Konferencē pēc Indijas parlamenta priekšsēdētāja Manohara Joši uzaicinājuma piedalās vairāk nekā 90 valstu parlamentu delegācijas.Starptautiskā parlamentārā konference tika svinīgi atklāta 22.janvārī, piedaloties Indijas prezidentam Abdulam Kalamam, premjeram Atalam Bihari Vadzpajam, Tautas palātas un Štatu padomes priekšsēdētājiem. Pirmajā konferences dienā notika arī debates, kurās galvenā  uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret terorismu. Tās ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei bija arī divpusējas tikšanās ar Portugāles parlamenta priekšsēdētāju Joao Amaralu un viņa vietnieku, bijušo ārlietu ministru Jaimi Gamu, Norvēģijas Stortinga prezidentu Jorgenu Kosmo, Īrijas Senāta spīkeru Roriju Kiliju, Beļģijas Senāta spīkeru Armandu de Dekeru, kā arī ar Šveices, Zviedrijas un Somijas delegāciju vadītājiem. Tikšanos laikā tika pārrunātas parlamentu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī starptautiskās aktualitātes.Vakar, 23.janvārī, konferences otrajā dienā, galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar parlamentu darbības efektivitātes paaugstināšanu. Sesijā "Parlamentārā prakse un process: vajadzība pēc reformām, kas nodrošinātu lielāku izpildvaras atbildību" ar ievaduzrunu uzstājās Austrālijas, Japānas, Dānijas, Meksikas, Ganas, Nīderlandes un citu valstu delegāciju vadītāji. Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā raksturoja Latvijas sasniegumus ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, īpaši akcentējot parlamenta lomu reformu procesa norisē. Viņa arī pievērsās diviem svarīgākajiem parlamenta pamatuzdevumiem - kvalitatīvam un demokrātiskam likumdošanas procesam un nepārtrauktas kontroles pār izpildvaru nodrošināšanai.Vakar, 23.janvārī, I.Ūdre tikās arī ar Indijas premjeru A.B.Vadzpaju un pārrunāja abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.Savukārt šodien, 24.janvārī, konferencē turpinās diskusijas par tēmām "Parlaments kā sociālo pārmaiņu veicinātājs" un "Parlamenta loma globalizācijas un liberalizācijas laikmetā". Saeimas priekšsēdētājai paredzēta arī tikšanās ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju M.Joši. Kā zināms, Indija ir lielākā un ietekmīgākā Dienvidāzijas reģiona valsts, tāpēc Latvija ir ieinteresēta attiecību padziļināšanā ar to. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Indijai ir plaši izvērsta sadarbība ar Eiropas Savienību, tai skaitā Baltijas jūras valstu reģiona valstīm, un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Šodien, 21.janvārī, iepazīšanās vizītē pie Saeimas priekšsēdētājas biedra Ērika Jēkabsona ieradās Beļģijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Marija Luīza Vanherka. Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas un Beļģijas divpusējo attiecību jautājumi, kā arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa norise un iespējamie Latvijas referenduma par dalību ES rezultāti.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons apsveica Beļģijas vēstnieci M.L.Vanherku ar akreditāciju Latvijā un izteica atbalstu abu valstu parlamentārās sadarbības aktivizēšanai. Vēstniece informēja, ka Beļģijas parlamenta vēlēšanas notiks šī gada maijā un izteica gatavību intensificēt abu valstu parlamentāriešu sadarbības iespējas, īpaši pēc jaunā parlamenta ievēlēšanas.Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka abu valstu ekonomiskās attiecības ir labas, tomēr vēl ir nerealizēts potenciāls abu valstu tirdzniecības apmaiņai, kas varētu būt daudz aktīvāka. Beļģija ierindojas 18.vietā eksporta un 14.vietā Latvijas importa tirdzniecības partneru vidū. M.L.Vanherka atbalstīja šādu viedokli un izteica apņemšanos veicināt sadarbību šajā jomā.Vēstniece izrādīja interesi par sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā un pilsonības iegūšanas gaitu. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka jaunajā valdībā ir sabiedrības integrācijas ministra postenis, ko ierosināja izveidot Latvijas Pirmā partija, tādējādi veicinot šī jautājuma risināšanu Latvijā. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka pilsonības iegūšanu šobrīd nosaka indivīda izvēle, nevis kādi šķēršļi vai barjeras no valsts. "Valsts neliek šķēršļus, bet tieši otrādi - cenšas veicināt integrācijas procesus, padarot tos par vienu no valsts politikas stūrakmeņiem," teica Ē.Jēkabsons.Pārrunājot Latvijas referenduma par dalību ES iespējamos rezultātus, Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka esot optimistisks un cerot, ka sabiedrības informēšanas kampaņa indivīdiem sniegs konkrētas atbildes, ko tieši katrs cilvēks gūs no iestāšanās ES. Vienlaikus Ē.Jēkabsons norādīja, ka mūsu sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret savienībām, jo vēl nesen Latvija pret savu gribu atradās Padomju Savienībā. Vēstniece izteica cerību, ka šis un citi negatīvie faktori tomēr neiespaidos Latvijas pilsoņu izvēli par labu ES.

Pirmdien, 20.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Luku.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības un abu valstu virzību uz Eiropas Savienību un NATO.Pārrunājot Latvijas un Igaunijas virzību uz ES, I.Vaidere un T.Luks bija vienisprātis, ka saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par iestāšanos ES Latvijai un Igaunijai vēl daudz darāmā sabiedrības informēšanas par ES jomā. Šajā aspektā abas puses arī uzsvēra savstarpēja atbalsta un viedokļu apmaiņas nepieciešamību.I.Vaidere un T.Luks pārrunāja arī Valkas un Valgas robežproblēmu. I.Vaidere informēja par savu plānoto vizīti uz Valku, lai kopā ar pašvaldību vadītājiem rastu praktisku tās risinājumu. Arī T.Luks izteica apņemšanos veicināt abu pilsētu iedzīvotāju robežšķērsošanas problēmas iespējami ātrāku novēršanu.Tikšanās noslēgumā I.Vaidere un T.Luks atzina, ka Latvijas un Igaunijas divpusējā sadarbība ir ļoti labu kaimiņvalstu attiecību paraugs.   

Starptautiskā parlamentārā konference ir veltīta Indijas parlamenta (Lok Shaba) zelta jeb 50 gadu jubilejai. Tajā pēc Indijas parlamenta priekšsēdētāja Manohara Joši (Manohar Joshi) uzaicinājuma piedalīsies vairāk nekā 90 valstu parlamentu delegācijas, lai apmainītos viedokļiem un debatētu par jautājumiem, kas saistīti ar parlamentu lomu mūsdienu pasaulē, parlamentu darba efektivitātes paaugstināšanu, kā arī starptautiskajām aktualitātēm. Oficiālajā delegācijā ietilpst attiecīgās valsts parlamenta vadītājs, kā arī viens deputāts. Konferencē paredzētas četras diskusiju sesijas par parlamentu lomu globalizācijas un liberalizācijas laikmetā; parlamentu kā sociālo pārmaiņu veicinātāju; debates par parlamentāro praksi un procesu: reformu nepieciešamību, kas nodrošinātu lielāku izpildvaras atbildību, kā arī cīņu pret terorismu. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre konferencē uzstāsies ar uzrunu un piedalīsies arī debatēs.Konferences laikā Latvijas delegācijai ir plānotas arī divpusējās tikšanās ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju M.Joši un citu valstu, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu vadītājiem. Tikšanās laikā ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju I.Ūdre iecerējusi pārrunāt Latvijas un Indijas sadarbības veicināšanas iespējas. Indija ir lielākā un ietekmīgākā Dienvidāzijas reģiona valsts, tāpēc Latvija ir ieinteresēta attiecību padziļināšanā ar to. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Indijai ir plaši izvērsta sadarbība ar Eiropas Savienību, tai skaitā Baltijas jūras valstu reģiona valstīm, un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

         Piektdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Brūsu Džordžu.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības un Apvienotās Karalistes politisko un praktisko atbalstu Latvijai Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās procesā.           Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs B.Džordžs un Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre raksturoja abu valstu attiecības kā vēsturiski labas un intensīvas. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka uzaicinājums Latvijai iestāties NATO un ES paver jaunas iespējas un priekšrocības divpusējās sadarbības un dialoga veidošanai ar Krieviju. I.Ūdre atzina, ka pašlaik Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības raksturo konstruktīvisma pieaugums praktiskajā sadarbībā. Savukārt B.Džordžs uzsvēra nepieciešamību veicināt ilgtermiņa politisko dialogu ar NATO un ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.          I.Ūdre uzsvēra, ka savu iespēju robežās Latvija ir gatava dot konkrētu ieguldījumu demokrātisko procesu pieredzes nodošanā Gruzijai. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas pieredze varētu kalpot kā Kaukāza reģiona stabilizējošs faktors.          Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka 8.Saeimā turpina darboties Latvijas un Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupa un izteica cerību, ka Lielbritānijas parlamentā tiks izveidota Latvijas atbalsta grupa. B.Džordžs uzsvēra, ka lietderīga būtu ne vien sadarbība parlamentu līmenī, bet arī parlamentu komisiju ietvaros.          Tikšanās gaitā sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas drošības un aizsardzības sistēmas pārveidi atbilstoši transatlantiskajām attiecībām.

Ceturtdien, 16.janvārī

Trešdien, 15.janvārī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāju Žozeti Dirjē.

Ceturtdien, 16.janvārī, Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs B.Džordžs tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ārlietu ministri Sandru Kalnieti un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski.Piektdien, 17.janvārī, britu parlamentārietim paredzēta tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. B.Džordžs arī piedalīsies seminārā "Pārskats par Baltijas valstu aizsardzības stratēģijām", ko sadarbībā ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju rīko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecība Latvijā. Semināra mērķis ir pārrunāt politiskās vadlīnijas, principus un citus jautājumus, kas attiecas uz Baltijas valstu pēc-Prāgas perioda stratēģiju. Tajā piedalīsies pārstāvji no Lielbritānijas, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

           Pirmdien, 13.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušē.           Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas  un Francijas sadarbības iespējas militārajā jomā un mūsu valsts vienu no galvenajām ārpolitikas prioritātēm - integrāciju  NATO.           Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa pateicās par līdzšinējo Francijas atbalstu un palīdzību Latvijai. Viņš iepazīstināja ar 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem uzdevumiem un paredzētajiem darbības virzieniem. Kā vienus no svarīgākajiem komisijas uzdevumiem A.Laksa uzsvēra sadarbību ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām un to likumu izstrādi, kas skar šīs sfēras. A.Laksa kā svarīgu minēja darbu pie tikšanās organizēšanas ar NATO dalībvalstu parlamentiem - Francijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas.            Francijas vēstnieks M.Fušē iepazīstināja ar Francijas un Latvijas sadarbības iespējām nākotnē. Viņš arī apliecināja gatavību veicināt abu valstu aizsardzības komisiju apmaiņas vizītes.           Sarunas dalībnieki atzina, ka starp Latviju un Franciju ir izveidojies aktīvs augsta līmeņa politisks dialogs, par ko liecina jau notikušās abu valstu augstāko amatpersonu - Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas un Francijas prezidenta Žaka Širaka vizītes.

Ceturtdien, 9.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Tunisijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ali Bousnina.