Rīgā, 2008.gada 6.maijā

Nr.9/3–_______________

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.603/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz 21 lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Nr.603/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija	2. Otrā lasījuma redakcija	3. Nr.	4. Priekšlikumi (25)	5. Komisijas atzinums	6. Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8., 14., 24.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8., 14., 24.nr., 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:
		1.	Partijas “Jaunais laiks” frakcija Papildināt likumu ar 4.^2 pantu šādā redakcijā: “4.^2Deputātam Saeimas locekļa tiesības tiek apturētas uz laiku, ja viņš tiek izdots kriminālvajāšanai par smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.”	Neatbalstīts
5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk — Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu. (2) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas valdība. Attiecīgais Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Prezidijam nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra pienākumus. (2^1) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā esošs Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja ir nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms dienas, ar kuru viņš nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. (3) Šā panta otrajā un 2.^1 daļā minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. (4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. (5) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā mandātus nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta vienā vēlēšanu apgabalā, tad, atjaunojot mandātu vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta attiecīgajā vēlēšanu apgabalā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimas sastāvā iestājies pēdējais. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu, 02.03.2006. likumu un 15.06.2006. likumu)		2. 3.	Partijas “Jaunais laiks” frakcija Papildināt likuma 5. pantu ar 1^1. daļu šādā redakcijā: “(1^1) Deputātam, kurš tiek izdots kriminālvajāšanai par smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Saeimas locekļa tiesības tiek apturētas uz laiku. Prezidijs uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.” Partijas “Jaunais laiks” frakcija Papildināt likuma 5. pantu ar 2^2. daļu šādā redakcijā: “(2^2) Deputāts, kuram ir apturētas Saeimas locekļa tiesības, līdz ar kriminālvajāšanas pret viņu uzsākšanu par smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var tās atjaunot, ja kriminālvajāšana pret viņu tiek izbeigta. Iesniegums par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu.”	Neatbalstīts Neatbalstīts
13. (1) Algu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.). (2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. (3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 24.10.2002. likumu un 15.06.2006. likumu /skat 24.10.2002. likuma "Pārejas noteikumi" 2.punktu/)	1. Papildināt 13.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta otrajā daļā paredzēto pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt deputāts, kas iestājies Saeimas sastāvā 6. pantā noteiktajā kārtībā trīs mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam kopš mandāta izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un iestāšanos jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts deputātam tiek izmaksāts pa daļām- ne vairāk kā vienas vidējās mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā.”				1. Papildināt 13.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta otrajā daļā paredzēto pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt deputāts, kas iestājies Saeimas sastāvā 6. pantā noteiktajā kārtībā trīs mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam kopš mandāta izbeigšanās līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos un iestāšanos jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts deputātam tiek izmaksāts pa daļām – ne vairāk kā vienas vidējās mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā.”
19. Ja deputāts uz šā likuma 17.panta pamata ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, atstādināšanas laikā viņš zaudē tiesības uz 12.panta otrajā daļā un 14.pantā paredzēto kompensāciju, kā arī 12.pantā paredzētās reprezentācijas naudas saņemšanu, bet algu viņam izmaksā piecdesmit procentu apmērā. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto algu,  kā arī reprezentācijas naudu un kompensācijas. (1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu)	2. Papildināt 19.pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, viņam uz apcietinājumā pavadīto laiku tiek pārtraukta arī algas izmaksa.”; uzskatīt līdzšinējo 19.panta otro teikumu par trešo teikumu.				2. 19.pantā: papildināt pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, viņam uz apcietinājumā pavadīto laiku tiek pārtraukta arī algas izmaksa.”; uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par panta trešo teikumu.
21.(1) Priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā par kārtību tajās. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, arī sēžu vadīšanu. (2) Saeimas pieņemtos lēmumus, kam ir vispārēja nozīme, priekšsēdētājs izsludina "Latvijas Vēstnesī". Šis noteikums attiecas arī uz 30.pantā un 83.panta otrajā, sestajā un devītajā daļā paredzētajiem gadījumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)		4.	Juridiskais birojs Izteikt 21.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šis noteikums attiecas arī uz 30.pantā un 30.^1 pantā paredzētajiem gadījumiem.”	Atbalstīts	3. Izteikt 21.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šis noteikums attiecas arī uz 30. un 30.^1 pantā paredzētajiem gadījumiem.”
		5.	Juridiskais birojs Papildināt likumu ar 30.^1 pantu šādā redakcijā: “30.^1 pants. (1) Ministru prezidents var iesniegt Saeimas priekšsēdētājam Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. (3) Ja Ministru prezidents vēlas saistīt uzticību Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam ar kādu Saeimas sēdē balsojamu lietu, viņš rakstveidā iesniedz Prezidijam attiecīgu iesniegumu. Iesniegums iesniedzams pirms attiecīgā balsojuma, un tajā norāda, kādu balsojuma iznākumu Ministru prezidents uzskata par neuzticības izteikšanu. Saeimas sēdes vadītājs pirms attiecīgā balsojuma nolasa Ministru prezidenta iesniegumu. Ja, balsojot par attiecīgo lietu, Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam izteikta neuzticība, Saeimas sēdes vadītājs par to paziņo pēc attiecīgā balsojuma rezultātu paziņošanas.”	Atbalstīts	4. Papildināt likumu ar 30.^1 pantu šādā redakcijā: “30.^1 pants. (1) Ministru prezidents var iesniegt Saeimas priekšsēdētājam Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. (3) Ja Ministru prezidents vēlas saistīt uzticību Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam ar kādu Saeimas sēdē balsojamu lietu, viņš rakstveidā iesniedz Prezidijam attiecīgu iesniegumu. Iesniegums iesniedzams pirms attiecīgā balsojuma, un tajā norāda, kādu balsojuma iznākumu Ministru prezidents uzskata par neuzticības izteikšanu. Saeimas sēdes vadītājs pirms attiecīgā balsojuma nolasa Ministru prezidenta iesniegumu. Ja, balsojot par attiecīgo lietu, Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam tiek izteikta neuzticība, Saeimas sēdes vadītājs par to paziņo pēc attiecīgā balsojuma rezultātu paziņošanas.”
43. Par sēdēm paziņo arī tiem ministriem, uz kuru resoru attiecas darba kārtībā iekļautās lietas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)		6.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 43. pantu šādā redakcijā: „43. Par sēdēm paziņo arī tiem ministriem, uz kuru resoru attiecas darba kārtībā iekļautās lietas, kā arī Tiesībsargam, ja darba kārtībā iekļautās lietas skar cilvēktiesības.”	Neatbalstīts
54. (1) Gadījumos, kas paredzēti 8.pantā, 31.panta otrajā daļā, 40., 41., 49., 51., 52., 65., 77., 82.pantā, 83.panta ceturtajā daļā, 84., 90., 92., 93., 98., 104., 117., 127., 133., 135., 136., 140. un 142.pantā, pirms balsošanas vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam - par, otram - pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram. (2) Ja priekšlikuma iesniedzējs pats aizstāv savu priekšlikumu, uzskatāms, ka viņš ir runātājs "par". (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)		7. 8.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 54.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Gadījumos, kas paredzēti 8.pantā, 31.panta otrajā daļā, 40., 41., 49., 51., 52., 65., 77., 82.pantā, 83^1.panta trešajā daļā, 84., 90., 92., 93., 98., 104., 117., 127., 133., 135., 136., 140. un 142.pantā, pirms balsošanas vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam - par, otram - pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram.” Juridiskais birojs Izslēgt 54. panta pirmajā daļā vārdus ‘’83. panta ceturtajā daļā’’.	Neatbalstīts Atbalstīts	5.Izslēgt 54. panta pirmajā daļā vārdus ‘’83. panta ceturtajā daļā’’.
57. (1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem. (2) Prezidijs var dot iespēju runāt Saeimas sēdēs arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām. (1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)		9.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 57. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, Tiesībsargam, ministriem, valsts ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem.”	Neatbalstīts

58. (1) Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas. (2) Ministru kabinets par savu pārstāvi apspriežamajā lietā var pilnvarot Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru vai ministrijas parlamentāro sekretāru. Par pilnvarojumu Ministru kabinets rakstveidā informē Prezidiju. Katrā apspriežamajā lietā var būt viens Ministru kabineta pārstāvis. (1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)	10.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 58. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „1) Referentam, Ministru prezidentam, Tiesībsargam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.”	Neatbalstīts
62. (1) Neviens runātājs, izņemot referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm. (2) Šis noteikums neattiecas uz likumprojektu apspriešanu otrajā un trešajā lasījumā, kad katrs runātājs drīkst runāt ne vairāk kā divas reizes par katra balsojuma priekšmetu: panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)	11.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 62. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Neviens runātājs, izņemot referentu, Ministru prezidentu, Tiesībsargu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm.”	Neatbalstīts

64. (1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm. (2) Pārējiem runātājiem, apspriežot Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības izteikšanu, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, kā arī pieprasījumus, runas laiks nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, - piecas minūtes, pārējos gadījumos - piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. (3) Pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu. (1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)		12. 13.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 64. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam, Tiesībsargam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm.” Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 64. panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Pārējiem runātājiem, apspriežot Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības izteikšanu, likumprojektus kas iesniegti Saeimai likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" noteiktajā kārtībā pirms to nodošanas komisijām, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, kā arī pieprasījumus, runas laiks nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, - piecas minūtes, pārējos gadījumos - piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.”	Neatbalstīts Neatbalstīts
65. (1) Pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.): 1) saīsināt runas laiku; 2) slēgt runātāju sarakstu. (2) Runas laiku nedrīkst saīsināt referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. (3) Gadījumos, kad Saeima, saīsinot runas laiku, noteikusi to īsāku par piecām minūtēm, runātājam, kurš runā otro reizi, runas laiks nedrīkst pārsniegt vienu minūti, ja Saeima nav nolēmusi citādi. (4) Ja runātāju saraksts slēgts, tajā iekļautie runātāji var runāt tikai vienu reizi, izņemot gadījumus, kad runātājs pieteicies runāt atkārtoti jau pirms runātāju saraksta slēgšanas. Papildus runātāju sarakstā iekļautajiem runātājiem vārdu var dot tikai referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. (5) Pēc ne mazāk kā divdesmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.) izbeigt debates. Pēc tam vārdu dod vienīgi: 1) runātājiem, kas pieteikušies 59.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā; 2) referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. (1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)		14. 15. 16.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 65. panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Runas laiku nedrīkst saīsināt referentam, Ministru prezidentam, Tiesībsargam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.” Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 65. panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Ja runātāju saraksts slēgts, tajā iekļautie runātāji var runāt tikai vienu reizi, izņemot gadījumus, kad runātājs pieteicies runāt atkārtoti jau pirms runātāju saraksta slēgšanas. Papildus runātāju sarakstā iekļautajiem runātājiem vārdu var dot tikai referentam, Ministru prezidentam, Tiesībsargam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 65. panta piektās daļas 2. punktu šādā redakcijā: „2) referentam, Ministru prezidentam, Tiesībsargam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.”	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts
		17.	Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt likumu ar 83^1.pantu šādā redakcijā: “83^1. (1) Ja likumprojekts Saeimai iesniegts likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" noteiktajā kārtībā, Prezidijs: 1) dod atzinumu par šī likumprojekta tālākvirzīšanu, 2) iekļauj ziņojumu par minēto likumprojektu Saeimas sēdes vai Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā, ievērojot likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosacījumus. (2) Pēc Prezidija ziņojuma atklājamas debates (64.p.) (3) Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus grozījumus: 1) nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai; 2) nenodot likumprojektu kādai atzinumā minētai komisijai; 3) noteikt citu atbildīgo komisiju. (4) Šā panta trešajā daļā minētos priekšlikumus var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts rakstveidā vai mutvārdos. (5) Ja Saeima nepieņem lēmumu par likumprojektu nodošanu komisijām, likumprojekts uzskatāms par noraidītu. (6) Ja Saeima pieņem lēmumu par likumprojekta nodošanu komisijām, uzskatāms, ka ar brīdi, kad pieņemts lēmums par nodošanu komisijām, attiecīgais likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. (7) Uz likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" noteiktajā kārtībā iesniegtajiem likumprojektiem, kas nodoti komisijām, attiecināmi arī Saeimas kārtības ruļļa 85.panta piektās daļas noteikumi.”	Neatbalstīts
95. (1) Priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā var iesniegt: 1) Valsts prezidents; 2) Saeimas komisija; 3) frakcija, politiskais bloks; 4) deputāts; 5) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs; 6) ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs; 7) Saeimas juridiskais dienests, ja šie priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju. (2) Priekšlikumi iesniedzami rakstveidā atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai, kas tos nekavējoties nodod atbildīgajai komisijai. Ja atbilstoši Kārtības ruļļa 90.1 pantam noteikta priekšlikumu iesniegšanas kārtība (forma) likumprojektam par budžetu, priekšlikumi iesniedzami šajā lēmumā noteiktajā kārtībā. (3) (Izslēgta ar 07.10.98. likumu). (4) Priekšlikumus likumprojektam par budžetu atbildīgā komisija nosūta Ministru kabinetam vismaz piecas dienas pirms to izskatīšanas komisijas sēdē, vienlaikus paziņojot, kad priekšlikumi tiks izskatīti komisijā. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem priekšlikumiem alternatīvus priekšlikumus Ministru kabinets var iesniegt līdz brīdim, kad atbildīgā komisija pieņem lēmumu par attiecīgā likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai otrajā lasījumā. (1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)		18.	Juridiskā komisija Papildināt 95.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) tiesībsargs.”	Atbalstīts	6.Papildināt 95.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) tiesībsargs.”
	3. Papildināt likumu ar 3.^1 nodaļu šādā redakcijā: “3.^1 Ministru kabineta locekļu ziņojumi 118.^1 (1) Ministru prezidents ne vēlāk kā 1. martā rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem mēnešiem, viņš minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. (3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto da rbību, Ministru prezidents ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents. 118.^2 (1) Ja Ministru prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot Saeimas sēdē vārdu viņam vai ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par konkrēto tēmu, vienlaikus ar priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs rakstveida ziņojums. Priekšlikumā norāda, kurš ministrs vai kuri ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs Ministru prezidenta priekšlikumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un Saeima lemj, vai ziņojums par konkrēto tēmu iekļaujams Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (3) Pēc Ministru prezidenta vai ministra ziņojuma par konkrēto tēmu Saeimas sēdē tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents un ministrs, kas sniedzis ziņojumu.”	19. 20. 21.	Partijas “Jaunais laiks” frakcija Papildināt likumprojekta 118.^1 pantu ar 4.daļu šādā redakcijā: (4) Pēc debašu izbeigšanas Saeima lemj par ziņojuma pieņemšanu. Partijas “Jaunais laiks” frakcija Papildināt likumprojekta 118.^2 pantu ar 4.daļu šādā redakcijā: “(4) Pēc debašu izbeigšanas Saeima lemj par ziņojuma pieņemšanu.” Deputāts K.Leiškalns Papildināt likumprojekta 118.^2 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Saeima balso par Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra ziņojuma pieņemšanu.”	Neatbalstīts Atbalstīts daļēji (iekļauts priekšl.nr.21) Atbalstīts	7. Papildināt likumu ar 3.^1 nodaļu šādā redakcijā: “3.^1 Ministru kabineta locekļu ziņojumi 118.^1 (1) Ministru prezidents ne vēlāk kā 1. martā rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem mēnešiem, viņš minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. (3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru prezidents ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents. 118.^2 (1) Ja Ministru prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot Saeimas sēdē vārdu viņam vai ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par konkrēto tēmu, vienlaikus ar priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs rakstveida ziņojums. Priekšlikumā norāda, kurš ministrs vai kuri ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs Ministru prezidenta priekšlikumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un Saeima lemj, vai ziņojums par konkrēto tēmu iekļaujams Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (3) Pēc Ministru prezidenta vai ministra ziņojuma par konkrēto tēmu Saeimas sēdē tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents un ministrs, kas sniedzis ziņojumu. (4) Saeima balso par Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra ziņojuma pieņemšanu.”
120.(1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs nosaka laiku atbilžu sniegšanai uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt ilgāks par vienu stundu. (2) Vienlaikus ar Saeimas kārtējās sēdes darba kārtības izziņošanu Prezidijs izziņo to jautājumu sarakstu, uz kuriem noteiktajā laikā tiks sniegtas atbildes. Šajā sarakstā Jautājumu reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes. (3) Jautājumu sarakstā iekļaujams pilns jautājumu teksts, Jautājumu reģistra numurs, norādāmi deputāti, kas jautājumu iesnieguši, kā arī amatpersona, kurai tas adresēts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu un 28.10.2004. likumu)		22.	Partijas “Jaunais laiks” frakcija Izteikt likuma 120. panta 1.daļu šādā redakcijā: “(1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs nosaka, kurā sēdē tiks sniegtas atbildes uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt ilgāks par vienu stundu.”	Neatbalstīts
122. (1) Jautājumu uzdošanu un atbilžu sniegšanu vada Saeimas priekšsēdētājs vai kāds no viņa biedriem, kas pēc jautājumu iesniedzēju vai atbilžu devēju priekšlikuma var izdarīt izsludinātajā atbilžu sniegšanas kārtībā tikai šādus grozījumus: 1) mainīt atbilžu secību; 2) papildus iekļaut atbildes uz steidzamiem jautājumiem; 3) pārcelt atbildes sniegšanu uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots; 4) izslēgt no jautājumiem, uz kuriem sniedzama atbilde to jautājumu, kurš neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 119.panta pirmās un otrās daļas prasībām. (2) Ja nav iespējams izskatīt jautājumu, kas iesniegts kā steidzams, atbilde uz to tiek sniegta Prezidija noteiktajā laikā. (3) Mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, - divas minūtes. (4) Pēc atbildes saņemšanas jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks viena papildjautājuma uzdošanai nedrīkst pārsniegt vienu minūti. (5) Pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājuma iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Ja papildjautājumu iesniedzēju ir vairāk, papildjautājumus uzdod pieteikumu iesniegšanas secībā. (6) Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar attiecīgo jautājumu, viņš to noraida. Noraidītā papildjautājuma vietā var uzdot citu papildjautājumu. (7) Runas laiks atbildei uz katru papildjautājumu nedrīkst pārsniegt divas minūtes. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)		23.	Partijas “Jaunais laiks” frakcija Izteikt likuma 122. panta 1. daļas 3. punktu šādā redakcijā: “3) pārcelt atbildes sniegšanu uz Saeimas nākamo sēdi sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots;”.	Neatbalstīts
	4.Papildināt likumu ar 5.^1 nodaļu šādā redakcijā: “5.^1Tiesībsarga ziņojumi 131.^1(1) Tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. (3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu, tiesībsargs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi tiesībsargs.”				8.Papildināt likumu ar 5.^1 nodaļu šādā redakcijā: “5.^1Tiesībsarga ziņojumi 131.^1(1) Tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. (3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu, tiesībsargs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi tiesībsargs.”
149. (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas: 1) Ārlietu komisija; 2) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija; 3) Juridiskā komisija; 4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija; 5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija; 6) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija; 7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija; 8) Tautsaimniecības komisija; 9) Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija; 10) Sociālo un darba lietu komisija; 11) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija; 12) Pieprasījumu komisija; 13) Publisko izdevumu un revīzijas komisija; 14) Saimnieciskā komisija; 15) Nacionālās drošības komisija; 16) Pilsonības likuma izpildes komisija; 17) Eiropas lietu komisija. (2) Katras komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima. (3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos budžeta izdevumus komisija saskaņo ar Prezidiju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.95. likumu, 07.10.98. likumu,16.12.99. likumu, 24.10.2002. likumu, 02.03.2006. likumu un 09.11.2006. likumu)		24.	Partijas “Jaunais laiks” frakcija Izteikt 149. panta 1. daļu šādā redakcijā: (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas: 1) Ārlietu komisija; 2) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija; 3) Juridiskā komisija; 4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija; 5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija; 6) Aizsardzības un iekšlietu komisija; 7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija; 8) Tautsaimniecības komisija; 9) Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija; 10) Sociālo un darba lietu komisija; 11) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija; 12) Pieprasījumu komisija; 13) Publisko izdevumu un revīzijas komisija; 14) Saimnieciskā komisija; 15) Nacionālās drošības komisija; 16) Pilsonības likuma izpildes komisija; 17) Eiropas lietu komisija. 18) Korupcijas novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija.”	Neatbalstīts
185.^5 Ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidents vai cits viņa pilnvarots Ministru kabineta loceklis ziņo Saeimai par valdības paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Par šo ziņojumu var atklāt debates. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)	5. 185.^5 pantā: aizstāt vārdu “ziņo” ar vārdiem “iesniedz rakstveida ziņojumu”; izslēgt vārdus “Par šo ziņojumu var atklāt debates”.				9. 185.^5 pantā: aizstāt vārdu “ziņo” ar vārdiem “iesniedz rakstveida ziņojumu”; izslēgt vārdus “Par šo ziņojumu var atklāt debates”.
		25.	Juridiskā komisija Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Juridiskās komisijas konsultante K.Vītola