. 10:24:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2587 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 10:28:34 bal013
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 10:32:50 bal014
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 10:34:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2583 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:10:04 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2584 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:11:36 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2585 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:14:42 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2593 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Standartizācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:15:46 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2594 pieņemšanu 3.lasījumā
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:17:06 bal020
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:20:02 bal021
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:20:36 bal022
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:22:34 bal023
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:25:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:29:34 bal025
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:32:38 bal026
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:33:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:33:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:34:38 bal029
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:35:18 bal030
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:36:30 bal031
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:37:18 bal032
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:40:00 bal033
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:42:12 bal034
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:42:58 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2597 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:48:52 bal037
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:49:26 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2600 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:50:54 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2601 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:52:54 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2602 pieņemšanu 3.lasījumā
Valsts darba inspekcijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 11:57:08 bal041
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Valsts darba inspekcijas likums (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:00:28 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2603 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (3.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:03:22 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2604 pieņemšanu 3.lasījumā
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:05:56 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2475 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:08:18 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2433 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:10:02 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2478 steidzamību
Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:10:38 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2478 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:13:04 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2479 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (2.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:15:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2598 pieņemšanu 2.lasījumā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums (2.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:18:50 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2605 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:20:36 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2614 steidzamību
Grozījums Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:22:44 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2614 pieņemšanu 1.lasījumā
Patvēruma likums (1.lasījums)
Datums: 19.06.2008. 12:25:06 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2562 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu
Datums: 19.06.2008. 12:43:40 bal054
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2564