Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sāksim Saeimas 5.jūnija sēdi.
Mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba kārtības pirmo sadaļu
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Apgrūtināto
teritoriju informācijas sistēmas likums” nodot Tautsaimniecības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Seilei!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Paldies.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz nodot šo
likumprojektu arī mūsu komisijai un noteikt, ka mūsu komisija ir atbildīgā komisija.
Jautājums ir saskaņots ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Blumberga
kungu, un mūsu rīcības pamatojums ir tāds, ka šīs apgrūtinātās teritorijas
galvenokārt ir saistītas ar aizsargjoslām un aizsargājamām dabas teritorijām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ja es pareizi saprotu, tad jūsu priekšlikums ir nodot šo
likumprojektu Tautsaimniecības komisijai un Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai, nosakot, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru
kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības
nodrošināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Galīgi dulls palicis!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta
iesniegtā likumprojekta „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodošanu
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Tautsaimniecības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu
protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti
datorsistēmās”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt,
ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti
neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai, Juridiskajai
komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija
ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas Padomes paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem”
nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa,
Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa,
Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa,
Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt šodienas darba
kārtības nākamo sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana,
atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, vēlos
jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu –
Urbanoviča, Mirska, Ribakova, Deņisova, Agešina un citu – parakstītu pieprasījumu
Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par pensionāriem atmaksātās ieturētās
pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”.
Šis pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.
Šis pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.
Tātad sākam skatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par
Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga iesniegumu,
kurā viņš atsaucas uz Augstākās tiesas plēnuma 2008.gada 9.maija sēdē nolemto:
„Ierosināt Saeimai par Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināt Augstākās
tiesas tiesnesi Ivaru Bičkoviču.” Guļāna kungs tātad lūdz Ivara Bičkoviča
kandidatūru virzīt apstiprināšanai Saeimā.
Arī Juridiskā komisija aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu ir
atbalstījusi šo Guļāna kunga lūgumu, kas ir iesniegts lēmuma projekta veidā.
Lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Mums aizmugurē jau stāv rozes, un droši vien
jau pēc kāda brīža kāds smaidīgs steigsies tās pasniegt…
Tas ir viens no Saeimas ļoti atbildīgiem uzdevumiem – ievēlēt
amatpersonas, un, kad es runāju ar kolēģiem par to, vai viņi atbalstīs vai
neatbalstīs konkrēto izvirzīto kandidātu, kuru ir atbalstījusi tikai daļa no
Augstākās tiesas tiesnešiem, tad vienīgais arguments, ko es dzirdēju, bija tāds:
„Nu, ja Augstākās tiesas plēnums viņu ir izvirzījis, kā tad mēs varam balsot
„pret”?”
Taču tad man ir jautājums: „Vai mēs šeit pārstāvam Augstāko
tiesu un esam tās gribas automātiski apstiprinātāji, vai tomēr Saeimas uzdevums ir
pārstāvēt sabiedrības intereses?” Tātad es aicinu katru no jums: pirms jūs
balsojat un lemjat, tomēr padomājiet par to, ka mēs pirmām kārtām pārstāvam
sabiedrības intereses, nevis esam Augstākās tiesas balsošanas mašīna.
„Jaunā laika” frakcija nav slēpusi savu viedokli. Balsojums ir
aizklāts – tātad katram ir iespēja balsot pēc savas sirdsapziņas, taču neesam
slēpuši savu viedokli, ka mēs neatbalstīsim šo kandidātu. Kāpēc mēs viņu
neatbalstīsim? Tāpēc, ka tad, kad mēs paskatāmies uz to, kāda ir sabiedrības
uzticība mums, mēs redzam, ka tā ir ļoti zema. Un tikpat zema tā ir arī tiesai. Vai
ikvienam no mums liekas normāli tas, ka cilvēki, kuri dzīvo brīvā, demokrātiskā
valstī, netic savai valsts varai? Vai jums liekas normāli tas, ka cilvēki, kuriem kaut
kādā veidā ir aizskartas viņu tiesības, netic, ka taisnību var iegūt tiesā? Vai
jums liekas normāli tas, ka Augstākās tiesas un citas tiesu varai piederīgas
amatpersonas gadiem ilgi uzbrūk publiski tām amatpersonām, kuras mēģina norādīt, ka
tiesu sistēmā ir problēmas, ka tur varētu būt korupcija un ka tur varētu būt
sarunāti spriedumi?
Nekas jau nav mainījies pēc tā, ka ir aizturētas divas tiesneses un
ka praktiski vienas instances tiesa jau ir atzinusi viņas par vainīgām. Nekas nav
mainījies arī pēc tā, ka ir parādījusies grāmata, kurā šī sistēma atspoguļota
ne visai pievilcīgā gaismā.
Un šodien mums ir jālemj – mums ir jālemj par vienu no šīs tiesu
sistēmas augstākajām amatpersonām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav
vienkārši Augstākās tiesas tiesnesis, kas sakārto Augstākās tiesas darbu un vada
to. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesu sistēmas simbols!
Kādu mēs redzam šo simbolu? Vai tādu, kurš saka: „Jā, sistēmā
ir problēmas, ir kaut kas jārisina, ir jāmaina.” Vai tādu, kurš atnāk uz Juridisko
komisiju un uz Saeimas frakciju un saka: „Sistēma ir stabila, tikai to neaiztieciet.”
Un jautājums ir tāds: ja mēs šodien balsojam par Bičkoviča kungu, vai mēs
atbalstām to sistēmu, kāda ir aprakstīta grāmatā „Tiesāšanās kā ķēķis”?
Un vēl es aicinu dažus šeit zālē sēdošos padomāt par to,
kāpēc kāds, saskaņojot balsojumu, saka, ka Bičkoviča kungs ir labākais kandidāts.
Un ko tad vēl tādu nozīmīgu var darīt Augstākās tiesas priekšsēdētājs? Viņam
ir tiesības izvirzīt – tās ir tikai viņa tiesības un viņa pienākums izvirzīt
ģenerālprokurora kandidātu. Un ne tikai izvirzīt vien! Viņam ir arī tiesības sākt
procedūru, lai viņu atsauktu pirms termiņa beigām.
Es tiešām aicinu vienu frakciju padomāt par to, vai slēgtajā
balsojumā jūs balsosiet pēc sirdsapziņas. Tā šoreiz atkal ir mūsu atbildība
sabiedrības priekšā, un tas varētu būt vēl viens solis uz priekšu jautājumā par
sabiedrības uzticību gan mums, gan tiesu sistēmai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Pēc liekulīgi skaistiem vārdiem būs nedaudz
asāki vārdi.
Vispirms es gribētu atgādināt, ka rozēm ir arī ērkšķi.
Parunāsim par to!
Man ļoti patīk tas, ka, tiklīdz sākas nopietnas sarunas par kādu
nopietnu pretendentu, mēs tūdaļ iegrimstam visādās pagātnes atmiņās un visādā
lirikā. Viens atceras: kāds ir kokus nelikumīgi cirtis nacionālajā parkā, otrs
atceras: kāds nezin ko ir krāsojis uz sienām, un tā tālāk.
Mūsu frakcija, protams, ir izvēlējusies brīvo balsojumu. Mēs nekad
nepazemosimies, lai viens otram uz nagiem skatītos, kā kurš balso. To mēs nekad neesam
arī darījuši!
Taču es paņēmu Bičkoviča kunga dzīves un darba aprakstu un
paskatījos to laiku, kad Solvita Āboltiņa, kura tagad neklausās un pļāpā, bija
tieslietu ministre… Tad – klausieties, Solvita Āboltiņa! – jūs laikam to
nezinājāt.
Tālāk – Bičkoviča darba pieredze. Viņš no 1992. līdz
1996.gadam jau ir strādājis Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, bijis
Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis. Toreiz nezin kāpēc neviens neuztraucās, ka
viņš tur strādā.
No 1996.gada līdz pat šai dienai – divpadsmit gadu garumā –
bijis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas
priekšsēdētājs. Kā tad tā – divpadsmit gadus un arī tajā laikā, kad Solvita
Āboltiņa bija tieslietu ministre, viņš bija labs? Un toreiz nevienam nebija nekādu
pretenziju. Kāda vaina bija Bičkoviča kungam? Bet tagad nezin kas ir noticis pa šo
laiku…
Tālāk. Parādīšu grāmatiņu jums visiem. Tie, kuri cienāt
Augstāko tiesu, kuri cienāt tiesu sistēmu kā tādu un vēlaties to uzlabot, izlasiet
grāmatiņu „Latvijas Republikas Augstākā tiesa”! Jauna grāmatiņa, izdota
2008.gadā – tātad pavisam nesen. Es atšķiru 13.lappusi ar virsrakstu „Tiesu
palātas”… Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Āboltiņas kundze turpina pļāpāt.
Nupat viņa bija atnākusi un ļoti skaisti runāja par tiesu sistēmu, bet paskatieties,
ko viņa dara! Mierīgi sēž pie loga un pļāpā. Tas nozīmē, ka viņu šis jautājums
galīgi neinteresē… (No zāles dep. I.Rībena: „Tas nozīmē, ka runa nav
klausīšanās vērta!”) Tas vienkārši liecina par attieksmi! Šeit ir sajaukusies
liekulība ar vēlēšanos kaut ko izdarīt.
Un tagad es nolasīšu vēl vienu reizi no 13.lappuses dažus teikumus:
„Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs – Ivars Bičkovičs.” Tur tātad
ir minēts 1992. un 1996.gads.
Bet kas te vēl nāk klāt? Tas, ka par Krimināllietu tiesu palātas
priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts. Atkārtoti ievēlēts 2002.gadā un 2007.gadā!
Un atkal Āboltiņas kundze tanī laikā bija tieslietu ministre. Tā ka, cienītie
kolēģi, vai vispār te var runāt par nopietnu attieksmi pret jautājuma izlemšanu?
Es nezinu, kāds ir zemteksts. Es atkārtoju vēl vienu reizi: mūsu
frakcijas pārstāvji balsos, kā nu kurš atradīs par vajadzīgu. Mums ir vienalga –
ja gribat balsot ar zīmēm, tad balsosim ar zīmēm, jo ne jau tur ir lietas būtība!
Lietas būtība ir liekulībā! Tiklīdz parādās nopietna izvēle, uzreiz parādās arī
nezin kāds grēku saraksts. Pirms tam cilvēks bijis balts kā eņģelis, bet pēc tam
– melns kā velns, un mēs atkal runājam par kaut kādu uzticību vai neuzticību.
Tiesnesis vispār ir īpaša persona! Viņam ir īpašs uzdevums, un to
mēs visi labi zinām. Tomēr jebkurā gadījumā, ja mēs gribam izteikt savu attieksmi,
tad tai visu laiku ir jābūt vienādai un godīgai. Un uz to es arī aicinu visus
pārējos. Neizmantosim kaut kādus ļoti netīrus paņēmienus, kurus mēs citā brīdī
esam vienkārši aizmirsuši. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es, atšķirībā no šīm
emocionāli politiskajām runām, runāšu juridiski korekti, un es domāju, atšķirībā
no Dobeļa kunga, ka tas nav nekas ārkārtējs, ka gadījumos, ja kāda persona pretendē
uz tik augstas valsts amatpersonas vietu, sabiedrībā notiek šī diskusija.
Es atceros, ka es pirms vairāk nekā desmit gadiem biju Kanādā, un
toreiz Kanādā mainījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Jūs mūsu šīs te tā
saucamās diskusijas un nomelnošanu varētu salīdzināt tikai ar „ziediņiem”
salīdzinājumā ar to, kas notika tajā laikā Kanādā! Visas avīzes pirmajā
lapaspusē no A līdz Z pētīja šo kundzi, kuru tad vēlāk arī apstiprināja šajā
priekšsēdētāja amatā.
Atšķirībā no Dobeļa kunga minētā, ka Āboltiņas kundze visu
laiku, būdama tieslietu ministre, ir bijusi ļoti lojāla pret Bičkoviča kungu, es
runāšu par lietām, kuras, iespējams, nezināja ne Augstākās tiesas plēnuma
locekļi, ne ievērojama daļa no jums.
Un proti. No vienas puses, mums nav juridiska iemesla šaubīties par
tiesas spriedumu saistībā ar Bičkoviča kunga attiecībām ar Valsts drošības
komiteju un SAB atzinumu par viņa pielaidi valsts noslēpumam.
Taču, godātie kolēģi, no otras puses, Bičkoviča kunga pilsonības
iegūšanas sakarā partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti uzskata par
savu pienākumu pievērst uzmanību tam, cik viegli un sabiedrībai slēptā veidā,
apstrīdot paternitātes pieņēmumu, var tikt pie pilsonības, kas ļoti daudzos
gadījumos ir priekšnoteikums kāda konkrēta amata ieņemšanai.
Kam un kādos termiņos ir tiesības apstrīdēt tiesā paternitātes
pieņēmumu? Civillikuma 149.pants nosaka to personu loku, kurām ir tiesības celt
prasību tiesā, lai apstrīdētu bērna izcelšanos no bērna mātes vīra. Tostarp, arī
pašam bērnam ir tiesības apstrīdēt savu dzimšanu laulībā, taču šajā gadījumā
noilguma termiņš saskaņā ar likumu ir tikai divi gadi kopš pilngadības
sasniegšanas. Apstrīdēšana ir personiska, un tā nepāriet uz mantiniekiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likumu šādu kategoriju lietas ir skatāmas
slēgtā tiesas sēdē, savukārt likums „Par tiesu varu” noteic, ka slēgtā tiesas
sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu materiāli ir pieejami
tikai atsevišķām personām un ka tie kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju
75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.
Plašsaziņas līdzekļos ir tikusi publiskota informācija, ka
Bičkoviča kunga mātes lietā par viņas izcelšanās noteikšanu kā pieteicējas ir
bijušas divas personas. Mēs varam tikai minēt, vai tās ir bijušas Bičkoviča kunga
māte un vecmāmiņa vai arī kāda cita persona. Ja noilguma termiņš paternitātes
apstrīdēšanai Bičkoviča kunga mātei jau sen ir iztecējis, tad kāpēc šī prasība
tika apmierināta tieši laikā, kad sakarā ar tiesneša amata pildīšanu Bičkoviča
kungam bija nepieciešams pilsoņa statuss?
Tiesu praksē, godātie kolēģi, ir bijuši gadījumi, kad līdzīgas
lietas, neskatoties uz to slepenību, tomēr ar laiku ir uzpeldējušas, piemēram,
saistībā ar nekustamo īpašumu mantošanas tiesībām.
Likums „Par tiesu varu” noteic, ka tiesnesim ir jābūt godīgam
juristam.
Mēs aicinām Saeimas deputātus pagaidām Bičkoviča kunga
kandidatūru noraidīt un neatbalstīt, bet, lai noņemtu aizdomu ēnu, ka nākamais
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, iespējams, nav godīgs jurists, es aicinu
Bičkoviča kungu apsvērt iespēju šo Ogres rajona tiesas spriedumu publiskot.
Bičkoviča kungs un kolēģi! Šis spriedums, atšķirībā no jūsu
iepriekš paustā viedokļa, pilnā mērā attiecas uz viņa pilsonības lietu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu
atgriezties pie balsojuma Augstākās tiesas Senātā, kurš nebūt nav bijis
vienbalsīgs, jo, skatoties proporciju, 28 no 48 tā locekļiem nobalsoja „par”
Bičkoviča kandidatūras izvirzīšanu vienai no piecām augstākajām amatpersonām
Latvijā.
Un šajā sakarā man divas lietas šķiet īpaši satraucošas. Pirmā
ir vispārīga, jo ir tik daudz neatbildētu jautājumu, kas saistīti ar Bičkoviča
kunga profesionālo darbību, bet otrā lietā ir iekļaujami jautājumi, kas saistīti ar
viņa pielaidi sevišķi slepeniem dokumentiem.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš nav saņēmis augstākās
kategorijas pielaidi, man liek šaubīties par šīs amatpersonas atbilstību šim amatam.
Kas notiks tajā brīdī, ja viņam būs jāstrādā ar sevišķi slepeniem dokumentiem?
Un es gribētu atsaukties arī uz Valsts prezidenta Valda Zatlera
vairākkārt teikto, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir jābūt pieejai valsts
noslēpumam visaugstākajā pakāpē.
Otrkārt, mani mulsina tas, ka Bičkoviča kunga līdzšinējā
profesionālā darbība un izteikumi medijos apliecina, ka jebkuri mēģinājumi nosaukt
negodīgu tiesnešu vārdus ir saņēmuši no viņa puses personīgu pretsparu.
Un arī pēdējās intervijas liecina, ka viņa izpratne par noziegumu
samērojamību… viņš kaut kādā veidā tos noziegumus, kurus klasificē kā „balto
apkaklīšu” noziegumus, uzskata par mazāk nozīmīgiem nekā tos, ko tradicionāli
sabiedrība saista ar vardarbību. Arī tas liecina, ka Bičkoviča kungs pārstāv
viskonservatīvāko tiesnešu slāni. Taču Latvijas tiesai noteikti ir vajadzīgs
cilvēks, kas to var mūsdieniskot un modernizēt.
Un pēdējais. Es nevaru neuzdot arī jautājumu: kas notiks, ja pēc
tam, kad ir iesniegts pieprasījums par Bičkoviča paternitātes noteikšanas likumību,
izrādīsies, ka juridiskā procedūra nav bijusi pareiza un pamatota? Ko tad mēs
darīsim? Vai tad mēs vēlēsim jaunu Augstākās tiesas priekšsēdētāju?
Un visi šie jautājumi liedz „Pilsoniskās Savienības” frakcijai
balsot „par” Bičkoviča piemērotību Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es gribētu jums īsi paskaidrot, kāpēc PCTVL
frakcijas deputāti diemžēl nevar atbalstīt Bičkoviča kunga kandidatūru.
Pirmais. Jums ir zināms, ka mums nepatīk Pilsonības likums. Mēs
neuzskatām šo likumu par demokrātisku, bet likums ir likums, un, lai gan tas,
mūsuprāt, ir slikts, likums tomēr ir jāievēro. Taču, cik mums ir zināms, šodien
Aldermanes kundzes kantoris šaubās, vai Bičkoviča kungs ir likumīgi ieguvis
pilsonību, un taisās šo jautājumu pārbaudīt.
Otrais. Cik mums ir zināms, 90.gadu sākumā Bičkoviča kungs
pieņēma, mūsuprāt, „mīkstus” spriedumus tā saucamajā reketieru lietas
izskatīšanā.
Trešais. Klīst baumas, ka Bičkoviča kungs ir sadarbojies ar VDK.
Baumas ir baumas, tās var izplatīt par katru cilvēku, bet, ja to desmitā daļa atbilst
patiesībai, tad cilvēks nevar būt brīvs savos spriedumos, jo vienmēr atradīsies
spēki, kuri mēģinās viņu iespaidot vai šantažēt.
Ceturtais. Visi mēs lasījām, skatījām Lato Lapsas izdoto grāmatu.
Pēc tās izdošanas mēs nedzirdējām, ka Bičkoviča kungs strikti nosodītu attiecīgo
tiesnešu amorālo, ja ne gluži noziedzīgo, rīcību.
Un vēl piektais. Ja Bičkoviča kungam būtu vajadzīgas PCTVL
frakcijas deputātu balsis, viņš pats būtu pieteicies, viņš būtu atnācis un
izstāstījis savu redzējumu par tiesu varu, tiesu sistēmas darbu un tiesnešu darbu.
Diemžēl arī tas nenotika. Un līdz ar to mēs nevaram atbalstīt šo kandidatūru.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskanējušie dažādie spriedumi par kandidāta
iespējamo atbilstību vai neatbilstību amatam nav bijuši par pamatu manai izvēlei.
Manai izvēlei par pamatu ir bijuši pilnīgi citi argumenti.
Man nav ne mazāko šaubu par to, ka Bičkoviča kungs varētu būt
varbūt pat labs Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tikai problēma ir citā
apstāklī. Un šis apstāklis ir tāds, ka likums Augstākās tiesas priekšsēdētājam
nosaka plašākus pienākumus nekā vien vadīt Augstāko tiesu. Augstākās tiesas
priekšsēdētājs ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, un
tāpēc šajā amatā ir jāstrādā cilvēkam ar principiālu nostāju un objektīvu
skatījumu. Un, ja man arī nav šaubu par Bičkoviča kungu kā par Augstākās tiesas
priekšsēdētāju, tad es šaubos par viņu kā par Tiesnešu disciplinārkolēģijas
priekšsēdētāju, jo viņa publiski paustais, kas būtu tulkojams apmēram tā:
„Galvenais ir Augstākā tiesa, tas pārējais mani neskar!”… Šis viņa publiski
paustais bija pēdējais punkts manai izvēlei, ka es balsošu „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Šlesere vēlas kaut
ko piebilst?
I.Šlesere. Kolēģi! Vēlos piebilst tikai to, ka Juridiskā komisija
rūpīgi iepazinās ar tiem dokumentiem un informāciju, kas bija mūsu rīcībā, un pēc
kandidāta uzklausīšanas un izjautāšanas ar lielu balsu pārsvaru – deviņiem
deputātiem balsojot „par”, trim deputātiem balsojot „pret” un nevienam
deputātam neatturoties – atbalstīja Bičkoviča kunga kandidatūru.
Tā ka arī es lūdzu jūs izdarīt savu izvēli balsojot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu,
kurā viņi saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdz balsot par lēmuma
projektu „Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas
priekšsēdētāju” aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Saskaņā ar Saeimas kārtības
ruļļa 54.pantu par šo priekšlikumu viens deputāts var runāt „par”, viens –
„pret”.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot iesniedzēju
vārdā runās „par”.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs tikko esam uzklausījuši debates par šodien
apstiprināmo kandidatūru, un, kā pilnīgi pareizi no zāles tikko teica kāds no
kolēģiem: „Kas tad tās par debatēm!” Debates patiesībā ir argumentu sacensība.
Šeit sacensības nebija. Šeit izteicās tikai tie deputāti, kuri pauda savas šaubas,
bet zālē bija klusējošais vairākums. Līdz ar to es secinu, ka tās īstās debates
katram no klātesošajiem deputātiem būs pašam savās domās: „Kā balsot –
„par” vai „pret”?”
Mums Saeimā pēc procedūras ir triju veidu balsojumi: atklāts
balsojums, kurā ikvienam no mūsu vēlētājiem ir zināma katra deputāta izvēle; es
teiktu, ka ir arī tāds pusaizklāts balsojums, aizklāti balsojot ar elektronisko
balsošanas iekārtu, kas patiesībā ir frakciju balsojums, jo kolēģi jau redz, kā
katrs balso; un ir pilnīgi aizklāts balsojums, kas notiek vēlēšanu kabīnēs.
Godātie kolēģi! Mēs šodien balsosim par ļoti augstu valsts
amatpersonu, un es aicinu ikvienu no klātesošajiem deputātiem izdarīt savu izvēli
pašam. Un ir pilnīgi vienalga, vai frakcijā ir noteikts brīvais vai saistošais
balsojums, jo juridiski katrs deputāts vienīgi pats ir atbildīgs par savu lēmumu.
Tādēļ, lai nodrošinātu šo pilnīgo atbildību un šo pilnīgo aizklātumu, es
aicinu, godātie kolēģi, balsošanu izdarīt ar vēlēšanu zīmēm.
Paldies. (No zāles dep. A.Rugāte: „Man nav ko slēpt!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” šo priekšlikumu neviens nav pieteicies runāt. Saskaņā
ar Saeimas kārtības rulli mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim
par to, vai lēmuma projekts „Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās
tiesas priekšsēdētāju” tiks balsots aizklāti – ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 2, atturas – 40. Tātad balsojums notiks aizklāti – ar vēlēšanu zīmēm. (Aplausi.)
Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kandidāts ir viens, tāpēc pretī kandidāta
uzvārdam rombiņā ir jāliek atzīme vai nu „par”, vai „pret”. Pārējie
varianti būs kļūdaini.
Cienījamie balsu skaitītāji, lūdzu, dodieties uz balsošanas zāli!
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tā kā īsti nav
prognozējams, cik daudz laika būs nepieciešams šai balsošanai, lūdzu jūs tiešām
pievērst uzmanību zvanam, kas pēc balsošanas aicinās jūs atpakaļ zālē.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Balsu skaitītāju vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Ziņošu par balsošanas rezultātiem.
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.21 par balsošanas
rezultātiem, ievēlot Augstākās tiesas priekšsēdētāju. 2008.gada 5.jūnijā Rīgā,
Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.19.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes.
Sabojāta un nomainīta – 1 vēlēšanu zīme.
Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 99 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 98 vēlēšanu zīmes.
Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme.
Par kandidātu Ivaru Bičkoviču nodotās balsis: „par” – 63,
„pret” – 35.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par
Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēlēts Ivars Bičkovičs. (Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Apsveicam Ivaru Bičkoviču sakarā ar
apstiprināšanu šajā atbildīgajā amatā!
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Aijas
Āvas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir
izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Aijas Āvas iecelšanu par Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Āvas
iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma
projektu „Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
tiesnesi”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Jēkabsones
iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas
pilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi
un arī atbalstījusi lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas
pilsētas tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas
iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par
Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par Ventspils
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Riekstiņas
apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par
Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma
projektu „Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas
tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Ziediņas
apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par
Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi
un arī atbalstījusi lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par
Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes
apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un
atbalstīja lēmuma projektu „Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Aicinām arī jūs
atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas
Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša
amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Mums būtu jāsāk skatīt nākamo šodienas
sēdes darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, kurā pirmais ir
likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Taču, ņemot vērā to, ka
līdz pārtraukumam ir atlikušas mazāk nekā piecas minūtes un komisijas atbildīgais
referents nevar šajā laikā iekļauties (No zāles dep. K.Leiškalns: „Lai
sāk!”)…, tad ir priekšlikums tagad pasludināt pārtraukumu. Tiekamies zālē
pulksten 11.00. Bet tiešām lūdzu nekavēties, jo mums saskaņā ar Satversmi ir
jāreģistrējas un jāpārliecinās par to, ka ir kvorums!
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Pirmajam vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi!
Komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiek pulksten 10.35.
Lūgums nekavēties, jo vajadzēs mums veikt balsojumu.
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiek pulksten 10.45 Sociālo
un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi tiek aicināti
uz Dzelteno zāli tūlīt!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi, lūdzu jūs uz
komisijas sēdi mūsu telpās!
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Pirmo reizi vēsturē
reģistrāciju ir veikuši visi deputāti. Vienīgā, kas nav reģistrējusies, ir
Ingrīda Circene, jo viņa ir komandējumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.
Saskaņā ar Satversmes 76.pantu Saeima var Satversmi grozīt sēdēs,
kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Tāpēc mums ir nepieciešams
reģistrēties, lai pārbaudītu kvoruma esamību.
Reģistrācija šoreiz notiks nevis ar kartēm… (No zāles dep.
J.Dobelis: „Vēlēšanu zīmēm!”) tā, kā ir tad, kad mēs reģistrējamies pēc
Saeimas sēdes vai pirms Saeimas sēdes pārtraukuma, bet gan nospiežot jūsu balsošanas
iekārtā to pogu, virs kuras parādīsies uzraksts „Reģistrācija”.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 97 deputāti. Tātad kvorums mums ir.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Republikas Satversmē”. Ar šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma strādāja
visas Saeimas komisijas. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija ir noteikta par atbildīgo
komisiju.
Godātie kolēģi! Ar īpašu rūpību ir vērtējama ikviena ierosme
izdarīt grozījumus valsts konstitūcijā. Vēl jo lielāka komisijas atbildība ir,
izskatot vēlētāju iniciatīvas ceļā virzītu likumprojektu, ar kādu mēs strādājam
šajā Saeimas sēdē. Dokumenta numurs ir 2349.
Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu.
Vēlos uzsvērt, ka Saeimas Juridiskā komisija apzinājās jautājuma nozīmību un
komplicētību, tāpēc nesteidzās izdarīt jebkādus secinājumus, pirms nebija veikusi
konsultācijas ar konstitucionālo tiesību speciālistiem, izpētījusi Eiropas valstu
konstitucionālos regulējumus šajā jomā un pirms nebija saņēmusi citu Saeimas
komisiju viedokļus par šo likumprojektu.
Saeimas Juridiskā komisija līdz likumprojekta izskatīšanai savā
sēdē un līdz sava lēmuma pieņemšanai saņēma par likumprojektu 15 negatīvus
Saeimas komisiju atzinumus un tikai vienu pozitīvu komisijas atzinumu.
Izprotot to, ka parlamenta priekšlaicīgas atlaišanas regulējums ir
parlamentārajā demokrātijā atzīts konstitucionāls mehānisms, kas var kalpot kā
labs atbilstīgs līdzeklis nopietnu krīzes situāciju risināšanai, Saeimas Juridiskā
komisija veltīja īpašu sēdi konsultācijām ar Valsts prezidenta izveidotās
Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāvjiem.
Mūsu pieaicināto ekspertu izvēle ir pamatota ar to, ka
Konstitucionālo tiesību komisija jau ir padziļināti analizējusi jautājumu par
iespējamu Latvijas Republikas Satversmes pilnveidošanu, lai uzlabotu Saeimas
priekšlaicīgas atlaišanas un jaunas Saeimas vēlēšanu mehānismu.
Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un secinājumi ir
publiskoti un ir pieejami ikvienam interesentam.
Saeimas Juridiskā komisija atklātā sēdē uzklausīja un iztaujāja
tiesību speciālistus gan par konkrētajā likumprojektā piedāvātajiem risinājumiem,
gan par iespējām piedāvāt citus, alternatīvus risinājumus.
Deputāti bija vienprātīgi: Satversmes grozījumu projekts ir
vērtējams kā aktuāls un savlaicīgs ierosinājums pilnveidot Satversmē noteikto
parlamenta priekšlaicīgu vēlēšanu mehānismu, padarot to efektīvāku. Vienlaikus
komisija saskatīja arī vairākas būtiskas iesniegtā likumprojekta nepilnības. Tās
ir: samērā zemais balsotāju „slieksnis” Saeimas atlaišanai; noteikta termiņa
trūkums ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai; risinājuma sašaurināts piedāvājums,
nesaistot to ar termiņiem pirms un pēc kārtējām Saeimas vēlēšanām. Diskusijas
gaitā izskanēja arī citi iebildumi un ierosinājumi, to skaitā arī šāds
priekšlikums: paredzēt tiesības ierosināt Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu gan
noteiktam vēlētāju skaitam, gan Valsts prezidentam, turklāt nesaistīt šīs Valsts
prezidenta tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu.
Diskusijas rezultāts: deputāti secināja, ka iesniegtajā
likumprojektā piedāvātais nav labākais no iespējamajiem risinājumiem un tas būtu
ievērojami pilnveidojams un grozāms.
Apzinoties, ka jebkurš būtisks grozījums vēlētāju iesniegtajā
likumprojektā saskaņā ar Satversmes 78.pantu nepārprotami nozīmē referendumu,
komisija nolēma neveikt grozījumus šajā likumprojektā. Komisijā strādājošie
deputāti vienlaikus pauda gatavību turpināt darbu, lai meklētu vispiemērotāko
risinājumu, kas atbilstu tautas izteiktajām vēlmēm un nodrošinātu ne vien
līdzsvarotu, modernai tiesiskai iekārtai atbilstošu Saeimas atlaišanas mehānismu, bet
arī reglamentētu priekšlaicīgu vēlēšanu norisi.
Saeimas Juridiskā komisija būtu gandarīta, ja tik nozīmīgs
jautājums kā vēlētāju tiesības rosināt Saeimas atlaišanu tiktu apspriests ne vien
politiķu lokā, bet arī tiesību speciālistu akadēmiskā diskusijā vai nopietnā
ekspertu seminārā.
Tiesību zinātnieku viedoklis un ierosmes būtu labs palīglīdzeklis
un ļoti nozīmīgs atbalsts likumdevējam kvalitatīva un sabiedrības kopējām
interesēm atbilstoša likumprojekta izveidei.
Saeimas Juridiskās komisijas nolūku – turpināt darbu – mums
noteikti izdosies īstenot. Vēlos darīt zināmu, ka jau šodien Saeimas Prezidijs savā
sēdē, kas notika pirms neilga laika, ir nodevis Saeimas Juridiskajai komisijai Valsts
prezidenta 2008.gada 3.jūnija iesniegumu Saeimai ar ierosinājumu veikt Satversmē
grozījumus – papildināt Satversmes trešo nodaļu saistībā ar Valsts prezidenta
tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu.
Saeimas Juridiskā komisija savā 28.maija sēdē izskatīja
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un, ņemot vērā šajā
ziņojumā pausto, kā arī 15 citu Saeimas komisiju noraidošos atzinumus, likumprojektu
neatbalstīja.
Godātie kolēģi! Es aicinu jūs lemt par likumprojekta „Grozījumi
Latvijas Republikas Satversmē” tālāko virzību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šodien es negatavojos nevienu pārliecināt par
valsts pamatlikuma grozījumu nepieciešamību, jo ir skaidrs, ka referendums par
Satversmes grozījumiem, kuri dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, ir neizbēgams.
Frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā es vēlos paust mūsu viedokli
par piedāvāto un arodbiedrību sagatavoto likumprojektu. „Saskaņas Centrs” atbalsta
ideju, ka ir nepieciešams dot tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu.
Mēs uzskatām, ka, no juridiskā viedokļa, sagatavotie grozījumi ir
pietiekami korekti. Šie grozījumi ir izteikti redakcijā, kas raksturīga Satversmei,
tie ir vienkāršā valodā un pasaka galveno. Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78.
un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības
rosināt Saeimas atlaišanu. Bet jau tagad Satversme paredz, ka tādā pašā veidā, kā
to piedāvā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), var pieņemt lēmumu par
Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tas, ka 10 procenti vēlētāju ir kvorums, kas
nepieciešams referenduma iniciēšanai, ir nostiprināts Satversmē un līdz šim nav
izsaucis nekādus nopietnus iebildumus.
Es aicinu kolēģus pievērst uzmanību arī tam faktam, ka grozījumi,
kas pēc būtības ir identiski arodbiedrību piedāvātajiem, jau tika otrajā lasījumā
atbalstīti 1934.gadā – 4.Saeimas laikā. Bet Kārlis Ulmanis nedeva iespēju realizēt
šo demokrātisko soli.
Ir zināms, ka pasaules valstu praksē parlamenta atlaišana netiek
uzskatīta par draudu demokrātijai; tieši pretēji – tas ir līdzeklis, kas palīdz
nostiprināt demokrātiju.
Satversmes 2.pantā ir teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara
pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka tieši tauta ir varas avots. Satversmē būtu
nepieciešams iestrādāt mehānismu, kas dotu vēlētājiem iespēju rosināt parlamenta
atlaišanu, ja Saeima un valdība piedzīvo uzticības krīzi. Tas, ka vairāk nekā
217 000 Latvijas pilsoņu ar saviem parakstiem ir izrādījuši stingru gribu veikt
izmaiņas likumdošanā, norāda uz uzticības krīzi un ir nopietns pamats varas
partijām pārdomāt savu darbības stilu.
Es personīgi uzskatu, ka nostrādāt četrus gadus bez jebkāda riska
– tas, tā teikt, nav gluži veselīgi. Esmu pārliecināts, ka par tautu jāatceras
visus četrus gadus, nevis tikai tad, kad tuvojas kārtējās vēlēšanas. Grozījumi ir
nepieciešami, lai vēlētās amatpersonas apzinātos savu atbildību Latvijas
iedzīvotāju priekšā. Frakcija „Saskaņas Centrs” respektē šo vēlētāju gribu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, frakcija „Saskaņas Centrs” aicina
Saeimu atbalstīt sagatavoto likumprojektu un pieņemt to bez grozījumiem. Ja Saeima
likumprojektu noraidīs, mēs visus Latvijas Republikas pilsoņus aicināsim piedalīties
tautas nobalsošanā.
Paldies par uzmanību. Lūdzu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija
pievienoja likumprojektam, kuru atbalstīja 217 000 vēlētāju, apbrīnojami īsu
anotāciju: „Neatbalstām.” Un viss!
Daudz solīdāks izrādījās Valsts prezidenta Konstitucionālo
tiesību komisijas dokuments – „Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par
Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu”. Tajā ir tieši 50
lappuses. (Tiesa gan, formāli šim dokumentam nav nekāda tieša sakara ar arodbiedrību
iniciatīvu. Tomēr par pirmā saistību ar pēdējo, manuprāt, nevienam no
klātesošajiem nav nekādu šaubu.) Tieši dokumenta teksta vidū, 25.lappusē, jūs
atradīsiet pārliecinošu pierādījumu tam, ka Saeima ne jau pirmo reizi izskata
likumprojektu par tās atlaišanu, tautai attiecīgi nobalsojot. Citēju: „Izskatot [..]
Satversmes grozījumu projektu 1934.gadā, 4.Saeima otrajā lasījumā ar pārliecinošu
balsu vairākumu pieņēma arī Satversmes 14.panta jaunu redakciju. Šī jaunā redakcija
paredzēja: „Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas
nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās Satversmes
septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk kā puse no
nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un
izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc
tautas nobalsošanas. [..]”” Citāta beigas.
Ar ko tad šīs septiņdesmit četrus gadus senās rindkopas atšķiras
no arodbiedrību ierosinātā likumprojekta?
Pirmkārt, vārda „atlaišana” vietā tiek lietots vārds
„atsaukšana”.
Otrkārt, kvorumu vēlētājiem nosaka nevis Satversmes 79.pants, bet
74.pants. Tiesa gan, abos šajos pantos kvorums ir absolūti vienāds. Referendums tiek
uzskatīts par notikušu, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas
vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Treškārt, arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā nav tieši
minēts, ka ārpuskārtas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc
tautas nobalsošanas. Bet šī norma jau ir iekļauta Satversmes 48.pantā.
Jā, gandrīz vai biju piemirsis… Ceturtkārt, atšķiras vēl arī
pantu numuri. Iepriekšējā likumprojektā viss teksts atrodas 14.pantā, bet
arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā tas sadalīts divās daļās – 78. un
79.pantā.
Tātad pēc būtības nekādas atšķirības starp vienu un otru
likumprojektu nav. Un valdošās koalīcijas deputāti un „galma” juristi vēl
uzdrošinās runāt, ka arodbiedrību ierosinātais likumprojekts esot juridiski
nepilnīgs! Tad jau iznāk, ka, tā runādami, jūs paši savus senčus dēvējat par
muļķiem.
Dāmas un kungi! Es ar lielu cieņu izturos pret Pirmās republikas
valstsvīriem. Diemžēl viņu pēcteči ir deģenerējušies tiktāl, ka nespēj izdomāt
daudz labāku argumentu, lai noraidītu tautas iniciatīvu, un turpina darīt Saeimā un
valdībā visu, izņemot to, ko viņi pirms vēlēšanām bija solījuši tautai.
Īpaši mani pārsteidz apvienības LPP/LC pozīcija, kuru valdībā
pārstāv gan premjers, gan satiksmes ministrs, gan īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības
integrācijas lietās. Redziet, kvorums, lai šos atstādinātu, ir piedāvāts pārāk
mazs. Cik vēlētāju Saeimu ievēlē, tikpat daudzi lai to arī atlaiž. Pēdējo
vēlēšanu laikā par visu jūsu apvienību nobalsoja 77 tūkstoši vēlētāju, bet
arodbiedrību ierosināto likumprojektu parakstīja gandrīz trīs reizes vairāk
cilvēku. Tātad Godmaņa kungs jau varētu droši atdot savu premjera vietu Krīgera
kungam – arodbiedrību vadītājam. Kopumā par visiem 53 deputātiem, kuri patlaban
sastāda valdošo koalīciju, vēlēšanās nobalsoja tikai 46 procenti no visiem tiem,
kas piedalījās vēlēšanās. Savukārt tas vēlēšanās nepieciešamais kvorums, kuru
paredz arodbiedrību priekšlikumi, ir 50 procenti – tomēr vairāk. Kā demonstrē
pēdējo referendumu, kurus rīkoja pēc tautas iniciatīvas vai pēc pēdējā Valsts
prezidenta iniciatīvas, pieredze, visi, kuri tajos piedalījās, balsoja vienādi…
Dāmas un kungi! Pirmām kārtām atlaiž ne jau Saeimu, bet gan
valdošo koalīciju, un tātad LPP/LC prasība jau ir arodbiedrību ierosinātajā
likumprojektā izpildīta. Es pat nerunāšu par to pozitīvisma kampaņu, kuras
rīkošanai tā pati LPP/LC un Tautas partija ir iztērējušas un vēl nav atdevušas
valsts budžetā atpakaļ apmēram divus miljonus latu! Darbību, ko valdošā koalīcija
veic Saeimā, var droši nosaukt par negatīvisma kampaņu, un rezultāts ir acīm
redzams: ja var ticēt pēdējās aptaujas datiem, tad visas četras valdošās
koalīcijas partijas atbalsta mazāk nekā 20 procenti vēlētāju.
Attiecībā uz starptautisko pieredzi jāteic, ka četrās no sešām
manis minētajā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas dokumentā
izanalizētajām konstitūcijām ir parlamenta atlaišanai nepieciešams daudz mazāks
kvorums nekā arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā. Trijās no šīm sešām
konstitūcijām, lai pieņemtu lēmumu par parlamenta atlaišanu, nepieciešams
vienkāršs balsu vairākums no tā vēlētāju skaita, kuri piedalījās referendumā.
Pats interesantākais ir tas, ka pie šīm trim valstīm varētu droši
pieskaitīt arī Latviju. Par Saeimas atlaišanu ir pagaidām runāts Satversmes
48.pantā, kurš paredz Saeimas atlaišanu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, un tur
kvorums ir vienlīdzīgs nullei, tas ir, Saeima tiks atlaista pat tad, ja referendumā
piedalīsies trīs vēlētāji un divi nobalsos „par”.
Dāmas un kungi! Nepastāv nekādi argumenti arodbiedrību ierosinātā
likumprojekta noraidīšanai. Protams, izņēmums ir jūsu vēlme neņemt arī turpmāk
vērā vēlētāju gribu. Nākamais solis šajā virzienā būtu pagarināt mūsu
pilnvaras uz mūžu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tikai ne tev! Tikai ne tev! Ne
tev!”) Tātad, ja Saeima noraidīs arodbiedrību ierosināto likumprojektu un
atklāti un nepārprotami demonstrēs Latvijas tautai savu prettautisko būtību,
lietderīgi būtu vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu vienlaikus sarīkot divus
referendumus. Pirmo – par tautas iespēju atlaist Saeimu ar kvorumu, kas pēc Satversmes
līdzinās pusei no vēlētāju skaita, un otru – par konkrētās prettautiskās Saeimas
atlaišanu ar kvorumu, kas ir vienlīdzīgs nullei.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Ideja, ka tautai būtu dodamas tiesības atlaist
Saeimu, nav jauna. Par šādu ideju debatēja jau 1922.gadā, kad tika pieņemta mūsu
Satversme. Pēc tam par to vēlreiz debatēja 1934.gadā… un ik pa brītiņam, atkal un
atkal, atgriežas jautājums par to, vai tautai vajadzētu dot vai nedot šādas
tiesības.
Ir interesants stāsts par Konstitucionālās komisijas atzinumu. Tā
nu bieži sanāk, ka, lasot vienu un to pašu dokumentu, katrs cilvēks atrod
un izlasa tajā to, ko viņš šajā dokumentā grib izlasīt. Valdošā koalīcija šajā
dokumentā izlasa to, ka Konstitucionālo tiesību komisija, kurā ir ļoti atzīti,
pazīstami eksperti, saka: būtu nepieciešams papildināt šo likumprojektu, jo tajā nav
noteikts, kad ir jāizsludina ārkārtas vēlēšanas; vajadzētu precizēt, ka nevar to
darīt pirmajā gadā pēc Saeimas ievēlēšanas; vajadzētu arī precizēt, ka nevajag
to darīt arī Saeimas darbības pēdējā gadā… Jā, šie iebildumi ir juridiskā
ziņā tiešām pamatoti.
Savukārt opozīcija nezin kāpēc tomēr izlasa to pamatslēdzienu, ka
šādas normas ieviešana mūsu Satversmē nebūtu pretrunā nedz ar mūsu Satversmes
burtu, nedz ar mūsu Satversmes garu; ka šādas normas ieviešana tikai „papildinātu
Satversmē jau iekļauto mehānismu”. Tas būtu pilnīgi normāli, ka mēs dotu tautai
šādas tiesības. Un tas nekādā veidā neapdraudētu šeit demokrātisko iekārtu, nedz
arī novestu pie haosa.
Ir parakstījušies 217 567 cilvēki – vairāk nekā jautājumā
par pensijām… Varētu jautāt – kāpēc gan mūsu valstī šis konstitucionālo
tiesību jautājums tik ļoti rūp cilvēkiem šobrīd, kad tiešām ir ekonomiskā
krīze? Mēs ļoti labi saprotam, cik grūti ir izdzīvot šeit… Aizgāja parakstīties
par veseliem 100 tūkstošiem cilvēku vairāk!… Tātad cilvēkiem pašreiz ir
interesants šis jautājums, un tātad pašreiz ir aktuāla tā tautas prasība pēc
izmaiņām un pēc savām Satversmes 2.pantā noteiktajām tiesībām. Šis Satversmes
pants noteic, ka vara pieder tautai.
Likumus nerada kā mūžīgus akmenī iecirstus tēlus. Tos maina tajā
brīdī, kad ir tam nobriedusi attiecīga sabiedriski politiskā situācija. Un kas tad ir
šobrīd? Bija „lietussargu revolūcija”. Kas mainījās? (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Rokas nost no Loskutova!”) Viena izkārtne nomainījās ar otru,
jūs tāpat „rullējat” tālāk. Jūs tagad noraidīsiet, ar tādu drošu, pilnīgi
drošu, vairākumu noraidīsiet, šos grozījumus, būdami pārliecībā par to, ka tauta
jau neatnāks uz šo referendumu; ka tautai jau vienalga, kas tas par jautājumu… ka
jautājums par Satversmi jau uz tautu neattiecas. Padomājiet par to, kādu iemeslu jūs
tautai dodat! Ir zemeņu kūkas, ir komandējumi uz hokeja čempionātu, ir Meža fonda
naudas izlietojums sabiedrisko attiecību kampaņām…
Šodien mēs visi tā draudzīgi ievēlējām par Augstākās tiesas
priekšsēdētāju tiesnesi, kuru grūtu nosaukt par cilvēku ar nevainojamu reputāciju.
Šonedēļ mēs tāpat… draudzīgi valdībā apstiprināja par
Uzņēmumu reģistra vadītāju cilvēku, kuru vienkārši pazīst Tautas partijas
priekšsēdētājs un kurš ir tāds ļoti spēcīgs reliģisko lietu pārzinātājs. Nez,
vai viņš ir politiski neietekmējams komerclietu pārzinātājs?
Tā soli pa solim jūs virzāties uz to, ka tā jūsu cerība, ka tā
tauta neatnāks uz šo referendumu, var arī izrādīties maldīga.
Bet varbūt tomēr mēs varam ieklausīties 217 567 cilvēku
aicinājumā un paši pieņemt šādas izmaiņas? Mums ir arī tiesības labot šo likumu.
Arī Valsts prezidents, Zoodārzā jūsu pašu atrastais Valsts prezidents, ir izteicies
„par” šiem Satversmes grozījumiem un izteicies, ka aicinās cilvēkus parakstīties
par tiem.
Varbūt mēs tiešām varam to izdarīt paši?
Es aicinu vēlreiz pārdomāt un atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Nenoliedzami, grozot Satversmi, kā mēdz teikt, ir
simtreiz jānomēra un tikai pēc tam jānogriež un jāgroza. Taču grozījumu projekts,
manuprāt (un arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas viedoklis ir tāds), ir
vērtējams kā savlaicīgs ierosinājums, jo priekšlaicīgas vēlēšanas ir viens no
parlamentārās demokrātiskās krīzes risinājumiem gadījumos, kad Saeima ir aizmirsusi
par vēlētājiem dotajiem solījumiem.
Kādi tad ir galvenie formālie pozīcijas iebildumi pret šiem
grozījumiem?
Pirmkārt. No valdošās koalīcijas puses ir izskanējis viedoklis, ka
neprecizitātes Saeimas atlaišanas tiesiskajā regulējumā varētu radīt valstī haosu.
Taču, manuprāt, tam nav objektīva pamata, jo grozījumi ir tautai saprotami un
atbilstoši Satversmes valodai. To savā publikācijā laikrakstā „Diena” ir
norādījis arī pašreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtra kungs.
Citēju: „Piedāvātie grozījumi, par kuriem diskutē tagad, nav sasteigti un ir
atbilstoši Satversmes garam un tās lakoniskai valodai.” (Citāta beigas.)
Tālāk. Ievērojot parakstu vākšanas samērā smago un dārgo
procedūru un termiņus, projektā nav noteikts zems vēlētāju „slieksnis” ne
ierosinājumu izteikšanai par Saeimas atlaišanu, ne nepieciešamajam skaitam balsu par
Saeimas atlaišanu.
Manuprāt, to ļoti pamatoti savā pavadvēstulē komisijām ir
argumentējis Krīgera kungs, tāpēc es neatkārtošos.
Vēl vairāk. Manuprāt, parakstu notariālās apliecināšanas maksa
ir nesamērīga un neatbilstoša Satversmes 2.pantam. Es esmu pētījusi praksi citās
valstīs, piemēram, Lietuvā, Šveicē un citur: tur nav paredzēta šāda maksa – 10
latu vai pat vēl lielākā apmērā – par paraksta apstiprināšanu.
Otrkārt. Iespējams, ka viena no problēmām varētu būt termiņi, jo
projektā nav noteikts laiks, kādā pēc Saeimas atlaišanas ir izsludināmas jaunas
vēlēšanas. Taču to, kā pamatoti ir norādījusi Valsts prezidenta izveidotā ekspertu
komisija, var juridiski izsecināt, interpretējot Satversmi. Un, proti, to var izsecināt
no Satversmes 48.panta: ja tauta nobalsojusi par Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist
Saeimu, „izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus
mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”. Kāpēc mēs to nevarētu pieņemt un tādējādi
interpretēt Satversmi?
Treškārt. Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību
komisija pievērsusi uzmanību tam, ka dažs labs politisks spēks varētu atkārtoti rosināt
Saeimas atlaišanas procedūru tūlīt pēc vēlēšanām vai samērā īsā laika
periodā vairākas reizes pēc kārtas. Kā es jau teicu, pastāvot šādai smagnējai
parakstu vākšanas procedūrai, šī iespēja pastāv tikai teorētiski. Es domāju, ka
galu galā cilvēkiem, vēlētājiem, apniktu visas šīs politiskās manipulācijas un
viņi nepiedalītos šādās lietās.
Tālāk, ceturtkārt. Pretēji atsevišķu konstitucionālo tiesību
speciālistu viedoklim es uzskatu, ka šos termiņus papildus var noteikt arī pati
Saeima. Interpretējot Satversmi, mēs nevaram nonākt pie secinājuma, ka pašreizējai
Saeimai nebūtu tiesību pēc šo grozījumu pieņemšanas papildus izdarīt atkārtotus
grozījumus Satversmē. Domāju, ka pašreizējā Saeima neriskētu arī noteikt
nesaprātīgus termiņus.
Bez tam, godātie kolēģi, es gribētu pievērst jūsu uzmanību
Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklim, ka šādos gadījumos nepieciešams skaidrs
un taisnīgs, ar likumu noteikts finansēšanas regulējums attiecībā uz aģitāciju par
tautas nobalsošanu; iespējams paredzēt finansējumu arī no valsts budžeta, un to
varētu paredzēt īpašā likumā.
Un nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka valdošā koalīcija, no vienas
puses, deklarē, ka tautai būtu jādod tiesības atlaist Saeimu, taču, no otras puses,
norāda, ka iesniegtie grozījumi esot neprecīzi. Tāpēc galvenais jautājums jums,
pozīcijai: kāpēc ne Valsts prezidents, ne valdība, ne Saeimas Juridiskā komisija nav
nākusi klajā ar saviem alternatīviem Satversmes grozījumu priekšlikumiem šajā
jomā? Vai šīm institūcijām trūkst kvalificētu speciālistu? Netrūkst. Vai šīm
institūcijām trūkst līdzekļu šā darba finansēšanai? Es domāju, ka netrūkst.
Āboltiņas kundze jau runāja par to, kādām vajadzībām valsts nauda tiek dažkārt
„izkleķerēta”.
Es neticu, ka šādi jauni grozījumi varētu tikt tuvākajā laikā
izstrādāti. Neticu, lai gan šodien es arī esmu izlasījusi Valsts prezidenta Zatlera
kunga vēstuli Saeimai, ka būtu nepieciešams palielināt viņa pilnvaras šajā jomā
– atlaist Saeimu. Šeit nav pat iesniegts konkrēts Satversmes redakcijas projekts, ir
tikai pausta vēlme to izdarīt.
Un kāpēc es neticu, ka jauni grozījumi tuvākajā laikā varētu
tikt izstrādāti? Tāpēc, ka redzu – gluži vienkārši jums, kolēģi, nav
vēlēšanās to darīt! Lieciet roku uz sirds un sakiet, ka jums arī bail ir no Saeimas
atlaišanas! Īpaši, es domāju, ir bail tiem kolēģiem, kas te kā labi ieeļļoti
vagoniņi aiz spēcīgām lokomotīvēm ir „ieripojuši” Saeimā un kas komisijās,
iespējams, par šiem grozījumiem balsoja tā, kā viņiem tika likts. Vai jūs esat
kādreiz padomājuši, ka mums daļu no lielākajām komisijām vada deputāti, kas
vispār nav ievēlēti, kas šeit ir „ieripojuši” ar „mīkstajiem” mandātiem?
Tie, kuri ir ievēlēti, ir „aizripojuši” uz valdību.
Tāpēc es „Pilsoniskās Savienības” vārdā aicinu atbalstīt
viedokli, ko paudusi ievērojama daļa sabiedrības, un par iesniegtajiem Satversmes
grozījumiem balsot „par”.
Paldies jums par uzmanību. (No zāles dep. G.Blumbergs:
„„Pilsoniskā Savienība” arī nav ievēlēta!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ir, protams, ļoti patīkami klausīties to
deputātu runas, kuri ir ievēlēti no vienas partijas, nav atraduši par vajadzīgu tur
atrasties, aizbēguši no šīs partijas un paguvuši nodibināt citu partiju. Es tādus
cilvēkus sauktu par nodevējiem. Vai nodevējam var uzticēties? Vai var ņemt vērā to,
ko viņš saka? Vispār, ja mēs mainām kaut ko, tad mums vajadzētu gan mainīt to… Ja
tu esi ievēlēts no vienas partijas un no viena saraksta, tad neskraidi riņķī, savus
pasaulīgos labumus meklēdams, bet paliec pie tās partijas! Un, ja tu negribi vairs
partijā palikt, tad ej prom no Saeimas! Ej prom un nemelo cilvēkiem!
Tas ir tāds ievadiņš, jo man ļoti patīk visas šīs kaismīgās
runas no to cilvēku puses, kuri ar darbiem sevi ir pilnīgi pretēji pierādījuši. (No
zāles dep. I.Rībena: „Par tēmu!”) Pierādījuši, ka viņi savu kažociņu var
vilkt, kā grib, uz kuru pusi vajag. Lūk, tā. Protams, skatās vēl arī, kas to
kažociņu iedod.
Tagad par šo likumprojektu, kas ir turpinājums tam, ko es nupat
teicu. Piedāvātais likumprojekts, neliekuļosim, ir radies, lai dotu pilnīgas iespējas
tiem, kas nav tikuši pie kārotā, rīkot nemitīgas politiskas nekārtības mūsu
valstī. Nemitīgas! Ne jau velti šodien notiek tas viss… Paskatieties, kas pūš
šodien vienā stabulē! Vienā stabulē pūš izteiktie divvalodības aizstāvji un cara
laika lentīšu nēsātāji attiecīgajos datumos, un vēl arī tādi, kas darbos sevi nav
bijuši spējīgi parādīt un kam tāpēc vajag paklaigāt mākslīgi: sak’, mēs arī
gribam kaut ko izdarīt.
Minētais projekts pilnā mērā atļauj, tikko beidzas kārtējās
vēlēšanas, jau nākamās dienas rītā izsludināt parakstu vākšanu. Vai jūs to
neredzat šajā projektā? Jau nākamajā dienā varēs!… Nevajag te filozofēt par
smagnējību! Nebūs nekādas smagnējības. Būs attiecīgie sponsori, kurus viens otrs
baidās uzrādīt, būs rindiņas kulturālas… Nu kas tur ko nesavākt 10 tūkstošus
parakstu? Nu ir gan problēma! Mierīgi savāksiet! Pēc tam arī – nekas sevišķs…
Un tā mēs nonākam līdz absurdam, ka nekādi termiņi vairs te nevienam nebūs
svarīgi. Svarīgi būs taisīt tračus. Vicināt, ko nu kurš tur vicinās. Kas kuram ir
iedots priekš vicināšanas.
Tagad runājam par tautas gribu. Skaisti vārdi. Citē te mums
Satversmi, runā par tautu, tautu, tautu. Katrs no mums ir viena maza mūsu tautas
sastāvdaļa, Latvijas Republikas pilsonis. Un katram no mums ir savas balsstiesības, ko
nosaka mūsu likumi, sākot ar Satversmi. To vajadzētu atcerēties tiem, kas te plātās
ar kaut kādām tautas gribas iemiesošanām. Mēs katrs pārstāvam zināmu tautas daļu.
Katrs no mums, kas esam šeit ievēlēti, ir saņēmis pietiekami daudz balsu, lai šeit
atrastos, – ar visiem krustiņiem un mīnusiem.
Te bija runa par „lokomotīvēm”, aiz kurām citi „ieripojot”
Saeimā. Tas ir ļoti nepieklājīgi teikts. Ļoti nepieklājīgi! Kā nu kurš te ir
„ieripojis”. Es te kaut kā „ripinos” no 1990.gada, un man ir bijis tas gods
balsot par deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 4.maijā
un vēl par daudz ko citu. Un man nav par ko kaunēties.
Un tāpēc nevajadzētu aiztikt kolēģus, runāt par to, kas te kuru
komisiju vada. Es arī pagaidām vadu vienu komisiju un labi redzu, kā kurš tur uzvedas.
Ļoti labi redzu.
Tālāk. Protams, ir jāciena Latvijas Republikas pilsoņu griba. Par
to neviens, man liekas, te nestrīdas. Bet kāpēc tieši pēdējā laikā ir šāda
izteikta spēlēšanās ar tautas gribu? Spēlēšanās, plātīšanās, skraidīšana
visur: sak’, es esmu tas tautas gribas iemiesotājs…
Nupat latviešu radošā inteliģence sanāca kopā, lai apspriestos
par to, kas ir noticis 1988.gadā. Tiešām, latviešu pozitīvajiem inteliģentiem bija
liela loma neatkarības atjaunošanā. Ziniet, viņi pēc tam par savu samesto naudu, par
savu naudiņu, dzēra kafiju. Neviens par viņiem īpaši neinteresējās. Turpretim tagad
ir jau vesela grupa ar saņemtu finansējumu – tie, kas gatavos Tautas frontes jubilejas
pasākumus. Tie baļķa nesēji ir sanākuši – ļoti daudzi. Nes no visām pusēm to
baļķīti. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Putuplasta!”) Tur ir tādi uzvārdi,
kas toreiz nebija ne redzami, ne dzirdami. Bet viņiem jau ir finansējums padusē,
baļķītis ir padusē, un stieps tagad. Un tie būs tie lielākie varoņi, un tie būs
tie cīnītāji par tautas laimi. Starp tiem arī ir tādi, kas ir pametuši vienu partiju
un aizgājuši pie otras partijas… un varbūt pie trešās arī.
Tātad, ja mēs gribam ņemt vērā tautas gribu, tas ir jādara
nopietni. Un, es domāju, tas tā arī notiks. Tas ir pilnīgi pieņemami, ka Latvijas
Republikas pilsoņiem ir jādod tiesības atlaist Saeimu. Par to taču laikam neviens
nestrīdas. Un acīmredzot šis jautājums ir nobriedis tiktāl, ka vajag par to šeit,
Saeimā, diskutēt – un diskutēt ne vienu reizi vien. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Par ierosinājumu mēs runājam!”)
Ja ir runa par tautas gribu, tad jāuzsver: tai ir jābūt tautas
vairākuma gribai! Vai tiešām tas nav skaidrs? Jūs, draugi mīļie, šeit runājat
pretim paši sev. Paņemiet un palasiet arī šo priekšlikumu, kur nav mainīta 79.panta
redakcija, kas skar Satversmes grozījumus! Tātad iesniedzēji tomēr bija tik
piesardzīgi, ka šeit ir skaidri rakstīts, ka tautas nobalsošanai nodotais Satversmes
grozījums (te gan ir rakstīts – „pārgrozījums”) ir pieņemts, ja tam piekrīt
vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Tas tiešām ir pareizi: ja jau griba, tad
vairākuma griba! Kāpēc „pa kluso”, pa jebkuru šķirbu, grib iebīdīt iekšā kaut
kādu minimumu? Kas tās par „šeftītēm”?
Es gribētu atgādināt, ka mums, vēlot Latvijas Republikas Saeimu,
nav kvoruma. Cik atnāks, tik atnāks. Nu, pieņemsim, atnāks kaut vai 50 procenti.
Pieņemsim. Tagad, pēc šā projekta, atnāks 50 procenti… Pēc tam, ja mēs
atbalstīsim kaut ko tādu, par ko šodien ir runa, pietiks, ka atnāks 25 procenti…
plus viens, protams. Tātad tā ir puse no tiem 50 procentiem. Un tālāk ir vēl trakāk:
atnākot šiem 25 procentiem, lēmums tiks pieņemts, ja puse no šiem 25 procentiem
nobalsos „par”! Cik tad tur paliek beigās?
Nu ko jūs te ākstāties! Nu kā var, pasakot kaut ko tādu, vēl
nopietni runāt par konstitucionālajām tiesībām! Kas tās par konstitucionālajām
tiesībām! Viltīgā veidā kaut ko grib iebāzt te iekšā. Jā… Kā jau es teicu,
Satversmi – to neaiztiks… Neaiztiks, jo labi zina, ka tad var rasties problēmas. Bet
visu pārējo sabāž vienā maisā. Saprotiet, ka mums nu ir vienā maisā sabāzts
jebkurš tautas nobalsošanai nodots likumprojekts… Jebkurš. Protams, ne Satversmes
grozījumi. Un tur ir minēts arī lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai
par būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos un, protams, lēmums par Saeimas
atlaišanu.
Tātad, lai grozītu Satversmi, joprojām jābūt ir nopietniem
analītiķiem, jārēķinās ar to, ka tiešām Latvijas Republikas pilsoņu vairākums
groza Satversmi, nevis tikai atnāk tajā dienā. Arī tagad tā būs. Arī tagad tā
būs! Un tas jau būs tiešām vērā ņemami, ja uz tautas nobalsošanu atnāks vairāk
nekā puse no visiem balsstiesīgajiem, kā to paredz projekts, un nobalsos, ne tikai
atnāks, vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem… nē, no tiem atnākušajiem…
Tur vairs nav tas svars… Nē, lai nobalsotu, ir jābūt tuvu pie 750 tūkstošiem… Ja
tas tā notiks, tad tas ir ļoti nopietni, un par to nav jāstrīdas. Un tā ir pavisam
cita runa. Un no tās puses arī vajadzēja sākt. No tās puses vajadzēja sākt! Nevis
mēģināt „ieslidināt” šeit iekšā… Un pēc tam vēl, piedošanu, viens otrs te
draudēja: „Ja jūs nepieņemsiet šitos te mūsu iesniegtos grozījumus, tad mēs
pieprasīsim, lai Valsts prezidents šito Saeimu atlaiž!” Interesants arguments.
Tikko mans viedoklis nesaskan ar tavu viedokli, nu tad… ko tad? „Ej
prom uzreiz!” Vai ne? Tā ir diskusija?! Tā saucas diskusija?! Diskusiju nav bijis
pirms šā brīža. Nav nopietnu diskusiju bijis!
Paldies, Āboltiņas kundze! Jūs beidzot atgriezāties zālē. (No
zāles dep. S.Āboltiņa: „Nebija jau vērts!”) Manas runas beigās arī jums
radās interese. Paldies jums!
Es, protams, ceru, ka šodien Saeimas vairākums neatbalstīs šos
grozījumus, un uzsveru, ka tas nenozīmē un nedrīkst nozīmēt to, ka Saeimas deputāti
ir pret iespēju došanu Latvijas Republikas pilsoņu vairākumam. Es uzsveru: mans
būtiskākais iebildums ir tas, ka, ja jau ir runa par šādām nopietnām lietām… ja
jau reiz ir atstāta Satversmes grozījumu ideja, par šādām nopietnām lietām ir
jābalso Latvijas Republikas pilsoņu vairākumam! Un tad mēs par to lietu varam spriest.
Nevis rīkot akcijas, rīkot te visādus „uzbraucienus”, lai acīmredzot viens otrs
īstenotu kādas intereses: viens otrs – savtīgas, viens otrs – nesavtīgas
intereses. Nekas nenotiek nejauši! Ja bija iecere par nopietnām pārrunām, tad ar tām
arī vajadzēja sākt darbu. Nevis sākt darbu ar draudiem, ar parakstu vākšanas
kampaņām, ar finansēšanas avotu neuzrādīšanu un tamlīdzīgām lietām.
Nupat mēs runājām par Augstākās tiesas priekšsēdētāja
kandidatūru, un tur meklē nezin ko un nezin no kurienes, nezin cik gadu garumā… To
ilgu laiku nebija darījuši. Tagad nezin kāpēc ir runa par to, kas ir finansējis
pasākumus, kas ņēmis dalību tajā visā… „Nu, es jums labāk neko neteikšu…”
Ja jau ir cīņa par taisnību, tad tai ir jābūt atklātai.
Tā ka, cienītie kolēģi, man jau vispār ir tāda diezgan savāda
sajūta šajā nedēļā, jo mēs sestdien rīkojam, tas ir, mūsu apvienība rīko, domes
sēdi, kurā pie reizes atcerēsimies arī LNNK dibināšanas 20.gadadienu. Šeit, zālē,
sēž vēl viens – un otrs esmu es -, kas bija klāt pie pašiem pirmsākumiem. Mēs
esam tie divi pēdējie, kas palikuši no pirmās LNNK vadības. Tā nu tas ir! Bet laikam
jau šad un tad jāatceras tas, kas ir noticis. Un, ja mēs runājam par to, kas ir
noticis Saeimā, tad arī tas ir jāatceras. Un tāpēc šādā gaisotnē es pateikšu to,
ka esmu gatavs piedalīties jebkurās diskusijās par minēto tēmu, bet bez kaut kādas
slepenības.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, dāmas un kungi!
Latvijas vara neciena savu tautu.
Kad 80.gadu otrajā pusē mēs visi bijām (vismaz uzskatījām, ka
mēs visi esam) Latvijas Tautas frontē, kas izmainīja šīs valsts nākotni, tad mums
pietika ar Tautas frontes biedriem, kuru bija aptuveni 200 tūkstošu. Pašreiz mums ir
savākti vairāk nekā 200 tūkstoši parakstu. Savukārt vara, šīs valsts vara,
uzskata, ka tas nav pietiekami, lai pieņemtu vienu saprātīgu lēmumu – mainīt mūsu
politisko struktūru, mainīt mūsu iespējas ietekmēt mūsu politisko dzīvi, dot
šādas iespējas pašai tautai. Patiesībā mēs, noraidot šos grozījumus, ejam
vēlreiz soli tālāk no savas tautas – mēs ejam soli tālāk no veselā saprāta.
Es negribu šeit citēt tādus izcilus juristus kā, piemēram, Levita
kungu vai kādu citu, bet viņi uzskata, ka šie grozījumi ir iespējami un ka tie ir
loģiski. Manuprāt, tie argumenti, kas ir izskanējuši no šo grozījumu oponentu puses,
lielā mērā atgādina Padomju Savienības jurisprudenci, jo šeit jau nav runa par
būtību, šeit ir runa par to, kā mēs tehniski varam aiziet prom no iespējas
sabiedrībai kaut ko lemt.
80.gados, kad mēs veidojām Tautas fronti un kad mēs visi
iestājāmies par neatkarīgu Latviju, tad tauta bija vajadzīga. Tagad tauta lai labāk
„stāv pie ratiem”, jo mēs viņu necienām! Es, būdams augstskolā, nekad neesmu
bijis liels referendumu atbalstītājs, bet šajā konkrētajā gadījumā mums jau
nevajag pašu referendumu. Mums vajag paiet savai sabiedrībai soli pretim un paiet pretim
veselajam saprātam eiropeiskā, demokrātiskā sistēmā.
Ja mēs noraidīsim šos grozījumus (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Pareizi darīsim!”) un ja mums būs jāiet uz referendumu, tad tas būs
kārtējais tautas izmisuma solis, jo citādā veidā mūsu sabiedrība nevar ietekmēt
politiskās izmaiņas šajā valstī. Līdz ar to arī šajā gadījumā man nav nekāda
iemesla nosodīt ne šo referendumu, ne arī, iespējams, nākamo referendumu par
grozījumiem pensiju likumā. (No zāles: „Citādi balsis nevar sazvejot!”) Jo
mums vienkārši neatliek cita iespēja, kā iespaidot politiku.
Mūsu valdošajām aprindām un mūsu varai ir izdevīgāk dzīvot kā
Sūnu ciemā: „Jūs, tauta, mūs netraucējiet! Mēs lemsim jūsu vietā, un, kā mēs
lemsim, tā būs!” Es nevēlos pārstāvēt šādu varu, kas neciena savu sabiedrību.
Es negribu pārstāvēt tādu varu, kas ar tehniskiem līdzekļiem cenšas izvairīties no
savas tautas līdzdalības tās likteņa lemšanā.
Es domāju, ka mums ir jāatbalsta šie grozījumi, kuri ir saprotami,
kuri ir vienkārši un kurus nevajag „norakt”, vienkāršiem vārdiem runājot, ar
tehniskām piezīmēm.
Atbalstīsim šos grozījumus un atbalstīsim arī nākamos
grozījumus, jo mūsu sabiedrībā, mūsu valstī ir nepieciešamas pārmaiņas! Mums ir
vajadzīga cita pieeja mūsu tautai. Cienīsim sevi, cienīsim savu tautu, un tad arī
mūsu valsts pasaulē un Eiropā tiks cienīta.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Kurā partijā viņš ir?”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pēc dažiem gadu desmitiem vēstures pētniekiem,
kuri lasīs 9.Saeimas sēžu stenogrammas, droši vien radīsies dīvains priekšstats par
Saeimas darbu, proti, par to veidu, kā nu jau tradicionāli notiek Saeimas debates:
opozīcijas deputāti nāk tribīnē (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Izrādās!”) cits
pēc cita, izsaka savus argumentus, taču no pozīcijas neseko neviens arguments. Pēc tam
notiek balsojums, un tas ir pilnīgi pretējs visu iepriekšējo debašu garam. Dīvaini!
Kā lai saprot, kas tiem deputātiem ir bijis prātā, ja viņi šādi pārvalda valsti? (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Veselais saprāts!”)
Arī šodien mēs neesam dzirdējuši nevienu argumentu (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Vajag ausis izmazgāt!” Dep. J.Dobelis: „Nav klausījies!”),
jo, man liekas, tas arguments nav minams. Tas arguments, kas šodien noteiks pozīcijas
balsojumu – lūdzu, palabojiet mani, ja es kļūdos! -, ir maģiskais skaitlis – 750
tūkstoši. Gan jau neatnāks uz referendumu! Un šie argumenti, kuri iepriekšējās
diskusijās ir skanējuši komisijas sēdēs, ir visdažādākie. Tikai ne šis! Un
interesanti ir tas, ka pozīcijai šo argumentu klāsts birst kā no pārpilnības raga.
Reizēm, kad vajag argumentēt vienu pozīciju, tad visi aizgūtnēm runā par referenduma
dārdzību. Šodien par to neskan neviens vārds. Visi ir aizmirsuši, ka referendums
maksā noteiktu skaitu miljonu latu. Šobrīd mēs esam tik bagāti, ka varam to mierīgi
atļauties bez bēdas, noraidīdami lielas Latvijas pilsoņu daļas izteikto gribu.
Godātie kolēģi, pats skumjākais ir tas, ka šī tradīcija –
faktiski bez debatēm, bez diskusijas darīt savas lietas – var ieviesties un kļūt par
tādu kā tradīciju. Un tad es domāju, ka pati referenduma procedūra acīmredzot mums
tiks iekārtota tā, ka referendums notiks jūlija otrajā pusē, droši vien
visskaistākajā un vissaulainākajā vasaras daļā, bet šis referendums mums ir ļoti
nepieciešams tādēļ, lai sabiedrība neieslīgtu apātijā un nolemtībā. Citādi tas,
kā 9.Saeima pakāpeniski pieradina sabiedrību pie šādas nejēdzīgas valsts pārvaldes
formas, varētu būt ļoti bīstams.
Godātie kolēģi, nobeigumā es nolasīšu partijas „Pilsoniskā
Savienība” valdes lēmumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nu beidz!” Dep.
J.Dobelis: „Kas tad te būs? Beidz taču ākstīties!”)
„„Pilsoniskā Savienība” atbalsta 217 tūkstošu Latvijas
pilsoņu ierosinātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas ļautu tautas
nobalsošanā atlaist Saeimu. Tie ir savlaicīgi un nepieciešami brīdī, kad Saeima un
valdība pārdzīvo līdz šim nepieredzētu uzticības krīzi. Tie ir nepieciešami, lai
vēlētās amatpersonas apzinātos savu atbildību pilsoņu priekšā un lai tautai
patiesi būtu iespēja īstenot savu suverēno varu. „Pilsoniskā Savienība” aicina
Saeimu pieņemt iesniegto Satversmes grozījumu projektu. Pret to vērstā kritika ir
pārspīlēta un nepamatota. Mēs aicinām Latvijas pilsoņus aktīvi sazināties ar
Saeimas deputātiem un informēt viņus par savu viedokli Satversmes grozījumu
jautājumā. Saeimas lēmums ir atkarīgs arī no ikviena pilsoņa līdzdalības.”
Godātie kolēģi, es sirsnīgi pateicos par uzmanību, kas bija
veltīta manai uzrunai. Es sirsnīgi pateicos arī tiem kolēģiem, kuru kultūras
līmenis ir tik „augsts”, ka viņiem ir grūti uzklausīt citu viedokli… (No
zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag partijas mainīt!”), jo nesalīdzināmi vieglāk,
protams, ir savu viedokli gari un plaši klāstīt no Saeimas tribīnes.
Paldies par uzmanību, un es aicinu jūs atbalstīt šos Satversmes
grozījumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs šodien skatām
ļoti nopietnu jautājumu – grozījumu mūsu valsts pamatlikumā. Un es gribu vispirms
pateikt paldies Juridiskajai komisijai par ļoti profesionālo un izsvērto šā dokumenta
novērtējumu, kā arī par to iezīmēto tālāko ceļu, kā ar šiem grozījumiem mēs
strādāsim.
Kolēģi, es gribu atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversme pēc
tās spēka atjaunošanas ir mainīta astoņas reizes un ka tikai vienu reizi Satversme ir
nopietni apspriesta visā sabiedrībā – tā ir pārrunāta gan ar tiesību
speciālistiem, gan ar konstitucionālo tiesību speciālistiem, gan plaši pārrunāta ar
sabiedrību, ar nevalstiskajām organizācijām. Un tā bija reize, kad mēs stājāmies
Eiropas Savienībā un kad bija nepieciešami grozījumi Satversmē. Visās pārējās
reizēs šāda Satversmes grozījumu apspriešana nav bijusi.
Gribu teikt, ka arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
piedāvātie grozījumi, kas skar valsts institucionālo iekārtu, nav nekur apspriesti,
mēs esam tos post factum apsprieduši un mēģinājuši izvērtēt.
Kolēģi! Gribu teikt, ka pēc Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas viedokļa, šie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
ierosinātie priekšlikumi ir brāķis. (No zāles: „O, pareizi! Beidzot!”)
Saukšu tos īstā vārdā: ir brāķis! Es tikai nezinu, vai šis brāķis apzināti vai
neapzināti ir atsūtīts mums šeit, uz Saeimu, balsošanai. Tas ir brāķis, ar kuru
tiek mēģināts demontēt demokrātijas pamatvērtību. Jūs man jautāsiet: „Kas ir
demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība?” Es jums atbildēšu: „Tā ir pati
demokrātija.” – „Kas ir demokrātija?” – „Demokrātija ir vairākuma gribas
izpausme.” Šajā gadījumā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vairākuma gribas
izpausmes vietā mums piedāvā mazākuma diktātu vairākuma gribai.
Un es gribu teikt, ka mēs, Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcija, kategoriski esam pret demokrātijas demontāžu,
kategoriski esam pret mazākuma gribas uzspiešanu vairākumam, un tāpēc mēs esam
nolēmuši, ka mēs šos minētos grozījumus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
sagatavotos grozījumus, noraidīsim, taču gribu teikt, ka mēs neesam pret to, ka tiek
pārskatīta Satversmē noteiktā kārtība Saeimas atlaišanai. Mēs nekādā veidā
neturamies pie saviem krēsliem un nedomājam tikai par sevi.
Es gribētu jums uzdot jautājumu: „Vai kāds no mums ir
aizdomājies, kas notiks nākotnē, ja šādi noteikumi vai šādi grozījumi tiks
pieņemti?” Šodien šī negācija vēršas it kā pret mums – pret Saeimu, pret
Saeimas deputātiem jeb, kā opozīcija saka, pret Saeimas valdošo daļu. Kolēģi! Ja
šādi grozījumi tiks pieņemti, tad nākamajā dienā, kā ļoti precīzi šeit teica
Juris Dobelis, jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām kāds varēs sākt rosināt
referendumu par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienībā, kāds cits tūlīt, pēc divām
dienām, varēs sākt rosināt referendumu par Latvijas līdzdalību NATO, trešajam
varbūt nepatiks, piemēram, Valsts valodas likums, valodas regulējums, ceturtais
negribēs, teiksim, tagadējo Pilsonības likuma regulējumu, piektais negribēs… es
nezinu, piemēram, ekonomiskos kaut kādus regulējumus, un tad valstī sāksies
institucionāls haoss.
Kolēģi! Satversmē visi varas zari jeb varas zaru tiesības ir
diezgan precīzi sabalansētas un līdzsvarotas. Kolēģi! Ja mēs izdarām grozījumus,
tad mums šis līdzsvars ir jāsaglabā.
Kolēģi, līdz ar to es aicinu jūs balsot pret sagatavotajiem
grozījumiem, es aicinu jūs balsot pret mazākuma diktātu vairākuma gribai un saglabāt
demokrātijas pamatprincipus. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Klausoties šīsdienas debates, man radās
jautājums: „Vai mūsu parlaments ir rīcībnespējīgs?” Un, spriežot pēc dažām
šīm runām, man šķita, ka tiešām varbūt ir kaut kādas rīcībnespējas pazīmes. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Personas!”) Bet, ja tādas pazīmes šajā parlamentā ir,
tad vienkārši ir jānoliek mandāts un jādod vieta nākamajiem, kurus vēlētāji pēc
saraksta ir ievēlējuši. Līdzīgi darīja Ukrainā un panāca ārkārtas vēlēšanas.
Bet tagad par visbiežāk izplatīto praksi, kad parlaments tiek
atzīts par rīcībnespējīgu un kad tiek ierosināta parlamenta atlaišana.
Es minēšu gadījumus, kādi tie varētu būt, arī Juridiskajai
komisijai, kad tā strādās ar jaunajiem grozījumiem. Protams, tas varētu būt tādā
gadījumā, ja Saeima ilgstoši nevar ievēlēt Valsts prezidentu. Tas varētu būt
gadījumā, ja Saeima ilgstoši nevar ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju, tas varētu
būt gadījumā, ja Saeima ilgstoši nespēj apstiprināt valdību. Tas varētu būt
gadījumā, ja Saeima ilgstoši nespēj apstiprināt ikgadējo budžetu. Tas varētu būt
gadījumos, ja Saeima ilgstoši nenāk uz sēdēm un opozīcija bloķē sēdes. Tas
varētu būt gadījumos, ja lielākā daļa deputātu noliek savus mandātus un nākamie
nestājas viņu vietā. Un, protams, tas varētu būt gadījumos, ja ļoti daudzi
deputāti – lielākā daļa – ir mainījuši savu partejisko piederību un
dezertējuši no savām partijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! (No zāles dep. J.Dobelis:
„Labāk nerunā!”) Godājamie kolēģi! Man patiešām ir skumji klausīties (No
zāles dep. J.Dobelis: „Man arī!”) vienu otru argumentu, kas skan no šīs
tribīnes. Un vēl skumjāk ir saprast to, ka motivācija pretestībai pret šiem
iespējamajiem Satversmes grozījumiem, manuprāt, lielai daļai deputātu ir balstīta
bailēs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ir veselais saprāts!”) Bailēs no tā,
ko domā un ko teiks mūsu pašu tauta, vēlētāji, par mums, jo varētu teikt, ka šī
vēlētāju „tiesa” ir diezgan nežēlīga. Un viens otrs varbūt ir parēķinājis,
ka četrus gadus, paldies Dievam, viņam tai tiesai nebūs jāstājas priekšā… Ja
šādi grozījumi tiktu pieņemti, tad, protams, tāda iespēja, ja Saeima turpinās
strādāt tāpat kā līdz šim… tad šāda varbūtība, ka tā tiesa pienāks ātrāk
nekā reizi četros gados, patiešām pastāv.
Tomēr es aicinu kolēģus vēlreiz ieskatīties Satversmes 78. un
79.panta esošajā redakcijā. Un pirmām kārtām es gribu norādīt uz to – pretēji
tam, ko Bērziņa kungs nupat teica no tribīnes -, ka tautai jau ir tiesības
ierosināt gan Satversmes grozījumus, gan arī citu likumu grozījumus.
Un mūsu valstī jau nenotiek tā, ka katru mēnesi mēs šeit skatām
tautas ierosinātus grozījumus. Tas ir ļoti rets gadījums! Tas ir ļoti rets gadījums,
un tas ir motivēts ar ārkārtas situāciju.
Ja mēs kā Saeima vēlamies noraidīt šādus iespējamos grozījumus
baiļu dēļ, ka jau dienu pēc vēlēšanām sāksies demokrātiski procesi, tad es
teiktu tā: „Draugi, kolēģi, kādu Latviju mēs kopā veidojam?” (No zāles dep.
J.Dobelis: „Ledus lācis! Ledus lācis!”) Šobrīd tā Latvija, kura tiek veidota,
ir modelis, kas, manuprāt, diemžēl sāk tuvināties mūsu Austrumu kaimiņam. Te ir
varas un tautas nošķirtība, kad vara aizvien vairāk atraujas no savas tautas,
teikdama, ka tai tautai nav ko maisīties te iekšā: „Mēs zinām, ko mēs darām. Mēs
esam gudrāki, mums ir tās tiesības!” Bet tā nav! Tā nav!
Tas ir neceļš! Un jūsu pašu īslaicīga labuma gūšanas cena būs
tāda, ka jūsu bērni un mazbērni turpinās emigrēt no šīs valsts. Tas ir tas, kas
šobrīd jau notiek. (No zāles dep. J.Dobelis: „Noliec mandātu!”)
Kāpēc cilvēki brauc projām un neuzticas valstij? Tas viss sākas ar
to, ka viņi neuzticas šai varai, jo viņi redz, kā tie procesi notiek, neņemot vērā
cilvēku intereses. Mums, kolēģi, manuprāt, nav ko baidīties. Mums nav ko baidīties!
Un šie grozījumi Satversmes 78. un 79.pantā faktiski papildus ievieš tikai vienu
pusteikumu par Saeimas atlaišanu, bet par pārējām tiesībām…
Tātad tas nebūtu nekas ārkārtējs. Un nebūtu arī iespējams, ka
aptuveni 750 tūkstoši vēlētāju atbalstītu Saeimas atlaišanu, ja Saeima pamatā
strādātu nevis savu politisko partiju un to sponsoru interesēs (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Vai tu par sevi runā?”), bet faktiski strādātu vēlētāju
vairākuma interesēs. Ja iepriekšējā valdība būtu labi strādājusi, tad mums
nebūtu bijusi, piemēram, „lietussargu revolūcija”, tad mums šobrīd premjers
nebūtu vis Godmanis, bet joprojām būtu Kalvīša kungs. Tātad tas, kā tauta mūs
vērtē, ir atkarīgs no mūsu pašu darbības.
Un es aicinu nemānīties, nemānīt sevi ar bailēm par to, ka tad, ja
tiks ieviesti šādi grozījumi, tad būs politisks haoss. Es vēlreiz varu atkārtot, ka
demokrātiski procesi nenozīmē haosu!
Ja mēs gribam saglabāt tāda veida kārtību, tad paskatīsimies uz
mūsu kaimiņu – uz Baltkrieviju. Es pieņemu, ka tur, raugoties no valdības viedokļa,
ir ļoti liela kārtība. Tur neņem vērā, ko cilvēki domā, un acīmredzot arī
neņems vērā. Bet šī nav tāda valsts, kurā es gribētu dzīvot. Es gribētu dzīvot
tādā valstī, kur vēlētāji lielā mērā uzskata, ka Saeimas deputāts ir kaut kas
labs un ka valdības ministrs – arī ir kaut kas labs. Tomēr mēs zinām, ka mūsu
valstī tā nav! Bet tas tā nav mūsu, varētu teikt, kolektīvās darbības dēļ.
Tātad – nebaidīsimies no tautas! Atbalstīsim šo 217,5 tūkstošu
cilvēku ierosināto Satversmes grozījumu un ieviesīsim Satversmē normu, kas kaut
nedaudz – vismaz nedaudz! – atvieglinātu iespēju tautai ierosināt jaunas
Saeimas sasaukšanu, bet kas nekādā ziņā neieviesīs politisku haosu, ja vien Saeimas
deputāti paši to neizraisīs.
Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kariņa kungs,
es jūs šeit gribētu atbalstīt, jo demokrātiju mēs paplašinām tikai tad, ja šādus
nozīmīgus konstitucionālus grozījumus neizdarām šeit – tikai šaurā, 99 cilvēku,
lokā, bet nododam tos referendumam, kur tautas vairākums tad arī izšķirs to, vai
vajag atbalstīt tautas tiesības ierosināt… Te vairāki debatētāji teica par tautas
tiesībām atlaist Saeimu, kas nebūt tā nav, jo šobrīd vienīgi tautai ir ekskluzīvas
tiesības atlaist Saeimu, bet Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt šo atlaišanu.
Bet mēs tik tiešām ļoti demokrātiski, ļoti vienkārši ļausim šos grozījumus
izvērtēt tautai pašai. Un, ja būs savākts vajadzīgais balsotāju skaits par
minētajiem grozījumiem, tad tā arī tiks izdarīts. Taču, ja minētais skaits nebūs
savākts, tad stāstīt par to, ka ir karsta vasara, saulaina diena vai vēl kas cits, ir
bezmērķīgi. Ja cilvēki kaut ko grib, tad viņi to arī izdara un panāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Muižniecei ir kas
piebilstams?
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Es pateicos visiem, kuri piedalījās
šajās debatēs, jo, kā es to jau uzsvēru savā ziņojumā komisijas vārdā,
jautājums, kuru mēs šodien izskatām, ir ļoti svarīgs. Un es savā ziņojumā jau
norādīju, ka tautas tiesības lemt par to, vai parlaments ir atlaižams vai jāļauj tam
strādāt, tiešām ir atzīstams konstitucionāls mehānisms. Taču Juridiskā komisija,
kā es jau iepriekš norādīju, vēlētos spriest par tādiem likumprojektiem, kas būtu
ļoti pārdomāti, juridiski argumentēti, plaši apspriesti un tikai tad būtu celti
Saeimai priekšā.
Mēs paliekam pie šā viedokļa, kaut arī dzirdējām daudz kritisku
vārdu, bet man arī jāsaka, ka opozīcijas šodien izteiktā kritika saturēja ļoti maz
juridisku argumentu, kuri nebūtu izskanējuši jau komisijas ziņojumā. Tie saturēja
daudz politisku argumentu, kas diezin vai ir tas labākais instruments, kad mēs lemjam
par mūsu valsts galveno likumu. Šeit nu būtu vairāk jādomā par sabiedrības kopējo
labumu, uz ko jūs arī vēlos aicināt.
Izskanēja arī, mūsuprāt, pilnīgi nepamatoti izteiktas šaubas par
to, ka Juridiskā komisija varētu neturpināt darbu, domājot par jauniem grozījumiem
Satversmē. Tā tas noteikti nav un nevar būt, jo komisija nepieļauj iespēju
izvairīties no saviem tiešajiem darba pienākumiem. Mēs esam pilnīgi pārliecināti,
ka mums arī izdosies savas ieceres īstenot. Un mēs, kaut arī darba daudz,
nežēlosimies un nesūkstīsimies, jo šajā ziņā mums šeit ir izcili piemēri, kā
tas nupat bija redzams. Mēs strādāsim!
Un vēl. Vēlos atgādināt, ka Saeimas Juridiskā komisija pirms
lēmuma pieņemšanas saņēma 15 Saeimas komisiju negatīvus atzinumus par likumprojektu
un ka arī Juridiskās komisijas lēmums, ņemot vērā visu, kas tika izteikts jau
iepriekš, ziņojumā, ir šāds: neatbalstīt likumprojektu.
Aicinu jūs, kolēģi, veikt balsojumu par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies referentei.
Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 37, atturas – 17. Likumprojekts pirmajā
lasījumā noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām”
otrajā lasījumā un, ievērojot to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums, nobalsoja
par likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā un atbalstīja steidzamu tā
pieņemšanu. Šim likumam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamo īpašumu
atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 13. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”. Trešais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Muitas likumā” (dokumenta numurs ir 2470). Atbildīgā komisija ir
saņēmusi likumprojekta trešajam lasījumam divus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas sagatavots.
Aicinu jūs atbalstīt arī to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts proves
uzraudzību””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.2471 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību””.
Komisija ir likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi tikai vienu
priekšlikumu – Juridiskā biroja priekšlikumu par 15.pantu. Komisija ir atbalstījusi
to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts proves
uzraudzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2487 –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Komisija ir
saņēmusi 12 priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.
1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas
ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 3.priekšlikumā, ir
nedaudz uzlabots jeb padarīts samērīgs attiecībā uz ierēdņu iekļūšanu telpās,
kuras pieder privātpersonām un kurās tiek veikta vai var tikt veikta saimnieciskā
darbība.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – protams,
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres
Elitas Šņepstes priekšlikums par 25.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Ir atbalstīts arī 11. – Finanšu ministrijas
parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
Un 12.priekšlikums. Parlamentārā sekretāre likumu papildina ar
informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo likumprojektu, informēju
jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Kariņa, Bendrātes,
Ziedones-Kantānes, Circenes, Gravas, Zaķa, Āboltiņas, Ķikustes, Kampara un
Latkovska – iesniegumu. Minētie deputāti lūdz tagad pēc balsošanas par
likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā
lasījumā, nolasīt katra deputāta balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Galīgi
ķerti!”)
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam balsojuma
rezultātu nolasīšanai. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Bet labā
dikcijā!”)
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nolasīšu rezultātus, kādi bija
balsojumā par minēto likumprojektu – dokumentu Nr.2349.
„Par” nobalsoja 44 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita
Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs,
Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs,
Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Kampars,
Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste,
Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs
Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis
Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris
Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs,
Nils Ušakovs, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
„Pret” nobalsoja 37 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Dzintars
Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Uldis
Briedis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Dukšinskis, Jānis
Eglītis, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Imants
Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis,
Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Anatolijs
Mackevičs, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Dzintars
Rasnačs, Anta Rugāte, Oskars Spurdziņš, Inese Šlesere, Jānis Šmits, Dainis Turlais,
Imants Valers un Ērika Zommere.
Atturējās 17 deputāti: Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis
Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Guntis Jānis Eniņš, Pēteris
Hanka, Andis Kāposts, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš, Baiba
Rivža, Dagnija Staķe, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters,
Pēteris Tabūns un Gunārs Upenieks.
Paldies par uzmanību.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Atkārtot nevarētu? Nesapratu visu!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Sāksim skatīt nākamo darba kārtības
jautājumu. Likumprojekts „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likums”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir likumprojekta trešajam
lasījumam saņēmusi 75 priekšlikumus, un tie ir izskatīti komisijas sēdē.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. – deputāta Breša priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Lindai
Mūrniecei. Vai trīs minūšu jums pietiks?
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Pieņemu, ka citās Eiropas valstīs šis likums
tiešām ir vērsts uz terorisma finansēšanas novēršanu. Mūsu valstī atklājās,
pareizāk sakot, apstiprinājās, problēma, ka pie mums ir aktuāla naudas atmazgāšana
un ka vistiešāk saistīti ar to varētu būt politiķi… (No zāles: „Uzvārdus!
Uzvārdus!”) Jo, kopš likumprojekts nonāca mūsu komisijā, ap šo likumu spieto
kāds, kuram pilnīgi noteikti ir sakars ar oligarhiem – un turklāt nevis ar
nosacītiem oligarhiem, bet ar kādu, kuram ir interese par ārzonas kompānijām; ar
kādu oligarhu, kuram ir problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm, un kādu oligarhu,
kuram droši vien šis likums nākotnē arī varētu radīt problēmas.
Es domāju, priekšlikums, par kuru mēs runājam, ir tiešs
pierādījums tam, ko es nupat kā teicu.
Deputāts Bresis ir iesniedzis priekšlikumu, kurš, manuprāt,
sašaurina noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīciju un kurš tādējādi radītu
problēmas prokuratūrai un citām tiesībsargājošām iestādēm. Tātad, neapšaubāmi,
šis priekšlikums varētu būt virzīts noziedzīgās pasaules interesēs.
Palasīšu deputāta Breša priekšlikuma otro daļu! Citēju: „Ar
terminu „noziedzīgi iegūti līdzekļi”, piemērojot mutatis mutandis, saprot
Kriminālprocesa likumā lietoto terminu…”.
Es patiešām vēlos aicināt Breša kungu uzkāpt tribīnē un
izskaidrot, kā tieši viņš grasās piemērot šo mutatis mutandis, lai
realizētu likuma 4.pantu. Jo pretējā gadījumā būs skaidrs, ka šo priekšlikumu
deputāts pats varbūt pat nav redzējis un ka šis priekšlikums ir atsūtīts no
Ventspils, ielikts aploksnē, koferītī vai varbūt kurpju kastē.
Aicinu sekot komisijas viedoklim un noraidīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. –
deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 28, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.
Dalbiņa kungs, pirms mēs skatām nākamo priekšlikumu, gribu visus
informēt, ka mums laikam ir jādodas pārtraukumā.
Cienījamie kolēģi, pirms pārtraukuma lūdzu jūs reģistrēties!
Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju
lūdzu uz sanāksmi komisijas telpās pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Reģistrējušies ir visi deputāti. (No
zāles: „Visi? Kā var būt visi, ja Circenes nav?”)
Solvita, kur ir jūsu Circene? Kāpēc viņa…
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim skatīt likumprojektu „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Trešais lasījums.
Atgādināšu, ka mēs runājam par 7.priekšlikumu, kuru ar balsu
vairākumu mēs atbalstījām.
Šobrīd tātad mēs runāsim par 8.priekšlikumu.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! 8. ir Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9. – Saeimas deputāta Breša kunga priekšlikums.
Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim
Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu būt valstiskiem un šo
9.priekšlikumu neatbalstīt, jo tas tāpat kā iepriekšējais – 7.priekšlikums, kuru
diemžēl atbalstīja… Tātad šā priekšlikuma un arī iepriekšējā priekšlikuma
pieņemšanas gadījumā tiek būtiski ierobežotas iespējas cīnīties ar noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Tāpat es aicinu balsot atbilstoši tam, kā par 11., 41., 42. un
72.priekšlikumu ir lēmusi komisija. Es atkārtoju: šie priekšlikumi ir ļoti būtiski,
un, ja šos priekšlikumus pieņems, tad tas būtiski ierobežos tiesībaizsardzības
iestāžu iespēju cīnīties ar smagiem noziegumiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Varbūt kādreiz arī kādam nopietnākam cilvēkam
ir jāuzkāpj tribīnē… Tāpēc es uzkāpu.
Izlasiet 7.priekšlikumu! Izlasiet, Kariņa kungs, „ledus lāci”,
arī jūs, ko mēs esam iebalsojuši! Ko mēs esam iebalsojuši?! Izlasiet, lūdzu! (No
zāles: „Izraidīt no zāles! Uz sešām sēdēm izslēgt!”)
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, man jums tomēr ir jāaizrāda par
to, ka jūs mazliet pārkāpjat Saeimas ētikas kodeksu… (Starpsaucieni no zāles.)
Jā, pat ne tikai mazliet…
J.Dobelis. Jā, varbūt… Lasiet, lūdzu, vēl vienu reizi, ko mēs
esam pieņēmuši! 7.priekšlikums, pirmās daļas redakcija, 4.pants.
Tad paņemiet 8.priekšlikumu un izlasiet, ko mēs esam pieņēmuši.
Mēs esam pieņēmuši divus dažādus tekstus par vienu un to pašu – par 4.panta pirmo
daļu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas nekas!”) Tas nekas? (No zāles
dep. J.Urbanovičs: „Dubults neplīst!”) Nu, paskatieties, lūdzu! Esiet, lūdzu,
uzmanīgāki reizēm!
Sēdes vadītājs. Jā, faktiski, nobalsojot „par” 7.priekšlikumu,
8. vairs nebija balsojams. Tas gan bija atbalstīts no komisijas puses, bet faktiski
7.priekšlikums izslēdz 8.priekšlikumu.
Ja viens no priekšlikumiem ir pozitīvi nobalsots, tad tas nozīmē,
ka spēkā ir šis nobalsotais priekšlikums. (Troksnis zālē.)
Dalbiņa kungs, varbūt skatīsim tālāk… Mēs ar Juridisko biroju
saskaņosim viedokli par 7. un 8.priekšlikumu. Es saprotu, ka pavisam ir 75
priekšlikumi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izskatām 9.priekšlikumu!” Dep.
V.Agešins: „Nekavējoties!”)
Tātad debates beidzam… Es atvainojos, vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams Dalbiņa kungam? Vai deputāti prasa balsojumu par 9.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 25, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Un arī šis, kā es saprotu, ir par 5.panta pirmo
daļu, ko mēs jau esam atbalstījuši šā 9.priekšlikuma citā redakcijā.
J.Dalbiņš. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Tad ir skatāms 11.priekšlikums.
J.Dalbiņš. 11. – deputāta Breša priekšlikums. Komisijas lēmums
bija – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai
Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribētu, lai jūs tiešām paskatītos šo
11.priekšlikumu. Mēs redzam, ka šis 11.priekšlikums būtiski sašaurina to personu
loku, kurām ir dotas attiecīgās tiesības. Pie tam es gribētu zināt, ko Breša kungs
domā ar terminu „atbildīgie darbinieki”? Tāda terminoloģija kā „atbildīgie
darbinieki”, manuprāt, varētu tikt dažādi interpretēta, jo nekur nav pateikts, kas
ir atbildīgie vai bezatbildīgie darbinieki. Mēs varētu runāt par amatpersonām.
Iespējams, ka, sašaurinot šo jomu, mēs varētu teikt, ka tie būtu tikai bankas
prezidents un viņa vietnieks.
Un nu mazlietiņ es novirzīšos no tēmas. Es jūtos ļoti neērti, ka
es pirms pusdienām dažus no jums nosaucu par „vagoniņiem”, bet es gribētu teikt,
ka, balstoties uz to, kas notika saistībā ar 7.priekšlikumu, ar šo mutatis mutandis…
es gribētu teikt, ka daži šeit varbūt ir „pastnieki”, nevis „vagoniņi”. Jo es
pārtraukumā aptaujāju vairākus deputātus. Es viņiem prasīju: „Ko tas nozīmē?”
Un, ticiet man, neviens man to nevarēja pateikt. Un tad, kad es to jautāju priekšlikuma
iesniedzējam Breša kungam, viņš bija ļoti dusmīgs uz mani un teica: „Te viena sauc
mani priekšā, un ko jūs mani te pratināt?”
Es jūs aicinu nebūt „pastniekiem”, bet apsvērt tiešām šos
priekšlikumus kā deputātiem tas pieklājas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Dalbiņam ir kas piebilstams? Deputāti prasa balsojumu par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 29, atturas – 10. Priekšlikums atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Mums pirms brīža bija diskusija par 7. un
8.priekšlikumu. Pēc konsultācijas ar Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu mums ir
jāatzīst, ka faktiski mēs ar balsojumu vienu reizi un ar piekrišanu otru reizi esam
formāli atbalstījuši divus savstarpēji pretrunīgus priekšlikumus. Līdz ar to mums
ir vēlreiz jāpārbalso 7.priekšlikums. Un, ja mēs nobalsosim „par”
7.priekšlikumu, tad 8.priekšlikums vairs nav balsojams.
Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim tātad par 7. – deputāta Breša
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts. Līdz ar to 8.priekšlikums, kas ir Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikums, kurš iesaka šo pašu 4.panta pirmo daļu izteikt
citādākā redakcijā, vairs nav balsojams, jo mēs jau esam atbalstījuši pretēju
redakciju.
Turpināsim apspriest 12.priekšlikumu!
J.Dalbiņš. 12. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums.
Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji savā 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 13. – deputāta Breša priekšlikums. Komisija šo
priekšlikumu atbalstījusi savā 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 21. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums.
Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji savā 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 23. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstījusi sava 26.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 32. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – neguva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas
netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas
netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti… (No zāles: „Balsot!”) Kas
prasīja balsojumu? Deputāti prasa balsojumu par 41.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 41. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 33, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija
lūdz to atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 29, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 43. – Saeimas deputāta Breša priekšlikums. Komisija
to atbalstījusi daļēji savā 44.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 46. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 47. – Saeimas deputāta Breša priekšlikums. Komisija
to atbalstījusi savā 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 48. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
to atbalstījusi savā 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 52. – deputāta Breša priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 53. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums –
atbalstīts komisijas iesniegtajā 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 54. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 58. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 72. – deputāta Leiškalna priekšlikums – neguva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vispirms ārkārtīgi mazi
skaitlīši par nerezidentu noguldījumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Ir mīnus 5%
tekošā konta deficītā, ir 1,9% IKP pieauguma gadā, un tie ir 34 miljoni budžeta
ienākumu no nodokļiem, kas gadā tiek samaksāti par šo apkalpošanu. Mēs parasti
pakalpojumu biznesu uztveram kā tādu nereālu lietu. Manā priekšlikumā ir tikai tā
viena lieta – ka kontroles dienestiem ir tiesības veikt savstarpēju informācijas
apmaiņu. Bet saskaņā ar nosacījumiem, kas ir šajā pantā, to var darīt tikai un
vienīgi ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Nu, tos
nosacījumus jūs paši varat izlasīt.
Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Es varu apliecināt, ka šis
priekšlikums nekādā veidā nav nekur, tā teikt, konvertēts, nav atsūtīts, nav
tādā veidā radies. Priekšlikums ir radies sadarbībā ar ASV-Latvijas finanšu
forumu, un pats idejas autors ir Aivis Ronis. Es domāju, ka jūs viņu nekādās
aizdomās par sliktiem nolūkiem neturat.
Tā ka es aicinu atbalstīt manis iesniegto 72.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Deputāti prasa
balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – deputāta Leiškalna
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 20, atturas – 6. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Enerģētikas likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands
Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2497. Uz trešo
lasījumu ir saņemti kopumā desmit priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Artūra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””.
Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2485. Uz
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” otro lasījumu ir saņemti
25 priekšlikumi. Komisijā tie tika ļoti rūpīgi izskatīti, analizēti kopā ar
Latvijas Pašvaldību savienības ekspertiem un citiem pašvaldību ekspertiem, kurus mēs
pieaicinājām, lai atsevišķus jautājumus izdiskutētu.
1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara
Zalāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – PCTVL frakcijas priekšlikums – neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikumā paredzēts
regulējums valodas jomā pašvaldības līmenī: „Darba valoda pašvaldības domē un
tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Pašvaldības dome ir
tiesīga ar savu lēmumu noteikt [par] darba valodu līdztekus valsts valodai arī
mazākumtautības valodu, ja ne mazāk kā viena piektdaļa no pašvaldības teritorijas
iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.”
Šis priekšlikums pilnībā atbilst Vispārējai konvencijai par
nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Saeima ir ratificējusi jau 2005.gadā. Jau sen
ir laiks atsaukt atrunas, kas ir ratifikācijas likumā un kas neatbilst konvencijas
garam.
Šis priekšlikums pilnībā atbilst arī Eiropas reģionālo un
minoritāšu valodu hartai, kuru mūsu valsts diemžēl nav pat parakstījusi.
Es gribētu šajā sakarā pievērst jūsu uzmanību 15 sabiedrisko
organizāciju vēstulei, kuru dažas Saeimas komisijas ir saņēmušas jau februārī, bet
nekādu atbildi vēl joprojām nav sagatavojušas. Citēju: „Mēs konstatējām, ka
mūsdienu Latvijas sabiedrība ir multikulturāla un daudznacionāla. Tajā pašā laikā
valsts likumi un nacionālā politika neatbilst šim reālajam stāvoklim.
Latviešu tautas un mazākumtautību līdzāspastāvēšanai piemīt
miermīlīgs raksturs. Abas valsts iedzīvotāju daļas vienādi ievēro valsts likumus un
iegulda savus spēkus kopējā valsts attīstībā un labklājībā.
Deviņpadsmit gadu laikā valsts neatlaidīgi īsteno pasākumus, lai
nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas visās dzīves jomās.
Pēdējā laikā veikto pētījumu rezultāti liecina par ievērojamu
progresu, kuru sasnieguši valsts nacionālo minoritāšu pārstāvji, apgūdami un
lietodami latviešu valodu.
Atzīdama nacionālo minoritāšu pastāvēšanas faktu, Latvijas
valsts atsakās atzīt to, ka Latvijā eksistē arī mazākumtautību valodas. Visas
valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek dēvētas par svešvalodām. Pat tajās
valsts pašvaldībās, kurās ievērojamai vai lielākajai iedzīvotāju daļai krievu
valoda ir dzimtā vai ģimenes saskarsmes valoda, valsts aizliedz lietot šo valodu kā
otru oficiālo valodu, kura varētu tikt pielietota paralēli ar latviešu valodu.
Atteikšanās no šādas prakses neatbilst ne veselā saprāta apsvērumiem, ne Eiropas
standartiem cilvēktiesību jomā.
Mazākumtautību valodu pastāvēšanas atzīšanu no valsts puses,
valsts atbalstu šīm valodām un tajā skaitā oficiālo funkciju piešķiršanu krievu
valodai virknē pašvaldību varētu visai harmoniski apvienot ar latviešu valodas
pozīciju nostiprināšanu, un galarezultātā tas sekmētu saliedētas un solidāras
sabiedrības veidošanu, kurā neviena persona vai nacionālā grupa nejustos aizvainota
vai atstumta.
Šogad Eiropas Padomes dalībvalstis atzīmēs 10 gadu jubileju, kopš
spēkā stājusies Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu harta. Šajā pašā gadā
Eiropas Padome izskatīs pirmo Latvijas Republikas atskaiti par to, kā tiek izpildīta
Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.” (Citāta beigas.) Un
es piebildīšu, ka jau nākamajā nedēļā šie eksperti būs mūsu Saeimā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī nopietnu problēmu
pastāvēšanu Latvijā, īstenojot Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu
aizsardzību nolikumus, mēs rekomendējam parakstīt un ratificēt Eiropas reģionālo un
minoritāšu valodu hartu un saskaņot Latvijas likumdošanu, kā arī valsts institūciju
darbības praksi ar konvencijas un hartas standartiem.
Tātad minētais PCTVL frakcijas priekšlikums ir šīs likumdošanas
saskaņošanai.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputāts
Buzajevs, kā parasti, patvarīgi iztulko daudzus jēdzienus, pirms viņš sāk iestāties
par kaut kādu likumprojektu. Tā tas ir arī šajā gadījumā.
No 192 Apvienoto Nāciju Organizācijas valstīm nekad nav ticis
vienprātīgi pieņemts jēdziena „nacionālā minoritāte” skaidrojums, kaut arī ir
parakstītas neskaitāmas deklarācijas un konvencijas. Es domāju, ka Buzajevs to zina.
Kas tā nacionālā minoritāte tāda ir?
Arvien vairāk pasaules valstu un tautu starpā izplatās viedoklis, ka
par nacionālo minoritāti uzskatāma tāda tauta, kurai nav savas valsts, nav savas
autonomijas un kura dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, kur viņa ir radusies un
izveidojusies. Tāda, lūk, ir nacionālā minoritāte arī manā skatījumā. Latvijā
šāds nacionālās minoritātes jēdziens attiecināms uz latviešiem un lībiešiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Reizēm tiešām ir grūti aptvert, kas šajā
parlamentā notiek.
Saeimas deputāti 2006.gada novembrī sanāca uz pirmo sēdi un ikviens
no mums deva svinīgo solījumu, zvērestu. Ikviens no mums teica: „Es, uzņemoties
Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru [..] stiprināt [..]
latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu…”
Kāpēc tagad tiek iesniegti šādi priekšlikumi?! Manuprāt, tas ir
zvēresta pārkāpums.
Ja reiz no šīs tribīnes deputāts ir visai Latvijas tautai solījis
stiprināt latviešu valodu kā valsts valodu – kā vienīgo valsts valodu! -, kur te
ir stiprināšana šajā Buzajeva priekšlikumā? Es personīgi uzskatu, ka jebkuri
mēģinājumi šādā veidā vājināt valsts valodas statusu būtu jāizskata Saeimas
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā kā deputāta svinīgā solījuma pārkāpums. (No
zāles dep. I.Kalniņš: „Mēs izskatīsim!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es pirmīt jums jau minēju, kas balsoja „par”
šiem grozījumiem Satversmē. Un daļa no šiem Satversmes grozītājiem bija arī tie,
kas klusībā jau sen cer uz otru valsts valodu Latvijā. Diemžēl te viņi visi atrodas
kopā. Lūk!
Un šeit jau atkal ir redzama kārtējā „āža kāja”, kas ir
bijusi un būs, un, kamēr latviešu deputāti dalīs, es nezinu – ko, citi mierīgi to
visu izmantos. Es to saistu arī ar šiem pašiem Satversmes grozījumiem, tāpēc ka tie
paredz nekārtības valstī, un šiem cīnītājiem par otru valsts valodu tieši
nekārtības ir vajadzīgas – jebkurā veidā.
Šis priekšlikums ir tāda taustīšanās. Protams, visi saprot, ka
tas tiks noraidīts, un par to jau te neviens nestrīdas, bet tas ir vienkārši
bezkaunīgs priekšlikums – tikpat bezkaunīgs kā vazāšanās ar tām lentītēm un
plātīšanās.
Nekas jau nav beidzies! Viss turpinās! Vienkārši tiek veidota spēku
pārgrupēšanās, un nekas cits. Jo te jau ir jāatceras arī tās jocīgās runas, ko
latviešu deputāte teica par šo pievienošanos Valodu konvencijai. Un tur bija runa arī
par šīm pašām minoritāšu valodām. Tagad iedomājieties, kas notiktu, ja mēs
pievienotos tādām konvencijām, kas atzīst šādas valodas un to lietošanas iespējas
kādās septiņās vai astoņās nozarēs. Vajadzētu to visu vienmēr atcerēties!
Iedomājieties to!
Šoreiz ir tā ļoti viltīgi pateikts. Nav runa par krievu valodu. Ir
runa par kaut kādu minoritāšu valodu. Iedomājieties, kāds jūklis rastos, ja mēs uz
kaut ko tādu vispār virzītos! Bet nu jau ir apnicis mūžīgi klausīties par
nepilsoņu tiesībām un kaut kādus mūžīgus draudus, kurus te kāds pauž: „Te
atbrauks tāda komisija… Te atbrauks šitāda komisija, tad jūs tikai redzēsiet!” Ja
tauta pati pratīs aizstāvēt savas tiesības un ar savu tautas gribu tās paudīs, tad
neviena komisija mums te galīgi neko nevarēs izdarīt. To vajadzētu atcerēties tad,
kad kāds balso par kaut kādām iespējamām nekārtībām.
Šis priekšlikums tikai tam vien ir domāts, lai uzjundītu jaunas
nekārtības. Neviens neliedz kulturālam cilvēkam lietot kaut vai simts valodas. Vai tad
par to te kāds strīdas? Bet iedomājieties to jūkli, kas radīsies tad, kad kādu no
citām valodām, izņemot latviešu valodu, mēs atzīsim par darba valodu. Tas ir
pilnīgi kaut kas cits! Pilnīgi cits! Iedomājieties, kas notiks ar darba valodu, ja,
pieņemsim, kaut kur dzīvo nevis viena, bet divas citu tautu grupas. Cik tad šo darba
valodu būs attiecīgajā pašvaldībā? Kāds tad būs rezultāts saistībā ar visām
šīm darba valodām?
Protams, mēs, „tēvzemieši”, šad un tad nāksim un protestēsim
pret šo mūžīgi pliekano runāšanu par nepilsoņiem. Ļoti bieži es vienkārši to
vairs neņemu par pilnu un tāpēc arī nenāku runāt „pret”, bet par valodu un par
to viltību, ar kādu viņi vēlas šur un tur „ieslidināt” savas vēlmes, būs vēl
šad un tad jāparunā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, cienījamie kolēģi, es reglamenta ietvaros mēģināšu
atbildēt uz visiem šiem pārmetumiem, kas izteikti gan PCTVL frakcijai, gan 15
ietekmīgām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv gan krievu, gan ukraiņu, gan
baltkrievu minoritātes Latvijā – kopā gandrīz ap miljonu cilvēku, kas ir godīgi
nodokļu maksātāji.
Pirmkārt, par pašu šo jēdzienu „nacionālā minoritāte”.
Cienījamā Lāča kunga viedoklis ir tāds, ka minoritāte ir tāda cilvēku grupa, kurai
nav savas valsts. Savukārt viņi uzskata, ka nedz dāņu minoritāte Vācijā, nedz
vāciešu minoritāte Dānijā, nedz, teiksim, ungāru minoritāte Rumānijā vispār nav
minoritātes. Taču visas šīs minoritātes izmanto visas tās tiesības, kuras mēs,
cienījamie kolēģi, jau diezgan sen piedāvājam iekļaut arī Latvijas likumā.
Otrkārt, par necieņu pret latviešu valodu. Manu runu jūs varat
analizēt stenogrammā un saskaitīt, cik bieži šajā runā tika minēta valsts valoda.
Ne mazāk kā piecas reizes un ar ļoti lielu cieņu! Ir runa tikai par mazākumtautības
valodas eksistēšanas atzīšanu. Tas ir acīm redzams fakts, un tikai cilvēki, kas
nevar vispār pārvaldīt valsti, negrib šo faktu atzīt.
Sakarā ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vēlreiz, cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Deputāts Buzajevs atkal ir tik labprāt aizmirsis manis teikto, ko es varētu viņam
apliecināt arī dokumentāri. Runa ir par to, ka no 192 ANO valstīm nekur nav panākta
vienprātība jautājumā par to, kas tā nacionālā minoritāte īsti ir. Tas ir viens.
Otrs. Es vēlos deputātam Buzajevam atgādināt, ka nekur pasaulē par
nacionālo minoritāti netiek uzskatīta kādas okupētājvaras citā valstī ievesta
pilsoņu grupa. Ja tas tā būtu, tad 1943.gadā un arī pēc kara vāciešu minoritāte
visās Eiropas valstīs būtu atzīta par nacionālo minoritāti. Tas netika atzīts! Bija
gluži otrādi – visiem vāciešiem bija jāatgriežas savā etniskajā dzimtenē…
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai deputātam Spurdziņam komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Komisija tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu, jo
vairākums uzskatīja, ka darba valodai pašvaldības domē un arī tās izveidotajās
institūcijās turpmāk ir jābūt tikai latviešu valodai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas PCTVL priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 68, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums, kas
arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patlaban lielā daļā Latvijas pilsētu un
rajonu kultūras pasākumi nacionālajām minoritātēm tiek finansēti nepietiekamā
apmērā. Īpaši sarežģīta ir situācija ar pasākumiem, kas domāti bērniem. Veselā
virknē pilsētu ļoti reti tiek rīkotas Jaungada eglītes krievu, baltkrievu vai
ukraiņu valodā. Vēl retāk ar pašvaldību finansējumu tiek rīkoti teatralizēti
uzvedumi un koncerti vietējām minoritāšu kopienām.
Gribētos atgādināt, ka arī minoritāšu pārstāvji maksā tādus
pašus nodokļus un ka arī viņiem ir pilnas tiesības saņemt kultūras programmu
finansēšanu viņu dzimtajā valodā.
Daudzās Latvijas pilsētās ir izveidotas un cenšas sekmīgi
darboties nacionālo kultūru biedrības, tomēr daudzām no tām ir nopietnas
finansiālas grūtības. Pašvaldības šīm biedrībām piešķir gaužām nepietiekamu
finansējumu – bieži vien tikai reizi gadā, turklāt visai niecīgu summu.
Ņemot vērā to, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt
vienādām tiesībām uz savas kultūras saglabāšanu un attīstību, piedāvājam
atbalstīt šo grozījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš. Komisija uzskatīja, ka jau esošais pašvaldību
autonomo funkciju izklāsts likuma 15.panta 5.punktā ļauj mums rūpēties arī par
mazākumtautību kultūru un sekmēt šo tautu tradicionālo kultūras vērtību
saglabāšanu. Līdz ar to komisijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Plinera un Buhvalova
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Arī 5. ir deputāta Buhvalova kunga priekšlikums, ko
komisija neatbalstīja, jo tā uzskatīja, ka jau esošā autonomo funkciju redakcija
pasaka to, ka aprūpes pieejamība ir jānodrošina pašvaldībām.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Netika atbalstīts 6. – deputāta Buhvalova kunga
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 7. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tā atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 9. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 10. – Zalāna kunga priekšlikums. Komisijā netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Turpretī tika atbalstīts 11. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Netika atbalstīts 12. – vides ministra Vējoņa kunga
priekšlikums, kā arī viņa 13.priekšlikums, taču komisija ir gatava turpināt
diskusiju par šo domes (padomes) pieņemto saistošo noteikumu klāsta paplašināšanu
trešā lasījuma laikā, bet šajā brīdī 12.priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tāpat arī 13. – Vējoņa kunga priekšlikums –
neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Neatbalstīts ir arī PCTVL frakcijas 14.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es izlasīšu tikai vienu daļu no mūsu
frakcijas priekšlikuma: „Ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās
pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem pieder pie
mazākumtautībām, vietējās pašvaldības dome var izveidot mazākumtautību lietu
komisiju, kuras sastāvā tiek iekļauti mazākumtautību pārstāvji.” Tāda komisija
ir nepieciešama, lai risinātu mazākumtautību kultūras pasākumu organizēšanas,
plānošanas un finansēšanas jautājumus.
Pašreiz daudzās pašvaldībās šie jautājumi vai nu vispār netiek
izskatīti, vai tiek skatīti visai ierobežoti. Virknē pašvaldību ir izveidotas
komisijas sabiedrības integrācijas lietās. Pārsvarā tās nodarbojas ar starpkultūru
pasākumu organizēšanu. Nepieciešams ņemt vērā to, ka daudzās pašvaldībās dzīvo
lielas mazākumtautību kopienas, un tātad šādas komisijas varētu nodarboties ar
kultūras darba jautājumiem.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu
uzmanību faktam, ka šā panta pirmajā daļā jau ir paredzēta speciālu komiteju
izveidošana attiecībā uz nepilsoņiem. Tomēr, cienījamie kolēģi, ne visu Latvijas
mazākumtautību pārstāvji ir nepilsoņi. Pierādījums tam ir gan PCTVL frakcijas, gan
frakcijas „Saskaņas Centrs” pastāvēšana šajā Saeimā. Jādomā ir ne tikai par
nepilsoņiem, bet arī par pilsoņiem, kas pieder pie mazākumtautībām.
Līdz ar to, ja mēs tagad nepieņemsim šo PCTVL priekšlikumu, tad
šis pants turpinās savā ziņā diskriminēt pilsoņus, kas pieder pie
mazākumtautībām. Un tādējādi šā priekšlikuma būtība ir pielīdzināt krievu vai
baltkrievu pilsoņu tiesības nepilsoņu tiesībām. Un viss!
Aicinu tomēr atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Komisija, skatot šo priekšlikumu, secināja, ka
esošā 52.panta redakcija, kas paredz, ka citas pastāvīgās komitejas dome vai padome
izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam, ir pietiekama, lai nevajadzētu mainīt šo
redakciju.
Tātad komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Netika atbalstīts arī reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra Zalāna 15.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tāpat netika atbalstīts arī ministra Zalāna
16.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 17. – deputāta Aizbalta kunga priekšlikums – tika
daļēji atbalstīts un ir iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Ļoti būtisks šajā likumā ir Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas 18.priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi…
Lūdzu, kolēģi, ieklausieties! Turpmāk pagasta vai pilsētas centrs … Mēs vairs
nediskutēsim par to, ka ir kaut kādi pakalpojumu centri, bet komisija piedāvā tādu
redakciju, ka tā ir pagasta vai pilsētas pārvalde.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Deputāta Grīnblata kunga iesniegtais 19.priekšlikums,
kas saistās ar Rīgu, netika atbalstīts, jo mums komisijā ir informācija, ka tiek
veidots īpašs likums par Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas statusu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Ministra Zalāna kunga iesniegtais 20.priekšlikums tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Ministra Zalāna kunga 21.priekšlikums tika daļēji
atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 23. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 24. – deputāta Grīnblata kunga priekšlikums –
netika atbalstīts, jo, pēc komisijas domām, šis priekšlikums vairāk attiecas uz
likumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, nevis uz šo likumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
O.Spurdziņš. Un 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
pašvaldībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Es lūgtu par termiņu noteikt 13.jūniju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Rīgas
Svētā Pētera baznīcas likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka jūs ar likumprojekta tekstu esat
iepazinušies. Par šo problēmu ir sabiedrībā daudz diskutēts. Šis likumprojekts
paredz Svētā Pētera baznīcas nodošanu luterāņu draudzei. Aicinu balsot.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimā izveidojusies tāda tradīcija – katru
gadu Saeima pirms Jāņiem, vasarā, izskata likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera
baznīcas likums”. Šī tradīcija sākās no pagājušās Saeimas un ilgst jau trīs
gadus. Katru gadu mēs diskutējam par to pašu likumprojektu. Tika konstatēti būtiski
trūkumi, bet katru gadu nekas nemainās.
Īsi atgādināšu būtību. Saskaņā ar likumu „Par īpašumu
atdošanu reliģiskajām organizācijām” Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
nevarēja saņemt īpašumā Svētā Pētera baznīcas ēku. Šis objekts tagad pieder
Rīgas pašvaldībai, tāpēc parādījās šis likumprojekts. Diemžēl Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē netika ņemti vērā Saeimas
Juridiskā biroja iebildumi, kuri bija šādi: pirms mēs Saeimā lemsim par likumprojekta
virzīšanu, ir jāsaņem Rīgas domes piekrišana. Vienīgais dokuments, kas atspoguļo
esošā īpašnieka pozīciju, ir Rīgas mēra Birka vēstule – 2006.gada 23.aprīļa
vēstule – par to, ka viņš neiebilst.
Bet, godātie kolēģi, Rīgas pašvaldība ir arī Rīgas dome, kura
neizskatīja šo jautājumu un nepieņēma nekādu lēmumu par šā kultūras un vēstures
pieminekļa atdošanu īpašumā citai personai – privāto tiesību juridiskajai
personai! Tā mēs varam nonākt līdz absurdam – pieņemt likumu par visu Rīgas
pašvaldības īpašumu atdošanu privāto tiesību juridiskām personām, pamatojoties
vienīgi uz amatpersonas vēstuli, kurā teikts, ka Rīgas mērs neiebilst.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienam aspektam. Kāds ir
deklarētais šā likuma mērķis? Likumprojekta 1.pantā ir teikts: „Šā likuma
mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās
vērtības saglabāšanu un aizsardzību.” Uzdosim sev jautājumu – vai tagad šis
valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ir apdraudēts? No tālākā teksta
izriet, ka tomēr likuma mērķis ir cits, proti, šo valsts nozīmes kultūras pieminekli
atdot privāto tiesību juridiskās personas rokās. Bet valsts un pašvaldība, kā
teikts likumprojekta 6.pantā, no sava budžeta līdzekļiem finansēs izpētes,
konservācijas un restaurācijas darbus. Un arī pašvaldība, kā šeit ir rakstīts,
piedalīsies Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā.
Godātie kolēģi, kur ir loģika? Es varētu saprast šādu rīcību,
ja valsts vai pašvaldība būtu tik nabagas, ka nevarētu atļauties tērēt naudu šīs
ēkas uzturēšanai un ēka būtu nopietni apdraudēta. Tad būtu jāmeklē organizācija,
kas varētu investēt līdzekļus šā pieminekļa saglabāšanā.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai ziņai, kas nesen
parādījās masu medijos, – ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca plāno
pārdot draudžu īpašumus līdz 20 miljonu latu apmērā. Ienākumus no īpašumu
pārdošanas ir plānots ieguldīt ASV un Eiropas investīciju fondos. Protams,
īpašnieks var brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Tomēr rodas jautājums: kāpēc mums
vajag ar speciālu likumu nodot nekustamo īpašumu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai
baznīcai tagad – laikā, kad baznīca pati pārdod savus nekustamos īpašumus un
neviena santīma nevar ieguldīt Svētā Pētera baznīcas remontā?
Kolēģi, pievērsiet uzmanību tam, ka likumprojektā nav jaunajiem
īpašniekiem aizlieguma atsavināt šo īpašumu!
Godātie kolēģi! Likumprojektā ir ļoti daudz trūkumu, un, atklāti
runājot, es neredzu, ko īsti iegūs Latvijas iedzīvotāji, ja mēs likumprojektu
pieņemsim. Trūkumu tajā ir ļoti daudz.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Vai tiešām šodien ir kaut kādā veidā
ierobežotas Svētā Pētera baznīcas draudzes tiesības un iespējas darboties? Vai
kāds liedz noturēt tur, baznīcas ēkā, dievkalpojumus vai veikt citus draudzes
pasākumus? Nav taču šāda aizlieguma!
Vai šī ēka ir tā pati vēsturiskā ēka, kas tika uzbūvēta
13.gadsimtā, vai tā tomēr pēc Otrā pasaules kara tika pilnībā atjaunota par
nodokļu maksātāju līdzekļiem, tātad arī par jūsu un maniem līdzekļiem? Vai
nepietiek ar to, ka jau šodien vairākām draudzēm ir lielas problēmas ar saviem
īpašumiem?! To skaitā ir arī nekustamie īpašumi, kas pieder Valmieras luteriskajai
baznīcai; arī Rīgas Doma baznīcai nav līdzekļu, lai uzturētu…
Es gribu atgādināt, ka pavisam nesen viens no mācītājiem, Viesturs
Pirro, ir teicis: „Mantkārība ir elks, kas valda pār pasauli un arī pār Latviju.”
Vai nu tiešām vajadzētu luteriskajai baznīcai krist šā elka apkampienos!
Aicinu neatbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Cienītais priekšsēdētāj! Kolēģi! Jautājums nav vienkāršs.
Mūsu komisijā bija ļoti gara sēde, uz kuru bija uzaicināti gan Latvijas
Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji, gan inteliģences pārstāvji, gan
dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Pilsēta ļoti lepojas ar Pētera baznīcu. Atcerēsimies, ka Pētera
baznīcu faktiski atjaunoja mūsu arhitektu grupa, entuziastu grupa, padomju laikos, kad
tas vispār bija ārkārtējs notikums, ja parādījās kādā pilsētā baznīcas tornis!
Baznīcas ēkai tika uzlikts jumts, un sākās baznīcas ēkas atjaunošanas darbi. Toreiz
tas bija Arhitektūras muzejs, ēku kā baznīcu nereģistrēja. Šo baznīcu visu laiku
uzturēja Rīgas dome par saviem līdzekļiem, tā bija Attīstības departamenta
pārziņā, un pilsētas mākslinieki, tēlnieki un gleznotāji, tiešām lepojās ar
šīm telpām. Tās vienmēr bija pieejamas, turklāt tās bija pašas lielākās
telpas… Kā jūs zināt, Rīgā vienmēr ir bijušas problēmas ar izstāžu zālēm, ar
ekspozīciju ierīkošanas iespējām, un Pētera baznīca šajā ziņā vienmēr nāca
pretim.
Daudz ko pilsētai deva tornis. Tornis daudz ko deva pilsētai tūrisma
attīstības ziņā. Tagad vispār šī Rīgas vieta ir izveidojusies par tādu kā
tūristu pievilksmes galveno vietu. Tādas vietas ir Melngalvju nams, Rātsnams, Pētera
baznīca; turpat ir arī Doma laukums un Doma baznīca… (Turpat ir arī kafejnīcas,
viesnīcas un tā tālāk.) Tas tiešām ir neatņemams Rīgas skaistums.
Turklāt tā ir celtne ar īpašu vēsturi: tā savulaik bija
lielākā, augstākā koka celtne Eiropā. Ir saglabāts tās makets Rīgas Vēstures un
kuģniecības muzejā.
Tā ka jautājums par šo baznīcu ir īpašs.
Un mēs šodien nebūt nesteidzamies ar lēmuma pieņemšanu. Lēmumu
ir pieņēmusi valdība – vēl iepriekšējā; lēmumu ir pieņēmusi Kultūras
ministrija, ņemot vērā to pozitīvo pieredzi, kāda bija ar Doma baznīcas nodošanu
Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pašreiz Doma baznīca tiek labi
uzturēta, vienmēr ir atvērta, tiek novērots ērģeļu režīms, tiek novērots sienu
stāvoklis un tā tālāk.
Un tāpēc Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nāca pie mums
ar lūgumu arī uz šo objektu atjaunot tai īpašuma tiesības. Jo šeit ir zemes
īpašuma jautājums. Tas ir palicis pēdējais objekts, kas pēc 1992.gadā pieņemtā
Augstākās padomes dekrēta nav atdots baznīcām.
Mēs piedāvājam garu laiku lēmuma pieņemšanai, lai jautājumu
vispirms izlemtu Rīgas dome. Vispirms vajag pašai Rīgas domei pieņemt lēmumu! Rīgas
dome pagaidām vēl lēmumu nav pieņēmusi, ir pieņēmusi lēmumu tikai valdība.
Tā ka jautājums nav steidzams. Tas ir risināms, un es ceru, ka mēs
visi to varēsim racionāli atrisināt.
Tā ka domāsim un rīkosimies tā, lai Pētera baznīcai tas viss
nāktu par labu, jo svarīga ir starptautisko fondu piesaiste šā kultūras pieminekļa
atjaunošanai! Šī baznīca ir tiešām lielākā pilsētas vērtība, un mums visiem par
to ir jādomā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Visai dīvaini, ka kreisie jeb sarkanie, kā es
viņus saucu, – gan Sokolovskis, gan Dolgopolovs -, iebilst pret šo likumprojektu,
aizbildinoties ar visai muļķīgiem argumentiem.
Un tūlīt paskaidrošu, kāpēc tie ir muļķīgi.
Visupirms ielāgojiet, ka Pētera baznīca ir celta, lai kalpotu nevis
kā muzejs, nevis kā koncertzāle, bet kā baznīca, un par baznīcu tai būs palikt arī
turpmāk! Vai gan citādāk to varētu tulkot? Nedrīkst citādāk būt! Un, kad par to
mēs lēmām un runājām, bija ļoti daudzi cilvēki sapulcējušies komisijas sēdē
(tur bija arī Rīgas domes cilvēki, ieskaitot mēru), un visi piekrita, ka šī baznīca
atdodama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Es atkārtoju: visas šīs muļķīgās runas par to, ka, lūk,
redziet, padomju laikā tur ieguldīja milzīgus līdzekļus – atjaunoja baznīcu,
uzcēla torni, ierīkoja liftu, un tā tālāk -, ir vienkārši smieklīgas!
Parēķināsim! Ja atceramies, ko padomju režīms izdarīja ar
baznīcām (baznīcās ierīkojot cūku kūtis, remontdarbnīcas – un tā tālāk, un
tā joprojām!), tad redzam, ka tas, ka šo nelielo summu, ko ieguldīja vienā baznīcā,
tagad atdod, ir vienkārši piliens jūrā. Piliens jūrā! Jo padomju režīms, kuru jūs
aizstāvat – jūs, sarkanie, aizstāvat to vēl aizvien, pat vēl šodien! -,
baznīcai un līdz ar to arī tautai nodarīja grūti aprēķināmu ļaunumu. Grūti
aprēķināmu ļaunumu! Tāpēc klusējiet vismaz jūs tur! Klusējiet!
Un tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Runājot par muļķīgiem argumentiem, gribu teikt, ka tā pati padomju
vara, kas atjaunoja Pētera baznīcu, arī ilgi uzturēja savus atbalstītājus – tādus
kā Pēteris Tabūns.
Bet nu par konkrēto lietu. Runājot par konkrēto lietu, vispirms
jāuzsver: šinī jautājumā nav pieņemts Rīgas domes lēmums!
Otrkārt. Neviena no Rīgas domes amatpersonām nav tiesīga paust
viedokli šādos jautājumos.
Treškārt. Spriežot pēc iepriekšējā oratora vārdiem, es saprotu,
ka tagad mums saskaņā ar šo likumu vajadzēs demolēt visu to iekārtojumu, kas ir
baznīcā, ieskaitot arī skatu laukumu, liftu – un tā tālāk, un tā joprojām.
Es saprotu, ka būs liegta iespēja rīkot baznīcā arī citus
pasākumus, varēs rīkot tikai dievkalpojumus.
Un visubeidzamais arguments. Es vēlreiz atkārtoju: šodien nav
nekādu ierobežojumu Svētā Pētera baznīcas draudzes darbam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Okupācijas simbols!”)
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es paklausījos, ko pateica Tabūns, un
sapratu… (No zāles dep. P.Tabūns: „Ko tu vispār saprati?”), ka tieši
„tēvzemieši” kopā ar savu mēru – Rīgas mēru – gatavi iztirgot visu, kas
pieder tautai. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tevi arī iztirgosim!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Nu atkal kārtējo reizi tā lielākā brēka ir
tad, kad brēkai nebūtu jābūt. Es domāju, šī nav tā reize, kad jāpiemin dažādi
režīmi. Baznīca laikam tomēr stāv kā mūsu tautas kopīga vērtība – mūsu,
latviešu tautas, kopīga vērtība, nevis kādam režīmam piederoša. Jo es domāju,
arī tas režīms, kas 13.gadsimtā valdīja, varbūt nebija latviešiem pats
draudzīgākais. Un droši vien tie paši latvieši savus sviedrus un asinis lēja, arī
šo būvi ceļot.
Tāpēc šodien droši vien nevajadzētu šajā jautājumā runāt par
dažādiem režīmiem, bet gan par šīs baznīcas – šīs ēkas, šīs mūsu tautas
vērtības, – saglabāšanu. Kurš spēj to vislabāk saglabāt – Baznīca vai valsts?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Jums ir zināms – jau uzstājās mans kolēģis
Sokolovska kungs -, ka mēs uzskatām, ka nedrīkst mainīt un nevajadzētu mainīt
Svētā Pētera baznīcas statusu. Cik man ir zināms, šis klosteris… šis lūgšanu
nams nekad nebija luterāņu īpašums, viņi tikai izmantoja šo ēku lūgšanām. Cik
man ir zināms, arī šodien Vācijā darbojas Svētā Pētera baznīcas luterāņu
draudze. Viņi un viņu senči kādreiz lūdza Dievu tieši šinī ēkā, viņi
nepretendē uz šo ēku.
Visus mūsu argumentus jau Sokolovska kungs pateica no šīs tribīnes:
ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai nav naudas, ka viņa nevarēs uzturēt
visus savus nekustamos īpašumus, ka viņa jau plāno tikt no tiem vaļā vai pārdot
daļu no šiem saviem īpašumiem.
Šai ēkai, kuru uzcēla, starp citu, vācieši, ir 800 gadu.
Es atceros, ka samērā liela Latvijas inteliģentu saime, daudzi tās
pārstāvji, pirms kāda laika rakstīja mums vēstuli un lūdza, lai mēs nemainītu šā
lūgšanu nama statusu.
Un pēdējais, ko gribu jums visiem pateikt. Man ir pilnīgi
nepieņemami, ka Tabūna kungam ir tiesības kādus cilvēkus nosaukt par sarkaniem, un es
brīnos, kāpēc viņam nav izteikta piezīme. Manuprāt, viņš ir sarkanākais no visiem
sarkanajiem, kuri šeit sēž. (Padomāsim par neseno Latvijas vēsturi!) Viņš var
nosaukt cienījamo deputātu domas vai priekšlikumus par muļķīgiem… Bet varbūt
viņam ir vēl daudz muļķīgākas domas, taču mums nav tiesību tā apsaukāties! Mēs
taču pieņēmām Ētikas kodeksu. Diemžēl tas ir tukšs papīrs.
Jebkurā gadījumā es aicinu balsot „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kam tad pašreiz pieder šī baznīca? Rīgas
domei! Un ko mēs gribam panākt ar šo likumu? Mēs gribam atņemt īpašumu. Padomājiet
par to! Īpašums saskaņā ar mūsu likumiem ir svēta lieta. Varbūt nevajag tā darīt?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Imantam Kalniņam.
I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).
Tas ir diezgan komiski, ka citu konfesiju pārstāvji nāk te un
spriež par luterāņu baznīcas lietām. Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pienākas, un
Dievam – kas Dievam pienākas! Baznīca pienākas Dievam! Tieši tāpēc no Rīgas
Kristus Dzimšanas katedrāles tika izmests ārā planetārijs. Un tieši tāpēc mēs
arī pieņemsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Ābiķim ir kas
piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu jūsu bažas
par to, vai šī izcilā kultūrvēsturiskā celtne tiks saglabāta arī laicīgām
aktivitātēm – koncertiem, izstādēm, vai būs iespējas šo celtni apmeklēt
tūristiem un vai rīdziniekiem un Rīgas viesiem būs iespējas paraudzīties uz Rīgu no
Pēterbaznīcas torņa? Es gribu nepārprotami apgalvot, ka jā, jo likumprojekts paredz
ne tikai noteikt, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai būs īpašumtiesības
uz šo nekustamo īpašumu, bet paredz arī to, ka baznīcai būs pienākums gādāt par
šā īpašuma saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu. Un šī baznīca
arī turpmāk varēs funkcionēt kā koncertu norises vieta, tajā tiks rīkotas
tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, notiks mākslas darbu
izstādes un kultūras pasākumi, kā arī tā saglabās starptautiska kultūras tūrisma
objekta statusu.
Turklāt likumprojekts paredz, ka tiks izveidota konsultatīva
institūcija, kurā darbosies gan Rīgas pilsētas pašvaldības, gan arī Latvijas
Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji, kas reizi gadā apstiprinās baznīcas
pasākumu plānu, kurā, protams, tiks ietverts, es ceru, arī viss tas, par ko es šeit
jau iepriekš minēju.
Tā ka, cienījamie kolēģi, manuprāt, šeit nav pamata bažām, un
es aicinu jūs balsot. Protams, aicinu jūs balsot katram pēc saviem ieskatiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Rīgas Svētā Pētera
baznīcas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 24, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nolasiet balsojuma rezultātus!”)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz
šā gada 29.augustam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, skatīsim dokumentu Nr.2489 – likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pavisam ir iesniegti 20
priekšlikumi.
1. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Ligitas
Silaraupas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2. – arī parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 3. – arī parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos jums, Buzajeva kungs!
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Piecās minūtēs,
kuras man ir paredzētas saskaņā ar Kārtības rulli, es pat nepaspēšu izlasīt
Juridiskās komisijas piedāvāto ārkārtīgi garo 4.priekšlikumu, bet likumprojektā
šādu priekšlikumu ir vēl 16. Tas praktiski ir jauns likums, kuru komisija, pārkāpjot
Kārtības ruļļa garu, noformēja grozījumu veidā otrajam lasījumam ar mērķi
izslēgt tā konceptuālās apspriešanas iespēju.
Nodoms it kā būtu labs – dot cilvēkiem iespēju pārsūdzēt
viņiem piespriesto arestu pirms soda izciešanas, bet, kā zināms, ar labiem nodomiem ir
bruģēts ceļš uz elli.
Komisijas priekšlikumi, ieskaitot arī pašlaik apspriežamo
priekšlikumu, izņem no administratīvo tiesu kompetences pašas sarežģītākās
administratīvo pārkāpumu lietas, to skaitā arī tādas, kuras nekādi nav saistītas
ar arestu. Šīs lietas tiek nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesām, bet līdz ar
lietu nodošanu diemžēl netiek nodotas arī garantijas, kuras paredzētas
Administratīvā procesa likumā, piemēram, tā 5.pantā (citēju): „Administratīvajā
procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo
tiesību normu ietvaros veicina privātpersonu tiesību un tiesisko interešu
aizsardzību.” Citāta beigas.
Paradokss ir tajā apstāklī, ka garantijas, kuras, piemēram, tiek
dotas Kriminālprocesa likumā, vispārējās jurisdikcijas tiesās uz šīm lietām
neizplatās, teiksim, nevainīguma prezumpcija. Intereses pēc es saskaitīju to
Administratīvā procesa likuma pantu skaitu, kuri garantē taisnīgu tiesu. Šādi panti
izrādījās vienpadsmit. Visas šīs garantijas apsūdzētajam tiek atņemtas, bet
diemžēl netiek pievienotas Kriminālprocesa likumā noteiktās garantijas, kurā šādu
pantu ir astoņpadsmit.
Bet kas tad paliek? Paliek četri padomju laika Administratīvo
pārkāpumu kodeksa panti, viens no kuriem pēdējo reizi ir modificēts 1997.gadā, vēl
viens – 1994.gadā, cits – 1992.gadā, bet pēdējais – 1984.gadā un, iespējams,
palicis no Staļina 1936.gada Konstitūcijas. Manuprāt, ar šādām – vēl
okupantu dotām – garantijām Eiropas Savienības dalībvalstu likumpārkāpējiem
tomēr ir par maz.
Vai ir kāds cits veids, kā panākt pieteikto mērķi – iespēju
pārsūdzēt arestu pirms soda izciešanas? Jā, ir! No likuma ir jāizsvītro
viens cipars un viens pants, kas sastāv no deviņiem vārdiem: „Lēmumu par
administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas.” Pie tam visas
pārējās Administratīvā procesa likuma garantijas apsūdzētajam tiek saglabātas. Un
šo kā šāvienu īso likumprojektu Ministru kabinets skatīja gandrīz divus gadus.
Un tas pats ir iekļauts arī citā šīsdienas darba kārtības
punktā, bet tikai divu citu priekšlikumu veidā, kuri attiecas uz citu likumprojektu.
Šie priekšlikumi tur ir parakstīti ar manu uzvārdu. Tas ir pēdējais, ja nemaldos,
šīsdienas darba kārtības punkts.
Dāmas un kungi! Aicinu jūs neatgriezties pie padomju tiesas
spriešanas prakses un noraidīt gan šo, gan arī nākamos Juridiskās komisijas
priekšlikumus, kā arī varbūt noraidīt pašu likumprojektu kopumā, ja gadījumā šie
priekšlikumi tiktu atbalstīti.
Aicinu neatbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputātam Rasnačam ir kas piebilstams komisijas vārdā?
Deputāts Rasnačs nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – 1.
Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 18.priekšlikums… Arī to iesniegusi Juridiskā
komisija, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Un visbeidzot – 20. – Juridiskās komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. 2008.gada 5.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Tā kā ļoti strauji tuvojas pārtraukums, tad,
pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jālemj par desmit
deputātu iesniegto priekšlikumu, kurā viņi aicina turpināt sēdi bez
pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir
iebildumi? Pēc būtības 15.panta kārtībā to var, bet es saprotu, ka jebkurā
gadījumā tas beidzas ar balsojumu.
K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Es aicinu tomēr izsludināt
pārtraukumu, jo diemžēl Ārvalstu investoru padome diezgan kategoriskā veidā man
šodien trijos uzspieda tikšanos. Viņi atteicās tikties citā dienā, vien
ceturtdienā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tā kā domas dalās, lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde
tiktu turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 6, atturas – 1.
Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likums”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ar reģistrācijas numuru
684/Lp9, kam Saeimā piešķirts dokumenta numurs 2319, ir saņemts no valdības un ir
viens no administratīvi teritoriālās reformas paketes likumprojektiem. Mums komisijā
bija plaša un interesanta diskusija par to, kas šajā likumprojektā ir ietverts, un
acīmredzot uz otro lasījumu būs daudz priekšlikumu, par kuriem mēs diskutēsim.
Atbildīgā komisija tomēr nolēma akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un
virzīt to uz Saeimas sēdi akceptēšanai pirmajā lasījumā. To arī lūdzu jūs
darīt!
Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.
G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šā likumprojekta parādīšanās sākumā ir visai
loģisks valdības solis. Tā sākotnējā redakcija paredzēja, ka svarīgāko lēmumu
par administratīvi teritoriālo reformu – par to, kādai būtu jābūt jauno novadu
kartei, valdība nodos Saeimai. Tas būtu atbildīgi un demokrātiski. Bija arī tāda
iecere, ka likuma pamatteksts stāsies spēkā pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām,
tomēr valdība no abām šīm iecerēm atteicās, un tādējādi Saeimā līdz pirmajam
lasījumam nonākušais likumprojekts ne vienu, ne arī otru ieceri vairs nesatur.
Gluži otrādi. Godātie kolēģi! Likumprojekts nedos Saeimai nekādu
iespēju lemt par reformā iecerēto dalījumu, ne arī jebkad nākotnē ļaus tai izlemt
jautājumu par pašvaldību apvienošanos vai sadalīšanos.
Šie jautājumi tiek atstāti valdības ziņā. Tik svarīga jautājuma
nodošana valdības izlemšanai ir rupjš Eiropas Vietējo pašvaldību hartas
pārkāpums, jo pašvaldības tiesību ierobežojumi var notikt tikai ar likumu, nevis ar
Ministru kabineta noteikumiem vai jebkādiem citiem zemāka ranga normatīvajiem aktiem.
Satversmē ir teikts, ka likumdevēja vara Latvijā pieder Saeimai un
tautai. Ja mēs par likumiem gribam uzskatīt arī Ministru kabineta noteikumus, tad
šāds grozījums vispār būtu jānosaka Satversmē. Pašvaldības statuss vai tās
robežas nav tehniska rakstura otrās pakāpes jautājums, kura izlemšanu varētu
deleģēt valdībai.
Reformas gaitā, kad vajadzēja gatavot un izskatīt simtiem šādu
lēmumu, bija loģiska un pieļaujama šāda pienākumu deleģēšana valdībai. Bet ne
jau pēc reformas! Pēc reformas ir jāatgriežas pie normālām demokrātiskām
procedūrām! Likumprojekts neattiecas uz periodu pēc reformas. Likumu iecerēts
iedarbināt nekavējoties, tūlīt pēc tā pieņemšanas, vienlaikus atceļot spēkā
esošo Administratīvi teritoriālās reformas likumu, bet dažas šā likuma normas
pārceļot uz pārejas noteikumiem.
Tas ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums! Gan pašvaldības,
gan iedzīvotāji līdz šim varēja paļauties, ka likums garantē reformas mērķu un
procedūru stabilitāti. Spēkā esošais reformas likums radīja pašvaldībām
paļāvību, ka tās varēs savas teritorijas sagatavot pēcreformas periodam, ka varēs
izmantot likumā noteikto dotāciju neatliekamo uzdevumu veikšanai. Pašvaldības bija
iecerējušas pabeigt iesākto ceļa remontu, salabot sporta zāles jumtu, nopirkt
autobusu skolēnu pārvadāšanai… Tās paļāvās, ka likumu neatcels, jo valdībai
rūp viņu dzīves apstākļi arī pēc reformas.
Atceļot reformas likumu gadu pirms reformas noslēguma, valdība
skaidri norāda, ka reformai ir politiski, nevis sociāli vai ekonomiski motīvi.
Atteikties no Latvijas atzītiem un Latvijai saistošiem demokrātiskiem principiem un
pārkāpt starptautisko līgumu pašvaldību tiesību jomā – tas ir nopietns solis.
Turklāt šāds pārkāpums nav iestrādāts vienā pantā, bet gan sistemātiski visā
likuma tekstā. Ministru kabinets nosaka pašvaldības statusu vai groza pašvaldību
ārējās vai iekšējās robežas – to redzam 7., 8., 9., 11. un 14.pantā. Tā ir
nevis nejauša kļūda, bet gan konceptuāla atkāpe no Eiropas Vietējo pašvaldību
hartas! Būtībā šāda rīcība ir arī Satversmes pārkāpums. Princips, ka Latvijas
Republika ir demokrātiska valsts, nav savienojams ar šādu rīcību. Un tomēr valdība
par to izšķīrās! Un tāpēc ir jautājums: „Kāpēc?”
Godātie kolēģi! Kas noticis? Kāpēc gadu pirms reformas noslēguma
valdība nolēmusi atteikties no likuma par reformu? Vai tiešām var būt tik svarīgi
argumenti, ka jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips? Varbūt tas ir elementārs
skopums? Palicis žēl līdzekļu, ar kuriem likumpaklausīgās pašvaldības līdz šim
varēja rēķināties?
Varam secināt, ka turpinās spēka demonstrēšana, nerēķinoties ar
iedzīvotājiem, kuriem reformas dēļ zudīs pieeja vietējai infrastruktūrai;
nerēķinoties ar pašvaldībām, kurām ir nopietni argumenti savas izvēles pamatojumam.
Vai domāts nerēķināties arī ar Satversmes tiesu?
Un tagad, lūk, divi piemēri.
Alsungas pagasta suitu kopiena izteica būtiskus argumentus, kāpēc
vēlas kopt un attīstīt suitu kultūru un suitu tradīcijas. Viņiem varēja nākt
pretī. No tā iegūtu gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvija kopumā. Mēs varētu būt
lepni ar savu dažādību, ja mums pietiktu prāta šo dažādību neiznīcināt.
Otrs piemērs. Valgundes novads jau vienreiz ir izgājis novada
veidošanas procesu un veicis to atbilstoši likumam. Tiesiskās paļāvības princips
noteic, ka vajadzētu ļaut cilvēkiem īstenot savas likumīgās ieceres. Varētu nākt
viņiem pretī, bet var arī nodemonstrēt spēku, var nodemonstrēt nicinājumu pret
vietējām interesēm.
Abos gadījumos lieta tika novesta līdz Satversmes tiesai. Otrā
gadījumā tika pieļauta kļūda, iesniedzot prasību, taču pašvaldībai vēl ir laiks
sagatavot precīzu iesniegumu.
Varbūt valdība cer, ka, atceļot reformas likumu, tās nelikumīgie
lēmumi ar atpakaļejošu datumu pēkšņi kļūs likumīgi? Tāds likums, kādu šodien
izskatām pirmajā lasījumā, nav vajadzīgs. Ja nepieciešams grozīt kādu normu
Administratīvi teritoriālās reformas likumā, tad to vajag darīt atklāti un godīgi,
nevis slepeni pārnest sagrozītu tekstu uz pārejas noteikumiem. Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums nav vajadzīgs steidzami, to mierīgi var sagatavot
uz 2009.gada vidu. Pašlaik pilnīgi pietiek ar esošo likumu. Jaunais būs vajadzīgs
pēc reformas, un to vajag sagatavot demokrātisku, ievērojot tiesību principus un
Latvijas starptautiskās saistības. Likumprojekts tādā redakcijā, kādā tas ir
iesniegts, nevis veicinās, bet gan kavēs reformu. Reformas noslēgumā cilvēki gaida
nevis spēka demonstrēšanu, bet gan konstruktīvu sarunu ar visām ieinteresētajām
pusēm.
Godātie kolēģi, skopums ir slikts padomdevējs. Atcerēsimies, ka
mūsu Satversmes tēvi mums novēlēja kalpot tautai. Arī tai tautai, kas pašlaik dzīvo
novados un pagastos. Cienīt un godāt viņu, un uzklausīt viņas viedokli. Tāpēc
partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija aicina neatbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka visi droši vien esat diezgan
noguruši, bet varbūt tomēr varētu kaut mazliet padomāt arī par to, lai varētu arī
pārējie dzirdēt runātāju?
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nebūs daudz vārdu manā uzstāšanās reizē. Es
vienkārši pievēršu jūsu uzmanību šoreiz tikai vienam jēdzienam. Diemžēl no
okupācijas laikiem mums ir saglabājušies daudzi nepatīkami izteicieni un jēdzieni,
taču es šoreiz pievēršu jūsu uzmanību tikai vienam šādam jēdzienam.
Savulaik izvairījās mūsu kolēģi dažādos līmeņos lietot
jēdzienu „mūsu valsts”. Un arī šodien ļoti daudzi Latvijā nesaka „mūsu
valsts”, bet saka „republika”. Diemžēl! Ir jāmāca cilvēki lēnām un
pakāpeniski. Un tāpēc tagad, kad es šajā likumprojektā ieraugu, ka vienu no
administratīvajām teritorijām atkal apzīmē ar to vecu veco nepatīkamo nosaukumu
„republikas pilsētas”, es skaidri pasaku, ka mēs uz otro lasījumu noteikti
iesniegsim priekšlikumu, kurā šis jēdziens būs izteikts ar citiem vārdiem.
Ko tas nozīmē – „republikas pilsēta”? Kura tad ir tā
republikas pilsēta, un kura tad ir tā, kas nav republikas pilsēta? Ja teiktu, ka tā ir
pilsēta ar lielāku vai mazāku nozīmi, pilsēta ar valstisku nozīmi, tas būtu kaut
kas cits.
Tas, protams, nenozīmē, ka es neatbalstīšu likumprojektu kopumā,
bet savi trūkumi tur ir, un tie būs jālabo.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka
tik „mazsvarīgs” (pēdiņās) jautājums kā reģionālā reforma, nevienu te vairs
neinteresē, varbūt vienīgi Kučinska kungu, bet es tomēr aicinu: mazu uzmanību!
Neapšaubāmi, šis ir likums, kurš noteiks, kāda būs Latvija vismaz
turpmākos desmit gadus. Neapšaubāmi. Kolēģi, tas visiem ir jāsaprot. Pat tiem, kas
te šobrīd guļ, Jaundžeikara kungs. Un tiem, kas ir acis atvēruši, un tiem, kas
klausās.
Ņemot vērā to, ka līdz šim no valdības puses nav bijuši nopietni
pārdomāti soļi reformas aktīvai virzībai, var teikt, ka šis likums ir pirmais, kurā
redzams, ka valdība ir attapusies, ka beidzot ir kaut kas jādara, lai atrisinātu visus
tos daudzos sarežģītos jautājumus, par kuriem runa bija visu laiku. Taču vienlaikus
jāpiekrīt Laicāna kunga teiktajam, ka šajā likumā ir ļoti daudz dažādu lietu,
kuras neatbilst tam, kādai vajadzētu būt reformai tās sākotnējā izskatā, un kuras
būtu jāmaina. Atšķirībā no Laicāna kunga es saku, ka tās būtu jāmaina šeit,
Saeimā. Jo, noraidīdami likumu, mēs līdz ar to pasakām, ka Ministru kabinets arī
turpmāk mēģinās darīt to, ko ir mēģinājis darīt. Un tad arī turpmāk nevarēs
koalīcijas iekšpusē vienoties, kā jau arī līdz šim nevarēja vienoties, jo, kā
mēs labi zinām, tā koalīcija ir sašķelta, it īpaši šajā jautājumā, –
pretrunīga un valsts attīstību bremzējoša.
Tātad ir konkrētas lietas, kuras, manuprāt, būtu radikāli
jāmaina, par kurām būtu jādomā.
Beidzot šeit, 8.pantā, ir minēti kritēriji, pēc kuriem būtu
jāveido novadi. Vienīgais jautājums – vai šie kritēriji atbildīs tikai jaunajiem
novadiem, kuri veidosies pēc likuma izstrādes, vai arī tiem, kas jau šobrīd
apstiprināti Ministru kabinetā?
Tātad, kā izrādās, ir duāla situācija. Uz šo jautājumu pat pats
ministrs tā arī atbildēja – nezinoši. Manuprāt, visiem novadiem ir jāatbilst šiem
kritērijiem. Un arī visai Latvijas kartei būtu jābūt tādai, kas atbilst kaut kādiem
noteiktiem principiem un kritērijiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Atbalstām!”)
Otra lieta, kolēģi! Manuprāt, pilnīgi absurdi ir rakstīt, ka
gandrīz bez jebkādiem papildu nosacījumiem Ministru kabinets ir tas, kurš arī
turpmāk pēc pieciem, pēc desmit gadiem noteiks novadu robežas… (No zāles dep.
J.Dobelis: „Brīvību Kamparam!”) un to teritoriālo iedalījumu. Manuprāt,
dziļāka absurda vairs nevar būt, jo, zinot Latvijas līdzšinējo politisko pieredzi,
šādas lietas var notikt ļoti voluntāri un ļoti, ļoti apšaubāmi.
Es domāju, ka būtu ļoti nopietni jāpārdomā, kam sniegt šādas
tiesības. Bet šajā procesā, kad notiek reforma un kad valdība nav spējusi šo
reformu pilnībā realizēt, manuprāt, šīm tiesībām ir jābūt nekam citam, kā vien
Saeimai, mums visiem kopā.
Vēl viena lieta, kas būtu jāmaina un kas ir, manuprāt, ļoti
būtiska. Mēs nosakām, ka republikas pilsētām ir kaut kādi kritēriji, tas ir,
50 000 iedzīvotāju (tas būtu saprotami), taču jau nākamajā pantā mēs sakām,
ka atkal Ministru kabinets var atsevišķi nolemt, ka, piemēram, pašvaldība ar
10 000 iedzīvotāju arī ir republikas pilsēta. Nav nekādu, pat ne vismazāko,
kritēriju, kas noteiktu, ka Ministru kabinets tā nevarētu lemt.
Tātad ir tikai divas vai trīs lietas, kuras es varu pieminēt kā
kliedzošākās, kā tādas, kas šajā likumprojektā būtu jāmaina. Taču, nepieņemot
šo likumprojektu, mēs, pirmkārt, likuma tapšanas gaitu nobremzētu; otrkārt, mēs
izdarītu vēl lielāku lāča pakalpojumu tiem novadiem, pagastiem un pilsētām, kas
joprojām gaida no mums kaut kādu pilnīgi skaidru risinājumu.
Tātad es aicinu likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt, uz otro
un trešo lasījumu ļoti nopietni strādāt un iesniegt priekšlikumus un, ja
likumprojekts ir atbilstošs tam, kāds ir reformas mērķis, to atbalstīt arī turpmāk.
Taču, ja Saeima nav spējīga vienoties par tādu Latvijas nākotni un
karti, kādai tai vajadzētu būt sabiedrības vairākuma izpratnē, tad vajag skaidri
pateikt, ka šī reforma nenotiks, šai reformai ir jābeidzas un turpināsim strādāt
tajos rajonu pašvaldību ietvaros, kādi tie ir šobrīd. (Tie darbojas, nekas taču nav
noticis!) Un tad lemsim tālāk, ja būs Latvijas politiskajā vidē tāda vienotība un
kopēja izpratne, ka tā spēs piedāvāt risinājumu, kas visiem ir pieņemams.
Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputātam Spurdziņam ir kaut
kas piebilstams komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Arī komisijas diskusijā tika „kustināti” šie
jautājumi, ko debatētāji pieminēja, bet komisija tomēr atzina, ka šis likumprojekts
ir par pamatu, lai turpinātu iesāktās diskusijas.
Komisija gaida priekšlikumus uz otro lasījumu, tāpēc komisijas
vārdā lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Administratīvo teritoriju
un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – 18. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam šā gada 20.jūniju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības komisija
likumprojekta „Grozījumi Standartizācijas likumā” otrajam lasījumam saņēma
četrus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Un arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Standartizācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Blumbergs. Termiņš – 10.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.556/Lp9 –
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
1.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais
sekretārs Ziedonis Rubezis, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums. Iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums. Iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Iekšlietu
ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 12.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 13.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 14.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 15.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 16.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 17.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 18. ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā
sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 19. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 20.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 20.priekšlikumu… Es atvainojos!
Sēdes vadītājs. 21.priekšlikumu!
Dz.Rasnačs. 21.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Aizbalts. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 22.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubezis. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis
ir iesniedzis arī 23.priekšlikumu, kas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts
ir iesniedzis 24.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 25.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubezis. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 26.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 27.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Aizbalts. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 28.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.
– Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 30.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 31.priekšlikums, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Aizbalts, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 32.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 33. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam noguruši, bet
es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību klajai necieņai gan pret opozīcijas
deputātu priekšlikumiem, gan pret veselo saprātu.
33.priekšlikums, kuru es esmu parakstījis… Es to nolasīšu:
„Aizstāt likuma 283.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „25., 29. (ja lēmums
saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā” ar
vārdiem un skaitļiem „25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību atņemšanu)”.” (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kāp
zemē!”)
Un nu es jums nolasīšu atbildīgās komisijas iesniegto
14.priekšlikumu, kuru izskatījām saistībā ar darba kārtības 29.punktu un par kuru
nobalsojām pirms 15 minūtēm: „Aizstāt 283.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus
„25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)
un 31.pantā” ar vārdiem un skaitļiem „25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.”
Cienījamie kolēģi! Minētais priekšlikums, kas tika atbalstīts
Saeimā, burts burtā sakrīt ar šo priekšlikumu, kuru Saeima gatavojas noraidīt. Kur
ir loģika? Tikai 15 minūtes pagājušas, bet Saeimas viedoklis jau mainījies uz
pilnīgi pretējo pusi!
Es tomēr aicinu vēlreiz nobalsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta. Aicinu balsot pret 33.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 34.priekšlikumu ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 35. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikumu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 36. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikumu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Man būtu ļoti liels lūgums Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
deputātiem tomēr būt mazliet klusākiem! Šis ir pēdējais likumprojekts šodien. (No
zāles: „Izdzīt no zāles! Izslēgt no Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības
frakciju!”)
Turpiniet, lūdzu, Rasnača kungs.
Dz.Rasnačs. 36.priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir Iekšlietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 37. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 38. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 39. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Ziedoņa Rubeža priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 40. – deputāta Buzajeva priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli… Es
atvainojos! Deputāts Buzajevs tomēr uzstāj, ka vajag veikt balsojumu. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Sēdi mierīgs! Pietiek!”) Balsosim par 40. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir…
Sēdes vadītājs. Mums ir par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā jānobalso. Un, kā es saprotu, vispirms vajadzētu komisijas vārdā paust
viedokli.
Dz.Rasnačs. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
noteikt šā gada 10.jūniju, lai mēs varētu paspēt vēl šajā sesijā izskatīt
likumprojektu arī trešajā lasījumā.
Tātad termiņš – 10.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Pirms reģistrēšanās – informācija.
Šodien bija paredzēta sēde atbilžu sniegšanai uz deputātu
jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildes uz četriem jautājumiem, no kuriem
trīs bija adresēti satiksmes ministram Aināram Šleseram un viens – vides ministram
Raimondam Vējonim. Uz visiem šiem jautājumiem ir saņemtas rakstveida atbildes. Saeimas
Prezidijs ir saņēmis informāciju, ka rakstveida atbildes apmierina jautājumu
iesniedzējus. Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Pirmajam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam… Viņš šobrīd kaut
kur tepat vien ir…
Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas locekļus aicinu
uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Tūlīt, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es vēlos precizēt, lai stenogrammā tas tiktu
fiksēts: izskatot likumprojektu Nr.574/Lp9, mans balsojums par 3.priekšlikumu bija
„pret”. Lūdzu to fiksēt stenogrammā. Nez kāpēc izdrukā parādās „par”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte,
Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Ingrīda Circene, Sandra Kalniete, Gunārs
Laicāns, Leons Līdums, Anna Seile un Nils Ušakovs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 5.jūnija sēde tiek pasludināta par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 12.sēde
2008.gada 5.jūnijā
Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”
Datums: 05.06.2008. 09:04:52 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2476 nodošanu komisijai
Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā
Datums: 05.06.2008. 09:05:42 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2477 nodošanu komisijai
Datums: 05.06.2008. 09:36:56 bal003
Balsošanas motīvs: Par balsošanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (1.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:17:48 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2349 pieņemšanu 1.lasījumā
Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2008. 12:19:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2311 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Muitas likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:20:36 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2470 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:21:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2471 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:23:52 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2487 pieņemšanu 3.lasījumā
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:31:14 bal017
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:37:36 bal018
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:40:48 bal019
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:41:56 bal020
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:46:40 bal021
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:47:16 bal022
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:52:48 bal023
Balsošanas motīvs: Par 72.priekšlikumu
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:53:44 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2496 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Enerģētikas likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:55:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2497 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:13:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:15:40 bal027
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:16:16 bal028
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:16:46 bal029
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:21:50 bal030
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:24:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2485 pieņemšanu 2.lasījumā
Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (1.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:47:42 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1091 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:54:14 bal033
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:56:14 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2489 pieņemšanu 2.lasījumā
Datums: 05.06.2008. 14:57:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (1.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:13:48 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2319 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Standartizācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:15:16 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2495 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:22:16 bal038
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:24:04 bal039
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:24:46 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2498 pieņemšanu 2.lasījumā