2008

 

2008. gada  _________________

 

 9/4 - __________                                                              

       

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

                Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (reģ.nr. 378/Lp9) izskatīšanai 3. lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts 3. lasījumam un priekšlikumu apkopojums.

 

 

         

 

  Cieņā

  komisijas priekšsēdētājs                                                                               Jānis Šmits

 

Likumprojekts 3. lasījumam

07.05.08.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija                             

 

 

Priekšlikumi likumprojektam

“Grozījumi Tiesībsarga likumā”

 (reģ.nr.378/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

2. lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 3. lasījumam

Tiesībsarga likums

Izdarīt Tiesībsarga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Tiesībsarga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “iesniegums, sūdzība vai priekšlikums” (attiecīgā locījumā un skaitlī) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā un skaitlī).

 

 

 

 

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “iesniegums, sūdzība vai priekšlikums” (attiecīgā locījumā un skaitlī) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā un skaitlī).

 

 

 

4.pants. Tiesībsarga neatkarība un neaizskaramība

(1) Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(3) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

 

 

 

2. 4.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

“(4) Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 4.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

“(4) Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums.”

 

7.pants. Tiesībsarga pilnvaru termiņš

(1) Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu). 

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

 

 

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu "četri" ar vārdu "pieci".

 

 

 

 

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu "četri" ar vārdu "pieci".

 

9.pants. Tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās

Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

 

3) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

 

 

4. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

 

“(1) Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

 

 

 

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

 

3) ja viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums  stājies likumīgā spēkā;

 

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

 

 

(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā.

 

 

(3) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija iecelta par tiesnesi uz noteiktu pilnvaru termiņu vai atbilstoši Satversmes tiesas likumam apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek piedāvāta izvirzīšana tiesneša, bet ne  Satversmes tiesas tiesneša amatam.

 

 

(4) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona,  kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā,  jau bija  apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, kuram atbilstoši Satversmes tiesas likumam ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties attiecīgajā iepriekšējā tiesneša amatā.

 

 

(5) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, pildīja valsts civildienestu, militāro dienestu vai bija  amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek nodrošinātas tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

 

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības netiek nodrošinātas, ja persona pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās neatbilst normatīvo aktu  prasībām, kas jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu. ”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

 

“(1) Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

 

 

 

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

 

3) ja viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums  stājies likumīgā spēkā;

 

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

 

 

(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā.

 

 

(3) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija iecelta par tiesnesi uz noteiktu pilnvaru termiņu vai atbilstoši Satversmes tiesas likumam apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek piedāvāta izvirzīšana tiesneša, bet ne  Satversmes tiesas tiesneša amatam.

 

 

(4) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona,  kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā,  jau bija  apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, kuram atbilstoši Satversmes tiesas likumam ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties attiecīgajā iepriekšējā tiesneša amatā.

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, pildīja valsts civildienestu, militāro dienestu vai bija  amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek nodrošinātas tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

 

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības netiek nodrošinātas, ja persona pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās neatbilst normatīvo aktu  prasībām, kas jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu. ”

 

10.pants. Tiesībsarga atbrīvošana no amata

 (2) Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti.

 

5. Aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus “ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti” ar vārdiem  “ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu”.

 

 

 

 

 

5. Aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus “ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti” ar vārdiem  “ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu”.

11.pants. Tiesībsarga funkcijas

1) veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;

 

6. Izteikt 11.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;”.

 

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 11.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;”.

 

12.pants. Tiesībsarga uzdevumi

1) pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

4) izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;

 

 

7. 12.pantā:

 

izslēgt 1.punktā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”;

 

izslēgt 4. punktā vārdus “vai pēc tās pabeigšanas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 < ![endif]>

 

 

 

 

 

 

 

7. 12.pantā:

 

izslēgt 1.punktā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”;

 

izslēgt 4. punktā vārdus “vai pēc tās pabeigšanas”.

 

 

 

13.pants. Tiesībsarga tiesības

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

5) aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

 

8. 13.pantā:

 

izteikt  5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;”;

 

 

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

 

“12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.”

 

 

 

 

 

 
 
 
 
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. 13.pantā:

 

izteikt  5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;”;

 

 

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

 

“12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.”

 

 

23.pants. Tiesības vērsties Tiesībsarga birojā

 (2) Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

 

9. Izslēgt 23.panta otrajā daļā  vārdus “sūdzības un priekšlikumus”.

 

 

 

 

 

 

9. Izslēgt 23.panta otrajā daļā  vārdus “sūdzības un priekšlikumus”.

 

 
 

 

 
 

 

 

 

10. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

 

“27.pants. Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu

 

 

 
 

(1) Pieprasot šā likuma 13.panta 1. un 5.punktā minēto informāciju, tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu un norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu.

 

 

(2) Pēc iestādes vai privātpersonas lūguma šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjoms var tikt grozīts vai precizēts un informācijas sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, ja tas nepieciešams.

 

 

(3) Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

 

 

(5) Izskatot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā vai termiņā, izvērtējama pieprasītās informācijas apjoma un sniegšanas termiņa pamatotība.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izslēgt 27.panta trešajā daļā vārdus „Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

10. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

 

“27.pants. Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu

 

 

 

 

 

(1) Pieprasot šā likuma 13.panta 1. un 5.punktā minēto informāciju, tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu un norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu.

 

 

(2) Pēc iestādes vai privātpersonas lūguma šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjoms var tikt grozīts vai precizēts un informācijas sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, ja tas nepieciešams.

 

 

(3) Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams.

 

 

 

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Izskatot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā vai termiņā, izvērtējama pieprasītās informācijas apjoma un sniegšanas termiņa pamatotība.”

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1.nr.; 2005, 18.nr.; 2006, 2.nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda tiesībsarga funkcijas līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

4. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, kuri iesniegti Valsts cilvēktiesību birojam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un pēc kuriem uzsāktas pārbaudes, pabeidz izskatīt saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt  pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

 

“6. Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kas apstiprināts pirms dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, ir četri gadi no dienas, kad tiesībsargs atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu).”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt  pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

 

“6. Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kas apstiprināts pirms dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, ir četri gadi no dienas, kad tiesībsargs atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu).”

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts 3. lasījumam

07.05.08.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

 

Grozījumi Tiesībsarga likumā

 

 

Izdarīt Tiesībsarga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “iesniegums, sūdzība vai priekšlikums” (attiecīgā locījumā un skaitlī) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā un skaitlī).

 

2. 4.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums.”

 

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu “četri” ar vārdu “pieci”.

 

4. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā.

(3) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija iecelta par tiesnesi uz noteiktu pilnvaru termiņu vai atbilstoši Satversmes tiesas likumam apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek piedāvāta izvirzīšana tiesneša, bet ne Satversmes tiesas tiesneša amatam.

(4) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, jau bija apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, kuram atbilstoši Satversmes tiesas likumam ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties attiecīgajā iepriekšējā tiesneša amatā.

(5) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, pildīja valsts civildienestu, militāro dienestu vai bija amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek nodrošinātas tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības netiek nodrošinātas, ja persona pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās neatbilst normatīvo aktu prasībām, kas jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu.”

 

5. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti” ar vārdiem “ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu”.

 

6. Izteikt 11.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;”.

 

7. 12.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”;

izslēgt 4. punktā vārdus “vai pēc tās pabeigšanas”.

 

8. 13.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;”;

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.”

 

9. Izslēgt 23.panta otrajā daļā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”.

 

10. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu

(1) Pieprasot šā likuma 13.panta 1. un 5.punktā minēto informāciju, tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu un norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu.

(2) Pēc iestādes vai privātpersonas lūguma šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjoms var tikt grozīts vai precizēts un informācijas sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, ja tas nepieciešams.

(3) Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

(5) Izskatot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā vai termiņā, izvērtējama pieprasītās informācijas apjoma un sniegšanas termiņa pamatotība.”

 

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kas apstiprināts pirms dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, ir četri gadi no dienas, kad tiesībsargs atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu).”