Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

08.05.2008.                   Nr.90/TA-1156

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Vucēne 67095608, liga.vucene@fm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 22.aprīļa sēdes protokola Nr.26  13.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījums Kredītiestāžu likumā

 

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.) šādu grozījumu:

 

Izslēgt 198.panta septīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

A.Slakteris

 

Likumprojekta „Grozījums Kredītiestāžu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

   Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa sēdes protokollēmuma „Par inflācijas samazināšanas pasākumu plāna izpildes gaitu” 2. un 3. punkts

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 Kredītiestāžu likumā bija paredzēta atbildība par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta sestās daļas pārkāpšanu.

 Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta sestajā daļā definētais pienākums patērētājam veikt sākotnējo iemaksu, kas nav mazāka par 10 procentiem no finansētās preces vai finansētā pakalpojuma cenas, tika noteikts ar mērķi mazināt tolaik vērojamo pārāk straujo kreditēšanas izaugsmi, realizējot ziņojumā "Par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem" noteiktos pasākumus.

 Ņemot vērā to, ka kopš augstāk minētā ziņojuma apstiprināšanas un realizēšanas kredītu gada pieauguma temps ir būtiski mazinājies (no tuvu 60% 2007. gada martā līdz tuvu 25% 2008. gada martā), mērķis ir sasniegts un minētais pienākums ir zaudējis savu aktualitāti.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

  Likumprojekts paredz svītrot 198. panta septīto daļu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Tiks nedaudz atviegloti nosacījumi kredītu saņemšanai, kas atbalstīs tautsaimniecības mīksto piezemēšanos. Varētu veicināt kredītu pieejamību atsevišķos tirgus segmentos.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Tiks nedaudz atviegloti pakāpeniski aktualitāti zaudējošie iepriekš pastiprinātie nosacījumi kredītu saņemšanai, kas atbalstīs tautsaimniecības mīksto piezemēšanos.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

  Atvieglojot prasības kredītu saņemšanai, tiktu vienkāršota kredītu iegūšana fiziskām personām, piemēram, pirmā mājokļa iegādei.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

  Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

Nav attiecināms.  

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

Nav attiecināms.  

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

Nav attiecināms.  

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

Nav attiecināms.  

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā).

   Nav attiecināms.

 

 

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Papildu ir nepieciešams grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ir sagatavots un tiek nosūtīts izskatīšanai vienlaikus ar šo likumprojektu.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms.

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms.

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Ņemot vērā jautājuma sākotnējo publisko apspriešanu, konsultācijas nav notikušas.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Latvijas Komercbanku asociācija ir paudusi atbalstu šim likumprojektam.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Nav attiecināms.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

   Nav attiecināms.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Jaunas valsts institūcijas netiek radītas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Finanšu ministrijas mājas lapā, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

  Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo.

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                      A. Slakteris 

 

 

< p class=NoSpacing> 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I. Krūmane

E. Strazdiņa

M. Radeiko

L. Vucēne

 

08.05.2008 17:08,

960 vārdi

L. Vucēne, tel. 67095608

liga.vucene@fm.gov.lv