LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, LV-1811                  tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008.gada 29.maijs

Nr.9/2 – 2 – 105 – (9/08)

 

Saeimas Prezidijam

 

          Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.635/Lp9) izskatīšanai 3.lasījumā.

         

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 18 lpp.

 

 

Godbijībā,

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”

(Nr.635/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 12 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

 

Izdarīt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 22.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta ierēdņus un darbiniekus, kā arī ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata teritoriālo iestāžu direktorus. Termiņam beidzoties, atestējot teritoriālās iestādes direktoru var iecelt uz atkārtotu termiņu šajā pašā vai citā teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka, Finanšu policijas pārvaldes direktora, Galvenās muitas pārvaldes direktora un Galvenās nodokļu pārvaldes direktora kandidatūras pirms iecelšanas amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņo ar finanšu ministru;

1. 4.panta otrajā daļā:

izslēgt 4.punkta otro teikumu;

 

 

 

1. 4.panta otrajā daļā:

izslēgt 4.punkta otro teikumu;

8) ir tiesīgs pieprasīt disciplinārlietas ierosināšanu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni un darbinieku, ja tas pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas vai nav pildījis savus pienākumus, vai citādi pārkāpis šā likuma normas, un piemērot disciplinārsodu, arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanu vai ar darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ierosina vai pieprasa ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēneš­algu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas, kā arī var pārņemt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora ierosināto disciplinārlietu;”;

 

 

 

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ierosina vai pieprasa ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēneš­algu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas, kā arī var pārņemt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora ierosināto disciplinārlietu;”;

14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgas starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu;

aizstāt 14.punktā vārdu “kopīgas” ar vārdu “kopīgās”;

 

 

 

aizstāt 14.punktā vārdu “kopīgas” ar vārdu “kopīgās”;

15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgu starpvalstu pārbaudi.

aizstāt 15.punktā vārdu “kopīgu” ar vārdu “kopīgo”;

 

 

 

aizstāt 15.punktā vārdu “kopīgu” ar vārdu “kopīgo”;

 

papildināt daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā, atrodoties Valsts ieņēmumu dienesta vai nodokļu maksātāju telpās;

1

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 4. panta otrās daļas 16. punktā vārdus ‘’atrodoties Valsts ieņēmumu dienesta vai nodokļu maksātāju telpās’’.

 

Atbalstīts

papildināt daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā;

 

17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimā apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos.”

 

 

 

17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos.”

5.pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:

1) vada teritoriālās iestādes darbu un atbild par to;

2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba teritoriālās iestādes ierēdņus un darbiniekus;

4) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);

2. 5.panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“41) pieprasa veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja muitas nodokļa un citu valsts vai Eiropas Savienības noteikto obligāto maksājumu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomaksājami uz muitas robežas, nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora pilnvarojumu;”;

 

 

 

2. 5.panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“41) pieprasa veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja muitas nodokļa un citu valsts vai Eiropas Savienības noteikto obligāto maksājumu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomaksājami uz muitas robežas, nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora pilnvarojumu;”;

5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto ierēdņu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus;

6) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam;

7) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu.

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ierosina disciplinārlietu pret jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas.”

 

 

 

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ierosina disciplinārlietu pret jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas.”

8.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā

4) izstrādā un apstiprina nodokļu aprēķināšanas metodiku un reglamentē uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām; izstrādā nodokļu uzskaites metodiku nodokļu pārskatu un deklarāciju sastādīšanai; izstrādā nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku;

3. 8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā;”;

 

 

 

3. 8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā;”;

62) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to trešo valstu iesniegtajiem pieprasījumiem, ar kurām noslēgti starptautiskie līgumi, lemj par ārvalstu nodokļu administrācijas pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesā tās kompetentās iestādes uzdevumā;

izslēgt 6.2 punktu;

 

 

 

izslēgt 6.2 punktu;

11) pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesas pieprasījuma veic komersantu nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

 

izteikt 11.punktu šādā redakcijā: 

“11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu;”.

 

 

 

izteikt 11.punktu šādā redakcijā: 

“11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu;”.

10.pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā

1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes;

4. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes.”;

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

‘’Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdņa tiesību nodokļu kontroles jomā īstenošanai, izvērtējams iespējamais fizisko personu pamattiesību ierobežojums.’’ .

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdņa tiesību nodokļu kontroles jomā īstenošanai, izvērtējams iespējamā fizisko personu pamattiesību ierobežojuma samērīgums.” .

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdnim viņa tiesību īstenošanai nodokļu kontroles jomā, izvērtējams iespējamā fizisko personu pamattiesību ierobežojuma samērīgums.”;

3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

 

4

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 4.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

‘’aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdus ‘’valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos’’ ar vārdiem ‘’valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā)’’.

Atbalstīts

aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdus ‘’valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos’’ ar vārdiem ‘’valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā)”;

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūrvienību vadītājiem ir tiesības:

5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos noteiktajā termiņā nenomaksātās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas,  ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana, un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);

 

5

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 4.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

‘’aizstāt otrās daļas 5. punktā vārdus ‘’valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos’’ ar vārdiem ‘’valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā)’’.

Atbalstīts

aizstāt otrās daļas 5. punktā vārdus ‘’valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos’’ ar vārdiem ‘’valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā)”;

9) pieņemt lēmumu atmaksāt bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas;

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;”;

6

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 10. panta otrās daļas 9. punktā vārdus ‘’valsts budžetā, pašvaldības budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos’’ ar vārdiem ‘’valsts vai pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā)’’.

Atbalstīts

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts vai pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;”;

10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņus;

papildināt otrās daļas 10.punktu pēc vārdiem “nodokļu deklarāciju” ar vārdiem “un informatīvo deklarāciju”;

 

 

 

papildināt otrās daļas 10.punktu pēc vārdiem “nodokļu deklarāciju” ar vārdiem “un informatīvo deklarāciju”;

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Ja nodokļu maksātājs nodokļu maksājumu revīzijas (audita) laikā maina juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu un līdz ar to mainās kontrolējošā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, lēmumu par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu pieņem tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdnis, kuras kontrolē nodokļu maksātājs bija nodokļu maksājumu revīzijas (audita) uzsākšanas dienā.”

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Ja nodokļu maksātājs nodokļu maksājumu revīzijas (audita) laikā maina juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu un līdz ar to mainās kontrolējošā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, lēmumu par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu pieņem tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdnis, kuras kontrolē nodokļu maksātājs bija nodokļu maksājumu revīzijas (audita) uzsākšanas dienā.”

3.nodaļa
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu tiesības
muitas politikas īstenošanā

5. Papildināt 3.nodaļas nosaukumu pēc vārda “ierēdņu” ar vārdu “(darbinieku)”.

 

 

 

5. Papildināt 3.nodaļas nosaukumu pēc vārda “ierēdņu” ar vārdu “(darbinieku)”.

13.pants. Muitas ierēdņu tiesības

 

6. 13.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “ierēdņu” ar vārdu “(darbinieku)”;

 

 

 

6. 13.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “ierēdņu” ar vārdu “(darbinieku)”;

2. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, normatīvos aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz muitas robežas.

papildināt otro daļu pēc vārda “ierēdņiem” ar vārdu “(darbiniekiem)”;

 

 

 

papildināt otro daļu pēc vārda “ierēdņiem” ar vārdu “(darbiniekiem)”;

3. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmajā daļā.

papildināt trešo daļu ar vārdiem “kā arī tiesības veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļauta nodokļu maksātāja teritoriālo muitas iestāžu administrēto nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu)”;

 

 

 

papildināt trešo daļu ar vārdiem “kā arī tiesības veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļauta nodokļu maksātāja teritoriālo muitas iestāžu administrēto nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu)”;

7. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora speciāli pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pasākumus, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas iestāžu kompetencē esošajos jautājumos.

papildināt septīto daļu pēc vārda “ierēdņiem” ar vārdu “(darbiniekiem)”.

 

 

 

papildināt septīto daļu pēc vārda “ierēdņiem” ar vārdu “(darbiniekiem)”.

17.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā izglītība;

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

 

7. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) attiecībā uz personu nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.”

 

 

 

7. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) attiecībā uz personu nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.”

20.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām nosaka piemaksas par dienesta pakāpi, izdienu un darbu paaugstinātas atbildības apstākļos.

 

8. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām nosaka piemaksas par speciālo dienesta pakāpi, amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku ierēdņa drošībai vai veselībai, darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.”

 

 

 

8. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām nosaka piemaksas par speciālo dienesta pakāpi, amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku ierēdņa drošībai vai veselībai, darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.”

 

9. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

“20.1 pants. Pabalsti un kompensācijas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā

 

7

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 20.1 panta nosaukumā vārdu ‘’ierēdņiem’’ ar vārdu ‘’ierēdnim’’.

Atbalstīts

9. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

“20.1 pants. Pabalsti un kompensācijas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā

 

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus sakaru virsnieka statusā var nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu pildīšanai.

8

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 20.1 panta pirmajā daļā vārdu ‘’ierēdņus’’ ar vārdu ‘’ierēdni’’.

Atbalstīts

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni sakaru virsnieka statusā var nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu pildīšanai.

 

2. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

3. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

4. Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

5. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

 

 

 

2. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

3. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

4. Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

5. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

22.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas apstrīdami un pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) un izdotos rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var apstrīdēt rakstveidā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finanšu ministram ir tiesības pagarināt sūdzības izskatīšanu uz laiku līdz 60 kalendāra dienām; par to Valsts ieņēmumu dienests paziņo sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Kārtību, kādā apstrīdami un izpildāmi Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtie lēmumi, arī pārbaudes un revīzijas aktā minētie priekšlikumi nodokļu maksātājam, lēmums par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmums par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”.

 

10. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

9

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 22. panta ceturtajā daļā vārdus ‘’stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi’’ ar vārdiem vārdus ‘’stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots attiecīgajai finanšu iestādei vai kredītiestādei un rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību’’.

 

Atbalstīts

10. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots attiecīgajai finanšu iestādei vai kredītiestādei. Šā rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

24.pants. Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums

Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finanšu līdzekļi:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi:

a) atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests,

b) no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

 

11. Izteikt 24.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.”

 

 

 

11. Izteikt 24.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.”

25.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku apliecības, ierēdņu dienesta pakāpes un atšķirības zīmes

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

12. 25.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “dienesta apliecība” ar vārdiem “kuras aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets”;

 

 

 

12. 25.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “dienesta apliecība” ar vārdiem “kuras aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets”;

2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

4. Finanšu policijas ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

10

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izteikt 25.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„4. Finanšu policijas ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„4. Finanšu policijas ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

20. Grozījums šā likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz piemaksas par dienesta pakāpi noteikšanu pie Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām, grozījums 25.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar ceturto daļu, grozījums 28.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījums 29.panta 1.punkta “i” apakšpunktā un attiecībā uz “k” apakšpunkta izslēgšanu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

13. Aizstāt pārejas noteikumu 20.punktā vārdu “amatalgām” ar vārdu “mēnešalgām”.

 

 

 

13. Pārejas noteikumos:

aizstāt 20.punktā vārdu “amatalgām” ar vārdu “mēnešalgām”;

 

 

11

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Līdz jaunu šā likuma 25.panta otrajā un ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.76 „Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm” un Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.122 „Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Līdz jaunu šā likuma 25.panta otrajā un ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.76 „Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm” un Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.122 „Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

12

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Padomes 2004.gada 16.novembra direktīvas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2004/106/EK, ar ko groza direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa piemērošana un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību”.

Atbalstīts

14. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Padomes 2004.gada 16.novembra direktīvas 2004/106/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa piemērošana un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību.”