Likuma “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” projekts

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, LV-1811             tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008.gada 8.maijs

Nr.9/2 – 2 – 84 – (9/08)

Saeimas Prezidijam

 

          Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.635/Lp9) izskatīšanu 2.lasījumā.

         

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 16 lpp.

 

Godbijībā,

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”

(Nr.635/Lp9)

 

 

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 13 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

 

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 22.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta ierēdņus un darbiniekus, kā arī ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata teritoriālo iestāžu direktorus. Termiņam beidzoties, atestējot teritoriālās iestādes direktoru var iecelt uz atkārtotu termiņu šajā pašā vai citā teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka, Finanšu policijas pārvaldes direktora, Galvenās muitas pārvaldes direktora un Galvenās nodokļu pārvaldes direktora kandidatūras pirms iecelšanas amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņo ar finanšu ministru;

1.  4.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punkta otro teikumu;

 

 

 

1. 4.panta otrajā daļā:

izslēgt 4.punkta otro teikumu;

8) ir tiesīgs pieprasīt disciplinārlietas ierosināšanu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni un darbinieku, ja tas pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas vai nav pildījis savus pienākumus, vai citādi pārkāpis šā likuma normas, un piemērot disciplinārsodu, arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanu vai ar darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ierosina vai pieprasa ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēneš­algu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas, kā arī var pārņemt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora ierosināto disciplinār­lietu;";

 

 

 

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ierosina vai pieprasa ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēneš­algu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas, kā arī var pārņemt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora ierosināto disciplinārlietu;”;

14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgas starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu;

aizstāt otrās daļas 14.punktā vārdu "kopīgas" ar vārdu "kopīgās";

 

 

 

aizstāt 14.punktā vārdu “kopīgas” ar vārdu “kopīgās”;

15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgu starpvalstu pārbaudi.

 

aizstāt otrās daļas 15.punktā vārdu "kopīgu" ar vārdu "kopīgo".

 

 

 

aizstāt 15.punktā vārdu “kopīgu” ar vārdu “kopīgo”;

 

 

1

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt 4.panta otro daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalstu nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā, atrodoties Valsts ieņēmumu dienesta vai nodokļu maksātāju telpās;

17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus, informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimā apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos.”

Atbalstīts

papildināt daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā, atrodoties Valsts ieņēmumu dienesta vai nodokļu maksātāju telpās;

17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimā apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos.”

5.pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:

1) vada teritoriālās iestādes darbu un atbild par to;

2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba teritoriālās iestādes ierēdņus un darbiniekus;

4) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);

 

2

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt 5.panta otro daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

„4 1) pieprasa veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja muitas nodokļa un citu valsts vai Eiropas Savienības noteikto obligāto maksājumu, kas saskaņā ar normatīviem aktiem nomaksājami uz muitas robežas, nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora pilnvarojumu;”

Atbalstīts

2. 5.panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“41) pieprasa veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja muitas nodokļa un citu valsts vai Eiropas Savienības noteikto obligāto maksājumu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomaksājami uz muitas robežas, nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora pilnvarojumu;”;

5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto ierēdņu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus;

6) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam;

7) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu.

2. Papildināt 5.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ierosina disciplinārlietu pret teritoriālās iestādes ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt teritoriālās iestādes ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas."

 

 

 

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ierosina disciplinārlietu pret jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas.”

8.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā

4) izstrādā un apstiprina nodokļu aprēķināšanas metodiku un reglamentē uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām; izstrādā nodokļu uzskaites metodiku nodokļu pārskatu un deklarāciju sastādīšanai; izstrādā nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku;

 

3.  8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu aprēķināšanu un uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām, deklarāciju aizpildīšanu, citu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamo dokumentu un darījumus apliecinošo dokumentu noformēšanu, kā arī ieteikumus par nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanu;";

3

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 8. panta 4. punktu šādā redakcijā:

‘’4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā;’’.

Atbalstīts

3. 8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā;”;

62) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to trešo valstu iesniegtajiem pieprasījumiem, ar kurām noslēgti starptautiskie līgumi, lemj par ārvalstu nodokļu administrācijas pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesā tās kompetentās iestādes uzdevumā;

 

4

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izslēgt 8.panta 6.2punktu.

 

Atbalstīts

izslēgt 6.2 punktu;

11) pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesas pieprasījuma veic komersantu nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

 

izteikt 11.punktu šādā redakcijā: 

"11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu (budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu) summu;".

 

 

 

izteikt 11.punktu šādā redakcijā: 

“11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu;”.

10.pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā

1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes;

4.  10.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem "izejvielas un izgatavoto produkciju" ar vārdiem "apmeklēt fiziskajām vai juridiskajām personām piederošos vai to lietošanā esošos būvobjektus un veikt tajos nodokļu kontroles pasākumus";

5

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 10.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība, vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskai vai fiziskai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes.”

 

Atbalstīts

4. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes.”;

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūrvienību vadītājiem ir tiesības:

9) pieņemt lēmumu atmaksāt bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas;

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;";

 

 

 

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;”;

10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņus;

papildināt otrās daļas 10.punktu aiz vārdiem "nodokļu deklarāciju" ar vārdiem "un informatīvo deklarāciju".

 

 

 

papildināt otrās daļas 10.punktu pēc vārdiem “nodokļu deklarāciju” ar vārdiem “un informatīvo deklarāciju”;

 

 

6

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt 10.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„6. Ja nodokļu maksātājs nodokļu maksājumu revīzijas (audita) laikā maina juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu kā rezultātā mainās kontrolējošā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, lēmumu par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu pieņem tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdnis, kuras kontrolē nodokļu maksātājs bija nodokļu maksājumu revīzijas (audita) uzsākšanas dienā.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Ja nodokļu maksātājs nodokļu maksājumu revīzijas (audita) laikā maina juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu un līdz ar to mainās kontrolējošā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, lēmumu par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu pieņem tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdnis, kuras kontrolē nodokļu maksātājs bija nodokļu maksājumu revīzijas (audita) uzsākšanas dienā.”

3.nodaļa
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu tiesības
muitas politikas īstenošanā

 

7

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

papildināt 3.nodaļas nosaukumu pēc vārda „ierēdņu” ar vārdu „(darbinieku)”;

Atbalstīts

5. Papildināt 3.nodaļas nosaukumu pēc vārda “ierēdņu” ar vārdu “(darbinieku)”.

13.pants. Muitas ierēdņu tiesības

 

 

8

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

13.pantā:

papildināt 13.panta nosaukumu pēc vārda „ierēdņu” ar vārdu „(darbinieku)”;

Atbalstīts

6. 13.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “ierēdņu” ar vārdu “(darbinieku)”;

2. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, normatīvos aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz muitas robežas.

 

9

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

papildināt 13.panta otro daļu pēc vārda „ierēdņiem” ar vārdu „(darbiniekiem)”;

Atbalstīts

papildināt otro daļu pēc vārda “ierēdņiem” ar vārdu “(darbiniekiem)”;

3. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmajā daļā.

 

10

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

papildināt 13.panta trešo daļu ar vārdiem „kā arī tiesības veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļauta nodokļu maksātāja teritoriālo muitas iestāžu administrēto nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu).”;

Atbalstīts

papildināt trešo daļu ar vārdiem “kā arī tiesības veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļauta nodokļu maksātāja teritoriālo muitas iestāžu administrēto nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu)”;

7. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora speciāli pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pasākumus, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas iestāžu kompetencē esošajos jautājumos.

 

11

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

papildināt 13.panta septīto daļu pēc vārda „ierēdņiem” ar vārdu „(darbiniekiem)”.

Atbalstīts

papildināt septīto daļu pēc vārda “ierēdņiem” ar vārdu “(darbiniekiem)”.

17.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā izglītība;

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

5. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) attiecībā uz personu nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu."

 

 

 

7. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) attiecībā uz personu nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.”

20.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām nosaka piemaksas par dienesta pakāpi, izdienu un darbu paaugstinātas atbildības apstākļos.

 

6. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām nosaka piemaksas par speciālo dienesta pakāpi, amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku ierēdņa drošībai vai veselībai, darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem."

 

 

 

 

8. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām nosaka piemaksas par speciālo dienesta pakāpi, amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku ierēdņa drošībai vai veselībai, darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.”

 

7. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

"20.1 pants. Pabalsti un kompensācijas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus sakaru virsnieka statusā var nosūtīt dienesta pienākumu pildīšanai ārvalstīs.

2. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu seg­šanai.

3. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

4. Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

5. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksā­jumiem."

 

 

 

 

9. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

“20.1 pants. Pabalsti un kompensācijas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus sakaru virsnieka statusā var nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu pildīšanai.

2. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

3. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

4. Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

5. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

22.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas apstrīdami un pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) un izdotos rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var apstrīdēt rakstveidā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finanšu ministram ir tiesības pagarināt sūdzības izskatīšanu uz laiku līdz 60 kalendāra dienām; par to Valsts ieņēmumu dienests paziņo sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienest a ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Kārtību, kādā apstrīdami un izpildāmi Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtie lēmumi, arī pārbaudes un revīzijas aktā minētie priekšlikumi nodokļu maksātājam, lēmums par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmums par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”.

8. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu, un rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

 

 

 

10. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

24.pants. Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums

Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finanšu līdzekļi:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi:

a) atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests,

b) no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

9. Izteikt 24.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem."

 

 

 

11. Izteikt 24.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.”

25.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku apliecības, ierēdņu dienesta pakāpes un atšķirības zīmes

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

10. Papildināt 25.panta pirmo daļu aiz vārdiem "dienesta apliecība" ar vārdiem "kuras aprakstu nosaka Ministru kabinets".

12

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Papildināt likumprojekta 10.pantā ietverto grozījumus likuma 25.panta pirmajā daļā aiz vārda „aprakstu” ar vārdiem „un paraugu”.

Atbalstīts

12. 25.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “dienesta apliecība” ar vārdiem “kuras aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets”;

2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

13

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste

Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

„2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

20. Grozījums šā likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz piemaksas par dienesta pakāpi noteikšanu pie Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām, grozījums 25.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar ceturto daļu, grozījums 28.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījums 29.panta 1.punkta “i” apakšpunktā un attiecībā uz “k” apakšpunkta izslēgšanu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

11. Aizstāt pārejas noteikumu 20.punktā vārdu "amatalgām" ar vārdu "mēnešalgām".

 

 

 

13. Aizstāt pārejas noteikumu 20.punktā vārdu “amatalgām” ar vārdu “mēnešalgām”.