Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas ziemas sesijas devītā sēde 2007.gada 8.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 8.marta sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, mums jālemj par
priekšlikumu mainīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Tautsaimniecības komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa
51.pantu, lūdz izskatīt darba kārtības 32.punktu – likumprojektu „Sabiedriskā
transporta pakalpojumu likums” – kā darba kārtības 28.punktu, tas ir, pirms
likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi
pret darba kārtības izmaiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Godātie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu –
„Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
atbildīgā komisija.

Par šo atzinumu grib runāt deputāts… pirmais grib runāt deputāts
Juris Dalbiņš. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti!
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sagatavoja šo
likumprojektu, darba grupā kopīgi strādājot ar Iekšlietu ministrijas, Tieslietu
ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts policijas, Drošības policijas,
Tiesībsarga biroja, Rīgas Domes un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Šā
likumprojekta nepieciešamību nosaka Satversmes tiesas 2006.gada 23.novembra spriedums,
saskaņā ar kuru virkne likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normu ir
zaudējušas spēku no minētā sprieduma publicēšanas brīža, kā arī virkne normu
piemērojamas tikai līdz šā gada 1.jūnijam.

Mēs aicinām jūs atbalstīt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas lēmumu nodot šo likumprojektu tikai Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Par šo pašu jautājumu, kā es saprotu, ir pieteicies runāt
deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs
atbalstīt Saeimas Prezidija viedokli – nodot šo likumprojektu ne vienai, bet trim
komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Šis likumprojekts nav raksturīgs Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai. Līdz 2005.gada oktobrim 6., 7. un 8.Saeimā astoņas
reizes skatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un
piketiem””, un septiņās no tām atbildīgā bija Juridiskā komisija un vienu reizi
– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Bija tikai viens izņēmums – 2005.gada
13.oktobrī, kad Aizsardzības un iekšlietu komisija pati bija izstrādājusi grozījumus
un pati sevi nosauca par atbildīgo komisiju. Rezultāts bija liels skandāls.
Aizsardzības un iekšlietu komisija un pēc tam Saeimas vairākums ir noraidījis visus
Valsts cilvēktiesību biroja, Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas iebildumus,
un likuma galīgā redakcija bija, pēc Valsts cilvēktiesību biroja un dažu Latvijas
juristu vērtējuma, Turkmēnijas un Apvienoto Arābu Emirātu cienīga.

2006.gada februārī pēc PCTVL un „Saskaņas Centra” deputātu
pieteikuma tika ierosināta lieta Satversmes tiesā, kur Saeimas vairākums zaudēja visos
punktos. Un pēc 2006.gada novembra izveidojās unikāla situācija, par kuru jau runāja
iepriekšējais ziņotājs, – ka sapulču brīvību reglamentē nevis likums, kas pa pusei
ir atcelts ar Satversmes tiesas spriedumu, bet tieši Latvijas Republikas Satversme.
Paldies Dievam, ka piedāvātais likumprojekts ir pārāk demokrātisks un būtiski
atšķiras no iepriekšējā, kas „piedzimis” tieši Aizsardzības un iekšlietu
komisijas iekšienē! Tomēr uzskatu, ka drošāk un demokrātiskāk būtu uzticēt tādas
pamatbrīvības kā sapulču brīvība tiesisko regulējumu ne vienai, bet trim komisijām
un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēl vienu reizi aicinu atbalstīt Saeimas Prezidija viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir vairāki priekšlikumi.
Vispirms mēs balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšlikumu, kurš ir iesniegts rakstiski, – nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai šo likumprojektu un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, Saeimas komisija lūdz tātad iekļaut šo
jautājumu 8.marta sēdes darba kārtībā.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam. Par šo jautājumu jūs gribat
runāt, jā?

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.panta trešajā
daļā un 51.panta pirmajā daļā noteikto, komisijas vārdā lūdzu likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīt pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, iekļaujot to Saeimas 8.marta sēdes
darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi pret to, ka
mēs iekļaujam šo jautājumu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Nav iebildumu. Tātad
jautājums iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Paldies.

Izskatīsim nākamo Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs
ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova
iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot
visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt „par”.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu frakcija ierosina izdarīt izmaiņas
Satversmē – iekļaut tur normu, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Pirms mēneša
Francijas parlaments pieņēma analoģisku lēmumu un papildināja savu Konstitūciju ar
normu, kura garantē cilvēkam tiesības uz mājokli.

Godātie kolēģi, šeit nav runa tikai par klasiskiem
bezpajumtniekiem! Šeit ir runa arī par denacionalizēto namu īrniekiem, šeit ir runa
par jaunām ģimenēm, un šeit ir runa par mājokļu politiku vispār – par to, ar
kādiem paņēmieniem, ar kādām programmām valsts palīdz saviem iedzīvotājiem iegūt
mājokli.

Godātie kolēģi! Vai jūs zināt, ka tikai februārī vien Rīgā
nosala 20 cilvēki, 20 bezpajumtnieki? Godātie kolēģi, mēs nedzīvojam mežā! Mūsu
sabiedrībā nedarbojas džungļu likums, ka izdzīvo stiprākais. Taču mums ir
izveidojusies tāda, manuprāt, slikta tradīcija – vainot šos cilvēkus viņu nelaimē.

Denacionalizēto namu īrniekiem bieži saka: „Jūs paši esat
vainīgi!” Bet, godātie kolēģi, kāpēc viņi ir vainīgi? Vai viņi ir vainīgi
tajā ziņā, ka valsts pirms 15 gadiem pieņēma likumu par dzīvojamo māju
denacionalizāciju un ka viņi dzīvokļus, kuros dzīvoja, nevarēja privatizēt? Un
tagad viņus izmet no saviem dzīvokļiem. Vai viņi ir vainīgi pie tā, ka viņi ir
pensionāri, ka viņi ir kļuvuši veci, ka viņi nespēj samaksāt šo paaugstināto
īres maksu? Vai viņi ir vainīgi tajā ziņā, ka viņi strādāja par skolotājiem, par
medmāsām, par policistiem, par ugunsdzēsējiem? Vai viņi ir vainīgi tāpēc, ka viņi
nespekulēja ar nekustamajiem īpašumiem un nepelnīja tādā veidā? Viņi godīgi
strādāja!

Arī jaunās ģimenes ir „vainīgas”: „Nu ko jūs gribat? Tagad
taču nav sociālisma laiki! Jums pašiem jāņem kredīts un pašiem jārisina savas
problēmas.” Bet, godātie kolēģi, jūs taču paši zināt, kādas tagad ir nekustamo
īpašumu cenas! Tagad šīm jaunajām ģimenēm ir maza izvēle: vai nu ņemt kredītu uz
20-25 gadiem, ieķīlājot savus nākamos, pagaidām vēl nenopelnītos ienākumus, vai
arī īrēt. Taču īres maksa tagad ir ārkārtīgi liela. Un valsts nav radījusi tādu
situāciju, ka cilvēks, kuram ir vidēji ienākumi, var normāli, brīvi īrēt
dzīvokli.

Godātie cilvēki, kas tad mūs atšķir no dzīvniekiem? Dzīvnieku
pasaulē darbojas džungļu likums, ka izdzīvo stiprākais. Bet es atgādinu, ka mēs
tomēr esam cilvēku sabiedrība un ka pie mums ir jādarbojas cilvēku likumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 253/Lp9 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Stratēģiskas
nozīmes preču aprites likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt
Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Elektronisko dokumentu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Konvenciju par Eiropas Meža institūtu” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums
pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija
atzinumam? Deputāti piekrīt atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas
un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu”” nodot Ārlietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija
atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam?
Deputāti piekrīt atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atzinumam? Deputāti
piekrīt atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes
komisijas iesniegto likumprojektu „Par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas
pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes
komisijas iesniegto likumprojektu „Par Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas
pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes
komisijas iesniegto likumprojektu „Par Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas
pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt.
Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts
sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas iesniegtais
likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz pāriet uz
principiāli jaunu valsts budžeta izstrādes modeli, kāds ir raksturīgs sociāli
orientētām valstīm. Tur sākumā tiek izlemts jautājums par sociāli neaizsargātu
sabiedrības slāņu izdzīvošanu un tiek risināta demogrāfiskā problēma, un tikai
pēc tam tiek realizētas pārējās budžeta prioritātes. Lai nepārtraukta cenu kāpuma
apstākļos nodrošinātu sociāli visneaizsargātākos iedzīvotāju slāņus, ir
nepieciešams pastāvīgi palielināt sociālo pabalstu apmērus.

Pašreizējā momentā pabalstu apmērs tiek noteikts ar atsevišķu
Ministru kabineta lēmumu, balstoties uz budžeta iespējām. Turklāt jautājums par
pabalstu apmēru tiek izlemts pēc pārpalikuma principa, kad jau ir apmierinātas
Aizsardzības ministrijas prasības un ir piešķirti līdzekļi pompozu celtniecības
projektu realizācijai. Tā rezultātā pabalstu apmērs tiek noteikts manāmi zemāks par
iztikas minimumu, bet tas savukārt Latvijas kritiskās demogrāfiskās situācijas
apstākļos nebūt neveicina mirstības samazināšanos un dzimstības pieaugumu. Daļa
cilvēku izmirst, daļa aizbrauc strādāt uz Īriju un uz citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm. Lai pārtrauktu šo kaitīgo praksi, ir nepieciešams saistīt sociālo
pabalstu apmēru ar objektīviem cenu kāpuma kritērijiem. Konkrēti, sociālā pabalsta
apmērs nav mazāks par iztikas minimumu. Ģimenes pabalsta apmēru un bērna
piedzimšanas pabalsta apmēru ir ierosināts piesaistīt sociālā pabalsta apmēram,
tādā veidā labvēlīgi iespaidojot dzimstības palielināšanos.

Budžeta izdevumu daļu var plānot tikai pēc tam, kad tiks
apmierinātas visneaizsargātākā iedzīvotāju slāņa elementārās izdzīvošanas
nepieciešamības un prasības.

Likumsakarīgi ir pielāgot mūsu priekšlikumu izskatīšanu tieši
8.martam – Starptautiskajai sieviešu dienai. Tieši pirms 150 gadiem tūkstošiem
Ņujorkas šūšanas un apavu fabriku darbinieču izgāja ielās ar prasību ieviest 10
stundu ilgu darbadienu. Vīrieši tad to jau bija panākuši, bet sievietes vēl bija
spiestas strādāt 16 stundas dienā.

Šīs sievietes prasīja vēl arī arodbiedrību izveidošanas
brīvību un tiesību piešķiršanu sievietēm piedalīties vēlēšanās.

Kā jūs noprotat, 200 tūkstošiem daiļo dāmu – nepilsonēm Latvijā
– šī pēdējā prasība joprojām ir aktuāla. Nu, bet ģimenes pabalsta un bērna
kopšanas pabalsta niecīgais apmērs ir aktuāls gandrīz katrai sievietei un katrai
ģimenei. Bērna kopšanas pabalstu likuma 7.pantā saistīt ar to, vai bērna māte
strādā vai nestrādā pirmajā bērna dzīves gadā, ir mērķtiecīgi tikai valstīs ar
augstu ienākumu līmeni. Pabalsta apmēra noteikšana (zemāk par vidējās
apdrošināšanas iemaksu algas apmēru) un pabalsta griestu noteikšana nestimulē
dzimstību.

PCTVL priekšlikums krasi palielināt visu pamatpabalstu apmēru –
tā nebūt nav avantūra. Līdzekļi budžetā taču ir! Un ir runa tikai par šo
līdzekļu pareizu izlietošanu un sadalīšanu. Turklāt likumprojekts paredz pārejas
periodu pusotra gada garumā.

Aicinu atbalstīt PCTVL piedāvāto risinājumu, kurš noteikti ir
daudz labāks nekā nemākulīgie un jau nokavētie Ministru kabineta plāni inflācijas
apkarošanai.

Lūdzu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 264/Lp9!
Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 39, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Pirms izskatām nākamo darba kārtības sadaļu,
daru zināmu, ka mēs esam saņēmuši vēl arī citus priekšlikumus par sēdes darba
kārtības maiņu. Proti, Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina iekļaut Saeimas
sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Andreja
Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai deputātiem nav iebildumu pret
darba kārtības papildināšanu? Nav iebildumu. Darba kārtība ir papildināta.

Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina iekļaut šīsdienas
sēdes darba kārtībā un izskatīt arī likumprojektu „Par Andreja Kostjuka
atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai ir iebildumi pret darba kārtības
papildināšanu? Nav iebildumu. Darba kārtība ir papildināta.

Un visbeidzot Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina iekļaut
šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt arī likumprojektu „Par Ivana
Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Godātie kolēģi! Izskatīsim lēmuma projektu „Par Oskara
Galandera atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa vēstuli, kurai ir pievienots
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša Oskara Galandera iesniegums par
atbrīvošanu no amata. Tieslietu ministrija to ir atbalstījusi. Arī Saeimas Juridiskā
komisija vienprātīgi atbalstīja šo lūgumu – atbrīvot Oskaru Galanderu no Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 99/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie darba kārtības nākamās
sadaļas, Saeimas Prezidijs informē, ka esam saņēmuši 10 deputātu – Plinera,
Kabanova, Mitrofanova, Sokolovska, Buhvalova un citu deputātu – pieprasījumu
veselības ministram Vinetam Veldrem par situāciju Bērnu klīniskajā universitātes
slimnīcā. Deputāti lūdz vārdu, lai sniegtu motivāciju par šo pieprasījumu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vārds motivācijai – trīs minūtes. Lūdzu! Kurš
no… (Starpsauciens no zāles: „Nemaz nevajag!”) Pieteicies runāt Vladimirs
Buzajevs… Nikolajs Kabanovs.

Runās par šo pieprasījumu deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Vairākums no mums ir vecāki, un mēs
zinām, ko nozīmē uztraukties par mazu bērnu veselību. Diemžēl tas ne vienmēr
atspoguļojas mūsu pieņemto politisko lēmumu kvalitātē. Cienījamie kolēģi no
Tautas partijas vada mūsu valdībā virkni ministriju. Piemēram, Aizsardzības
ministrijā 200 miljoni latu gadā tiek tērēti modernu ieroču, sakaru līdzekļu un
tamlīdzīgu lietu iegādei. Tajā pašā laikā šīs partijas vadītā Veselības
ministrija nevar lepoties ar lieliem panākumiem. Pasakiet, lūdzu, kungi, ar kādiem
mērķiem notiek tā saucamās Bērnu slimnīcas reorganizācija, kuras laikā modernais
aprīkojums no Juglas tiek pārvietots uz nolietotām telpām Vienības gatvē? Vai tas
nenotiek tāpēc, ka kādam nekustamo īpašumu tirgonim ir iepaticies patīkams zemes
gabals meža ielokā? Mēs daudz esam dzirdējuši arī par pilsētas 1.slimnīcas
likvidāciju. Tā tika uzcelta Aleksandra I laikā, pārdzīvoja viņa dēlu, mazdēlu,
mazmazdēlu, Stučku, abus Ulmaņus un pat vienu Brežņevu. Tomēr Kalvīša valdīšana
laikam kļūs šai slimnīcai liktenīga.

Kungi, jums neliekas, ka Veselības ministrija ir nepareizi nosaukta?
Varbūt vajadzēja to nosaukt par slimnīcu privatizācijas ministriju. Šajā sakarā
atmiņā uzpeld sērīgs joks. Ja cilvēks ir labs, viņš tāpat izveseļosies,
savukārt, ja viņš ir slikts, tad nebūs žēl, ja arī nomirs. Gribētos, lai tas
nenotiktu ar visu Latvijas tautu. Taču diemžēl demogrāfiskā līkne ir vērsta uz
leju.

Lūdzu kolēģus deputātus atbalstīt mūsu pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu, un tas jau ir sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana”. Izskatīsim likumprojektu „Grozījums
Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Vispirms es gribētu lūgt nolasīt desmit deputātu iesniegumu sakarā ar šo izskatāmo
jautājumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši desmit
deputātu – Blumberga, Hankas, Upenieka, Kāposta, Auguļa un citu deputātu
priekšlikumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 93.pantu, šie deputāti
lūdz atcelt steidzamību likumprojektam „Grozījums Autopārvadājumu likumā”.

Tātad vispirms mums ir jālemj par steidzamības atcelšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības atcelšanu minētajam likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Tātad steidzamība
atcelta.

Tagad izskatīsim likumprojektu „Grozījums Autopārvadājumu
likumā” otrajā lasījumā.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!

Strādāsim ar dokumentu Nr.407B. Tautsaimniecības komisija uz otro
lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi kopumā desmit priekšlikumus.

1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 2.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 3.priekšlikums – no Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra Aizbalta. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.

V.Aizbalts. 4.priekšlikums arī ir atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu, un ir jāatklāj debates
par šo priekšlikumu.

Tātad atklājam debates par 4.priekšlikumu. Pirmais runās deputāts
Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Kolēģi un priekšsēdētāja kungs! Kā mēs visi
labi zinām, šī diskusija Saeimā ir bijusi jau iepriekšējos četrus gadus diezgan
intensīva, un Tautsaimniecības komisijā mēs esam par to runājuši vairākkārt.

Diskusija ir par sekojošu jautājumu.

Līdz šim brīdim uz Latvijas ceļiem autotransportu apturēt varēja
tikai Ceļu policija vai robežsargi muitas zonā. Taču visu laiku mums ir bijusi
diskusija par to, ka vajadzētu ļaut arīdzan Autotransporta inspekcijas amatpersonām
darīt to pašu, proti, apturēt autotransportu (šajā gadījumā – kravas autotransportu
vai pasažieru autotransportu) ar vienu vienīgu domu – pārbaudīt un darīt to bez Ceļu
policijas klātbūtnes. Šī diskusija ir bijusi ļoti asa 8.Saeimas laikā un tagad,
9.Saeimā, atgriežas, kā saka, ar jaunu joni.

Paskaidrošu problēmas būtību. Redziet, mēs, „Jaunais laiks”,
visu laiku esam iestājušies pret korupciju. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka šāda
rīcība, kad vienas inspekcijas personas bez policijas klātbūtnes drīkstēs
apstādināt kravas transportu, būs tieši korupciju veicinošs pasākums. Jo,
padomājiet, ja sods par pārkraušanu, kāds ir maksimāli iespējams, ir līdz
10 000 latu, tad ir skaidrs, ka daudzos gadījumos situācija būs, tā teikt,
neviennozīmīga un būs iespēja par „mazu, bet taisnīgu” atlīdzību vienoties.
Faktiski sanāks korupcijas varianti.

Otra lieta, ko es pilnīgi droši varu apgalvot. Ja mēs šādi
pavērsim vaļā, tā sacīt, maisam galu, mēs nonāksim pie tā, ka tūlīt pie mums
Saeimā būs klāt Valsts ieņēmumu dienests, kurš gribēs pārbaudīt, kādas preces
tiek pārvadātas, un viņi gribēs apturēt paši mašīnas; pie mums, protams, momentā
klāt būs, teiksim, arī valsts vides inspektori, kuri gribēs kāpu zonā vai krasta
kāpu aizsargjoslas zonā apturēt autotransportu, kurš tur ir iebraucis vai
pārvietojas. Pie mums tad tūlīt klāt būs arī pašvaldību policija, kura arī
gribēs apturēt autotransportu uz ceļiem un pārbaudīt. Tas faktiski nozīmē to, ka
šāds precedents paver maisam galu vaļā un mēs būsim spiesti ieslīgt garās
diskusijās par to, kurš tad vēl ar savu zaļo vesti mugurā varēs stāvēt uz mūsu
ceļiem un apturēt autotransportu.

Tātad „Jaunais laiks” neatbalsta šādu priekšlikumu. „Jaunais
laiks” uzskata, ka, pirmkārt, tas būs korupciju veicinošs solis, otrkārt, tas būs
precedents, kas radīs neprognozējamas sekas. „Jaunais laiks” aicina to neatbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Par 4.priekšlikumu debates turpina deputāts Juris
Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Dzintars Zaķis ļoti precīzi aprakstīja visas
problēmas, kas radīsies, ja mēs pieņemsim šo normu. Ir vēl viena. Es papildināšu,
ka Tautsaimniecības komisijas sēdes laikā Autotransporta inspekcijas amatpersonām tika
uzdots jautājums: „Ko jūs darīsiet, ja, piemēram, kravas mašīna vai autobuss
neapstāsies, kad jūs mēģināsiet to apturēt, un brauks garām?” Nu tad, protams,
viņi nevarēs nekādā veidā apturēt. Viņi teica, ka viņi tad pamēģinās
atcerēties šā transportlīdzekļa numuru un pēc tam, pēc kāda laika, pārbaudīt šo
uzņēmumu.

Godātie kolēģi! Ja tur būtu arī Ceļu policija, arī ceļu
policists, tad, protams, šis būtu nopietns pārkāpums, kurš tiktu attiecīgi fiksēts.
Bet, ja viņi tur stāvētu vieni paši, tad viņi varētu tikai konstatēt, ka kravas
mašīna vai autobuss neapstājas. Un, ja viņi aptur autobusu vai kravas mašīnu un
izrādās, ka, piemēram, autovadītājs ir dzērumā vai nav veikta mašīnas tehniskā
apskate, tad tik un tā jāizsauc Ceļu policija. Tad zūd jebkāda jēga izdalīt šo
funkciju atsevišķi. Es neredzu iemeslu, kāpēc ir nepieciešams šāds likuma
grozījums. Varbūt ir kādas iekšējas problēmas, piemēram, komunikācijas trūkums
starp Ceļu policiju un Autotransporta inspekciju, bet tas ir atrisināms jautājums. Ja
ir komunikācijas problēma, nav taču jāgroza likums!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es
aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šis priekšlikums ir saskaņots arī ar Iekšlietu
ministriju un policiju. Šeit nav runa par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par to, ka
tiks ieviesta vēl viena valsts institūcija, kas nodarbosies ar satiksmes regulāciju
tādā nozīmē, kā to dara Ceļu policija, bet runa ir par autopārvadātāju darbu, par
kravām, kuras viņi pārvadā, par kravu svaru, kurš bojā mūsu ceļus, kas jau tā ir
stipri sabojāti. Ceļu policijai funkciju, kā mēs to dzirdam katru dienu, jau tāpat ir
pietiekami daudz. Šis valsts dienests, kas tieši sadarbojas ar Autopārvadātāju
asociāciju, ar pašiem autopārvadātājiem, atbalsta šo priekšlikumu, jo arī viņi ir
ieinteresēti, lai tāda institūcija darbotos. Tas ir loģisks, pamatots un attaisnots
solis, lai ieviestu kārtību tieši smago kravu pārvadāšanā mūsu valstī pa mūsu
valsts ceļiem; lai šis process būtu kontrolēts, lai paši autopārvadātāji zinātu
un saprastu, ka šis process tiek uzraudzīts. Un, protams, Ceļu policija visnotaļ
atbalstīs šo dienestu, sadarbosies ar to un vajadzības gadījumā sniegs visu
nepieciešamo palīdzību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo uzskatu to par pilnīgi
loģisku un pareizu soli.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Zaķis, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Atgādināšu jums vēl vienu lietu, tā teikt, no
8.Saeimas darbības pašas nogales. Tad, kad Tautsaimniecības komisijā par šo
jautājumu tika diskutēts, Jaundžeikara kungs tajā brīdī bija ministrs, un tajā
brīdī arī Jaundžeikara kunga partijas biedrs Šlesera kungs bija ministrs, un varbūt
arī Petera kungs, bet tas nav būtiski, tie ir, tā teikt, vienas partijas cilvēki.
Toreiz mums tika solīts šo jautājumu atrisināt policijas iekšienē un atrast
līdzekļus, un atrast iespēju sastrukturizēt policiju tā, lai šiem inspekcijas
darbiniekiem vienmēr būtu iespējams to policistu dabūt klāt. Solījums tika izteikts,
diemžēl praksē tas nav ticis realizēts. Taču es esmu pārliecināts, ka var atrast
līdzekļus un var sastrukturizēt policiju tā, lai vienmēr pie šīm inspekcijām būtu
kāds policists klāt un lai būtu skaidrs, ka uz Latvijas ceļiem autotransportu apturēt
drīkst tikai ceļu policists.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputātam Vitālijam Aizbaltam ir vēl kas
piebilstams? Lūdzu!

V.Aizbalts. Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi! Tautsaimniecības komisijā, protams, bija diskusija par šo jautājumu. Taču
es nepiekrītu deputātam Zaķa kungam, ka visi valsts ierēdņi, tā teikt, pēc
definīcijas tiek uzskatīti par korumpantiem. Tam nepiekrīt arī Tautsaimniecības
komisija. (Izsaucieni no zāles.) Tā ka šis lēmums nedz samazinātu, nedz
palielinātu korupcijas iespējas.

Otrkārt. Mēs gribam atgādināt par to, kas notiek uz Latvijas
ceļiem šobrīd. Pārbaudēs ir konstatēta krava, kuras svars ir 120 tonnas. Cienījamie
kolēģi, saprotiet, kā tiek bojāti Latvijas ceļi! Pašreizējā rīcība, lai šādu
gadījumu uz Latvijas ceļiem nebūtu, diemžēl ir izrādījusies neefektīva.

Un treškārt. Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kur šāda norma
tiktu ieviesta. Faktiski Latvija šobrīd ir gandrīz vai vienīgā valsts, kur
Autotransporta inspekcijai nav šādu tiesību. Es nosaukšu tikai dažas valstis, kur tai
šādas tiesības ir: Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Lietuva, Polija, Vācija,
Lielbritānija, Ungārija, Bulgārija, Austrija, Slovēnija. Francija plāno tuvākajā
laikā to ieviest. Arī kolēģis deputāts Grava Tautsaimniecības komisijā
apliecināja, ka tāda prakse pastāv arī Ziemeļamerikas valstīs.

Tāpēc es gribētu teikt, ka godprātīgiem autopārvadātājiem nav
par ko uztraukties, un viņi arī atbalsta šādu mūsu priekšlikumu.

Es aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
4.priekšlikumu, kuru komisija ir redakcionāli precizējusi! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 33, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

5. un 6.priekšlikums ir skatāmi kopā. 5. ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 5. un 6.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts. 7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 8. un 9.priekšlikums atkal ir skatāmi kopā.
8.priekšlikums, kurš saņemts no Juridiskā biroja, ir daļēji atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 8. un 9.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts. Un 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu
Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 203/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš trešajam, galīgajam, lasījumam – šā gada 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants
Kalniņš.

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Tātad šis ir trešais lasījums.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Kalniņš. 2.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš. 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš. 4.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš. 5.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš. Komisija lūdz Saeimu akceptēt likumprojektu trešajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.598 – likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā”. Pavisam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz trešo
lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs runās deputāts
Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šis mans
priekšlikums ir ļoti vienkāršs – papildināt likuma tekstu aiz ļoti abstraktā
formulējuma „bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu” ar pavisam konkrētu
teikumu. „Ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par ģimenes ar bērnu
izlikšanu no dzīvojamās telpas un ja bērna vecākiem vai bērna likumīgiem
aizbildņiem īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas vai dzīvojamās
mājas, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda
ģimenei ar bērnu citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā iebildumi, kas tika izklāstīti
likumprojekta otrā lasījuma laikā. Proti, runa ir nevis par visām ģimenēm ar
bērniem, bet tikai par tām, kurām īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās
telpas vai dzīvojamās mājas. Formulējums ir pārņemts, cienījamais Lagzdiņa kungs,
no specializētā likuma „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā”.

Cienījamie kolēģi, pastāv vismaz divi iemesli, kāpēc šis
priekšlikums būtu jāatbalsta tieši šodien – 8.martā. Pirmām kārtām, šodien ir
Starptautiskā sieviešu diena, bet tur, kur ir sievietes, tur, kā zināms, ir arī
bērni. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej! Ej!”) Diemžēl ģimenes ar bērniem
pašlaik ir viena no visneaizsargātākajām ģimeņu kategorijām, bet it īpaši tas
attiecas uz ģimenēm, kas dzīvo denacionalizētajos namos.

Tieši šodien paliek gads, kopš Satversmes tiesa atcēla dzīvokļa
īres maksas griestus denacionalizētajos namos. Nedz Saeima, nedz valdība šā gada
laikā netika spērusi adekvātus soļus, lai aizstāvētu šīs ģimenes. Valdība acīm
redzami vēlas, lai šīs Latvijas ģimenes uz visiem laikiem atstātu dzimto zemi, bet
Latvijas nākotne – bērni – augtu Īrijas zaļajās pļaviņās.

Gribētu noformulēt to, par ko tad balsos tie deputāti, kuri ir
nolēmuši neatbalstīt manu priekšlikumu. Gadījumā, ja bērna vecākiem vai bērna
likumīgajiem aizbildņiem īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas vai
dzīvojamās mājas, valstij ir tiesības izlikt minēto ģimeni no viņu vienīgās
dzīvojamās telpas uz ielas, kur viņi varētu dzīvot vai mirt nenoteiktu laiku –
līdz brīdim, kamēr pašvaldība ierādīs ģimenei ar bērnu citu dzīvošanai derīgu
dzīvojamo telpu.

Es aicinu visus deputātus būt humāniem un nekļūt par
cilvēknīdējiem. Tātad es aicinu balsot „par”!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Kad mēs izskatījām šo likumprojektu otrajā
lasījumā, es mēģināju aizstāvēt, es mēģināju jums izlūgties, es mēģināju
jums pierādīt, ka par šo vai par toreiz līdzīgo manu priekšlikumu ir jābalso
„par”.

Es nebiju plānojis šodien stāvēt jūsu priekšā un runāt par šo
jautājumu, bet, kad es gāju uz šo mūsu sanāksmi jeb sēdi, mēs gājām garām
dažiem desmitiem nelaimīgu cilvēku un diskriminētu cilvēku. Un tad pie manis piegāja
kāda sieviete, mamma, un raudādama parādīja rēķinu par dzīvokli – mēneša īres
maksu. Tur bija ierakstīti 538 lati! Tieši šī sieviete, šī ģimene nespēj apmaksāt
tādu summu. Deputāts no savas algas ar grūtībām to vēl varētu samaksāt, bet
ierindas cilvēks – nevar. Viņai ir bērni. Paies trīs mēneši, un viņu izliks no
dzīvokļa kopā ar bērniem. Izliks uz ielas!

Un attiecīgi: ja mēs pieņemtu šo labojumu likumā, tad, ja tiesa
arī pieņemtu lēmumu par izlikšanu, tad šo izlikšanu varētu atlikt līdz brīdim,
kad pašvaldība būs ierādījusi šai ģimenei minimāliem sanitārajiem noteikumiem
atbilstošu dzīvojamo platību.

Es aicinu jūs balsot „par” deputāta Buzajeva priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, ienākot no rīta Saeimas telpās, nāca
prātā vecie laiki, kas bija saistīti ar alkohola smaržu un ar sarkanām tulpēm. Nu
nekur tālāk acīmredzot šie radītāji nav tikuši, jo tās pašas sarkanās tulpes
tepat vien ir uz galdiem (pie tam ne sevišķi svaigas), tā ka par gaumi laikam
nestrīdas. (No zāles dep. J.Pliners: „Sievietes vajag apsveikt!”)

Tagad, ejot garām tiem, kas tur stāv… Jā, tur varbūt viens otrs
nelaimīgs cilvēks arī ir, bet es domāju, ka tur viens otrs nelietis arī stāv tajās
rindās, jo es dzirdēju ļoti skaidrā svešvalodā tādus lamuvārdus, kurus parasti
sabiedrībā nelieto. Tā ka acīmredzot vienam otram tāda „sirds uztaisīšana” tā
vien ir, nevis kaut kas nopietns. (No zāles dep. J.Pliners: „Nepiesienies!”)

Tālāk. Laba doma! Ļoti laba doma: „Kur ir sievietes, tur ir
bērni!” Un tāpēc man ir jāprasa šīm te frakcijām kopumā: „Kur ir jūsu
sievietes?” Jūs te viens ar otru dzīvojat visus šitos gadus, un kādi jums tur
vispār bērni var būt? Tā ka tāda īpatnēja jums ir tā filozofija – runāt kaut ko
tādu, kas galīgi nav saistīts ar praksi.

Tāpēc es uzskatu, ka šī mākslīgā rūpēšanās par bērniem ir
vienkārši tikai politikānisms un nekas vairāk. Pagājušajā reizē, tad, kad bija tas
pikets šeit, man bija tas „prieks” (pēdiņās) redzēt Krievijas militārās flotes
karogu šeit – Andreja karogu, kur uz balta fona ir zils krusts. Kā par brīnumu, šodien
pagaidām tā vēl nav. Tā ka šī politiskā izrāde…

Nu vienkārši izbeidziet šito ākstīšanos! Tā nu galīgi nav
vajadzīga! Tāpēc šeit arī ir tā lielā uztraukšanās, ka nu vajadzēs nedaudz
piebremzēt visus šos tāda veida piketētājus.

Nevienam nav nekādu iebildumu, ja vajag rūpēties par bērniem vai
par visu to, kas patiešām ir vajadzīgs. Lūdzu! Taču izmantot to politikānisma
nolūkos ir vienkārši negodīgi.

Un arī šis priekšlikums – tas ir pats tīrākais politikānisms,
nekas vairāk!

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Ja Dobeļa kungs dzirdēja sev adresētus lamuvārdus krievu valodā,
tad gan viņš, gan viņa partija ir pilnīgi nopelnījuši šos lamuvārdus no
piketētāju puses, kuri aizstāvēja savas tiesības uz dzīvokli, jo vismaz puse no
viņiem ir latvieši. Un, ja viņi negrib izmantot savu nacionālo karogu un savu dzimto
valodu, tad par to lai atbild gan „tēvzemieši”, gan Tautas partija, gan citi
cilvēknīdēji. Tad tā ir nevis piketētāju, bet jūsu vaina, cienījamās dāmas un
kungi! Jūsu oficiālās dzīvokļu politikas vaina!

Es tomēr aicinu atbalstīt diezgan prātīgo un veselajam prātam un
cilvēktiesībām atbilstošo priekšlikumu.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputātam Jānim Šmitam
komisijas vārdā ir kas piebilstams par 2.priekšlikumu?

J.Šmits. Komisija, neatbalstot šo priekšlikumu jau pagājušajā
lasījumā, uzsvēra, ka šo normu jau regulē divi likumi „Par dzīvojamo telpu īri”
un „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”. Ņemot vērā
to, ka šī norma būtu atbalstāma, mēs deputātiem ieteicām šo normu iestrādāt
Civilprocesa likuma divdesmit otrajā nodaļā, kur ir runāts par spriedumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 3. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Komisijā
nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Šajā likumā ir nepieciešams ierakstīt, ka pie
mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības saglabāt savu dzimto kultūru.
Patlaban skolās, kur pasniedz mazākumtautību mācību programmas, nav atsevišķa
priekšmeta, kurā būtu ietverti mazākumtautību audzēkņu dzimtās kultūras pamati.
Šāds mācību priekšmets tiek aizstāts ar priekšmetu „Mazākumtautību valoda”.
Ar to vien nepietiek! It īpaši tad, kad Izglītības likuma 41.panta 2.punktā ir
rakstīts, ka skolas nodrošina audzēkņu nacionālās kultūras kompetentu pasniegšanu.

Sakarā ar to aicinu jūs balsot „par” mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Jānim Šmitam ir kas piebilstams par 3.priekšlikumu?

J.Šmits. Jā. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, konstatēja, ka
šī norma jau pastāv Izglītības likumā, tāpēc nav nepieciešams to dublēt.

Tā ka es aicinu deputātus neatbalstīt šo 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.

J.Šmits. 4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Komisijā
nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Šmits. 6. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Šmits. 7. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Komisijā
nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Zināms, ka vecākiem netiek sniegta izsmeļoša
informācija par stāvokli ar bērnu tiesību nodrošināšanu skolās. Skolās pastāv
negatīvas parādības attiecībās starp bērniem, starp skolotājiem un bērniem; nereti
skolotāji un skolu administrācija pārkāpj skolēnu tiesības. Tātad ir nepieciešams
uzlikt par pienākumu skolu administrācijai rīkot bērnu tiesību nodrošināšanas
stāvokļa izpēti ar anketēšanu, testēšanu un tā tālāk.

Sakarā ar to mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. … Vai komisijai nav nekas
piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsosim par 7. – deputātu Plinera un
Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 24/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Šmits. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Par
Nolīgumu, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras
reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu
un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000.gada 23.jūnijā”.
Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Dokuments ir izskatīts
otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu nobalsot galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 197/Lp9, pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem
Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par
pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot Āfrikas, Karību
jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību
nolīgumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir
saistīts ar nupat pieņemto likumprojektu. Dokuments ir izskatīts komisijā. Uz otro
lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu nobalsot par galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 198/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām protokolu”.
Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts ir izskatīts
komisijā. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu pieņemt galīgajā
redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 201/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Pirmais
lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Latvija ir īstenojusi pāreju uz obligāto militāro dienestu, un sakarā ar to ir zudusi
Profesionālās izglītības likumā esošo normu, kuras reglamentē izglītojamo
attiecības ar obligāto militāro dienestu, aktualitāte.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 221/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu!
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 16.martam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”
pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 220/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 16.marts.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja arī likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirms pirmā lasījuma un
to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 226/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 16.marts.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Par Banku augstskolas
Satversmi”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Likumprojekts „Par Banku augstskolas Satversmi”.

Priekšlikumi komisijā netika saņemti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 196/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dukšinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvājam
noteikt šā gada 14.martu.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Der, jā. Labi. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.marts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Saeimas kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā priekšlikumi nav iesniegti.
Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 142/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu!
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 13.martam.

Sēdes vadītājs. 13.marts… piecas dienas, jā. Paldies. Vai ir
kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 13.marts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts izstrādāts,
lai izslēgtu Tiesībsarga likuma un Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma
normu atšķirīgas interpretācijas iespējas, garantējot tiesībsargam likumā
noteiktās tiesības brīvi apmeklēt īslaicīgās aizturēšanas vietas jebkurā laikā
bez speciālas atļaujas saņemšanas un policijas struktūrvienības iepriekšējas
informēšanas.

Komisija savā sēdē 28.februārī izskatīja šo likumprojektu.
Lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 231/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Prokuratūras
likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi,
izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 28.februāra
sēdē.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija to
neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Kā zināms, mūsu
oficiālā doktrīna ir Latvijas Republikas, kas tika dibināta 1918.gada 18.novembrī,
pastāvēšanas nepārtrauktība. Tie 50 gadi, kas pagāja PSRS sastāvā (faktiski tās
pašas impērijas, kurā latviešu tauta izveidojās kā nācija), – tas ir nejauks
sapnis, murgs, okupācija. Šā laika it kā nebija vispār. Tomēr Latvijas Republika ir
kļuvusi par absolūtu čempioni starp visām 180 pasaulē pastāvošajām valstīm tajā
ziņā, ka savos likumos tā visbiežāk piemin abreviatūru „PSRS”.

Par izņēmumu nav kļuvis arī apspriežamais likums – Prokuratūras
likums. Lūdzu, palūkojieties! „Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt
persona, kura [..] ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR
Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta,
izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents,
rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs; [..].”

Divas reizes te tiek pieminēta PSRS un vienu reizi – Latvijas PSR.
Pēc šādas pieminēšanas būtu loģiski izkārt virs Saeimas sarkano karogu ar sirpi un
āmuru un zilu vilni lejasdaļā.

Vēl vairāk! Likums ir formulēts tā, ka to var uztvert kā
aicinājumu kļūt par Latvijas prokuroriem visiem Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas dalībvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai
pretizlūkošanas dienestu štata vai ārštata darbiniekiem, aģentiem, rezidentiem vai
konspiratīvo dzīvokļu turētājiem (turklāt neatkarīgi no noilguma termiņa!), kā
arī visiem, kas patlaban darbojas kā ārvalstu izlūkdienestu aģenti.

Vai jums nešķiet, ka šāds formulējums ir aizvainojošs Latvijai un
ka 15 atgūtās neatkarības gadu laikā mēs varējām iemācīties daudz vairāk cienīt
savu valsti?

Es piedāvāju citu formulējumu: „…pēdējos 15 gadus ir bijusi
ārvalstu valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata
vai ārštata aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs; [..].”

Mūsu valstī nav ko darīt tādiem prokuroriem, kuri darbojas CIP vai
Britu izlūkdienestu labā! Nu, bet 15 gadus ilgs noilguma termiņš, man liekas, ir
pilnīgi pietiekams, lai varētu piedot aģentiem viņu bijušos grēkus. Taču, ja par
šiem grēkiem ir piespriests cietumsods, tad aizliegums strādāt par prokuroru tiek
paredzēts ar cita likuma pantu.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kuru diktē labi izprotamas
patriotisma jūtas. Bet, ja jūs uzskatāt, ka 15 gadi ir pārāk mazs termiņš, tad
trešajā lasījumā ir iespēja pagarināt šo termiņu kaut vai līdz 100 gadiem. Kaut
gan tik ilgi nedzīvo pat tie prokurori, kuri savu veselību nostiprināja, kalpodami
ārvalstu izlūkdienestā.

Aicinu izslēgt no likuma acīm redzamo absurdu un atbalstīt manu
priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. –
deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis aizsardzības ministrs Atis
Slaktera kungs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Jurijs
Stroda kungs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 86/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Sabiedriskā
transporta pakalpojumu likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.425 – likumprojekts „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums”. Valdība šo
likumprojektu ir izstrādājusi tādēļ, lai noteiktu valsts atbildību par sabiedriskā
transporta pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem un visā Latvijas teritorijā
garantētu iedzīvotājiem tiesības saņemt noteiktas kvalitātes pakalpojumus, kā arī
tādēļ, lai ieviestu Eiropas Savienības kopējās procedūras sabiedriskā transporta
finansēšanā, tas ir, pilnībā segtu zaudējumus pārvadātājiem, ievērojot viņu
komerciālās intereses. Ir jāpasaka, ka Latvija, stājoties Eiropas Savienībā,
pievienošanās līgumā bija parakstījusi garantiju, ka tas viss tiks izdarīts līdz
šā gada 1.maijam. Šobrīd mēs esam panākuši vienošanos ar Eiropas Komisiju, ka šo
procedūru ieviešanas datums varētu būt nākamā gada 1.janvāris, pastāvot
nosacījumam, ka līdz 1.maijam mēs sakārtosim likumdošanas bāzi.

Šis jaunais likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar šādiem
citiem likumprojektiem: „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, „Grozījumi
Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kā arī
„Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz
Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs ir pieteikusies deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Runājot par šo likumprojektu, vispirms sniegšu
nelielu precizējumu. Šo likumprojektu nav izstrādājusi valdība, valdība to ir tikai
akceptējusi. To ir izstrādājusi Satiksmes ministrija.

Līdzīga rakstura likumprojekts bija iesniegts jau 8.Saeimā, un
Tautsaimniecības komisija, kurā strādāju arī es, to rūpīgi vērtēja un atzina, ka
tā ieviešana ir priekšlaicīga.

Es gribu nedaudz parunāt par šā likumprojekta būtību un par tā
ieviešanas sekām. Ja šajā likumprojektā netiks novērsti daži būtiski trūkumi,
mēs varam faktiski sagraut pašreizējo sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu
Latvijā.

Pašreiz ar sabiedriskajiem pārvadājumiem Latvijā nodarbojas diezgan
daudz uzņēmumu, un faktiski tie ir koncentrējušies rajonu pilsētās. Šie
sabiedriskā transporta uzņēmumi, kas apkalpo vietējās līnijas, zina situāciju un
sadarbojas ar vietējām pašvaldībām. Tie ir iegādājušies arī atbilstošu
transportu un ieguldījuši lielus līdzekļus, bet šis likumprojekts paredz, ka turpmāk
šāda sistēma vairs nepastāvēs un ka autopārvadātāji faktiski varēs darboties
tikai līdz 2007.gada 31.decembrim. Pēc tam visus maršrutus koordinēs, izstrādās
kopēju sistēmu, un tad lielāki monopoluzņēmumi, kuri ir it kā spēcīgāki, varēs
pārņemt šo līdzšinējo darbību. Īstenībā tā ir uzņēmējdarbība, un Latvijas
autopārvadātāju asociācijas ārkārtīgi stipri iebilst pret šā likumprojekta
pieņemšanu tieši šādā redakcijā.

Protams, šis ir pirmais lasījums, un viss vēl ir glābjams. Es
domāju, ka būtu jāsagatavo vai nu alternatīvs likumprojekts, vai arī ļoti rūpīgi
jāgatavo priekšlikumi nākamajiem lasījumiem.

Pašreizējie nelielie autopārvadātāji labi pārzina vietējo
situāciju, viņi kombinē rentablos maršrutus ar nerentablajiem, viņi pazīst gandrīz
vai katru ģimeni laukos un zina, kā nogādāt bērnus uz skolu, tomēr jāsaka, ka šī
sistēma var arī beigties, jo no „augstā centra” ne vienmēr viss ir labāk redzams.
Un kāpēc gan mums vajadzētu iznīcināt šo sistēmu, kas ir ilgi un labi darbojusies?
Kāpēc to vajag pārveidot, pie tam tik ātrā tempā – jau šā gada laikā?

Protams, ir rentablie un ir nerentablie maršruti, un, ja mazie
pārvadātāji šos maršrutus tomēr kaut kādā veidā sakombinēja, tad ir grūti
pateikt, vai no Satiksmes ministrijas augstumiem varēs ņemt vērā visus nosacījumus un
vai nenotiks tā, ka atsevišķas lauku teritorijas ar sabiedriskajiem pārvadājumiem
paliks neapkalpotas.

Protams, lielu problēmu rada arī tas, ka vēl nav skaidrības, kā
beigsies teritoriālā reforma, tomēr, neskatoties uz to, pārejas noteikumu pēdējais
punkts skan tā: „Pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas rajona pašvaldību
kompetence sabiedriskā transporta nozarē tiek nodota reģionālajām pašvaldībām.”
Vai tad mums būs šīs reģionālās pašvaldības?

8.Saeimas darbības laikā izvērtās liela diskusija par to, vai
vispār būs šīs otrā līmeņa pašvaldības. Un ja nu to nebūs? Tad visai muļķīgi
izklausās šāds punkts, ka mēs jau pirms laika ieliekam te kaut kādu koncepciju un
taisāmies to realizēt. Acīmredzot, raugoties pēc pašreizējās koncepcijas,
pašvaldību reformā tiks veidoti lielie novadi. Cik lieli tie būs un kādi tie būs –
tā ir cita lieta, bet tās visas būs pirmā līmeņa pašvaldības.

Vadoties pēc šādiem apsvērumiem, es vienkārši gribu izsacīt tos
vērtējumus, kādi tika izteikti Tautsaimniecības komisijā 8.Saeimas darbības laikā.
Es arī iesaku likumprojekta autoriem un komisijai, kura ir atbildīga par šo
likumprojektu, ļoti cieši sadarboties ar autopārvadātāju asociācijām. Iebildumu ir
saņemts pārāk daudz, un lauki, kuri jau tā ir grūtā situācijā, faktiski var
zaudēt vienu no saviem vislielākajiem nodrošināšanas veidiem, jo atsevišķās
viensētas un skolas tiešām var radīt lielas problēmas, ja no Rīgas nesaskatīs šīs
viņu vajadzības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – lūdzu, deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts. Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi! Seiles kundze runāja par termiņiem un par to, ka mums nevajadzētu steigties.
Es turpretī domāju, ka mēs jau diemžēl esam nokavējuši šos termiņus. Es jau
sākumā minēju, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, tā parakstīja
saistības, ka šī norma tiks ieviesta līdz šā gada 1.maijam. Šobrīd mēs ar Eiropas
Komisiju esam vienojušies, ka tas varētu notikt no nākamā gada 1.janvāra.

Nākamais. Es domāju, ka šinī likumprojektā – tieši otrādi! –
ir paredzēts sakārtot pasūtītāju un pārvadātāju attiecības, lai ieviestu
ilgtermiņa līgumus, un šādi ilgtermiņa līgumi autobusiem būs līdz 12 gadiem, bet
sliežu transportam – līdz 30 gadiem.

Kas attiecas uz maršrutu tīklu, tad jāteic, ka šobrīd ļoti
rūpīgi ir izstrādāts šis maršrutu tīkls. Tas ir saskaņots ar pašvaldībām, un
arī prioritātes tur ir noteiktas ļoti skaidras – lai cilvēki varētu tikt uz darbu, uz
nākamā novada centru, bet skolēni – uz mācībām. Tā ka, es domāju, ļoti daudzām
bažām varbūt nav pamata, bet par daudzām citām aizdomām mēs varēsim turpināt
diskusijas, gatavojot otro lasījumu.

Jāteic, ka Tautsaimniecības komisija bija aicinājusi uz savām
sēdēm arī pārvadātāju asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus,
bija izveidota pat darba grupa, tā ka es negribētu teikt, ka diskusijas nav bijušas.
Diskusijas ir bijušas ļoti daudzas, tāpēc es Tautsaimniecības komisijas vārdā
lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 211/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Nākamos jautājumus
izskatīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Kamēr tiek sagatavoti
reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Pirmais paziņojumu teiks deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Aicinu jūs uz
komisijas sēdi tepat – Sarkanajā zālē. Atvainojiet, ka jums ir jāstrādā katru
dienu.

Sēdes vadītājs. Otrais paziņojumu grib teikt deputāts
Andris Bērziņš (ZZS).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Sēde notiks
pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Paldies par atsaucību.

Sēdes vadītājs. Nākamā paziņojumu teiks deputāte Silva
Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tibetas atbalsta grupas neliela sanāksme notiks
tepat Dzeltenajā zālē. Tūliņ!

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs
Aizbalts, Oļegs Deņisovs, Jānis Eglītis, Nikolajs Kabanovs, Māris Kučinskis,
Sarmīte Ķikuste, Mareks Segliņš un Uldis Augulis. Viss.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten
11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atsāksim darbu! Lūdzu,
ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi
Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatīsim dokumentu, kura numurs ir 412. Šis likumprojekts „Grozījumi
Autopārvadājumu likumā” ir skatāms kopā ar iepriekšējo likumprojektu, kuru mēs
jau atbalstījām pirmajā lasījumā, tāpēc Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu
arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 207/Lp9, pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā
dokumenta numurs ir 411, un arī šis likumprojekts – „Grozījumi Dzelzceļa likumā”
– ir skatāms kopīgajā paketē, tāpēc Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu šo
likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 206/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu deputātiem nav. Tātad lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs
ir 409. Arī šis likumprojekts ir skatāms kopīgajā likumprojektu paketē, tāpēc
Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt grozījumu
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 205/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts. Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– šā gada 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis ir pēdējais
likumprojekts, kas ir skatāms vienotā paketē, un tāpēc Tautsaimniecības komisijas
vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 204/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienoto atbalstu! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – šā gada 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Otrais
lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Par likumprojektu „Par skaidras naudas deklarēšanu
uz valsts robežas” ir saņemts tikai viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja.
Tas ir redakcionāls priekšlikums par 1.pantu.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir
atbalstījusi, un pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas
numurs ir 186/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada
16.martam.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Noguldījumu garantiju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs
Upenieks. Lūdzu!

G.Upenieks (ZZS frakcija).

Cienītais priekšsēdētāj! Likumprojektu ir izstrādājusi Finanšu
ministrija, un tā pamatā ir attiecīgo normatīvo aktu atbilstība Eiropas Savienības
direktīvām.

Komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gunārs Upenieks komisijas vārdā prasa
piešķirt likumprojektam steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likumprojektam piešķirta steidzamība.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai Saeimā. (Starpsaucieni: „Jāpieņem pirmajā
lasījumā!”)

G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.marts,
likumprojekta izskatīšana – 15.martā. (Starpsaucieni: „Jāpieņem pirmajā
lasījumā!”)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Pirms mēs izšķiramies par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu, mums jānobalso par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 241/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vēlreiz atkārtojiet priekšlikumu iesniegšanas laiku un
likumprojekta izskatīšanas datumu!

G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.marts,
likumprojekta izskatīšana – 15.martā.

Sēdes vadītājs. 12.marts – priekšlikumu iesniegšanas termiņš
otrajam lasījumam, un izskatīšana – 15.marta sēdē. Vai deputātiem ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Korupcijas un apkarošanas biroja likumā”. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu.
Šo priekšlikumu iesniedza Saeimas deputāti Golubova kungs un Rubika kungs. Atbildīgā
komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atklājam debates. Debatēs
pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Būtība
ir tāda, ka mēs ierosinām noteikt, ka Birojs ir neatkarīga valsts pārvaldes iestāde.
Pašreiz tajā sistēmā, kura tagad eksistē, Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā
esoša valsts pārvaldes iestāde, un kāds no malas var padomāt un spriest, ka tieši
Ministru kabinets vai Ministru prezidents dod norādījumus, kādas lietas var skatīt
Birojs un kādas lietas nevar skatīt Birojs. Te ir runa par to, kāpēc pašreiz Birojs
skata Lemberga lietu, bet kāpēc neskata Šķēles lietu.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Jurim Dalbiņam ir kas piebilstams? Lūdzu!

J.Dalbiņš. Cienījamie deputāti! Iesniedzēji, šeit uzstājoties,
zināmā mērā maldina mūs un varbūt arī tos radioklausītājus, kas pašreiz klausās
šo sēdi, jo tam, kurš uzrauga šo institūciju, nav tiesību norādīt, ko un kā
izmeklēt. Tam ir vienīgi tiesības atcelt tās nelikumīgos lēmumus.

Tāpēc, konsultējusies arī ar Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroju, komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 1.
– deputātu Golubova un Rubika priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu zvanu!

J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta,
kura numurs ir 88/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites
kārtību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un ierosina
atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 233! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ģīlis. 16.marts.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
izskatījusi likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 225/Lp9, – „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.
Likumprojekts precizē to valsts amatpersonu loku, kuras varētu turpmāk savienot šo
amatu ar profesionāla sportista darbu, un vienlaikus paredz arī to, ka valsts
amatpersonas var saņemt naudas balvas par izciliem sasniegumiem zinātnē, mākslā vai
sportā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektu ir
atbalstījusi. Likumprojektu atbalsta arī Sporta apakškomisija. Un līdz ar to lūdzu
jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep.
L.Ozoliņš: „Laba komisija!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 22/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Krastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.marts.

Sēdes vadītājs. 15.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs
128/Lp9). Juridiskā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 2. – deputāta Latkovska priekšlikums. Tas neguva
komisijas atbalstu. Taču komisijai nebija pilnas informācijas, par šo priekšlikumu
balsojot, un līdz ar to tagad droši vien deputāts Latkovskis savu viedokli…

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es tikai mazliet atgādināšu, kāpēc radās šāds mans
priekšlikums par lejupielādi. Vairāk nekā pirms mēneša pasaules medijos izskanēja
informācija, ka Austrijā policisti uzgājuši serveri, kurā bija izvietota bērnu
pornogrāfija. Un apmēram 77 valstīs ir tikusi veikta pornogrāfisko materiālu
lejupielāde. Viena no šīm valstīm ir Latvija. Austriešu kolēģi, policisti, vērsās
arī pie mūsu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, bet sakarā ar to, ka
mūsu likumā nav paredzēts šāds pārkāpums, mums diemžēl nebija pamata sniegt
palīdzību austriešu kolēģiem. Taču tehnoloģija attīstās, un, ja jau likumā ir
teikts, ka šādus materiālus nevar ievest, tad loģiski būtu likuma tekstu papildināt
ar vārdu „lejupielādi”. Kā es saprotu, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, kas
sniedza informāciju komisijā, nebija īsti kompetents šajos jautājumos.

Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Ļoti ceru uz jūsu
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav komisijas vārdā
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Latkovska
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 14. Priekšlikums
atbalstīts. (Aplausi.)

V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu
un pret komisijas atzinumiem. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Par kuru priekšlikumu jūs prasāt balsojumu? Šie priekšlikumi tiek
izskatīti kompleksā. Par kuru jūs prasāt balsojumu? (No zāles dep. V.Buzajevs:
„Par abiem!”) Par abiem.

Deputāti prasa balsojumu. Godātie kolēģi, vispirms balsosim par
3.priekšlikumu, kurš ir atbalstīts daļēji. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 23, atturas – 43.
Priekšlikums tātad nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 4. – Juridiskās
komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.
– Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – 6.
Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko. 5.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 12.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts
13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu… Deputāts Vladimirs
Buzajevs grib runāt debatēs. Mēs noskaidrosim, par kuru… Pašreiz izskatām 12. un
13.priekšlikumu. Pēc komisijas atzinuma mēs skatām tos kopā. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Es nekad neesmu apšaubījis mūsu Juridiskā biroja ļoti augsto
kvalifikāciju, kā arī šai manis cienītajai struktūrai piemītošo pilnīgo principu
trūkumu. Vajag konfekti pārtaisīt par sūdiem – lūdzu! Nu, bet ja otrādi – no sūdiem
iztaisīt konfekti -, arī tad nav nekādu problēmu.

Lūk, jūsu priekšā kārtējais juridiskais fokuss: no absolūti
bezpalīdzīga likumprojekta kā no klaji redzamas dabas kļūmes, kuru piedāvāja
„tēvzemieši”, izveidoja kaut ko pieņemamu no juridiskā viedokļa. Tomēr no smakas
un no piegaršas, kura raksturīga sākotnējam materiālam, Juridiskā biroja meistariem
diemžēl neizdevās tikt vaļā. Acīm redzams ir arī samērīguma principa pārkāpums:
piespriest piecus gadus cietumsoda cilvēkam, kurš kārto naturalizācijas pārbaudes
citas personas vietā! Cik lielā mērā bīstams sabiedrības drošībai ir gadījums, ka
vienam miljonam pilsoņu pievienotos vēl viens cilvēks, pat ja šis cilvēks himnas
„Dievs, svētī Latviju!” vietā atceras vienīgi bijušās PSRS himnu? Vai tad
viņš, nomainījis violeto pasi pret zilo, tūlīt pat dosies aplaupīt banku? Nu,
ļaunākajā gadījumā speciāli atnāks uz vēlēšanām, lai iemestu TB/LNNK sarakstu
miskastē.

Daudz bīstamāks ir cits gadījums – tas, ka viens cilvēks cita
vietā kārto eksāmenus autovadīšanā. Negodīgā ceļā iegūtas vadītāja
apliecības īpašnieks var izraisīt avāriju ar cilvēku upuriem.

Es gribētu jautāt juristiem, speciālistiem: kādu sodu šajā
gadījumā jūs pieprasītu personai, kas kārto eksāmenus cita vietā? Varbūt mūža
ieslodzījumu? Vai uzreiz – nāvessodu?

Dāmas un kungi! Šie kaunpilnie juridiskie kāzusi nebūt nav tik
nekaitīgi, kā gribētos domāt. To mērķis ir noslēpt no sabiedrības to faktu, ka
pretdabiskais institūts, ko kautrīgi dēvē par naturalizāciju, kad individuālā
kārtā tiek atdotas kolektīvi atņemtās politiskās tiesības, darbojas ļoti slikti.
Vēl vairāk – tas piedzīvo krīzi un pat pilnīgu kolapsu. 2004.gadā tika
iesniegti 21 297 iesniegumi, bet 2006.gadā – divreiz mazāk. Pat mazāk nekā
1999.gadā! Pēdējā mēneša laikā, par kuru ir dati, tas ir, 2006.gada decembrī, tika
iesniegti tikai 420 iesniegumi. Tik niecīgi maz iesniegumu nav bijis kopš 1997.gada
decembra.

Ir pienācis laiks atzīties, ka tie plašie un dāsnie solījumi, kas
tika doti Eiropai pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, ir izrādījušies
tikai rupji un tīšuprāt teikti meli, bet Aldermanes kundzes „bodīti” ir laiks
slēgt.

Dāmas un kungi! Pētīdams jautājumu par pensionāriem –
nepilsoņiem, kuriem Latvija nevēlas izmaksāt pilnā apjomā pensiju, es konstatēju, ka
tā pensijas vecuma personu daļa, kura iesniedz naturalizācijas iesniegumus, sastāda
tikai 5 procentus no pilsonības iegūšanas pretendentu skaita. Toties iedzīvotāju
vidū viņu ir piecreiz vairāk – 25 procenti.

Latvijas valdošā elite turpina ņirgāties par veciem ļaudīm,
izvirzīdama viņiem jau iepriekš paredzamas neizpildāmas prasības. Bez šaubām,
vainīgās personas, kas ir radījušas šādu situāciju, patiesi būtu jāsēdina
cietumā, un piecu gadu ilga cietumsoda piespriešana tām man neliktos nesamērīgi
liela.

Cienījamie likumdevēji! Tauta mūs ir ievēlējusi ne jau tādēļ,
lai mēs, sēdēdami Saeimā, paši sev darītu kaunu! Demonstrēsim veselo saprātu un
noraidīsim gan šo – līdz absurdam kaunpilno priekšlikumu, gan arī atbildīgās
komisijas priekšlikumu!

Paldies. Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Par minētajiem priekšlikumiem debates turpinās
deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu
runāt par konkrēto priekšlikumu! Deputāts Buzajevs nedaudz par agru iznāca tribīnē,
jo pirms 13.priekšlikuma vēl ir 12.priekšlikums. 12.priekšlikumā bija Juridiskā
biroja precizējums, kuru komisija savukārt vēlreiz precizēja savā 13.priekšlikumā.

Taču, lai būtu skaidrība par to, kāds ir sods un par ko tas
paredzēts, es tomēr nedaudz pastāstīšu šā likumprojekta tapšanas vēsturi.

8.Saeimā apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza
priekšlikumu – noteikt kriminālsodu par uzdošanos par citu personu. Pilsonības likuma
izpildes komisija noreaģēja un sagatavoja atbilstošus grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā rezultātā tika noteikta administratīvā
atbildība par šādiem pārkāpumiem.

Saņemot šo likumprojektu no 8.Saeimas, 9.Saeimā Juridiskā komisija
konstatēja, ka kriminālsods ir nepieciešams tad, ja ir šī atkārtotība (es uzsveru:
atkārtotība!), vai arī tad, ja šis noziegums vai pārkāpums veikts mantkārīgā
nolūkā.

Vai šādi pārkāpumi tiek veikti mantkārīgā nolūkā? Es domāju,
ka nevienam tas nav noslēpums, jo bieži vien avīzēs ir lasāmi sludinājumi, ka
palīdzēs nokārtot naturalizācijas eksāmenu. Šie cilvēki sākotnēji uzdodas par
tādiem, kuri mācīs Latvijas vēsturi, tās himnu un Satversmi, taču beigās izrādās,
ka viņi par attiecīgu samaksu piemeklē vienkārši dubultniekus. Un šie cilvēki
paliek nesodīti.

Es saprotu Buzajeva kunga uztraukumu par to, ka nu bez administratīvā
soda te būs arī kriminālsods, jo par atkārtotību daudzi administratīvie pārkāpumi
pēc tam tiek kriminalizēti, un tas ir pilnīgi normāli.

Tā ka es aicinu balsojumā par 12.priekšlikumu vai nu atturēties,
vai arī to neatbalstīt, bet balsot „par” 13. – Juridiskās komisijas priekšlikumu,
kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Leiškalns. (Starpsauciens:
„Kārli, tikai īsi!”)

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Es runāšu ārkārtīgi īsi, jo te tomēr drusciņ ir jāpadomā. Ir
jāpadomā par to, vai sankcija ir atbilstoša nodarījumam. Es pieņemu, ka 5 gadus, ja
tas ir darīts atkārtoti, turklāt vēl mantkārīgā nolūkā, to varētu piespriest.
Bet, kad es lasu šā likuma panta tekstu, tad tur ir tā… Vispirms – par ko tad soda?
„Par uzdošanos par citu personu, kārtojot latviešu valodas prasmes vai citu likumā
noteikto zināšanu pārbaudi…” Es nezinu, vai citu zināšanu pārbaudes ir
attiecināmas uz pilsonību vai nav attiecināmas. Par to var dabūt 5 gadus, ja tas ir
izdarīts atkārtoti mantkārīgā nolūkā viena gada laikā. Pieņemsim, kas tas ir
pieņemami.

Bet ir vēl arī teikuma otrā daļa: „…un radot citai personai
iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā”.

Manuprāt, Juridiskajai komisijai par šo tekstu būtu ļoti nopietni
jāpadomā. Tad jau drīzāk būtu jāraksta tā: „…tādā veidā radot citai
personai…” Jo patiesībā 5 gadus var piespriest jebkuram Naturalizācijas pārvaldes
ierēdnim, kas personai rada tiesības iegūt pilsonību.

Tā ka es komisijai ieteiktu noteikti padomāt gan par sankcijas
apmēru, jo 5 gadi, izskatās, šeit ir pārāk daudz… jo reti kad mēs slepkavam
piespriežam 5 gadus… gan arī sakārtot tekstu, lai tie, kuri to piemēros, varētu
saprast.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Klausoties Rasnača kungu, var rasties iespaids,
ka šādas lietas notiek katru dienu. Protams, tas ir ārkārtīgi slikti, ja cilvēki
kaut kā negodīgi mēģina iegūt Latvijas pilsonību, bet man šķiet, ka tas ir tāds
tīri teorētisks pieņēmums. Man daudz interesantāk būtu dzirdēt, ka Rasnača kungs
pasaka, cik daudz tādu gadījumu ir bijis.

Šobrīd ir noteikta administratīvā atbildība, bet cik cilvēki ir
sodīti par šādiem pārkāpumiem? Man šādi gadījumi nav zināmi, tā ka… Kāpēc
mēs runājam par kriminālatbildību, ja pat šī norma, kura paredz administratīvo
atbildību, praksē netiek piemērota? Nu nevajag baidīt cilvēkus!

Tas ir tīri politisks priekšlikums. Jūs gribat radīt iespaidu, ka
naturalizācijas pretendenti ir negodīgi cilvēki, un tā tālāk, bet dzīvē tā taču
nav! Kādēļ mums vajag paredzēt kriminālatbildību, ja pat administratīvā atbildība
nedarbojas? Ja šādu gadījumu būtu patiešām daudz un ja mums patiešām vajadzētu
stingrāk sodīt par šādu praksi, tad šis jautājums būtu aktuāls, bet šobrīd tas
absolūti nav aktuāls!

Tā ka es aicinu jūs tomēr nepolitizēt šādus likumus un nobalsot
pret šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tādas interesantas debates: vai ir sodāms
krimināli tas, ka kāds cilvēks nelikumīgi iegūst pilsonību?

Satversmē ir noteiktas tās lietas, kas katrai valstij ir svarīgas:
tā ir mūsu teritorija, tie ir mūsu cilvēki. Tātad – ir vai nav svarīgi, kas ir
Latvijas pilsonis un kādā veidā šī pilsonība ir iegūta? Tas ir viens no
pamatjautājumiem.

Un mēs ļoti labi atceramies, ka pagājušajā gadā bija gadījumi,
kad runa bija par to, ka pilsonība tiek iegūta nelikumīgā veidā. Un tas, ka tādos
gadījumos cilvēks nav pieķerts, lai gan šādā veidā ir kārtojis eksāmenu… Tā ir
pilnīgi normāla krimināla likuma norma! Tāda jau ir paredzēta arī par liecības
došanu, ja kāds cilvēks uzdodas par citu cilvēku un dodas sniegt liecību. Kas gan var
būt vēl svarīgāks par vienu no pamatjautājumiem – par mūsu pilsoņiem?

Tātad, ja šī norma tiek kriminalizēta, tā tiek kriminalizēta
preventīvi, un, nedod Dievs, ka mums būtu šādi gadījumi, kad tādi cilvēki būtu
jāliek cietumā! Un nav nekas… Var būt arī tādas normas, kuras mēs nepiemērojam…
teiksim, arī par kara noziegumiem… Un, paldies Dievam, ka mēs tās nepiemērojam! Arī
šāda norma šajā likumā nav nekas pretdabīgs. Mēs to varam vēl precizēt,
Leiškalna kungs! Panta nosaukums jau pats par sevi pasaka, par ko tajā ir runa un kādā
veidā cilvēki iegūst šo nelikumīgo pilsonību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nenovērtēt par zemu tā
svarīgumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Paldies deputātam Kārlim Leiškalnam par izteikto precizējumu! Mēs
šo likumu tagad pieņemam otrajā lasījumā, un mums vēl būs iespēja šo precizējumu
izdarīt trešajā lasījumā. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Cik? Cik? Nosauc!”)

Vienlaikus Cileviča kungu es gribētu aicināt šad un tad palasīt
arī latviešu avīzes. Nu tās avīzes, kuras drukā tekstus latviešu valodā. Ir šāda
informācija, un pietiekami daudz tur ir runāts par to, ka šādi cilvēki ir uzdevušies
par citām personām un ka viņi ir palikuši nesodīti. Tas ir viens.

Otrs. Cileviča kungs, sodu likumos sodi tiek noteikti ne jau tikai
tādēļ, lai cilvēkus bāztu cietumos, bet pamatā tādēļ, lai realizētu šo
preventīvo funkciju – lai cilvēkam nebūtu vēlmes krist kārdinājumā. Un, ja nu
kādam līdz šim ir bijusi vēlme krist kārdinājumā un nopelnīt uz tā rēķina, ka
Petrovs ir līdzīgs Sidorovam, un aiziet Sidorova vietā nokārtot eksāmenu, tad
turpmāk viņam šīs vēlmes vairs nebūs, jo viņš zinās, ka var nokļūt tur, kur
saulīte spīd caur restēm.

Tā ka aicinu neatbalstīt 12.priekšlikumu, bet balsot „par” 13. –
Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, Āboltiņas kundze, viss būtu skaidrs, ja panta nosaukumā būtu
rakstīts: „Uzdošanās par citu personu, kārtojot valsts valodas eksāmenu pilsonības
iegūšanai”. Bet šeit ir rakstīts: „Uzdošanās par citu personu”. Un par ko tad
īsti soda, ja uzdodas par citu personu, – par latviešu valodas eksāmena kārtošanu vai
par citu likumā noteikto zināšanu pārbaudi? Tas ir, ja divi studenti pie muļķa
profesora eksāmenā apmainās vietām, tad arī viņus, šādi interpretējot šo likuma
pantu, var iesēdināt cietumā.

Taču Dievs ar viņu! Es esmu gatavs atbalstīt šo normu otrajā
lasījumā un iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu, lai gan tiesneši, gan arī
citi cilvēki likumā skaidri un saprotami var izlasīt, par ko viņiem draud sods.

Arī tiem, kuri kārto autovadītāja eksāmenus cita braucēja vietā,
es tāpat uzliktu sodu. Nu varbūt ne gluži tik bargu, jo tas ir mazāk svarīgi kā
pilsonība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, mums tāda ļoti amizanta saruna risinās. Nu tad,
piemēram, aiziesim līdz tam, ka ir Bībele. Tur ir minēti noteikti baušļi. Šie
baušļi nosaka zināmas uzvedības normas: tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot cita
mantu un vēl šo to citu tev nebūs iekārot.

Šeit arī ir viens vienīgs teikums: „Tev nevajag blēdīties!”
Kolēģi, bet kāpēc jūs tur bļaustāties visu laiku, es to lāgā nevaru saprast. Ir
skaidri pateikts: „Neblēdies!” Tagad mēs te sākam strīdēties, vai tā vajag
blēdīties vai šitā vajag blēdīties.

Patlaban ir runa par to, ka nedaudz ir pārveidots tas, kas bija
ierosināts 275.¹ pantā. Tas ir nedaudz pārveidots, bet doma ir palikusi
tieši tāda pati. Un doma ir ļoti vienkārša: ja cilvēks uzdodas par kādu citu, tad
viņš par to ir jāsoda!

Visi šie nosacījumi tur ir pielikti klāt. Kāpēc jūs te minat tos
5 gadus? Te jau nav runa par to, ka būs tieši 5 gadi. Runa ir par to, ka brīvības
atņemšana būs līdz 5 gadiem, bet ir pieminēts arī piespiedu darbs, ir pieminēts
naudas sods, un atkal – līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Ja jau jūs te runājat par paša teksta precizitāti, tad mums taču
ir Juridiskais birojs, galu galā arī Juridiskā komisija. Nu tad precizējiet to tekstu!
Bet vai tāpēc te ir jāstrīdas?

Runa ir par vienu lietu – cilvēki par šādām blēdībām ir jāsoda!
Citu jautājumu es šeit neredzu! Lūk, tāpēc ir jocīgi arī klausīties, kad apgalvo,
ka cilvēki tiek baidīti. Jā, slepkavas arī tiek baidīti ar to, ka ir paredzēts sods
par slepkavību, par zagšanu, par visu ko citu. Tā jau nav baidīšana! Neblēdies,
iemācies godīgi to, ko no tevis prasa, tad ej un nokārto savu eksāmenu! Un viss! Kāda
te ir problēma?

Mēs te tagad nākam cits citu pārliecināt, cik likumīgi vai cik
nelikumīgi tas ir, tā vietā, lai vienkārši vienotos par precīzāku tekstu. Un tas
arī ir viss! Kurš tad te no zālē sēdošajiem uzskata, ka ir labi, ja otra vietā iet
un liek eksāmenu? Neviens tā neuzskata! Tātad šeit vienkārši ir precizējošs
jautājums, un viss.

Tā ka es aicinu atbalstīt to tekstu, kāds tas ir šodien. Nu nav
mums cita teksta! Un visas šīs gudrās runas vajadzēja risināt tad, kad Juridiskajā
komisijā bija šī izskatīšana. Tad tur varēja par to runāt un iesniegt savus
priekšlikumus. Tagad tāda iespēja būs, gatavojot trešo lasījumu. Laipni lūdzu!

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs, otro
reizi.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Rasnača kungs tikko spīdoši apliecināja, ka
viņam tiešām nav nekādas informācijas. Ja jau viņš tik dziļi ir ieinteresējies
par šo jautājumu, tad es varētu sagaidīt no viņa arī statistiku. It kā esot
bijušas kaut kādas mistiskas publikācijas latviešu presē, bet cilvēki palika
nesodīti, un tā tālāk. Nu piedodiet! Tas viss ir blēņas!

Nav noslēpums, ka apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
vispār grib apturēt naturalizācijas procesu. Viņi jau vairākkārt ir iesnieguši arī
šādus priekšlikumus, tā ka neesiet liekulīgi! Ja jūs esat pret naturalizāciju, tad
tā arī pasakiet! Un nevajag izlikties, ka tur it kā notiek kaut kāda šmaukšanās
lielā apjomā. Nav tā!

Atcerieties, lūdzu, kāpēc mēs šodien apspriežam šo jautājumu!
Mums ir milzīgas problēmas ar to pašu „krutku”, ar nelegālo alkoholu. Cilvēki
saindējas, cilvēki mirst nost. Un tieši tāpēc, ka prakse, pati dzīve to prasa, mēs
tad arī izdarām šajā likumā izmaiņas ar nolūku pastiprināt atbildību.

Šī problēma ir absolūti mākslīga problēma! Jūs patiešām
vienkārši izplatāt melus par pilsonības pretendentiem. Tā tas nav! Tieši vai
netieši… Tad parādiet tās publikācijas, parādiet statistiku! Pierādiet, ka šis
jautājums ir aktuāls! Un nevajag katru jautājumu pārvērst par jūsu, teiksim tā,
politiskās pārliecības apliecināšanu un demonstrēšanu. Tas vienkārši ir
neprofesionāli! Neraugoties uz visu jūsu pieredzi, jūs neapturēsiet naturalizāciju,
lai kā jūs arī censtos. Integrācijas politika ir oficiāli pieņemta politika šajā
valstī. Saprotiet to vienreiz un netraucējiet cilvēkiem strādāt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es domāju, ikviens man piekritīs, ka kārtot
eksāmenu citas personas vietā, uzrādot svešus dokumentus, nav slavējama rīcība.
Cileviča kunga verbālā ekvilibristika – saskatīt šeit politiskus motīvus – var
vienkārši… Es varu vienkārši paust cieņu par Cileviča kunga prasmi sameklēt
pilnīgi absurdus argumentus savai tēzei. (No zāles dep. B.Cilevičs: „To es
varu!”)

Bet galvenokārt es gribu vērsties pie Leiškalna kunga. Protams,
piemērs par diviem studentiem, kuri kārto eksāmenu viens otra vietā, ir interesants un
paplašina mūsu diskusijas objektu, bet, lai tas tā nenotiktu, es vēlos nolasīt pilnu
šā priekšlikuma tekstu: „Par uzdošanos par citu personu, kārtojot latviešu valodas
prasmes vai citu likumā noteikto zināšanu pārbaudi un radot citai personai iespēju
iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā…” Un tā joprojām. Es varu
apliecināt Leiškalna kungam: ja man kāds blēdīgs students ir mēģinājis nokārtot
ieskaiti kāda cita vietā, tad es viņam nekad neesmu devis nekādus bonusus
naturalizācijas gaitā, tāpēc, Leiškalna kungs, nejauksim visu vienā putrā, lai pēc
tam vairs nevarētu saprast, par ko ir šis stāsts, bet runāsim par šo konkrēto
priekšlikumu – par naturalizācijas pārkāpumiem.

Tāpēc es ierosinu atbalstīt šo normu.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu pārtraukt debates par šo
svarīgo likumprojektu, jo mums steidzami ir jāpieņem trīs likumprojekti par
pilsonības piešķiršanu trijiem nepilsoņiem. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne:
„Vai, cik skaisti!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Vjačeslavam Stepaņenko ir kas piebilstams?

V.Stepaņenko. Jā. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt
12.priekšlikumu, bet gan atbalstīt 13. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 43, atturas – 45. Priekšlikums nav
atbalstīts.

Un tagad balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – 1. 13.priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 128/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Stepaņenko. 16.marts.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa
pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu
Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti!
Strādāsim ar dokumentu Nr.406 – likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību
un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu
reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes
drošības departamentam”.

Komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja to. Taču sākumā
mums jābalso par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms izskatīsim jautājumu
par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 14, atturas – 45. Steidzamība likumprojektam nav piešķirta.

Tagad mums jāpieņem likumprojekts pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 202/Lp9,
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.marts.

Sēdes vadītājs. 20.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Elektronisko sakaru likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.609.
Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 30 priekšlikumus.

1.priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu
par 1.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 3.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Aizbalts. 4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 7. un 8.priekšlikums ir skatāmi kopā.

7.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā,
kurš ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu
un pret komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem.

V.Aizbalts. 9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 14. – deputāta Auguļa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 16. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Un 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tie ir skatāmi kopā.

16.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
iesniegtajā 17.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 16. un
17.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Aizbalts. Arī 18. un 19.priekšlikums ir skatāmi kopā.

18.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
19.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 18. un
19.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Aizbalts. 20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 22.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 23.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Arī 24.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 25.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 26.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Arī 27. un 28.priekšlikums ir skatāmi kopā.

27.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
28.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 27. un
28.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Aizbalts. Un arī 29. un 30.priekšlikums ir skatāmi kopā, jo
29.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 30.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 29. un
30.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 81/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

V.Aizbalts. Kolēģi, paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš ir šā gada 29.marts.

Sēdes vadītājs. 29.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Eiropas ainavu konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.610 – ar likumprojektu „Par Eiropas ainavu konvenciju”.

Šis dokuments palīdzēs mums sakārtot mūsu ainavu, kas ir
daudzkārt postīta 50 okupācijas gadu laikā, un sekas ir redzamas vēl šodien – tās
ir sagrautu baznīcu drupas… Tās ir fermu drupas, tie ir tukšie rūpnīcu korpusi un
daudzi tamlīdzīgi objekti, kuri piesārņo mūsu tradicionālo ainavu. Arī pašreiz –
kapitālisma ērā – nav daudz vieglāk – mēs redzam mežu kailcirtes, laukakmeņu
iznīcināšanu ainavā, mazās hidroelektrostacijas… Parādās vēja turbīnas un
telekomunikāciju torņi… Arī šie jaunie ainavas elementi būtu pakārtojami kādai
sistēmai, tāpēc 2000.gadā Eiropas Padome pieņēma Eiropas ainavu konvenciju. Pašreiz
to ir ratificējušas 28 valstis, un nu arī Latvijai ir iespēja pievienoties Eiropas
ainavu konvencijai.

Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 209/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Ozoliņš. 16.marts.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatāmais likumprojekts
novērš Satversmes tiesas 2006.gada 23.novembra spriedumā norādītos trūkumus likumā
„Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” – nodrošina Satversmes 103.pantā noteikto
miermīlīgas pulcēšanās brīvību un vienlaikus paredz samērīgus ierobežojumus, lai
tiktu aizsargātas citu cilvēku tiesības, demokrātiskā valsts iekārta, sabiedrības
drošība, labklājība un tikumība.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pirmais pieteicies
deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Apspriežamais
likumprojekts ir diezgan līdzsvarots – gandrīz katrā tā rindkopā ir redzama PCTVL
civilizētā ietekme ar Satversmes tiesas starpniecību. Paldies darba grupai, kurā bija
iekļauti pārstāvji ne tikai no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Drošības
policijas, Rīgas Domes un Latvijas Pašvaldību savienības, bet arī no Tieslietu
ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja un it īpaši no Tiesībsarga biroja. Piemēram,
ideāla ir likuma 12.panta otrās daļas piedāvātā redakcija: „Organizators iesniedz
pieteikumu par piketa rīkošanu, ja pikets tiek publiski izsludināts.” Es saņēmu
savu pēdējo administratīvo sodu tieši par neizsludināta piketa rīkošanu pie Rīgas
Domes, kuru es pilnīgi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei organizēju bez
pieteikuma. Šodien ir skaidrs, ka taisnība bija manā pusē un valsts var droši atdot
man atpakaļ 100 latus.

Pilnīgi atbilst Satversmes tiesas spriedumam arī likumprojektā
paredzētā atļauju sistēmas nomaiņa ar paziņošanas sistēmu.

Es uzskatu, ka var droši atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā,
un ceru, ka atsevišķi deputāti ar saviem priekšlikumiem otrajam un trešajam
lasījumam neizkropļos likumprojektu, kas kopumā ir atbilstošs Latvijas Republikas
Satversmei un Eiropas demokrātiskajām tradīcijām.

Taču pat Saulei tomēr ir plankumi. Teiksim, likuma 9.panta ceturtās
daļas piedāvātā redakcija: „Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par
sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.”

Ja ir runa par pašvaldību tiesībām noteikt pilsētās speciālas
zonas, kur tāpat kā Londonas Haidparkā var rīkot jebkuru sapulci vispār bez
pieteikuma, tā ir viena lieta. Bet, ja likumprojekta autori paredz pašvaldību tiesības
vispār liegt privātpersonu pasākumus kādā vietā, teiksim, pie Brīvības pieminekļa
Rīgā, tā ir pavisam cita lieta, tāpēc ka tas ir klajā pretrunā ar Satversmes
116.pantu, jo sapulču brīvību var ierobežot tikai likumā, nevis pašvaldību
saistošajos noteikumos paredzētos gadījumos.

Ir arī šaubas par piedāvāto 16.panta otrās daļas redakciju:
lēmumu aizliegt pasākumu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā
pēc pieteikuma iesniegšanas vai ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pirms pasākuma
norises. No vienas puses, ir tomēr iespēja un laiks tiesā pārsūdzēt prettiesisko
aizliegumu. Bet vārdkopa „ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pirms pasākuma
norises” dod pašvaldībai iespēju ļaunprātīgi vilcināt pasākuma vērtēšanu
gadījumā, ja pieteikums ir iesniegts, teiksim, divus mēnešus iepriekš.

Es gribu atgādināt, ka Satversmes tiesa atzina, ka iepriekšējā
Sapulču likuma 15.panta ceturtajā daļā ietvertie vārdi „ne agrāk kā 10 dienas un
ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma” neatbilst nedz Satversmes 103.pantam,
nedz arī Satversmes 92.pantam. Vārdkopa „ne agrāk kā 10 dienas” pēc būtības
nomainīta ar vārdkopu „ne agrāk kā piecas dienas”, kas vēl vairāk ierobežo
Satversmes 103.pantā aizsargātās tiesības.

Es ceru, ka mēs ar kopējām pūlēm varam novērst visus minētos
trūkumus likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā, un vēlreiz aicinu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Boriss
Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kā pilnīgi pareizi ir norādīts likumprojekta
anotācijā, Satversmes tiesa atzina iepriekšējā likuma normas par Satversmei
neatbilstošām tieši tāpēc, ka tās paredzēja nevis paziņošanas sistēmu, bet
atļauju sistēmu. Diemžēl arī šajā redakcijā mēs riskējam atkārtot to pašu
kļūdu.

Es redzu, 12.pantā kā galvenais termins tiek lietots vārds
„pieteikums”. Tas jau pats par sevi paredz, ka tad, ja ir šis pieteikums, tas tiek
izskatīts, un pašvaldība vai nu atļaus šo pasākumu, vai neatļaus. Es aicinu
atbildīgo komisiju izvērtēt, vai šo vārdu „pieteikums” nevajadzētu aizvietot ar
atbilstošāku vārdu, piemēram, „paziņojums”, lai viss būtu absolūti skaidrs.
Šobrīd šis priekšlikums izskatās daudz labāks, nekā bija iepriekšējās likuma
normas, bet es baidos, ka praksē tas varētu darboties tieši tāpat kā iepriekšējais
likums. Es domāju, ka noteikti nevajadzētu atkārtot divreiz to pašu kļūdu, tāpēc,
apspriežot šo likumprojektu, tomēr vajadzētu nodrošināt, lai šī paziņošanas
sistēmas darbība būtu absolūti nepārprotama.

Līdz ar to šo redakciju man ir ļoti grūti atbalstīt. Es saprotu,
ka ar kaut ko ir jāsāk, un acīmredzot šis projekts tiks atbalstīts, bet es ļoti
ceru, ka turpmākajos lasījumos mēs tomēr izstrādāsim tādu redakciju, kura vairs
neradīs apdraudējumus pulcēšanās brīvības īstenošanai Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs).

Jā, es gribu lūgt deputātiem, kuri strādās komisijās ar šo
likumprojektu, saglabāt cilvēkiem šo iespēju – paust savu viedokli pie parlamenta. Tas
ir ļoti labi, ka cilvēki var pienākt pie deputātiem un stāvēt… būt kopā ar mums,
gandrīz blakus, kad mēs ejam no komisiju vai no frakciju mājas uz lielo zāli, un paust
savu viedokli, tāpēc ka tā pozīcija, kas visu laiku bija 7. un 8.Saeimā, kad
deputāti vispār ielidoja pagalmā ar savām mašīnām un neredzēja ne protestētājus,
ne mītiņus, ne piketus… Deputāti neredzēja, ko cilvēki vispār grib viņiem paust
ar savu viedokli, par ko viņi iestājas. Turpretī šodien ir tāda situācija: viss ir
normāli. Mēs gājām garām, un mēs uzzinājām, kas cilvēkus uztrauc, pret ko viņi
vēršas… Un tie ir politiski aktīvie cilvēki. Šodien, piemēram, piketā
piedalījās ne vairāk par 50 cilvēkiem, taču aiz viņiem stāv, es domāju, 5 vai 7
tūkstoši; tas ir, šeit atnāca tikai paši aktīvākie cilvēki.

Vai, ja runājam par to pašu līgumu. Es saprotu, ka man varbūt
nepatīk „Visu Latvijai” kā organizācija, bet es cienu to, ka viņi atnāca un
parādīja savu pozīciju. Tāpēc es lūdzu: neierobežojiet cilvēkus paust viņu
viedokli! Neierobežojiet viņus tā, ka mēs izdzīsim viņus no pagalma un
neredzēsim…, ka mēs noliksim viņus vietā, kur viņi varēs stāvēt un piketēt kaut
kur pie tilta. Lai viņi te stāv, jo deputātiem vajag zināt viedokļus. Taču, ja
deputātiem ir cits viedoklis, tad to vajag paust tādu un pārliecināt viņus tā, lai
protestētāji varbūt maina savu viedokli.

Es iestājos par to, ka nedrīkst ierobežot cilvēkus paust savu
viedokli tur, kur viņi grib, ja viņi… Ja blakus stāv policijas darbinieks un ja viņi
nemēģina veikt kaut kādas pretlikumīgas darbības, tad nevajag viņus ierobežot un
dzīt ārā no pagalma! Es esmu kategoriski pret to!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es
domāju, ka bažas par likumprojektu, kas kaut kādā veidā ierobežo tiesības izteikt
savu viedokli gājienos, sapulcēs vai piketos, nav pamatotas, un likums uz to nav arī
vērsts. Tieši tāpat kā šis likums nav vērsts arī uz to, lai valstī ieviestu
visatļautību.

Attiecībā uz pieteikumiem. Ne jau šis likums ir tas, kas regulē,
vai ir jāpiesaka vai nav jāpiesaka pasākums. To reglamentē mūsu valsts Satversme. Un
Satversmes 103.pants nepārprotami nosaka, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu
sapulču, gājienu un piketu brīvību. Līdz ar to ne jau ar šo likumu mēs grozīsim
Satversmi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt izstrādāto likumprojektu tieši ar to
nolūku, lai valsts varētu garantēt tās tiesības un brīvības, ko Satversme ir
uzlikusi valstij.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir divas dažādas lietas: ir visas šīs
brīvības, par kurām neviens šeit arī nestrīdas, bet ir arī otra puse – šo
brīvību izmantošana ļaunprātīgos nolūkos, lai radītu nekārtības. Atcerēsimies,
kā bija ar visiem šiem „štābistiem” un ar visiem tiem protestētājiem par
Izglītības likuma pielietošanu! Kur viņi ir tagad? Kur viņi ir tagad? Nav! Tāpēc ka
vienkārši aizrijās, nevarēja vairs neko izdomāt, un nu vairs nav ne protestu, ne kā
cita.

Tagad viņi ir ķērušies pie citiem paņēmieniem. Nu ir vajadzīgs,
lūk, šis te īrnieku jautājums, vēlāk atradīs vēl kaut ko, bet faktiski daļa
cilvēku, kas tur stāv, ir tādi, kuriem vispār nekas neinteresē, izņemot vienu –
radīt nekārtības.

Man tāda neliela pieredze ir bijusi, divus gadus vadot Rīgas Domes
Drošības un kārtības komiteju. Šo divu gadu laikā bija piketi, bija demonstrācijas
– viss kas bija, bet nebija nekārtību, tāpēc ka man bija vienkārša sistēma –
strīpa, cik tālu tu drīksti iet. Viens solis pāri pār strīpu – tu tiec savākts un
aizvests uz iecirkni. Šī sistēma darbojās efektīvi, un nebija absolūti nekādu
domstarpību, nekādu strīdu. Bļauj, cik tu gribi! Stāvi uz vietas un bļauj no rīta
līdz vakaram. Lūdzu! Dziedi… Tā ir tava darīšana. Vicini, kādus plakātus tu
gribi, – tā atkal ir tava darīšana, tikai netraucē citiem strādāt. Viens vienīgais
lūgums. Un, ja tikai tā būs, tad, ticiet man, puse no tiem piketētājiem aizvāksies.

Tāpēc jau šeit ir 9.pants ar šādu redakciju: „Sapulču, gājienu
un piketu laikā nodrošina brīvu pieeju un piebraukšanu valsts un pašvaldību
iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi…” Un tā tālāk.

Tiekoties ar vēlētājiem vai ejot pa ielu, mēs taču sastopam visu
ko. Kas tā par tādu jocīgu runāšanu, ka, lūk, Saeimas deputātiem ir jātiekas ar
piketētājiem pie pašas ieejas? Tikpat labi viņi ar mani var tikties jebkurā citā
vietā. Kāda te problēma? Pie mums nāk cilvēki uz pieņemšanu, tāpēc pasniegt to
visu tā, ka tas ir kaut kas tāds, kas, lūk, negrib ievērot pilsoņu vai nepilsoņu
kaut kādas vēlmes… Tas ir drusku smieklīgi!

Šis likumprojekts ir domāts lietu sakārtošanai, lai radītu
civilizētu iespēju izteikt savus uzskatus. Pret to neviens neiebilst! Šeit
aizpagājušajā reizē pie Saeimas ieejas tika vicināts Krievijas militāristu karogs.
Vai tas būtu atbalstāms? Protams, lielākā daļa Latvijas Republikas pilsoņu varbūt
nezina šo Andreja karogu, kam uz balta fona ir zils krusts, bet daži tomēr to zina.
Cilvēki bija atnākuši ar vairākiem šādiem karogiem un plivināja tos pie Saeimas
ieejas. Varbūt nākamreiz šeit būs nacionālsociālistu karogs vai vēl kaut kāds cits
karogs. Nu nevar tādas lietas atļauties!

Turklāt tie deputāti, kuri tur gāja uzstāties, neviens neko
neaizrādīja par šo lietu – neteica neviena vārda, it kā tas viss būtu pareizi.

Tāpēc, lūdzu, nejauksim šīs lietas! Ir vajadzīga kārtība, un ir
dotas tiesības izteikt savu viedokli. Neviens pret to nav arī iebildis.

Tāds bija arī mūsu komisijas pamatnolūks.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Tikko pirms manis runājušais cilvēks
parādīja visu savu „sovjetismu”. Pilnīgi padomju cilvēks, piedodiet!

Situācija ir tāda, ka arī PSRS bija tiesības uz demonstrāciju, uz
vārda brīvību, bet tā visa realizācija bija tāda, ka cilvēkiem vienkārši rokas
atlauza un aizveda uz „melno bertu”! Tā, kā Dobeļa kungam patīk! Nu, ziniet, ja
tādi cilvēki Latvijā būtu pie varas, reāli būtu pie spēku struktūras vadības,
mēs jau sen dzīvotu pat ne Padomju Savienībā, bet gan Ziemeļkorejā. Jā! Un, ziniet,
man šķiet, ka krievu cilvēkiem pietiek karogu. Visus jūs neaizliegsiet!

Sēdes vadītājs. Debates turpina… Debates slēdzu. (Aplausi.)

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Dalbiņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Komisijas vārdā
es visus aicinu iesaistīties racionālā un ar vēsu prātu apveltītā darbā pie šā
likumprojekta tapšanas. Noliksim pie malas emocijas un realizēsim visu to, lai mēs
pilnā apjomā izpildītu Satversmes 103.pantu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu,
balsojiet!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 252/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāts Pēteris
Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniegusi
jūsu vērtējumam Pilsonības likuma izpildes komisija. Tūdaļ gribu jūs informēt, ka
iesniegums gan no Andreja Perepļotkina, gan arī no abiem nākamajiem kandidātiem, kurus
mēs izskatīsim pēc tam, saņemts jau 8.Saeimā, bet dažādu apstākļu dēļ tie
netika izskatīti.

Un nu, lūk, jūsu vērtējumam ir nodots šis likumprojekts. Jums ir
izsniegti arī attiecīgie pievienotie dokumenti – anotācija, iesniegums, biogrāfija un
tā tālāk. Jūs droši vien esat ar tiem iepazinušies. Es tikai īsumā atgādināšu,
lai gan varbūt arī nevajag īpaši stāstīt… (Starpsauciens: „Nevajag!”)
Nevajag? Labi, labi, labi! Paldies. Es tikai atgādināšu, ka arī Sporta apakškomisija
izskatīja šo iesniegumu un lūdza Pilsonības likuma izpildes komisiju to atbalstīt.

Tātad komisijas vērtējums ir pozitīvs, un komisija lūdz Saeimu
atbalstīt šo likumprojektu. Pie tam lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vispirms izšķirsimies par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi, lūdzu izskatīt un atbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojektu ar reģistrācijas numuru 261/Lp9 pirmajā lasījumā! (Starpsauciens no
zāles: „Aicinu nobalsot arī otrajā!”) Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Tabūns. Paldies. Cienījamie kolēģi, ja jums nav iebildumu,
izskatīsim likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā! (Starpsauciens:
„Nav!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – 5. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, lūdzu, turpiniet!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, arī šo
komisija ir atbalstījusi un lūdz jūs šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi, lūdzu pieņemt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 262/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Tabūns. Paldies. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, aicinu
pieņemt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (Starpsauciens:
„Nav!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – 4. Likums
pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā turpina deputāts
Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Līdzīgi kā divus iepriekšējos likumprojektus, arī šo Pilsonības
likuma izpildes komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

P.Tabūns. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 263/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Tabūns. Ja nevienam nav iebildumu, lūdzu pieņemt to arī otrajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – 5. Likums
pieņemts. Paldies.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības
jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai.

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Pirmais paziņojumu teiks deputāts Vents Armands Krauklis.
Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu visus – formālus un neformālus – Gruzijas
draugus šajā sestdienā braukt uz skaisto pilsētu Valku, lai piedalītos Gruzijas
atbalsta pasākumā Valkas kultūras namā pulksten 20.00… Protams! Jā, arī tur…

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojumu teiks deputāts Māris
Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi!
Aicinu uz sēdi komisijas sēžu zālē pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Paziņojums ir arī deputātam Valērijam
Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu
locekļus es aicinu uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē. Tūlīt pat! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inta Feldmane, Vladimirs Buzajevs,
Oļegs Deņisovs, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Pēteris Hanka, Nikolajs
Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Māris Kučinskis, Ligita Silaraupa, Mareks Segliņš un
Dzintars Zaķis. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde

2007.gada 8.martā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr.252/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.575, 575A)
Priekšlikumi	– dep. J.Dalbiņš (par)
	– dep. V.Buzajevs (pret)
Par darba kārtību
Priekšlikums	– dep. J.Dalbiņš
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.253/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.585, 585A)
Priekšlikums	– dep. J.Sokolovskis (par)
Par likumprojektu “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums” (Nr.254/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.591, 591A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr.255/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.592, 592A)
Par likumprojektu “Par Konvenciju par Eiropas Meža institūtu” (Nr.256/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.593, 593A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.257/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.594, 594A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu”” (Nr.258/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.595, 595A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.259/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.596, 596A)
Par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.260/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.597, 597A)
Par likumprojektu “Par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.261/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.601, 601A)
Par likumprojektu “Par Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.262/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.602, 602A)
Par likumprojektu “Par Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.263/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.603, 603A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.264/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.608, 608A)
Priekšlikums	– dep. J.Pliners (par)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Oskara Galandera atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata” (Nr.99/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.589)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Par Saeimas deputātu pieprasījumu LR veselības ministram Vinetam Veldrem “Par situāciju VAS “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”” (Nr.2/P9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.627)
Motivācija	– dep. N.Kabanovs
Likumprojekts “Grozījums Autopārvadājumu likumā” (Nr.203/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.407, 407B)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Par steidzamības atcelšanu
Debates	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. D.Turlais
	– dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.6/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.581)
Ziņo	– dep. I.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.24/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.598)
Ziņo	– dep. J.Šmits
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Pliners
	– dep. J.Dobelis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. V.Buhvalovs
Likumprojekts “Par Nolīgumu, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000.gada 23.jūnijā” (Nr.197/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.401, 401A, 605)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts “Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgumu” (Nr.198/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.402, 606)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts “Par Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām protokolu” (Nr.201/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.405, 607)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.221/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.446, 567)
Ziņo	– dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.220/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.445, 568)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.226/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.455, 569)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmi” (Nr.196/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.398, 571)
Ziņo	– dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” (Nr.142/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.250, 572)
Ziņo	– dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr.231/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.474, 573)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.86/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.165, 574)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Debates	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums” (Nr.211/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.425, 580)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Debates	– dep. A.Seile
Paziņojumi
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. S.Bendrāte
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.207/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.412, 576)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.206/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.411, 577)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.205/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.409, 578)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr.204/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.408, 579)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (Nr.186/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.355, 582)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr.241/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.515, 583)
Ziņo	– dep. G.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.88/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.167, 584)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Debates	– dep. A.Golubovs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr.233/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.476, 586)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.225/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.451, 588)
Ziņo	– dep. M.Krastiņš
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.128/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.218, 590)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Debates	– dep. A.Latkovskis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. B.Cilevičs
	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. J.Dobelis
	– dep. B.Cilevičs
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam” (Nr.202/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.406, 604)
Ziņo	– dep. S.Mirskis
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr.81/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.156, 609)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts “Par Eiropas ainavu konvenciju” (Nr.209/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.420, 610)
Ziņo	– dep. L.Ozoliņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr.252/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.575)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. B.Cilevičs
	– dep. A.Klementjevs
	– dep. D.Turlais
	– dep. J.Dobelis
	– dep. N.Kabanovs
Likumprojekts “Par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.261/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.601, 601A)
Ziņo	– dep. P.Tabūns
Likumprojekts “Par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.261/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.601, 601A)
Ziņo	– dep. P.Tabūns
Likumprojekts “Par Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.262/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.602, 602A)
Ziņo	– dep.P.Tabūns
Likumprojekts “Par Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.262/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.602, 602A)
Ziņo	– dep. P.Tabūns
Likumprojekts “Par Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.263/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.603, 603A)
Ziņo	– dep. P.Tabūns
Likumprojekts “Par Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni” (Nr.263/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.603, 603A)
Ziņo	– dep. P.Tabūns
Paziņojumi
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. M.Krastiņš
	– dep. V.Agešins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2007.gada 8.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz
deputātu jautājumiem.

Šajā sēdē ir paredzēts sniegt atbildes uz trim deputātu
jautājumiem.

Pirmo mēs izskatīsim deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova,
Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājumu ārlietu ministram Artim Pabrikam.
Jautājuma būtība – „Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem”.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks jau ir sniedzis rakstisku atbildi uz
šo jautājumu (atbildes dokumenta numurs ir 384), bet deputāti, kuri uzdeva šo
jautājumu, pilnībā nav apmierināti ar šo rakstisko atbildi un vēlas to precizēt.

Taču šodien mēs esam saņēmuši no ārlietu ministra biroja
informāciju, ka: „Atsaucoties uz aicinājumu sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem,
vēlos informēt, ka ārlietu ministrs Artis Pabriks nevarēs ierasties uz šā gada
8.marta sēdi, jo atradīsies komandējumā Beļģijā, lai piedalītos Eiropadomes
sēdē.”

Līdz ar to šo atbildi mēs pārceļam uz nākamo Saeimas atbilžu
sēdi.

Tālāk izskatīsim deputātu Bendrātes, Kariņa, Ziedones-Kantānes,
Šadurska un Kalnietes jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei. Jautājuma
būtība – „Par sociālās aprūpes sistēmu”.

Ministre jau ir sniegusi rakstisku atbildi (rakstiskās atbildes numurs
ir 618). Turklāt ministre piedalās arī šīsdienas sēdē.

Neviens no deputātiem, kurš ir uzdevis šo jautājumu, šodienas
sēdē nepiedalās un papildu jautājumus neuzdod. Līdz ar to atbilde deputātiem ir
sniegta.

Un visbeidzot. Deputāti Mirskis, Urbanovičs, Agešins, Orlovs un
Dolgopolovs ir uzdevuši jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei. Jautājuma
būtība – „Par Tehnisko palīglīdzekļu centra darbību”.

Arī uz šo jautājumu ministre Dagnija Staķe ir sniegusi rakstisku
atbildi (dokumenta numurs ir 613).

Tā kā neviens no deputātiem, kurš ir uzdevis šo jautājumu,
šodien Saeimas sēdē nepiedalās un papildu jautājumus uzdot nevēlas, jautājums ir
uzskatāms par atbildētu.

Paldies ministrei Dagnijai Staķei par klātbūtni šajā sēdē.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2007.gada 8.martā

Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem” (Reģ. Nr.7/J9) (atveras jaunā cilnē)(Pārcelta)

Latvijas Republikas labklājības ministres D.Staķes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par sociālās aprūpes sistēmu” (Reģ. Nr.11/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)

Latvijas Republikas labklājības ministres D.Staķes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par tehnisko palīglīdzekļu centra darbību” (Reģ. Nr.12/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)

Balsojumi

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”
Datums: 08.03.2007. 09:09:50 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.575 nodošanu komisijai

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 08.03.2007. 09:15:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.585 nodošanu komisijai

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 08.03.2007. 09:25:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.608 nodošanu komisijai

Grozījums Autopārvadājumu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.03.2007. 09:33:04 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.407 steidzamības atcelšanu

Grozījums Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 09:44:06 bal006
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 09:45:24 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.407 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 09:46:58 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.581 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 09:48:06 bal009
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 09:58:58 bal010
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:00:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:01:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:03:04 bal013
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:03:32 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.598 pieņemšanu 3.lasījumā

Likumprojekts “Par Nolīgumu, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000.gada 23.jūnijā” (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:04:32 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.605 pieņemšanu 2.lasījumā

Likumprojekts “Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgumu” (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:05:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.606 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām protokolu (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:06:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.607 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:07:26 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.446 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:08:32 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.445 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr. 226/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:09:24 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.455 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Banku augstskolas Satversmi (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:10:20 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.571 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:11:36 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.572 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:13:20 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.474 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:19:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Prokuratūras likumā (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:19:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.574 pieņemšanu 2.lasījumā

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 10:29:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.425 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:02:56 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.412 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:03:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.411 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:05:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.409 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā
Datums: 08.03.2007. 11:06:12 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.408 pieņemšanu 1.lasījumā

Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:07:24 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.582 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:08:44 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.515 steidzamību

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:09:32 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.515 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:13:08 bal034
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:13:44 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.584 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:14:54 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.476 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:16:30 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.451 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.128/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:19:20 bal038
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.128/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:20:14 bal039
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.128/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:20:36 bal040
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.128/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:45:06 bal041
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.128/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:45:32 bal042
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.128/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:46:00 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.590 pieņemšanu 2.lasījumā

Likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam” (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:47:46 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.406 steidzamību

Likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam” (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:48:12 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.406 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:53:06 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.609 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas ainavu konvenciju (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 11:55:22 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.420 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 12:13:34 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.575 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 12:16:22 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.601 steidzamību

Par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 12:16:52 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.601 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Andreja Perepļotkina atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.03.2007. 12:17:20 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.601 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 12:18:14 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.602 steidzamību

Par Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 12:18:38 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.602 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Andreja Kostjuka atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.03.2007. 12:19:02 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.602 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 12:19:46 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.603 steidzamību

Par Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 08.03.2007. 12:20:06 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.603 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Ivana Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.03.2007. 12:20:28 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.603 pieņemšanu 2.lasījumā