2008

 

2008. gada ___ maijā

Nr.9/3-

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ‘’Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā’’ (Nr.591/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

 

 

Pielikumā: likumprojekts uz ...... lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                               V.Muižniece

 

 

Juridiskā komisija                                                                                                                                                  otrais lasījums

 

‘’Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā’’

(Nr. 591/Lp9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi

(20)

 

5.

Komisijas

Atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus

 

1. Papildināt kodeksu ar 103.10, 103.11, 103.12 un 103.13 pantu šādā redakcijā:

"103.10 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz diviem tūkstošiem latu.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem virs divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.

 

 

 

1. Papildināt kodeksu ar 103.10, 103.11, 103.12 un 103.13 pantu šādā redakcijā:

"103.10 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz divtūkstošiem latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem vairāk par divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.

 

103.11 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās piegādāt vai pārstrādāt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti triju gadu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz trim tūkstošiem latu.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti triju gadu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no četrtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz četrsimt deviņdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz seštūkstoš latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti triju gadu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt virs divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

 

1.

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa

likumprojekta 103.11 pantā vārdus „atkārtoti triju gadu laikā” aizstāt ar vārdiem „atkārtoti gada laikā”;

 

atbalstīts

103.11 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās piegādāt vai pārstrādāt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz trīs tūkstoš latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no četrtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz četrsimt deviņdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz seštūkstoš latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt vairāk par divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

 

 

103.12 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās sniegt informāciju vai nepatiesas informācijas sniegšana par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par normatīvajos aktos, kas regulē Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti triju gadu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

2.

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa

 

likumprojekta 103.12 pantu izteikt šādā redakcijā:

 

„103.12 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās sniegt informāciju vai nepatiesas informācijas sniegšana Lauku atbalsta dienestā par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par normatīvajos aktos, kas regulē Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestā, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”

 

atbalstīts

103.12 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās sniegt informāciju vai nepatiesas informācijas sniegšana Lauku atbalsta dienestam par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošajos normatīvajos aktos, minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestam –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestam, neievērojot normatīvajos aktos noteikto par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

 

 

103.13 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās no pārbaudēm vai atteikšanās veicināt pārbaudes atbilstības noteikšanai kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no deviņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa

likumprojekta 103.13 pantu sankciju izteikt šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

103.13 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās no pārbaudēm vai atteikšanās veicināt atbilstības noteikšanai nepieciešamās pārbaudes kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.’’

230.6 pants. Lauku atbalsta dienests

Lauku atbalsta dienests izskata šā kodeksa 66.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Lauku atbalsta dienesta vārdā ir tiesīgi Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji, viņu vietnieki un Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītājs.

2. Aizstāt 230.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "66.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "66.1, 103.10, 103.11, 103.12 un 103.13 pantā".

 

 

 

 

2. Aizstāt 230.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "66.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "66.1, 103.10, 103.11, 103.12 un 103.13 pantā".

 

 

 

4.

Juridiskā komisija

 Papildināt kodeksu ar 270.1, 270.2, 270.3 un 270.4 pantu šādā redakcijā:

„270.1 pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, kā arī piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

 

Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties jaunā šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

 270.2 pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis cietušais, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

 

Ja pastāv šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 270.1 pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas izskatīšanas sākumam.

 

Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata, norādot šīs atstatīšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

 

Persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.”

 270.3 pants. Noraidījuma pieteikšana

Persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā, bet tiesas sēdē var mutvārdos, to ierakstot tiesas sēdes protokolā.

 

Noraidījumu motivē un pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

 270.4 pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu personu, kuras piedalās lietas izskatīšanā, viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

 

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

 

Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.

 

Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.”

 

atbalstīts

3. Papildināt kodeksu ar 270.1, 270.2, 270.3 un 270.4 pantu šādā redakcijā:

„270.1 pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, kā arī jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

 

Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties jaunā šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

 270.2 pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis cietušais, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu.

 

Ja pastāv šā panta pirmajā daļā vai šā kodeksa 270.1 pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas izskatīšanas sākumam.

 

Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata, norādot atstatīšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

 

Persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

 

 270.3 pants. Noraidījuma pieteikšana

Persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā, bet tiesas sēdē var mutvārdos, to ierakstot tiesas sēdes protokolā.

 

Noraidījumu motivē un pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

 270.4 pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto , viedokli un tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

 

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

 

Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem viņš pats.

 

Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.”

 

271.1 pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski

Lietas izskatīšana sākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie, liecinieki un uzklausīts eksperta atzinums. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja lietvedībā piedalās pārstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir arests, raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas.

 

5.

Juridiskā komisija

 Papildināt 271.1 panta pirmo daļu pēc vārda „pienākumus” ar vārdiem „noskaidro, vai ir noraidījumi”.

 

 

atbalstīts

4. Papildināt 271.1 panta pirmo daļu pēc vārda „pienākumus” ar vārdiem „noskaidro, vai ir noraidījumi”.

 

 

 

6.

Juridiskā komisija

 Papildināt kodeksu ar 275.1 pantu šādā redakcijā:

„275.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņem lēmumu, ar kuru pēc būtības izlemj jautājumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī administratīvā pārkāpuma lietā pieņem lēmumus, ja administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešams izlemt procesuāla rakstura jautājumus.”

 

atbalstīts

5. Papildināt kodeksu ar 275.1 pantu šādā redakcijā:

„275.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņem lēmumu, ar kuru pēc būtības izlemj jautājumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī lēmumus, kas nepieciešami procesuāla rakstura jautājumu izlemšanai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros.”

 

 

 

7.

Juridiskā komisija

 Papildināt kodeksu ar 279.1 pantu šādā redakcijā:

„279.1.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var iesniegt apelācijas sūdzību.

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru izlemts procesuāla rakstura jautājums, var iesniegt blakus sūdzību.

 

atbalstīts

6. Papildināt kodeksu ar 279.1 pantu šādā redakcijā:

„279.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var iesniegt apelācijas sūdzību.

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru izlemts procesuāla rakstura jautājums, var iesniegt blakus sūdzību.’’

 

280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – Administratīvajā apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība septiņu dienu laikā kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.

No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta.

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 280.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

        „Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu –rajona (pilsētas) tiesā;

2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – rajona (pilsētas) tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.”

 

Juridiskā komisija

papildināt otro daļu pēc vārdiem „septiņu dienu laikā” ar vārdiem „bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, - triju darba dienu laikā.”

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

7. 280.panta

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

        „Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – rajona (pilsētas) tiesā;

2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – rajona (pilsētas) tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu –padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet augstākas institūcijas lēmumu – rajona (pilsētas) tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt norādīta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „septiņu dienu laikā” ar vārdiem „bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, – triju darba dienu laikā”.

 

281.1 pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā termiņā un kārtībā.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Juridiskā komisija

 281.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā, bet lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, - piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.”

Juridiskā komisija

papildināt ar trešo  un ceturto daļu šādā redakcijā:

„Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu, apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot pamatu apelācijas tiesvedības ierosināšanai.”

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

8. 281.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā, bet lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, –  piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.”;

 

Papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai, apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu.”

 

 

281.2 pants. Administratīvā pārkāpuma lietas virzība un izskatīšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas sūdzības saturu, iesniegšanas kārtību, kā arī procesuālo virzību uz apelācijas instances tiesu nosaka Administratīvā procesa likums.

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu atteikties atjaunot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, kā arī par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību desmit dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

Apelācijas tiesvedības ierosināšanas kārtību un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesuālo kārtību apelācijas instances tiesā nosaka Administratīvā procesa likums.

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūgumu, kas pieteikts apelācijas instances tiesai, apelācijas instances tiesa izskata koleģiālā sastāvā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst, ka lūgums izskatāms tiesas sēdē, lūguma izskatīšanai tiesa nosaka tiesas sēdi un aicina uz to administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekus. Dalībnieku neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

 

 

12.

Juridiskā komisija

Izteikt 281.2 pantu šādā redakcijā:

„281.2 pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

        Procesuālās darbības izpilda kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts kodeksā, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

 
        Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

 

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.


        Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.


        Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

 
        Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

 

atbalstīts

9. Izteikt 281.2 pantu šādā redakcijā:

„281.2 pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

        Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

 

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai  notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

 
        Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

 

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.


        Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.


        Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

 
        Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.’’

 

 

 

13.

Juridiskā komisija

Papildināt kodeksu ar 281.3pantu šādā redakcijā:

„281.3 pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, tā atjaunošana un pagarināšana

       Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma. Lūgumu par termiņa pagarināšanu iesniedz iestādei, tiesai, kura noteikusi termiņu. Iestāde, tiesa vai tiesnesis lūgumu izskata trīs darba dienu laikā.

Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei, kas apstrīdēšanas kārtībā ir tiesīga izskatīt sūdzību.

Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj 10 dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis nepieciešamības gadījumā var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.”

 

atbalstīts

10. Papildināt kodeksu ar 281.3pantu šādā redakcijā:

„281.3 pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas,  atjaunošana un pagarināšana

       Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma. Lūgumu par termiņa pagarināšanu iesniedz iestāde vai tiesai, kura noteikusi termiņu. Iestāde, tiesa vai tiesnesis lūgumu izskata triju darba dienu laikā.

Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei, kas apstrīdēšanas kārtībā ir tiesīga izskatīt sūdzību.

Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz tiesai, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj 10 dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis, ja nepieciešams var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.”

 

283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu

Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

 

 

 

 

 

14.

 

 

Juridiskā komisija

 Aizstāt 283. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31. pantā” ar vārdiem un skaitļiem „25. un 29. pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

11. Aizstāt 283. panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus 25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31. pantā” ar skaitļiem un vārdiem  „25. un 29. pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.

 

284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - pēc lietas materiālu saņemšanas.

Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata saprātīgā termiņā.

 

 

15.

Juridiskā komisija

 Izteikt 284. pantu šādā redakcijā:

 

„284.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

 

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem  - pēc lietas materiālu saņemšanas.

 

Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, tiesa izskata 15 dienu laikā no dienas, kad ierosināta apelācijas tiesvedība.

 

Sūdzību vai protestu par citu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesa izskata saprātīgā termiņā.

 

Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. Šajā gadījumā lēmums, kas tiek pieņemts, veicot procesuālās darbības iesniegtās sūdzības vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzams.”

 

 

atbalstīts

12. Izteikt 284. pantu šādā redakcijā:

 

„284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

 

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem  – pēc lietas materiālu saņemšanas.

 

Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, tiesa izskata 15 dienu laikā no dienas, kad ierosināta apelācijas tiesvedība.

 

Sūdzību vai protestu par citu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesa izskata saprātīgā termiņā.

 

Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. Šajā gadījumā lēmums, kas tiek pieņemts, veicot iesniegtās sūdzības vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzams.”

 

286.1 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa, izskatot ape­lācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai šādos gadījumos:

1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesneša lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesneša lēmuma, kā arī šajā kodeksā noteiktajos gadījumos - sēdes protokola.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

286.2 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Apelācijas instances tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus nosaka Administratīvā procesa likums.

 

 

16.

Juridiskā komisija

 Izslēgt 286.1 un 286.2 pantu.

 

 

atbalstīts

13. Izslēgt 286.1 un 286.2 pantu.

 

 

 

17.

Juridiskā komisija

 Papildināt kodeksu ar 286.3, 286.4, 286.5, 286.6, 286.7, 286.8, 286.9, 286.10, 286.11, 286.12, 286.13, 286.14, 286.15, 286.16 un 286.17 pantu šādā redakcijā:

 

„286.3 pants. Apelācijas sūdzības saturs


Apelācijas sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);
3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;
5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;
6) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;
7) sūdzības sastādīšanas laiku.


Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.


Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

 

286.4 pants. Apelācijas sūdzības noraksti

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietā piedalās citi administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki, apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam.

 

286.5 pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

          Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā kodeksa 286.3 panta prasībām.

 

Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz 10 dienām, skaitot no lēmuma par trūkumu novēršanu saņemšanas dienas.


          Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

 

Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

 

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības lemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izskatot iespēju ierosināt apelācijas tiesvedību.


286.6 pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas


       Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem trīs darba dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

 

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības administratīvā pārkāpuma lietā, piedalās citi administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki. Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas tiesa trīs darba dienu laikā nosūta pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

 

286.7 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

         Pārliecinājies, ka ir ievērota sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku vai dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.

 

Konstatējis, ka sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
             1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību — ja sūdzība iesniegta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;


               2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei — ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā kodeksa 286.3 panta pirmās vai otrās daļas noteikumi.


               Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
              1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu - ja apelācijas tiesvedība ierosināta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;


              2) par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas - ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.

 

286.8 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana aresta lietās

 

Izvērtējot pamatu apelācijas tiesvedības ierosināšanai, apelācijas instances tiesas tiesnesis vienlaikus izlemj, vai ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņš, tostarp izlemj jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ja iesniegts šāds lūgums.

 

Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 286.3 un 286.5 panta nosacījumiem, apelācijas sūdzību atstāj bez virzības un lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz trim dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.

 

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, apelācijas sūdzību uzs kata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

 

286.9 pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā


          Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.


          Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 271.1 panta noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši gan persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gan cietušais, — persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības.


          Apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.


          Ja apelācijas sūdzību atsauc tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa  tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

 

Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

 

286.10 pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā

 

Ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegti par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumā noteikto sodu, administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju un ja apelācijas sūdzība vai protests nesatur lūgumu, kas pasliktina pārkāpēja stāvokli, un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā, lietu var izskatīt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

 

Rakstveida procesā tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu arī par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

 

286.11 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

       Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:
        1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;
         2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu:
         3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;
         4) tiesneša lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
          5) lietā nav pilna tiesneša lēmuma, kā arī šajā kodeksā noteiktajos gadījumos – sēdes protokola.

      Apelācijas instances tiesa, izskatot ape­lācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:
1) atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;
3) atceļ nolēmumu un izbeidz lietu;
4) atceļ nolēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;
5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

 

Šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

 

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

 

286.12 pants Apelācijas instances tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

 

Apelācijas instances tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu apelācijas instances tiesa sastāda 10 dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, apelācijas instances tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums.

 

286.13 pants Apelācijas instances tiesas nolēmuma nosūtīšanas un izsniegšanas kārtība
 

Pēc nolēmuma sastādīšanas, apelācijas instances tiesa triju darba dienu laikā nolēmuma norakstu vai kopiju nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, kā arī šajā kodeksā norādītajam institūcijām. Ja šā panta noteiktajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma dalībniekam, nolēmuma norakstu vai kopiju nav jānosūta attiecīgajam administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam.

 

Nolēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu.

 

286.14 Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks

 

Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

286.15 pants Tiesas lēmumu, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros tiek izlemts procesuāla rakstura jautājums, pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.

 

Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesnesis vai tiesa norāda:
1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;
2) tiesas nosaukumu un sastāvu;
3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā un pieteikuma priekšmetu;
4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;
5) lēmuma motīvus;
6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;
7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.


Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesnesis vai tiesa var sastādīt lēmumu bez lēmuma motīviem (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesnesis vai tiesa sastāda trīs darba dienu laikā.

 

Par tiesneša vai tiesas lēmumu blakus sūdzību var iesniegt gadījumos, kad to paredz šis likums. Par citiem pirmās instances tiesneša un apelācijas instances tiesas lēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.

 

Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesnesis vai tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesnesis vai tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

 

Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā apelācijas instances tiesas tiesnesis. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību izskata mutvārdu procesā.


Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās pirmās instances tiesas tiesnesis, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.


Gadījumā, kad tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka zemākas instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

 

Ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu, uzskatāms, ka persona saņēmusi lēmumu:

1)      datumā, kāds norādīts paziņojumā par saņemšanu, ja lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;

2)      septītajā dienā no lēmuma pieņemšanas dienas.

 

286.16 pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesnesis vai tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.


Tiesnesis vai tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Amatpersonai, kura neizpilda blakus lēmumu vai laikā nesniedz atbildi, tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 100 latiem.


Ja tiesnesis vai tiesa, izskatot lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā blakus lēmumu nosūta prokuratūrai.’’

 

atbalstīts

14. Papildināt kodeksu ar 286.3, 286.4, 286.5, 286.6, 286.7, 286.8, 286.9, 286.10, 286.11, 286.12, 286.13, 286.14, 286.15, 286.16 un 286.17 pantu šādā redakcijā:

 

„286.3 pants. Apelācijas sūdzības saturs


Apelācijas sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);
3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;
5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;
6) sūdzībai pievienotos dokumentus;
7) sūdzības sastādīšanas laiku.


Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.


Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

 

286.4 pants. Apelācijas sūdzības noraksti

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietā piedalās citi administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki, apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam.

 

286.5 pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

          Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā kodeksa 286.3 panta prasībām.

 

Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz 10 dienām, skaitot no dienas, kad saņemts lēmums par trūkumu novēršanu.


          Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

 

Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

 

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izskatot iespēju ierosināt apelācijas tiesvedību.


286.6 pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas


       Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju darba dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

 

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, piedalās citi šīs lietas dalībnieki, tiesa pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas triju darba dienu laikā nosūta pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

 

286.7 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

         Tiesnesis referents pārliecinājies, ka ir ievērota sūdzības iesniegšanas kārtība,  pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku vai dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.

 

Konstatējis, ka sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
             1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību — ja sūdzība iesniegta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;


               2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei — ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā kodeksa 286.3 panta pirmās vai otrās daļas noteikumi.


               Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
              1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu — ja apelācijas tiesvedība ierosināta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;


              2) par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas — ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.

 

286.8 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana aresta lietās

 

Izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu, apelācijas instances tiesas tiesnesis vienlaikus izlemj, vai ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņš, tostarp izlemj jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ja iesniegts šāds lūgums.

 

Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 286.3 un 286.5 panta nosacījumiem, apelācijas sūdzību atstāj bez virzības un lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz trim dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.

 

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

 

286.9 pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā


          Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.


          Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 271.1 panta noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši gan persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gan cietušais, — persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības.


          Apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.


          Ja apelācijas sūdzību atsauc tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa, tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

 

Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

 

286.10 pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā

 

Ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegti par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumā noteikto sodu vai, administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju un ja apelācijas sūdzība vai protests neietver lūgumu, kura izpildes rezultātā pasliktinātos pārkāpēja stāvoklis, un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā, lietu var izskatīt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

 

Rakstveida procesā tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu arī par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

 

286.11 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

       Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:
        1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;
         2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu:
         3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;
         4) tiesneša lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
          5) lietā nav pilna tiesneša lēmuma, kā arī – šajā kodeksā noteiktajos gadījumos – sēdes protokola.

      Apelācijas instances tiesa, izskatot ape­lācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:
1) atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;
3) atceļ nolēmumu un izbeidz lietu;
4) atceļ nolēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;
5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

 

Šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

 

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

 

286.12 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība
 

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

 

Apelācijas instances tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu apelācijas instances tiesa sastāda 10 dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, apelācijas instances tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums.

 

286.13 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma nosūtīšanas un izsniegšanas kārtība
 

Pēc nolēmuma sastādīšanas apelācijas instances tiesa triju darba dienu laikā nolēmuma norakstu vai kopiju nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, kā arī šajā kodeksā norādītajām institūcijām. Ja šajā pantā noteiktajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma noraksts vai kopija vairs nav jānosūta.

 

Nolēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu.

 

286.14 Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks

 

Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

286.15 pants. Kārtība, kādā tiek pieņemti un pārsūdzēti tiesas lēmumi, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izlemj procesuāla rakstura jautājumu

Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.

 

Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesnesis vai tiesa norāda:
1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;
2) tiesas nosaukumu un sastāvu;
3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu;
4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;
5) lēmuma motīvus;
6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;
7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.


Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesnesis vai tiesa var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesnesis vai tiesa sastāda triju darba dienu laikā.

 

Par tiesneša vai tiesas lēmumu blakus sūdzību var iesniegt šajā kodeksā paredzētajos gadījumos. Par citiem pirmās instances tiesneša un apelācijas instances tiesas lēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.

 

Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesnesis vai tiesa pieņēma lēmumu, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesnesis vai tiesa pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

 

Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā apelācijas instances tiesas tiesnesis. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību izskata mutvārdu procesā.


Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, pirmās instances tiesas tiesnesis, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.


Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka zemākas instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

 

Ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu, uzskatāms, ka persona saņēmusi lēmumu:

1) datumā, kas norādīts paziņojumā par saņemšanu, ja lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;

2) septītajā dienā no lēmuma pieņemšanas dienas.

 

286.16 pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesnesis vai tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.


Tiesnesis vai tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Amatpersonai, kura neizpilda blakus lēmumu vai laikā nesniedz atbildi, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem.

Tiesnesis vai tiesa, kas izskatot lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma pazīmes, prokuratūrai nosūta blakus lēmumu.’’

291.pants. Lēmuma nodošana izpildei

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi.

Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par šādiem administratīvā soda veidiem:

1) brīdinājums;

2) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana;

3) naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā vai 299.1 panta trešajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas.

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.1 panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

 Papildināt 291. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

„Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Papildināt 291. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

„Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa.”

 

317.pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpilde

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

 

 

19.

Juridiskā komisija

 Izteikt 317. pantu šādā redakcijā:

 

„317. pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpilde

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā, un lēmums nav pārsūdzēts. Ja sūdzība ir iesniegta, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi. Gadījumā, kad apelācijas instances tiesa nolēmumu par administratīvo arestu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā.

 

atbalstīts

16. Izteikt 317. pantu šādā redakcijā:

 

„317. pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpilde

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies, un lēmums nav pārsūdzēts. Ja sūdzība ir iesniegta, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu par administratīvo arestu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā.’’

 

Pārejas noteikumi

1. Kodeksa 12.1 pants, 210.panta trešā daļa, 238.1 panta pirmās daļas 4.punkts, 268.panta 6.punkts, 269.panta ceturtā daļa, kā arī ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem saistītie grozījumi 275.pantā un 283.panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". 

2. Kodeksa 88.6 panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. 

3. Līdz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidei šā kodeksa 172.2 un 172.3 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību administratīvās komisijas vai šo komisiju bērnu lietu apakškomisijas. 

4. Kodeksa 190.15 pants un grozījums 215.1 pantā par papildināšanu ar 190.15 pantu stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā. 

5. Kodeksa 103.8 un 103.9 pants, grozījums 230.pantā par papildināšanu ar 103.9 pantu un grozījums 230.5 pantā par papildināšanu ar 103.8 pantu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 

6. Kodeksa 204.16 pants un grozījums 236.10 pantā par papildināšanu ar 204.16 pantu stājas spēkā 2007.gada 1.jūnijā. 

7. Kodeksa 117.1-117.11 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas Valsts robežsardze izskata ar 2007.gada 1.oktobri. 

8. Kodeksa 257.panta astotā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.augustā. 

9. Kodeksa 258.panta trešā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. 

10. Šā kodeksa 155.15 pants piemērojams pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

 

„11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu pieņemto nolēmumu Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2008. gada 1. oktobra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus.

 

12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pirms šo grozījumu spēkā stāšanās ierosinājis tiesvedību kasācijas sūdzības izskatīšanai vai blakus sūdzības izskatīšanai par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

 

„11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu, Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2008. gada 1. oktobra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus.

 

12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pirms šo grozījumu spēkā stāšanās ierosinājis tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu iesniegtās kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības izskatīšanai, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.”