6.05.2008.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr.662/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Jūras kodeksā

( Reģ. nr. 662/Lp9 )

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Iesniegtie priekšlikumi (0)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Jūras kodekss	Grozījumi Jūras kodeksā				Grozījumi Jūras kodeksā
	Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 9.nr.) šādus grozījumus:
B sadaļa Kuģu un ar to saistīto tiesību reģistrācija III nodaļa. Kuģu reģistrs 8.pants. Reģistrējamie kuģi (1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģu izmantošanu un to atbilstību kuģošanas drošības prasībām, kā arī aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības.
(2) Latvijā kuģus reģistrē:
1) Kuģu reģistrā:
a) komercdarbībai paredzētus kuģus, kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem, un nostiprinātas iekārtas,
b) pasažieru pārvadāšanai paredzētus kuģus, kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem, kā arī mācībām un zinātniskās pētniecības nolūkiem paredzētus kuģus,
c) zvejas kuģus un laivas,
d) valsts dienestu (tādu funkciju veikšanai kā robežas apsargāšana, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.tml.) kuģus,
e) atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas);	1. 8.pantā: izteikt otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā: “e) šādus atpūtas kuģus: buru jahtas un motorjahtas;”;				1. 8.pantā: izteikt otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā: “e) šādus atpūtas kuģus: buru jahtas un motorjahtas;”;
2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:
a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās,
b) ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.	izteikt otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) šādus atpūtas kuģus: ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.”				izteikt otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) šādus atpūtas kuģus: ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.”
(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību, kā arī noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabinets.
(4) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.
(5) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu).
(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz reģistrējamo kuģu vecumu neattiecas uz kuģiem, kuri strādā tikai kabotāžā Latvijā, un uz pasažieru kuģiem, kuri strādā reisos starp Baltijas jūras ostām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu un 22.03.2007. likumu)
9.pants. Kuģu reģistra vešanas kārtība (1) Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota Latvijas Jūras administrācija. Reģistriem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.
(2) Kuģu reģistrā ir iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:
1) pirmajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “d” apakšpunktā minētos kuģus;
2) otrajā — kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta līgumiem vai kuģa menedžmenta līgumiem;
3) trešajā — kuģu apgrūtinājumus;
4) ceturtajā — būvniecības stadijā esošus kuģus;
5) piektajā — atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas);	2. Izteikt 9.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) piektajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktā minētos kuģus;”.				2. Izteikt 9.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) piektajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktā minētos kuģus;”.
6) sestajā — zvejas kuģus.
(3) Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim iekārto kuģa lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz šo kuģi.
(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar kuģu reģistra grāmatām. Pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu reģistra. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizība apliecināma ar Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas (turpmāk — kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.
(5) Ministru kabinets nosaka Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, kā arī prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu un 22.03.2007. likumu)
11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības (1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina kuģa tiesisku iegūšanu, noslēdzot kuģa menedžmenta līgumu, vai uz dokumentu, kas apliecina kuģa pārņemšanu valdījumā, noslēdzot berbouta līgumu.	3. 11.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz:				3. 11.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz:
	1) dokumentu, kas ir par pamatu īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi;				1) dokumentu, kas ir par pamatu īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi;
	2) berbouta līgumu;				2) berbouta līgumu;
	3) kuģa menedžmenta līgumu;				3) kuģa menedžmenta līgumu;
	4) valsts iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka kuģis ir attiecīgās valsts iestādes bilancē.”;				4) valsts iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka kuģis ir attiecīgās valsts iestādes bilancē.”;
	papildināt pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Ja kuģis ir valsts īpašums, tas reģistrējams Kuģu reģistrā uz valsts vārda attiecīgās valsts institūcijas personā.”;				papildināt pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Ja kuģis ir valsts īpašums, tas reģistrējams Kuģu reģistrā uz valsts vārda attiecīgās valsts institūcijas personā.”;
(2) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedz kuģa reģistrācijas apliecību, kā arī:
1) īpašuma apliecību un reģistrē Kuģu reģistrā īpašuma tiesības uz kuģi — tikai kuģa īpašniekam, kas ir Latvijā reģistrēta juridiskā persona, kā arī Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;	aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus “Latvijā reģistrēta juridiskā persona” ar vārdiem “Latvijā reģistrēts tiesību subjekts (komersants, biedrība, kooperatīvā sabiedrība u.tml.)”.				aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus “Latvijā reģistrēta juridiskā persona” ar vārdiem “Latvijā reģistrēts tiesību subjekts (komersants, biedrība, kooperatīvā sabiedrība u.tml.)”.
2) karoga apliecību — tikai šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētā kuģa īpašniekam;
3) citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.
(3) Ja kuģis neatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas prasībām, to nereģistrē Kuģu reģistrā līdz laikam, kad tiek novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām, izņemot īpašuma tiesības uz kuģi tām personām, kuras minētas šā panta otrās daļas 1.punktā. Šādā gadījumā īpašniekam kuģa reģistrācijas apliecības vietā izsniedz pagaidu reģistrācijas apliecību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pagaidu reģistrācijas apliecība nedod tiesības ekspluatēt kuģi. Kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz, kad ir novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām.
(4) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi pieņem, kā arī kuģa apliecības (izņemot karoga apliecību) un citus ar kuģu reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Ja nepieciešams, kuģa apliecību kopijas pēc saskaņošanas ar kuģu reģistratoru apstiprina attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona ārzemēs. Karoga apliecību izsniedz vai anulē attiecīgās ārvalsts konsulārā amatpersona uz kuģu reģistratora lūguma pamata. (22.12.2005. likuma redakcijā)
12.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un dokumentu derīgums (1) Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, ja:
1) kuģis gājis bojā;
2) noticis jūras negadījums, kurā kuģis guvis ievērojamus bojājumus, un kuģa īpašnieks nolēmis kuģi neatjaunot;
3) kuģis ir pazudis bez vēsts;
4) izbeigta kuģa ekspluatācija;
5) kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.
(2) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa īpašniekam izsniedzama apliecība par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.
(3) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis ir jau reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.
(4) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot īpašuma apliecību, ja:
1) tiek slēptas kuģim raksturīgās valstiskās piederības pazīmes;
2) konstatē, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasības vai kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.
(4^1) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti, tas neeksistē vai nav sasniedzams un tam nav reģistrētu spēkā esošu apgrūtinājumu.
(5) Ja kuģis netiek ekspluatēts ilgāk par sešiem mēnešiem, pēc kuģa īpašnieka iesnieguma Kuģu reģistrā reģistrē atzīmi par kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu uz laiku, kuģi neizslēdzot no Kuģu reģistra. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks nodod Latvijas Jūras administrācijai tās izsniegtos dokumentus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu un 22.03.2007. likumu)	4. Izteikt 12.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja kuģis netiek ekspluatēts, tā īpašniekam var izsniegt pagaidu reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā kodeksa 11.panta trešo daļu.”				4. Izteikt 12.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja kuģis netiek ekspluatēts, tā īpašniekam var izsniegt pagaidu reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā kodeksa 11.panta trešo daļu.”
13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums (1) Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kura laikā kuģim ir paralēla reģistrācija Latvijā. Berbouta fraktētājs var būt Latvijas kuģa operators vai — atpūtas kuģiem (buru jahtām un motorjahtām) — arī Latvijā reģistrēta fiziskā persona.	5. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus “atpūtas kuģiem (buru jahtām un motorjahtām)” ar vārdiem un skaitļiem “šī kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktā minētajiem kuģiem”.				5. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus “atpūtas kuģiem (buru jahtām un motorjahtām)” ar vārdiem un skaitļiem “šī kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktā minētajiem kuģiem”.
(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, dod kuģim tiesības braukt tikai zem Latvijas valsts karoga.
(3) Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un Latvijas kuģa operatora vienošanās par kuģa vadību, kurā obligāti iekļaujama prasība par kuģa tehniskās vadības (tā ietver kuģa drošu pārvaldi atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām) nodošanu Latvijas kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis saskaņā ar līgumu reģistrēts Kuģu reģistrā.
(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma un kuģa menedžmenta līguma pamata reģistrētam ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvos aktus karoga valsts funkcijās paredzēto normu ievērošanā. (22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2007. likumu)
24.pants. Apgrūtinājumu dzēšana 1) Kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, kam pievienots tiesas nolēmums vai tiesību turētāja rakstveida piekrišana kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.	6. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai tiesību turētāja rakstveida piekrišanu kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.”				6. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai tiesību turētāja rakstveida piekrišanu kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.”
(2) Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā visas kuģa hipotēkas vai citas reģistrētās tiesības, izņemot tās, kuras ar šo tiesību turētāja piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi ar šādiem noteikumiem:
1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijā;
2) pārdošana veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(3) Reģistrētā kuģa hipotēka un citi apgrūtinājumi zaudē spēku arī tad, ja kuģa piespiedu pārdošana veikta ārvalstīs un šādu piespiedu pārdošanu atzīst Latvijā.
(4) Ja apgrūtinājums izslēgts kļūdaini, piemēro šā kodeksa 22.panta noteikumus.
(5) Aizlieguma atzīmi attiecībā uz kuģi dzēš Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)
E sadaļa Kravas un pasažieru pārvadājumi XIX nodaļa. Kravas pārvadājumu vispārīgie noteikumi 112.pants. Tiesisko attiecību regulēšana (1) Tiesiskās attiecības, kas rodas, veicot kravas pārvadājumus ar kuģi (turpmāk šajā sadaļā — kravas pārvadājumi), nosaka puses, ievērojot šā kodeksa noteikumus.
(2) Šīs sadaļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz tādiem kravas pārvadājumiem, par kuriem nav izdots konosaments.
(3) Kravas pārvadātāja, nosūtītāja un saņēmēja savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka konosaments vai cits līdzīgs transportēšanas dokuments. Jūras pārvadājuma līguma nosacījumi, kas nav minēti konosamentā vai citā līdzīgā dokumentā par kravas transportēšanu ar kuģi, ir obligāti saņēmējam, ja konosamentā vai citā transportēšanas dokumentā ir minēts dokuments, kurā tie norādīti.
(4) Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas (turpmāk — pilnvarotājs) intereses atbilstoši tās noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā saistītās kuģa lietas, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk — kuģa aģentēšana). Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģi aģentējošā komercsabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.
(5) Ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās drīkst nodarboties komercsabiedrība, kura atbilst šādām minimālajām prasībām:
1) ir ar labu reputāciju, proti, kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu vai tautsaimniecības jomā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā ostas, valsts vai pašvaldības iestādes nav rakstveidā sniegušas pamatotu negatīvu atzinumu;
2) ir finansiāli droša:
a) tās pamatkapitāls nav mazāks par 5000 latu, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgās institūcijas izsniegtām izziņām par veiktajiem maksājumiem valsts budžetā),
b) ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.
(6) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību, prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem nosaka Ministru kabinets.	7. Izslēgt 112.panta sesto daļu.				7. Izslēgt 112.panta sesto daļu.
(7) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija pārbauda fizisko personu - kuģu aģentu darbinieku - profesionālās prasmes un iemaņas kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu un 22.03.2007. likumu)
268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana (1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, paziņo Latvijas Jūras administrācijai šā vraka atrašanās vietu, vraka izmēru, veidu un konstrukciju, kuģa kravas daudzumu un veidu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas par vraku.	8. Izteikt 268.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, ievērojot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto kārtību, ziņo par kuģi, kas jūras negadījuma rezultātā kļuvis par vraku Latvijas ūdeņos.”				8. Izteikt 268.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, ievērojot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto kārtību, ziņo par kuģi, kas jūras negadījuma rezultātā kļuvis par vraku Latvijas ūdeņos.”
(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;
2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;
3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;
4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;
5) satiksmes blīvumu un biežumu;
6) satiksmes veidu;
7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;
8) ostas iekārtu apdraudējumu;
9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;
10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;
11) vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;
12) citus būtiskus apstākļus.
(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā "Paziņojumi jūrniekiem".
(4) Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nekavējoties nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.
(5) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.
(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.
271.pants. Vraks ostas akvatorijā Ja vraks atrodas Latvijas ostas akvatorijā, ar tā aizvākšanu saistītos darbus vraka īpašnieks saskaņo ar attiecīgo ostas pārvaldi.	9. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā: “271.pants. Vraks ostas akvatorijā Ja vraks atrodas ostas akvatorijā, tai skaitā ostas iekšējā vai ārējā reidā, vai kuģu ceļos ostas pieejā, šajā nodaļā noteiktos Latvijas Jūras administrācijas pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.”				9. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā: “271.pants. Vraks ostas akvatorijā Ja vraks atrodas ostas akvatorijā, tai skaitā ostas iekšējā vai ārējā reidā, vai kuģu ceļos ostas pieejā, šajā nodaļā noteiktos Latvijas Jūras administrācijas pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.”
Pārejas noteikumi 1. Ar šā kodeksa spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi nr.168 “Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 20., 21., 22., 23.nr.).
2. Līdz 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 2000.gada 20.oktobra grozījumu spēkā stāšanās dienai šā kodeksa 82.panta pirmajā daļā noteiktais atbildības apmērs aprēķināms šādi:
1) par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpības vienības, — trīs miljoni norēķina vienību;
2) par kuģi, kura tilpība pārsniedz 5000 tilpības vienības, — par katru papildu tilpības vienību pie šā pārejas noteikuma 1.punktā minētā apjoma pieskaita 420 norēķina vienības, bet kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 59,7 miljonus norēķina vienību.
3. Līdz šā kodeksa spēkā stāšanās dienai Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kuru īpašnieki neatbilst šā kodeksa 4.panta pirmās daļas prasībām, saglabā reģistrāciju Kuģu reģistrā arī pēc šā kodeksa spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim.
4. (Izslēgts ar 22.03.2007. likumu).
5. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod:
1) noteikumus par kuģu reģistrāciju, kuros nosaka Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes (šā kodeksa 4.panta otrā daļa), Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību (šā kodeksa 9.panta piektā daļa), to, kādi dokumenti ir iesniedzami kuģu reģistrācijai Kuģu reģistrā (šā kodeksa 10.panta pirmā daļa), un noteikumus par būvniecības stadijā esošiem kuģiem (šā kodeksa 27.panta otrā daļa);
2) noteikumus par kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos (šā kodeksa 8.panta trešā daļa);
3) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu).
6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.maijam izdod šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.729 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu. (22.12.2005. likuma redakcijā)
7. Kuģu apliecības, kas izsniegtas līdz šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim vai līdz izsniegtās apliecības derīguma termiņa beigām, ja apliecība izsniegta uz noteiktu laiku. (22.12.2005. likuma redakcijā)
8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā kodeksa 112.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi Nr.439 "Kuģu aģentu darbības noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu. (22.03.2007. likuma redakcijā)	10. Izslēgt pārejas noteikumu 8.punktu.				10. Izslēgt pārejas noteikumu 8.punktu.