Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

2008. gada 12. jūnijā Nr.                      -(9/08)

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.

 

Pielikumā: Likumprojekts, anotācija.

 

Saeimas deputāti:

 

1. ______________________                   _______________________

 

 

2. ______________________                   _______________________

 

 

3. ______________________                   _______________________

 

 

4. ______________________                   _______________________

 

 

5. ______________________                   _______________________

 

 


Likumprojekts

 

 

„Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”

 

Izdarīt „Tiesnešu izdienas pensiju likumā” šādu grozījumu:

 

papildināt likuma 3. pantu ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā:

„9) laiku, kas nostrādāts juriskonsulta amatā līdz 1995.gada 31.martam.”

 

 

 

 


Anotācija likumprojektam “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējā izdienas stāža aprēķināšana izslēdz no izdienas pensijas saņēmēju loka personas, kas strādājušas par tiesnešiem kopš trīs līmeņu tiesu sistēmas izveidošanas pirmsākumiem. Šīs personas strādājušas par juriskonsultiem valsts vai pašvaldību iestādēs, bet darbība iekšlietu, tieslietu un prokuratūras iestādēs viņiem ir bijusi liegta PSRS noteikto represīvo politisko ierobežojumu un aizliegumu dēļ. Tādējādi jāsecina, ka pašreizējā izdienas pensijas stāža aprēķināšana nav taisnīga pret pensionāriem, kuri pensijas vecuma sasniegšanas dēļ ir atbrīvoti no amata un kuri pirms tiesu sistēmas pārveides nav strādājuši PSRS iekšlietu, tieslietu vai prokuratūras iestādēs.

Pamatojoties uz „Tiesnešu izdienas pensiju likuma” 3.panta Izdienas stāža aprēķināšana pašreizējo redakciju - Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1) tiesneša un Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādāto laiku;

2) prokurora amatā nostrādāto laiku;

3) laiku, kas nostrādāts prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim;

4) laiku, kas nostrādāts Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāju amatos, kādi bija noteikti Iekšlietu ministrijas iestādēs līdz 1995.gada 1.jūlijam;

5) advokāta profesijā nostrādāto laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem;

6) akreditētas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem;

7) Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra) amatā nostrādāto laiku;

8) tiesībsarga amatā faktiski nostrādāto laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2008. likumu)

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts paredz novērst līdzšinējo netaisnīgo kārtību un aprēķināt izdienas stāžu ieskaitot tajā arī juriskonsulta darbā nostrādāto laiku līdz 1995. gada 31. martam. Šāds datums noteikts, jo tas bija apgabaltiesu izveidošanas, tātad trīs līmeņu tiesu sistēmas izveidošanas datums.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Pozitīvs. Novērsīs sociāli netaisnīgu valsts attieksmi pret daļu no pensionētajiem tiesnešiem.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. Latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2008

2009.

20010.

2011.

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

-

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

Cita informācija

Tieslietu ministrijas Tiesu administrācija veic aprēķinus par nepieciešamo finansējumu. Tas neskar plašu personu loku.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas.

5. Cita informācija

Notikušas konsultācijas ar pensionētiem tiesnešiem un Tieslietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas institūcijas netiek radītas un esošo funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežos indivīda tiesības, tas šīs tiesības paplašinās.

4. Cita informācija

Informāciju par šo projektu varētu publicēt žurnālā „Jurista vārds”.