Otrdien, 17.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Keumu Jung-ho (Keum Jung-ho), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Korejas divpusējās attiecības, kā arī to paplašināšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja vēstnieku, ka šonedēļ parlamentā plānota svarīgu jautājumu izskatīšana. Lai gan ceturtdien tiek beigts darbs pavasara sesijas ietvaros, jau piektdien parlamenta ārkārtas sesijā deputāti vēlēs jauno valsts prezidentu, kā arī balsos par šī gada budžeta grozījumiem. Saeimas priekšsēdētāja norādīja - lai gan iestājusies vasara un deputāti vairāk laika veltīs, lai tiktos ar saviem vēlētājiem, darbs parlamentā neapstāsies un nepieciešamības gadījumā tiks rīkotas ārkārtas sesijas.         Korejas vēstnieku interesēja arī darbs pie referenduma sagatavošanas jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanas rezultāti būs pozitīvi. "Mūsu valsts integrācijai ES daudz atbalstītāju ir jaunatnes vidū, jo viņi izprot tās priekšrocības un iespējas, ko izglītības un karjeras veidošanā viņiem paver dalība šajā organizācijā," teica I.Ūdre. Viņa minēja, ka veicinošs faktors ir arī pozitīvie referendumu rezultāti citās ES kandidātvalstīs, kā arī visu parlamentā pārstāvēto politisko partiju atbalsts Latvijas dalībai ES.         K.Jung-ho, runājot par abu valstu divpusējo sadarbību, sacīja, ka kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991.gada rudenī tās attīstījušas pozitīvi un abpusēji izdevīgi. Lai gan Latviju un Koreju šķir liels attālums un abu valstu iedzīvotājiem trūkst informācijas vienam par otru, sadarbības potenciāls gan politisko saišu stiprināšanā, gan ekonomisko sakaru veicināšanā ir pietiekams. Par to liecina arī veiksmīgā sadarbība starptautisko organizāciju, tostarp Starpparlamentu savienībā, ietvaros, kas ir labs forums ne tikai daudzpusēju, bet arī bilateriālu kontaktu veicināšanai. Korejai izveidojusies laba sadarbība ar Eiropas Savienību, tāpēc arī Latvijas iestāšanās šajā organizācijā būtu papildu stimuls attiecību intensificēšanai starp abām valstīm. Bez tam, šogad Rīgā arī parakstīts līgums par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Koreju.         Tikšanās noslēgumā I.Ūdre pastāstīja vēstniekam par valdības un parlamenta sadarbību, kā arī darbu valdību veidojošo frakciju koalīcijā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka būtu nepieciešama arī abu valstu oficiālo vizīšu apmaiņa.           Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vangu Kaivenu (Wang Kaiwen), kurš bija ieradies atvadu vizītē.         Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējo attiecību attīstību un tās intensificēšanas iespējas.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Kīņas Tautas Republikas vēstnieks V.Kaivens bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir veiksmīgas un turpina dinamiski attīstīties politikas, ekonomikas un izglītības jomās.          V.Kaivens uzsvēra, ka ir gandarīts par trīs gadus ilgušo darbu Latvijā, kā arī izteica pateicību par atbalstu, ko saņēmusi Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība mūsu valstī. Vēstnieks atzina, ka politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā ir nostabilizējusies un drīzumā tiks sasniegti arī valsts izvirzītie ārpolitiskie mērķi - dalība Eiropas Savienībā un NATO. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Ķīna pievērš īpašu uzmanību divpusējai ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju kā ES potenciālajai dalībvalstij.          I.Ūdre augstu novērtēja V.Kaivena personīgo ieguldījumu un sacīja, ka liela daļa panākumu Latvijas un Ķīnas attiecību intensificēšanā ir vēstnieka ieguldītā darba rezultāts. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka Ķīnā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām pasaules valstīm, kas vairo savu iedzīvotāju labklājību un piesaista ārvalstu investīcijas, attiecības ar Latviju un tās pārstāvjiem Ķīna vienmēr veidojusi uz līdztiesīguma un savstarpējas cieņas pamatiem.           Analizējot ekonomisko sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja Ķīnas investīciju dinamisku pieaugumu Latvijā, kas laika periodā no 1997.gada līdz 2001.gadam palielinājies piecdesmit reizes. I.Ūdre uzsvēra, ka abu valstu attiecībām ir liela nākotne un iespējas tās pilnveidot arī parlamentārās sadarbības līmenī. Viņa arī izteica nožēlu par SARS epidēmijas uzliesmojumu Ķīnas Tautas Republikā un cerību, ka tas neradīs šķēršļus valstu sadarbībai.          Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pasniedza Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam V.Kaivenam piemiņas medaļu.

         Pirmdien, 16.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts Dainis Turlais tikās ar Lielbritānijas Aizsardzības Akadēmijas štāba koledžas pārstāvjiem.        Tikšanās laikā viesi tika iepazīstināti ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības galvenajiem uzdevumiem un prioritātēm aizsardzības jomā.         Saeimas deputāts D.Turlais pastāstīja Lielbritānijas Aizsardzības Akadēmijas štāba koledžas pārstāvjiem par Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, kā arī Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentārā pārraudzība, īpaši uzsverot budžeta veidošanu un finanšu izlietojuma efektivitātes un lietderības kontroli.           D.Turlais pastāstīja arī par savu militāro karjeru, uzsverot, ka ir saistīts ar bruņotajiem spēkiem apmēram trīsdesmit gadus, dienējis Afganistānā, bijis pirmais aizsardzības spēku komandieris Latvijā, kā arī bijis iekšlietu ministrs.         Atbildot uz viesu jautājumiem, D.Turlais pastāstīja par Latvijas Republikas Satversmi, prezidenta lomu un funkcijām, kā arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā un iekļauties NATO un Eiropas Savienības struktūrās ne vien kā drošības patērētājam, bet pilntiesīgai dalībvalstij. 

         Piektdien, 13.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta pārstāvjiem.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Zviedrijas sadarbības iespējas aizsardzības jomā.           Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa iepazīstināja Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta vadītāju B.Lundinu un viņa vadīto delegāciju ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finanšu izlietojuma efektivitātes un lietderības kontroli. Treškārt, viņš uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā.           Atbildot uz viesu jautājumiem, A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija un tiek veidota jauna struktūra informācijas analīzei un apstrādei.           Nacionālās drošības komisijas sekretāre L.Mūrniece atbildēja uz viesu jautājumiem par jaunveidojamās informācijas analīzes un apstrādes struktūras izveides iespējamiem termiņiem, atzīstot, ka šā gada rudenī varētu tikt veiktas arī nepieciešamās izmaiņas Latvijas likumdošanā.           Savukārt B.Lundins pastāstīja par Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta funkcijām un galvenajiem uzdevumiem Zviedrijas Karalistē. Viņš arī uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms ir kļuvis par aktuālu draudu avotu. Līdz ar to valsts drošības garantēšanā izšķirošu lomu iegūst savlaicīga informācijas analīze un apstrāde.           A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā.

        Otrdien, 10.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lāslo Nikičeru (Laszlo Nikicser).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Ungārijas vēstnieku ar stāšanos amatā un pauda cerību, ka attiecības starp abām valstīm turpinās padziļināties un attīstīties. Viņa arī informēja par Saeimas darbības aktualitātēm - šī gada budžeta grozījumiem un Valsts prezidenta vēlēšanām. Vēstnieks interesējās arī par ceturtdien plānoto balsojumu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tā ir opozīcijas iniciatīva un tā izmanto visus demokrātijas instrumentus, lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tāpēc svarīga ir parlamenta frakciju disciplīna, jo situācijā, kad tās pārākums pār opozīciju ir neliels, katra balss nozīmīgos balsojumos var būt izšķiroša. Tomēr I.Ūdre izteica pārliecību, ka Saeima nepieņems lēmumu par valdības demisiju.        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī novērotāju un nākamo deputātu darbību Eiropas Parlamentā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka patlaban svarīgākais ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notiks šā gada 20.septembrī.        Sarunas noslēgumā tās dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt abu valstu kontaktus ekonomikas jomā. Vēstnieks informēja, ka līdz ar vēstniecības darba uzsākšanu vistuvākajā laikā sāks darboties arī uzņēmēju padome, kuras uzdevums būs ekonomisko sakaru attīstība un veicināšana. Tāpat plānots, ka rudenī Latvijā būs apskatāma Ungārijas porcelāna izstāde.

      Ceturtdien, 5.jūnijā, oficiālā vizītē Latvijā ieradās Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili (Katalin Szili) un viņas vadītā delegācija.      Šodien Ungārijas parlamenta vadītāja tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.      Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz...

         Šodien, 4.jūnijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju Britu Impērijas ordeņa kavalieri Renni Fritčī (Dame Rennie Fritchie).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar amatpersonu amatā iecelšanas kārtību.         Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters iepazīstināja Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju R.Fritčī ar komisijas darbu, kā svarīgu minot to jomu, kas saistīta ar valsts amatpersonu darbību regulējošo likumu izstrādi.          R.Fritčī iepazīstināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjus ar viņas vadītās Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas darbu, kas galvenokārt saistīts ar amatpersonu iecelšanu amatā un to pārraudzību. Viņa uzsvēra, ka minētās komisijas galvenie mērķi ir nodrošināt amatpersonu iecelšanas procesa godīgumu, likumību un caurspīdīgumu.          Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisija tika izveidota tāpēc, ka sabiedrībā un arī valsts institūcijās valdīja neskaidrība un neuzticība procesam, kad tiek ievēlētas amatpersonas svarīgos valsts amatos. R.Fritčī informēja, ka minētā komisija ir neatkarīga institūcija un nesastāv valsts civildienestā. Viņa uzsvēra, ka amatpersonu iecelšanas procesam un viņu tālākajai rīcībai ir jāattaisno sabiedrības cerības un jāiegūst tās uzticība visā amatpersonu ievēlēšanas procesā. Pašaizliedzība, godprātīgums, objektivitāte, atskaitīšanās, atklātība, godīgums un vadība ir valsts dienesta galvenie principi.           Atbildot uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvju jautājumiem par Latvijas amatpersonu ievēlēšanas sistēmas sakārtošanu, R.Fritčī uzsvēra, ka svarīga ir tieši sabiedrības uzticība par amatpersonu amatā iecelšanas procesu un atlases kritērijiem. R.Fritčī arī uzsvēra sabiedrības informēšanas darba lielo nozīmi.

       No 5. līdz 8.jūnijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili un viņas vadītā delegācija.

       Šodien, 3.jūnijā, noslēdzās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Vācijā. I.Vaidere tikās ar Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Volkeru Rūe (Voler Ruhe).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar NATO pievienošanās protokolu un pievienošanās ES līguma ratifikācijas gaitu Bundestāgā. V.Rūe apliecināja, ka 5.jūnijā tiks ratificēti NATO pievienošanās protokoli. Savukārt jūnija beigās paredzēts ratificēt pievienošanās ES līgumu.         Abas puses arī pārrunāja Eiropas drošības un aizsardzības politiku. I.Vaidere un V.Rūe bija vienisprātis, ka jāstiprina transatlantiskā saikne un ka Eiropas drošības un aizsardzības politika nedrīkst būt pretrunā ar NATO pamatnostādnēm.        Tikšanās noslēgumā abu valstu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji sprieda arī par ES Konventa darbu. I.Vaidere un V.Rūe bija vienisprātis, ka visām valstīm, lemjot par nākotnē paredzētām izmaiņām, jādarbojas kā līdztiesīgiem partneriem.

Tikšanās laikā tika pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi.NATO Parlamentārās asamblejas prezidents D.Beroiters izteica atzinību par Latvijas sasniegto virzībā uz NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvijai iestāšanās NATO ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Viņa pauda viedokli, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska loma ir tieši NATO un tās realizētajiem uzdevumiem. Kā svarīgu darbu I.Ūdre atzina arī sabiedrības informēšanu par notiekošo šajā Ziemeļatlantijas aliansē.Saruna gaitā puses sprieda arī par Baltkrievijas un Latvijas sadarbības iespējām. I.Ūdre informēja, ka parlamentā ir izveidota Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupa. Tika pārrunāta arī Viļņas desmitnieka valstu loma attiecību ar Baltkrieviju veidošanā. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltkrievijas politiskās situācijas uzlabošanā un demokrātijas stiprināšanā vairāk vajadzētu iesaistīt tieši nevalstiskās organizācijas. Puses pārrunāja arī Latvijas veiksmīgo sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas un demokrātisko institūciju veidošanas jautājumos.D.Beroiters interesējās par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli saistībā ar Otrā pasaules kara laikā radīto piesārņojumu. Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka notiek aktīva sadarbība starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai samazinātu un arī likvidētu piesārņojumu Baltijas jūrā. I.Ūdre atzina, ka šī jautājuma risināšanas galvenā problēma ir nepietiekamais finansējums. Sarunas noslēguma abas puses apņēmās arī turpmāk stiprināt Latvijas un ASV savstarpējās attiecības.