Tikšanās laikā viesi pastāstīja par Irākas prezidenta S.Huseina režīma noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret savas valsts iedzīvotājiem. Viņi akcentēja, ka pasaulē par tiem ir ļoti maz informācijas, jo visas reģiona informācijas aģentūras atrodas S.Huseina kontrolē. B.Amins pastāstīja, ka Irākas rīcībā ir ķīmiskie un bakterioloģiskie masu iznīcināšanas ieroči, ko tā izmanto arī pret valsts iedzīvotājiem. Viņš izteica nožēlu, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šim un vēl citiem faktiem nav pievērsusi uzmanību. Uz deputātu jautājumu, kāpēc salīdzinoši mazs ir Irākas valsts iedzīvotāju atbalsts ASV un sabiedroto centieniem atbruņot Irāku, viesi norādīja, ka cilvēki ir ārkārtīgi iebaidīti un jūtas ļoti nedroši. I.Vaidere viesus informēja par Saeimas pieņemto lēmumu par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai. Tikšanās noslēgumā mūsu parlamentārieši izteica patiesu atbalstu demokrātiskajiem procesiem Irākā, kā arī centieniem sniegt pasaulei patiesu informāciju par notikumiem Irākā, jo "Latvija zina, kas ir genocīds," teica I.Vaidere.

Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres un Latvijas Amatniecības kameras pārstāvju tikšanās laikā tika pārrunāts problēmu loks, kas skar amatniecības attīstību Latvijā: nepieciešamās izmaiņas likumdošanā; valsts finansiālā palīdzība amatniecības mācību centru darbībai, lai nodrošinātu amatnieku tālākizglītību; valsts un pašvaldību atbalsts amatniecības struktūru tālākai attīstībai.Tika uzsvērts, ka amatniecība ir viena no tām nozarēm, kas, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, būs konkurētspējīga ar attiecīgajām nozarēm Eiropas valstīs. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka amatniecībai ir īpaša loma Latvijas lauku uzplaukuma veicināšanā un valsts atbalsts amatniekiem nozīmē ne tikai ieguldījumu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, bet tas ir arī daudzu Latvijas iedzīvotāju ģimeņu iztikas nodrošinājums.Saeimas priekšsēdētāja un Latvijas Amatniecības kameras pārstāvji nolēma, ka tuvākajā laikā ar amatniecības attīstību saistītā problemātika būtu jāpārrunā arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību pārstāvjiem.

Saeimas priekšsēdētāja forumā uzstāsies ar runu "Eiropas Savienības paplašināšanās: Baltijas perspektīva", kā arī piedalīsies debatēs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem. I.Ūdrei paredzētas arī tikšanās ar Skotijas parlamenta vadību, Edinburgas mērijas pārstāvjiem un Skotijas uzņēmējiem.Savukārt 2.aprīlī Londonā Saeimas priekšsēdētājai plānota tikšanās ar Apvienotās Karalistes parlamenta spīkeru Maiklu Martinu un citām amatpersonām.

 Pirmdien, 24.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu (Tomas Bertelman). Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī starptautisko situāciju. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ilgstošas un aktīvas; cieša ir arī sadarbība starp Latvijas un Zviedrijas parlamentiem. To apliecina arī Zviedrijas vēstnieka Latvijā nesenās tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Latvijas un Zviedrijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem, kā arī Zviedrijas parlamenta spīkera iespējamā vizīte Latvijā vēl šogad. I.Ūdre minēja, ka Skandināvijas valstis ir labs piemērs tam, kā nelielas valstis, darbojoties kopā, spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. "Tas būs būtisks piemērs, informējot Latvijas sabiedrību par jautājumiem, kas skar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā," teica I.Ūdre. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Irākā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijas parlaments pieņēma lēmumu par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas nr.1441 izpildei, tādējādi atbalstot Latvijas pārstāvju piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas un humānajās operācijās Irākā. I.Ūdre uzsvēra, ka parlamentā šis jautājums izraisīja ilgstošas un asas debates, jo deputātiem bijuši dažādi viedokļi. Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas pārstāvji neiesaistīsies tiešajā karadarbībā un viņu piedalīšanās šajās operācijās būs balstīta uz brīvprātības principa.  Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī jautājumam par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas darbības un finansēšanas aspektiem.

Otrdien, 25.martā

        Ceturtdien, 20.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Joanu Kolomu i Navalu (Joan Colom i Naval).         Tikšanās laikā tika pārrunāti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistīti jautājumi.          Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts novērtēja šībrīža situāciju Eiropā kā augstas aktivitātes periodu un sveica Eiropas Parlamenta viceprezidentu Latvijas Saeimā.           Eiropas Parlamenta viceprezidents J.Koloms i Navals pastāstīja par Eiropas Parlamenta pārstāvniecības izveidi Rīgā. Viņš uzsvēra, ka līdzīgas pārstāvniecības tiks atvērtas visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Minētās institūcijas izveides mērķi un galvenie uzdevumi būs sabiedrības, valdības un masu saziņas līdzekļu pārstāvju informēšana par norisēm Eiropas Parlamentā un pieņemtajiem lēmumiem.         Sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar Eiropas Savienības nākotni un Latvijas deputātu darbu Eiropas Parlamentā. Īpašu uzmanību veltot institucionālajām reformām Eiropas Savienībā.          J.Koloms i Navals Eiropas Parlamenta uzdevumā izteica uzaicinājumu Latvijas parlamentāriešiem piedalīties novērotāju statusā Eiropas Parlamenta sēdēs un komiteju darbā, lai iepazītu šīs institūcijas sistēmas funkcionēšanu kopumā - lēmumu pieņemšanas mehānismus, procedūras, kā arī politisko grupu koalīciju veidošanās un darbības pamatprincipus.          Noslēgumā deputāti pateicās par izsmeļošo informāciju un izteica cerību kopīgi darboties Eiropas Parlamentā jau tuvākajā laikā.

Trešdien, 19.martā, Eiropas Parlamenta viceprezidents Džons Koloms i Navals un delegācija ierodas Latvijā.Ceturtdien, 20.martā, viesi tiksies ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Pēteri Elfertu un Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā, bet pēc tam notiks preses brīfings.

        Otrdien, 18.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jozefu Dravecki (Jozef Dravecky).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Slovākijas divpusējās attiecības un abu valstu virzību uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.         Slovākijas vēstnieks J.Dravecki uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības attīstījušās sekmīgi un to aktivizēšanā liela nozīme kopīgajām interesēm virzībā uz ES un Ziemeļatlantijas aliansi. Viņš arī akcentēja, ka jāturpina politiskais dialogs, veicinot vizīšu apmaiņu dažādos līmeņos, un tuvāk ar Saeimas priekšsēdētāju apsprieda parlamentārās sadarbības padziļināšanas iespējas.        I.Ūdre un J.Dravecki arī pārrunāja Latvijas un Slovākijas virzību uz ES, tostarp abās valstīs gaidāmos referendumus par iestāšanos ES. Abas puses bija vienisprātis, ka laiks līdz referendumam jāizmanto, lai aktīvi informētu iedzīvotājus par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. Turklāt, veicot izskaidrošanas darbu, svarīgi panākt, lai katrs iedzīvotājs varētu izvērtēt pozitīvās un negatīvās puses un referendumā izdarīt viņaprāt pareizo izvēli.        Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja un Slovākijas vēstnieks arī pārrunāja Irākas krīzes noregulējuma iespējas.

Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres un Somijas parlamenta spīkeres R.Uosukainenas tikšanās laikā tiks pārrunāti jautājumi, kas aktuāli abu valstu parlamentiem. Ņemot vērā Somijas veiksmīgo pieredzi, tiks spriests par nacionālo parlamentu lomu, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) referendumam, parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesā ES dalībvalstīs un dalībvalstu sadarbību parlamentārajā līmenī.

        Ceturtdien, 13.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Augšaustrijas Landtāga deputātiem.        Iepazīšanās vizītes laikā galvenā uzmanība tika pievērsta ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistītajiem jautājumiem.         Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons sveica Augšaustrijas Landtāga deputātus Saeimā un izteica cerību, ka tikšanās būs veiksmīgs Latvijas un Austrijas politiskā dialoga turpinājums. Viņš pastāstīja, ka Latvijā ienākusi jauna politiskā paaudze - brīva no postkomunistiskās nastas, mentalitātes un domāšanas, kas ļaus izveidot mūsu valsti par demokrātisku un pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībnieci.  Ē.Jēkabsons sacīja, ka viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija būtisku nozīmi pievērš ar morāli saistītām vērtībām, un uzsvēra, ka morāles pamats ir svarīgs priekšnosacījums, piemēram, korupcijas novēršanai.        Augšaustrijas Landtāga delegācijas sastāvā iekļauti visu parlamentā pārstāvēto frakciju deputāti. Viņus interesēja Latvijas politisko partiju un minoritāšu pārstāvju iespējas iesaistīties politikā, kā arī valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšana.         Atbildot uz delegācijas pārstāvju jautājumiem, Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja, ka visas Saeimā ievēlētās partijas atbalsta Latvijas virzību dalībai Eiropas Savienībā; aptuveni piektdaļa parlamenta deputātu ir cittautieši. Neraugoties uz to, ka Latvija atrodas vēstures krustcelēs kā postkomunisma valsts, tai ir visas iespējas un nosacījumi, lai ekonomiski uzplauktu, sasniegtu Zviedrijas vai Dānijas labklājības līmeni un attīstībā sasniegtu par "Īrijas brīnumu" ekonomikā dēvēto fenomenu. Savukārt problēmas varēs atrisināt, Latvijai kļūstot par patiesi tiesisku valsti un iekļaujoties Eiropas Savienībā. Viņš arī uzsvēra, ka valdību var vērtēt kā "pesimistiski optimistisku", tas nozīmē, apzinoties esošās grūtības, tā redz iespējas sasniegt vēlamo valsts izaugsmes līmeni.         Sarunas noslēgumā Ē.Jēkabsons izteica pateicību Austrijai par atbalstu Latvijas ceļā uz demokrātisku valsti un integrācijas procesā Eiropas Savienībā.