Grozījumi likumā “Par Konvenciju par Ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu"

 

Izdarīt likumā "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 86.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 1.pantā vārdus "1993.gada 13.janvārī parakstītā" ar vārdiem "1992.gada 3.septembra".

 

2. Papildināt likumu ar 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

 

"5.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.

 

6.pants. Nacionālā iestāde Konvencijas 7.panta ceturtā punkta izpratnē ir Valsts vides dienests."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

A.Pabriks


 

Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par Konvenciju par Ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu”” anotācija

 

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 Likums “Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu” Saeimā pieņemts 1996.gada 17.maijā. Šī likuma 1.pantā norādītais datums ir datums, kad Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (turpmāk – Konvencija) tika atvērta parakstīšanai. Turklāt pretēji šobrīd pastāvošajai likumdevēja praksei likumā nav noteikta institūcija, kas koordinētu Konvencijā paredzēto saistību izpildi. Tāpat likumā nav norādīta nacionālā iestāde, kas paredzēta kā koordinācijas centrs Konvencijas 7.panta ceturtajā punktā un par ko saskaņā ar minēto punktu jāinformē Konvencijas dalībvalstu izveidotā Ķīmisko ieroču aizliegšanas veicināšanas organizācija (turpmāk – Organizācija). Kad Latvijas Republika ratificēja Konvenciju, Organizācijai kā nacionālā institūcija tika norādīta Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja, taču Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.186 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas nolikums” nav iekļauta koordinējošā funkcija Konvencijas 7.panta ceturtā punkta izpratnē.

2. Tiesību akta projekta būtība

 Likumprojekts paredz aizstāt likumā norādīto Konvencijas atvēršanas parakstīšanai datumu (1993.gada 13.janvāris) ar Konvencijas pieņemšanas datumu (1992.gada 3.septembris). Šāds grozījums nepieciešams, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) kā Konvencijas depozitārija oficiālajā datubāzē Konvencija ir reģistrēta ar tās pieņemšanas datumu, t.i., 1992.gada 3.septembri. Likumā norādītā Konvencijas pieņemšanas datuma saskaņošana ar ANO datubāzē norādīto novērstu pārpratumu rašanās iespēju. Lai ievērotu vienotu likumdevēja praksi, likumprojektā ir noteikta institūcija - Stratēģiskas nozīmes preču komiteja -, kas koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi. Saskaņā ar Konvencijas 7.panta ceturto punktu katra Konvencijas dalībvalsts nozīmē nacionālo institūciju, kas darbojas kā nacionālais koordinācijas centrs, par ko paziņo Organizācijai. Ņemot vērā līdzšinējo likumdevēja praksi, attiecīgajai institūcijai jābūt noteiktai likumā, ar kuru Konvencija ir pieņemta un apstiprināta. Darba grupa, kas tika izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 2.novembra rīkojumu Nr.455 “Par darba grupas izveidi grozījumu izstrādāšanai Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti”, nolēma kā nacionālo iestādi Konvencijas 7.panta ceturtā punkta izpratnē nozīmēt Valsts vides dienestu.

3. Cita informācija

Pēc likuma spēkā stāšanās Ārlietu ministrija informēs Organizāciju, ka nacionālā iestāde (Konvencijas 7.panta ceturtā punkta izpratnē) ir Valsts vides dienests.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007

2008< /span>

2009

2010

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo

tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Latvija pildīs savas saistības pret ANO kā Konvencijas depozitāriju un Organizāciju, ko izveidojušas Konvencijas dalībvalstis.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību aktā tiek izdarīti grozījumi, lai atbilstoši Konvencijai koordinētu un izpildītu tajā noteiktās saistības. 

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācijas

Nav citas informācijas.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Netiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiesību akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

Ārlietu ministrs                                                                          A.Pabriks

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

N.Popens

I.Mangule

E.Vijupe

I.Marcinkēviča

 

 

26.02.2007 11:00

786

I.Marcinkēviča

7016196; inga.marcinkevica@mfa.gov.lv