Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 15.maija sēdi.
Atkārtoju: mēs esam sākuši sēdi… Arī Kariņa kungu es lūgtu
apsēsties un nerunāt… un arī Circenes kundzi…
Pirms sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību,
mums ir jālemj par grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa
Eglīša atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegtu priekšlikumu
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Leona
Līduma ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Sabiedrības
integrācijas fonda likumā” otrreizējai caurlūkošanai”. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Nav! Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Un šī pati komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija,
lūdz izsvītrot no šodienas sēdes darba kārtības 15.punktu – likuma „Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Tā kā tā ir likuma „Grozījumi Sabiedrības
integrācijas fonda likumā” otrreizēja caurlūkošana, mums ir jānosaka datums, kad
mēs šo likumu skatīsim Saeimas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Priekšlikums ir to izskatīt Saeimas sēdē 19.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Jūnijā?
J.Šmits. Jā. Un lūgums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pagarināt līdz 23.maijam.
Sēdes vadītājs. Lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu būs atsevišķs darba kārtības jautājums.
Vai kolēģiem ir iebildumi pret to, ka mēs otrreiz skatītu likumu
„Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” 19.jūnija sēdē? Deputāti
neiebilst. Paldies.
Sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.
Sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem
likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu
komisijai var viens deputāts runāt „par”, viens – „pret”.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vispirms atgādināšu, ka šodien ir 15.maijs. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pieceļamies kājās!”) Nu, tie, kas gribēs
piecelties kājās, to varēs vēlāk izdarīt.
Tā nu ir sanācis, ka šodien, 2008.gada 15.maijā, notiek Saeimas
sēde. Un varbūt kāds no Saeimas deputātiem tomēr atcerēsies to, kas notika ar
Latvijas Republikas Saeimu pirms septiņdesmit četriem gadiem.
Un šīs atmiņas varētu uzlikt par pienākumu padomāt, kā
rīkoties, lai Saeimas deputāti kārtīgi pildītu savus pienākumus. Un viens no tādiem
Latvijas Republikas Saeimas deputāta pienākumiem ir rūpēties par valsts valodas –
latviešu valodas – ietekmes nostiprināšanu Latvijas valstī, nepieļaujot nekādas
citas domas; nevar būt runa ne par divvalodību, ne par trīsvalodību, ne par
desmitvalodību. Jo Saeimas deputāts, uzņemoties amata pienākumus, zvēr, ka stiprinās
latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un tātad, ja tas, kas praksē notiek ar
latviešu valodu, liecina, ka valoda ir jāstiprina arī ar grozījumiem likumā, tad tas
vienkārši ir jādara.
Jo ir daži piemēri, kas liecina, ka svešvalodu lieto tur, kur tas
galīgi nav vajadzīgs un kur – taisni pretēji! – ar tās lietošanu pārkāpj Valsts
valodas likumu vai attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Un ir arī piemēri, ka
latviešu valodu nelieto tur, kur tās lietošana ir nepieciešama, veicot atbilstošos
darba pienākumus. Piemēram, privātajā sfērā daudzi darba devēji nepilda Ministru
kabineta noteikumu prasības, kas paredz konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmes
līmeni jeb pakāpi darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšanai nepieciešama saskarsme
ar patērētājiem vai apmeklētājiem.
Pašlaik nav noteikta administratīvā atbildība par to, ka preču
realizēšanu vairumtirdzniecībā veic, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas
instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas
tulkojumu valsts valodā. Tas neļauj administratīvi vērsties pret šādu pārkāpumu
izraisītājiem, tātad novērst attiecīgo pārkāpumu cēloņus. Praksē tādi gadījumi
ir, un to ir diezgan daudz.
Līdz ar to tiek piedāvāti šie grozījumi, kuru autors ir Tieslietu
ministrija. Būtu nepieciešams ieviest zināmu skaidrību un lielāku kārtību šajos
jautājumos un nosodīt un kategoriski vērsties pret jebkuras citas valodas uzbāšanu
tajā līmenī, kas tai nepienākas. Valodu zināšana ir viena lieta – un tā ir
tiešām nepieciešama mūsdienu sabiedrībā! –, bet otra lieta ir tā, ka ir viena
valsts valoda Latvijā, un tā ir latviešu valoda, un viņa ir saimniece Latvijā.
Jā, Dienvidāfrikā ir vienpadsmit valsts valodas, bet ikviens tur
dzīvojošais lieliski zina angļu valodu, orientējas tajā valodā un līdz ar to
valodas ziņā nav nekādu problēmu nevienam no tur dzīvojošajiem. Un arī tiem, kas
tur atbraukuši, lai piedalītos dažādos pasākumos, ir viegli, zinot angļu valodu.
Tā ka iemācīsimies cienīt savu valodu un iemācīsimies nosodīt
latviešu valodas pozīcijas vājinātājus un visādus ieklīdeņus, okupācijas
noliedzējus!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai deputāts Vladimirs
Buzajevs ir pieteicies runāt „pret”. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Ministru kabineta iesniegtais
likumprojekts sastāv no trim daļām. Centīšos īsumā raksturot katru no tām.
Pirmā daļa paredz administratīvās atbildības ieviešanu par
svešvalodas lietošanu zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstos vai arī sniedzot
informāciju iedzīvotājiem gadījumos, ja normatīvie akti paredz, ka šī informācija
sniedzama tikai valsts valodā. Anotācijas autori pieklājīgi paskaidro mums (citēju):
„Piemēram, valsts un pašvaldību iestāde ar bukletu, vienlapju, plakātu un citu
iespiedmateriālu palīdzību nereti sniedz informāciju (piemēram, par komunālo
pakalpojumu apmaksas kārtību) līdzās valsts valodai arī svešvalodā gadījumos, kas
nav paredzēti kā izņēmumi…” Tas ir, likumprojekta pirmā daļa nekādi neaizsargā
latviešu valodā esošas informācijas patērētāju, bet ir adresēta vienīgi tai
Latvijas iedzīvotāju daļai, kurai latviešu valoda nav dzimtā. Proti, draud ar naudas
sodu… Tiek ierosināts aizliegt šai iedzīvotāju daļai informāciju (citēju) „par
komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību” sniegt tādā veidā, kāds tai būtu
maksimāli pieejams. Aizliegums ir tik lielā mērā pretdabisks, ka… Es pieļauju, ka
gan Rīgā, gan Daugavpilī patiesi ir pārkāpumi – bet tie nav vis likuma
pārkāpumi. Jo likums tiešā veidā neaizliedz informēt krievus par tarifu bezgalīgo
paaugstināšanos, bet šo jautājumu pāradresē – nodod Ministru kabineta kompetencē.
Toties Ministru kabinets klaji nevēlas izmantot savas pilnvaras, lai sekotu dzīves
realitātēm. Tā vietā valdība vēršas pie Saeimas ar lūgumu sodīt pārkāpējus un
stimulē Saeimā diskusiju, kura ir spējīga uzkurināt starpnacionālo naidu.
Otra daļa paredz uzlikt privātuzņēmējiem naudas sodus, ja viņiem
pašiem vai viņu darbiniekiem nav apliecības par valsts valodas prasmi. Likumprojekta
autorus nepavisam neuztrauc tas, cik kvalitatīva ir privātuzņēmumu darbinieku
saskarsme ar iedzīvotājiem latviešu valodā. Šis jautājums jau sen ir noregulēts –
un pavisam citā kodeksa pantā. Autoriem no svara ir tikai tas, lai pēc iespējas
vairāk cilvēku būtu spiesti kārtot eksāmenus un Valsts valodas centram pieaugtu darba
apjoms un attiecīgi – arī ienākumi. Rūpes par patērētāju tiesībām varētu
saskatīt vienīgi jautājumā par atbildību par informācijas neprecizitāti vai
nepilnīgumu preču garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē. Taču sods par šādu
pārkāpumu jau ir paredzēts kodeksa 166.12 pantā: par normatīvajos aktos
noteiktās informācijas nesniegšanu vai par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas
sniegšanu uzliek naudas sodu – ja nemaldos, līdz 1000 latiem. Šādas lietas izskata
nevis Valsts valodas centrs, bet daudz kvalificētāka institūcija – Patērētāju
tiesību aizsardzības centrs.
Rezumējot varētu teikt, ka likumprojektu diktē vienīgi resoru
intereses. Ja tas tiks pieņemts, sabiedrībai nekādu jaušamu labumu tas nenesīs,
toties tiks nodarīts jaušams kaitējums sabiedrības integrācijai – kaut vai tāpēc
vien, ka likumprojekts tika publiski izskatīts Saeimā.
Neskatoties uz to, ka Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts tika
izskatīts jau sešas reizes Ministru kabineta sēdē, aicinu atdot to iniciētājiem
atpakaļ, kā motīvu pievienojot tam klāt manas runas stenogrammu.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, otrs – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā
ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika,
Fjodorova un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Sergejam Fjodorovam. Viņš acīmredzot runās
„par”.
S.Fjodorovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Varam konstatēt, ka mūsu
valstī ir reģistrēts jauns rekords – preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki par
vairāk nekā 17 procentiem. Par to liecina Centrālā Statistikas pārvalde. Tas ir
inflācijas līmenis aprīlī. Šoreiz eksperti cenu paaugstinājumu skaidro
vienkārši – tarifi elektroenerģijai tiek paaugstināti par vairāk nekā 39
procentiem. Ja mēs zinām, ka regulators saņem no ražotājiem 0,2 procentus no viņu
gada neto apgrozījuma, ir saprotams šis elektroenerģijas un siltuma tarifu kāpums. Ja
ņem vērā, ka mūsu monopolisti „Latvenergo”, „Rīgas Siltums”, „Latvijas
Gāze” un citi savu peļņu var rēķināt miljonos, ir saprotams tā saucamais otkat.
Visa tā shēma, salīdzinot ar citām, ir diezgan primitīva. „Mēs, ražotāji un
piegādātāji, noteiksim cenas. Jūs kā regulators tās apstiprināsiet kā tarifus. Jo
vairāk saņemsim mēs, jo lielāku summu pārskaitīsim jums. Daži šeit var saskatīt
interešu konfliktu, bet mēs to uzskatām par interešu saskaņu.” Ļoti vienkārši to
pierādīt. „Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona atalgojums
2007.gadā bija vairāk nekā 500 000 latu, savukārt Valentīnai Andrejevai savu
atalgojumu izdevās palielināt no 40 000 latu 2006.gadā līdz 62 000 latu
pagājušajā gadā.
Tālāk. Padomes loceklis Edvīns Karnītis, kā liecina valsts
amatpersonas deklarācija, saņem atalgojumu 52 000 latu apmērā. Padomē ir vēl
četras personas. Ļoti vienkārši saskaitīt. No vienas puses, skaitīt naudiņu svešā
kabatā mums nepatīk. Taču jāņem vērā, ka regulatora galvenais mērķis ir regulēt
tarifus un aizsargāt iedzīvotājus no monopolistiem. Šodien tas nav iespējams, tāpēc
ka likums paredz, ka finansējums regulatora uzturēšanai ir atkarīgs no tarifu lieluma.
Proti, jo lielāks tarifs, jo lielāku finansējumu regulators saņem. Nonsenss!
Vēl. Pirms gada valdība pieņēma lēmumu cīnīties pret amatpersonu
nelikumīgu prēmēšanu. 2007.gadā Valentīna Andrejeva, citēju, „par nozīmīgu
personīgu ieguldījumu uzdevumu savlaicīgā un kvalitatīvā izpildē” tika prēmēta
četras reizes. Kopumā viņa saņēma 11 000 latu. Savu ieguldījumu Andrejevas
kundze novērtēja pati un pati parakstīja rīkojumu. Augustā viņa saņēma vēl arī
pabalstu 6000 latu apmērā.
Lai novērstu šo netaisnību, esam iesnieguši minēto likumprojektu.
Mēs ierosinām, lai tautas nauda, tas ir, nauda, kuru iedzīvotāji maksā par
pakalpojumiem, tiktu izmantota lietderīgi, arī sociālajā jomā.
Ko konkrēti ierosinām?
Pirmkārt. Līdzekļu noteikšanu regulatora uzturēšanai ierosinām
nodot Ministru kabinetam. Tātad arī priekšsēdētāja un padomes locekļu algu noteiktu
Ministru kabinets.
Otrais. Pārējos līdzekļus ieskaitīt budžetā.
Trešais. Lai sekmētu patērētāju interešu aizstāvību, izveidot
Konsultatīvo sabiedrisko padomi, kurā iekļaut pa vienam pārstāvim no Ekonomikas
ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Latvijas Bankas un „Latvenergo”. Padomei
tiek noteikti uzdevumi, kas norādīti jaunajā 48.pantā, kuru mēs esam piedāvājuši.
Tāda ir likumprojekta galvenā būtība.
Lūdzam to atbalstīt, nodot komisijām un sākt diskusiju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Fjodorovam.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens runāt nav
pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots
komisijai? (No zāles: „Nē! Jā! Jābalso!”) Deputātu domas dalās.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika,
Fjodorova un Ribakova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 42, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika,
Fjodorova un Mirska iesniegto likumprojektu „Par Afganistānas kara darbības
veterānu sociālo aizsardzību” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš acīmredzot runās
„par” nodošanu.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā ļoti īsu likumprojektu
„Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību”. Šie cilvēki,
kuri bija obligātajā dienestā, ar pavēli tika sūtīti uz Afganistānu karot. Nevis
tā, kā ir pašreiz, kad mūsu algotņi par to saņem naudu un brauc uz turieni pēc
pašu vēlēšanās. Tādu cilvēku Latvijā bija apmēram 3,5 tūkstoši, bet pašreiz,
spriežot pēc tiem datiem, kādi ir, viņi Latvijā ir palikuši nepilni 2,5 tūkstoši.
Būtiskas ietekmes uz budžetu tam nebūs. Mēs piedāvājam
pielīdzināt viņu sociālās garantijas tām garantijām, kuras saņem Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas likvidētāji. Tas neprasīs daudz līdzekļu, bet tajā
pašā laikā atcerēsimies, ka šie cilvēki tur cieta, guva traumas, turklāt ne tikai
miesas traumas, bet arī psiholoģiskas un psihiskas traumas. Dosim iespēju arī viņiem
saņemt šīs sociālās garantijas!
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai neviens runāt nav
pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots
Sociālo un darba lietu komisijai? (No zāles dep. A.Rugāte: „Jābalso!” Dep.
V.A.Krauklis: „Jābalso!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika, Fjodorova un Mirska iesniegtā likumprojekta
„Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību” nodošanu Sociālo
un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 30, atturas – 22. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Rubika, Fjodorova,
Ribakova un Urbanoviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi „Likumā par budžetu
un finanšu vadību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens var runāt „pret”.
Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es aicināšu minēto
likumprojektu nenodot komisijai, jo patiesībā to, kas ir rakstīts šajā
likumprojektā, nevar saprast, bet var tikai nojaust, ko iesniedzēji ir vēlējušies ar
to panākt. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka, pieņemot minētos
grozījumus, patiesībā speciālajos budžetos varētu būt tikai ienākumi, bet ne
izdevumi, un līdz ar to mēs nevarētu maksāt arī pensijas, kas ir saistītas ar
apropriāciju.
Tā ka es aicinu minēto likumprojektu kā vāji izstrādātu
noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Leiškalnam.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš acīmredzot runās
„par”.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir ļoti īss un saprotams. Tas ir
saprotams visiem, kuri grib to saprast. Leiškalns negrib. Viņš negrib, lai sociālais
budžets būtu vienīgi sociālais budžets. Viņš grib no sociālā budžeta algot
ierēdņus un maksāt, lai viņi ļoti labi paēd, kā to šogad izdarīja Godmaņa
valdība.
Mēs negribam, lai sociālais budžets būtu ielikts kopējā
budžetā… būtu kopējā budžetā un barotu ierēdņus… (No zāles dep.
A.Rugāte: „Speciālais, nevis sociālais!”) Un speciālajā arī… Tāpēc mēs
piedāvājam, ja nu valstij nepietiek naudas, tad tā lai dara to pašu, ko kādreiz
darīja sociālais dienests – lai aizņemas no sociālā budžeta un par to maksā
procentus. (No zāles dep. A.Rugāte: „Bet tas nav speciālais budžets!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Rubika, Fjodorova, Ribakova un Urbanoviča iesniegtā likumprojekta „Grozījumi „Likumā par budžetu un finanšu vadību””
nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 43, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Nav!”) Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Līdz ar to šodienas darba kārtības pirmā sadaļa ir izskatīta.
Skatīsim nākamo sadaļu „Par atvaļinājumu piešķiršanu” – par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai. Lūdzu zvanu! Balsosim
par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai šā gada
15.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais jautājums – par atvaļinājuma piešķiršanu
deputātei Inesei Šleserei. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma
piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 15.maijā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu –
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Dainas Alksnes apstiprināšanu par
Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja
tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu apstiprināt tiesnesi Dainu Alksni Kuldīgas
rajona tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aizklātā balsojumā
ar 10 balsīm „par”, vienam deputātam atturoties, Juridiskā komisija atbalstīja šo
lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Dainas Alksnes apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 14, atturas – 6. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Jura Stukāna apstiprināšanu par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministrs Gaida Bērziņa
lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi Juri Stukānu Rīgas
apgabaltiesas tiesneša amatā un aizklātā balsojumā ar 10 balsīm „par”, vienam
deputātam atturoties, atbalstīja šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jura Stukāna
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu īpašu uzdevumu
ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai”.
Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
I.Godmanis (Ministru prezidents).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man
jautājumā par ministres kandidatūras izskatīšanu jūs īsumā iepazīstināt ar
situāciju, kāda tā ir sfērā, par kuru ministre nesīs atbildību. Es ceru, ka jūs
viņu atbalstīsiet. Es ceru, ka jūs šodien Saeimas kārtības rullī pieņemsiet
izmaiņas un ka es varēšu šeit leģitīmi uzstāties pirms pavasara sesijas beigām ar
kopīgu ziņojumu par situāciju valstī, jo līdz šim es to vienkārši nevarēju
izdarīt. Taču šoreiz es izmantošu iespēju runāt tieši par šo konkrēto sfēru.
Cienījamie deputāti! Tad, kad mēs izveidojām valdību, mēs ļoti
nopietni izskatījām jautājumus, kuri ir saistīti ar e-lietām un ar informācijas
komunikācijas jautājumiem valstī. Izanalizējot situāciju šajā sfērā,
izanalizējot arī Aigara Kalvīša valdības deklarāciju, mēs, balstoties uz
pārmantojamības principu, veidojām savējo, kurā tika iezīmēta vesela virkne
prioritāšu šajās e-lietās. Es negribētu varbūt īpaši tās visas pārskaitīt, jo
jums jau bija iespēja iepazīties ar mūsu valdības deklarāciju un ar rīcības plānu,
tāpat arī ar 100 dienām plānoto un 100 dienās izpildīto. Bet es tomēr gribētu
vienkāršā valodā pateikt, kādā situācijā mēs praktiski atrodamies, jo ne visi ir
speciālisti e-lietās.
Manas domas, ko es rakstīju iepriekšējai ministrei kā Ministru
prezidents par to, kur varbūt būtu jāliek akcenti šajā sfērā, faktiski reducējās
uz šādām lietām. Pirmā lieta bija bench-mark – salīdzināšana. Un tas, ko
es teicu kā moto, šajā sfērā būtu pavisam labi, ja, formulējot uzdevumus
e-sekretariāta rīcības plānam, Latvijai 2008.gadā izdotos kaut nedaudz pietuvoties
Igaunijai e-lietās kopumā. Un es domāju, ka gan šinī brīdī, gan arī tuvākajā
laikā mums nemaz cita salīdzinājuma nevajadzētu, ja nu vienīgi atsevišķos
izņēmuma gadījumos.
Diemžēl mums ir jāatzīst, ka gan šodien, gan arī iepriekšējos
gados igauņi ir panākuši daudz lielāku atvērtību jaunajām tehnoloģijām. Un man
jāsaka, ka, skatot, piemēram, datus par 2004.gadu (tie gan tagad ir mainījušies), mēs
redzam, ka, rēķinot uz 10 000 iedzīvotāju, interneta lietotāju Igaunijā bija
5122, Latvijā – 3543 un Lietuvā – 2809. Šī problēma, kā es to uzskatu, ir ļoti
svarīga, – izdarīt visu, lai mēs tuvotos – lai mēs tuvotos! – tam līmenim,
kāds ir Igaunijā. Man jāsaka, ka pēdējie dati par 2007.gadu Latvijā ir tādi, ka 53
procentiem mājsaimniecību ir gan datori, gan arī viņas tos lieto. Jāteic, ka
2008.gadā mūsu plāns ir panākt, lai šī pieejamība būtu 63 procenti. Šie cipari,
salīdzinot ar 2004.gadu, kad bija 35 procenti, protams, ir auguši. Un tomēr jāsaka, ka
tikai 14 procenti internetu lieto permanenti – pastāvīgi.
Ja mēs salīdzinām, tad tālākais, ko es jau teicu… Arī tālākā
problēma ir ļoti vienkāršā valodā pasakāma. Lūk, piemēri! Kādi tad ir galvenie
piemēri, un kādā ziņā mēs atšķiramies?
Pirmā lieta ir e-paraksts. Ja mēs paskatāmies e-paraksta ieviešanu
valstī, tad nevaram teikt, ka mēs būtu ļoti efektīvi to izdarījuši. Tam ir vairāki
iemesli. Ja mēs salīdzinām sevi ar Igauniju, tad redzam, ka Igaunijā e-paraksta
projekts faktiski sāka darboties no 2000.gada – reāli no 2000.gada decembra. Turpretī
mēs tā īsti elektronisko parakstu sākām ieviest tikai 2006.-2007.gadā. Un šeit
tā starpība ir vismaz pieci seši gadi.
Igaunijā jau no 2001.gada reāli darbojas e-nodokļi. Ienākuma
nodokļa administrēšanu un pārējo nodokļu nomaksu pilnībā var veikt internetā. Pie
mums, Latvijā, principā to var izdarīt tad, ja jums ir e-paraksta karte.
Bet ir viena problēma, un arī tā ir formulēta manā vēstulē
ministrei jau pēc 100 dienu plāna, un es to jums varbūt beigās nocitēšu. Runa ir par
to, ka mums ir atļauta dubultā sistēma, kas ir jālikvidē, jo pie mums uzņēmumu
grāmatvežiem faktiski ir iespējams gan lietot e-pakalpojumus, gan arī tos nelietot. Un
tad, izmantojot šo laiku – vienu brīvu dienu, grāmatvede no uzņēmuma dodas uz VID,
tur, šajā dienestā, viņu sagaida, tur tērē laiku, un tad faktiski iznāk tā, ka
e-lietas kā instruments, lai, neatstājot uzņēmumu, varētu norēķināties un iegūt
informāciju par nodokļiem, ir tikai papildu opcija. Ir jābūt tā, ka VID durvis ir
ciet. Tās ir slēgtas, un jūs tur netiekat iekšā. Un nav vairs nekādas staigāšanas,
nav nekādu brīvu dienu lietošanas. Tam ir e-paraksts. Uzņēmumi iegādājas šo
e-parakstu un veic šo operāciju neklātienē. Starp citu, tad būs arī mazākas
iespējas tur veikt visādas sarunas, kuras… Mums te mūžīgi saka: „Korupcija!” un
tā tālāk…
Ja mēs runājam par situāciju, kāda ir ar interneta bankas
lietošanu e-norēķiniem, tad ir konstatēts, ka 70% Igaunijas iedzīvotāju jau lieto
interneta banku. Pēdējie skaitļi, kā man vismaz teica, ir vēl lielāki. Arī mums
šinī jomā – interneta bankas lietošanā – ir ļoti svarīgi izmantot šo
e-pakalpojumu, kas būtiski varētu ietaupīt gan resursus, gan cilvēkus, gan kapitālu,
gan arī nodrošinātu lielāku pieejamību iedzīvotājiem.
Jā, ir vēl viena lieta, kura ir ļoti būtiska, par kuru mēs daudzi
te jau runājām un kura ir saistīta ar pašvaldībām. Te diemžēl būtu jāizskata
arī vēl tāds jautājums, jo diemžēl amati ir tāda lieta… Igauņi jau no 2000.gada
internetā on-line režīmā (es uzsveru – on-line režīmā!) var izsekot
līdzi ne tikai jebkurai valdības struktūras budžeta apropriācijai, reālajiem
izdevumiem, konkursu rezultātiem, rēķinu apmaksai, bet sekot tam visam līdzi arī
pašvaldību līmenī. Faktiski tas nozīmē, ka jūs varat iegūt informāciju par
pašvaldībām, par visiem to projektiem ne tikai post factum… arī par visām
apropriācijām… Un tas ir tieši tas, uz ko arī mums ir jāvirzās, jo pretējā
gadījumā mums mūžīgi būs pārmetumi par to, ka iedzīvotāji īsti nezina, kas
notiek pašvaldībās, un no tā visa atkal izrietēs tālākie pārmetumi par kaut kā
slēpšanu un tā tālāk un tā joprojām.
Un sestā atšķirība diemžēl ir tāda, ka Igaunijā de facto
jau ir realizētas pirmās parlamenta vēlēšanas e-līmenī. Faktiski arī mums ir
šāds mērķis. Vai mēs spēsim to reāli īstenot – tas ir atkarīgs no daudziem
faktoriem, bet katrā ziņā atteikušies mēs no šā nodoma neesam.
Ja mēs runājam par to jau profesionālākā līmenī, tad šie
jautājumi, kurus es uzdevu ministrei… Tas bija jau pirms tam, kad mēs šo valdību
veidojām… Kad mēs bijām izveidojuši valdību, es runāju ar iepriekšējo ministri
par to, kas būs jāveic ministrei. Viņai bija jānoskaidro, kāda tad ir kvantitatīvā
un kvalitatīvā atšķirība starp galvenajām datu bāzēm Igaunijā un Latvijā. Runa
ir par valsts informācijas sistēmām. Un populārākās no tām ir Iedzīvotāju
reģistrs, iekšlietu sistēmas integrētā datu bāze, izglītības sistēmas datu bāze,
sociālās sistēmas datu bāze, uzņēmējdarbības datu bāze un tā tālāk. Kāds
salīdzinoši ir galveno e-instrumentu stāvoklis Latvijā un Igaunijā, ja mēs runājam,
teiksim, par pasēm, par ID kartēm? Un ir vēl vesela virkne citu jautājumu.
Es negribētu te uzskaitīt varbūt visu to, kas mums bija rakstīts
deklarācijās un kas jums faktiski bija rakstīts arī neatliekamajos uzdevumos, bet tad,
kad mēs formulējām e-lietu sekretariāta rīcības plānu, kurš ir pieejams arī
jums… Tas ir oficiāls dokuments un ir pieejams internetā. Es to šeit esmu paņēmis
arī līdzi. Tas ir izvērsts dokuments aptuveni uz divām lappusēm, kurā ir precīzs
darbu izklāsts pa mēnešiem. Mēs tajā esam noformulējuši neatliekamos uzdevumus
e-lietu sekretariāta vadībai – vismaz piecus neatliekamus uzdevumus. Pirmais no šiem
uzdevumiem bija saistīts ar izglītības sistēmas informatizāciju. Proti, sadarbībā
ar Izglītības un zinātnes ministriju bija jāizstrādā informatīvais ziņojums par
izglītības sistēmas pārziņā esošās informācijas sistēmas savietošanas
problēmām, lai novērstu statistiskās informācijas trūkumu par izglītības
iestādēm, pedagogiem un skolēniem. Bija plānots to izdarīt jau līdz 14.februārim.
Sekretariāts to izdarīja.
Protams, ar ziņojumu vien viss nebeidzas. Un tāpēc nākamie uzdevumi
ir tagad, pēc simts dienām, uzdoti jau rakstiskā formā. Tas viss prasa konkrētu
finansējumu. Zināms finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir, bet
var gadīties, ka tas nebūs pietiekams, lai mēs jau uz nākamo mācību gadu varētu
šīs nodalītās informācijas sistēmas (tās ir 28, ja nemaldos) apvienot visas vienā
un lai mēs, tā teikt, pirmo reizi ieraudzītu, cik mums ir skolēnu, cik mums ir
skolotāju, kā šie skolotāji maina skolas un kā šie skolēni maina skolas, un lai
mēs, runājot par budžetu, varētu finansiālā ziņā precīzi rīkoties, veicot gan
tarifikācijas procesu, gan arī izvērtējot finansējuma nepieciešamības obligātumu,
ņemot vērā visu integrēto datu bāzi.
Otrs uzdevums, kas bija jāpilda (arī jūsu saņemtajos materiālos
tas bija redzams, mēs to visu jums iesniedzām rakstiski), bija jautājumā par
informācijas sistēmu drošumu. Arī tur bija plānots šis termiņš – 14.februāris.
Iepriekšējā ministre izveidoja ziņojumu… Faktiski mēs Ministru kabinetā
pieņēmām noteikumus par kārtību, kādā attiecīgajās valsts iestādēs,
attiecīgajos resoros cilvēki atbild par informācijas sistēmu drošumu (es runāju par
valsts informācijas sistēmu drošību, par nodrošināšanos pret tā saucamajiem
kiberuzbrukumiem).
Jāteic, ka tas ir tikai viens solis. Nākamais solis: ir ļoti
svarīgi arī praktiski nodrošināt attiecīgu izglītību un sagatavotību šiem
cilvēkiem, kas atbild par informācijas sistēmu drošību, lai viņi būtu speciāli
sagatavoti praktiskai rīcībai, proti, zinātu, kā rīkoties tad, ja attiecīgais
resors, attiecīgā iestāde nonāk kiberuzbrukumu priekšā. Tas ir nākamais uzdevums,
kas ir jāveic sekretariātam šajā gadā. Jābūt tātad skaidrībai par to, kas apmāca
jeb kas lasa lekcijas, un par to, kāds ir eksāmens, kāds ir sertifikāts, lai
cilvēkam, kurš atbild par valsts informācijas sistēmu, būtu attiecīga kvalifikācija
un viņš zinātu, kādai ir jābūt viņa konkrētai darbībai, ja viņš konstatētu
uzbrukumu šai sistēmai.
Patlaban mēs esam izveidojuši to sistēmu tā, ka vismaz ir kāds,
kas par to atbild, un ir noteikta kārtība, kādā viņš ziņo un kādā tas viss tiek
valstī koordinēts. Bet tālāk jautājums ir jau par to, kāda ir praktiskā rīcība.
Un vēl viens no tādiem faktiski neatliekamiem uzdevumiem, kas bija
jāveic, bija tas, ka bija jārisina jautājums par e-paraksta ieviešanas gaitu. Bija
jāziņo, kā pie mums praktiski tas ieviešas, jāapgūst ārvalstu pieredze, jārisina
problēmas, kas saistītas ar personu identifikācijas kartēm. Un, protams, sadarbībā
ar Iekšlietu ministriju ir bijis jārisina arī jautājums par e-vēlēšanām.
Šie neatliekamie uzdevumi tika veikti. Taču ir divi galvenie
uzdevumi, kas tika formulēti, bet kas nav šeit ierakstīti.
Sistēmiskā pieeja bija sekojoša.
Pirmām kārtām bija uzdevums fiksēt, kādā stāvoklī mēs
atrodamies, cik naudas esam iztērējuši, kādi resursi ir bijuši pieejami informācijas
komunikācijas sistēmā, kā šie resursi ir apgūti un kādi ir bijuši prioritārie
virzieni līdz šim. Jo mēs bijām šādā finansēšanas sistēmā: valsts investīciju
programma plus Eiropas struktūrfondi… Tā tas bija līdz 2006.gadam – no 2004. līdz
2006.gadam. Un tālāk seko struktūrfonda nākamā daļa, kura attiecas uz laika posmu no
2007.gada līdz 2013.gadam.
Kāda, kolēģi, bija reālā situācija? Šie ziņojumi ir
sagatavoti… Šis ir pirmais ziņojums par to, kādā situācijā mēs bijām un kur mēs
līdzekļus tērējām. Tas ir arī publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā. Es
atgādināšu tikai pašu galveno.
Faktiski attiecībā uz naudas līdzekļiem jāteic, ka, runājot par
2004.-2006. gada struktūrfondu plānošanas periodu, mēs runājam par ERAF nacionālās
programmas, elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstību un
pilnveidošanu, par to, kā tas finansējums sadalījās pa projektu tēmām.
Vislielākā nauda mums aizgāja kultūras iestāžu informatizācijai:
bibliotēkām, muzejiem – 3,9 miljoni; e-pārvaldes portfelim – 3,3 miljoni; 1,5
miljoni – izglītības iestāžu informatizācijai; pašvaldību e-pārvaldes bāzes
izveidei – 1,3 miljoni; 1,1 miljons – reģionālajam projektam „e-Vidzeme”; 1,1
miljons – atsevišķu pašvaldību projektiem; atsevišķu iestāžu iekšējo sistēmu
uzlabošanas projektiem – viens miljons.
Man jāteic, ka mēs skatām un analizējam faktiski arī bench-mark,
salīdzinām Latviju un Lietuvu, skatāmies, kādas bija galvenās problēmas uz to brīdi
pirms apmēram diviem trim mēnešiem, kad šis ziņojums tapa. Mēs bijām tādā
situācijā, ka mums ļoti būtiski izmainījās valsts investīciju apjoms šajā
sfērā. Mums 2002.gadā investīciju apjoms bija 18,7 miljoni, 2003.gadā – 17 miljoni,
2004.gadā – 10,8 miljoni. Taču no 2005.gada, kad sākām izveidot struktūrfondus un
tos pielietot (līdz tam struktūrfondi mums principā nebija pieejami), pieprasījums
gandrīz desmit reizes pārsniedza to, ko varēja valsts investēt. Piemēram, 2006.gadā
prasīja 26,3 miljonus, bet reāli investēja tikai 3,2 miljonus.
Mēs skatāmies arī, kāda mums būs situācija, pirms mēs, tā
teikt, apgūstam jauno naudu, kas ir vismaz desmit reizes lielāka. Sekretariātam tā ir
problēma – kā koordinēt līdzekļus, kas ir saistīti ar informācijas komunikācijas
tehnoloģijām un kas ir vismaz desmit reiz lielāki (apmēram 129 miljoni), kas ir
paredzami visām tām lietām, kuras valstī ir saistītas ar informācijas
tehnoloģijām.
Un tās problēmas jārisina, pirms mēs šos līdzekļus sākam, tā
teikt, skatīt cauri, – kā mēs tos varam sadalīt pa nozarēm, kā strukturizēt…
Bija sekretariātam dots arī uzdevums konstatēt galvenās problēmas, galvenos
jautājumus, kas nav atrisināti. Šāds uzdevums tika tam dots tādēļ, lai mēs šos
līdzekļus tiešām izmantotu efektīvi un lai nebūtu tā, ka 2013.gadā mēs secinātu,
ka šī nauda nav pareizi izmantota. Un tas, ko mēs konstatējām, pirmām kārtām bija
tas, ka ir administratīvās kapacitātes trūkums šīs naudas apguvē, ir birokrātiski
šķēršļi. Un viena no nepatīkamajām lietām bija tā, ka neprecīzi definē
mērķus. Problēma bija vienkārši tāpēc, ka nepietiekami iesaistīja profesionāļus,
ekspertus.
Raksturojot vienu labu lietu, jāteic, ka valstī uz šo brīdi
eksistē 156 valsts informācijas sistēmas, ļoti dažādas, viņas, tā teikt, dažādi
sadalās pa ministrijām. Finanšu ministrijā tās ir 29, Tieslietu ministrijā – 14,
Iekšlietu ministrijā – 13, Veselības ministrijā – 12, Izglītības un zinātnes
ministrijā – 10. Un šo uzskaitījumu mēs varētu turpināt… Mums ir tikai trīs
iestādes, kurās šo sistēmu nav. Mums to nav Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā un diemžēl arī Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Bet problēma ir tā, ka no šīm 156 valsts informācijas sistēmām
tikai 112 sistēmas ir sertificētas, kvalificētas – tādas, ko var uzskatīt par
sistēmām, kas ir, tā teikt, izgājušas visus auditus cauri. Tādas ir tikai 112! Tas
nozīmē, ka mums vēl vismaz 40 datu bāzēm ir ļoti rūpīgi jāiziet cauri, tās
jākvalificē, vai tās ir tādas, ka mēs tās varam arī tālāk attīstīt kā valsts
informācijas sistēmas.
Ja mēs rūpīgi paraugāmies uz lielākajiem piegādātājiem, kas
šīs sistēmas ir izstrādājuši, un arī uz izmaksām, tad jāteic, ka mūsu valstī
programmatūras izstrādes cena ir būtiski augusi, protams. Ja salīdzinām, piemēram,
2006., 2007. un 2008.gadu, tad redzam, ka šāds pieaugums ir – par vismaz 43 procentiem
pieaugusi cena 2008.gadā attiecībā pret 2007.gadu. Es runāju par to cenu, ko pieprasa
pakalpojumu sniedzējs, izstrādājot softu, programmatūru valsts informācijas
sistēmām.
Šis cenu augums ir būtisks. 2007.gadā attiecībā pret 2006.gadu tas
bija tikai seši procenti, bet 2008.gadā attiecībā pret 2007.gadu tas ir jau 43
procenti; 2006.gadā attiecībā pret 2005.gadu – 31 procents. Mēs it kā bijām tādā
kā kritumā, bet tagad pieaug pašizmaksa, kas, protams, acīmredzot sadārdzinās
projektus. Es gribu teikt, ka, salīdzinot Igauniju un Latviju, redzam, ka programmatūras
pašizmaksa jeb summa, kas jāmaksā izstrādātājam, Igaunijā ir lielāka. Igaunijā
cena ir divreiz lielāka. Divreiz lielāka! Mēs maksājam vidēji 240,6 latus (es runāju
par to, cik viena darba diena latos izmaksā kompānijai, kas izstrādā produktu), taču
igauņi maksā 450 latus. Protams, ja mēs runājam par to lietu, par ko visi acīmredzot
vairāk vai mazāk ir dzirdējuši, par e-parakstu, tad rodas jautājums – kāpēc mums
te ir faktiski lielākas problēmas? Tāpēc ka mēs plānojam. Mēs plānojām izsniegt
35 000 e-parakstu (tie ir dati uz 2008.gada 1.janvāri), pieprasīja – 27 000,
pasta nodaļās izsniedza tikai 13 000.
Tas nozīmē, ka tā vajadzība pēc šīm e-kartēm teorētiski it kā
eksistē, bet mums nav izdevies izveidot tādu sistēmu, lai no tām nevarētu atteikties.
Un viens no piemēriem, ko es jau minēju, ir tas, ka VID durvis ir
jātur ciet, lai nav vairs iespējams turp staigāt un ar papīriem mainīties. Jo tādai
staigāšanai nav nekādas jēgas, jo tad nekādus e-parakstus es nelietošu, it sevišķi
tad, ja man vēl nav, tā teikt, tādas īsti draudzīgas attieksmes pret informācijas
tehnoloģijām kā tādām.
Nu, lūk!
Tālāk – par nākamo periodu. Cienījamie kolēģi! Ja runājam par
nākamo periodu, ļoti būtiski ir saprast, kā mūsu prioritātes atšķiras no tām, kas
ir pārējām Baltijas valstīm. Vienmēr ir jāskatās, jāveic salīdzinājums. Un tas
ir arī uzdevums jaunajai ministrei – nepārtraukti kā bench-mark turēt ne
tikai Igauniju kā labāk strādājošu subjektu šajā jomā, bet arī raudzīties, kā
tās abas izskatās kopumā – gan Igaunija, gan Lietuva.
Jāteic, ka tas kopējais Baltijas valstīm pieejamais finansējums, ja
runājam par 2007.-2013.gadu, faktiski ir tāds, ka, ja runājam procentos, Latvijai ir
4,1 procents no kopējā struktūrfondu finansējuma, Igaunijai tas ir 1,9 procenti,
Lietuvai – 3,5 procenti. Bet ja salīdzinām prioritātes? Ko prioretizē Lietuva un ko
prioretizē Igaunija nākamajā – 2007.-2013.gada periodā? Lūdzu, ieklausieties!
2007.-2013.gads. Lietuvai vislielākie procenti – 27 procenti no IKT līdzekļiem –
aizies reģionu pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem. Skaidrs uzsvars uz
decentralizētu attīstību! Otrs ir platjoslas elektronisko komunikāciju tīkla
iedibināšana valstī – 17 procenti.
Mums šeit ir cita sistēma. Mēs šeit izmantojam Satiksmes
ministrijas strukturālos fondus, un patlaban attiecīgo fondu ietvaros kompānija
„Triatel”, kas uzvarēja konkursā, pabeidz platjoslas interneta piekļūšanas punktu
izveidi praktiski visā Latvijā. Jautājums ir: vai ģeogrāfiski tas blīvums ir
pietiekams?
Trešais apjoma ziņā lielākais līdzekļu palielinājums Lietuvā ir
tā saucamajiem e-veselības pakalpojumiem, un tas ir 11 procentu apmērā. Pārējiem
visiem ir jau stipri mazāk… Kultūrai, informācijas sabiedrībai arī ir 11 procentu
apmērā.
Ja skatāmies uz Igaunijas prioritātēm, tad redzam, ka Igaunijas
prioritātes ir šādas: pirmā – informācijas pieejamība pilsoņiem, otrā –
e-demokrātijas attīstība (tas acīmredzot nozīmē, ka reāli būs arvien vairāk un
vairāk balsošanu, būs visādas demokrātiskas procedūras, izmantojot e-lietas),
trešā – administratīvās pārvaldes pilnveidošana, ceturtā – e-pakalpojumu
pilnveidošana un nodrošināšana.
Tagad – jautājums, uz kuru rast atbildi bija uzdots sekretariātam.
Un tas šo uzdevumu arī izpildīja. Proti, valdībā tika iesniegts ziņojums par šādu
jautājumu: kā izvietot tos resursus, kas ir piešķirti (tie ir faktiski 129 miljoni
latu), kā tos savietot, tā teikt, resoru griezumā? Un te nu man ir jāteic, ka,
ilgstoši cīnoties (un es gribu teikt, ka tas tika darīts samērā koleģiāli, un man
jāizsaka ir tiešām atzinība visiem ministriem), mēs divos lasījumos izskatījām šo
resursu sadali, un tiešām to izdevās izdarīt un nebija nepieciešamības strīdēties
par to, vai tā vai šā to lietu darīt. Un ja mēs paņemam nost vēl vienu daļu –
īpašās programmas, kas ir saistītas ar izglītības sistēmu?… Taču mums ir
apstiprināts precīzs finansējuma apjoms, un ir skaidri zināms, kā tas sadalās pa
resoriem. Un tagad katram resoram, katrai ministrijai ir attiecīgi jāpieņem lēmums,
kā tālāk darboties. Tīri naudas ziņā pašam elektronisko lietu sekretariātam ir 21
miljons. Tātad 21 miljons ir jāizlieto gan e-pakalpojumu attīstībai, gan arī citādā
veidā. Otra vislielākā naudas summa būs Izglītības un zinātnes ministrijai – bez
īpašās programmas, kuras apjoms ir 14,5 miljoni… Es atvainojos, es aizmirsu
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju – 18 miljoni. Tātad mēs
tomēr mainām šo uzsvaru, tomēr no šiem miljoniem mēģinām vairāk dot, tā teikt,
uz leju, decentralizēt. Ir 16 miljoni Veselības ministrijai; Kultūras ministrijai –
13 miljoni; Iekšlietu ministrijai – 8 miljoni… Kopumā ir 116,4 miljoni.
Tā ka es gribu teikt, ka nākamā ministre (es ceru, ka jūs viņas
kandidatūru atbalstīsiet) savu darbu uzsāk situācijā, kad ir jau izdarīta analīze
par to, kādiem mērķiem esam tērējuši naudu un kāda ir atšķirība starp Latviju,
Lietuvu un Igauniju 2004.-2006.gada fondu un valsts investīciju apguvē; ir arī
iezīmētas vājās vietas.
Un otra lieta, kas ir izdarīta. Ir faktiski jau iegūta informācija
par šiem līdzekļiem, kas paredzēti 2007.-2013.gadam. Šie IKT līdzekļi ir
apzināti un sadalīti pa prioritātēm, pa resoriem. Man nav laika uzskaitīt jums visas
tās aktivitātes, to ir ļoti daudz katrā no ministrijām (teiksim, Iekšlietu
ministrijā to ir vairāk par divdesmit). Tās ir šeit ļoti izvērsti aplūkotas. Ja
jums tas viss interesē, jūs varat iepazīties ar to informāciju arī Ministru kabineta
mājaslapā. Esiet tik laipni!
Kā es jau teicu, viss šis plāns sekretariātam ir izstrādāts un
ministrei nav jāpārstrādā pilnīgi. Ja nu viņai ir savas iniciatīvas, tā ir cita
lieta. Bet nav tā, ka viss no nulles ir jāsāk.
Taču es kā Ministru prezidents personīgi esmu jau iepriekšējai
ministrei rakstījis vēstuli par to, kas būtu jādara tagad, kad pirmo 100 dienu plāns,
kas bija, ir izpildīts. Tagad stāv priekšā nākamās 100 dienas.
Es uzskatu, ka, neskatoties uz to, ka mums ir paredzētas ļoti daudzas
aktivitātes 2007.-2013.gadā, viens no sekretariāta uzdevumiem, sadarbojoties ar
resoriem, ir iezīmēt pašas prioritārākās, noteikt tos projektus, kuru īstenošana
ir jāsāk nekavējoties. Un faktiski šāda apgūšana sāksies mums šā gada novembrī,
decembrī. Tātad sekretariātam ir jābūt tam, kas koordinē šo situāciju, jo viņi
zina, kuri no šiem projektiem ir, tā teikt, paši degošākie.
Otrs uzdevums. Ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes
ministrija var netikt galā ar saviem resursiem – gan ar saviem finanšu resursiem, gan
arī… ne tik daudz ar finanšu, cik ar saviem darbaspēka resursiem. Es zinu, ka viņi
pie tā visa strādā, tomēr esmu lūdzis sekretariātu, lai viņi papildu spēkus lieto
sadarbībai ar šo ministriju. Mums ir tomēr jāpanāk pilotprojekta īstenošana, lai
mēs precīzi zinātu visu… Skolēnu un skolotāju reģistru integrācija vienotā
valsts informācijas sistēmā līdz šim nav diemžēl notikusi. Mums ir nodalītas
bāzes pa rajoniem. Šim uzdevumam – visu skolēnu un skolotāju reģistru integrācijai
vienotā sistēmā – izpildes termiņš ir 1.augusts, lai mēs varētu vismaz uz nākamo
mācību sezonu skaidri zināt, cik mums ir skolotāju, kurās skolās cik ir skolēnu,
kā viņi maina skolas, kā skolotāji maina skolas, cik skolās skolotāji strādā
vienlaikus… Pretējā gadījumā es par šiem jautājumiem varu runāt tikai
emocionālā līmenī. Arī finansējuma saņemšanai ir ļoti svarīgi šo informāciju
zināt.
Un trešais uzdevums. Kā es jau teicu, sekretariātam kopā ar
Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu obligāti jāizstrādā (es pasvītroju
– obligāti!) nodokļu e-deklarācija, kā arī visu to dokumentu, ar kuriem uzņēmumi
apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu, obligāta e-apmaiņa. Es uzsveru – durvis ciet
VID! Lai neviens tur iekšā neiet!
Tas nav izdarīts. Tas nav izdarīts tad, kad strādāja iepriekšējā
ministre, tas nav izdarīts tad, kad strādāja iepriekšējais sekretariāts. Līdz šim
ir, tā teikt, vēlējuma formā pateikts: „Jūs varat darīt gan tā, gan tā! Jūs
varat iet uz turieni, varat arī e-parakstu izmantot.” Tas nav pieļaujams! Es domāju,
ka mums ir jābūt cietākai nostājai šajā jautājumā.
Un pēdējais uzdevums. Tas, kā es jau teicu, savukārt sadalās divos
uzdevumos un ir ļoti aktuāls – turpināt visu to 27, tā teikt, punktu realizāciju…
Visu viņi nepaspēs… Vajag ieviest tos e-pakalpojumus, kas ir saistīti ar Iekšlietu
ministrijas pārraudzībā esošo jeb uzturēto Iedzīvotāju reģistru. Ir jāveic
konkrēti pasākumi, kas ir saistīti ar dzīvesvietu deklarēšanu, kas ir saistīti ar
veselu virkni Iedzīvotāju reģistra uzlabojumu. Turklāt, kā jau minēju, ir jāpāriet
no tās sistēmas, ka mēs zinām, kurš atbild par to, ja kāds uzbrūk informācijas
sistēmai iestādē vai resorā… Ir īsākā laikā šie cilvēki jāapmāca
profesionāli, viņiem ir jānoliek eksāmens, viņiem ir jābūt attiecīgam
sertifikātam, lai viņi tad, ja notiktu uzbrukumi informācijas sistēmai resorā vai
iestādē, zinātu, kā praktiski rīkoties: vai nu atslēgt sistēmu, vai darboties
citādāk.
Un noslēgumā, cienījamie deputāti un cienījamais Prezidij, es
tiešām aicinu jūs atbalstīt kandidatūru – Signi Bāliņu. Jums visiem ir pieejams
viņas dzīves gaitas apraksts. Es domāju, ka kandidatūra absolūti, par visiem simt
procentiem – un pat vēl vairāk nekā par simt procentiem! -, atbilst profesionālā
ziņā, ņemot vērā, ka kandidāte ir darbojusies gan akadēmiskā vidē –
strādājusi kā pasniedzēja un arī kā zinātniece -, gan arī praktiski
strādājusi. Jūs redzat, ka šeit ir darbība, arī uzņēmējdarbība; ir arī ļoti
daudz publikāciju. Tā nu iznāca manā dzīvē, ka es zināmu laiku nodarbojos ar to, ka
mēs Latvijas Universitātē dibinājām Informātikas katedru. Mēs šo katedru
nodibinājām, un man ir zināma pieredze saistībā ar to. Ir arī pazīšanās ar tiem
cilvēkiem, kuri šīs visas lietas Latvijas Universitātē uzsāka, no kā izveidojās
vesela virkne ministriju… piedošanu, vesela virkne firmu, no kā izveidojās vesela
virkne arī jaunu programmu saistībā gan ar interneta lietošanu, gan ar daudz ko citu.
Es esmu prasījis arī rekomendācijas, arī mutiski, un šīs
rekomendācijas par Bāliņas kundzi ir bijušas labas, un es ceru, ticu tam, ka viņa
spēs veikt šos uzdevumus, kurus es kaut vai daļēji šeit iezīmēju.
Lūdzu atbalstīt šo kandidatūru.
Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, dāmas un kungi! Izskatās, ka Latvijas valsts ir ļoti
bagāta valsts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ir!”) Vismaz tikpat bagāta,
kāda kādreiz bija Padomju Savienība, jo es atceros, ko man kādreiz tēvs, kuram
pašreiz ir 81 gads, teica kādā jokā par korupciju Padomju Savienībā. Un viņš teica
tā: „Ziniet, šī ir bagāta valsts, jo katrs ņem, cik var, un visiem pietiek.”
Ja mēs pašreiz paskatāmies uz valdības darbu un apspriežam domu
pārapstiprināt jauno e-lietu ministru, tad, protams, man ir jāpiekrīt mūsu
premjerministram Godmaņa kungam attiecībā uz visām tām negācijām un problēmām,
kuras eksistē mūsu valstī un kuras viņš spīdoši aprakstīja.
Visi šie darbi ir patiešām jāpadara, jo ir iekavēti vismaz pāris
gadu, salīdzinot ar to, kas ir izdarīts Igaunijā, bet ir vismaz trīs pārdomājamas
lietas.
Pirmā lieta. Ja es paskatos Igaunijas valdības mājaslapā, tad
vispirmām kārtām es tur redzu citu ministru skaitu. Igaunijā bez premjerministra ir 14
ministri, un starp šiem 14 ministriem es šajā mājaslapā nevarēju atrast e-lietu
ministru. Tad jājautā: vai nu mums ir kaut kāda kļūda analīzē, jo igauņi mums ir
trīs gadus priekšā, runājot par e-lietām, vai arī Igaunijas e-lietas nav tik labas,
jo viņi šo ministru šeit nav ielikuši? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs esam
labāki vienalga!”) Kāds varbūt var teikt, ka Igaunija ir mazāka valsts nekā
Latvija.
Paskatīsimies, kas notiek kaimiņvalstī Lietuvā!
Lietuvā ir par vienu ministru pat mazāk nekā Igaunijā, taču arī
viņiem nav atsevišķa e-lietu ministra. Ar to es gribētu teikt, ka, mūsuprāt,
pašreizējos finansiālajos un krīzes apstākļos mēs nevaram atļauties rīkoties kā
pati bagātākā valsts šajā reģionā, jo tas, ka mēs nozīmējam kādu ministru, vēl
nenozīmē, ka mēs atrisinām problēmu. Un to spilgti parādīja mūsu premjerministra
Godmaņa kunga veiktais Igaunijas un Latvijas salīdzinājums.
Kur ir viņi un kur esam mēs? Igaunijā pirms gada mēs runājām par
kiberuzbrukumiem saistībā ar viņu interneta servisu. Igaunija pašreiz pasaulē ir
vislabāk zināmā valsts, jo arī šis NATO dienests, kas nodarbosies ar visām šīm
lietām no militārās stratēģijas punkta, būs Tallinā, taču viņiem nav šāda
ministra. Viņi to spēj izdarīt bez e-lietu ministra.
Tad ko domājam mēs: vai mēs šeit gribam dibināt jaunas
institūcijas šajos finansiālajos apstākļos vai mēs tomēr gribam atrisināt
problēmu? Man šķiet, ka mums beidzot ir jāsaprot tas, ka valdība un valsts pārvalde
kopumā nav tā vieta, kur mums vajadzētu pirmām kārtām sabalansēt frakciju,
politisko interešu vai politisko partiju finansējuma un interešu pozīcijas. Mums ir
jādomā par to, kā varētu risināt šīs lietas, un, domājot par labu valsts pārvaldi
un domājot par taupīšanu, tieši valdībai pirmām kārtām ir jārāda šī
priekšzīme un tad jāprasa, lai bizness kaut ko dara. Un, ja mēs paskatāmies uz
Latvijas ministrijām un salīdzinām tās kaut vai ar to pašu Igauniju… Jā, arī
igauņiem it kā ir integrācijas lietu ministrs, bet šis integrācijas lietu ministrs ir
bez portfeļa un bez cilvēku sastāva. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tāpēc
viņiem ir lielākas problēmas!”) Mums ir sešdesmit cilvēki, kas strādā
integrācijas ministra vajadzībām. Lietuvā viens ministrs nodarbojas ar četru šādu
tēmu vadīšanu. Es šeit nemaz neminēšu tādas „nabadzīgas” (pēdiņās) valstis
kā Luksemburga un citas Eiropas Savienības valstis. Vai tiešām mums pašreizējos
apstākļos ir vajadzīgi astoņpadsmit cilvēki mūsu Ministru kabinetā? Jo, tikai
nodibinot institūciju, problēma nerisinās. Un ar e-lietām mēs to esam spilgti
parādījuši.
Analizējot valsts pārvaldes problēmas, mēs, sabiedrība „Cita
politika” – es, Artis Pabriks, un Aigars Štokenbergs -, balsosim „pret”, jo
mēs uzskatām, ka tādas ministrijas mums nav vajadzīgas. Mēs aicinām valdību
samazināt ministru skaitu vismaz līdz piecpadsmit.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība rekomendē Signi
Bāliņu šim atbildīgajam amatam. Mēs šo kandidatūru esam ļoti rūpīgi apsprieduši
un esam konsultējušies arī ar mūsu zinātnieku aprindām.
Signe Bāliņa tiešām ir bezpartejiskā, un mēs arī neuzstājam uz
to, ka viņai būtu jāstājas kādā konkrētā mūsu apvienības partijā. Kā galveno
kritēriju, izvirzot šo cilvēku, mēs ņēmām vērā viņas profesionalitāti, viņai
sniegto atbalstu profesionālajās asociācijās, un mēs domājam, ka viņa godprātīgi
un godam izpildīs šo uzdevumu, kas viņai stāv priekšā.
Ļoti īsi pakomentēšu mana kolēģa Arta Pabrika tikko teikto. Ļoti
žēl, ka šā atklāsme par šīs e-lietu sekretariāta lietderību viņam radās tikai
pēdējā laikā. Ja mani atmiņa neviļ, tad Pabrika kungs divas reizes ir bijis
Kalvīša valdībā ārlietu ministrs, bet nevienu reizi viņš tad nepacēla šo
jautājumu, ka tāds e-lietu sekretārs nebūtu vajadzīgs. Līdzīgi citiem koalīcijas
partneriem arī viņš stingri iestājās, ka tāds ir koalīcijas sadalījums un ka
šāds ministriju sadalījums ir nepieciešams. Tomēr ir labāk, ka tā atklāsme, kā
saka, atnāk vēlāk nekā nekad…
Mēs uzskatām, ka šis e-lietu sekretariāts ir vajadzīgs, un
aicinām koalīcijas partnerus balsot „par” mūsu izvirzīto kandidatūru.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Atkal 15.maijā ir jāatgādina vēsture. Ja
šodien atkal ir izvirzījies šāds jautājums – balsojums par noteiktu kandidatūru,
tad, man liekas, mums būtu jārunā tikai par to, taču, ja darba kārtībā būtu
jautājums par ministrijas būšanu vai nebūšanu vai vēl par kaut ko citu – tad,
lūdzu! Tā ka es aicinātu kolēģus nākt šeit un izteikties „par” vai „pret”,
ko nu kurš grib, izmantojot to, kas mums ir iesniegts, un runājot par konkrēto
kandidatūru.
Man, piemēram, nav nekādu šaubu par Signes Bāliņas piemērotību
īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās amatam, un es balsošu
„par”, bet tad arī runājiet tikai par kandidatūru. Mēs varam veselu sēdi
sarīkot, kurā apspriedīsim, cik ministriju vajag vai nevajag, bet tas nav jādara
šodien.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Arī es piederu
pie tiem, kuri uzskata, ka mūsu valdības ministru skaits ir stipri palielināts un ka
valdībai būtu jābūt mazākai. Tās darbam ir jābūt racionālākam. Taču šodien
mēs neapspriežam likumu par Ministru kabineta iekārtu vai par valdības locekļu
skaitu. Mēs apspriežam konkrēta cilvēka piemērotību konkrētam darbam.
Signe Bāliņa ir profesionāle. Viņa to ir pierādījusi savā
iepriekšējā darbā, un es katrā ziņā balsošu „par” viņas apstiprināšanu
e-lietu ministres amatā.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Sandrai Kalnietei.
Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. (No zāles dep.
A.Latkovskis: „Par zemeņu kūku labāk pastāsti!” Dep. J.Dobelis: „Nekaitini
premjerministru!”)
I.Godmanis (Ministru prezidents).
Vai tas ir Latkovska kungs, kas tur bļauj? Starp citu, es tā kādreiz
esmu prasījis, kāds tad ir tas jūsu milzīgais pienesums, kad jūs strādājāt VID?
Ziniet, ko es par jums esmu dzirdējis? Nu es te labāk to neteikšu… (No zāles dep.
J.Reirs: „Nedrīkst sarunāties ar zāli!”)
Bet tagad runāsim konkrēti. Es ļoti labi saprotu Pabrika kunga
uzstāšanos, un es gribu teikt tā: ja jūs šodien Saeimas kārtības rullī pieņemsiet
šīs izmaiņas, tad viena no sadaļām manā ziņojumā būs saistīta ar valsts
pārvaldi. Un tomēr, atrodoties šeit, es nevaru tā vienkārši noklausīties, tā
teikt, vispārēju skatījumu uz šo jautājumu, tāpēc, ja jums ir iespēja ieiet
Ministru kabineta mājaslapā, jūs tur ieraudzīsiet… Jūs tur ieraudzīsiet
protokolierakstus, kas ir veltīti divām sēdēm… Mēs valdības sēdē divreiz esam
skatījuši valsts pārvaldes jautājumus, un konkrēti tie izpaužas tālākajā
lēmumā.
Punkts 1. Izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos,
lai no 2009.gada vadības līgumi nepārsniegtu 50 procentus no pamatalgas, kā tas līdz
šim ir bijis ar pavisam citu procentu.
Punkts 2. Atteikties no īpašām piemaksām valsts pārvaldē, kad
amatpersona kaut ko izpilda, savietojot savus pienākumus. Turklāt pilda tādus
pienākumus, kas ir zemāki pēc tās hierarhijas sistēmas, ja mēs runājam par valsts
pārvaldi, kurus pilda viņa pati.
Punkts 3. Uz 2009.gadu visiem ierēdņiem, to skaitā valsts
sekretāriem, to vietniekiem un valsts pārvalžu vadītājiem, ir jāpārstrukturē sava
pārvalde tādā veidā, ka tiek likvidēti padomnieku amati ierēdņiem kā tādiem.
Padomnieki paliek vienīgi politiskām figūrām, tas ir, ministriem.
Punkts 4. Ņemot vērā to, ka uz valsts akciju sabiedrībām gan
valžu, gan padomju, gan arī pilnvarotajiem akciju turētājiem attiecas Ministru
kabineta noteikumi, kas ir pieņemti 2004.gadā Einara Repšes valdības laikā un kas
2005. un 2006.gadā ir divreiz mainīti, mēs patlaban gatavojam normatīvos aktus, lai
izskatītu katru gadījumu, kad valsts akciju sabiedrībās atalgojums ir pārsniedzis
šīs maksimālās robežas, kuras svārstās no 1,5 tūkstošiem līdz 6000 latu.
Turklāt 6000 latu var saņemt tad, ja jums bilances summa ir virs 50 miljoniem, ja arī
apgrozījums ir virs 50 miljoniem, bet darbinieku skaits ir ne mazāks par 500 cilvēkiem.
Punkts 5. Lai būtu pilnīga skaidrība par cipariem. Ja salīdzina
2005.gada pēdējo ceturksni ar 2007.gada pēdējo ceturksni (tie ir dati, kas mums ir),
tad redzam, ka valsts sistēmā kopumā valsts pārvaldē cilvēku skaits ir pieaudzis par
1,2 procentiem, taču, ja mēs paskatāmies strukturāli, tad redzam, ka situācija ir
šāda: centrālajos aparātos šis pieaugums ir 18,8 procenti, un līdz ar to kļūst
skaidrs, kāpēc ir tapis nākamais protokollēmums, kurā teikts, ka Ministru prezidents
ar katru no ministriem apspriedīs jautājumu par to, kā mazināt šo darbinieku skaitu
centrālajos aparātos. Aģentūrās pēdējo 3,5-4 gadu laikā šis cilvēku skaits ir
samazinājies par 8,6 procentiem. Tā ka runām par to, ka aģentūras būtu izplūdušas
un palielinājušās, nav pamata. Taču arī te ir jāizskata jautājums par to darbības
lietderību un iespēju apvienoties.
Un vēl pēdējais punkts – par valsts iestādēm un par padotības
iestādēm. Tur ir visdažādākā situācija. Cienījamie kolēģi, mēs par tām jums
ziņosim. Tad, kad mēs būsim sastādījuši savu ziņojumu, jūs varēsiet precīzi
iepazīties ar datiem, par cik un kur ir pieaudzis cilvēku skaits un kur ir samazinājies
cilvēku skaits.
Tā ka es tiešām gribu pateikt vienu lietu. Es piekrītu, ka mums ir
jāoptimizē valsts pārvalde, ka mums ir jātaupa izdevumi. Par to nav diskusiju!
Jautājums ir tikai tāds, ka mēs to nevaram izdarīt vienā brīdī, faktiski runājot
tikai par šo sekretariātu.
Kāpēc es runāju par šā sekretariāta būtību? Šis sekretariāts
nav ministrija, kolēģi! Tur nav ne tāds aparāts, ne arī faktiski tāds izdevumu
postenis, bet tie cipari, kurus es te minēju salīdzinājumā ar Igauniju… Šie cipari
ir tie, kas skaidri parāda, ka mums ir nepieciešams nevis tikai sadalīt pa resoriem
atbildību par IKT, bet ka ir jābūt vienam, kas to koordinē, – tātad vienai
struktūrai, kas to koordinē un profesionāli ziņo par to, kā risinās starpresoru
jautājumi.
Pagaidām šāda situācija mums vienkārši ir nepieciešama. Ja mēs
to atrisināsim, tad, dabiski, ar laiku tādā gadījumā šādam īpašam sekretariātam
varbūt arī vietas vairs nebūs, bet tuvākajā laikā es neredzu tādu situāciju, ka
mēs no tā varētu atteikties.
Vēlreiz aicinu atbalstīt šo ministres kandidatūru.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
uzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei
Bāliņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 13, atturas – 18. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
deputāta Jāņa Eglīša atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas
sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa
Eglīša atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”! Atgādinu,
ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Leona Līduma ievēlēšanu par
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par
lēmuma projektu „Par deputāta Leona Līduma ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas
Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi, mēs sākam skatīt nākamo mūsu darba
kārtības sadaļu – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Teiču dabas rezervāta likums”. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Tātad jūsu uzmanībai otrajā, galīgajā,
lasījumā tiek piedāvāts par steidzamu atzītais Teiču dabas rezervāta likums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi visus iesniegtos
priekšlikumus.
1.priekšlikumā ir noteikta forma, kādā likuma pielikumos tiek
aprakstītas rezervāta robežas. To bija sagatavojusi pati atbildīgā komisija. Tātad
lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 7.panta pirmā daļa tika redakcionāli precizēta.
Izvērstāk ir aprakstīti ierobežojumi regulējamā režīma zonā. Tas ir lasāms
atbildīgās komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Lai atvieglotu valsts nozīmes autoceļu rekonstrukcijas
saskaņošanas procesu, atbildīgā komisija ir sagatavojusi 3.priekšlikumu. Lūdzu to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Redakcionāls precizējums ir izdarīts 7.panta ceturtajā
daļā un to ir veikusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka. Vēl viens redakcionāls precizējums ir ietverts Juridiskā
biroja piedāvātajā 5.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā – ir
precizētas Teiču rezervāta ārējās aizsargjoslas robežas. Lūdzu arī šo
priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Juridiskais birojs ir sagatavojis 7.priekšlikumu. To
atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 8.priekšlikumā, kuru pati
ir izstrādājusi. Un tajā ir noteikti ierobežojumi rezervāta aizsargjoslā. Lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu un akceptēt atbildīgās komisijas viedokli par 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek regulēta
būvniecība rezervāta ārējā aizsargjoslā, un to, redakcionāli precizējot,
atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 10. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Arī
tas atbildīgajā komisijā ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un vēl 11.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi atbildīgā
komisija. Tajā būtībā ir precizēts Teiču dabas rezervāta likuma 2.pielikuma saturs.
Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā,
lasījumā Teiču dabas rezervāta likumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Teiču dabas rezervāta
likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokumenta numurs ir 2336B.
Likumprojektu „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”, kuru
iesniedza atbildīgā komisija, parlaments atbalstīja pirmajā lasījumā pagājušo
ceturtdien, un likumprojekts izrādījās tehniskā ziņā tik precīzi izstrādāts, ka
nevienam nebija priekšlikumu uz otro lasījumu. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt minēto
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Elektroenerģijas nodokļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes
atlaišanu”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2371 –
izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta
padomes atlaišanu”.
Komisija saņēma trīs priekšlikumus un tos rūpīgi izvērtēja.
1. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja. Turklāt šis priekšlikums arī tehniski vairs nav spēkā, jo persona,
kuru frakcija „Jaunais laiks” iesaka šādā redakcijā, vakar ir mainījusi… nevis
vārdu, bet mainījusi ir savu (No zāles dep. J.Dobelis: „Dzimumu! Dzimumu
mainījusi!”)… teiksim tā, no juridiskā direktora vietnieka kļuvusi par
juridisko direktoru, tātad amatu mainījusi. Un tas ir ļoti būtiski, ja mēs rakstām
tādā redakcijā.
Kā jau teicu, komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Atsauciet!”)
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es atkārtoti
vēršos pie likumīgi ievēlētās Latvijas Republikas Saeimas, pie deputātiem. Par
katru no jums ir nodevuši savas balsis vēlētāji, tieši tāpat kā tās ir nodevuši
par Ķekavas pagasta padomes deputātiem.
Mēs ļoti labi zinām situāciju. Zinām, ka Ķekavas pagastā
tiešām dažādu iemeslu dēļ ir bijuši ļoti būtiski pārkāpumi. Tiešām ir izdotas
nelikumīgas būvatļaujas, tiešām pašvaldība nav strādājusi tā, kā vajag.
Turklāt tas ir noticis Tautas partijas vadībā un tiešā atbildībā. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Bet mēs atzīstam savas kļūdas!”)
Godātie kolēģi! Kas tiek piedāvāts šobrīd un kas šobrīd
notiek? Brutālā, ciniskā veidā, atkārtoti neuzklausīdama nekādus argumentus nedz no
sabiedrības, nedz no Saeimas deputātiem, Tautas partija joprojām virza cilvēku ar
ļoti apšaubāmu reputāciju. Atgādināšu to, ka šim cilvēkam šobrīd notiek
tiesāšanās (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Civilprocesā!”)… par 7
tūkstošus latu liela komunālo maksājumu parāda nomaksu. Atkārtošu vēlreiz:
tiesāšanās par 7 tūkstošus latu liela komunālo maksājumu parāda nomaksu. Virza
cilvēku, kurš ir startējis Tautas partijas sarakstos vairākās vēlēšanās, kurš ir
Tautas partijas biedrs. Un šādu administrāciju mēs vēlamies uztvert kā neitrālu,
tādu, kura pildīs Ķekavas pagasta iedzīvotāju intereses?!
Godātie kolēģi! Vai tiešām mēs šobrīd gribam kādu apmānīt,
teikdami, ka tā būs godīga pārvalde, kas nodrošinās likumīgu lēmumu pieņemšanu?
Vai tiešām kāds no jums tā tiešām vēlas uzskatīt? (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nē!”)
Es vienkārši aicinu: iecelsim vismaz vienā no šiem administrācijas
amatiem vienu profesionālu menedžeri, kurš ar savu darbu ir ilgstoši pierādījis, ka
viņš spēj šādā līmenī vadīt procesus, organizēt cilvēku darbu, organizēt
kolektīvu, nevis stumsim, piedodiet, cauri jauniešus, kuri turklāt ir ar apšaubāmu
reputāciju, kuru vienīgais pluss ir piederība Tautas partijai!
Kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, kolēģi no Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas! Vai tiešām jums acis atkal ir aizvērušās? Vai tiešām jūs
uzskatāt, ka šādā situācijā var kaut kas mainīties? Ir pilnīgi skaidrs, ka tā
būs viena Tautas partijas ielikteņu komanda, kura valdīs pār Ķekavas pagastu.
Es tiešām uzskatu, ka šis likumprojekts būtu jāatbalsta, bet,
lūdzu, atbalstīsim frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu, un tad normālā veidā
varētu strādāt tālāk un būtu kaut kāda uzticība jaunai administrācijai!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram. (No
zāles dep. A.Kalvītis: „O, vēl!”)
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Esmu nedaudz izbrīnīts par
novitātēm, kas radušās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Ja cilvēks ir
nomainījis amatu dienu pirms likumprojekta izskatīšanas, vai tad praktiski tas ir
nederīgs priekšlikums? Es gribētu atgādināt: tad, kad mums nomainās valdības, mums
likumprojekti, kuros ir minēti bijušie ministri un ministru prezidenti, vēl mēnesi,
divus ceļo pa Saeimu, tomēr tad nevienam nerodas neviena problēma ar šādu
likumprojektu izskatīšanu. Saeimā izskata arī šos likumprojektus, nevis iemet visus,
tā teikt, kastītē.
Tā ka vispār neiztur kritiku šis komisijas arguments, ja tas ir
vienīgais arguments par to, ka mūsu priekšlikumā izvirzītais kandidāts nav
atbalstāms.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko
piebilst?
O.Spurdziņš. Kolēģis laikam drusku neieklausījās tajā, ko es
teicu. Šis priekšlikums neiztur kritiku ne jau tāpēc, ka kandidāts ir mainījis
amatu. Tas, ko teicu par amata maiņu, ir tehniska piebilde, jo to mēs tikai šodien
uzzinājām. Īstenībā šis priekšlikums nav atbalstīts no to deputātu puses, kuri ir
mūsu komisijā. Un tāpēc es aicinu Saeimu neatbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 39, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 2. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Krastiņa kunga priekšlikums. Tas, balsīm
daloties, netika atbalstīts, bet mans lūgums Saeimai ir tomēr šo priekšlikumu
atbalstīt, jo…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Spurdziņa kungs, jūs varat tagad
runāt tikai komisijas vārdā. Taču jūs varat tūlīt pieteikties debatēs un tad paust
arī savu personīgo viedokli.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Es atvainojos.
Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit ir uzskaitītas
administrācijas personas ar visiem personas kodiem, kas ir obligāti… (No zāles
dep. J.Dobelis: „Tieši tā!”) Jo, kā mēs redzējām jau iepriekšējā
priekšlikuma gadījumā, šīs personas maina amatus, līdz ar to ir būtiski
nepieciešams, lai šeit būtu fiksēti arī personas kodi, lai nebūtu pārpratumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Krastiņa priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 27, atturas – 1.
Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. 3. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Krastiņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts,
un tajā ir veikti redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Rīgas rajona Ķekavas
pagasta padomes atlaišanu” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 8. Likums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies virkni
paziņojumu.
Pirmajam vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Tautsaimniecības komisijas locekļus lūdzu pēc 10 minūtēm doties
uz mūsu komisijas telpām!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Lūdzu uz sēdi
tūlīt, nekavējoties, tepat blakus – Dzeltenajā zālē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Sēde notiks
pulksten 10.35.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi!
Komisijas sēde pulksten 10.37 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa,
Māris Ārbergs, Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs (No zāles:
„Ir!”), Guntis Blumbergs (No zāles: „Ir!”), Imants Kalniņš, Māris
Kučinskis, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Andis Kāposts, Viktors Ščerbatihs,
Inese Šlesere, Dainis Turlais, Artis Pabriks, Pēteris Tabūns, Jānis Tutins, Gunārs
Upenieks un Nils Ušakovs.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi
Tiesībsarga likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2372 – likumprojektu „Grozījumi Tiesībsarga likumā”.
Uz trešo lasījumu ir saņemts tikai viens priekšlikums, un tas ir
izskatīts atbildīgās komisijas sēdē. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un
komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesībsarga
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski
nozīmīgas būves būvniecībai”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2373 – likumprojektu
„Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves
būvniecībai”.
Uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums. Komisijas
vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Dokuments Nr.2374 – likumprojekts „Grozījums
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Uz
trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisija ir likumprojektu atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu atbalstīt to!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj
par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz
papildināt šodienas sēdes darba kārtību – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par
Annas Klimovičas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles:
„Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.
Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2375. Likumprojekts
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ir sagatavots izskatīšanai trešajā
lasījumā. Komisijā uz trešo lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniegusi partijas „Jaunais laiks” frakcija. Nav
atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Piekrītam!” Dep. S.Bendrāte:
„Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 1. –
partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 24, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 2. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 26, atturas – 21. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 3. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 24, atturas – 24. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Komisijā atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Arī
šis priekšlikums komisijā ieguvis atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Godīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Nākamo priekšlikumu iesniegusi frakcija „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā”. Komisijā tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas
6.priekšlikums. Saeimas kārtības ruļļa 43.pants ir pats maznozīmīgākais, par kuru
iesniegti priekšlikumi. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tad kāda jēga?”) Tas
neuzliek nevienam gandrīz nekādus pienākumus. Spēkā esošajā panta redakcijā ir
rakstīts: „Par sēdēm paziņo arī tiem ministriem, uz kuru resoru attiecas darba
kārtībā iekļautās lietas.” Mēs piedāvājam, lai šādā pašā gadījumā par
sēdēm paziņotu arī tiesībsargam, kad darba kārtībā iekļautās lietas skar
cilvēktiesības.
Esmu gatavs kolēģiem atgādināt, ka pats sākotnējais likumprojekts
zināmā mērā tika sagatavots pēc Valsts prezidenta iniciatīvas ar mērķi
nostiprināt tiesībsarga sakarus ar Saeimu.
Varētu teikt, ka iebildumi atbildīgās komisijas sēdē bija šādi:
„Interneta laikmetā ikviens Saeimas mājaslapā var atrast tās darba kārtību,
tāpēc nekāda cita informēšana vispār nav nepieciešama.” Toties mēs uzskatām, ka
šeit ir tīri psiholoģiska problēma, un tā ir saistīta ne vien ar tiesībsarga
informēšanu, bet arī ar to, ka likumdevējam liek aizdomāties, vai darba kārtībā
iekļautās lietas skar vai neskar cilvēktiesības. Piemēram, Saeimā ir Aizsardzības
un iekšlietu komisija. Kādreiz tā neatlaidīgi uzstāja, lai no ieslodzīto algas
atvilktu naudu, kas ir nepieciešama cietumu apsardzes uzturēšanai. Un tas turpinājās
tik ilgi, kamēr Satversmes tiesa atcēla šo ierobežojumu.
Tādas pašas problēmas bija arī Sociālo un darba lietu komisijai
attiecībā uz pabalstu maksāšanu jaunajām mātēm vai arī pilnas pensijas
izmaksāšanu strādājošiem pensionāriem. Diemžēl šādu piemēru, kad gadiem ilgi
darbojas likumi, kuri ir pretrunā ar Satversmi, ir diezgan daudz.
Es gribētu atgādināt arī par tām lietām, kuras Satversmes tiesā
vinnēja opozīcijas deputāti. Šīs lietas attiecas uz nepilsoņu tiesībām brīvi
izvēlēties dzīvesvietu ārzemēs, uz jautājumu par privātskolu vienlīdzīgu
finansēšanu neatkarīgi no apmācības valodas, attiecībā uz sapulču brīvību un tā
tālāk… Pat Juridiskajā komisijā, kurā es darbojos un kura no citām komisijām
atšķiras ar ārkārtīgi atbildīgu un vispusīgu pieeju jebkuram priekšlikumam, mani
aicinājumi novērtēt tā vai cita cilvēktiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi vai
samērīgumu ļoti bieži tiek pārtraukti ar vulgāru balsošanu. Tāpēc, ja
tiesībsargam tiktu nosūtīti attiecīgie materiāli, tas kalpotu par daļēju garantiju
tam, ka nebūtu pieņemti cilvēktiesības pārkāpjoši likumi.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātam Rasnačam ir kas piebilstams?
Dz.Rasnačs. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 54, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 7. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Šis PCTVL frakcijas 7.priekšlikums, kā arī 13.
un 17.priekšlikums attiecas uz to likumprojektu, kurus Saeimā iesniedz vēlētāji,
izskatīšanas kārtību Saeimas sēdēs. Patlaban ir iesniegti divi šādi likumprojekti.
Tādi ir arodbiedrību ierosinātie grozījumi Satversmē, kuri paredz Saeimas
pirmstermiņa atlaišanas iespēju pēc vēlētāju vēlēšanās, un Senioru partijas
ierosinātie grozījumi Pensiju likumā, kuri paredz trīskārtēju minimālās vecuma
pensijas apmēra palielināšanu.
Pirmais no likumprojektiem jau ir nodots Saeimas komisijām, bet, kas
attiecas uz otro likumprojektu, tad šodien ir pēdējā vēlētāju parakstu vākšanas
diena.
Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas piedāvātos priekšlikumus Saeimas
kārtības ruļļa grozījumiem jūs redzat jau ceturto reizi un acīmredzot labi spējat
iedomāties to būtību. Ja tos pieņems, tad Saeima nevarēs bez pilnvērtīgas
apspriešanas noraidīt likumprojektu, kuru ar saviem parakstiem ir atbalstījuši simt
piecdesmit tūkstoši vēlētāju. Spēkā esošais Kārtības rullis šādu iespēju
paredz, un tas, vai šo iespēju izmanto vai neizmanto, pilnībā ir atkarīgs no
valdošā vairākuma labas gribas.
Mūsuprāt, šādu iespēju saglabāšana Kārtības rullī nozīmē
izrādīt necieņu pret vēlētājiem. Mēs aicinām padarīt par obligātu speciālo
atklāto procedūru, saskaņā ar kuru notiek vēlētāju iesniegto likumprojektu
izskatīšana, kad katram deputātam un Ministru kabineta loceklim ir tiesības paust savu
viedokli.
Tas fakts, ka PCTVL frakcija četrreiz iesniedza attiecīgos
grozījumus Kārtības rullī, ikreiz tos publiski šeit aizstāvot, mūsuprāt,
nospēlēja pozitīvu lomu arodbiedrību ierosinātā priekšlikuma liktenī. Saeimas
vairākums uzreiz neuzdrošinājās noraidīt to un nosūtīja komisijām, kur ar
valdošajam vairākumam piemītošu demagoģiju meklēs jebkādu iemeslu, lai no tiem
varētu tikt vaļā.
Neskatoties uz to, sēdē tomēr notiks publiskā priekšlikuma par
Saeimas pirmstermiņa atlaišanu apspriešana, un tad vēlētāji spēs novērtēt, kurš
no deputātiem ir gatavs ņemt vērā viņu gribu, bet kurš ir gatavs vienīgi uzpūtīgi
uzstāties ar demagoģiskām runām, it kā pauzdams vēlētāju gribu.
Paši grozījumi juridiski ir pilnībā pārbaudīti un detalizēti
saskaņoti, kas tika apstiprināts arī Juridiskās komisijas sēdē. Nekādu juridiska
rakstura iebildumu nedz no deputātu puses, nedz no arī Tieslietu ministrijas un Saeimas
Juridiskā biroja konsultantu puses nebija.
Dāmas un kungi, šis jautājums ir tīri politisks vai arī, ja jums
tā tīk, morālas dabas. Runa ir par to, vai jūs izturaties pret saviem vēlētājiem ar
pienācīgu cieņu vai arī uzskatāt viņus par bezpersonisku pūli, kuru var krāpt
vienu reizi četros gados un pēc tam pieņemt lēmumus, kas ir izdevīgi vienīgi jūsu
partijām un to sponsoriem.
Aicinu balsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?
Dz.Rasnačs. Jā, godātie kolēģi! Informēšu jūs, ka tikko
debatējušais deputāts Jakovs Pliners pats nemaz nepiedalījās minētajā komisijas
sēdē (No zāles dep. J.Pliners: „Bet jūs man stāstījāt!”), un līdz ar to
es vienkārši komisijas vārdā varu pateikt, ka Juridiskajā komisijā tādas lietas kā
demagoģija nefigurē, bet tur pārsvarā figurē argumenti. (No zāles dep. J.Pliners:
„Kādi bija argumenti komisijā?”) Tā ka es vienkārši komisijas vārdā aicinu
tos deputātus, kuri kritizē kādas komisijas darbu, pašiem piedalīties šo komisiju
darbā un tur aizstāvēt savus priekšlikumus.
Aicinu balsot „pret”. (No zāles dep. J.Pliners: „Bet kādi
bija iebildumi? Dzintar, nosauc kaut vienu!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 43, atturas – 14. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
saņēmis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tas atkal nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis PCTVL frakcijas 9.priekšlikums tāpat kā
citi mūsu iesniegtie priekšlikumi attiecas uz tiesībsarga iespējām pilnvērtīgi
piedalīties Saeimas sēdē ar tādām pašām tiesībām, kādas sēdēs ir ministriem un
parlamentārajiem sekretāriem, – tātad no Saeimas tribīnes paust savu viedokli par
jebkuru priekšlikumu, kas ir iesniegts Saeimā.
Šajā sakarā gribu jums atgādināt, ka pats likumprojekts bija
Valsts prezidenta iniciēts, un tā tiešais mērķis ir dot tiesībsargam iespēju
uzstāties no Saeimas tribīnes. Diemžēl jau nobalsotajā Saeimas kārtības ruļļa
redakcijā tiesībsargam šādas tiesības tiek dotas tikai reizi gadā. Mūsu frakcija
neredz nekādu pamatojumu šādam ierobežojumam attiecībā uz galveno cilvēktiesību
aizstāvi mūsu valstī un nevar izprast, kādēļ viņam tiek dotas daudz mazākas
tiesības piedalīties diskusijās parlamentā nekā, teiksim, kādas ministrijas
parlamentārajam sekretāram.
Īpašu aktualitāti mūsu priekšlikums attiecībā uz tiesībsarga
tiesību paplašināšanu iegūst saistībā ar 18.grozījumu, kuru ir piedāvājusi
atbildīgā komisija. Šis priekšlikums tiesībsargam piešķir likumdošanas
iniciatīvas tiesības, tas ir, tiesības iesniegt jebkurus grozījumus jebkurā
likumprojektā tā otrajā un trešajā lasījumā. Patlaban šīs tiesības bauda Valsts
prezidents, Saeimas komisijas, frakcijas, politiskie bloki vai atsevišķi deputāti,
Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, valsts ministri, ministru
pilnvarojumā ministriju parlamentārie sekretāri un Saeimas Juridiskais birojs. Un viņi
visi, izņemot Saeimas Juridisko biroju, ir pilntiesīgi likumdevēji, tas ir, viņi var
ne tikai iesniegt grozījumus, bet arī aizstāvēt tos no Saeimas tribīnes.
Gadījumā, ja mūsu frakcijas piedāvātie grozījumi tiks noraidīti,
bet Juridiskās komisijas priekšlikums tiks atbalstīts, šādu nepilnvērtīgu
likumdevēju, kāds ir Saeimas Juridiskais birojs, skaits uzreiz divkāršosies uz
tiesībsarga pievienošanas rēķina. PCTVL frakcija šādiem ierobežojumiem nepiekrīt
un pieprasa, lai tiesībsargam tiktu dota pilnvērtīga iespēja piedalīties
likumdošanas dzīvē, ieskaitot arī viņa tiesības personīgi aizstāvēt paša
iesniegtos grozījumus.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Rasnačs vēlas kaut ko piebilst?
Dz.Rasnačs. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet tā nevar
piekrist apgalvojumam, ka komisija nav atbalstījusi tiesībsarga tiesību
paplašināšanu – iespēju piedalīties likumdošanas darbā. Rūpīgi apskatieties
18.priekšlikumu! Tātad šie apgalvojumi ir noraidāmi. Un arī 10.priekšlikums ir
noraidīts.
Sēdes vadītājs. Šis gan bija… Liekas, mēs runājām par
9.priekšlikumu…
Dz.Rasnačs. Par 9.priekšlikumu. Es atvainojos! 9.priekšlikums tiek
noraidīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 44, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. Arī 9.priekšlikumu ir iesniegusi…
Sēdes vadītājs. 10.priekšlikumu!
Dz.Rasnačs. Arī 10.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī šis priekšlikums nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 11.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī 11.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 12.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Un arī šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 13.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 14.priekšlikums. Arī šis ir partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtais priekšlikums, un atbildīgā
komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 15.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī šis nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 16.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Arī 17.priekšlikums, ko iesniegusi partijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 18.priekšlikumu ir sagatavojusi Juridiskā komisija,
taču principā iniciatīva par šādu priekšlikumu ir nākusi no Valsts prezidenta
kancelejas. Ja mēs vēsturiski mēģinām atskatīties šā priekšlikuma tapšanas
gaitā, tad Juridiskā komisija piekrīt tam, ka tiesībsargs varētu būt papildu
subjekts visiem šiem iepriekšējiem – tātad Valsts prezidentam, Saeimas komisijām,
frakcijām, politiskajiem blokiem, deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta
biedram un tā tālāk, kuri visi ir uzskaitīti Kārtības rullī.
Tātad priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā varētu iesniegt
arī tiesībsargs. Debatējot par šo jautājumu, komisija protokolā fiksēja vienu ļoti
būtisku niansi – to, ka runa ir tikai un vienīgi par to personu, kuru ir
apstiprinājusi Saeima, – tātad par tiesībsargu. Ja tiesībsarga prombūtnē šos
priekšlikumus iesniedz kāda cita persona, kurai Saeima nav dāvājusi šo uzticību, tad
tā vairs nav šāds subjekts.
Tas katrā ziņā ir fiksēts protokolā, un atbildīgā komisija ir
atbalstījusi tiesībsargu kā jaunu papildu subjektu likumdošanas priekšlikumu
iesniegšanai.
Komisija ir atbalstījusi 18.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 19.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Jaunais
laiks” frakcija. Tas nav atbalstīts. (No zāles: „Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 19. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 35, atturas – 8. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Rasnačs. Arī 20.priekšlikumu iesniegusi partijas „Jaunais
laiks” frakcija, un arī šis priekšlikums skar valdības ziņojumu sniegšanas
procedūru un šo ziņojumu iespējamo pieņemšanu.
Sēdes vadītājs. Tas ir atbalstīts daļēji, kā es saprotu…
Dz.Rasnačs. Jā, tas ir daļēji atbalstīts Kārļa Leiškalna
21.priekšlikumā, un tas skan šādi: „Saeima balso par Ministru prezidenta vai
attiecīgā ministra ziņojuma pieņemšanu.” Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Priekšlikuma iesniedzēji uzstāj par balsošanu.
Lūdzu zvanu!
Dz.Rasnačs. Tātad vispirms būs balsojums par 20.priekšlikumu, kas
ir atbalstīts tikai daļēji.
Sēdes vadītājs. Balsosim par 20. – partijas „Jaunais laiks”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 33, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 21. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas
skar to pašu tēmu, bet precizētā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 22. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 7. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 23.priekšlikumu ir iesniegusi partijas „Jaunais
laiks” frakcija. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums atbalstu nav guvis. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 23. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 34, atturas – 9. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 24.priekšlikums – partijas „Jaunais laiks”
frakcijas priekšlikums, kuru iesniedz regulāri, kad tiek izskatīts Saeimas kārtības
rullis. Runa ir par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
pārveidošanu divās komisijās: viena – Aizsardzības un iekšlietu komisija, un otra,
kā tas bija senākos laikos, – Korupcijas novēršanas un apkarošanas uzraudzības
komisija.
Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 24. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 38, atturas – 6. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 25.priekšlikumu ir sagatavojusi Juridiskā komisija, jo
tā atzīst, ka likumam vajadzētu stāties spēkā iespējami drīzākā laikā. Līdz ar
to šī redakcija ir tāda: „Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas.” Un, protams, priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. Un tā, godātie kolēģi, visi 25 priekšlikumi ir
izskatīti, un es aicinu visus trešajā lasījumā balsot „par”. Juridiskā komisija
nobalsoja „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 8. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Ministru kabineta iekārtas likums”. Trešais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim trešajā,
galīgajā, lasījumā likumprojektu „Ministru kabineta iekārtas likums”.
1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 3. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Frakcijas „Saskaņas Centrs” pozīcija,
nostāja paliek nemainīga: Latvijā ir jāveido plaša valdības koalīcija, kas
pārstāvētu visas valsts iedzīvotāju grupas. Un līdz ar to mūsu priekšlikuma
būtība – tas ir stāsts par tā saucamo varavīksnes valdību. Priekšlikuma mērķis
ir padarīt likumu taisnīgāku un demokrātiskāku.
Lūdzu balsot „par”!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Visu cieņu Agešina kungam! Paldies par priekšlikumu, bet tik absurda
situācija nav laikam nevienas valsts valdībā, ka tajā iekļūtu ministri gan no
koalīcijas, gan no opozīcijas. Ja mēs šo priekšlikumu pieņemtu, tad tās pašas
debates, kādas mums ir Saeimā, būtu arī Ministru kabinetā. Mēs gan esam
pieredzējuši arī valdību, kurā viena partija tā kā gribēja būt opozīcijā, bet
tas nebija tas… Un tāpēc es aicinu visus ieklausīties: šis priekšlikums nav
loģisks un nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. –
deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts 7.un 42.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 8. – Šīs pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts
un iekļauts 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā, un 11.priekšlikums arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un arī iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Un 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
M.Kučinskis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un arī iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
iekļauts 28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 29. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas iesniegtajā 31.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 38. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 42. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Šīs pašas komisijas iesniegts ir arī
44.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Arī 45. – Juridiskā biroja priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
M.Kučinskis. 46. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Nav atbalstīts, bet tikai tā iemesla dēļ, ka tas ir iestrādāts citā likumā un ka
šajā likumā netiks runāts par priekšlikumā skarto jautājumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 47. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 48. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Taisnība!”)
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Uz valdības aicinājuma ekonomēt fona pati
ideja par amatu zaudēšanu būtībā ir amorāla. Starp citu, vienas valdības demisija
no valsts budžeta paņem vairāk nekā 100 000 latu.
Mēs aicinām kolēģus ieguldīt savu devumu cīņā pret inflāciju
un atbalstīt mūsu priekšlikumu. Mēs ierosinām iestrādāt normu, ka kompensācija
ministriem pienākas tikai par četriem nostrādātiem gadiem, ne jau par pāris
mēnešiem.
Lūdzu balsot „par” 48.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai Kučinska kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
M.Kučinskis. Jā.
Komisija debatēja par šo priekšlikumu, taču pēc karstām, asām un
konstruktīvām debatēm tomēr nosliecās atbalstīt Čepānes kundzes priekšlikumu –
nākamo priekšlikumu -, jo tas ir par to pašu tēmu. Komisija nolēma 48.priekšlikumu
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputāta Agešina priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 43, atturas – 17.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 49. – deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 50. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Deputāte Ilma
Čepāne vēlas runāt. Nu jums tur kāds pogu laimīgi ir nospiedis… Ā, par
50.priekšlikumu. Skaidrs.
Tātad nevienam nav iebildumu pret 49.priekšlikumu.
M.Kučinskis. Un 50. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates par 50.priekšlikumu.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Saskaņā ar
pašreiz spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma 29.pantu „Ministru kabineta
locekļi [..] saņem viņiem paredzēto atalgojumu, bet ne reprezentācijas un braukšanas
naudu, vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās.” Šīs normas
piemērošanas prakse lielākoties liecina, ka pabalsti netiek izmaksāti tiem ministriem,
kas turpina darbību valdībā. Pabalsti tiek izmaksāti, ja valdības loceklis,
piemēram, atgriežas Saeimā kā deputāts, ieņem amatu valsts vai pašvaldības
institūcijās, sāk strādāt privātstruktūrā vai aiziet pensijā.
Tātad mandātu nolikušais Saeimas deputāts, kas kādu laiku pabijis
ministra krēslā, valdības demisijas gadījumā uz karstām pēdām atgriežas Saeimā
un trīs mēnešus turpina saņemt ministra algu – vienlaikus saņem gan ministra algu,
gan arī deputāta algu. Savukārt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 13.pantu, par
kuru mēs nupat te balsojām, deputāts ar „mīksto” mandātu, kam nu ir jāatdod
vieta bijušajam ministram, arī saņem pabalstu.
Godātie kolēģi! Es vairākkārt no šīs augstās tribīnes esmu
runājusi par pabalsta jēgu un mērķi. Pabalsta jēga un mērķis ir neatstāt deputātu
vai ministru bez iztikas līdzekļiem, ja viņš vairs nesaņem deputāta vai ministra
atalgojumu. Šo pabalstu noteikšana, līdzīgi kā tas ir demokrātiskajās valstīs
Eiropā un citur pasaulē, kalpo par deputāta vai ministra neatkarības garantu.
Šodien, godātie kolēģi, es runāju tikai tāpēc, lai
pārliecinātu jūs balsot par manu komisijas uzlaboto priekšlikumu.
Visupirms es gribētu jums atgādināt, ko politiķi ir runājuši un
kā rīkojušies pabalstu sakarā pirms vairākiem gadiem un pirms dažām nedēļām.
Proti, veicot ekskursu šīs normas vēsturiskajā interpretācijā, mēs redzam, ka jau
1998.gada novembrī, kā ziņo LETA, Tautas partija pirms Saeimas vēlēšanām ir
deklarējusi, ka tā darīs visu, lai deputātiem pabalsti tiktu atcelti, taču pēc
vēlēšanām tas tika aizmirsts. Savukārt 2006.gada 9.maija „Latvijas Vēstnesī”
mēs varam lasīt par Juridiskās komisijas vadītāja Mareka Segliņa kunga sašutumu par
to, ka no valdības aizgājušie seši „Jaunā laika” ministri pēc tam bija
saņēmuši ievērojamas kompensācijas. Viņš toreiz tika solījis rosināt grozījumus
Ministru kabineta iekārtas likumā, lai liegtu saņemt kompensāciju no valdības
brīvprātīgi aizgājušiem ministriem (citēju): „Situācija ir pilnīgi absurda.
Pašlaik, ja cilvēks pēc paša vēlēšanās, piemēram, pamet vietu gan valdībā, gan
Saeimā, nostrādājis tur kaut vai dažas nedēļas, viņš saņem sešas algas
uzreiz.” Citāta beigas. Bet nupat toreizējais Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētājs Šķestera kungs uzsvēra, ka uz deputātiem un uz ministriem
ir attiecināmas tādas pašas normas kā uz citiem darba ņēmējiem. Taču „Jaunais
laiks” uz šiem uzbrukumiem atbildi parādā nepalika, jo, neskatoties uz aiziešanu no
valdības, neskatoties uz to, ka, piemēram, Aizsardzības ministrijā bieži notika
ministru maiņa, gan ministra biroja vadītājam, gan arī citiem ministra padomniekiem
četru mēnešu laikā tika atļauts divas reizes tikt pie kompensācijām.
Saņēmis Tautas partijas nosodījumu, „Jaunais laiks” atklātā
vēstulē, manuprāt, pamatoti „ieknāba” Segliņam un pavaicāja, vai tik arī viņš
pats (citēju) „divreiz pametot iekšlietu ministra pienākumu pildīšanu, abas reizes
neesot saņēmis atlaišanas kompensāciju”. Tāpat „Jaunais laiks” no Tautas
partijas vēlējās uzzināt, vai tas ir pieņemami, ka Tautas partija, apzināti
nebalsojot „par” valsts budžetu, tika gāzusi Induļa Emša valdību.
Starp citu, godātie kolēģi, jūs, kas šeit tik ilgi sēžat… jums
varbūt ir aizmirsies, ka 2006.gada 11.maijā Saeimas deputāti lielā vienprātībā ar
79 balsīm „par” atbalstīja „Saskaņas Centra” iesniegtā grozījumu projekta
Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja liegt kompensācijas ministriem, ja
viņi paši ir atstājuši amatu, nodošanu komisijām. To, kas sekoja vēlāk, mēs ļoti
labi zinām. Priekšlikums grozīt šo likumu nomira dabīgā nāvē.
Valdošā koalīcija pēc 9.Saeimas vēlēšanām 2006.gada rudenī,
neskatoties uz opozīcijas iesniegto priekšlikumu, pat nedomāja šo likumu
„reanimēt”. 2007.gada beigās, demisionējot valdībai, pats Kalvīša kungs un
vairāki ministri pēc smagā un veselību postošā darba, kā viņi teica, atgriezās
Saeimā kā deputāti. Paralēli deputāta algai viņi trīs mēnešus saņēma arī
kompensācijas no Ministru kabineta līdzekļiem. Šoreiz Ministru kabineta ministru un
parlamentāro sekretāru pabalsts kopumā sastādīja 36 400 latu.
Pabalstu izmaksāšanas kārtības sakārtošana attiecībā uz
deputātiem un ministriem ir tikai pirmais solis…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūsu debašu laiks ir beidzies. (No
zāles: „Lai runā! Lai runā!”) Jums vajadzētu tā kā pabeigt. Cik laika jums
vēl vajag, lai pabeigtu savu uzrunu?
I.Čepāne. Es gribētu piecas minūtes.
Sēdes vadītājs. Par debašu laika pagarināšanu mums ir jālemj
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai mēs pagarinām deputātei Čepānei runas
laiku debatēs vēl par piecām minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 2. Jums tiek atvēlētas piecas minūtes.
I.Čepāne. Paldies, godātie kolēģi!
Kā jau es teicu, tas ir tikai pirmais solis, lai mēs sakārtotu šos
jautājumus. Taču mēs šo jautājumu nevaram atraut no Ministru prezidenta un no
Ministru kabineta locekļu tā saucamajām konsultatīvajām amatpersonām un
darbiniekiem, un arī mans turpmāk teiktais nenozīmē atkāpšanos no apspriežamā
temata.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 25.pantu šīm tā
saucamajām konsultatīvajām amatpersonām pēc darba līguma izbeigšanās ir tiesības
saņemt atalgojumu vēl trīs mēnešus; piemēram, Kalvīša kunga biroja darbiniekiem
tika izmaksātas kompensācijas vairāk nekā 52 tūkstošu apmērā. Bet sakiet, lūdzu,
vai kāds ir aprēķinājis, kas notiek atsevišķās ministrijās? Vai ir aprēķināta
pabalstu summa kopumā?
Turklāt pie mums Latvijā pastāv vēl arī izredzētas, partijām
pietuvinātas tā saucamās konsultatīvās amatpersonas – padomnieki, kuri vienlaikus
spēj sniegt padomus gan vairākiem ministriem, gan arī vadīt vēl citu ministru
birojus. Piemēram, ārkārtīgi talantīgs ir kāds Oskars Balodis, kas vienlaikus ir
bijis gan Kalvīša kunga padomnieks, gan arī ir vadījis RAPLM biroju. Un neilgā
laikposmā viņš ir saņēmis kompensāciju 3 mēnešu algas apmērā trīs reizes.
Un mēs varam atrast vēl arī citus neaizstājamus atsevišķu
ministru padomniekus; piemēram, ir tāda ļoti slavena Gulbes kundze, kas pēc valdības
demisijas nepārtraukti seko ministram un nepārtraukti saņem pabalstus 3 mēnešu algas
apmērā.
Godātie deputāti! Naudas taupīšanai nekavējoties ir jākļūst par
ikviena Latvijas iedzīvotāja pirmo uzdevumu. To pavēstīja Slaktera kungs, komentējot
Centrālās statistikas pārvaldes publicētos datus par inflāciju Latvijā. Es piekrītu
finanšu ministram, es piekrītu premjeram, kas ir uzsācis valsts pārvaldes izdevumu
samazināšanu, lai gan šo pabalstu apmērs, salīdzinot to ar vispārējo izšķērdību
valsts un pašvaldību institūcijās, ir tikai piliens jūrā. Tautai neskauž
atsevišķu augsti stāvošu amatpersonu izveicīgums, tautu pazemo netaisnība valsts
budžeta naudas sadalē.
Es ceru, ka šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumu atbalstīs arī Tautas partijas deputāti, neskatoties uz Tautas partijas
frakcijas priekšsēdētāja Kučinska kunga attieksmi pret manu un komisijas pašreiz
piedāvāto priekšlikumu. Kā tas ir fiksēts komisijas sēdes protokolā un sēdes
audioierakstā, Kučinska kungs ir norādījis, ka Tautas partija neslimojot ar mazohismu,
un tika aicinājis kolēģus šajā sakarā neaizrauties ar populismu. Es gan mēģināju
iebilst, ka nav pieļaujama to ministru, kuri atkārtoti tiek apstiprināti arī
nākamajā valdībā, pabalstīšana… ka līdz ar to viņi pabalstu nav tiesīgi
saņemt, un ka tā nav diskriminācija, bet uz to Kučinska kungs atbildēja: „Par
diskrimināciju runāt ir populistiski, tā ir ik uz soļa.” Katrā ziņā es domāju,
ka tik augstu politisku amatu ieņemošai amatpersonai vajadzētu zināt, ka Satversmes
91.pants aizliedz cita starpā arī diskriminējošu attieksmi pret ministriem.
Es atkārtoti aicinu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu.
Paldies par uzmanību, un es atvainojos, ja kādu esmu aizskārusi,
taču tas nebija domāts personīgi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam
Kučinskim ir kas piebilstams?
M.Kučinskis. Komisijas vārdā es vēlos pateikties deputātei
Čepānes kundzei par to, ka viņa tomēr izveda mūs šajos juridiskajos līčločos no
strupceļa un ka mēs pieņēmām tik labu priekšlikumu. Es domāju, ka mēs visi
iepriekšējā gadā bijām maldu ceļos un nesapratām būtību…
Es aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Kolēģi! Tātad runa ir par 50.priekšlikumu, kuru
komisija ir atbalstījusi. Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? Vai kādam ir iebildumi
pret 50.priekšlikumu? (No zāles: „Nevajag!”)
Tad turpināsim ar 51.priekšlikumu.
M.Kučinskis. 51. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 51. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 52, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis. 52. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 53. – šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 54. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 55. – atbildīgas komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
2005.gada beigas. Kalvīša valdība. Aigars Kalvītis sasauc ministrus
uz slēgtu sēdi, lai runātu par inflācijas apkarošanu. Vienu no piedāvājumiem, kurš
bija diezgan loģisks, toreiz atbalstīja visas politiskās partijas, kas veidoja
valdību. Un tas notika apstākļos, kad bija draudoša inflācija, kad tās cipars bija
drausmīgs – 6,5 procenti. Iedomājieties tikai! Aigars Kalvītis toreiz piedāvāja,
lai gan pēc likuma viņiem tas pienācās, ministriem 2006.gadā nepalielināt algu.
Nebija protestu. Mēs tam piekritām. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tā bija
kļūda!”)
2008.gada maijs. Godmaņa valdība. Inflācija – 17,5 procenti.
Tieši šis punkts šajā pašā likumā paģēr to, ka Ministru prezidentam nākamā gada
maijā alga palielināsies gandrīz par tūkstoš latiem. Viņa alga būs trīs tūkstoši
simts latu. Un tas ir situācijā, kad mēs jau vairs nerunājam par tādu inflāciju,
kāda tā bija Aigara Kalvīša valdības laikā. Godmaņa valdības laikā tā ir trīs
reizes lielāka.
Un tad, protams, ir interesanti. Pats priekšlikums ir tāds, ka tur ir
minēti tikai gadskaitļi un koeficienti, aiz kuriem mēs neredzam, kas tad vispār ir
paredzēts un ko ir paredzēts paaugstināt. Es uzskatu, ka nevajag atbalstīt šo
priekšlikumu. Godmanim ir jāapliecina sevi ar darbiem, un, ja viņš samazinās
inflāciju, tad viņa algu var palielināt ne tikai par tūkstoš latiem, bet pat
divkāršot.
Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Šobrīd taču viņš labi
strādā!”)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Izlasiet, lūdzu, 30.lapaspusē 34.pantu, kas tur
ir rakstīts un kādi tur ir minēti koeficienti! Ja mēs šodien neatbalstīsim
55.priekšlikumu, tad šie koeficienti stāsies spēkā uzreiz pēc likuma pieņemšanas.
Tā ka tas nozīmē, ka jūsu ierosinājums neatbalstīt 55.priekšlikumu uzreiz pilnībā
atbalsta milzīgu algu pielikumu un neko citu.
Par to visu vajadzēja runāt agrāk – pie 34.panta.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Kučinska
kungam ir kas piebilstams?
M.Kučinskis. Komisijas vārdā gribu apstiprināt Dobeļa kunga teikto
un vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisija nevis pielika ministriem algas, bet likumā
tās samazināja, un debatēs mēs nonācām pie tā, ka normāla situācija Latvijas
ekonomikā diemžēl varētu būt tikai ap 2012.-2013.gadu. Un agrāk maksāt ministriem
algas pilnā apmērā, mūsuprāt, nebūs iespējams.
Tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 55.priekšlikumu,
kurš šo algu normalizāciju ir paredzējis veikt tikai pakāpeniski.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās
komisijas viedokli? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 56. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 57. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 58. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 59. – šīs pašas komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Un 61. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Līdz ar to es aicinu apstiprināt šo likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ministru
kabineta iekārtas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – 12. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu
komisiju””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Izskatīsim to trešajā lasījumā.
No Juridiskā biroja ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Kāposts. Lūdzu atbalstu likumprojekta trešajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sēdē izskatāmā
dokumenta numurs ir 2392. Tautsaimniecības komisija šo likumprojekta „Grozījumi
Jūras kodeksā” otro lasījumu bija sagatavojusi tik rūpīgi, precīzi un
kvalitatīvi, ka nevienam uz trešo lasījumu nekādi iebildumi vai precizējumi nav
radušies.
Tāpēc atbildīgās komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras
kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Trešais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī likumprojekta
„Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajam lasījumam Tautsaimniecības komisija
nesaņēma nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzam jūs atbalstīt šo likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Blumbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Cukura nozares
likumā”. Trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2394. Komisija ir
saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kuru pati ir arī sagatavojusi.
Šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka cukurbiešu audzētāju
reģistrs no Cukurbiešu audzētāju sabiedriskās organizācijas tiek nodots Lauku
atbalsta dienestam, lai glabā vēsturei vai varbūt labākiem laikiem, kad atdzims cukura
nozare Latvijā.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Cukura nozares
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 11. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību
likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2367 – likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”,
kuru komisija sagatavojusi otrajam lasījumam. Minētā likumprojekta otrajam lasījumam
mēs komisijā esam saņēmuši 16 priekšlikumus un esam tos izskatījuši.
1.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna. Tas ir guvis komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir guvis
komisijas atbalstu, taču komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu tajā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir
atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to ir
nedaudz precizējusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts bez
iebildēm.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums veikt
izslēgumu 66.pantā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 11. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 12.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts
Leiškalns, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 14.priekšlikumu piedāvā atbildīgā komisija. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 15. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to
ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un 16. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums
par pārejas noteikumiem. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu
pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz
šā gada 23.maijam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu
dienestu””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāj, deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2376.
Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajam
lasījumam atbildīgā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.
1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas
Šņepstes priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 2. – parlamentārās sekretāres priekšlikumu –
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi arī Juridiska biroja
priekšlikumu – 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un arī 4.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Tas ir
Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums
par 10.pantu. Atbildīgā komisija izsaka panta pirmās daļas 1.punktu savā redakcijā
un aicina tās priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes
priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 8. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes
priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 10. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 11. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes
priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 12. – parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 13. – parlamentārās sekretāres Šņepstes
kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Priekšlikumi būtu iesniedzami līdz šā gada
21.maijam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts proves
uzraudzību””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Dokuments Nr.2377. Likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” otrajam lasījumam
atbildīgā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta
redakciju – arī ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 10.panta
tekstā vārdus „šā likuma izpratnē” – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums veikt izslēgumu
10.1 pantā – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums veikt aizstājumu
10.1 pantā – arī ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums par 10.1
pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls
priekšlikums par likumprojekta 8.pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par valsts
apbalvojumiem. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts proves uzraudzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija pieņems priekšlikumus līdz šā gada
21.maijam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo
apdrošināšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Komisijas vārdā es jums gribu teikt, ka komisijā izskatījām piecus
priekšlikumus un ka, izskatījuši tos gan Sociālās drošības apakškomisijā, gan
Sociālo un darba lietu komisijā, mēs secinājām, ka tie būs ļoti būtiski
grozījumi. Tie attiecas uz sociālo iemaksu objektu, tas ir, uz to summu, no kuras tiek
maksāts sociālais nodoklis.
Jūs jau zināt, ka šī summa ir ierobežota. Šajā gadā tā bija
šāda: 29 600 latu gadā jeb 2466 lati mēnesī. Virs šīs summas, ja alga bija
lielāka, sociālo nodokli vairāk neiekasēja. Mēs, izdarot šos grozījumus un visi
kopā lemjot (es ceru, ka jūs atbalstīsiet abu komisiju nolemto), vienosimies par to, ka
šis iemaksu objekts tiek atcelts īstermiņā – uz pieciem gadiem. Šādi grozījumi
mums dos budžetā papildu ieņēmumus – 59 miljonus latu.
Un tagad izskatīsim minētos priekšlikumus. Sāksim ar
1.priekšlikumu. Tas ir deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums, kas tika daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 2.priekšlikums ir deputāta Klementjeva
priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā
5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 4.priekšlikums. Labklājības ministra vietā vides
ministrs Vējonis ir parakstījis šo priekšlikumu. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Un visbeidzot – jau minētais priekšlikums, tas, par ko
jau es iepriekš teicu, šis būtiskais priekšlikums, – Sociālo un darba lietu
komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam
lasījumam.
S.Bendrāte. Paldies, kolēģi, par balsojumu! Komisijas vārdā es
aicinu jūs vēl kādus labus priekšlikumus iesniegt līdz 30.maijam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Valsts darba inspekcijas likums”. Otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Likumprojekts „Valsts darba inspekcijas likums”. Arī
šis ir ļoti gaidīts likums. Daudz esam pie tā strādājuši. Šajā reizē otrajam
lasījumam izskatījām 25 priekšlikumus un tos arī atbalstījām.
Varbūt sāksim no paša sākuma. Visi šie priekšlikumi uzlabos Darba
inspekcijas darbu, precizēs tās tiesības, pienākumus un atbildību.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 2. ir Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Tieši tāpat 7. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 8. – deputāta Buzajeva priekšlikums. To komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Valsts darba inspekcijas likuma
5.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts darba inspekcijas amatpersonas, to skaitā visu
līmeņu inspektori, ir valsts civildienesta ierēdņi. Tā kā valsts civildienesta
ierēdņi var būt tikai Latvijas pilsoņi, likumā ir iekļauts tiešs ierobežojums
Latvijas nepilsoņiem jeb Latvijas cittautiešu daļai strādāt Valsts darba inspekcijā.
Ņemot vērā Valsts darba inspekcijas darbības specifiku, mēs
uzskatām, ka šis ierobežojums attiecībā uz nepilsoņiem ir ne tikai nesamērīgs, bet
tam pat nav leģitīma mērķa. Tātad mēs piedāvājam minēto normu papildināt ar
teikumu: „Uz Valsts darba inspekcijā strādājoša civildienesta ierēdņa amatu var
pretendēt Latvijas Republikas pilsonis un Latvijas nepilsonis.”
Latvijas likumdošanā ir arī citi precedenti, kad dažādu dienestu
darbiniekiem netiek piemērotas visas tās prasības, kas tiek izvirzītas valsts
ierēdņiem; piemēram, attiecībā uz augstākās izglītības obligātumu. Tāpēc
jautājums par šā priekšlikuma pieņemšanu vai noraidīšanu nebūt nav juridiskās
tehnikas, bet gan politiskās gribas jautājums.
Es gribētu vēlreiz akcentēt, ka šajā gadījumā runa nav par
tādiem kritērijiem kā valsts valodas prasme vai ieņemamajam amatam nepieciešamā
izglītība un pieredze. Runa ir par to, ka gadījumā, ja amata pretendents lieliski
pārvalda valsts valodu un viņam piemīt visas pārējās nepieciešamās īpašības,
tad atteikt pretendentam, pamatojoties tikai uz to, ka viņam kabatā ir violeta pase, ir
absolūti nepamatoti. Tā ir tieša diskriminācija!
Pastāv arī starptautisks šā ierobežojuma novērtējums, kas ir
izteikts šā gada februārī publicētajā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību
Trešajā ziņojumā par Latviju. Citēšu tā 115.punktu: „ECRI arī atzīmē,
ka atšķirība attiecībā uz dažādām politiskajām, pilsoniskajām, sociālajām un
citām tiesībām starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem joprojām ir milzīga.
Nepilsoņiem joprojām nav pieejamas vairākas profesijas civildienestā kā, piemēram,
prokurors, cietuma uzraugs vai darba inspektors.” Un tālāk vēl 118.punkta citāts:
„ECRI arī mudina Latvijas varas iestādes iedziļināties nepilsoņu statusa
problēmā ar nolūku atrast ātrāku un humānāku risinājumu personām, kas dzīvo ar
šādu statusu.”
Komisija atkārtoti uzsver, ka ir jārisina nelīdzsvarotība pilsoņu
un nepilsoņu situācijā vairākās jomās un attiecībā uz vairākām tiesībām un ka
tam ir jāpiešķir prioritārs statuss. Latvijas varas iestādēm būtu jāpārskata to
profesiju saraksts, kuras šobrīd nepilsoņiem nav pieejamas.
Un pēdējais. Es pats personīgi izteicu šos apsvērumus
attiecīgajā apakškomisijā un atkārtošu tos arī tagad, tāpēc gadījumā, ja
šodien šis priekšlikums tiks noraidīts, tas nozīmēs vien to, ka mūsu valsts
augstākā likumdošanas institūcija demonstratīvi un tiešā veidā nevēlas ņemt
vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību attiecīgās rekomendācijas. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Beidzam! Beidzam!”)
Paldies par uzmanību. Aicinu tomēr atbalstīt. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Ej mājās!”)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātei Bendrātei ir kas piebilstams?
S.Bendrāte. Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ka,
komisijasprāt, pilsoņa tiesības ir gan atbildība, gan arī tiesības un ka ikviens, ja
viņš grib strādāt Valsts darba inspekcijā, šādas tiesības var iegūt. Un Latvijas
valstī tas nav neiespējami.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 59, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Bendrāte. 9. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Ulda Auguļa priekšlikums. Tika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Sociālo un darba lietu komisijas 10.priekšlikums tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Tika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 12. ir Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Tika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Sen bija
laiks!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Atbalstīts ir arī 14. – Sociālo un darba lietu
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Tieši tāpat ir atbalstīts arī 15. – Sociālo un
darba lietu komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 20. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 21. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Atbalstīts ir arī Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa 22.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. 23. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Arī 24. ir Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Un visbeidzot 25. – Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra Ulda Auguļa priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Bendrāte. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 25
priekšlikumus, kas tika iesniegti atbildīgajā komisijā. Tātad esam vienojušies, ka
tie visi, kā jūs jau redzējāt, ir atbalstīti. Mēs lūdzam arī jūs atbalstīt šos
priekšlikumus un nobalsot „par” šiem likuma grozījumiem otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Valsts darba inspekcijas
likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
23.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”.
Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija savā
sēdē izskatīja sagatavo likumprojektu „Grozījumi Standartizācijas likumā”. Šo
grozījumu galvenā būtība ir tāda, ka tiek piedāvāta jēdziena „piemērojamais
standarts” definīcija un tiek precizēts standartu iedalījums.
Komisijas sēdē mēs atbalstījām sagatavoto likumprojektu pirmajam
lasījumam. Lūdzu arī jūs, kolēģi, atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Standartizācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Blumbergs. Šā gada 20.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likuma „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (reģ.
Nr.336/Lp9) otrreizējai caurlūkošanai līdz 2008.gada 23.maijam”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Izskatot
šo likumprojektu, komisija ir iepazinusies gan ar valdības viedokli, gan arī ņēmusi
vērā to, ka deputātiem ir radušies jauni priekšlikumi par šo likumprojektu. Tāpēc
es komisijas vārdā aicinu pagarināt šā likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas
termiņu līdz 23.maijam un pēc tam izskatīt arī šos priekšlikumus sagatavotajā
redakcijā Saeimas 19.jūnija sēdē.
Sēdes vadītājs. Jā, par otro jūsu minēto datumu mēs jau lēmām
sēdes sākumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Sabiedrības integrācijas
fonda likumā” (reģ. Nr.336/Lp9) otrreizējai caurlūkošanai līdz 2008.gada
23.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 12, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Annas Klimovičas atbrīvošanu no Rīgas
apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija šīsdienas sēdē
izskatīja sagatavoto lēmuma projektu. Anna Klimoviča ir sasniegusi maksimālo likumā
noteikto vecumu tiesneša amata pienākumu pildīšanai, līdz ar to viņa būtu
jāatbrīvo no šiem pienākumiem. Un maldās tie, kuri saka, ka tiesnešus apstiprina uz
mūžu. Šī ir viena no tām profesijām, kurai ir vecuma cenzs.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Annas Klimovičas
atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to šodienai apstiprinātā darba
kārtība ir izskatīta.
Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu
jautājumus ministriem. Viens no tiem ir deputātu Mūrnieces, Latkovska, Circenes,
Kariņa un Reira jautājums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam „Par ar
bērniem saistītajiem normatīvajiem aktiem”. Šis jautājums tiek nodots bērnu un
ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam.
Un otrs ir deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un
Mitrofanova jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par situāciju ar
vakcināciju pret ērču encefalītu”. Šis jautājums tiek nodots veselības
ministram Ivaram Eglītim.
Šodien kā parasti ceturtdienās pulksten 17.00 bija paredzēta
atbilžu sniegšana uz trim deputātu uzdotajiem jautājumiem. No tiem divi jautājumi
bija uzdoti satiksmes ministram Ainaram Šleseram un viens – īpašu uzdevumu ministram
sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam.
Uz visiem trim jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes, taču
saņemtās rakstiskās atbildes jautājumu iesniedzējus neapmierina. Tā kā abi ministri
šodien nevar ierasties uz sēdi sakarā ar to, ka atrodas komandējumos – tātad ir
attaisnotā prombūtnē, tad šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks, bet šo
jautājumu izskatīšana tiek pārcelta uz nākamo sēdi.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
locekļi! Lūdzu uz sēdi pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa,
Māris Ārbergs, Andris Bērziņš (LPP/LC), Andris Bērziņš (ZZS), Guntis Blumbergs,
Ina Druviete, Guntis Jānis Eniņš, Sergejs Fjodorovs, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs
Kabanovs, Sarmīte Ķikuste, Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Dainis
Turlais, Jānis Tutins, Gunārs Upenieks un Nils Ušakovs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2008.gada 15.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde
2008.gada 15.maijā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 15.05.2008. 09:17:40 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2369 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”
Datums: 15.05.2008. 09:23:28 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2378 nodošanu komisijai
Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību
Datums: 15.05.2008. 09:26:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2379 nodošanu komisijai
Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību”
Datums: 15.05.2008. 09:29:12 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2380 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai
Datums: 15.05.2008. 09:30:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2345
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei
Datums: 15.05.2008. 09:31:02 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2397
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai”
Datums: 15.05.2008. 10:16:18 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2395
Lēmuma projekts “Par deputāta Leona Līduma ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”
Datums: 15.05.2008. 10:17:44 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2409
Teiču dabas rezervāta likums
Datums: 15.05.2008. 10:21:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2201 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (2.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 10:22:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2336 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 10:28:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 10:29:50 bal015
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 10:30:38 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2371 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Tiesībsarga likumā (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:03:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2372 pieņemšanu 3.lasījumā
Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:04:22 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2373 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:05:18 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2374 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:06:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:07:18 bal021
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:07:52 bal022
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:12:40 bal023
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:18:24 bal024
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:23:08 bal025
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:26:44 bal026
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:27:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:28:30 bal028
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:29:060 bal029
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:30:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas kārtības rullī (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:31:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2375 pieņemšanu 3.lasījumā
Ministru kabineta iekārtas likums (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:34:04 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Ministru kabineta iekārtas likums (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:40:28 bal033
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu
Datums: 15.05.2008. 11:47:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Ministru kabineta iekārtas likums (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:51:52 bal035
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu
Ministru kabineta iekārtas likums (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:56:44 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2382 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:57:42 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2386 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Jūras kodeksā (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:58:44 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2392 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 11:59:36 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2393 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Cukura nozares likumā (3.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:00:50 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2394 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:03:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2367 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu” (2.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:05:58 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2376 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (2.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:08:02 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2377 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (2.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:11:08 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2383 pieņemšanu 2.lasījumā
Valsts darba inspekcijas likums (2.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:17:46 bal045
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Valsts darba inspekcijas likums (2.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:20:02 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2384 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Standartizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 15.05.2008. 12:21:14 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2334 pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizējai caurlūkošanai līdz 2008.gada 23.maijam”
Datums: 15.05.2008. 12:22:50 bal048
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2410