Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 61 )

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

(1) Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru Latvijas Republikā.

(2) Saeima ar likumu var nodot izpildvaras īstenošanu atsevišķās jomās arī citām institūcijām, kuras nav padotas Ministru kabinetam, bet kuru darbības uzraudzībai likumā ir noteikti efektīvi mehānismi.

Izslēgt 2.panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republikā”.

Atbalstīts

(1) Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru.

(2) Saeima ar likumu var nodot izpildvaras īstenošanu atsevišķās jomās arī citām institūcijām, kuras nav padotas Ministru kabinetam, bet kuru darbības uzraudzībai likumā ir noteikti efektīvi mehānismi.

Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst Ministru kabineta kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem.

Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem.

(1) Ministru kabinets ir kopumā atbildīgs par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību.

(2) Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

(3) Neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus "ir kopumā atbildīgs" ar vārdiem "kopumā atbild ".

Atbalstīts

(1) Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību.

(2) Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

(3) Neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(1) Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un šādi ministri, kuriem ir pakļautas ministrijas:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) bērnu un ģimenes lietu ministrs;

4) ekonomikas ministrs;

5) finanšu ministrs;

6) iekšlietu ministrs;

7) izglītības un zinātnes ministrs;

8) kultūras ministrs;

9) labklājības ministrs;

10) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

11) satiksmes ministrs;

12) tieslietu ministrs;

13) veselības ministrs;

14) vides ministrs;

15) zemkopības ministrs.

(2) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki ministri, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas:

1) Ministru prezidenta biedrs;

2) īpašu uzdevumu ministrs.

3.

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par ministriem tiek aicinātas personas proporcionāli Saeimā ievēlētajam tautas priekšstāvju skaitam no katra partiju vai apvienību saraksta."

Neatbalstīts

(1) Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un šādi ministri, kuriem ir pakļautas attiecīgās ministrijas:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) bērnu un ģimenes lietu ministrs;

4) ekonomikas ministrs;

5) finanšu ministrs;

6) iekšlietu ministrs;

7) izglītības un zinātnes ministrs;

8) kultūras ministrs;

9) labklājības ministrs;

10) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

11) satiksmes ministrs;

12) tieslietu ministrs;

13) veselības ministrs;

14) vides ministrs;

15) zemkopības ministrs.

(2) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki ministri, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas:

1) Ministru prezidenta biedrs;

2) īpašu uzdevumu ministrs.

(1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, ņemot vērā Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk arī – Deklarācija) un rīcības plānu tās īstenošanai.

(2) Ministru prezidents bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu, var uzņemties viena ministra pienākumu pildīšanu, kā arī veic citas darbības, kas izriet no viņa amata pienākumiem vai normatīvajiem aktiem.

5.

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī nodrošina, ka tiek izstrādāta un īstenota Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk arī – Deklarācija) un rīcības plāns tās īstenošanai."

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru prezidents bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu, kā arī var pastāvīgi vai uz laiku uzņemties viena ministra pienākumu pildīšanu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

(1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī nodrošina, ka tiek izstrādāta un īstenota Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk arī – Deklarācija) un rīcības plāns tās īstenošanai.

(2) Ministru prezidents bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu, kā arī var pastāvīgi vai uz laiku uzņemties viena ministra pienākumu pildīšanu.

(1) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki Ministru prezidenta biedri.

(2) Ministru prezidenta biedra kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidenta biedra veicamos uzdevumus nosaka Ministru kabinets vai Ministru prezidents.

(3) Ministru prezidenta biedrs ir ministrs, kas minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 2. punktā, vai ministrs, kuram pašam nav padota ministrija vai kāda cita tiešās pārvaldes iestāde, bet kurš var aizvietot kādu Ministru kabineta locekli un pildīt citus viņam noteiktos uzdevumus.

(4) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam noteiktās kompetences un veicamajiem uzdevumiem Ministru kabineta sēdēs ir viena balss.

(1) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki Ministru prezidenta biedri.

(2) Ministru prezidenta biedrs pastāvīgi vai uz laiku var būt ministrs, kuram ir padota ministrija, vai īpašu uzdevumu ministrs.

 (3) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam noteiktās kompetences un veicamajiem uzdevumiem Ministru kabineta sēdēs ir viena balss.”

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

(1) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki Ministru prezidenta biedri.

(2) Ministru prezidenta biedrs var pastāvīgi vai uz laiku būt arī ministrs, kuram ir padota ministrija, vai īpašu uzdevumu ministrs."

Daļēji atbalstīts.

Atbalstīts

(1) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki Ministru prezidenta biedri.

Ministrs, kuram padota ministrija, piedalās Ministru kabineta darbā un patstāvīgi vada viņam padoto ministriju, ņemot vērā Deklarāciju, rīcības plānu tās īstenošanai un Ministru prezidenta noteiktās galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī attiecīgajai ministrijai normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

Iekļaut likumprojekta līdzšinējo 8.pantu likumprojekta 9. pantā.

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā nr. 11

(1) Lai nodrošinātu īpašu uzdevumu ministra funkciju un uzdevumu veikšanu, izveido īpašu uzdevumu ministra sekretariātu (turpmāk – sekretariāts) vai ar Ministru kabineta rīkojumu nodod īpašu uzdevumu ministra padotībā vienu vai vairākas augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienības.

(2) Īpašu uzdevumu ministrs piedalās Ministru kabineta darbā, vada sekretariāta vai viņam padoto struktūrvienību darbu, ņemot vērā Deklarāciju, rīcības plānu tās īstenošanai un Ministru prezidenta noteiktās galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī attiecīgajam sekretariātam vai minētajām struktūrvienībām normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

(3) Augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienības, kas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu nodotas īpašu uzdevumu ministra padotībā, attiecīgais īpašu uzdevumu ministrs vada saziņā ar ministru, kuram ir padota attiecīgā augstākās valsts tiešās pārvaldes iestāde.

9.

“8.pants. Īpašu uzdevumu ministrs

(2) Ja īpašu uzdevumu ministra padotībā nodotas citam ministram padotas ministrijas struktūrvienības, īpašu uzdevumu ministrs tās vada saziņā ar ministru, kuram ir padota attiecīgā ministrija.”

Atbalstīts

11.

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

(3) Ministru kabineta loceklis viņam noteikto kompetenci īsteno ņemot vērā Deklarāciju, Ministru prezidenta noteiktās galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī nodrošina, ka tiek izstrādāts un izpildīts rīcības plāns Deklarācijas īstenošanai."

Daļēji atbalstīts.

Atbalstīts

(1) Ministru prezidents, stājoties amatā, nosaka pastāvīgu Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību. Nosakot ministru, kas Ministru prezidenta prombūtnes laikā pilda Ministru prezidenta pienākumus, var atkāpties no noteiktās aizvietošanas kārtības.

2) atkāpties no amata vai paziņot par Ministru kabineta atkāpšanos ;

3) pieprasīt ministra atkāpšanos;

4) lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam;

5) lūgt Saeimu izteikt uzticību jauniem ministriem.

(3) Ministram, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesību Ministru prezidenta vietā pieņemt lēmumus, kuri nav steidzami un var būtiski ietekmēt valsts attīstību.

Papildināt 10.panta otrās daļas 4. punktu pēc vārdiem “Ministru kabinetam” ar skaitli un vārdu iekavās “(18.pants)”.

Izteikt 10.panta trešās daļas ievada teikumu šādā redakcijā:

“Ministrs, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesīgs:”

Papildināt 10.panta trešo daļu pēc vārda “pieņemt” ar vārdu “citus”.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

(1) Ministru prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Ministru prezidenta biedrs, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(2) Ja Ministru kabinetā ir vairāki Ministru prezidenta biedri vai ja Ministru kabinetā nav Ministru prezidenta biedra, Ministru prezidents nosaka pastāvīgu Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību. Nosakot ministru, kurš Ministru prezidenta prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus, var atkāpties no noteiktās aizvietošanas kārtības. 

(3) Ministrs, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesīgs:

1) noteikt politiskās vadlīnijas pārējiem ministriem;

2) atkāpties no amata vai paziņot par Ministru kabineta atkāpšanos;

3) pieprasīt ministra atkāpšanos;

4) lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam saskaņā ar šā likuma 18.pantu;

5) lūgt Saeimu izteikt uzticību atsevišķam ministram.

(4) Ministrs, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesīgs viņa vietā pieņemt arī citus lēmumus, kuri nav steidzami un var būtiski ietekmēt valsts attīstību.”

Daļēji atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

(1) Ministru prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Ministru prezidenta biedrs, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(2) Ja Ministru kabinetā ir vairāki Ministru prezidenta biedri vai ja Ministru kabinetā nav Ministru prezidenta biedra, Ministru prezidents nosaka pastāvīgu Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību. Nosakot ministru, kurš Ministru prezidenta prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus, var atkāpties no noteiktās aizvietošanas kārtības. 

(3) Ministrs, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesīgs:

1) noteikt politiskās vadlīnijas pārējiem ministriem;

2) atkāpties no amata vai paziņot par Ministru kabineta atkāpšanos;

3) pieprasīt ministra atkāpšanos;

4) lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam saskaņā ar šā likuma 18.pantu;

5) lūgt Saeimu izteikt uzticību atsevišķam ministram.

(4) Ministrs, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesīgs Ministru prezidenta vietā pieņemt arī citus lēmumus, kuri nav steidzami un var būtiski ietekmēt valsts attīstību.

Ministra prombūtnes laikā, kā arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 21.panta otro daļu ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, šā ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.

Izslēgt 11. pantā vārdus "saskaņā ar šā likuma 21.panta otro daļu".

Atbalstīts

Ministra prombūtnes laikā, kā arī tad, ja ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, šā ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.

III nodaļa

Ministru kabineta izveidošana

Ministru kabineta izveidošana

Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

Aizstāt 12.pantā vārdu “iecelt” ar vārdu “apstiprināt”.

Atbalstīts

Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

(1) Persona, kuru Valsts prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu, aicinājis sastādīt Ministru kabinetu, uzskatāma par Ministru prezidenta amata kandidātu.

(2) Valsts kanceleja Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā apmērā un kārtībā nodrošina Ministru prezidenta amata kandidāta darbu līdz brīdim, kad viņš šo statusu zaudē.

(3) Ministru prezidenta amata kandidāts šo statusu zaudē brīdī, kad Saeima balsojusi par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta amata kandidāta sastādītajam Ministru kabinetam. Ja Ministru prezidenta amata kandidāts savu statusu zaudējis tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar Saeimas balsojumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Valsts prezidenta kanceleja informē Valsts kanceleju, kad Ministru prezidenta amata kandidāts zaudē savu statusu.

(4) Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr viņš atrodas šajā statusā, darbavietā ir tiesīgs izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdus “Ministru kabineta kārtības rullī” ar vārdiem “normatīvajos aktos”.

Izteikt 13.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Persona, kuru Valsts prezidents aicinājis sastādīt Ministru kabinetu, uzskatāma par Ministru prezidenta amata kandidātu. Valsts prezidenta kanceleja rakstveidā informē Valsts kanceleju par Ministru prezidenta amata kandidāta aicināšanu.

(2) Valsts kanceleja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina Ministru prezidenta amata kandidāta darbu līdz dienai, kad viņš šo statusu zaudē."

Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “statusu zaudējis” ar vārdiem “statusu zaudē”.

Izteikt 13.panta līdzšinējo trešo daļu kā ceturto daļu un līdzšinējo ceturto daļu kā trešo daļu.

Atbalstīts.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

red. precizēts

(1) Persona, kuru Valsts prezidents aicinājis sastādīt Ministru kabinetu, uzskatāma par Ministru prezidenta amata kandidātu. Valsts prezidenta kanceleja rakstveidā informē Valsts kanceleju par Ministru prezidenta amata kandidāta aicināšanu.

(2) Valsts kanceleja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina Ministru prezidenta amata kandidāta darbu līdz dienai, kad viņš šo statusu zaudē.

(3) Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr viņš atrodas šajā statusā, darbavietā ir tiesīgs izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

(4) Ministru prezidenta amata kandidāts šo statusu zaudē brīdī, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta amata kandidāta sastādītajam Ministru kabinetam. Ja Ministru prezidenta amata kandidāts savu statusu zaudē tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar Saeimas balsojumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Valsts prezidenta kanceleja rakstveidā informē Valsts kanceleju, kad Ministru prezidenta amata kandidāts zaudē savu statusu.

(2) Ministru prezidenta amata kandidāts iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam Deklarāciju, kuru parakstījis Ministru prezidenta amata kandidāts un viņa aicinātie ministri, kā arī Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

(3) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(4) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam pēc tam, kad Ministru prezidenta amata kandidāts ir sniedzis ziņojumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un Deklarāciju.

(5) Ministru kabinets uzskatāms par sastādītu, ja Saeima, balsojot par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, izteikusi uzticību visiem šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem ministriem kopumā. Pie tam vienai personai var izteikt uzticību tikai vienā ministra amatā, izņemot Ministru prezidentu, kurš var uzņemties viena ministra pienākumu pildīšanu pastāvīgi vai uz laiku.

Izslēgt 14.panta pirmo daļu;

attiecīgi mainīt turpmāko panta daļu numerāciju.

Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru prezidenta amata kandidāts iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam Deklarāciju, kuru parakstījis Ministru prezidenta amata kandidāts, kā arī Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.”

Izteikt 14.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Pie tam vienai personai var izteikt uzticību tikai vienā ministra amatā, izņemot Ministru prezidentu vai viņa biedru, kurš var uzņemties viena ministra pienākumu pastāvīgu pildīšanu”.

Izteikt 14.panta līdzšinējo piekto daļu kā ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets uzskatāms par sastādītu, ja Saeima, balsojot par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, izteikusi uzticību visiem šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem ministriem kopumā. Turklāt vienai personai var izteikt uzticību tikai vienā ministra amatā, izņemot Ministru prezidentu vai viņa biedru, kurš var uzņemties viena ministra pienākumu pastāvīgu pildīšanu”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Atbalstīts

(1) Ministru prezidenta amata kandidāts iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam Deklarāciju, kuru parakstījis Ministru prezidenta amata kandidāts un viņa aicinātie ministri, kā arī Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

(2) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(3) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam pēc tam, kad Ministru prezidenta amata kandidāts ir sniedzis ziņojumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un par Deklarāciju.

(4) Ministru kabinets uzskatāms par sastādītu, ja Saeima, balsojot par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, izteikusi uzticību visiem šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem ministriem kopumā. Turklāt vienai personai var izteikt uzticību tikai vienā ministra amatā, izņemot Ministru prezidentu vai viņa biedru, kurš var uzņemties viena ministra pienākumu pastāvīgu pildīšanu.

(1) Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus.

(2) Ministru prezidents nodrošina, ka Deklarācija tiek izstrādāta pēc iespējas ņemot vērā šā likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto informāciju, lai nodrošinātu lietu nepārtrauktību.

(3) Pamatojoties uz Deklarāciju, Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticību, apstiprina rīcības plānu Deklarācijas īstenošanai. Rīcības plānā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, termiņu katra uzdevuma īstenošanai un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes.

(4) Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā kontrolē Ministru prezidents.

(5) Par Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru prezidents vismaz reizi gadā, skaitot no Ministru kabineta apstiprināšanas dienas, sniedz ikgadēju ziņojumu Saeimas sēdē.

Papildināt 15.panta trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem “atbildīgās iestādes” ar vārdiem “kā arī citu nepieciešamo informāciju”.

Izteikt 15.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2)Ministru prezidents nodrošina, ka Deklarācija tiek izstrādāta, iepazīstoties ar šā likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto informāciju, lai nodrošinātu lietu nepārtrauktību.

(3) Pamatojoties uz Deklarāciju, Ministru kabinets ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticību, apstiprina rīcības plānu Deklarācijas īstenošanai. Rīcības plānā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, katra uzdevuma īstenošanas termiņu un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes, kā arī citu nepieciešamo informāciju”.

Izteikt 15.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru prezidents ziņo Saeimai vismaz reizi gadā Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā."

Atbalstīts

(1) Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus.

(2) Ministru prezidents nodrošina to, ka Deklarācija tiek izstrādāta, iepazīstoties ar šā likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto informāciju, lai nodrošinātu lietu nepārtrauktību.

(3) Pamatojoties uz Deklarāciju, Ministru kabinets ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticību, apstiprina rīcības plānu Deklarācijas īstenošanai. Rīcības plānā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, katra uzdevuma īstenošanas termiņu un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes, kā arī citu nepieciešamo informāciju.

(4) Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā kontrolē Ministru prezidents.

(5) Par Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru prezidents ziņo Saeimai vismaz reizi gadā Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(1) Personai, kuru Ministru prezidents aicina ministra amatā pēc tam, kad Saeima pieņēmusi lēmumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ir nepieciešama atsevišķa Saeimas uzticības izteikšana.

(2) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu attiecīgajam ministra amata kandidātam, iepriekš no viņa saņemot piekrišanu, Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu ministram Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(3) Saeima balso par uzticības izteikšanu ministra amata kandidātam pēc tam, kad Ministru prezidents ir sniedzis ziņojumu par ministra aicināšanu amatā.

(1) Personai, kuru Ministru prezidents aicina ministra amatā pēc tam, kad Saeima pieņēmusi lēmumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ir nepieciešama atsevišķa Saeimas uzticības izteikšana.

(2) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu attiecīgajam ministra amata kandidātam, iepriekš no viņa saņēmis piekrišanu, Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu ministram Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(3) Saeima balso par uzticības izteikšanu ministra amata kandidātam pēc tam, kad Ministru prezidents ir sniedzis ziņojumu par ministra aicināšanu amatā.

Ministru kabineta locekļi stājas pie amata pienākumu pildīšanas brīdī, kad Saeima tiem izteikusi savu uzticību.

redakcionāli precizēts

Ministru kabineta locekļi stājas pie amata pienākumu pildīšanas tūlīt pēc tam, kad Saeima viņiem izteikusi uzticību.

(4) Atkārtotas uzticības neizteikšana saskaņā ar šā panta otro vai trešo daļu uzskatāma par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja Ministru prezidents uzskata, ka Ministru kabinetam darbības turpināšanai nepieciešama atkārtota uzticības izteikšana, viņš iesniedz Saeimas Prezidijam atsevišķa lēmuma projektu vai rakstveida iesniegumu par šādas uzticības saistīšanu ar kādu Saeimā balsojamu lietu.”

“18.pants. Atkārtota uzticības izteikšana

Ja Ministru prezidents uzskata, ka Ministru kabinetam darbības turpināšanai nepieciešama atkārtota uzticības izteikšana, viņš iesniedz Saeimas Prezidijam atsevišķa lēmuma projektu par atkārtotu uzticības izteikšanu vai rakstveida iesniegumu par atkārtotas uzticības izteikšanas saistīšanu ar kādu Saeimā balsojamu lietu. Atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam nosaka Saeimas kārtības rullis.”

Ja Ministru prezidents uzskata, ka Ministru kabinetam darbības turpināšanai nepieciešama atkārtota uzticības izteikšana, viņš iesniedz Saeimas Prezidijam atsevišķa lēmuma projektu par atkārtotu uzticības izteikšanu vai rakstveida iesniegumu par atkārtotas uzticības izteikšanas saistīšanu ar kādu Saeimā balsojamu lietu. Atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam nosaka Saeimas kārtības rullis.

Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata

Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata

(1) Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai arī jebkurā no šā panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

(2) Ministru prezidents par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

(3) Uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies šādos gadījumos:

1) ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi;

2) ja Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;

3) ja Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, nav izteikusi prasīto uzticību;

4) ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;

5) Ministru prezidenta nāves gadījumā

(1) Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai arī jebkurā no šā panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

(2) Ministru prezidents par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

(3) Uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies šādos gadījumos:

1) līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi;

2) ja Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;

3) ja Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, nav izteikusi prasīto uzticību;

4) ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;

5) Ministru prezidenta nāves gadījumā

(5) Par ministra atkāpšanos vai atbrīvošanu no amata Ministru prezidents nekavējoties paziņo ministriem, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

(5) Par ministra atkāpšanos Ministru prezidents nekavējoties iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Par ministra atbrīvošanu no amata Ministru prezidents nekavējoties paziņo šim ministram un iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

(1) Ministru kabineta locekļi pēc Ministru kabineta atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(2) Gadījumā, kad ministrs atkāpies, atbrīvots no amata vai Saeima ministram izteikusi neuzticību, Ministru prezidents un ministrs var vienoties, ka ministrs noteiktu laiku turpinās pildīt savus amata pienākumus, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto jautājumu izlemj vienlaikus ar jautājumu par ministra atbrīvošanu no amata. Ministru prezidenta un ministra vienošanos apstiprina ministra piekrišana attiecīgam Ministru prezidenta rakstveida rīkojumam.

35.

Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja Saeima ministram izteikusi neuzticību, viņš beidz pildīt ministra pienākumus ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi.”

(3) Ja Saeima ministram izteikusi neuzticību, viņš beidz pildīt ministra pienākumus ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi.”

Atbalstīts

(1) Ministru kabineta locekļi pēc Ministru kabineta atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tiks izteikta uzticība jaunam Ministru kabinetam.

(3) Ja Saeima ministram izteikusi neuzticību, viņš beidz pildīt ministra pienākumus ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi.

Lietu pārņemšana un nepārtrauktība

Lietu pārņemšana un nepārtrauktība

(1) Uzņemoties savu pienākumu pildīšanu, Ministru kabineta loceklis saņem no attiecīgā līdzšinējā Ministru kabineta locekļa informāciju par Ministru kabineta locekļa kompetencē esošo jautājumu virzību un pārņem lietas.

(2) Līdzšinējā Ministru prezidenta informācijas un lietu pārņemšanu un nodošanu nodrošina Valsts kancelejas direktors. Citu Ministru kabineta locekļu informācijas un lietu pārņemšanu un nodošanu nodrošina ministrijas valsts sekretārs vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs.

(3) Līdzšinējam Ministru kabineta loceklim ir pienākums informāciju un lietas nodot šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai.

(5) Pārņemamās un nododamās informācijas saturu, apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto formu nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

Izteikt 22. panta tekstu šādā redakcijā:

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas sniegšanu, attiecībā uz Ministru prezidenta darbu atbild Valsts kancelejas direktors, bet par informācijas sniegšanu, kura attiecas uz citiem Ministru kabineta locekļiem, – attiecīgi ministrijas valsts sekretārs vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas saturu, apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto formu nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.”

Atbalstīts

(1) Ministru kabineta loceklim pēc viņa apstiprināšanas amatā nodod lietvedību un dokumentus, kā arī sniedz rakstveida informāciju par viņa kompetencē esošajiem jautājumiem, iesākto lietu virzību un citiem ar amata pienākumu pildīšanu saistītiem jautājumiem.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas sniegšanu attiecībā uz Ministru prezidenta darbu atbild Valsts kancelejas direktors, bet par tās informācijas sniegšanu, kura attiecas uz citiem Ministru kabineta locekļiem, – attiecīgi ministrijas valsts sekretārs vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas saturu, apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto formu nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa maiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē politikas plānošanas dokumentu spēkā esamību.

red. precizēts

Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa nomaiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esamību.

Ministru kabineta darbības atbalsts

Ministru kabineta darbības atbalsts

(1) Ministru prezidents uz savu pilnvaru laiku ieceļ Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru. Ministru prezidents, pamatojoties uz attiecīgā ministra ierosinājumu, katram ministram uz viņa pilnvaru laiku ieceļ parlamentāro sekretāru.

(2) Par parlamentāro sekretāru nevar iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

(3) Parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(4) Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs pilda šā panta trešajā daļā minētos parlamentārā sekretāra kompetencē ietilpstošos pienākumus, kā arī sasauc un vada parlamentāro sekretāru sanāksmes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju.

(5) Ja amatu zaudē Ministru kabineta loceklis, amatu zaudē arī attiecīgais parlamentārais sekretārs.

(6) Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru Ministru prezidents atbrīvo no amata pēc savas iniciatīvas vai pēc parlamentārā sekretāra paša vēlēšanās. Ministru prezidents ministra parlamentāro sekretāru atbrīvo no amata pēc ministra priekšlikuma vai parlamentārā sekretāra paša vēlēšanās.

(7) Parlamentārais sekretārs pēc amata zaudēšanas turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Ministru prezidents iecēlis amatā jaunu parlamentāro sekretāru, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(1) Ministru prezidents uz savu pilnvaru laiku ieceļ Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru. Ministru prezidents, pamatojoties uz attiecīgā ministra ierosinājumu, katram ministram uz viņa pilnvaru laiku ieceļ parlamentāro sekretāru.

(2) Par parlamentāro sekretāru nevar iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

(3) Parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(4) Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs pilda šā panta trešajā daļā minētos parlamentārā sekretāra kompetencē ietilpstošos pienākumus, kā arī sasauc un vada parlamentāro sekretāru sanāksmes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju.

(5) Ja amatu zaudē Ministru kabineta loceklis, to zaudē arī attiecīgais parlamentārais sekretārs.

(6) Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru Ministru prezidents atbrīvo no amata pēc savas iniciatīvas vai pēc parlamentārā sekretāra paša vēlēšanās. Ministru prezidents ministra parlamentāro sekretāru atbrīvo no amata pēc ministra priekšlikuma vai parlamentārā sekretāra paša vēlēšanās.

(7) Parlamentārais sekretārs pēc amata zaudēšanas turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Ministru prezidents iecēlis amatā jaunu parlamentāro sekretāru, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(1) Ministru kabineta locekļa birojs veic politisku analīzi jautājumos, kas skar attiecīgo nozari, identificē problēmas, sagatavo priekšlikumus to risināšanai un informē sabiedrību par attiecīgā Ministru kabineta locekļa darbību un viņa vadīto nozari, kā arī veic citus uzdevumus saskaņā ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa norādījumiem.

(3) Izdevumus Ministru prezidenta biroja darba nodrošināšanai, kā arī tāda Ministru prezidenta biedra biroja darba nodrošināšanai, kurš vienlaikus nav šā likuma 5.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 2.punktā minētais ministrs, sedz no Ministru kabinetam gadskārtējā valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Izdevumus ministra biroja darba nodrošināšanai sedz no ministrijai vai sekretariātam gadskārtējā valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem

red. precizēts

(3) Izdevumus Ministru prezidenta biroja darba nodrošināšanai, kā arī tāda Ministru prezidenta biedra biroja darba nodrošināšanai, kurš vienlaikus nav šā likuma 5.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 2.punktā minētais ministrs, sedz no Ministru kabinetam gadskārtējā valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Izdevumus ministra biroja darba nodrošināšanai sedz no ministrijai vai sekretariātam gadskārtējā valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

(1) Ministru kabinets vai Ministru prezidents no Ministru kabineta locekļiem var izveidot vienu vai vairākas koleģiālas institūcijas (piemēram, komisiju, padomi) atsevišķu jautājumu apspriešanai.

(2) Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas darbu piešķirtā budžeta ietvaros nodrošina tā nozares ministrija, kuras darbības jautājumu apspriešanai izveidota attiecīgā koleģiālā institūcija. Starpnozaru koleģiālo institūciju darbu nodrošina Ministru kabineta

(1) Ministru kabinets vai Ministru prezidents no Ministru kabineta locekļiem var izveidot vienu vai vairākas koleģiālas institūcijas (piemēram, komisiju, padomi) atsevišķu jautājumu apspriešanai.

(2) Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas darbu piešķirtā budžeta ietvaros nodrošina tā nozares ministrija, kuras darbības jautājumu apspriešanai izveidota attiecīgā koleģiālā institūcija. Starpnozaru koleģiālo institūciju darbu nodrošina Ministru kabineta vai Ministru prezidenta noteikta institūcija.

VII nodaļa

Lietu izskatīšana Ministru kabinetā

VII nodaļa

Lietu izskatīšana Ministru kabinetā

(1) Jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā var iesniegt Ministru kabineta loceklis.

(2) Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, virzību, Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju sēžu, kā arī valsts sekretāru sanāksmju sagatavošanas un norises kārtību un citus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta kārtības rullis.

(1) Jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā var iesniegt Ministru kabineta loceklis.

(2) Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, virzību, Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju sēžu, kā arī valsts sekretāru sanāksmju sagatavošanas un norises kārtību un citus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta kārtības rullis.

(1) Ministru kabinets jautājumus izskata kārtējā vai ārkārtas sēdē. Ministru kabineta kārtējās sēdes sasauc un sēdes darba kārtību nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta ārkārtas sēdi jebkurā laikā un vietā var sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents vai Ministru prezidents.

(2) Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents. Ja ārkārtas sēdi sasaucis Valsts prezidents, to vada Valsts prezidents.

(3) Ministru kabineta sēdē katram Ministru kabineta loceklim ir tiesības izteikties par jebkuru sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

(4) Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām var piedalīties personas, kurām šādas tiesības paredzētas cit os normatīvajos aktos.

(6) Ministru kabineta sēdes protokolē un to atklāto daļu ieraksta audioformātā. Ministru kabinets nosaka šo audioierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību.

(1) Ministru kabinets jautājumus izskata kārtējā vai ārkārtas sēdē. Ministru kabineta kārtējo sēdi sasauc un sēdes darba kārtību nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta ārkārtas sēdi jebkurā laikā un vietā var sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents vai Ministru prezidents.

(2) Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents. Ja ārkārtas sēdi sasaucis Valsts prezidents, to vada Valsts prezidents.

(3) Ministru kabineta sēdē katram Ministru kabineta loceklim ir tiesības izteikties par jebkuru sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

(4) Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām var piedalīties personas, kurām šādas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos.

(5) Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Ministru kabineta locekļa ierosinājuma var uzaicināt izteikt viedokli Ministru kabineta sēdē atbildīgās amatpersonas, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus vai citus lietpratējus, kuru viedoklis var būt nozīmīgs attiecīgā jautājuma izlemšanā.

(6) Ministru kabineta sēdes protokolē un to atklāto daļu ieraksta audioformātā. Ministru kabinets nosaka šo audioierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību.

(1) Ministru kabinets un tam padotās valsts pārvaldes iestādes informē sabiedrību par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Informācijas izsniegšanu ierobežo saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Ministru prezidents var pasludināt atsevišķas Ministru kabineta sēdes vai to daļas par slēgtām.

(3) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos dokumentus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājaslapā internetā.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz jautājumiem, kas izskatāmi vai izskatīti Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

39.

Izteikt 29.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Ministru prezidents var pasludināt atsevišķas Ministru kabineta sēdes vai to daļas par slēgtām. Pieteikšanās kārtību, ierobežojumus un dalības norises kārtību atklātajās Ministru kabineta sēdēs nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

(3) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos tiesību aktu projektus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājaslapā internetā.”

Izteikt 29.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Ministru prezidents var pasludināt atsevišķas Ministru kabineta sēdes vai to daļas par slēgtām. Pieteikšanās kārtību, ierobežojumus un dalības norises kārtību Ministru kabineta sēdēs nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

(3) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos tiesību aktu projektus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājaslapā internetā.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 29.panta ceturto daļu.

Atbalstīts.
Iekļauts priekšlikumā nr. 38

Atbalstīts

(1) Ministru kabinets un tam padotās valsts pārvaldes iestādes informē sabiedrību par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Informācijas izsniegšanu ierobežo saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Ministru prezidents var pasludināt atsevišķas Ministru kabineta sēdes vai to daļas par slēgtām. Pieteikšanās kārtību, ierobežojumus un dalības norises kārtību Ministru kabineta sēdēs nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

(3) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos tiesību aktu projektus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājaslapā internetā.

(1)Ministru kabineta sēdes var notikt un lēmumu tajās var pieņemt, ja Ministru kabineta sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

(2) Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst. Ja kāds no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem iebilst un pieprasa balsojumu, lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairākums klātesošo Ministru kabineta locekļu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Ministru prezidenta balss.

(3) Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Ministru kabineta locekļi, kas balso “par”, “pret” vai “atturas”. Ja Ministru kabineta loceklis sakarā ar normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties balsošanā, viņš to motivē. Pamatojumu atspoguļo protokolā.

(4) Ministru kabineta locekļi balso atklāti. Katra Ministru kabineta locekļa balsojumu protokolē.

(5) Ministru kabineta loceklim, kurš izpilda arī cita Ministru kabineta locekļa pienākumus, ir tikai viena balss.

42.

Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Ministru kabineta locekļi, kas balso “par”, “pret” vai “atturas”. Ja Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties lēmuma pieņemšanā, viņš par to paziņo pirms lēmuma pieņemšanas un ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes iesniedz rakstveida motivāciju, kuru pievieno sēdes protokolam.”

Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Ministru kabineta locekļi, kuri balso ''par", ''pret" vai ''atturas". Ja Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties lēmuma pieņemšanā, viņš par to paziņo pirms lēmuma pieņemšanas un ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc Ministru kabineta sēdes iesniedz rakstveida motivāciju, kas tiek pievienota sēdes protokolam.”

Papildināt 30.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam noteiktās kompetences un veicamajiem uzdevumiem Ministru kabineta sēdēs ir viena balss.”

Daļēji atbalstīts.

Atbalstīts

Atbalstīts

(1) Ministru kabineta sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

(2) Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst. Ja kāds no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem iebilst un pieprasa balsojumu, lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo Ministru kabineta locekļu vairākums. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Ministru prezidenta balss.

(3) Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Ministru kabineta locekļi, kuri balso ''par", ''pret" vai ''atturas". Ja Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties lēmuma pieņemšanā, viņš par to paziņo pirms lēmuma pieņemšanas un ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc Ministru kabineta sēdes iesniedz rakstveida motivāciju, kas tiek pievienota sēdes protokolam.

(4) Ministru kabineta locekļi balso atklāti. Katra Ministru kabineta locekļa balsojumu protokolē.

(5) Ministru kabineta loceklim, kurš izpilda arī cita Ministru kabineta locekļa pienākumus, ir tikai viena balss.

(6) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam noteiktās kompetences un veicamajiem uzdevumiem Ministru kabineta sēdēs ir viena balss.

VIII nodaļa

Ministru kabineta tiesību akti

VIII nodaļa

Ministru kabineta tiesību akti

(1) Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai šādos gadījumos:

1) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus.

2) ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un attiecīgais jautājums nav regulēts ar likumu. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

(2) Noteikumos norāda, uz kāda likuma normas pamata tie izdoti, un noteikumu projektam pievieno informāciju par izstrādātā projekta nepieciešamību un ietekmes izvērtējumu. Pievienojamās informācijas saturu un ietekmes izvērtējuma objektu nosaka Ministru kabinets.

Papildināt 31.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

"2) lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību, ja Satversmē vai likumā nav noteikts citādi;"

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Aizstāt 31.panta pirmās daļas līdzšinējā 2.punktā vārdus “un attiecīgais jautājums nav regulēts ar likumu” ar vārdiem “ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts”

Atbalstīts

Atbalstīts

(1) Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai šādos gadījumos:

1) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus.

2) lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību, ja Satversmē vai likumā nav noteikts citādi;

3) ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

(2)  Noteikumos norāda, uz kāda likuma normas pamata tie izdoti, un noteikumu projektam pievieno informāciju par izstrādātā projekta nepieciešamību un ietekmes izvērtējumu. Pievienojamās informācijas saturu un ietekmes izvērtējuma objektu nosaka Ministru kabinets.

(1) Ministru kabinets vai atsevišķs Ministru kabineta loceklis, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un citu ārējo normatīvo aktu noteikumus, var izdot tam padotajām iestādēm un amatpersonām saistošus iekšējus normatīvos aktus.

(2) Ministru kabineta loceklim šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības izdot iekšējus normatīvos aktus var izmantot arī tā iestāde, struktūrvienība vai amatpersona, ar kuras starpniecību Ministru kabineta loceklis īsteno attiecīgās iestādes vai amatpersonas padotību. Šādā gadījumā iekšējais normatīvais akts saskaņojams ar Ministru kabineta locekli.

(3) Ministru kabineta loceklis, izmantojot pilnvaru pārņemšanas tiesības, izņēmuma gadījumos var izdot iekšējus normatīvos aktus arī kā iestādes administratīvais vadītājs.

45.

Papildināt 32.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem “saskaņojams ar” ar vārdu “attiecīgo”.

Atbalstīts

(1) Ministru kabinets vai atsevišķs Ministru kabineta loceklis, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un citu ārējo normatīvo aktu noteikumus, var izdot tam padotajām iestādēm un amatpersonām saistošus iekšējus normatīvos aktus.

(2) Ministru kabineta loceklim šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības izdot iekšējus normatīvos aktus var izmantot arī tā iestāde, struktūrvienība vai amatpersona, ar kuras starpniecību Ministru kabineta loceklis īsteno attiecīgās iestādes vai amatpersonas padotību. Šādā gadījumā iekšējais normatīvais akts saskaņojams ar attiecīgo Ministru kabineta locekli.

(3) Ministru kabineta loceklis, izmantojot pilnvaru pārņemšanas tiesības, izņēmuma gadījumos var izdot iekšējus normatīvos aktus arī kā iestādes administratīvais vadītājs.

(1) Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības, izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus, pārvaldes lēmumus un citus tiesību aktus.

(2) Papildus citiem politiskajiem lēmumiem, kurus pieņem Ministru prezidents vai ministrs, par politiskiem lēmumiem uzskatāmi arī lēmumi par ministra atbrīvošanu no amata, parlamentārā sekretāra iecelšanu vai atbrīvošanu no amata, kā arī par Ministru kabineta locekļa biroja konsultatīvo amatpersonu iecelšanu vai atbrīvošanu no amata.

(1) Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības, izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus, pārvaldes lēmumus un citus tiesību aktus.

(2) Papildus citiem politiskajiem lēmumiem, kurus pieņem Ministru prezidents vai ministrs, par politiskiem lēmumiem uzskatāmi arī lēmumi par ministra atbrīvošanu no amata, parlamentārā sekretāra iecelšanu vai atbrīvošanu no amata, kā arī par Ministru kabineta locekļa biroja konsultatīvo amatpersonu iecelšanu vai atbrīvošanu no amata.

Papildināt likumprojektu ar 33.¹ pantu šādā redakcijā:

"33.¹ pants. Normatīvo aktu juridiskā tehnika

Ministru kabinets nosaka juridiskās tehnikas prasības valsts pārvaldes normatīvo aktu projektiem."

Neatbalstīts

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru tiesības un ierobežojumi

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru tiesības un ierobežojumi

(1) Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalgu piesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēnešalgas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, piemēro šādus koeficientus:

1) Ministru prezidents – 8,9;

2) Ministru prezidenta biedrs – 8,5;

3) ministrs, īpašu uzdevumu ministrs – 8,0;

4) parlamentārais sekretārs – 5,4.

(2) Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu pārrēķina katru gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēnešalgas apmēra publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā. Pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar kārtējā gada 1.aprīli.

(3) Ministru kabineta loceklis pēc amata pienākumu pildīšanas beigām saņem kompensāciju triju mēnešalgu apmērā. Ja Ministru kabineta loceklis turpina darbu jaunā Ministru kabineta sastāvā, viņš kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nesaņem.

(4) Parlamentārais sekretārs saņem kompensāciju saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja viņš mēneša laikā pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nav atsācis pildīt tā paša vai cita Ministru kabineta locekļa parlamentārā sekretāra pienākumus.

(5) Reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu Deklarācijas īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

51.

Izteikt 34. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minēto mēnešalgu pārrēķina katru gadu. Pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli.”

Izteikt 34. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabineta loceklis pēc amata pienākumu pildīšanas beigām saņem kompensāciju triju mēnešalgu apmērā, uzskatot, ka pienākumu pildīšanas laiks ir četri gadi. Ja Ministru kabineta loceklis turpina darbu jaunā Ministru kabineta sastāvā, viņš kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nesaņem."

Papildināt likumprojekta 34. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā, mainot turpmāko daļu numerāciju:

"(5) Trešajā un ceturtajā daļā paredzēto kompensāciju pilnā apmērā nevar saņemt Ministru kabineta locekļi, ieskaitot valsts ministrus, kā arī parlamentārie sekretāri, kas ir iestājušies Saeimas sastāvā trīs mēnešu laikā pēc to amata pienākumu izbeigšanās Ministru kabinetā. Šādā gadījumā kompensācija minētajām personām tiek izmaksāta apmērā, kas ir proporcionāls laikam kopš amata pienākumu izbeigšanās un iestāšanās jaunās Saeimas sastāvā. Kompensācijas izmaksa tiek veikta pa daļām – ne vairāk kā vienas mēnešalgas apmērā mēnesi. Kompensācijas izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad persona ir iestājusies Saeimas sastāvā."

Izteikt 34. panta trešo un cet urto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram pēc tam, kad viņš beidzis pildīt amata pienākumus, ik mēnesi izmaksā kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā. Kompensāciju izmaksā trīs mēnešus. Kompensāciju neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts.

Papildināt 34. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam vai atsevišķam ministram, vai ministrs iesniedzis iesniegumu par atkāpšanos no amata, paredzētā šā likuma 34. panta trešajā daļā kompensācija tiek izmaksāta proporcionāli nostrādātajam laikam."

Atbalstīts

Neatbalstīts

Daļēji

Atbalstīts

Neatbalstīts

(1) Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalgu piesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēnešalgas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, piemēro šādus koeficientus:

1) Ministru prezidents – 8,9;

2) Ministru prezidenta biedrs – 8,5;

3) ministrs, īpašu uzdevumu ministrs – 8,0;

4) parlamentārais sekretārs – 5,4.

(3) Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram pēc tam, kad viņš beidzis pildīt amata pienākumus, ik mēnesi izmaksā kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā. Kompensāciju izmaksā trīs mēnešus. Kompensāciju neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts.

(4) Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram šā panta trešajā daļā minētās kompensācijas izmaksu neuzsāk vai pārtrauc, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs apstiprināts par Ministru kabineta locekli, iecelts parlamentārā sekretāra amatā vai iestājies Saeimas sastāvā. Saeimas Kanceleja rakstveidā informē Valsts kanceleju par personām, kas iestājas Saeimas sastāvā.

(5) Reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu Deklarācijas īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

(1) Komandējumā Ministru kabineta locekli un parlamentāro sekretāru nosūta Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta locekļiem ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem.

(1) Komandējumā Ministru kabineta locekli un parlamentāro sekretāru nosūta Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta locekļiem ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem.

(1) Atvaļinājumu Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram piešķir Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram ir tiesības uz ikgadēju četras nedēļas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas.

(3) Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs, aizejot ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu vienas mēnešalgas apmērā. Atvaļinājuma pabalstu izmaksā proporcionāli piešķirtā atvaļinājuma garumam.

4) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram, atstājot amatu, piemēro Darba likuma normas, kas regulē neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu naudā vai ieturējumus par izmantotajām atvaļinājuma dienām.

(5) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs ir ieņēmis šo amatu vismaz sešus mēnešus.

(1) Atvaļinājumu Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram piešķir Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram ir tiesības uz ikgadēju četras nedēļas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas.

(3) Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs, aizejot ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu vienas mēnešalgas apmērā. Atvaļinājuma pabalstu izmaksā proporcionāli piešķirtā atvaļinājuma garumam.

(4) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram, atstājot amatu, piemēro Darba likuma normas, kas regulē neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu naudā vai ieturējumus par izmantotajām atvaļinājuma dienām.

(5) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs ir ieņēmis šo amatu vismaz sešus mēnešus.

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

52.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Aizstāt 37. pantā vārdus

"likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ar vārdiem "normatīvie akti".

Atbalstīts

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka normatīvie akti.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta iekārtas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28.nr.; 1994, 13.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 6.nr.; 2002, 10.nr.; 2003, 9., 14.nr.; 2004, 11.nr.).

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta iekārtas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28.nr.; 1994, 13.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 6.nr.; 2002, 10.nr.; 2003, 9., 14.nr.; 2004, 11.nr.).

2. Šā likuma 34. panta otrā daļa stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma 34.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2012. gada 1. aprīlī."

Atbalstīts

2. Šā likuma 34.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2012. gada 1. aprīlī.

54.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3. No 2008.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.martam Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo 2007.gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, nosaka šādi:

1) Ministru prezidentam piemēro koeficientu 5;

2) Ministru prezidenta biedram piemēro koeficientu 4,8;

3) ministram un īpašu uzdevumu ministram piemēro koeficientu 4,5;

4) parlamentārajam sekretāram piemēro koeficientu 3,5.

4. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008. gadam", Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgas izmaksai nepieciešamie papildu izdevumi tiek segti no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" paredzētajiem līdzekļiem."

Atbalstīts

3. No 2008.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.martam Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo 2007.gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, nosaka šādi:

1) Ministru prezidentam piemēro koeficientu 5;

2) Ministru prezidenta biedram piemēro koeficientu 4,8;

3) ministram un īpašu uzdevumu ministram piemēro koeficientu 4,5;

4) parlamentārajam sekretāram piemēro koeficientu 3,5.

4. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008. gadam", Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgas izmaksai nepieciešamie papildu izdevumi tiek segti no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" paredzētajiem līdzekļiem.

55.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

"5. No 2009.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 31.martam Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, katru gadu 1.aprīlī nosaka šādi:

1) Ministru prezidentam 2009.gadā piemēro koeficientu 5,5; 2010.gadā – 6,1; 2011.gadā – 7,5;

2) Ministru prezidenta biedram 2009.gadā piemēro koeficientu 5,3; 2010.gadā – 5,8; 2011.gadā – 7,1;

3) ministram un īpašu uzdevumu ministram 2009.gadā piemēro koeficientu 5; 2010.gadā – 5,4; 2011.gadā – 6,7;

4) parlamentārajam sekretāram 2009.gadā piemēro koeficientu 3,9; 2010.gadā – 4,1; 2011.gadā – 4,7. "

Atbalstīts

5. No 2009.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 31.martam Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, katru gadu 1.aprīlī nosaka šādi:

1) Ministru prezidentam 2009.gadā piemēro koeficientu 5,5; 2010.gadā – 6,1; 2011.gadā – 7,5;

2) Ministru prezidenta biedram 2009.gadā piemēro koeficientu 5,3; 2010.gadā – 5,8; 2011.gadā – 7,1;

3) ministram un īpašu uzdevumu ministram 2009.gadā piemēro koeficientu 5; 2010.gadā – 5,4; 2011.gadā – 6,7;

4) parlamentārajam sekretāram 2009.gadā piemēro koeficientu 3,9; 2010.gadā – 4,1; 2011.gadā – 4,7.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimā 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Šajā termiņā, ja nepieciešams, Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par grozījumiem spēkā esošajos likumos, iekļaujot pilnvarojumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, un no jauna izdod attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

56.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Atbalstīts

57.

“7. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam izdod šā likuma 27.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.martam, tiek piemēroti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Atbalstīts

58.

"8. Spēkā esošās instrukcijas, kuras Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.jūnijam izdevis, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemto Ministru kabineta iekārtas likumu vai Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” un ievērojot ārējo normatīvo aktu prasības, pēc šā likuma spēkā stāšanās piemērojamas līdz to atzīšanai par spēku zaudējušām, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam."

Atbalstīts

8. Spēkā esošās instrukcijas, kuras Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.jūnijam izdevis, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemto Ministru kabineta iekārtas likumu vai Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” un ievērojot ārējo normatīvo aktu prasības, pēc šā likuma spēkā stāšanās piemērojamas līdz to atzīšanai par spēku zaudējušām, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 28.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

59.

Izteikt pārejas noteikumu līdzšinējo 5.punktu šādā redakcijā:

“9. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam izdod šā likuma 28.panta sestajā daļā minētos noteikumus.”

Atbalstīts

9. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam izdod šā likuma 28.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

60.

Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Ievērojot Latvijas Republikas starptautiskās saistības, pēc šā likuma spēkā stāšanās paliek spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, un kas apstiprina starptautiskus līgumus."

Atbalstīts

10. Ievērojot Latvijas Republikas starptautiskās saistības, pēc šā likuma spēkā stāšanās paliek spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, un kas apstiprina starptautiskus līgumus.

61.

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

"Likums stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā."

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā.