2008

 

2008. gada _____ maijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

           

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 27.maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (nr.581/Lp9) trešajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

 

Pielikumā: likumprojekta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (nr.581/Lp9) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.                   

 

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

 

 

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums

(nr.581/Lp9)

 

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(75)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

 

 

 

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) līdzekļi — finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta;

2) finanšu līdzekļi — finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), kas atrodas personas turējumā, kā arī dārgmetāli vai dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un rada tiesības gūt labumu no tiem;

 

 

3) darījuma attiecības — likuma subjekta un klienta attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot profesionālu darbību vai komercdarbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kurai likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;

5) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona:

a) kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību,

b) kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība,

c) kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības,

d) kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē;

6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai dalībvalsts, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle vai pārstāvniecība;

7) finanšu iestāde — komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants (kurš nav kredītiestāde), kas dibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Par finanšu iestādi uzskatāms:

a) apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un privātais pensiju fonds,

b) apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība,

e) kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu,

f) cits naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējs, kuram ir tiesības sniegt šādus pakalpojumus;

8) juridisks veidojums — juridiskā persona vai personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja;

9) ārpakalpojuma grāmatvedis — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņemot darba līgumu) ar klientu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus;

10) politiski ietekmīga persona — fiziskā persona:

a) kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, parlamenta deputāts, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās attiecīgo amatu atstājušas viena gada laikā,

b) kas ir šā punkta “a” apakšpunktā noteikto politiski ietekmīgu personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie vai laulātajiem pielīdzināmas personas. Par politiski ietekmīgas personas laulātajam pielīdzināmu persona uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi personai nosaka šādu statusu,

c) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no šā punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto politiski ietekmīgu personu, vai kurai ar politiski ietekmīgu personu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski ir izveidots politiski ietekmīgas personas labā;

11) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz dibināt juridisku veidojumu,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisku veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,

e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona;

12) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

13) trešā valsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

14) uzraudzības un kontroles institūcija — valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic šā likuma prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus;

15) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

16) čaulas banka — kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraugošās un kontrolējošās institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs;

17) neparasts darījums — darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm;

18) aizdomīgs darījums — darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu.

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) finanšu līdzekļi – personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kuri rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli;”

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„3) darījuma attiecības – attiecības starp likuma subjektu un klientu, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 1.panta 10.punktu (pārcelt 10.punkta tekstu uz 22.pantu, to papildinot ar jaunu daļu), jo šis termina skaidrojums likuma tekstā tiek izmantots tikai divas reizes un nav nepieciešamība to skaidrot likuma 1.pantā.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) līdzekļi — finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta;

2) finanšu līdzekļi — personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli;

3) darījuma attiecības —likuma subjekta un klienta attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kurai likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;

5) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona:

a) kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību,

b) kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība,

c) kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības,

d) kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē;

6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai dalībvalsts, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle vai pārstāvniecība;

7) finanšu iestāde — komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants (kurš nav kredītiestāde), kas dibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Par finanšu iestādi uzskatāms:

a) apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un privātais pensiju fonds,

b) apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība,

e) kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu,

f) cits naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējs, kuram ir tiesības sniegt šādus pakalpojumus;

8) juridisks veidojums — juridiskā persona vai personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja;

9) ārpakalpojuma grāmatvedis — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņemot darba līgumu) ar klientu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus;

10) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs — juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz dibināt juridisku veidojumu,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisku veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,

e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona;

11) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

12) trešā valsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

13) uzraudzības un kontroles institūcija — valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic šā likuma prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus;

14) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

15) čaulas banka — kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraugošās un kontrolējošās institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs;

16) neparasts darījums — darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm;

17) aizdomīgs darījums — darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic profesionālo darbību vai komercdarbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu, kā arī attiecībā uz šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadīšanu vai darbības nodrošināšanu;

5) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai citu pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījumu veic ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(2) Likuma subjekts nodrošina, ka tā struktūrvienības, filiāles, pārstāvniecības un meitas sabiedrības trešajās valstīs, ja tās sniedz finanšu pakalpojumus, ievēro šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību normām un šajā valstī vispārpieņemto praksi.

(3) Ja trešās valsts normatīvie akti aizliedz piemērot šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, likuma subjekts par to informē attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā un nodrošina papildu pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas riska mazināšanai.

(4) Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību institūcijām, ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: „Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmās daļas 4.punkta „d” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz ieguldījumu veikšanu, kas nepieciešami juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 3.panta ceturtajā daļā vārdus „valsts un pašvaldību institūcijām” ar vārdiem „valsts institūcijām, kā arī atvasinātajām publiskajām personām un to institūcijām”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai citu pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījumu veic ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(2) Likuma subjekts nodrošina, ka tā struktūrvienības, filiāles, pārstāvniecības un meitas sabiedrības trešajās valstīs, ja tās sniedz finanšu pakalpojumus, ievēro šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību normām un šajā valstī vispārpieņemto praksi.

(3) Ja trešās valsts normatīvie akti aizliedz piemērot šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, likuma subjekts par to informē attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā un nodrošina papildu pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas riska mazināšanai.

(4) Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātajām publiskajām personām un to institūcijām ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši noziedzīga nodarījuma rezultātā, kā arī citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.

(3) Papildus Kriminālprocesa likumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

2) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētajām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk — Kontroles dienests) informē likuma subjektus un to uzraudzības un kontroles institūcijas.

(5) Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

9.Saeimas deputāts V.E.Bresis:

Izteikt 4.panta pirmo un otro daļu sekojošā redakcijā:

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas valdījumā tie nonākuši tai izdarot noziedzīgu nodarījumu.

(2) Ar terminu „noziedzīgi iegūti līdzekļi”, piemērojot mutatis mutandis, saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu „noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem:

   1) ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši noziedzīga nodarījuma rezultātā,

   2) citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.”

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem:

1) ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši noziedzīga nodarījuma rezultātā;

2) citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.

(3) Papildus Kriminālprocesa likumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

2) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētajām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk — Kontroles dienests) informē likuma subjektus un to uzraudzības un kontroles institūcijas.

(5) Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas mainīšana vai nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā iesaistītai personai izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības vai īpašuma tiesību slēpšana vai maskēšana vai līdzekļu piederības slēpšana vai maskēšana;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, par kuru bija zināms līdzekļu iegūšanas brīdī;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

9.Saeimas deputāts V.E.Bresis:

Izteikt 5. pantu sekojošā redakcijā:

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas ar nodomu un apzinoties līdzekļu noziedzīgo izcelsmi:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu konversija vai nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai personai izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmes, atrašanās vietas vai piederības slēpšana;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana valdījumā vai lietojumā, lai slēptu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, par kuru tai bija zināms līdzekļu iegūšanas brīdī;

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām.”

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā iesaistītai personai izvairīties no juridiskās atbildības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka attiecīgie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām. (2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

 

II nodaļa
Iekšējā kontrole

 

 

 

II nodaļa
Iekšējā kontrole

6.pants. Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — savam darbības veidam atbilstoši izveido un dokumentē, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības nav piemērojamas šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem likuma subjektiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa.

 

 

 

6.pants. Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — atbilstoši savam darbības veidam izveido un dokumentē, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības nav piemērojamas šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem likuma subjektiem neatkarīgi no šo subjektu tiesiskā statusa.

7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1) klientu identificēšanas kārtību;

2) kārtību, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

3) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;

4) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;

5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) kārtību, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

7) kārtību, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot šā likuma prasības.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas metodiku.

(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

 

 

 

7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1) klientu identificēšanas kārtību;

2) kārtību, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

3) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;

4) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;

5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) kārtību, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

7) kārtību, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot šā likuma prasības.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas metodiku.

(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

8.pants. Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

Likuma subjekts regulāri izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

 

 

 

8.pants. Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

Likuma subjekts regulāri izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, ka tā darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

11

9.Saeimas deputāts V.E.Bresis:

Izteikt 9.pantu sekojošā redakcijā:

Likuma subjekts nodrošina lai atbildīgie darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

Noraidīt

 

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, ka tā darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1)  Likuma subjekts — juridiskā persona — nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ieceļ valdes locekli, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(3) Likuma subjektam — juridiskajai personai, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību to rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4) Persona, kas kredītiestādē vai finanšu iestādē, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris:

Aizstāt 10.panta ceturtajā daļā vārdus „vai finanšu iestādē, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu” ar vārdiem „vai apdrošināšanas komersantā, kas veic dzīvības apdrošināšanu”.

 

9.Saeimas deputāts V.E.Bresis:

Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Persona, kas kredītiestādē vai finanšu iestādē, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Persona, kas kredītiestādē vai apdrošināšanas komersantā, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts atbildīgās komisijas 14.priekšl.redakcijā

 

 

 

Atbalstīts daļēji atbildīgās komisijas 14.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

Atbalstīt

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1)  Likuma subjekts — juridiskā persona — nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ieceļ valdes locekli, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(3) Likuma subjektam — juridiskajai personai —, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību to rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4) Persona, kas kredītiestādē vai apdrošināšanas komersantā, kurš veic dzīvības apdrošināšanu, ir atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

III nodaļa

Klienta identifikācija un izpēte

 

 

 

III nodaļa

Klienta identifikācija un izpēte

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

(2) Likuma subjekts identificē klientu arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības šā likuma izpratnē, ja:

1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

2) darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(3) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to, klients identificējams, tiklīdz kļuvis zināms, ka tā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā.

(4) Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un saskaņā ar likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

(5) Ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai likuma subjekta iekšējās kontroles dokumentiem klienta padziļināta izpēte nav jāveic, apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, vai arī pirms apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot apdrošināšanas polisē paredzētās tiesības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15

 

 

 

 

 

 

 

16

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 11.panta ceturtajā daļā vārdus „saskaņā ar likuma prasībām” ar vārdiem „saskaņā ar šā likuma prasībām”.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 11.panta piektajā daļā vārdus „saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai likuma subjekta iekšējās kontroles dokumentiem” ar vārdiem „saskaņā ar šā likuma prasībām”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

(2) Likuma subjekts identificē klientu arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības šā likuma izpratnē, ja:

1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

2) darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(3) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to, klients identificējams, tiklīdz kļuvis zināms, ka tā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielāka par to pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā.

(4) Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

(5) Ja saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, kā arī pirms tam, kad apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot apdrošināšanas polisē paredzētās tiesības.

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Juridisko personu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē, pieprasot:

1) uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) ziņas par klienta juridisko adresi;

3) identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, un iegūstot dokumentu vai dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu.

(2) Likuma subjekts var identificēt juridisko personu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

(3) Zvērināti notāri juridiskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

13.pants. Juridisko personu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē, pieprasot:

1) uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) ziņas par klienta juridisko adresi;

3) identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu.

(2) Likuma subjekts var identificēt juridisko personu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

(3) Zvērināti notāri juridiskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Likuma subjekts, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu — juridisko personu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā veidā, likuma subjekts dokumentē šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav attiecināma uz zvērinātiem notāriem.

17

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

„14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu – juridisko personu – identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā veidā, kredītiestāde un finanšu iestāde dokumentē šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.”

Atbalstīt

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu – juridisko personu – identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā veidā, kredītiestāde un finanšu iestāde dokumentē šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts atvērt un uzturēt neidentificētu klientu kontus.

18

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 15.pantā vārdus „Kredītiestādēm un finanšu iestādēm” ar vārdiem „Kredītiestādei un finanšu iestādei”.

Atbalstīt

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādei un finanšu iestādei ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus (neidentificētu klientu) kontus.

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

Likuma subjekts veic klienta izpēti šādos gadījumos:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā (turējumā);

2) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no izņēmumiem vai ierobežojumiem;

3) ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas vai izpētes datu ticamību.

19

 

 

 

 

20

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 16.panta 1.punktā vārdus „glabāšanā (turējumā)” ar vārdiem „glabāšanā vai turējumā”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta16.panta 2.punktu šādā redakcijā :

„2) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no šā likuma 26.un 27.pantā noteiktajiem izņēmumiem;”

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

Likuma subjekts veic klienta izpēti šādos gadījumos:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā vai turējumā;

2) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no šā likuma 26. un 27.pantā noteiktajiem izņēmumiem;

3) ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas vai izpētes datu ticamību.

17.pants. Klienta izpēte

(1) Klienta izpēte darījuma attiecību ietvaros ir uz risku novērtējumu balstīts pasākumu kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) noskaidro informāciju par patieso labuma guvēju;

2) iegūst informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;

3) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību;

4) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi.

21

 

 

 

 

 

 

 

 

22

Finanšu ministrs A.Slakteris:

Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šajā likumā noteiktie pienākumi attiecībā uz klientu izpēti attiecas arī uz juridiskiem veidojumiem, neatkarīgi no tā, vai juridiskajam veidojumam ir juridiskas personas statuss.”

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šajā likumā noteiktie pienākumi attiecībā uz klienta izpēti attiecas arī uz juridisko veidojumu, neatkarīgi no tā, vai juridiskajam veidojumam ir juridiskas personas statuss.”

 

Atbalstīts atbildīgās komisijas 22.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

17.pants. Klienta izpēte

(1) Klienta izpēte darījuma attiecību ietvaros ir uz risku novērtējumu balstīts pasākumu kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) noskaidro informāciju par patieso labuma guvēju;

2) iegūst informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;

3) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību;

4) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi.

(3) Šajā likumā noteiktie pienākumi attiecībā uz klienta izpēti attiecas arī uz juridisko veidojumu neatkarīgi no tā, vai juridiskajam veidojumam ir juridiskās personas statuss.

18.pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana

(1) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju:

1) klientiem — juridiskajām personām, kurām veic padziļinātu izpēti;

2) visiem klientiem, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.

(2) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju, iegūstot par to šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto informāciju kādā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta parakstītu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

3) pats noskaidrojot patieso labuma guvēju gadījumos, kad ziņas par patieso labuma guvēju nevar iegūt citādi.

 

 

 

18.pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana

(1) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju:

1) klientiem — juridiskajām personām, kurām veic padziļinātu izpēti;

2) visiem klientiem, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.

(2) Likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju, iegūstot par to šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto informāciju kādā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta parakstītu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

3) pats noskaidrojot patieso labuma guvēju gadījumos, kad ziņas par patieso labuma guvēju nevar iegūt citādi.

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā par to, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos attiecīgos pakalpojumus.

 

 

 

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā par to, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos attiecīgos pakalpojumus.

20.pants. Darījuma attiecību uzraudzība pēc šo attiecību uzsākšanas

(1) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar atzinumu, ko devusi Starptautiskā finanšu darba grupa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kas nesadarbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

 

 

 

 

 

 

 

 

23

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris:

Izteikt 20.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar starptautisko organizāciju atzinumu, ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kurās nav spēkā esošu normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai kuras ir atteikušās sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

20.pants. Darījuma attiecību uzraudzība pēc šo attiecību uzsākšanas

(1) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar starptautisko organizāciju atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kurās nav spēkā esošu normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai kuras ir atteikušās sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

 

 

 

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

22.pants. Padziļināta klienta izpēte

(1) Padziļināta klienta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, lai:

1) noskaidrotu patieso labuma guvēju, pārliecinātos, ka persona, kas saskaņā ar šā likuma 18.pantu norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic padziļinātu klienta izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā;

2) uzsākot darījuma attiecības ar politiski ietekmīgām personām;

3) uzsākot kredītiestāžu pārrobežu attiecības ar respondentiem no trešajām valstīm.

(3) Kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kuru darbību saskaņā ar šo likumu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, padziļināta izpēte veicama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajām klientu kategorijām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nosaka klientu padziļinātas izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un klientu veikto darījumu pastiprinātas uzraudzības kārtību, kā arī nosaka kredītiestāžu un finanšu iestāžu sniegto pakalpojumu un klientu veikto darījumu pazīmes, kuras atklājot, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt padziļinātu klienta izpēti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24

 

 

 

 

 

 

25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 22.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) uzsākot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu;”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 22.pantu ar jaunu trešo daļu (attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju), kurā iekļaut termina „politiski ietekmīga persona” skaidrojumu un izteikt to šādā redakcijā:

„(3) Šā likuma izpratnē par politiski ietekmīgu personu, kā arī par tai pielīdzināmu personu uzskatāma fiziska persona:

1) kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, parlamenta deputāts, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes un valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās minēto amatu atstājušas viena gada laikā,

2) kas ir šīs daļas 1. punktā noteikto personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie un laulātajiem pielīdzināmas personas. Persona par laulātajam pielīdzināmu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi personai nosaka šādu statusu,

3) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no šīs daļas 1. un 2. punktā minēto personu vai kurai ar šo personu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski ir izveidots politiski ietekmīgas personas, kā arī tai pielīdzināmās personas labā.”.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojekta 22.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā likuma izpratnē par politiski nozīmīgu personu uzskatāma fiziska persona:

1) kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes un valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās minēto amatu atstājušas viena gada laikā,

2) kas ir šīs daļas 1. punktā noteikto personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie un laulātajiem pielīdzināmas personas. Persona par laulātajam pielīdzināmu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi personai nosaka šādu statusu,

3) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no šīs daļas 1. punktā minētajām personām vai kurai ar šo personu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski izveidots šīs daļas 1.punktā minētās personas labā.”

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 26.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

22.pants. Klienta padziļināta izpēte

(1) Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, lai:

1) noskaidrotu patieso labuma guvēju, pārliecinātos, ka persona, kas saskaņā ar šā likuma 18.pantu norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā;

2) uzsākot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu;

3) uzsākot kredītiestāžu pārrobežu attiecības ar respondentiem no trešajām valstīm.

(3) Šā likuma izpratnē par politiski nozīmīgu personu uzskatāma fiziskā persona:

1) kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās attiecīgo amatu atstājušas viena gada laikā;

2) kas ir šīs daļas 1.punktā noteikto personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie vai laulātajiem pielīdzināmas personas. Persona par laulātajam pielīdzināmu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu;

3) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no šīs daļas 1.punktā minētajām personām, vai kurai ar šo personu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski izveidots šīs daļas 1.punktā minētās personas labā.

(4) Kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kuru darbību saskaņā ar šo likumu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, padziļināta izpēte veicama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajām klientu kategorijām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nosaka klienta padziļinātas izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un klientu veikto darījumu pastiprinātas uzraudzības kārtību, kā arī kredītiestāžu un finanšu iestāžu sniegto pakalpojumu un klientu veikto darījumu pazīmes, kuru atklāšanas gadījumā kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt klienta padziļinātu izpēti.

23.pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja, uzsākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, likuma subjekts veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personisku klātbūtni pirmā darījuma veikšanā.

(2) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

 

 

 

23.pants. Klienta personiska nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja, uzsākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, likuma subjekts veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personisku klātbūtni pirmā darījuma veikšanā.

(2) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

24.pants. Kredītiestāžu pārrobežu attiecības

(1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar tādu kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību (respondentu), kas reģistrēta un darbojas trešajā valstī, veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, kā arī lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu attiecīgās kredītiestādes reputāciju un tās uzraudzības kvalitāti;

2) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veicis respondents, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde nodrošina, ka tā neiesaistās korespondentattiecībās ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas bankām, vai pārtrauc šādas attiecības.

 

 

 

24.pants. Kredītiestāžu pārrobežu attiecības

(1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar tādu kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību (respondentu), kas reģistrēta un darbojas trešajā valstī, veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, kā arī lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu attiecīgās kredītiestādes reputāciju un tās uzraudzības kvalitāti;

2) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veicis respondents, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde nodrošina, ka tā neiesaistās korespondentattiecībās ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas bankām, vai pārtrauc šādas attiecības.

25.pants. Darījuma attiecības ar politiski ietekmīgu personu

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītas procedūras, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski ietekmīga persona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav politiski ietekmīga persona, par tādu kļūst pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(3) Ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski ietekmīga persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas (likuma subjektiem, kas ir juridiskās personas);

2) veic un dokumentē pasākumus, lai noteiktu klienta naudas vai citu darījumos izmantoto līdzekļu izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski ietekmīgām personām, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

 

 

27

 

 

 

 

 

 

28

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 25.pantā vārdus „politiski ietekmīga persona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „politiski nozīmīga persona” (attiecīgā locījumā).

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 25.panta trešā daļas 1.punktā vārdus „(likuma subjektiem, kas ir juridiskās personas)” kā jaunu teikumu šādā redakcijā: „Šajā punktā minētais nosacījums attiecas uz likuma subjektu - juridisko personu.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

25.pants. Darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītas procedūras, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav politiski nozīmīga persona, par tādu kļūst pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(3) Ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Šajā punktā minētais nosacījums attiecas uz likuma subjektu — juridisko personu;

2) veic un dokumentē pasākumus, lai noteiktu klienta naudas vai citu darījumos izmantoto līdzekļu izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgām personām, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

26.pants. Klienta izpētes izņēmumi

(1) Šā likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti gadījumos, kad klients ir:

1) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus;

2) kredītiestāde vai finanšu iestāde (izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas pirkšanu vai pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus), kas reģistrēta trešajā valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) Latvijas Republika vai tās pašvaldība, vai Latvijas Republikas vai tās pašvaldības iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

4) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī, ja uz komersantu attiecināmas informācijas atklāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) persona, kuras vārdā darbojas notārs vai cits neatkarīgs juridisko pakalpojumu sniedzējs no dalībvalsts vai trešās valsts, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, ja šo personu pārrauga attiecībā uz minēto prasību izpildi, kā arī ja informācija par šo personu ir pieejama pēc tā likuma subjekta pieprasījuma, ar kuru tiek uzsāktas darījuma attiecības;

6) cita persona, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 6.punktā minētais klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir pildījis valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) klienta darbība, kā arī grāmatvedības metodes ir pārredzamas;

4) pastāv Eiropas Savienības vai dalībvalsts noteiktas klienta darbību kontrolējošas pārbaudes procedūras.

(3) Visos citos gadījumos klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir šā likuma subjekts;

2) to identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) persona, kas sniedz finanšu pakalpojumus, ir saņēmusi licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai;

4) persona ir pakļauta valsts kompetento iestāžu pārraudzībai attiecībā uz tās darbību atbilstību normatīvajiem aktiem.

(4) Ministru kabinets apstiprina to trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

(5) Pieņemot lēmumu neveikt klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos likuma subjekts ir tiesīgs neievērot šā likuma 14.panta prasības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 26.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „Latvijas Republika vai tās pašvaldība, vai Latvijas Republikas vai tās pašvaldības iestāde” ar vārdiem „Latvijas Republika, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikas iestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 26.panta trešās daļas ievaddaļā vārdus „Visos citos gadījumos” ar vārdiem „Citos šā panta otrajā daļā neminētos gadījumos”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 26.panta sestajā daļā skaitli un vārdu „14.panta” ar skaitļiem un vārdiem „14.panta pirmās daļas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

26.pants. Klienta izpētes izņēmumi

(1) Šā likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti gadījumos, kad klients ir:

1) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus;

2) kredītiestāde vai finanšu iestāde (izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas pirkšanu vai pārdošanu, un naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus), kas reģistrēta trešajā valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) Latvijas Republika, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikas iestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

4) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī, ja uz komersantu attiecināmas informācijas atklāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) persona, kuras vārdā darbojas notārs vai cits neatkarīgs juridisko pakalpojumu sniedzējs no dalībvalsts vai trešās valsts, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, ja šo personu pārrauga attiecībā uz minēto prasību izpildi un ja informācija par šo personu ir pieejama pēc tā likuma subjekta pieprasījuma, ar kuru tiek uzsāktas darījuma attiecības;

6) cita persona, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 6.punktā minētais klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja šis klients atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir pildījis valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) klienta darbība, kā arī grāmatvedības metodes ir pārredzamas;

4) pastāv Eiropas Savienības vai dalībvalsts noteiktas klienta darbību kontrolējošas pārbaudes procedūras.

(3) Citos šā panta otrajā daļā neminētos gadījumos klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja šis klients atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir šā likuma subjekts;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) persona, kas sniedz finanšu pakalpojumus, ir saņēmusi licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai;

4) persona ir pakļauta valsts kompetento iestāžu pārraudzībai attiecībā uz tās darbību atbilstību normatīvajiem aktiem.

(4) Ministru kabinets apstiprina to trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

(5) Pieņemot lēmumu neveikt klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos likuma subjekts ir tiesīgs neievērot šā likuma 14.panta pirmās daļas prasības.

27.pants. Īpašie klienta izpētes izņēmumi

(1) Apdrošināšanas komersanti, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieki ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par summu, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 1000, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par EUR 2500.

(2) Privātie pensiju fondi ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja minētās iemaksas klients nevar izmantot kā nodrošinājumu, un attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, kas veidojas kā daļa no darba samaksas.

(3) Elektroniskās naudas institūcijas ir tiesīgas neveikt klienta izpēti šādos gadījumos:

1) maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par summu, kas ir ekvivalenta EUR 150, un to nav iespējams atkārtoti papildināt;

2) ja elektroniskās naudas ierīci ir iespējams atkārtoti papildināt, viena kalendārā gada laikā norēķināšanās ar elektronisko naudas ierīci nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta EUR 2500.

(4) Likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti, sniedzot pakalpojumus, kas atbilst visām turpmāk minētajām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, ko atvērusi dalībvalstī vai tādā trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde, kurai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktiem līdzvērtīgas prasības;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

5) darījuma kopējā summa ir mazāka par EUR 15 000 pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā (ne agrāk kā pēc pieciem gadiem),

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, nav iespējama prasījuma tiesību cesija un nav iespējama darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

 

 

 

32

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33

 

 

 

 

34

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 27.panta pirmajā daļā pēc vārdiem „ikgadējā apdrošināšanas prēmija” ar vārdu „latos”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 27.panta trešās daļas 1.punktā pēc vārdiem „naudas summa” ar vārdu „latos”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 27.panta trešās daļas 2.punktā pēc vārdiem „naudas ierīci” ar vārdu „latos”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 27.panta ceturtās daļas 5.punktā pēc skaitļa „15 000” ar vārdiem „ekvivalentu latos”.

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

27.pants. Īpašie klienta izpētes izņēmumi

(1) Apdrošināšanas komersanti, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieki ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par summu, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 1000, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par EUR 2500.

(2) Privātie pensiju fondi ir tiesīgi neveikt klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja minētās iemaksas klients nevar izmantot kā nodrošinājumu, un attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, kas veidojas kā daļa no darba samaksas.

(3) Elektroniskās naudas institūcijas ir tiesīgas neveikt klienta izpēti šādos gadījumos:

1) maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par summu, kas ir ekvivalenta EUR 150, un to nav iespējams atkārtoti papildināt;

2) ja elektroniskās naudas ierīci ir iespējams atkārtoti papildināt, viena kalendārā gada laikā norēķināšanās ar elektronisko naudas ierīci nepārsniedz summu, kas ir ekvivalenta EUR 2500.

(4) Likuma subjekts ir tiesīgs neveikt klienta izpēti, sniedzot pakalpojumus, kas atbilst visām turpmāk minētajām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, ko atvērusi dalībvalstī vai tādā trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde, kurai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktiem līdzvērtīgas prasības;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

5) darījuma kopējā summa ir mazāka par EUR 15 000 pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā (ne agrāk kā pēc pieciem gadiem),

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, nav iespējama prasījuma tiesību cesija un darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

28.pants. Klienta izpētē nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Šā likuma prasību izpildei likuma subjektam ir tiesības pieprasīt saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 17.panta prasību izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus apjomā, kas likuma subjektam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji.

(3) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie nosaka savu klientu juridisko stāvokli, aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

36

 

 

 

 

 

 

 

 

37

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 28.panta pirmo daļu pēc vārdiem „klienta izpētei nepieciešamo” ar vārdu „patieso”.

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt 28.panta otro daļu pēc vārdiem „prasību izpildei nepieciešamo” ar vārdu „patieso”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 28.panta trešajā daļā vārdus „nosaka savu klientu juridisko stāvokli”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

28.pants. Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 17.panta prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

(3) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

29.pants. Klienta identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, ko dalībvalstīs un trešajās valstīs, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izvirza prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, kas nav kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēji.

(2) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, pat ja iegūtās informācijas apjoms un to pamatojošie dokumenti atšķiras no šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klientu identifikācija un izpēte ir veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes nekavējoties, tiklīdz likuma subjekts, pie kura vērsies klients, to pieprasa, nodod likuma subjektam klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūto informāciju un dokumentu kopijas, ja pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir saņemta klienta piekrišana par šajā pantā minētās informācijas un dokumentu nodošanu likuma subjektam.

(5) Likuma subjekta paļaušanās uz citu personu veikto klienta identifikāciju un izpēti neatceļ pienākumu tam patstāvīgi uzraudzīt klienta darījumu attiecības.

 

 

 

29.pants. Klienta identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, kuru dalībvalstīs un trešajās valstīs, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izvirza prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, kas nav kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, kā arī naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzēji.

(2) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, pat ja iegūtās informācijas apjoms un to pamatojošie dokumenti atšķiras no šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klientu identifikācija un izpēte veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes nekavējoties, tiklīdz likuma subjekts, pie kura vērsies klients, to pieprasa, nodod likuma subjektam klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūto informāciju un dokumentu kopijas, ja pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir saņemta klienta piekrišana par šajā pantā minētās informācijas un dokumentu nodošanu likuma subjektam.

(5) Likuma subjekta paļaušanās uz citu personu veikto klienta identifikāciju un izpēti neatceļ pienākumu tam patstāvīgi uzraudzīt klienta darījumu attiecības.

IV nodaļa
Ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem
darījumiem

 

 

 

IV nodaļa
Ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem
darījumiem

30.pants. Ziņošanas pienākums

(1) Šā likuma subjekta pienākums ir:

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu darījumu;

2) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru aizdomīgu darījumu;

3) septiņu dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo, likuma subjekta rīcībā esošo papildu informāciju un dokumentus par tādu klientu vai tā darījumu, līdzekļu izcelsmi un to tālāku kustību, par kuru saņemts ziņojums no citiem šā likuma subjektiem vai par kuru veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 63.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem — ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(3) Šā panta pirmās daļas un šā likuma V nodaļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie nosaka savu klientu juridisko stāvokli, aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(4) Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski.

(5) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz šā likuma 56.panta pirmajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

(6) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 30.panta pirmās daļas 3.punktā skaitli un vārdu „63.pantā” ar skaitli un vārdu „62.pantā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 30.panta trešajā daļā vārdus „nosaka savu klientu juridisko stāvokli”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

30.pants. Ziņošanas pienākums

(1) Šā likuma subjekta pienākums ir:

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu darījumu;

2) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru aizdomīgu darījumu;

3) septiņu dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo likuma subjekta rīcībā esošo papildu informāciju un dokumentus par tādu klientu vai tā darījumu, līdzekļu izcelsmi un to tālāku kustību, par kuru saņemts ziņojums no citiem šā likuma subjektiem vai par kuru veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 62.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem — ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(3) Šā panta pirmās daļas un šā likuma V nodaļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(4) Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski.

(5) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz šā likuma 56.panta pirmajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

(6) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šādu dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai darījums atbilst.

 

 

 

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai attiecīgais darījums atbilst.

V nodaļa
Atturēšanās no darījuma veikšanas un darījuma apturēšana

 

 

 

V nodaļa
Atturēšanās no darījuma veikšanas un darījuma apturēšana

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Šā likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma subjekts par atturēšanos veikt darījumu nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 31.panta prasībām.

(3) Ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, Kontroles dienests veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā darījums vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā aptur uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājums. Šādā gadījumā darījumu aptur uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam, ka turpmāka likuma subjekta atturēšanās no darījuma veikšanas nav pamatota un ir izbeidzama.

(4) Saņemot šā panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu, likuma subjekts aptur darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz rīkojumā norādīto laiku, par to rakstveidā informējot klientu un izskaidrojot klientam apstrīdēšanas kārtību.

(5) Kontroles dienests atceļ saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu izdoto rīkojumu par darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par naudas vai citu līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz šā likuma subjektam, kurš to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

(6) Kontroles dienestam ir tiesības ar savu rīkojumu atcelt darījuma vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā apturēšanu pirms termiņa.

(7) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa likuma subjekts nav saņēmis pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz ilgāku termiņu, likuma subjekts pārtrauc atturēšanos no minētā darījuma vai noteikta veida debeta operācijām klienta kontā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 32.panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„Ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, bet izņēmuma gadījumā ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildus termiņā, kas nepieciešams pieprasītās informācijas saņemšanai no ārvalstīm, Kontroles dienests veic vienu no šādām darbībām:”.

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojekta 32.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā no brīža, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, rakstveidā paziņo šā likuma subjektam par šī panta trešajā daļā paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildus termiņu.”

 

 

9.Saeimas deputāts V.E.Bresis:

Izteikt 32.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Saņemot šā panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu, likuma subjekts aptur darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz rīkojumā norādīto laiku, par to rakstveidā informējot klientu un izskaidrojot klientam rīkojuma apstrīdēšanas kārtību, kā arī izsniedzot klientam rīkojuma kopiju.”

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 32.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Saņemot šā panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu, likuma subjekts aptur darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz rīkojumā norādīto laiku, par to rakstveidā informējot klientu, kā arī nosūtot klientam rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.”

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 32.panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma vai noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja:

1) šī panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav saņēmis Kontroles dienesta rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā un nav saņēmis rakstveida paziņojumu par ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildus termiņu;

2) ir saņēmis šī panta trešās daļas 2.punktā minēto rakstveida paziņojumu;

3) šī panta trešās daļas 1.punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā termiņā nav saņēmis citos normatīvajos aktos paredzētu pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nolēmumu vai rīkojumu, kas ir pamats darījuma vai noteikta debeta operāciju apturēšanai klienta kontā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 44.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt 

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Šā likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma subjekts par atturēšanos veikt darījumu nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 31.panta prasībām.

(3) Ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, bet izņēmuma gadījumā ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā, kas nepieciešams pieprasītās informācijas saņemšanai no ārvalstīm, Kontroles dienests veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā darījums vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā aptur uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājums. Šādā gadījumā darījumu aptur uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam, ka turpmāka tā atturēšanās no darījuma veikšanas nav pamatota un ir izbeidzama;

3) ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā no brīža, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, rakstveidā paziņo šā likuma subjektam par šā panta trešajā daļā paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu.

(4) Saņemot šā panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu, likuma subjekts aptur darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā uz rīkojumā norādīto laiku, par to rakstveidā informējot klientu, kā arī nosūtot klientam rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

(5) Kontroles dienests atceļ saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu izdoto rīkojumu par darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par naudas vai citu līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz šā likuma subjektam, kurš to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

(6) Kontroles dienestam ir tiesības ar savu rīkojumu atcelt darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšanu pirms termiņa.

(7) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma vai noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja:

1) šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav saņēmis Kontroles dienesta rīkojumu apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā, kā arī nav saņēmis rakstveida paziņojumu par ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu;

2) ir saņēmis šā panta trešās daļas 2.punktā minēto rakstveida paziņojumu;

3) šā panta trešās daļas 1.punkta “a” vai “b” apakšpunktā minētajā termiņā nav saņēmis citos normatīvajos aktos paredzēto pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nolēmumu vai rīkojumu, kas ir pamats darījuma vai noteikta veida debeta operāciju klienta kontā apturēšanai.

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Kontroles dienestam.

(3) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 33.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas, ja tas rīkojumu nav atcēlis, sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55. pantā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Kontroles dienestam.

(3) Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas, ja tas rīkojumu nav atcēlis, sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā izdotos Kontroles dienesta rīkojumus personas, kuru darījums ir apturēts, kuru kontā ir apturētas noteikta veida debeta operācijas vai attiecībā uz kurām piederošu līdzekļu pārreģistrāciju ir noteikts ierobežojums valsts informācijas sistēmas pārzinim, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji var apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Īpaši pilnvarotā prokurora lēmumu šā panta pirmajā daļā minētās personas var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura pieņemtais lēmums ir galīgs.

 

 

 

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā izdotos Kontroles dienesta rīkojumus personas, kuru darījums ir apturēts, kuru kontā ir apturētas noteikta veida debeta operācijas vai attiecībā uz kurām piederošu līdzekļu pārreģistrāciju ir noteikts ierobežojums valsts informācijas sistēmas pārzinim, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji var apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Īpaši pilnvarota prokurora lēmumu šā panta pirmajā daļā minētās personas var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojuma atcelšanu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no brīža, kad tām kļuvis zināms par rīkojuma izdošanu.

47

 

 

 

 

 

 

48

 

 

 

 

 

49

9.Saeimas deputāts V.E.Bresis:

Izteikt 35.pantu sekojošā redakcijā:

„Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojuma atcelšanu šā likuma 34. panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no brīža, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.”

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 35.pantā vārdus „rīkojuma atcelšanu” ar vārdu „rīkojumu”.

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

„Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 34. panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no brīža, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.”

Daļēji atbalstīts atbildīgās 49.priekšl.komisijas redakcijā

 

Atbalstīts atbildīgās komisijas 49.priekšl. redakcijā

 

Atbalstīt

 

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus no tādu personu kontiem, kas tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par dalību vai līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums par atturēšanos no noteikta veida debeta operācijām Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 36.panta trešajā daļā vārdus „dalību vai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus no tādu personu kontiem, kuras tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums atturēties no noteikta veida debeta operācijām Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

VI nodaļa
Lietvedība un likuma subjektu atbrīvošana no atbildības

 

 

 

VI nodaļa
Lietvedība un likuma subjektu atbrīvošana no atbildības

37.pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana un atjaunošana

(1) Likuma subjekts dokumentē klienta identifikācijas un izpētes pasākumus un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijām vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

(2) Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas glabā:

1) klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;

2) informāciju par klientu un tā kontiem;

3) paziņojumu par patieso labuma guvēju;

4) saraksti, tajā skaitā arī elektroniskā pasta saraksti;

5) citus dokumentus, tajā skaitā elektroniskos dokumentus, kas iegūti klienta izpētes laikā.

(3) Atsevišķos gadījumos pēc Kontroles dienesta norādījuma šā panta otrajā daļā minēto termiņu var noteikt ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par sešiem gadiem.

(4) Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

(5) Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Notariāta likuma prasībām.

 

 

 

37.pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana un atjaunošana

(1) Likuma subjekts dokumentē klienta identifikācijas un izpētes pasākumus un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijām vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

(2) Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas glabā:

1) klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;

2) informāciju par klientu un tā kontiem;

3) paziņojumu par patieso labuma guvēju;

4) saraksti, tajā skaitā elektroniskā pasta saraksti;

5) citus dokumentus, tajā skaitā elektroniskos dokumentus, kas iegūti klienta izpētes laikā.

(3) Atsevišķos gadījumos pēc Kontroles dienesta norādījuma šā panta otrajā daļā minēto termiņu var noteikt ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par sešiem gadiem.

(4) Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klientu identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

(5) Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Notariāta likuma prasībām.

38.pants. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas izmeklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, likuma subjektiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīts viens un tas pats klients;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešajā valstī, kurā ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

 

 

 

 

 

51

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 38.panta pirmajā daļā vārdus „pirmstiesas izmeklēšana” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocess”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

38.pants. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, likuma subjektiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kurās ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīts viens un tas pats klients;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešajā valstī, kurā ir spēkā šim likumam līdzvērtīgas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam ir tiesības informēt klientu par faktu, ka tas atturējies no darījuma veikšanas un par to ziņojis Kontroles dienestam.

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos veikt darījumu šā panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju sniegt nav iespējams.

 

 

 

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam ir tiesības informēt klientu par faktu, ka tas atturējies no darījuma veikšanas un par to ziņojis Kontroles dienestam.

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos veikt darījumu šā panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju sniegt nav iespējams.

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Par faktu, ka likuma subjekts ir sniedzis Kontroles dienestam ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu, ir aizliegts uzsākt kriminālprocesu.

(3) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem neiestājas juridiskā atbildība, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(6) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par darījuma apturēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir darījuma apturēšanas rezultāts, šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

 

 

 

 

 

 

 

52

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.Saeimas deputāts V.E.Bresis:

Izslēgt 40.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

 (2) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(3) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem neiestājas juridiskā atbildība, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par darījuma apturēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir darījuma apturēšanas rezultāts, šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

VII nodaļa

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

 

 

 

VII nodaļa

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra, Zemesgrāmatas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Iedzīvotāju reģistra informāciju par esošajiem darbiniekiem un personām, ar kurām kredītiestāde vai finanšu iestāde, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības, saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem, kā arī šo personu pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem, nodrošinot saņemtās informācijas pienācīgu aizsardzību. 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības no Sodu reģistra pieprasīt un saņemt informāciju par esošo klientu, to pilnvaroto personu un patieso labuma guvēju un to personu, ar kurām tiek plānots uzsākt darījumu attiecības, aktuālo sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā gadījumos, kad jāizvērtē nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas. Saņemtā informācija nav izmantojama citiem mērķiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības no Sodu reģistra pieprasīt un saņemt informāciju par esošo darbinieku un to personu, kas izteikušas vēlmi stāties darba tiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, aktuālo un dzēsto (noņemto) sodāmību par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem gadījumos, kad jāizvērtē to atbilstība šā likuma 10.panta piektās daļas prasībām.

53

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris:

Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta ceturtās daļas prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieku un personu, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi, vai sodāmība ir noņemta vai dzēsta.

(2) Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no šādiem reģistriem:

1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem – ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos par klienta un tā pārstāvju identitāti, lai pārliecinātos, ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī konstatētu, vai pret klientu nav uzsākts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģistriem – par klientu, tā patiesā labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju darba devējiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai pārliecinātos, ka minēto personu veiktie darījumi atbilst personas ienākumu līmenim un ka persona kredītiestādei vai apdrošināšanas komersantam ir sniegusi patiesu informāciju par savām darba tiesiskajām attiecībām;

3) Nederīgo dokumentu reģistra – par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;

4) Sodu reģistra – par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav noņemta vai dzēsta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

5) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas – par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst Zemesgrāmatas datiem, lai pārliecinātos, ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) Transportlīdzekļu valsts reģistra – par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem piederošajiem vai piederējušajiem transporta līdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transporta līdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu valsts reģistra datiem, kā arī, lai pārliecinātos, ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;

7) Iedzīvotāju reģistra – klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šādas personas patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas riska novērtējumu.

(3) Atbilstoši šī panta pirmajai un otrajai daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju izpildei.”

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta ceturtās daļas prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieku un personu, kuras vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

(2) Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kuri veic dzīvības apdrošināšanu, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no šādiem reģistriem:

1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem – ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, par klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī ziņas par minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārliecinātos par klienta un tā pārstāvju identitāti, lai pārliecinātos, ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, lai izvērtētu nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai pret klientu nav uzsākts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģistriem – ziņas par klienta, tā patiesā labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju darba devējiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām par pēdējiem pieciem gadiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu veiktie darījumi atbilst to ienākumu līmenim un ka personas kredītiestādei vai apdrošināšanas komersantam ir sniegušas patiesu informāciju par savām darba tiesiskajām attiecībām;

3) Nederīgo dokumentu reģistra – ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie personu apliecinošie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;

4) Sodu reģistra – ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav dzēsta vai noņemta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

5) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas – ziņas par klientam un tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst zemesgrāmatas datiem, lai pārliecinātos, ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) Transportlīdzekļu valsts reģistra – ziņas par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šīs personas patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem transporta līdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transporta līdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu valsts reģistra datiem, kā arī, lai pārliecinātos, ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;

7) Iedzīvotāju reģistra – klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, šādas personas patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu minēto personu identitāti, lai noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu.

(3) Atbilstoši šī panta pirmajai un otrajai daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju izpildei.”

Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 54.priekšl.redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta ceturtās daļas prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieku un personu, kuras vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

(2) Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kuri veic dzīvības apdrošināšanu, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no šādiem reģistriem:

1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, par klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, ziņas par minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārliecinātos par klienta un viņa pārstāvju identitāti, kā arī par to, vai klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, lai izvērtētu nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai pret klientu nav uzsākts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģistriem — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju darba devējiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām par pēdējiem pieciem gadiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu veiktie darījumi atbilst to ienākumu līmenim un ka personas kredītiestādei vai apdrošināšanas komersantam ir sniegušas patiesu informāciju par savām darba tiesiskajām attiecībām;

3) Nederīgo dokumentu reģistra — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie personu apliecinošie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;

4) Sodu reģistra — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav dzēsta vai noņemta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

5) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas — ziņas par klientam un tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst zemesgrāmatas datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) Transportlīdzekļu valsts reģistra — ziņas par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem transportlīdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transportlīdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu valsts reģistra datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;

7) Iedzīvotāju reģistra — klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par šo personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu viņu identitāti, noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu.

(3) Atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms pilnīgas klienta izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

 

 

 

 

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms klienta pilnīgas izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) Ja šajā likumā noteiktā klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana nav iespējama, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts apkalpot šādas personas kontu, kā arī uzsākt darījuma attiecības un veikt darījumu ar šādu personu vai arī tās izbeidz darījuma attiecības un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo Kontroles dienestam.

(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, ziņojot par to Kontroles dienestam.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to patieso vērtību (tirgus vērtību). Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 43.panta trešajā daļā vārdus „patieso vērtību (tirgus vērtību)” ar vārdiem „tirgus vērtību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) Ja šajā likumā noteiktā klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana nav iespējama, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts apkalpot šādas personas kontu, kā arī uzsākt darījuma attiecības un veikt darījumu ar šādu personu vai arī tās izbeidz darījuma attiecības un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo par to Kontroles dienestam.

(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, un ziņo par to Kontroles dienestam.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību. Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde pēc dalībvalstī reģistrētas
korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju, ziņas un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kurš tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar informāciju par saviem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai
kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tajā skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

 

 

 

 

 

56

 

 

 

57

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 44.panta pirmajā daļā vārdu „ziņas” kā lieku.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju par saviem esošajiem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde pēc dalībvalstī reģistrētas
korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kurš tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju par saviem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai
kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tajā skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

 

VIII nodaļa
Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumi

 

 

 

VIII nodaļa
Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumi

45.pants. Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

(1) Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas uzraudzības un kontroles institūcijas:

1) kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, kas veic dzīvības apdrošināšanu, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un citus naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus — Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) zvērinātus advokātus — Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3) zvērinātus notārus — Latvijas Zvērinātu notāru padome;

4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

5) VAS “Latvijas Pasts” — Satiksmes ministrija;

6) kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, — Latvijas Banka;

7) izložu un azartspēļu organizētājus — Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

8) fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī starpniecību, — Valsts proves uzraudzības inspekcija;

9) fiziskās vai juridiskās personas, kas veic darījumus ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautiem kultūras pieminekļiem, — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:

1) nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;

2) neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) ieguldījumu veikšanu, kas nepieciešami juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai, kā arī attiecībā uz šādu juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu un citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielākai summai, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie likuma subjekti 10 darbdienu laikā pēc darbības uzsākšanas par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi atbilstoši savai juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

59

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts:

Izteikt 45.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) VAS „Latvijas Pasts” – Satiksmes ministrija šā likuma 46.panta 6.punktā paredzēto funkciju veikšanai;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 45.panta otrās daļas 2.punkta „d” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz ieguldījumu veikšanu, kas nepieciešami juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.pants. Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

(1) Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas uzraudzības un kontroles institūcijas:

1) kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, kas veic dzīvības apdrošināšanu, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un citus naudas pārvedumu un pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējus — Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) zvērinātus advokātus — Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3) zvērinātus notārus — Latvijas Zvērinātu notāru padome;

4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

5) VAS “Latvijas Pasts” — Satiksmes ministrija;

6) kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, — Latvijas Banka;

7) izložu un azartspēļu organizētājus — Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

8) juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī starpniecību, — Valsts proves uzraudzības inspekcija;

9) juridiskās vai fiziskās personas, kas veic darījumus ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautiem kultūras pieminekļiem, — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:

1) nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;

2) neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu un citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta EUR 15 000 vai lielākai summai, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie likuma subjekti 10 darbdienu laikā pēc darbības uzsākšanas par savu darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi atbilstoši savai juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Informāciju uzraudzības un kontroles institūcija glabā vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, konstatējot šā likuma prasību neievērošanu.

 

 

 

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt, lai citas kompetentās institūcijas piemēro normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Uzraudzības un kontroles institūcija glabā informāciju vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēta šā likuma prasību neievērošana.

47.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:

1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to komercdarbību vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;

2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus, izskatīt un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas iespējas;

3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;

4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;