Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 28.maija sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Ivara Gravas
iesniegumu ar lūgumu atcelt viņa atvaļinājuma pieteikumu, kas ir iekļauts
šodienas sēdes darba kārtībā kā desmitais punkts. Man ir priekšlikums šo viņa
lūgumu apmierināt. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu izmaiņu? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” ar reģistrācijas numuru 774/Lp9
izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” ar reģistrācijas numuru 787/Lp9
izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma
tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” ar
reģistrācijas numuru 952/Lp9 izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas
sēdes darba kārtībā arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā
Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās
laiku un kārtību”” ar reģistrācijas numuru 953/Lp9 un izskatīt to pirmajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir
grozīta.
Un Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpašumu
atdošanu reliģiskajām organizācijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba
kārtību kā parasti ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un
Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un
nacionālajām sporta bāzēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa,
Tabūna un Dobeļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Bērnu tiesību apakškomisija
izskatīja pirms vairākām nedēļām jautājumu par to, kā tiek pildīti tie uzdevumi,
kas noteikti valstij un pašvaldībām saistībā ar mūsu nesen pieņemto Jaunatnes
likumu, un jāteic, ka kopumā radās iespaids, ka valsts un pašvaldības ar šiem
uzdevumiem tiek galā vismaz apmierinoši. Taču man radās iespaids, ka tradicionālajām
jaunatnes organizācijām, kuras Latvijā ir bijušas jau arī pirms okupācijas un kuras
arī šodien darbojas Latvijā, piemēram, mazpulkiem, skautiem un gaidām, varētu būt
lielāks atbalsts no valsts un pašvaldību puses. Līdz ar to radās doma Jaunatnes
likumā gan definēt likuma mērķi, gan arī minēt, ko tad atbalsta valsts un
pašvaldības, precizēt ar šiem diviem it kā pēc apjoma ne īpaši plašajiem, taču
pēc būtības, manuprāt, ļoti nozīmīgajiem grozījumiem.
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atbalstīja šo
manu priekšlikumu, un mēs aicinām jūs balsot par šā likumprojekta nodošanu
komisijai. Protams, daudzi varbūt teiks, ka darba tikums un patriotisms pirmām kārtām
ir ģimenes un audzināšanas jautājums. Jā, protams, tam mēs piekrītam, taču, ja
nebūs valsts un pašvaldību atbalsta šādām jaunatnes organizācijām, tad mūsu
statistikas dati kļūs arvien bēdīgāki un bēdīgāki.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai es tomēr varētu palūgt
klusumu mazliet!? Turpiniet, Rasnača kungs!
Dz.Rasnačs. Var, protams, būt arī priekšlikumi, ka kaut kas
līdzīgs būtu jāietver arī Izglītības likumā, jo mūsu izglītības sistēma
parāda to, ka ir skolas, kas ar šiem pienākumiem tiek galā ļoti labi, un ir skolas,
kur varētu būt labāka situācija.
Tā ka aicinām atbalstīt šos grozījumus, kolēģi, un es ceru, ka
neviena partija neiebildīs pret to, ka mūsu jaunatne būs patriotiskāka vismaz
tālākā nākotnē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. Viņš ir pieteicies runāt
„pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie deputāti! Darba tikums ir acīmredzot tā lieta,
ar ko mēs varam lepoties. Un ne velti Valsts prezidents Valdis Zatlers nesen norādīja,
ka pagātnē latvieši lepojušies ar tādām īpašībām kā darba tikums, spēja
pielāgoties un ievērot mērenību, kas esot palīdzējusi latviešu tautai izdzīvot.
Mans viedoklis ir tāds, ka diez vai ar Jaunatnes likuma grozījumiem
mēs kaut kādā veidā uzlabosim situāciju patriotisma jomā, jo likums pacieš visu.
Likums pacieš arī to, ka mums ir noteikts, ka zināma kvota no nacionālā kopprodukta
ir jāvelta lauksaimniecībai; mums ar likumu ir noteiktas daudzas lietas un normas, kas
nestrādā. Mūsu dziļākā pārliecība ir tā, ka šādi likuma grozījumi ir diezgan
bezjēdzīgi un pašvaldībām tikai uzliks kaut kādu papildu nastu. Pietiek jau ar to,
ka pašvaldībām šis gads būs jāpavada, cīnoties ar reformas izraisīto haosu. Uzlikt
tām bez kaut kāda papildu finansējuma vēl arī rūpes par patriotismu ir absolūti
bezjēdzīgi. Protams, droši vien mūsu frakcija daļēji atbalstīs šo priekšlikumu,
jo nav taču korekti vērsties pret darba tikuma slavināšanu likumdošanā. Politiski
tas ir absolūti nekorekti – vērsties pret darba tikumu šajā parlamentā. (Starpsauciens:
„Tu runā pretī!”) Taču es gribu teikt, ka darba tikums… to nevar uzspiest ar
likumu, to nevar ieviest mākslīgi. Darba tikums rodas ģimenē, un, ja ģimenē,
teiksim, ir situācija, ka tajā patriotisma nav, un ja māmiņu algu samazināšana
ģimenēs mazina šo patriotismu, tad šādi likuma grozījumi ir absolūti nevajadzīgi
un lieki.
Tāpēc es šoreiz uzstājos „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts runājis ir „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača,
Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Jaunatnes
likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – par piešķirto
neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Baibai Rivžai šā gada 21.maijā. Deputāte
Baiba Rivža ir lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 21.maijā, un Saeimas
Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Šis jautājums vairs nav balsojams.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir piešķīris arī atvaļinājumu
deputātam Ainaram Baštikam šā gada 21.maijā, pamatojoties uz viņa iesniegumu.
Arī šis jautājums nav balsojams.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Valijas Grebežnieces apstiprināšanu par
Siguldas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra iesniegumu par Siguldas tiesas
tiesneses Grebežnieces apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, izskatījusi to un atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valijas
Grebežnieces apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par Ivara
Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra vēstuli un
sagatavojusi lēmuma projektu „Par Ivara Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas
tiesnesi”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī
Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivara Ķiploka
apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 4.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Evikas Klēpes apstiprināšanu par
Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Evikas
Klēpes apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”, izskatījusi
šo lēmuma projektu un to atbalstījusi.
Lūdzu Saeimu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Evikas Klēpes
apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Tātad Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par
Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”,
izskatījusi to savā sēdē, balsojusi „par” un lūdz arī Saeimu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dinas Rīnas
apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas
pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija lūdz apstiprināt lēmuma projektu „Par Vitas
Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Vjateres
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Valdas Eilandes atbrīvošanu no Augstākās
tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir saņēmusi divus iesniegumus no Augstākās
tiesas. Un kā pirmo lūdzu izskatīt lēmuma projektu „Par Valdas Eilandes
atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Juridiskā komisija šo jautājumu
ir izskatījusi un lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valdas Eilandes
atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās
tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Un otrs iesniegums no Augstākās tiesas bija par Rutas Zaķes
atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir izskatījusi
šo iesniegumu, sagatavojusi lēmuma projektu un lūdz Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rutas Zaķes
atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Harija Raščevska atbrīvošanu no
Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra iesniegumu par
Rēzeknes tiesas tiesneša Harija Raščevska atbrīvošanu no amata sakarā ar likumā
noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Komisija jautājumu ir
izskatījusi, izveidojusi lēmuma projektu, apstiprinājusi to un lūdz Saeimu
apstiprināt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Harija Raščevska
atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Andra Bērziņa, Jāņa
Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Ivara Godmaņa, Sergeja Mirska,
Jāņa Tutina, Ainara Baštika, Aināra Šlesera un Ineses Šleseres pieprasījums
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa
ievērošanu Ministru kabineta darbībā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, kolēģi! Šo pieprasījumu izskatīja, bija aktīvas debates,
un ar balsojumu šis pieprasījums tika noraidīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Jānis
Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gribu informēt par
atbildīgo institūciju rīcību un attieksmi pret Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” pieprasījumu Ministru prezidentam Dombrovska kungam „Par
tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”.
Īsi par pieprasījumu.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas
deputāti uzdeva premjeram piecus konkrētus jautājumus. Vai deputāti līdz šim brīdim
ir saņēmuši kaut vienu atbildi no Ministru prezidenta kunga? Nē. Nevienu konkrētu
atbildi mēs neesam saņēmuši. (Starpsauciens: „Šausmas! Kauns!”) Turklāt
var secināt, ka Ministru prezidents nav arī ievērojis Latvijas Republikas Saeimas
kārtības ruļļa 129.pantu, kura pirmajā daļā ir teikts: atbildi uz pieprasījumu
Ministru kabineta locekļi, tajā skaitā arī Ministru prezidents, sniedz rakstveidā, un
atbilde iesniedzama deputātiem.
Vai Pieprasījumu komisijas sēdes laikā deputāti saņēma no
premjera rakstisku atbildi uz šiem jautājumiem? Nē. Uz komisijas sēdi bija ieradies
labklājības ministrs Auguļa kungs, un deputātiem notika saruna ar ministru. Komisija
sāka darbu pulksten 9.00, bet pulksten 9.15 komisijas sekretāre elektroniskā veidā
saņēma no Labklājības ministrijas ar Auguļa kunga parakstu īsu skaidrojumu –
nelielas atbildes uz visiem šiem pieciem jautājumiem, turklāt šīs atbildes nevienam
komisijas loceklim netika iedotas un pavairotas. Līdz ar to komisijai nebija iespējams
izvērtēt atbildes. Ne Ministru prezidenta birojs, ne Valsts kanceleja nebija oficiāli
pilnvarojusi Auguļa kungu sniegt atbildi Ministru prezidenta vietā, jo pieprasījums
bija adresēts valdības vadītājam, nevis labklājības ministram.
Labklājības ministrs komisijas deputātus informēja arī par tādu
interesantu faktu, ka valdības sēdes laikā Tieslietu ministrijai ir uzticēts līdz
nākamajai sēdei izvērtēt tieši tiesiskās paļāvības principu ievērošanu, taču
valdības sēdes protokolā tas netika fiksēts, tāpēc arī Tieslietu ministrija nekādu
atzinumu nav sniegusi.
Par Pieprasījumu komisijas lēmumu. Komisija, nesagaidot Dombrovska
kunga skaidrojumu un atbildes uz pieciem jautājumiem, ir lēmusi, ka pieprasījums ir
noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās
normas nav pārkāptas. Mēs šeit nerunājam par konkrētu likumu, bet ir runa par
tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Un tad rodas jautājums: vai deputāti
varēja pieņemt lēmumu, ja nav saņēmuši nekādas atbildes uz konkrētajiem
jautājumiem no tās personas, kurai tie tika iesniegti? Tāpēc mums radās pārliecība,
ka Pieprasījumu komisija šo jautājumu pēc būtības… ka Pieprasījumu komisijā šis
jautājums pēc būtības nav izskatīts un ka vienkārši nostrādāja balsošanas
mašīna.
Nedaudz par valdības plāniem, kuri nepārtraukti mainās gan māmiņu
pabalstu jautājumā, gan arī citos jautājumos, kā mēs to redzam esošajā
situācijā. Turklāt šajā jautājumā valdības plāni ir mainījušies gandrīz piecas
reizes, ja nemaldos. Vai tā ir konsekventa rīcība? Visas šīs valdībā akceptētās
izmaiņas nesasniedz nekādu jūtamu rezultātu, bet rada nevajadzīgu spriedzi
sabiedrībā. Valdība tikai meklē iespēju, kā tiesiski pareizāk samazināt pabalstus
ģimenēm un māmiņu algas, bet absolūti nedomā par ilgtermiņa atbalsta programmām.
Piemēram, tas, ka nemaksās, kā mēs tagad redzam, vienreizējos pabalstus par otrā vai
trešā bērna piedzimšanu. Tā it kā nav liela summa, vienreizēji tā ir no simts
līdz simts piecdesmit latiem, bet tomēr tā ir attieksme pret valsti un pret ģimenēm
mūsu valstī. Mūsu kaimiņos, Igaunijā, valdība stimulē otrā, trešā vai ceturtā
bērna piedzimšanu, turklāt šie vienreizējie pabalsti ir nosaukti par „prēmiju
vecākiem par Igaunijas atjaunošanu”. Latvijā valdība negrib domāt par Latvijas
atjaunošanu.
Arī pēkšņās izmaiņas saistībā ar griestu noņemšanu, bet
pabalsta nemaksāšanu strādājošajiem vecākiem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu
par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. To saprot gan Tieslietu ministrija, gan
arī deputāti Pieprasījumu komisijā – tie juristi, pieņemsim, Čepānes kundze, kas
balsojumā atturējās, kā arī Satversmes tiesas bijušais priekšsēdētājs un vēl
daudzi citi loģiski domājoši cilvēki.
Tāpēc es lūdzu šo pieprasījumu atbalstīt, nodot Pieprasījumu
komisijai izvērtēšanai pēc būtības, bet valdībai neķerties tālāk pie šā
jautājuma risināšanas un netracināt sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie kolēģi un augsti godātais Prezidij! Es vairāk
runāšu par jautājuma būtību, nevis par to tehnisko pusi, ko jau Dukšinska kungs jums
izstāstīja.
Mūsu partija ir iesniegusi priekšlikumu Ministru prezidentam Valdim
Dombrovskim, jo mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās
paļāvības principu, jau šogad grozīdams vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu
un ģimeņu valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī samazinādams bezdarbnieku
pabalstus. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1.,
91. un 109.pantam. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likuma varas princips, kas ir
viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, cita starpā noteic, ka likumiem jābūt
paredzamiem un skaidriem, kā arī pietiekami stabiliem un nemainīgiem un tiesiskajam
regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties pēc tiesību
normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot
savu nākotni.
Demokrātiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai,
izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu pāreju uz jauno
regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi vai jāparedz zaudējumu
kompensēšana.
Mūsu frakcija uzskata, ka mūsu pieprasījums jau šobrīd – bet
tikai daļēji – ir sasniedzis Ministru kabinetā dažas dzirdīgas ausis vismaz
jautājumā par vecāku pabalstiem jeb tā sauktajām māmiņu algām. Ministru kabinets
ir mainījis savas domas un, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principa
ievērošanu, ir paredzējis pārejas noteikumus, ka vecāku pabalsta jeb tā saukto
māmiņu algu samazinājums stāsies spēkā 2010.gada 3.maijā, tātad nākamgad. Bet vai
tas ir labākais risinājums? Vai tas tiešām ir nepieciešams laikā, kad, kā finanšu
ministrs Einars Repše ir teicis, krīze ir sasniegusi savu zemāko punktu un mēs lēnām
ejam no krīzes ārā? Vai tiešām galvenais uzdevums būtu 2010.gada 3.maijā tomēr
samazināt māmiņu algas, ja tiešām situācija valstī uzlabojas?
Šī būtu jautājuma viena daļa. Jautājums par māmiņu algām.
Taču kā ir ar tiesiskās paļāvības principa ievērošanu
jautājumā par ģimenes valsts pabalsta atcelšanu ģimenēm, kas audzina bērnu līdz
viena gada vecumam, kā arī piemaksas pie bērna piedzimšanas valsts pabalsta
atcelšanu, kas ir paredzēta jau no šā gada 1.jūlija? Vai šajā gadījumā arī
netiek diskriminēti bērni, kuri dzims 1.jūlijā, salīdzinājumā ar mazuļiem, kuri
būs nākuši pasaulē līdz 30.jūnijam? Vai pretēji ieteikumiem, kādi mums ir bijuši
arī no starptautiskajām institūcijām, netiek pasliktināts iedzīvotāju sociāli
ekonomiskais stāvoklis un palielināta sociālā spriedze sabiedrībā tieši šajā
sabiedrības visjutīgākajā daļā – ģimenēs ar bērniem? Kā ir ar ģimenes valsts
pabalstu atcelšanu? Kā tas ietekmēs ģimenes, kuras saņem minimālo bērna kopšanas
pabalstu, kas ir 50 lati?
Likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”
anotācijā ir minēts, ka ir nepieciešams valsts sociālo pabalstu sistēmu saskaņot ar
ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām. Jā, krīzei ir savas vajadzības, bet
arī ģimenēm ar bērniem ir savas vajadzības un tām būtu jābūt prioritārām arī
šajā situācijā.
Tieši tādēļ laikā, kad vajadzību ir tik daudz, ir ārkārtīgi
ciniski un netālredzīgi samazināt palīdzību tieši šai sabiedrības daļai, kā arī
likvidēt Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju kā vienīgo no
17 ministrijām, „izšķīdinot” daļu no tās funkcijām pa dažādām ministrijām.
Godātie kolēģi! Tāda sistēma nestrādās. Tāda sistēma bija līdz 2002.gadam, taču
tā nestrādāja, un tieši tādēļ bija kaut kas jādara, jo nebūs neviena valdībā,
kurš iestāsies tieši par bērnu un ģimeņu vajadzībām.
Visi šie plānotie pabalstu un piemaksu samazināšanas un atcelšanas
pasākumi ir spilgts piemērs tam, ka valdība domā tikai īstermiņā – par krīzes
vajadzībām, nevis par bērnu un ģimeņu vajadzībām. Un es tiešām gribētu šeit
visiem piekodināt: neklausieties valdības vārdos, cik skaisti „Jaunais laiks”
vienmēr ir runājis, bet skatieties viņu darbos! Jo mēs tiešām varam redzēt, ka visi
šie pabalsti, kas tiek likvidēti, – gan vecāku pabalsta jeb māmiņu algas
samazināšana, gan ģimenes valsts pabalsta atcelšana par bērniem līdz gada vecumam,
gan piemaksas pie bērna piedzimšanas valsts pabalsta atcelšana… vēl vairāk – arī
brīvpusdienu atcelšana skolēniem, sākot ar 2.klasi, kas dotu daudziem lauku bērniem
vienīgo iespēju dienā ieturēt siltu maltīti… Par to jau bija nobalsojusi Saeima,
bet Ministru kabinets to tagad ir atcēlis. Arī lauku skolu slēgšana… Visi šie
minētie ir vieni no pirmajiem valdības darbiem. Tas ir klajš piemērs, ka bērni un
ģimene mūsu valstī ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa. Un bērni diemžēl ir
tie, kam pēdējiem piešķir pabalstus, un pirmie, kam tos atņem. Vai tiešām šādi
valdība strādā valsts ilgtermiņa interesēs?
Jā, arguments par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu bija
galvenais, kas lika valdībai vienoties par papildu līdzekļu novirzīšanu māmiņu
algām, nosakot pārejas noteikumus. Bet kā ir ar pārējiem pabalstiem? Kā ir ar valsts
bērnu un ģimeņu politiku kopumā? Vai šī ir tā vērienīgā strukturālā reforma,
kas paredz likvidēt vienu ministriju?
Godātie kolēģi! Valsts bērnu un ģimenes politika līdz šim ir
bijusi sekmīga. Vai gan citādi var būt, ja pēdējo sešu gadu laikā dzimstība ir
palielinājusies par 24 procentiem? Taču es nevēlos izmantot šo laiku, lai jums
stāstītu par labi padarītajiem darbiem, kaut šeit tiešām būtu ko teikt. Bet,
kolēģi, es jūs no sirds gribu aicināt ar vieglu roku neiznīcināt to, kas prasīja
daudzu gadu darbu, rūpējoties tieši par bērniem un ģimenēm. Kolēģi! Nezāģēsim
zaru, uz kura mēs paši sēžam!
Kolēģi! Mēs nestrādājam sev, mēs strādājam Latvijas valstij,
Latvijas nākotnei – bērniem, kuriem ir jādzimst šodien, tagad, un viņu bērniem un
viņu mazbērniem. Un tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs visus rūpēties pirmām kārtām
nevis par krīzes vajadzībām, bet par bērniem un ģimenēm arī šajā laikā.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu un
strādāt kopā, lai bērni un ģimenes nepaliek vienīgie kā bāreņi, kuriem pirmajiem
kaut ko „nogriež”, ja vispār tiek kaut kas pielikts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Vai dieviņ!”)
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Paskatīsimies, kādi argumenti varētu būt
valdībai, ja tā būs spiesta iesniegt savus argumentus Satversmes tiesā.
Vienīgais arguments varētu būt tāds, ka budžetā nav naudas. Bet
situācija ir tāda, ka speciālajā budžetā ir pārpalikums, kas sakrāts tā sauktajos
treknajos gados. Šā pārpalikuma apmērs ir apmēram 915 miljoni latu. Protams, varētu
būt runa par to, vai šī nauda vispār eksistē, jo šī nauda tika aizdota
pamatbudžetam ar Valsts kases palīdzību. „Uz papīra” tā it kā skaitās (Starpsauciens:
„Pareizi!”), un speciālais budžets par šo naudu it kā saņem arī procentus
– kādus 6-7 procentus atkarībā no līguma, bet pamatbudžets nevar reāli atdot šo
naudu speciālajam budžetam.
Bet kāda ir situācija? Šeit nevar apgalvot, kā dažreiz saka mūsu
finanšu ministrs, ka cilvēki grib kaut ko vairāk, nekā viņi paši ir iemaksājuši.
Situācija ir gluži pretēja: cilvēki ir samaksājuši sociālo nodokli speciālajā
budžetā, un līdz ar to tajā ir izveidojies pārpalikums gandrīz miljarda apmērā.
Tagad, krīzes laikā, var šo uzkrājumu arī sākt tērēt, atbalstot tos cilvēkus,
kuriem šī palīdzība
ir tik nepieciešama. Un, manuprāt, diez vai Satversmes tiesa ņems
vērā argumentus par to, ka mūsu valdība atdod šo naudu, kas bija paredzēta sociālam
mērķim… Speciālais budžets tika pildīts no sociālā nodokļa. Šos līdzekļus
nevar, piemēram, novirzīt aizsardzībai, bet reāli tas tā notika. Iznāk tā, ka šis
miljards eksistē tikai uz papīra.
Un situācija ir tāda, ka, ja būs tiesvedība Satversmes tiesā, tad,
es domāju, šis valdības arguments, ka cilvēki nav iemaksājuši kaut ko un grib
vairāk, nekā viņi ir maksājuši, būs tukšs.
Otrs arguments ir tas, ka nav naudas budžetā, speciālajā budžetā.
Vismaz uz papīra nauda ir! Un tā nav cilvēku vaina, ka šī nauda tika izmantota ne
tiem mērķiem, kuriem tā bija paredzēta.
Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Tev tak nav bērnu!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Kā zināms, tiesiskās
paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem. Atbilstoši šim principam
valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi. Un es esmu ļoti gandarīts par
to, ka jaunizceptā opozīcija ir ieinteresējusies par tiesiskās paļāvības principu
tiktāl, ka sagatavojusi pieprasījumu valdībai.
Vēl vairāk. Atlika tikai mūsu kolēģiem no LPP/LC pārbraukt no
Brīvības ielas uz Jēkaba ielu, un viņi atcerējās arī par Satversmes tiesas
pastāvēšanu.
Cienījamie klātesošie un latviešu vēlētāji! Jūs varat droši
paļauties uz to: ja kāda no jūsu iecienītajām partijām atrodas vienīgi Jēkaba
ielā, tad tā izprot tiesiskās paļāvības principu pareizi, bet, pārcēlusies uz
Brīvības ielu, tā sāk izprast šo principu vienīgi šādā veidā: „Šeit es esmu
saimnieks. Ja kaut ko jums došu, tad esiet man par to mūžīgu pateicību parādā!
Šodien devu, bet rīt atņemšu. Bet jūs sēdiet sūdos un klusējiet!” Izņēmumu
šim noteikumam, uz kuru vēlētāji var droši paļauties, nav. Šādu izņēmumu nebija
arī Godmaņa valdībā. Kur tad bija cienījamie Godmaņa, Šlesera, Baštika un Kastēna
kungi pērnā gada 29.jūlijā, kad tika pieņemti Ministru kabineta drakoniskie valodas
noteikumi Nr.612, kuri paredzēja 25 reizes palielināt privātajā sfērā to amatu un
profesiju skaitu, kuru ieņemšanai un pildīšanai nepieciešama valsts valodas prasmes
apliecība? Vēl sēdējāt un svīdāt Brīvības ielā.
Diemžēl šo četru iepriekš minēto kungu un pārējo ministru
uzvedība bija tiešā pretrunā ar šodien apspriežamo tiesiskās paļāvības principu.
Lūk, mūsu deputātu jautājuma toreizējam premjeram, cienījamam Ivaram Godmanim,
fragments (citēju): „Vai jūs neuzskatāt, ka ir nepieciešams izmainīt noteikumus
tā, lai atestācijai netiktu pakļautas tās personas, kuras jau ieņem noteiktus,
pašreiz saskaņā ar noteikumu grozījumu atestācijai pakļaujamus amatus vai
profesijas? Vai var izdarīt tā, lai atestācijai netiktu pakļautas personas, kurām ir
noteikts darba stāžs šajos amatos un profesijās, kā arī pensijas un pirmspensijas
vecuma personas?” Visiem iepriekš minētajiem kungiem – Godmanim, Šleseram un
pārējiem – nebija radusies pat ne mazākā vēlme piemērot tiesiskās paļāvības
principu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri, iespējams, 18 gadu laikā bija godīgi un
priekšzīmīgi pildījuši savas darba saistības un kuriem, iespējams, nav bijis
nevienas sūdzības par viņu darbu.
Lūk, ko tostarp premjers mums bija atbildējis (citēju): „Uzskatu,
ka Ministru kabinets, izskatot šo noteikumu projektu, ir nopietni izvērtējis valsts
valodas prasību paplašināšanu lielākam amatu un profesiju pārstāvju lokam un
pieņemtais noteikumu projekts ir leģitīms.” Citāta beigas.
Šeit gandrīz ikviens vārds ir melīgs, kas vispār ir raksturīgi
LPP/LC pārstāvjiem. Ņemsim kaut vai „nopietni izvērtējis”. Jā gan! Šie dižie
valstsvīri pat nepapūlējās novērtēt to personu skaitu, kuras tiktu pakļautas
atestācijai. PCTVL pārstāvji pastrādāja un izdarīja to viņu vietā. Sanāca
50 000 cilvēku, kuri strādā šajos amatos un profesijās un kuriem nav šo
apliecību. Visā valstī vienīgā Izglītības satura un eksaminācijas centra
caurlaides spēja ir 5000 cilvēku gadā. Sadalot pirmo skaitli ar otru, iznāk 10 gadi.
Toties noteikumi pašam masveidīgākajam profesiju skaitam stājas spēkā jau no
1.augusta, bet vistuvākais laiks, uz kuru var pierakstīties eksāmena kārtošanai, ir
tikai no 5.septembra. Vai tā ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana? Lūk, jums
tie 50 000 darba vietu, no kurām tiks atlaisti krievvalodīgie un kuras aizpildīs
latvieši. Savāda sakritība, bet Šlesera kungs savā priekšvēlēšanu kampaņā
tieši arī solīja 50 000 darba vietu, ja lētticīgie vēlētāji nobalsos par
viņa partiju un nodrošinās viņam Rīgas mēra amatu.
Domājams, ka tas tad arī būs vienīgais solījums, kuru viņš
izpildīs, precīzāk, viņš to jau ir izpildījis, bet tas, ka šis ir vislabākais
paņēmiens, kā uzkurināt naidu starp krieviem un latviešiem, tas partiju LPP/LC, kas
agrāk bija atbildīga par sabiedrības integrāciju, vairs neinteresē.
Dāmas un kungi! Latvijas Darba devēju konfederācijas
priekšsēdētāja Ināra Egle avīzē „Biznes & Baltija” ļoti politkorekti ir
komentējusi šos debilos noteikumus (citēju): „Pavisam skaidrs, ka mēs kārtējo
reizi saskaramies ar nekvalitatīvas likumdošanas piemēru. Nedrīkst ieviest prasības,
kuru izpildi pašas valsts struktūras nav spējīgas nodrošināt.” Citāta beigas. (Starpsaucieni:
„Laiks! Piecas minūtes pagājušas!”)
Un vai jūs domājat, ka tas ir vienīgais valdības šāda veida
lēmums? Cienījamie latviešu vēlētāji! Jūs varat droši paļauties, jo tiesiskās
paļāvības princips gan attiecībā uz jūsu ievēlētās valdības debilitātes
līmeni, gan uz šīs valdības pieņemtajiem lēmumiem tiek ievērots jau 18 gadu laikā.
Kur ir palicis jūsu Jānis Rainis, kur Aspazija, kur Krišjānis Valdemārs? Kādēļ
mēs neredzam valdības sastāvā šāda līmeņa personības? Vai tad mūsdienu Rainis
pārtiek no Rakstnieku savienības ubaga pabalstiem? Vai mūsdienu Aspazija ir nosūtīta
uz ārvalstu bordeli, bet Valdemārs mitinās denacionalizētā namā un knapi spēj
savilkt galus kopā?
Minēšu jums vēl kādu tiesiskās paļāvības principa izpausmi.
Kamēr pret krieviem izturēsies kā pret lopiem, tādu pašu izturēšanos var sagaidīt
gan māmiņas ar bērniem, gan pensionāri, gan bezdarbnieki.
PCTVL uzskata, ka beidzot ir pienācis laiks pārtraukt šo tiesiskās
paļāvības principa neievērošanu, un mēs esam, protams, „par” šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien! „Sabiedrība citai politikai” jau iepriekš ilglaicīgi ir
teikusi, ka krīzes pārvarēšana notiek uz maznodrošināto un neaizsargāto rēķina.
Un, manuprāt, no šāda viedokļa skatoties, lai arī es neesmu
parakstījis šo pieprasījumu, tas ir atbalstāms. Kāpēc? Tāpēc, ka politikas
augstākais mērķis ir veidot godīgu un taisnīgu attieksmi. Ne tikai efektīvu un
kvalitatīvu, bet arī godīgu un taisnīgu attieksmi! (Starpsauciens: „Pareizi!”)
Konkrētajos apstākļos diemžēl krīzes pārvarēšana arvien
vairāk un vairāk notiek uz bērnu rēķina, uz skolotāju un pasniedzēju rēķina, uz
ģimeņu rēķina, uz maznodrošināto rēķina. Kādā veidā? Pirmām kārtām –
nogriežot līdzekļus šīm grupām arvien vairāk, un otrām kārtām – patiesībā
ignorējot tiesiskuma principu. Jo, ja jau mēs šodien runājam par bērnu jautājumu un
par bērnu pabalstiem, par ģimeņu pabalstiem, par māmiņu algām, tad tikpat labi mēs
varam šodien šeit, parlamentā, runāt arī par to skolotāju pabalstiem, kuri tiks
tuvākajā laikā atlaisti, bet kuri paši vēl par to nezina. Un šajā ziņā mēs esam
rīkojušies pretrunā gan ar mūsu Darba likumu, gan arī ar to, ko mums patiesībā ir
lūgusi un prasījusi Eiropas Savienība, proti, ar tām saistībām, kuras mēs esam
uzņēmušies, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. Tāpat mēs varam runāt arī par
izglītības pieejamību. Ja pašreiz mēs nogriežam šos līdzekļus izglītības
sfērai, tad arvien mazāk un mazāk būs studentu, arvien mazāk jauniešu, kas nāks no
maznodrošinātām ģimenēm un spēs iegūt izglītību.
No šāda viedokļa skatoties, man ir kauns arī par to, ka
izglītības un zinātnes ministre pat vakar… joprojām nevar skolotājiem pateikt, kas
un kur tiks atlaists, viņa piesedzas ar pašvaldībām. Pašvaldību vadītāji savukārt
piesedzas ar ozollapu, gaidot pašvaldību vēlēšanas. Neviens nav spējīgs pateikt,
kas notiks ar slimnīcām, kuras tiks slēgtas, kas notiks ar to ekipējumu, par kuru ir
samaksāts. Miljoni ir ieguldīti šajās slimnīcās! Neviens negrib pateikt to, kuras
skolas tiks slēgtas, lai arī visi par tām zina. Es domāju, ka tā nav pareiza
politika. Tāpat tas attiecas arī uz šiem bērniem un viņu ģimenēm. Kad man ārvalstu
vēstnieki prasa, kas Latvijā notiks 7. un 8.jūnijā – tad, kad beidzot mēs
uzdrošināsimies pateikt, kuras slimnīcas un skolas tiks slēgtas -, tad man diemžēl
ir jāatbild, ka nenotiks nekas, jo mūsu sabiedrība nav organizēta un mūsu sabiedrība
negrib iestāties par savām tiesībām. Mūsu sabiedrība atgādina tos cilvēkus, kuri
tad, kad grima kuģis Estonia, salīda glābšanas laivā, glābšanas laiva bija
pilna, bet nebija, kas to laivu iestumj ūdenī. Un tā tas izskatās arī pašreiz,
runājot par Latvijas kuģi. Visi sēž un gaida, un domā, ka kāds iestāsies par viņu
tiesībām. Kāds domā: „Manam bērnam naudu neatņems, mani no darba neatlaidīs,
pietiks jau ar to, ka man no algas nogriezīs 20 procentus.” Nē, mīļie pilsoņi, nē,
mīļie latvieši, nē, mīļie deputāti! Jūs visi dabūsiet no tā ciest. Un diemžēl
šajos krīzes apstākļos mēs vispirms sitam vājāko, kā tas pie mums ir pierasts, un
tikai pēc tam domājam par sistēmas maiņu. Man nav problēmu redzēt, ka tiek
aizslēgta Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Es labprāt
redzētu, ka šodien tiktu aizslēgta arī Izglītības un zinātnes ministrija un vēl
dažas citas, kuras nespēj strādāt un nespēj dot piedāvājumu. Bet tā vietā mēs
vienkārši nākam šeit priekšā un stāstām, kam mēs nogriezīsim naudu, zinot, ka
Latvijas pilsoņi nav gatavi solidārai akcijai – iestāties par savam tiesībām. Un
diemžēl mūsu tautai nāksies šeit mācīties, tā teikt, grūtā ceļā, jo no labiem
piemēriem viņa nevar mācīties.
Man nekas cits neatliek, kā vien atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Silva Bendrāte.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Atlaist Saeimu!”)
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Ir nu gan, kolēģi, pateicīga tēma tie vecāku pabalsti krīzes
laikā! Būtībā varēja jau ļaut izrunāties, cik vien katram ir iekšā un cik katrs
vēlas. Bet, kad runā aplamības, tad, es domāju, tāds neliels izzinošs kurss šeit no
tribīnes arī tīri labi noderētu. Jo tad, kad jūs pieminat sociālo budžetu, kurā ir
līdzekļi šiem vecāku pabalstiem… ka, lūk, no turienes tos nāktos arī maksāt, tad
man gribas jums pastāstīt un mazliet atgādināt, ka mums tomēr vajadzētu ieskatīties
tādās gudrākās grāmatās, kā mums veidojas sociālais budžets, un vai tiešām šie
līdzekļi mums šādai vajadzībai tur šobrīd ir sakrāti, jo sociālais budžets mums
veidojas, kā jau jūs zināt, no sociālo iemaksu likmes – 33,09 procenti -, un
katrai vajadzībai tiek iezīmēta konkrēta šī likmes daļa. Tātad sociālais budžets
veidojas no pieciem apakšbudžetiem, un tie ir bezdarba, slimības, maternitātes,
invaliditātes un darba negadījumu apakšbudžeti, un vislielākais ir pensiju
apakšbudžets, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets
ir vismazākais. (Starpsauciens: „Pareizi!”)
Tikai pirms diviem gadiem pirmo reizi šajās sociālajās iemaksās
iezīmēja daļu līdzekļu vecāku pabalstiem. Uzlikt šo vecāku pabalstu, teiksim, uz
sociālā budžeta pleciem bija nevis „Jaunā laika” valdības lēmums… Tātad tas
bija iepriekšējo valdību lēmums, un tas bija nepareizs lēmums, jo līdz tam mēs to
solidāri nodrošinājām no mūsu pamatbudžeta. Tātad divu gadu laikā, kad šī likmes
daļa no 33,09 procentiem bijusi tikai 1,18-1,85 procentpunkti… tad, lai mums
iekrātos tur tādi līdzekļi, ka mēs varētu mierīgi… pilnīgi mierīgu sirdi šajos
krīzes apstākļos maksāt tik, cik katram nu pienākas algas apjomā, mums būtu
jāstrādā, jāmaksā tādā tempā, kādā mēs to esam darījuši labajos gados,
septiņi gadi. Tā, lūk! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Balti vārdi, melni
darbi!”)
Un tas, ka griestu nebūs, – tā jau ir liela pretimnākšana.
Kolēģi! Mēs esam pabīdījuši malā gan bezdarbniekus, gan tos, kam ir slimība, gan
tos, kam ir maternitāte, gan tos, kam ir invaliditāte, gan tos, kam būs darba
negadījumi, gan pensionārus. Un tad nu dziļi paklanīsimies viņiem, ka viņi vēl
neprotestē un ļauj mums maksāt tik… faktiski šajos krīzes apstākļos absolūti
visu to pilno vecāku pabalsta apjomu.
Vienīgais ierobežojums, ko mēs tur uzliekam, ir nestrādājošiem
vecākiem, kas ir loģiski. Kaut gan loģiski būtu bijis arī atstāt tos 500 latu
griestus, jo pie tiem 500 latiem būtu tie septiņi gadi jāstrādā, kur nu vēl viss
pārējais, ko mēs nodrošinām.
Tātad arī pārejas periods tiek nodrošināts, un tas nozīmē, ka
tiesiskā paļāvība tiek saglabāta. Un, visu šo noslēdzot, es gribu teikt tā, ka
pieprasījums nav pēc būtības un to nevajag atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies
deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Viss būtu korekti, ja atkal
nenorādītu: sak, paskatieties uz jaunajām ģimenēm, kur aug bērni, vot, viņi ir
vainīgi pie tā, ka, pieņemsim, bezdarbnieki vai pensionāri nesaņems nākotnē to, kas
viņiem pēc likuma pienākas. Vot, man nepatīk tāda pozīcija! Es cienu savu kolēģi
Silvu, bet nu nav tā, kā apgalvo. Mēs ar jums ļoti labi zinām… mēs esam
profesionāļi un jau sen strādājam komisijā, un mēs zinām, ka vairāk nekā 800
miljoni šodien ir speciālajā budžetā. Šī nauda tur ir, jā! Un mēs varam ar šo
naudu, kā minimums, vēl piecus gadus savus iedzīvotājus apkalpot, nemainot nevienu
pabalstu, – mierīgi maksāt bezdarbniekiem un pensionāriem ar visām indeksācijām,
mierīgi maksāt māmiņām un bērniem, bet mēs iztērējam visu šo naudu, paņemot
depozītu vai citā veidā, iztērējam to kādiem lieliem valsts pasākumiem,
bibliotēkai, visādiem kuģiem, kurus vajadzēja Aizsardzības ministrijai, visam kam –
ieročiem, misijām… Un pēc tam: ai, ai, ai, mums nav naudas, mēs nevaram maksāt
māmiņu algas vai valsts vecāku pabalstu… Un tad nu atvainojiet…
Ziniet, tas nav korekti – atkal sašķelt cilvēkus un parādīt:
„Pensionāri dārgie, jūs nesaņemat indeksāciju, tāpēc ka māmiņas mums ļoti labi
dzīvo!” Tas nav labi, un tas nav godīgi pret tiem cilvēkiem, kuri maksā šodien
sociālo nodokli. Es domāju, ka māmiņai, kura saņem naudu, vai tētim, kurš saņem
naudu, nav svarīgi, no kura budžeta viņiem maksā. Tās ir mūsu kaut kādas
politiskās darbības vai bezdarbības.
Mēs neatbalstījām arī to, ka šo pabalstu pārcēla no valsts
budžeta uz sociālo budžetu. Es piekrītu, ka tā bija kļūda, bet kāpēc mums
cilvēki atkal cieš? 2006.gadā „Saskaņas Centrs” jau vinnēja tiesā: tika
pierādīts, ka nedrīkst aizliegt māmiņām strādāt un vienlaikus saņemt pabalstu
pilnā apmērā. Par ko mēs runājam? Mēs jau vinnējām! Kurš nesīs politisko
atbildību? Varbūt atnāks premjers un pateiks: „Ja „Saskaņas Centrs” atkal
vinnēs Satversmes tiesā, es atkāpšos un samaksāšu no savas algas visu to, ko
nesaņems māmiņas.” Okey, tad es esmu gatavs riskēt. Bet viņš to nav
izdarījis. Tāpēc šodien atņemsim, bet pēc tam nākamie nesīs… Vai „zaļie” un
„zemnieki” atbild par to, ka viņi pārbīdīja šo pabalstu? Nē! Politiski tie paši
cilvēki kontrolē Labklājības ministriju. Kāpēc viņi neprotestēja? Kāpēc viņi
neaizgāja no valdības, protestēdami pret to, ka pārcēlām šo pabalstu? Galvenais –
cilvēkam, patērētājam, ir vienalga, no kura budžeta maksā šo naudu. Pilnīgi!
Galvenais, lai viņam būtu garantija, ka viņš saņems pabalstu šodien, nākotnē, pēc
deviņiem mēnešiem, 305 dienām un tā tālāk. Mēs viņam kā valsts garantējam –
tu maksā nodokļus, bet mēs godīgi pret tevi izturēsimies. Viņš maksā nodokļus,
bet pēc tam uzzina: „A mēs pārdomājām! Mēs nemaksājam atlaišanas pabalstu trīs
mēnešus. Nemaksājam tāpēc, ka mums nav naudas.” Viņam tas neinteresē, jo viņš
kā pilsonis vai kā nepilsonis izpildīja visas savas saistības pret valsti – viņš
samaksāja nodokļus.
Un nevajag mānīt cilvēkus, grozīt viņiem galvu, pensionārus
pretnostatīt jaunajām ģimenēm!
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Godātie kolēģi no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš”, es jūs aicinu nepārvērst šo sociāli jutīgo
jautājumu par politiskās cīņas ieroci!
Es esmu ļoti labi informēta par šo jautājumu. Atskatīsimies
vēsturē! Šie māmiņu pabalsti tika noteikti trekno gadu sākumā, proti, 2004.gadā.
Un ko ir darījusi šī partija, kas tajā laikā bija koalīcijā? Šī partija visiem
spēkiem cīnījās par to, lai māmiņu pabalstus nesaņemtu strādājošās māmiņas un
tētiņi. Pie tam šī partija arī Baštika kunga personā neiebilda… Es neatradu
nevienu dokumentu, kas iebilstu pret to, ka šiem māmiņu pabalstiem tika noteikti
griesti. Visu to, ko šodien māmiņas ir izcīnījušas, viņas ir izcīnījušas pašas
saviem spēkiem, vēršoties Satversmes tiesā. Es atkārtoju – tas bija tajos treknajos
gados.
Kā ir šodien? Kas pa šo laiku ir mainījies? Protams, ekonomiskā
situācija ir mainījusies. Protams, sociālā sfēra ir atkarīga no katras valsts
iespējām. To neregulē nedz Eiropas Savienības normatīvie akti, nedz Starptautiskais
Valūtas fonds.
Šis likumprojekts, kas regulēs māmiņu pabalstu, vēl nav nonācis
Saeimā. Godātie kolēģi, tad, kad mēs to skatīsim, mēs lemsim par tiesisko
paļāvību. Lemsim par saudzējošāku pāreju. Paskatīsimies, kā tas notiek Lietuvā
un Igaunijā. Piemēram, man šī prakse ir pieejama. Un, izsakot jums šo aicinājumu
nepārvērst šo lietu par politiskās cīņas ieroci saistībā ar tiesiskās
paļāvības principu, gribu citēt, ko savulaik ir teicis Romas imperators Ferdinands
Pirmais. Viņš ir teicis tā: „Fiat iustitia, pereat mundus.” Tā ir
latīņu frāze. Tas nozīmē: „Lai dzīvo taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā!”
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.
Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Brigmanis vēlas ko
teikt? Paldies. (Starpsaucieni: „Balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Andra
Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Ivara Godmaņa,
Sergeja Mirska, Jāņa Tutina, Ainara Baštika, Aināra Šlesera un Ineses Šleseres
pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskism „Par tiesiskās paļāvības
principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – 5. Pieprasījums noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums. Steidzams.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija, sūri un grūti strādājot, ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam
grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Ir iesniegts un sagatavots viens
priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Debatēs pieteikusies deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Šā likumprojekta izstrāde un izskatīšanas gaita
ir klajš piemērs tam, cik vieglprātīgi un nepārdomāti tiek īstenota vērienīga
strukturāla reforma, likvidējot jeb iznīcinot vienu ministriju – protams, tieši
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju -, jo tieši tāds ir
šā likumprojekta mērķis un būtība.
Lagzdiņa kungs kā ziņotājs par likumprojektu pagājušajā sēdē
minēja, ka šis ir tehnisks juridiska rakstura grozījums, un tādēļ pagājušajā
sēdē tika mēģināts, piešķirot likumprojektam steidzamību, to atbalstīt gan
pirmajā, gan arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas
termiņa izsludināšanas un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, ja
šis jautājums būtu izlemts pagājušajā ceturtdienā, ja mēs, Latvijas Pirmā partija
un partija „Latvijas Ceļš”, pagājušajā sēdē nebūtu iebilduši pret šā
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, tad jau šodien mūsu valsts
nevarētu izpildīt starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, pievienojoties
dažādām konvencijām. Piemēram, ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu
tiesībām, kas Latvijā ir spēkā no 1992.gada 14.maija, 21.panta „a” un „b”
punktā ir teikts, ka dalībvalsts, kas atzinusi un atļāvusi adopcijas sistēmas
funkcionēšanu, nodrošina, ka pirmām kārtām vislabāk tiek ievērotas bērna
intereses, un ir minēta virkne priekšnosacījumu, kuri dalībvalstīm ir jāņem vērā.
Pieņemot piedāvātos Ministru kabineta grozījumus Ministru kabineta
iekārtas likumā, kas būtu stājušies spēkā jau pagājušajā ceturtdienā, jau dienu
pēc to izsludināšanas nopietni tiktu apdraudēta šīs konvencijas izpilde, jo,
piemēram, viens no adopcijas būtiskiem posmiem ir bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra adopcijas atļaujas vai atteikuma izsniegšana. Neparedzot
pārejas noteikumus un negrozot citus normatīvos aktus, tiek apstādināts adopcijas
process, un šis ir tikai viens no šādiem piemēriem. Noteikti tādus varētu atrast
vēl arī citās jomās, jo, vienkārši izslēdzot Ministru kabineta iekārtas likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu un nesaskaņojot to ar citiem normatīvajiem aktiem, tas
var radīt nopietnas problēmas visā jau esošajā struktūrā.
Šis Juridiskā biroja priekšlikums, kuru ir akceptējusi Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija un iesniegusi to kā savu, jo tas tika iesniegts pēc
priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām… šis grozījums ir ļoti būtisks un
nepieciešams, lai novērstu virkni nepilnību, paredzot pārejas noteikumus un nosakot,
ka šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā „Par valsts
budžetu 2009.gadam”. Bet vai šis darbs nebija jādara Ministru kabinetam? Vai tas
nebija jādara valdībai? Vai valdībai nebija jāizvērtē un jāiesniedz vesela
likumprojektu pakete, lai izvairītos no haosa šajā sistēmā? Šī būtu likumprojekta
juridiskā puse, bet kā ir ar pārējo?
Mūsu partija krasi iebilst pret Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrijas likvidēšanu, jo mēs uzskatām… mēs brīdinām
kolēģus, ka šis likumprojekts nav tikai tehnisks juridiska rakstura grozījums, bet tā
ir nopietna politiska rakstura izšķiršanās, kolēģi, veicot šādu visnotaļ
apšaubāmu un vērienīgu strukturālu reformu.
Godātie kolēģi! Tādēļ es paužu mūsu pozīciju, jo mēs balsosim
„pret” šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, un es
vēlētos aicināt arī jūs, kolēģi. Lai gan šis priekšlikums ir nepieciešams tieši
šādā likumprojektā, es aicinu jūs visus balsot „pret” likumprojekta pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā un parūpēties pirmām kārtām par tiem, kam klājas
visgrūtāk, kolēģi! Un, ja jūs kaut ko iesākat, tad dariet to pārdomāti, dariet to
saskaņoti un neradiet haosu visā valstī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts
Lagzdiņš vēlas kaut ko piebilst?
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet atbildīgās komisijas vārdā
teikt dažus vārdus.
Par Šleseres kundzes minētajām problēmām, protams, Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija debatēja, piedaloties nevalstisko organizāciju
pārstāvjiem, kā arī Ministru kabineta pārstāvjiem.
Es gribu jūs informēt par sekojošo.
Likvidējamās ministrijas, tas ir, Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrijas, funkcijas tiek sadalītas starp Labklājības ministriju
un Tieslietu ministriju. Haosa nebūs, pārejas noteikumi šeit tiek jums piedāvāti.
Šīs funkcijas pildīs attiecīgās institūcijas – attiecīgās struktūrvienības
šajās divās ministrijās.
Jūs, godātie kolēģi, zināt, kā sākās šī diskusija par
ministriju skaita samazināšanu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Es nezinu!”)
Godātie kolēģi, tas bija spiediens no sabiedrības, bija spiediens arī no zināmu
institūciju puses, arī Valsts prezidents aicināja. Es gribu atgādināt Latvijas
Pirmās partijas kolēģiem, ka reformēt valdību, samazināt ministriju skaitu
sabiedrība mūs piespieda, mēs reaģējam uz sabiedrības spiedienu.
Tātad, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt pirmām kārtām
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – 1.priekšlikumu – un
atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – 1. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Steidzams.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kur tu ej? To Bērziņu ir daudz!”)
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
To Bērziņu ļoti daudz šajā Saeimā…
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1223/Lp9, – „Grozījumi Likumā par
budžetu un finanšu vadību”.
Komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi vienpadsmit
priekšlikumus.
1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Ir daļēji iekļauts
2.priekšlikumā, kas ir saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un ko
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 1.
un 2.priekšlikumu.
G.Bērziņš. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
G.Bērziņš. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un 11. – pēdējais priekšlikums – arī ir no
Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Godātie deputāti! Komisijas vārdā aicinu Saeimu
pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – 1. Likums
otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas
fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā
Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4251 – likumprojektu
„Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā
Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un
Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai”. Godājamie
kolēģi! Ārlietu komisija pirms otrā, galīgā, lasījuma nevienu priekšlikumu ne no
viena deputāta nav saņēmusi un ir vienbalsīgi atbalstījusi šo dokumentu skatīšanai
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Vēlos jums tikai atgādināt, ka šis dokuments ir saistīts ar to, ka
Starptautiskajā Valūtas fondā ir mainījies dalībnieku skaits un ka līdz ar to
nedaudz ir mainījušās arī proporcijas balsu skaita ziņā. Latvija pie šā jaunā
iekārtojuma nedaudz ir palielinājusi savu īpatsvaru Starptautiskā Valūtas fonda
balsošanas sistēmā un līdz ar to arī balsu skaita ziņā.
Aicinu jūs balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Par
Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas
fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā
Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 12.
Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies sēdes vadītājas kundzei!
Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4224, un, kā jau
sēdes vadītāja teica, tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem
pensiju fondiem””. Par šo likumprojektu atbildīgā komisija trešajam lasījumam
bija saņēmusi divus priekšlikumus.
Ja nemaldos, 1. ir saņemts no Juridiskā biroja, bet es šobrīd
nevaru to atrast savā tabulā…
Sēdes vadītāja. 23.lappusē.
K.Leiškalns. Priekšpēdējā lappusē viss notiek…
Tātad 1. ir saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija
aizstājumu 18.pantā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums, protams, ir no deputāta Leiškalna par
24.panta spēkā stāšanos. Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu
trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav.
Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies Solvitai Āboltiņas kundzei!
Strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 4243, ja kāds to vēl nav
atradis savā mapē, un tas ir likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju
likumā”, par kuru uz trešo lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus
priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, neliels papildinājums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tagad atkal pārejam uz tabulas beigām, uz 11.lappusi…
2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi izslēgumu,
ko 4.priekšlikumā piedāvājis Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par likuma 12.panta ceturto daļu, tas
ir priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un 6. – papildinājums pārejas noteikumos. Iesniedzis
deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.4250 – likumprojektu „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”.
Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu Ārlietu komisija nav
saņēmusi nevienu priekšlikumu papildus tiem grozījumiem un papildinājumiem, kurus
bija saņēmusi uz otro lasījumu. Līdz ar to komisija vienbalsīgi ir nolēmusi
likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs, godājamie
kolēģi, darīt tieši tāpat.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums „Grozījumi
Starptautiskās palīdzības likumā” pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Sodu reģistra likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījums Sodu reģistra likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus
netika saņēmusi. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē, un komisijas vārdā
aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.4260. Likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajam lasījumam ir
iesniegts divdesmit viens priekšlikums.
1.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un
komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu arī ir iesniegusi iekšlietu ministre
Linda Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija, un,
protams, tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds
Vējonis. Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu ir formulējis Juridiskais birojs. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds
Vējonis. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts
un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu – redakcijas precizējumu – iesniedzis
Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 14. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 15. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 17. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 18. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 19. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums.
Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Dz.Rasnačs. Un nu īsumā par 21.priekšlikumu. Tātad, ievērojot to,
ka šos grozījumus gaida gan Iekšlietu ministrija, gan apdrošinātāji, gan Vides
ministrija un šo priekšlikumu ātrāka spēkā stāšanās ir ļoti būtiska,
atbildīgā komisija nolēma, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas. Līdz ar to aicinām atbalstīt arī 21.priekšlikumu un likumu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Eiropas
teritoriālās sadarbības grupu likums”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Igors Aleksandrovs.
I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Eiropas
teritoriālās sadarbības grupu likums”.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta regulu par Eiropas teritoriālās
sadarbības grupu šī regula tieši ir piemērojama visās Eiropas Savienības
dalībvalstīs, un līdz ar to Latvijai ir jāizstrādā nacionālais tiesību akts šīs
regulas piemērošanai.
Likumprojekts tika saņemts no Ministru kabineta, un, izskatot to
komisijā, tika konstatēts, ka tas ir jāprecizē terminoloģiski. Līdz ar to tika
izstrādāts alternatīvais likumprojekts, kurš ir terminoloģiski precizēts, un tajā
ir atrisināta saderība ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Līdz ar to Ministru kabineta virzīto likumprojektu komisija
noraidīja, un es aicinu balsot un noraidīt Ministru kabineta virzīto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Jābalso „pret”!”)
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu „Eiropas teritoriālās sadarbības
grupu likums”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 66, atturas – 8. Likumprojekts noraidīts.
Mums ir jābalso arī par alternatīvo likumprojektu „Eiropas
teritoriālās sadarbības grupu likums”, kuru ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā
likumprojekta „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu ziņotāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
I.Aleksandrovs. Termiņš – 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam – 2.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par
darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.
D.Staķe (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1193/Lp9 –
likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”.
Tātad šis likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas
Parlamenta un Padomes direktīvu par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos, kas
ietver arī noteikumus par darbinieku iesaistīšanu kapitālsabiedrības lēmumu
pieņemšanā kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.
Lai novērstu tiesību normu dublēšanu vairākos normatīvajos aktos
un konsolidētu spēkā esošo regulējumu darbinieku iesaistīšanai lēmumu
pieņemšanā, ir izstrādāts vienots regulējums gan Eiropas komercsabiedrībām un
Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, gan iegūstošajām sabiedrībām
kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.
Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi likumprojekta
virzīšanu pirmajam lasījumam, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu „Par
darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
D.Staķe. Termiņš – 10.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.augusts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija
to izskatīja savā sēdē un aicina jūs atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.
Komisija tos izskatīja savā sēdē.
1. – deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums
Valsts drošības likumā” otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, ko
sagatavoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu
atbalstīt šo ierosinājumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Satversmes aizsardzības biroja likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Satversmes aizsardzības biroja likumā” otrajam lasījumam saņemts viens
priekšlikums, ko sagatavoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisija. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Par
Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa
satiksmi”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem
Nr.4078 un Nr.4252 – ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un
Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Godājamie kolēģi!
Šis ir standarta nolīgums divu valstu starpā, kas reglamentē aviācijas satiksmi –
abu valstu tiesības un pienākumus.
Ārlietu komisija to ir vienbalsīgi atbalstījusi izskatīšanai
pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs tā darīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Par
Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa
satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija jūsu
priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 3.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam – 3.jūnijs.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten
10.35.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās! Un arī atcerieties, ka pēc
Saeimas sēdes mēs turpināsim komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.35
komisijas telpā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Liels paldies.
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars
Daudze, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Aleksandrs Mirskis, Jānis
Reirs, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters un Pēteris
Tabūns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim mūsu sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Militārā dienesta likumā” pirms pirmā lasījuma tika izskatīts komisijas sēdē
21.maijā. Likumprojektā ietverto grozījumu būtība ir veicināt dažādu normatīvo
aktu vienveidīgu piemērošanu, un tas paredz uzlabojumu vienlīdzīgu tiesību
nodrošināšanā. Komisija likumprojektu izskatīja un aicina atbalstīt to pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam – 3.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi nav
iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā 21.maija sēdē un aicina Saeimu
atbalstīt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1130/Lp9, – „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli””.
Komisija likumprojekta otrajam lasījumam saņēma deviņpadsmit
priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. 2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Rubiks un
Ribakovs. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Vēlos jums izteikt dažus priekšlikumus
saistībā ar pievienotās vērtības nodokli.
Sākšu ar to, ka šobrīd Latvijā gan uzņēmējiem, gan
pašnodarbinātām personām, kuru ienākumu avots ir saistīts ar ražošanu, PVN
maksājumi bieži vien pārsniedz starpniecības, piemēram, mazumtirdzniecības,
uzņēmumu maksājumus. Jaunam ražotājam kļūst arvien grūtāk noturēties
maksātspējas robežās, jo likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktā
kārtība paredz uzņēmēju tiesības nemaksāt PVN, ja ieņēmumi gadā nepārsniedz 10
tūkstošus latu. Pēdējā laikā pat ir vērojama tendence uzņēmumus biežāk
reģistrēt citās valstīs, piemēram, tajā pašā Lietuvā, kur nodokļu sistēma ir
lojālāka pret uzņēmējiem.
Uzņēmējdarbības sākumā ražotāji ir jāatbalsta, jo tieši viņi
ir elementi, kuri vēlāk sniedz starpniekiem jaunu produkciju. Neatbalstot tos
ilgtermiņā, tiek apdraudēta arī tirdzniecība ar Latvijā ražotām precēm.
Palielinot neapliekamo ienākumu robežu līdz 45 000 latu, var rast iespēju
veicināt mazo un vidējo ražotāju ekonomisko aktivitāti. Tādējādi nākotnē, kad
šo uzņēmēju apgrozījums būs pārsniedzis 45 000 latu robežu, radīsies
iespēja iekasēt PVN maksājumus, netraucējot šo uzņēmumu tālākai attīstībai.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt mūsu 2.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst?
Tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par deputātu Rubika un Ribakova 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 45, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 3. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums.
Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 4. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Prezidij! Kolēģi! PCTVL 4.priekšlikuma un arī 5.priekšlikuma
būtība ir vienkārša – atteikties no Godmaņa valdības neveiksmīgā eksperimenta un
atgriezt PVN likmes iepriekšējā stāvoklī.
Godātie kolēģi! Es domāju, ka neviens no jums neiebildīs pret to,
ka eksperimenta galvenais mērķis – budžeta ieņēmumu palielināšana – nav
sasniegts. Ir redzamas arī eksperimenta negatīvās puses. Inflācija mums ir viena no
lielākajām Eiropas Savienībā, ekonomikā pieaug… Daudzi Latvijas iedzīvotāji
iepērkas kaimiņvalstīs, jo tur tās pašas preces ir lētākas nekā Latvijā.
Un tālāk par viedokļu maiņu. Mēs jau martā iesniedzām šos
pašus priekšlikumus kā atsevišķu likumprojektu. Saeimas sēdē toreiz „pret”
uzstājās toreizējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs
Kārlis Leiškalns. Viņš teica (citēju): „Nav vērts lauzties atvērtās durvīs.
Šodien mēs pirmajā lasījumā pieņemsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli””, un jums daudz vienkāršāk būtu jūsu sagatavotos
priekšlikumus iesniegt atbildīgajai komisijai, un tad atbildīgā komisija tos pa vienam
skatīs.” Citāta beigas.
Nu, lūk, mēs arī iesniedzām. Un rezultāts? Atbildīgās komisijas
atzinums – noraidīt, noraidīt un vēl vienu reizi noraidīt. Kur šodien ir deputāts
Kārlis Leiškalns? Viņš jau vairs nav komisijas priekšsēdētājs un par saviem
vārdiem vairs neatbild. Iesim tālāk!
Februārī tuvākus priekšlikumus šim pantam iesniedza
„Pilsoniskās Savienības” frakcija. Toreiz šos priekšlikumus karsti aizstāvēja
frakcijas priekšsēdētāja cienījamā Seiles kundze. Citēju: „Pagājušā gada
beigās pieņemtās izmaiņas PVN likumā ir radījušas patiesu spriedzi sabiedrībā, it
īpaši uzņēmēju vidū. Šīs izmaiņas, protams, tagad, tūlīt gada sākumā, mainot
atpakaļ uz ierasto likmi, ir ārkārtīgi grūti izdarāmas. Un tomēr. „Pilsoniskās
Savienības” deputāti uzskata par savu pienākumu informēt par to, kāds ir stāvoklis
uzņēmēju vidū un kāds ir noskaņojums sabiedrībā.” Nu un tā tālāk…
Viņai oponēja ne mazāk cienījamais LPP/LC frakcijas
priekšsēdētājs Bērziņa kungs. Viņš teica (citēju): „Principā neapstrīdot to,
ko teica augsti godājamā deputāte Seiles kundze, ka dažādas diferencētas
pievienotās vērtības nodokļa maksas ietekmē tā vai cita biznesa attīstību, un
principā neiebilstot arī pret tiem secinājumiem, kādi bija viņas runā, es gribu
teikt, ka šis jautājums tomēr ir saistīts ar budžetu, un aicinu jūs neatbalstīt šo
priekšlikumu un iesniegt Ministru kabinetam, kad tas gatavos šī gada budžeta
grozījumus.”
Šodien „Pilsoniskā Savienība” ir pozīcijā, LPP/LC –
opozīcijā, frakciju viedokļi ir mainījušies tieši uz pretējo pusi, un tikai PVN
likme joprojām ir palikusi tāda pati, kāda tā bija.
Cienījamie vēlētāji! Šajā kaunpilnajā aktā ir iesaistīta
Tautas partija, „Pilsoniskā Savienība” un LPP/LC, bet, protams, šis saraksts nav
izsmeļošs. Es tomēr aicinu visus godīgos deputātus atbalstīt PCTVL priekšlikumu.
Lai divkosīgie cilvēki, kas nav savas valsts patrioti, balso „pret”!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā mūsu frakcijā bija
Latvijas Bankas priekšsēdētājs Rimšēviča kungs. Viņš atgādināja, kādā
gaisotnē tika pieņemti šie lēmumi pagājušajā gadā. Mūsu starptautiskie aizdevēji
pieprasīja, lai valdība samazinātu izdevumus par 1 miljardu. Valdība pieņēma lēmumu
samazināt izdevumus par 700 miljoniem, bet par atlikušajiem 300 miljoniem tika pieņemts
lēmums, ka mēs pateiksim aizdevējiem, ka pacelsim nodokļus un saņemsim papildu
ieņēmumus.
Nu rezultātu mēs jau redzam – ir liels caurums valsts budžetā.
Papildu ieņēmumu vietā mums tagad ir ļoti liels iztrūkums.
Godātie kolēģi! Vakar mēs tikāmies… bija vairāk nekā 200 mazā
un vidējā biznesa pārstāvju tikšanās ar partiju pārstāvjiem. Bija pārstāvētas
10 partijas, kas gandrīz visas pateica: „Mēs samazināsim nodokļus.” Protams, teica
to tādēļ, lai iepatiktos tai auditorijai. Šodien ir lieliska iespēja pierādīt… ja
ne šodien, tad varbūt rīt… un apstiprināt, ka tie nebija tikai priekšvēlēšanu
solījumi, bet ka ir arī reāla darbība.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Ja nav, tad tūlīt balsosim. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikumu – 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pirms turpinām likumprojekta izskatīšanu, daru zināmu, ka ir
saņemts deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova, Urbanoviča, Agešina,
Deņisova, Ribakova, Vidavska iesniegums ar lūgumu: „Saskaņā ar Saeimas
kārtības ruļļa 140.panta otro daļu lūdzam, lai pēc balsošanas par frakcijas „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu numur 4 likumprojektā
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nolasa katra deputāta
balsojumu.”
Vai deputāti iebilst? Ja deputāti iebilst, mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai ir atbalstāms
deputātu priekšlikums nolasīt katra deputāta balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 38, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstāms, tātad rezultāti nav
nolasāmi.
Turpinām likumprojekta izskatīšanu.
G.Bērziņš. 5. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 46, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 6. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums.
Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 6. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 45, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 7. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst…
Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa nav PCTVL!”)
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Protams, pievienotās vērtības nodokļa likmes
pacelšana ir grūti izvērtējama, bet viens ir skaidrs: tā ir radījusi zaudējumus
tautsaimniecībai.
Pašlaik valdošās koalīcijas deputāti ļoti rūpīgi savās
sanāksmēs izvērtē iespēju pazemināt šīs likmes, un budžeta paketē acīmredzot,
ja spēsim vienoties, tiks atbalstīti tie „Pilsoniskās Savienības” izvirzītie
priekšlikumi, kurus mēs jau pagājušā gada nogalē izteicām. Acīmredzot varētu
vienoties par nodokļa likmes samazināšanu vismaz grāmatām un kartogrāfisko izdevumu
piegādēm, kā arī viesu izmitināšanai viesu mītnēs un no alternatīviem
energoresursiem iegūtai gāzei. Šī likme būs 5 vai 18 procenti, bet nekādā ziņā
tā nevarētu būt 21 procents. Tāpēc visas koalīcijas partijas ļoti rūpīgi
apspriedīs šos priekšlikumus, un daļēji tad arī tiks gaidīts atbalsts no PCTVL. Bet
vienkārši ierakstīt, bez iepriekšēja izvērtējuma, šādus grozījumus šajā
likumprojektā nevar. Tas ir jādara kopsakarā ar visu budžeta likumu paketi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsaucieni: „Nav!
Nav!”)
G.Bērziņš. Cienītie deputāti! Es tikai gribu atgādināt, ka
Finanšu ministrija arī komisijai atgādināja, ka jautājumi par grāmatām, viesu
namiem un šķeldu ir jautājumi, kas faktiski jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas
fondu. Varbūt tie, kas skatījās televīziju vakar vakarā, redzēja, ka premjers
uzstādamies arī šo jautājumu pieminēja.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.
– partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 49, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 8. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums.
Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Artis Pabriks.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Atšķirībā no daudziem citiem deputātiem man tā nav problēma –
atbalstīt opozīcijas piedāvājumu, ja tas ir pareizs. Turklāt pašreizējā Latvijas
valdība ar Dombrovska kungu priekšgalā ir pateikusi, ka šīs lietas būtu jāmaina.
Pie tam šai valdībai būtu beidzot jāizstrebj tas, ko iepriekšējā valdība,
manuprāt, izdarīja nepareizi. Un pirmām kārtām tas attiecas uz pievienotās
vērtības nodokli grāmatām, arī mūsu pašu izejvielām, enerģētikai un, protams,
arī viesnīcu pakalpojumiem. Šis pievienotās vērtības nodoklis nav atbalstāms, un
tāpēc šis priekšlikums ir labs un pareizs. Tas nebūtu vairs ilgāk atliekams, jo tas
attiecas arī uz mācību grāmatām un dažādu citu literatūru. Izglītības un
zinātnes ministrija nav pat spējusi ieviest obligāto literatūru, skolas nav
nodrošinātas ar šādām grāmatām, bērniem un ģimenēm būs jātērē arvien
lielāka nauda tieši šīm grāmatām. Es domāju, ka mums visiem tas ir jāsaprot un
pēc iespējas ātrāk šī kļūda ir jālabo.
Tāpat mēs nedrīkstam pieļaut konkurences grozījumus attiecībā uz
viesu namiem laukos un citur. Pievienotās vērtības nodoklis tur jau sen ir bijis par
augstu. Jūs neatradīsiet nevienu viesnīcnieku, kas šādu nodokli būtu ilgtermiņā
atbalstījis. Viesnīcu bizness būtībā ir eksporta bizness, kas, kā mēs visi
saprotam, ir jāatbalsta.
No šāda viedokļa skatoties, es neredzu iemeslu, kāpēc lai mēs
nevarētu atbalstīt opozīcijas piedāvājumu. Nav iemesla to neatbalstīt tikai tāpēc,
ka tas ir no opozīcijas. Jābalso ir „par”!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau tad, kad Godmaņa
valdības laikā mēs, runādami par budžetu, šeit pavadījām tā saukto maratonnakti,
es krasi iestājos pret to, ka pievienotās vērtības nodokli grāmatām paaugstina tik
ļoti. Šis solis, šis nodokļa paaugstinājums, nav devis, kā mēs zinām, Latvijas
tautsaimniecībai nekādu labumu. Tas attiecas ne tikai uz grāmatniecību; vēl
plašākā nozīmē varam teikt, ka tas attiecas uz Latvijas kultūru, tas ir palīdzējis
sagraut gan grāmatniecību, gan kultūru.
Tādēļ pievienojos deputāta Pabrika priekšlikumam. Neskatoties uz
to, ka bieži, kā mēs zinām, šīs abas krievu partijas jeb opozīcijas partijas
izvirza priekšlikumus, kuri kaitē Latvijas interesēm, tagad arī es lūdzu kolēģus
saprast to, ka šoreiz mums ir jāiet kopsolī ar opozīciju un jāatbalsta tās
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ir tāds sens teiciens, ka tas, kas pieļauj
kļūdas, nav muļķis, jo kļūdīties var jebkurš. Muļķis ir tas, kas negrib labot
savas kļūdas.
Mums ir zināmi skaitļi. Pēc oficiāliem datiem, gada pirmo divu
mēnešu laikā Latvijā izdoto grāmatu tirgus samazinājies par 25 procentiem, taču
paši izdevēji saka, ka tas neatbilst patiesībai un tas kritums ir vismaz 50 procenti.
Es aicinu visus: nu būsim gudri, nebūsim muļķi! Mēs esam
pieļāvuši kļūdu. Protams, opozīcija pretojās, bet mēs nespējām to novērst.
Beidzot ir laiks labot šo kļūdu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kaut kas
piebilstams?
G.Bērziņš. Cienītie deputāti! Gribu tikai atgādināt, ka šis ir
likumprojekta otrais lasījums. Būs vēl trešais lasījums. Un, kā es jau teicu, šis
jautājums vēl ir jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputātu
Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 32, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 9.priekšlikums, kas faktiski ir līdzīgs, saņemts no
deputāta Mitrofanova. Man liekas, tas nav balsojams, jo tas ir tāds pats priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteikusies runāt deputāte Karina
Pētersone. Atklājam debates.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Es
vēlos vienīgi informēt, ka mūsu frakcijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas, balsojums par 9.priekšlikumu, kā arī par 10. un
13.priekšlikumu atšķirsies no komisijas balsojuma un ka mēs tomēr atbalstīsim
deputātu Miroslavu Mitrofanovu, kurš ir mans kolēģis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijā.
9.priekšlikums paredz pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN
samazinātās likmes atjaunošanu grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm,
10.priekšlikums – viesu izmitināšanas pakalpojumiem, bet 13.priekšlikums – malkas
un koksnes jeb kurināmā materiāla piegādēm.
Un, kolēģi, es gribu noraidīt jau no paša sākuma šos apvainojumus
liekulībā, populismā vai amnēzijā. Nē, mēs neesam aizmirsuši, kā mēs paši
balsojām, toreiz, decembrī, apstiprinot tos likumus, kuri pavadīja budžeta grozījumus
2009.gadam. Mēs atceramies, ka tāpat kā mēs tajā naktī nobalsoja arī vēl 40
kolēģi, šeit, zālē, esošie. Mēs ļoti labi atceramies, kāda bija situācija. Ļoti
labi apzināmies to vēsturisko realitāti. Apzināmies, ka tā bija izvēle starp sliktu
lēmumu un ļoti sliktu lēmumu. Taču, es domāju, tikai spēcīgas personības un
spēcīgas partijas un nopietni, valstiski domājoši politiķi var pateikt, ka
atsevišķi lēmumi ir bijuši kļūdaini, šīs kļūdas atzīt un mēģināt tās labot.
Kolēģi, mēs apzināmies arī to, ka tādas nopietnas izmaiņas kā
nodokļu likuma izmaiņas būtu, loģiski, izskatāmas kopā ar budžeta grozījumiem,
kurus mēs gaidīt gaidām šeit, Saeimā. Mēs ar šo balsojumu vēlamies vienīgi
pateikt, ka tad, ja valdība būs pietiekami atbildīga un ieklausīsies nozares
lūgumos… Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir bijuši arī grāmatniecības
nozares pārstāvji, un mēs esam rūpīgi uzklausījuši viņu argumentus. Toreiz,
decembrī, uz valdības piedāvāto PVN likmes paaugstināšanu savlaicīgi reaģēja un
uz komisiju atnāca tikai Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji un pilnīgi
godīgi nolobēja savas nozares intereses, un viņiem šā nodokļa likme netika
paaugstināta. Diemžēl tūrisma nozare, grāmatniecība un šis ekoloģiskais
kurināmais… šīs nozares nespēja noreaģēt, un mēs toreiz bijām spiesti šādus
nepopulārus un faktiski nozares gremdējošus lēmumus pieņemt.
Tāpēc mēs ļoti ceram, ka valdība atbildīgi izturēsies pret šo
nozaru lūgumiem un pati iesniegs šādus priekšlikumus budžetu pavadošo likumu
paketei. Ja tas tā nenotiks, tad mūsu frakcija vai nu pievienosies jau iesniegtajiem
priekšlikumiem, vai arī iesniegs pati savus priekšlikumus, kas šo kļūdu varētu
labot.
Paldies jums par uzmanību. Un aicinu atbalstīt arī mūsu nostāju.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Ir visādas runas dzirdētas, bet nu uz šādu
liekulības „pērli” es tomēr gribu atbildēt.
Viena lieta ir darīt muļķības. Otra lieta ir kļūdas labot. Es
tiešām neticu, ka Pētersones kundze nesaprot un nesaprata tajā decembra naktī tās
muļķības, kas tika izdarītas. Un toreiz šīs muļķības varēja nedarīt. Šodien,
lai šīs muļķības izlabotu, ir tiešām jāskata kopumā visa budžeta pakete un ir
tiešām jāgūst apstiprinājums no mūsu starptautiskajiem donoriem, budžeta paketi
skatot kopā ar visu nodokļu sistēmu. Kā mēs savas kļūdas izlabosim?… Varbūt, dod
Dievs, izdosies kaut jel ko atjaunot grāmatniecības un tūrisma, un atjaunojamo
energoresursu nozarē.
Bet, ja šodien no Saeimas tribīnes runā šādas lietas… ka
pēkšņi saprata, pamodās, atmodās, apjēdza… ka labosim… nu, ziniet, tas
izklausās vienkārši absolūti nenopietni! Protams, šīs kļūdas ir jālabo, un es
ļoti ceru, ka valdība tās labos, jo tas ir principiāls šo mūsu nozaru izdzīvošanas
jautājums. Bet šodien nobalsot par kaut ko izrautu no visas kopējās nodokļu sistēmas
– tas, godātā Pētersones kundze, ir vienkārši nenopietni!
Paldies par uzmanību.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ivars Godmanis.
I.Godmanis (LPP/LC frakcija).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Redziet, kā tas
ir! Šadurska kungs, jūs īpaši… Tā problēma jau ir kāda? Loģiski, tā problēma
ir politiska: vai jūs esat opozīcijā vai pozīcijā. Tad, kad jūs bijāt opozīcijā,
jūs te neatbalstījāt nevienu priekšlikumu, kas bija saistīts ar Starptautiskā
Valūtas fonda programmu. Nevienu! Pilnīgi nevienu! Nerunājāt par nodokļiem… Vispār
nevienu!
Tagad tā problēma ir sekojoša. Jūs redzat, kāda ir situācija.
Jūs tagad nākat un sakāt, ka vajadzēs atbalstīt un ka valdība nāks un prasīs… Un
mēs arī atbalstīsim. Varbūt būs atsevišķās niansēs strīdi, bet mēs
atbalstīsim, tur ir tā starpība starp mums un jums. Visa tā jūsu kompānija, kas tur
sēdēja… Es atceros, dziedājāt… Ko tikai nedarījāt!
Atklāti runājot, vēršos konkrēti arī pie tiem, kas šeit pa
kreisi… Ar jums ir īpaša runa. Esiet kaut cik godīgi! Es jūtu, ka nekas jums nav
palicis no godīguma.
Bet ir viena cita problēma. Tiem, kas man te saka, ka ir kļūdas, es
vienkārši vienu jautājumu uzdošu. Vai jūs decembrī, neatbalstot to, ko mēs likām
priekšā, būtu atbalstījuši, ka… Vai PVN paaugstināšanas vietā jūs nobalsotu par
pensiju samazināšanu, bērnu pabalstu samazināšanu un vēl veselas virknes izdevumu
samazināšanu par 330 miljoniem?
Nemelojiet! Jūs nenobalsotu pat ne par gramu. Es esmu prasījis
cienījamiem deputātiem: kā nu tā ir izmainījusies pozīcija? Viņi saka, ka viņiem
nebija informācijas. Jums bija informācija, jūs tikāties ar Fondu, visas frakcijas.
Liekulības tirgus – ir tāda laba lieta, bet tas liekulības tirgus attiecas konkrēti
arī uz jums.
Es kā bijušais premjers nevaru atbalstīt šos priekšlikumus par PVN
pazemināšanu. Nevaru! Jā, iespējams, ka mana frakcija nobalsos citādāk, nekā es
šoreiz. Bet man tā problēma ir tāda, ka es biju premjers un vadīju valdību, un
atšķirībā no jums panācu, ka mēs to programmu parakstījām. Ja mēs toreiz nebūtu
nobalsojuši „par” šo programmu, tad jūs tagad būtu bez naudas, ar citu lata
vērtību un ar pilnīgi citu sociālo stāvokli.
Un es vēršos arī pie jums, Cileviča kungs! Tas nav tik vienkārši.
Ja kaut viens no jums būtu atnācis un pateicis, kur paņemt to
naudu… Neviens! Nebija tādas iespējas to atrast. Atrast 330 miljonus nevarējām. PVN
paaugstināšana no ekonomikas viedokļa absolūti nav pamatojama, jā, bet no sociālā
un no programmas viedokļa, lai mēs vispār izietu no situācijas, tā bija vienīgā
iespēja.
Protams, attiecībā uz viesnīcām, attiecībā uz grāmatām un
attiecībā uz kokiem, it sevišķi malku un tā tālāk, nav diskusiju. Pie pirmās
iespējas mums vajadzētu tam visam samazināt… Vēlreiz saku: pie pirmās iespējas! Es
perfekti zinu, ka Starptautiskais Valūtas fonds esošajai valdībai teiks tā: „Labi.
Bet esiet tik laipni un kompensācijai par to palieliniet nodokli elektrībai līdz 21
procentam visiem iedzīvotājiem!” Es pilnīgi pieļauju, ka acīmredzot būs
jāpalielina arī zālēm, jo nav, kā saka angļi, brīvu brokastu. Un tāpēc vēršos
arī pie jums, Šadurska kungs, kas zināt matemātiku. Es arī pie jums vēršos!
Saprotiet, tā problēma nav saistīta ar to, ka kļūdas ir tāpēc, ka, redziet,
recesijas brīdī palielina nodokļus. Nē! Vienkārši šajā procesā tas, ko mēs
darījām decembrī… Mēs knapi, knapi par to nobalsojām, jūs neatbalstījāt. Tagad
jūs aicināt, lai mēs atbalstām. Un tā starpība būs tā, ka mēs atbalstīsim,
atšķirībā no jums. Un tāpēc par liekulību un valstiskumu lūdzu nerunāt šeit. (Starpsauciens:
„Nedot vārdu tiem, kuri kandidē uz ES!”)
Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies Šadurska kungam, ka viņš ļoti skaidri izteicās, ka veselā
saprāta argumenti nav apspriežami šeit. Es pieļauju, ka viņam tas tiešām nav
būtiski.
Bet padomāsim par ieņēmumiem! Tirgus ir samazinājies divreiz,
tātad arī pārdošanas apjoms – aptuveni divreiz. Nodokļus mēs palielinājām, bet
rezultāts ir tas, ka ieņēmumi budžetā samazinājušies. Te ir runa tikai par
matemātiku. Protams, ja tagad nodokļus samazinātu, tad uzreiz šis tirgus tik ātri
nepieaugtu. Bet vismaz tendenci var mainīt. Galu galā budžets piepildīsies labāk. Tā
ir vienīgā loģika, un tam nav nekāda sakara ar kreisajiem, labējiem vai kādiem
citiem.
Es neticu, ka starptautiskie donori prasa no mums kaut kādus
neloģiskus lēmumus, ka mums jāupurējas, jāpalielina nodokļi, jāsamazina mūsu
ražošana, jānogalina grāmatu nozare. Es tam neticu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Tu taču nekandidē uz Eiropu!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies visiem cienījamiem kolēģiem par karstām debatēm
attiecībā uz PCTVL frakcijas deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikumu.
Priekšlikuma būtība – saglabāt tomēr Latvijas grāmatniecību,
kas atrodas kopš decembra bēdīgā stāvoklī. Es principiāli piekrītu arī pozīcijas
deputāta… deputātes aizrādījumam, ka lietderīgāk būtu šos priekšlikumus
pieņemt budžeta paketē. Bet mēs nevaram prognozēt, cik ilgi izdzīvos šī valdība,
varbūt tikai līdz 6.jūnijam, un tad mēs sāksim visu no sākuma.
Es gribu atgādināt jums, kolēģi, par vēl vienu Miroslava
Mitrofanova priekšlikumu attiecībā uz preses izdevumiem. Tieši šajā trakajā
decembrī gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gan Saeima, paldies
Dievam, šo Mitrofanova priekšlikumu tika atbalstījusi, un sakarā ar to – tikai
sakarā ar šo priekšlikumu! – prese tika saglabāta, tika paglābta no pilnīgas
sabrukšanas. Mēs uzskatām par savu pienākumu iesniegt šādus priekšlikumus jebkurā
gadījumā, kad tas ir paredzēts reglamentā, un aizstāvēt tos no Saeimas tribīnes.
Aicinu balsot „par” un atbalstīt 9. – Miroslava Mitrofanova,
PCTVL frakcijas deputāta, priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Augsti godātais Godmaņa kungs! Jūtos ļoti
pateicīgs par jūsu izteikto cildinājumu manām matemātikas zināšanām. Tomēr no
jums kā bijušā premjera es būtu gaidījis izpratni, ka nodokļu politika ir ne tik
daudz matemātikas, cik ekonomikas jomā. Palielinot nodokli par 16 procentiem grāmatām,
nevar pareizināt skaitļus un kopumā no šā palielinājuma iegūt 300 miljonus. Tāpēc
ir pilnīgi nevietā šodien runāt par alternatīvu – sociālo jomu vai ienākumu no
nodokļu palielinājuma: „Jo citādi kur nu jūs sēdētu bez naudas…”
Augsti godātais Godmaņa kungs! Šo 300 miljonu nebija! Un mēs tieši
tāpat sēžam bez naudas. Un galvenā atšķirība starp jums un mums, uz ko jūs tik
„inteliģenti” no Saeimas tribīnes norādījāt ar pirkstu, ir tā, ka jau decembrī
mēs teicām, ka šā 300 miljonu palielinājuma šeit nebūs. Jūs diemžēl to
nesapratāt toreiz un, kā man ļoti šķiet, neesat pamanījis vēl šajā brīdī.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šis jautājums tiešām nav vienkāršs, tas ir
ļoti nepopulārs un ļoti neprecīzs. Bet es gribētu tomēr atgādināt Godmaņa kungam,
ka, pirms bija runa par budžetu, viņš bija apciemojis mūsu frakciju. Un šodien, man
liekas, ne visai korekti ir runāt par to, ka nebija iesniegti nekādi citi priekšlikumi,
kā palielināt ieņēmumus un kā samazināt izdevumus. Tāpēc tas nav īsti korekti.
Nav īsti pareizi no tehnoloģiskā viedokļa arī tas, ka šodien tiek
skatīts likums „Par pievienotās vērtības nodokli”, lai gan acīmredzami skaidrs ir
tas, ka šis likums tiks grozīts tad, kad būs tikuši skatīti budžeta grozījumi.
Kāpēc šodien vajadzēja to iznest, lai izvērstu šo diskusiju, lai vēlreiz pateiktu,
ka divi reiz divi ir četri, nevis seši un nevis trīs? Man liekas, ka tas ir nepareizi,
bet, ja ir pieļautas kļūdas, kļūdas ir jāatzīst. Ja kļūdas ir atzītas, kļūdas
ir jālabo. Šinī gadījumā tas varbūt ir kosmētisks priekšlikums, bet tas ir korekts
un pareizs. Es aicinu to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis – pirmo
reizi par šo priekšlikumu. Deputāts Visvaldis Lācis nevēlas debatēt…
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nekā nebija, vēlas! (Zālē smiekli.)
Sēdes vadītāja. Atvainojos, Lāča kungs!
V.Lācis. Ļoti vēlos debatēt, kā redzams.
Atgādināšu Godmaņa kungam, ka tad, kad jūs pirmo reizi tikāt
apstiprināts Ministru prezidenta amatā, es izmantoju vienu no retajām reizēm šo trīs
gadu laikā, kad pieteicos kā pirmais runātājs. Un es izteicu priekšlikumu, ka Saeimai
nevajadzētu apstiprināt jūs par Ministru prezidentu ar jūsu valdību. Un es lietoju
pieklājīgus vārdus, manā skatījumā, ka jums ir vecā domāšana. Tieši tādus
vārdus – precīzi atceros! Diemžēl šī vecā domāšana parādījās arī jūsu
šīsdienas runā. Jūs pārmetāt liekulību deputātam Šadurskim, kurā es nesaskatīju
nekādu liekulību un nekādus apvainojumus. Ministru prezidenta Kalvīša laikā, kā
mēs tagad noteikti to varam pateikt, ja atskatāmies atpakaļ uz statistikas datiem, mēs
sākām slīdēt bedrē, turpretī jūsu valdīšanas laikā mēs iekritām tajā bedrē
līdz pašam dziļumam – cik vien dziļi var būt. Tādēļ jums nevajadzētu citiem
pārmest liekulību, ka citi tikai domājot par kādām politiski savtīgām interesēm,
bet nedomājot par visu tautsaimniecību kopumā. Daudzi domāja, daudzi ir izteikuši
savas domas un brīdinājuši. Arī es. Attiecībā uz malku es teicu: kas notiks
pašvaldībās, kur tā joprojām ir galvenais lauku kurināmais. Un arī šodien ir
malkas grēdas pie pašvaldību kurtuvēm. Bet jūs to neņēmāt vērā.
Piekrītu vēlreiz tam, ko es jau teicu: mums šajās nozarēs
pievienotās vērtības nodoklis ir jāsamazina strauji un neatliekami!
Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.
Nākamais debatēs pietiecies deputāts Juris Dobelis. (Starpsauciens:
„Par savējiem!…”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Atšķirībā no daudziem citiem, kas šodien šeit
ir uzstājušies, es netaisos kandidēt uz Eiropas Parlamentu, un tāpēc būtu ļoti
jauki, ja, pirms kāds te nāk uzstāties, sēdes vadītāja varētu pateikt, vai viņš
kandidē uz Eiropas Parlamentu vai viņš nekandidē, jo uzreiz atšķiras runas un
atšķiras vēl arī daudz kas cits. Jo es domāju, ka šādā gaisotnē ir iesniegti
priekšlikumi un ka šādā gaisotnē norit arī šīsdienas debates. Un kurš tad noliegs
to, ka grāmatas lasīt ir labi? Kurš noliegs to, ka viesnīcās izmitināt viesus ir
pareizi? Un kurš noliegs to, ka vispār ir jāsamazina nodokļi? Nu kurš tad par to
strīdas? Bet nākt tribīnē un stāstīt, cik slikti ir, ka nav grāmatu… Tad, godīgi
sakot, var arī stāstīt, cik slikti ir, ka nav apakšbikšu. Arī to var pateikt šeit.
Runa ir pavisam par kaut ko citu – ko darīt šajā brīdī? Mēs
gaidām budžeta grozījumus. Līdz ar to mums ir jāparedz izmaiņas saistībā ar
nodokļiem, ar PVN. Tas taču ir vairāk nekā skaidrs! Nu, kolēģi, kāpēc jūs te
nākat stāstīt, kurš un kad ir gulējis, dziedājis vai vēl kaut ko darījis?
Šinī brīdī es uzskatu, ka tagad ir pirmā saruna par grozījumiem
saistībā ar nodokļiem. Tāda tā vienkārši ir. Tā ir konceptuāla saruna, tas nav
pēdējais lasījums. Un šī saruna būs reāla un būs tiešām par lietu tad, kad mēs
saņemsim budžeta grozījumus. Tad mēs reizē varēsim arī runāt par to, ko mēs
darīsim ar nodokļiem.
Es ļoti cienu visus Saeimas deputātus kā deputātus, taču,
kolēģi, neizmantojiet šo tribīni kā propagandas tribīni Eiropas Parlamenta un nezin
vēl kādām vēlēšanām.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. –
deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 10.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs.
Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – deputāta
Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 42, atturas – 8.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 11.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs.
Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – deputāta
Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 43, atturas – 12.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs.
Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12. – deputāta
Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 42, atturas – 15.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 13.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs.
Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es runāšu tieši par
šo koksnes šķeldu un skaidām. Mēs varam atsaukt atmiņā vēsturi un to, ko
„Sabiedrība citai politikai” par šo jautājumu ir teikusi pēdējā pusgada laikā.
Atšķirībā no citām frakcijām, kurām nebija alternatīvu
priekšlikumu par to, kā palielināt ieņēmumus budžetā, mēs tādus izteicām jau
pagājušā gada 6.jūnijā. Mēs teicām, ka par 22,7 procentiem ir jāsamazina
administratīvās izmaksas. Valdība to darīja pusgadu vēlāk. Mēs jau toreiz teicām,
ka ir jānosaka augstāka maksa par valsts kapitāla izmantošanu. Godmaņa valdība to
izdarīja pusgadu vēlāk. 20.oktobrī mēs teicām, ka jāsāk sarunas ar Starptautisko
Valūtas fondu. Valdība tās uzsāka 4.novembrī. Labi vismaz, ka rīkojās agrāk! Jau
decembrī mēs runājām… es personīgi teicu šeit, no Saeimas tribīnes, ka tas ir
pilnīgi nepareizi (un tas ir nepareizi nevis no ieņēmumu viedokļa, bet no Latvijas
ilgtspējīgas attīstības viedokļa) – piemērot pievienotās vērtības nodokļa
likmi, kas ir 21 procents, koksnes kurināmajam (pretstatā tam, ka pievienotās
vērtības nodoklis gāzei ir tikai 10 procenti).
Mēs visi lieliski saprotam, ka vienīgā iespēja, kā Latvijai
izrāpties no šīs finanšu un ekonomikas krīzes, ir veicināt savu eksportu, lai
aizstātu importu ar pašmāju izejvielām. Tā ir tā vienkāršā ekonomiskā ābece,
kura šai valdībai būtu vienkārši jāievēro.
Es te negrasos nevienu kritizēt, bet tas ir acīmredzami skaidrs, ka
šie argumenti ir jāizmanto sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas vienkārši ir
jāizdara! Tas ir jāizdara gan tādēļ, lai uzlabotu Latvijas eksporta un importa
bilanci, gan arī tādēļ, lai beidzot padarītu Latviju mazāk atkarīgu no Krievijas
gāzes piegādēm.
Ja mēs runājam par citiem priekšlikumiem, kur var dabūt naudu, kas
it kā iet garām, ja šis PVN tiek samazināts koksnei, tad es vēlreiz varu atgādināt
tos priekšlikumus, kurus mēs iesniedzām, jau pieņemot šāgada budžeta grozījumus.
Mēs teicām, ka jau no 1.janvāra ir jāievieš kapitāla pieauguma nodoklis un ka
dividendes ir jāapliek ar ienākuma nodokli. Mēs teicām arī to, par ko beidzot arī
šī valdība ir sākusi runāt, – par to, ka turīgie ir jāapliek ar ēku nodokli.
Ir alternatīva nauda, kur budžetā to var paņemt, bet tas
vienkārši ir jādara. Galu galā ir vajadzīgs progresīvs iedzīvotāju ienākuma
nodoklis. Jā! Un es ceru, ka deputāti to atbalstīs.
Atgriežoties vēl pie viena principa, kas šeit Saeimas darbā būtu
jāievēro. Atcerieties, ka mūsu mērķis ir taisnīgums. Taisnīgums! Par kādu
taisnīgumu mēs šobrīd varam runāt, ja ir cilvēki Talsos, Kuldīgā, Tukumā, kuriem
nav tās gāzes stacijas pieejamas? Kāpēc viņiem ir jāmaksā vairāk? Kāpēc? Vai
kāds var atbildēt, kāpēc jūs šos cilvēkus, praktiski visu Kurzemi, nostādāt
tādā situācijā, ka viņiem ir jāmaksā vairāk par apkuri? Tikai tāpēc vien, ka
jums ir bail runāt ar Starptautisko Valūtas fondu par vienkāršām un saprotamām
lietām.
Es aicinu šo 13.priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13. – deputāta
Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 39, atturas – 13.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 14. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums.
Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 14. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 44, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 15. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums.
Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ne tikai
ar PVN likmes samazināšanu grāmatām, bet tas skar arī viesu izmitināšanas
pakalpojumu sniegšanu. Šie pakalpojumi ir cieši saistīti ar tūrismu un tā
attīstību valstī. Nulles procenta PVN likmes piemērošana viesnīcu pakalpojumiem
varētu krasi ietekmēt piedāvāto cenu samazinājumu. Tas savukārt varētu stipri
palielināt tūristu apgrozījumu Latvijā. Ir svarīgi saprast, ka tūristi Latvijā
maksā ne tikai par izmitināšanas pakalpojumiem, bet arī par citu produkciju, kuru
Latvijai piedāvā uzņēmumi no pārējām nozarēm.
Eiropā tūrisms ir ļoti populārs, dažās valstīs – pat ļoti
būtisks. Līdz ar to rodas priekšlikums noteikt PVN likmi līdz 0 procentam viesu
izmitināšanai mītnēs.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15. – deputātu
Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 43, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 16. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums.
Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 17. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu… Par 16. …
Atvainojos, par 16. – deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 48, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 17. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 17. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 46, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. 18. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
G.Bērziņš. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Piekrītam!”)
G.Bērziņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu
pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs 4257. Saņemti vienpadsmit
priekšlikumi. Komisija tos rūpīgi izvērtēja.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit ir
terminoloģijas precizējums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 1. un 2.priekšlikumu.
A.Seile. 3.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas precizē
pirmā lasījuma tekstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 6.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis
priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Šajā priekšlikumā ieteikts apsvērt, vai
lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām nevajag noteikt īpašu kārtību
jautājumā par kooperatīva biedra balsstiesībām. Komisija ir sagatavojusi konkrētu
priekšlikumu, vadoties pēc Juridiskā biroja ieteikuma. Lūdzu atbalstīt 7. –
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 6.
un 7.priekšlikumu.
A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir
redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Nākamais ir 9.priekšlikums, tas ir jau 21.lappusē.
Priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas precizē pirmā lasījuma redakciju.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 10.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas
precizē pirmā lasījuma redakciju. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Un pēdējais – 11.priekšlikums. To ir sagatavojusi
atbildīgā komisija, un tas ir par pārejas noteikumiem. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies.
Visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Seile. 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nesaņēma.
Tā izskatīja likumprojektu komisijas sēdē un aicina atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1218 – likumprojektu
„Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šos grozījumus Civilprocesa likumā ir iesniedzis
Ministru kabinets, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu izstrādāt
normas, kas precizētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.
Šādi grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka Saeima divos lasījumos
jau ir atbalstījusi grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ievērojami efektivizē
tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, kā arī citas normas, kas saistītas ar
maksātnespējas procesu, tajā skaitā arī izlīgumu maksātnespējas procesā. Un
tieši tādēļ šo likumprojektu mums ir nepieciešams skatīt iespējami ātri, lai
varētu pabeigt darbu, skatot Civilprocesa likumu kopā ar Maksātnespējas likumu. Un,
kā zināms, šajos ekonomiskajos apstākļos šie likuma grozījumi ir ārkārtīgi
nepieciešami.
Līdz ar to Saeimas Juridiskā komisija tieši tāpat kā valdība
uzskata, ka likumprojektu ir nepieciešams atzīt par steidzamu, un es lūdzu atbalstīt
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par
steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Muižniece. Paldies.
Un līdz ar to arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku otrajā lasījumā.
V.Muižniece. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 1.jūnijam,
bet izskatīšana notiks 11.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam – 1.jūnijs, izskatīšana – 11.jūnijā.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot
otrajam lasījumam grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju”, izvērtēja trīs priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Jāskata
kontekstā ar atbildīgās komisijas 3.priekšlikumu. Es aicinu daļēji atbalstīt
Juridiskā biroja priekšlikumu un pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas – Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas – priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu
nav.
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Publiskās
un privātās partnerības likums”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura
reģistrācijas numurs 1125/Lp9. Ir saņemti daudzi priekšlikumi… veseli četrdesmit.
1.priekšlikums – no vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 3.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.A.Krauklis. 6.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 7.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 8.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 9.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 10.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 11.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 12.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 13.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 14.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 15.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 16.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 17.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 18.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 19.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 20.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 21.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 22.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 23.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 24.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 25.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 26.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 27.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 28.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 29.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 30.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 31.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 32.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 33.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 34.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 35.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 36.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 37.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 38.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. 39.priekšlikums – no atbildīgās komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.A.Krauklis. Un arī 40.priekšlikums – no atbildīgās komisijas.
Gribu piebilst, ka ne velti šie 40 priekšlikumi (no tiem 39 ir atbildīgās komisijas
priekšlikumi) visi ir atbalstīti. Komisija ļoti rūpīgi darba grupā kopā ar
sociālajiem partneriem ir strādājusi un izveidojusi atbildīgās komisijas
priekšlikumus. Un arī 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.A.Krauklis. Un tā šis tautsaimniecībai ļoti svarīgais
likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu to atbalstīt otrajā lasījumā… (No zāles dep.
J.Dobelis: „Kāpēc nebija debates?”) Tāpēc, ka ir profesionāls darbs…
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Nesarunāties ar zāli…
V.A.Krauklis. Atvainojos!
Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Publiskās un
privātās partnerības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.A.Krauklis. Šā gada 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas numurs 774/Lp9). Šis ir
iepriekšējās valdības iesniegts likumprojekts. Komisija, skatot šābrīža
situāciju, neņēma vērā to, ka šobrīd virzās darbs pie budžeta grozījumiem un ka
arī jau izdarītie grozījumi pagājušā gada decembrī liecināja: šie Ministru
kabineta piedāvātie likuma grozījumi nav aktuāli. Līdz ar to komisija noraidīja šo
Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu un lūdz arī Saeimu noraidīt to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas numurs 774/Lp9)
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 29, atturas – 4.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas numurs 787/Lp9), pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kaut arī jūs, kolēģi, iepriekšējo likumprojektu atbalstījāt
pirmajā lasījumā pretēji komisijas viedoklim, arī šis iepriekšējās valdības
iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”,
komisijasprāt, nav aktuāls, un līdz ar to komisija to noraidīja. Es arī ierosinu,
kolēģi, noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (numurs 787/Lp9) pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 72, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas
termiņš atbalstītajam likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas
likumā”, tātad tam, kura reģistrācijas numurs ir 774/Lp9.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta
otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma
tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””,
pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī par šo jautājumu ir divi likumprojekti. Šobrīd strādāsim ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 952/Lp9. Pēc šā jautājuma izskatīšanas
komisijā mēs saņēmām arī Tieslietu ministrijas atzinumu, ka šī norma, ko
piedāvāja Ministru kabinets, ir jāietver likumprojektā līdz brīdim, kamēr tiek
izdarītas izmaiņas attiecīgajos speciālajos likumos. Attiecīgie speciālie likumi
tagad ir izmainīti, un konkrētajā likumā vairs nav nepieciešamas šīs izmaiņas, jo,
ja šo vēsturisko normu grozīšana tagad tiktu izdarīta, tas varētu izraisīt
neskaidrības likuma piemērotājiem. Līdz ar to komisija lūdz noraidīt šo
likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,
mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””
(reģistrācijas numurs 952/Lp9) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 76, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību
daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (reģistrācijas numurs 953/Lp9),
pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Es jums jau izskaidroju esošo situāciju
saistībā ar abiem šiem likumprojektiem. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo
likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma
saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.953/Lp9)
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 71, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Pirms skatām darba kārtību tālāk, daru zināmu,
ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kučinska, Lagzdiņa, Porieša, Leiškalna priekšlikumu
– lūgumu veikt pārbalsošanu attiecībā uz likumprojektu Nr.774/Lp9, jo, kad notika
balsojums, zālē nebija visu deputātu. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu?
Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim vēlreiz par likumprojekta
„Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.774/Lp9) atbalstīšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 74, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, pirmais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””
(reģistrācijas numurs 1201/Lp9).
Likumprojekts ir nepieciešams, jo ir stājies spēkā likums
„Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kas nosaka jaunu reliģijas lietu
pārvaldības institucionālo modeli, tādējādi reorganizējot un sadalot Reliģisko
lietu pārvaldes funkcijas. Ņemot vērā to, ka Reliģisko lietu pārvalde kā iestāde
vairs neeksistē, ir nepieciešams izdarīt šajā likumā grozījumus – precizēt
6.panta pirmo un trešo daļu, kā arī svītrot 15.panta otro teikumu.
Likumprojekts nosaka arī to, kādi dokumenti apliecina reliģiskās
organizācijas tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus. Reliģisko
organizāciju reģistrāciju, kura notikusi līdz 1940.gadam, apliecina ar Latvijas Valsts
vēstures arhīva izziņu, savukārt juridiskās personas statusa atjaunošanu apliecina
reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecības kopija. Likumprojekts precizē
kārtību, kādā reliģiskās organizācijas, kuras savu darbību pārtrauca, var atzīt
par īpašuma tiesību pārmantotājām.
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojektu
virzīšanai pirmajā lasījumā. Juridiskās komisijas vārdā aicinu kolēģus
atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam – 2.jūnijs. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Ir saņemts piecu deputātu – Urbanoviča, Golubova, Deņisova,
Orlova un Agešina – jautājums, kas adresēts veselības ministram Ivaram Eglītim, –
„Par medicīniskās palīdzības minimumu”. Jautājums tiks nodots veselības
ministram.
Vēlos jūs informēt, ka sēdes, kas paredzēta atbilžu sniegšanai
uz deputātu jautājumiem, šodien nebūs. Uz daļu no jautājumiem ir saņemtas
jautājumu iesniedzējus apmierinošas atbildes. Savukārt ārlietu ministrs Māris
Riekstiņš un tieslietu ministrs Mareks Segliņš ir informējuši Saeimas Prezidiju par
to, ka viņi atrodas attaisnotā prombūtnē.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.
Pirmajai vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Atgādinu, ka
Juridiskās komisijas sēde šodien pulksten 13.00.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.35 Sociālo
un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu uz mūsu telpām, lai turpinātu komisijas sēdi!
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars
Baštiks, Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne. Neredzu… Ā, paldies, redzu… (A.Ziedone-Kantāne
no zāles: „Es visu dienu šodien esmu!”) Ina Druviete, Jānis Eglītis, Uldis
Ivars Grava, Pēteris Hanka, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis… (Starpsaucieni
no zāles: „Ir! Ir!”) Anatolijs Mackevičs, Aleksandrs Mirskis, Karina Pētersone,
Jānis Reirs, Valdis Ģīlis, Atis Slakteris, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs,
Staņislavs Šķesters, Artis Pabriks, Pēteris Tabūns un Gunārs Upenieks.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 7.sēde
2009.gada 28.maijā
Grozījumi Jaunatnes likumā
Datums: 28.05.2009. 09:10:48 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 4249 nodošanu komisijām
Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam V.Dombrovskim “Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”
Datums: 28.05.2009. 09:58:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4171
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.1222/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.05.2009. 10:06:08 bal011
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.1222/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.05.2009. 10:06:38 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4232A pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.05.2009. 10:09:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4233A pieņemšanu 2.lasījumā
Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:10:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4251 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:12:22 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4224 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:14:04 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4243 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:15:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4250 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Sodu reģistra likumā (Nr.1134/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:15:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4255 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:19:36 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4260 pieņemšanu 3.lasījumā
Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums (Nr.931/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:21:24 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3118 pieņemšanu 1.lasījumā
Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums (Nr.1219/Lp) (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:21:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4223 pieņemšanu 1.lasījumā
Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:24:04 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4148 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:25:02 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4239 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:26:20 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4240 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:27:26 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4241 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:28:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4242 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:29:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4078 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:02:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4182 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:04:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4254 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:08:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:08:36 bal031
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:15:30 bal032
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:16:42 bal033
Balsošanas motīvs: Par rezultātu nolasīšanu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:17:26 bal034
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:18:02 bal035
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:20:56 bal036
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:25:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:46:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:47:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:47:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:48:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:53:14 bal042
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:53:46 bal043
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:55:46 bal044
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:56:22 bal045
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:56:54 bal046
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:57:44 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4256 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:00:44 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4257 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Nr.1184/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:02:00 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4258 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:03:56 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4218 steidzamību
Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:04:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4218 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:05:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4264 pieņemšanu 2.lasījumā
Publiskās un privātās partnerības likums (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:10:14 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4265 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.774/Lp9) (1.lasījums) Pārbalsots, sk. 58.balsojumu
Datums: 28.05.2009. 12:12:04 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4273 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.787/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:13:16 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar ar reģ. nr.787 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:15:14 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.952 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:16:08 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.953 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.774/Lp9) (1.lasījums) Pārbalsotais
Datums: 28.05.2009. 12:17:16 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.774 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:19:24 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4275 pieņemšanu 1.lasījumā
Frakciju viedokļi
2009.gada 28.maijā
Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tuvākajā pusstundā „Frakciju viedokļu” tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Andis Kāposts. Lūdzu!
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Es bez tiem jautājumiem, kuri bija šodienas sēdes darba kārtībā un par kuriem arī tika daudz debatēts, tomēr gribu parunāt par dažām lietām, kas ir ārpus tā visa darītas.
Viens no šādiem jautājumiem, kuri ļoti satrauca mūsu vēlētājus, bija Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras liktenis. Šo jautājumu tomēr esam spējuši atrisināt, un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra paliek tādā pašā statusā, kādā tā bija. Kaut arī bija ļoti lieli spēki, kas gribēja apvienot to ar CSDD un tādējādi izjaukt ierasto kārtību, pie kādas cilvēki bija pieraduši.
Otrs smags jautājums, kas ir priekšā un skar arī lauksaimniekus, ir akcīzes nodoklis, kura administrēšana tomēr ir ļoti sarežģīta. Un atmaksas kārtība… Kāpēc cilvēki atsakās no akcīzes nodokļa atmaksas saņemšanas? Pašlaik notiek šā jautājuma risināšana. Ir doma, ka ar nākamo gadu varētu ieviest iekrāsoto degvielu, lai reāli atrisinātu visas šīs problēmas un atvieglotu ražotājiem darbu.
Trešā lieta, uz ko gribu vērst jūsu uzmanību, ir tā, ka 6.jūnijā ir pašvaldību vēlēšanas. Tiekoties ar vēlētājiem, dzirdam ļoti lielas negācijas. Cilvēki runā par to, ka neies uz vēlēšanām. Bet es tomēr gribu akcentēt, ka ir jāiet un jāizsaka savs viedoklis, jo, ja neaizies, pēc tam atkal var pienākt tāds brīdis, kad kaut kas nebūs tā, kā vajag. Paši esam vainojami pie tā, ka esam neapmierināti ar to, kas ir mūsu priekšstāvji.
Un jāatceras, ka 6.jūnijā ir arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ka tie cilvēki, kas strādās Eiropā, taču strādās pie likumdošanas aktiem, kuri reāli būs jāievēro arī Latvijai! Ja tur nebūs mūsu cilvēku, tad tie, kas tur strādās… Ja jūs neizdarīsiet savu izvēli, tad būs, kā būs, un jūs atkal kārtējo reizi varēsiet ar rūgtumu sacīt: „Mums jau nekā nav, jo mūsu priekšstāvji tur nestrādā.”
Paldies par uzmanību. Novēlu veiksmi vēlēšanās!
Vadītāja. Paldies deputātam Andim Kāpostam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodienas sēde jau, lūk, ir beigusies, tā ilga līdz pusdienas laikam. Tomēr tā bija diezgan intensīva, un par vairākiem jautājumiem mēs ilgāku laiku diskutējām.
Pirmās lielās diskusijas mums bija par pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”. Protams, šajā krīzes laikā, kas ļoti smags mums visiem, tā ir ārkārtīgi pateicīga tēma – „spēlēties” ar vecāku pabalstiem un šādi kacināt sabiedrību. Tomēr šis pieprasījums tika izskatīts pēc būtības; nācās arī atgādināt deputātiem, kā vispār veidojas sociālais budžets un no kā mēs vispār varam vai nevaram maksāt šos vecāku pabalstus. Kā zināms, tie ir sociālā budžeta ietvaros jāmaksā. Tas ir diezgan grūti, jo sociālās apdrošināšanas budžets jau tā ir ļoti noslogots. Un arī tas bija kļūdains
lēmums – uzvelt šos vecāku pabalstus tieši uz šā budžeta pleciem. Tomēr, runājot par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, jāteic, ka tas tiek ievērots. Proti, pēc deviņiem mēnešiem stāsies spēkā vecāku pabalsta ierobežojumi tieši strādājošajiem vecākiem. Līdz ar to šis princips ir ievērots, un tāpēc Saeimas deputāti noraidīja šo pieprasījumu.
Otrs jautājums, par ko bija samērā lielas debates, bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Skaidrs, ka tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Tomēr šajos likuma grozījumos nebija iespējams atbalstīt kolēģu priekšlikumus, jo šeit noteicēji šobrīd ir starptautiskie aizdevēji un tas dokuments par vienošanos, ko iepriekšējā – Godmaņa – valdība ir noslēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tātad šis jautājums ir jāsaskaņo ar viņiem. Un šodien un rīt… šīs sarunas arī turpmākajās dienās notiek Latvijā. Valdība jau ir pateikusi, ka, protams, ļoti loģiski būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli gan grāmatām, gan malkai, gan tūrisma nozarei, ja vien būs iespējams vienoties par to ar starptautiskajiem aizdevējiem, ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem. Tās sarunas tātad šobrīd notiek. Cerēsim, ka tās būs sekmīgas. Un, ja tas tā būs, tad mēs varēsim izdarīt likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” mums tik ļoti vajadzīgos grozījumus.
Vēlos pateikt arī to, ka valdība, strādādama šobrīd, šajā grūtajā laikā… Mēs, protams, gaidām ziņas par to, kādi ir tie soļi, kurus valdība ir spērusi pretim uzņēmējiem un, tā teikt, lielākas darba vietu aprites radīšanai.
Gribu uzsvērt trīs punktus Ekonomikas ministrijas darbībā.
Pirmkārt, ar 1.jūniju eksporta garantijas saņems uzņēmēji. Valsts spēs garantēt eksporta kredītu vismaz ceturtdaļmiljarda latu apmērā. Ar 1.jūniju! Ielāgojiet to, uzņēmēji, kuri ļoti to gaida!
Otrkārt, arvien lielāka interese ir par māju siltināšanas programmu. Sākumā nevarējām vien saprast, kāpēc nav šīs intereses, taču tagad, pēdējo divu nedēļu laikā, jau ir 30 projekti iesniegti, un valsts sedz vismaz pusi no finansējuma. Tā ka esiet atsaucīgi, esiet aktīvi, lai jūs varat izmantot šo iespēju!
Un, treškārt, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem. Un tātad varēs ražot zaļo enerģiju arī turpmāk Latvijā, bet iepirkšanas cena būs ievērojami samazināta, tādējādi izlīdzsvarojot to, ko valsts var atļauties segt un kas arī, loģiskāk, būtu sedzams.
Un visbeidzot gribu teikt, ka, protams, mēs Saeimā šobrīd ļoti, ļoti gaidām budžetu. Saeimā tas parādīsies jau nākamās nedēļas sākumā, un, protams, tad būs ļoti karstas debates un ļoti karsts laiks Saeimā.
Neaizmirstiet šajā lielo diskusiju laikā aiziet arī uz vēlēšanu iecirkņiem, jo būtiski ir ievēlēt labas pašvaldības un arī labākos mūsu pārstāvjus Eiropas Parlamentā!
Lai mums labi viss izdodas!
Vadītāja. Paldies Bendrātes kundzei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis. Lūdzu!
J.Porietis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Bez jau minētajiem likumprojektiem šodien Saeima izskatīja arī grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri vērsti uz papildu pilnvaru piešķiršanu finanšu ministram.
Šajā situācijā šādu pilnvaru piešķiršana, protams, ir pamatota, jo tas dod iespēju finanšu ministram aizkavēt maksājumus, ja ir kritiska finansiāla situācija valstī.
Nu atliek vienīgi izteikt cerību, ka finanšu ministrs, vienalga, kurš tas kādā brīdī būtu, izmantos šīs pilnvaras godprātīgi un profesionāli. Likumā, protams, ir iestrādāta arī norma, kas ļauj cerēt, ka tas tā būs, jo galavārds par finanšu ministra lēmumu tomēr ir sakāms Ministru kabinetam, kas tad arī apstiprinātu vai neapstiprinātu tādu vai citādu finanšu ministra ārkārtas lēmumu.
Es domāju, ka būtisks bija arī likumprojekts par publisko un privāto partnerību, kas tika šodien skatīts otrajā lasījumā un pieņemts. Šis likums ļaus precīzāk sadarboties dažādu valstij vajadzīgu objektu celtniecībā un citādā sadarbībā ar privātajiem partneriem.
Gribu pastāstīt arī par to, kas notiek Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Šodien Saeimai tika nodoti izskatīšanai grozījumi Jaunatnes likumā. Tika aicināts iekļaut normu, ka jauniešiem ir, tā teikt, jāmācās darba tikums un patriotisms, tas visādi jāveicina.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šobrīd tiek skatīts Izglītības likums, un diezgan spraigas debates izvēršas arī par tādu jautājumu kā izglītojamo pienākumi, jo, kā mēs zinām, šobrīd likumos pārsvarā ir akcentētas izglītojamo tiesības, bet par šiem pienākumiem ir runāts mazāk. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas dalībnieki bija vienisprātis, ka likumā tomēr arī šie pienākumi ir jānostiprina. Teiksim, izglītojamo pienākums (protams, netraucējot tiešo mācību darbu) saskaņā ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem būtu arī piedalīšanās skolas un skolas apkārtnes uzkopšanā un sakārtošanā. Tas ļautu skolu direktoriem saprātīgās devās iekļaut skolu iekšējās kārtības noteikumos normas par skolēnu piedalīšanos šajā vides uzlabošanā, jo dažreiz gadās, ka tad, ja direktori, labu gribot, iekļauj šādas normas iekšējās kārtības noteikumos, tie nonāk zināmā nesaskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Un vakar bija ļoti nozīmīga Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika izskatīts jautājums par mūzikas vidusskolu situāciju paredzamās reorganizācijas kontekstā. Uz tikšanos bija ieradies kultūras ministrs, bija arī mūzikas vidusskolu direktori.
Protams, ņemot vērā situāciju, kādā ir mūsu valsts, izmaiņas ir nepieciešamas. Taču sanāksmē tika izteikta doma, ka tomēr vairāk vajadzētu izdebatēt šīs reorganizācijas formulu un ka tomēr darba pasūtītājam, kas šajā gadījumā ir Kultūras ministrija, vajadzētu vairāk un precīzāk saskaņot viedokļus ar reālajiem darba darītājiem, tas ir, mūzikas vidusskolām un to vadītājiem. Jo skolu apvienošana, pārprofilēšana un atsevišķu programmu nefinansēšana ir tomēr tādi diezgan radikāli jautājumi, kurus, uz tiem tikai no viena skatpunkta raugoties, varētu atrisināt ne visai precīzi.
Izskanēja arī jautājums par to, vai būtu lietderīgi atjaunot likumā normu, kas kādreiz deva iespēju mūzikas vidusskolās iegūt vidējo pedagoģisko izglītību. Prakse bija ļoti laba šā līmeņa pedagoģiskajai izglītībai, un tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma šim jautājumam pievērsties detalizētāk.
Un nobeigumā es, kā to jau darīja mani kolēģi, gribu visus Latvijas pilsoņus aicināt neiekļauties to cilvēku skaitā, kuri uz vēlēšanām nedosies, bet tomēr iet uz vēlēšanām un izteikt savu attieksmi atbilstoši savai pārliecībai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Porieša kungam.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nepareizi aprēķini, saspringta darba atmosfēra un haoss – tā pēdējā laikā izskanējušo valdības pretrunīgo paziņojumu virkni un ministru savstarpējās attiecības skaidro „Saskaņas Centrs”.
Viens no valdības darba stila piemēriem ir ķeršanās pie māmiņu algām, 12.maijā paziņojot, ka māmiņu algu griesti būs 500 latu un strādājošiem vecākiem pabalsts nebūs lielāks par 50 procentiem. Pēc valdības sēdes tika paziņots, ka tas skars vecākus, kuru bērni pasaulē nāks pēc 1.jūlija, taču jau nākamajā dienā Labklājības ministrija paziņoja, ka pārmaiņas skars visus bērnu vecākus. Tam tajā pašā dienā nepiekrita premjers, aizliegdams „apgriezt” pabalstus vecākiem, kuru bērni dzimuši līdz 1.jūlijam. Galu galā 19.maijā valdība nolēma lūgt Tieslietu ministrijas atzinumu par māmiņu algām, negribīgi atzīdama, ka runa ir par tiesiskās paļāvības principu. Savukārt 26.maijā tika nolemts māmiņu algas likt mierā vēl uz gadu.
Līdzīgas neskaidrības bija aprīļa nogalē, kad attiecībā uz izmaiņām bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtībā finanšu ministra Repšes teikto pēc divām stundām preses konferencē apstrīdēja labklājības ministrs Augulis, kurš sacīja: „Neko nezinām par Repšes priekšlikumiem.”
Arī veselības ministrs Eglītis tāpat kā Repše, Augulis un Dombrovskis, kuri it kā bija kopā lēmuši par budžetu, sacīja, ka viņam un Repšem esot dažāda izpratne par veselības aprūpes jomu.
„Saskaņas Centrs” šāda darba stila cēloņus saskata valdībā esošo partiju iekšējās pretrunās, savtīgumā un negribēšanā atklāti komunicēt ar sabiedrību; kā cēloņus var minēt arī saspringto situāciju valsts ekonomikā un nekompetenci. Viss komunikācijas process parāda haosu amatpersonu un tām pakļauto darbinieku rīcībā. Publiskie izteikumi atklāj dziļākos procesus, kas liecina, ka nav skaidras stratēģijas, spējas pieņemt atbildīgus lēmumus.
Valdības rīcība ir nesakarīga, sadrumstalota, pretrunīga, neuzticama. Aiz katra paziņojuma amatpersonas vienlaikus cenšas arī kaut ko noslēpt, tāpēc izteikumos grūti saklausīt skaidrību un noteiktību. Esam pamanījuši, ka pretrunas pašus ministrus un valsts sekretārus nesatrauc. Mēs neesam dzirdējuši nevienu atvainošanos, savas kļūdas atzīšanu.
Tieši šī attieksme rada sabiedrībā depresiju, neticību rītdienai un uzticību „Saskaņas Centram”. „Saskaņas Centrs” prognozē, ka attiecības un darba stils valdībā nemainīsies. Lai tas notiktu, valdībā vajadzētu strādāt citām partijām, politiķiem un padomniekiem.
Jau nākamajā Saeimas sēdē „Saskaņas Centrs” ierosinās iestrādāt mūsu valsts pamatlikuma – Satversmes – 105.pantā normu, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Uzskatām, ka mūsu likumprojekts krīzes apstākļos ir ļoti aktuāls.
Karstas debates šodien Saeimā izraisīja „Saskaņas Centra” deputātu Ribakova un Rubika priekšlikums samazināt PVN likmi grāmatām, viesnīcu pakalpojumiem, kā arī tūrisma nozarei. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts.
Mēs uzskatām, ka nav nereālu mērķu, ir tikai drusku nereāli izpildes termiņi.
Paldies jums par uzmanību un uzticību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Valērijam Buhvalovam. Lūdzu!
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību divām ļoti nopietnām, ļoti smagām problēmām.
Šodien visi deputāti saprot, ka pievienotās vērtības nodokļa nesenā palielināšana zālēm, grāmatām, tūrisma biznesam bija liela kļūda. Budžets ne tikai nevinnēja, bet zaudēja lielas naudas summas. Šodien PCTVL frakcija iesniedza likuma labojumus, lai kļūdu labotu un PVN samazinātu. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti liekulīgi mūsu priekšlikumu noraidīja.
Un otrā problēma. PCTVL frakcija daudzkārt tika iesniegusi grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēja aizliegumu izlikt uz ielas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, neierādot citu dzīvojamo platību. Nesen Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē tika izskatīts jautājums par Bērnu tiesību aizsardzības centra Rīgas domē reorganizāciju. Šā centra juristi arī nodarbojās ar bērnu tiesību aizsardzību, tajā skaitā to bērnu aizsardzību, kuru ģimenes ar tiesas spriedumu tiek izliktas uz nekurieni. Un darba šiem juristiem ir pietiekami daudz.
Pašreiz, apstākļos, kad ekonomiskā krīze aizvien padziļinās, PCTVL frakcija piedāvā pievienot Bērnu tiesību aizsardzības likumam tikai vienu rindiņu: „Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.” Un atkal diemžēl mūsu priekšlikums tika noraidīts.
Latvija taču ir ratificējusi Konvenciju par bērna tiesībām, kas nosaka, ka dalībvalstis saskaņā ar nacionālo likumdošanu savu iespēju robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību vecākiem, kuri audzina bērnus, it sevišķi attiecībā uz bērnu nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un mājokli. Ja runājam par šīm iespēju robežām, tad dzīves attīstības un ienākumu līmenis pie mums līdzinās līmenim, kāds ir sastopams tikai Latīņamerikas „banānu republikās”.
Patlaban mēs grasāmies rūpēties par bankām, par tēvijas ražotāju. Tas viss ir pareizi, bet, ja mēs nerūpēsimies par ģimenēm ar bērniem, tad drīzumā nevienam nebūs vajadzīgas nedz bankas, nedz saražotās preces. Mūsu valstī mirstības līmenis pārsniedz dzimstību. Diemžēl valdošā koalīcija to nesaprot.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Vitālijam Aizbaltam. Lūdzu!
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti vairāki jauni likumprojekti, to skaitā arī mūsu kolēģu, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”, kas nosaka, ka valstij un pašvaldībai ir jāveicina jauniešu darba tikums un patriotisms. Mūsu frakcija, protams, atbalstīja šo likumprojektu, bet mēs uzskatām, ka tomēr ģimenei, nevis valstij un pašvaldībai ir jābūt tai pirmajai vietai, kurai jāaudzina jauniešu darba tikums un patriotisms. Manuprāt, mēs atkal sākam māju būvēt mazliet no cita gala, jo pamatam ir jābūt ieliktam jau ģimenē.
Šodien Saeimā tika izskatīts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Šā likumprojekta izstrāde un izskatīšanas gaita, manuprāt, ir klajš piemērs tam, cik vieglprātīgi un nepārdomāti tiek īstenota vērienīga strukturālā reforma, par kuru runā premjers, iznīcinot tikai vienu ministriju – tieši Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju.
Uz šodienas sēdi mūsu frakcija bija iesniegusi arī deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”, jo mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās paļāvības principu, tā kā jau šogad bija paredzēts grozīt vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī samazināt bezdarbnieku pabalstu. Ir jāsaka, ka šā pieprasījuma izskatīšana Pieprasījumu komisijā bija diezgan interesanta. Mēs pieprasījumu bijām iesnieguši Ministru prezidentam. Ministru prezidents uz šo sēdi neieradās, un ne viņš, ne arī Valsts kanceleja nebija pilnvarojusi nevienu personu viņa vietā pārstāvēt Ministru kabinetu. Bija ieradies labklājības ministrs Augulis, bet atbildi Ministru prezidents deputātiem nebija sniedzis. Un jāsaka, ka deputāti pieņēma lēmumu, un komisijas sēde sākās pulksten 9.00 no rīta, bet atbilde deputātiem Saeimas Kancelejā ienāca pulksten 9.15 – tātad 15 minūtes pēc sēdes sākuma, un šo atbildi nebija parakstījis vis Ministru prezidents, bet gan bija parakstījis labklājības ministrs Augulis. Tā ka deputātiem nebija pat iespējas iepazīties ar atbildi, ko sniedzis Ministru prezidents. Un arī šodien, izskatot šo jautājumu Saeimas sēdē, nebija ieradies ne Ministru prezidents, ne arī kāda cita viņa pilnvarota persona. Šodien nebija ieradies arī ministrs Augulis. Manuprāt, tā ir slikta zīme un tā nerāda labu valdības un Saeimas sadarbību, tāpēc es domāju, ka Ministru prezidents un valdība ņems vērā šīs iebildes un turpmāk vairs tā nerīkosies.
Ja mēs runājam par lietas būtību, tad mūsu frakcija uzskata, ka mūsu pieprasījums tikai daļēji ir sasniedzis dzirdīgas ausis, jo Ministru kabinets vismaz jautājumā par vecāku pabalstiem jeb māmiņu algām ir mainījis savas domas un, pamatojoties tieši uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, paredzējis pārejas noteikumus, paredzot, ka vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu samazinājums stāsies spēkā tikai ar nākamā gada 3.maiju. Bet vai tas ir labākais risinājums? Manuprāt, droši vien, ka nē, jo šobrīd, kā finanšu ministrs Repšes kungs ir paziņojis, mēs esam sasnieguši, tā teikt, bedres apakšējo punktu un ekonomika Latvijā stabilizējas un sāk iet uz augšu, un tātad nākamā gada 3.maijā varētu būt jau augšupeja. Un vai tādā gadījumā būtu jāsamazina šis pabalsts? Es domāju, ka ne.
Cienījamie radioklausītāji! Tā kā mēs dzīvojam tādā priekšvēlēšanu gaisotnē un katram šobrīd ir jāizdara sava izvēle, kam uzticēt savas vietējās pašvaldības vadību, kam uzticēt mūs pārstāvēt Eiropas Parlamentā, tad frakcijas LPP/LC vārdā es aicinu jūs šodien visus uz „Arēnu „Rīga”” pulksten 18.00 piedalīties priekšvēlēšanu pasākumā „Šlesers – Rīgai”, lai jūs iegūtu vairāk informācijas.
Un, tā kā mēs daudzi esam kristieši, tad es jūs gribu apsveikt tuvojamies Vasarsvētkos, ko mēs svinēsim šo svētdien. Un, tā kā šobrīd 12.klases skolēniem gan vidusskolās, gan ģimnāzijās rit eksāmeni, es gribu novēlēt viņiem panākumus, bet vecākiem pacietību, lai viņu bērni izvēlētos pareizo dzīves ceļu turpmāk.
Paldies jums!
Vadītāja. Paldies Aizbalta kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Un šodien frakciju viedokļus noslēgs apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis.
Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Kā labu ziņu varu minēt tiešām to, ka šodien Saeima atbalstīja apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu Jaunatnes likumā, iestrādājot tajā domu, ka ar likuma mērķi noteikti ir jāsaprot arī jauniešu darba tikuma un patriotisma veicināšana. Paldies kolēģiem par atbalstu!
Taču citā Saeimas sēdes daļā reizēm nācās pasmaidīt – reizēm tas smaids bija tāds labsirdīgs, reizēm tāds nedaudz skumjš, jo skaidri bija redzams, ka līdz vēlēšanām ir atlikušas vairs tikai divas Saeimas sēdes, un tad nu skanēja ļoti interesantas priekšvēlēšanu runas.
Un, protams, ka visi tagad visus mīl, visiem viss patīk, un aizkustinoši skan tas, ka vajag veicināt grāmatu izdošanu un vajag atbalstīt PVN likmes samazināšanu tur un tur, un vēl kaut kur, it kā tas jau tāpat nebūtu saprotams.
Priekšlikumu, kā to izdarīt, gan nebija, un tāpēc man radās tāds jautājums: sakiet, lūdzu, ja Saeimā deputāts ir ievēlēts uz četriem gadiem, vai viņam vajadzētu būt zināmai skaidrībai, ko viņš te darīs un vai viņš grib strādāt tos četrus gadus? Un tagad, kad es redzu, ka ārkārtīgi daudzi Saeimas deputāti ir kļuvuši vai nu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem vai par pašvaldību kandidātiem, man ir jāprasa tā: kāpēc tu, dārgais draugs, vairs negribi strādāt Saeimā? Tev vairs te nepatīk? Nu tad ko tu līdz šim šeit esi izdarījis? Un, ja tu Saeimā neko tādu īsti neesi darījis, tad ko tu darīsi vai nu kādā pašvaldībā, vai arī Eiropas Parlamentā? Jo viens otrs deputāts, kurš ir pirmo reizi šeit ticis iekšā, jau tūlīt pat skrien uz Eiropas Parlamentu. Interesanti gan, kāda būtu vēlētāju attieksme pret tādiem cilvēkiem, kas lēkā no vienas iestādes uz otru īsā laika posmā vai arī skraida no vienas organizācijas pie otras. Nu šīs ir tādas pārdomas, kuras katram, kurš taisās piedalīties vēlēšanās, vajadzētu tomēr pacilāt, vai cilvēks, kas vienā vietā nav sevi parādījis un nav neko izdarījis, citā vietā to būs spējīgs izdarīt.
Jebkurā gadījumā skaisti ir tas, ka reizēm spīd saule, skaisti ir tas, ka nāk arī vasara un, protams, Vasarsvētki, un es ceru, ka jaunieši, kas pabeigs
skolas – vai nu pamatskolas, vai augstākās skolas, ieskaitot, – būs labā garastāvoklī, sagaidīs vasaru un daudzi no viņiem turpinās mācības rudenī – augstākajās mācību iestādēs, augstākā līmenī. Jebkurā gadījumā apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatkāpsies ne no savas ideoloģijas, ne no saviem principiem neatkarīgi no tā, kurā vietā mūsu pārstāvji arī strādās. It īpaši tur, kur tieši latviešu cilvēkiem ir visgrūtāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim.
Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!