Tikšanās un vizītes

10.jūlijā (10.07.2003.)
       Ceturtdien, 10.jūlijā, Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Aldis Kušķis un priekšsēdētāja biedre Inese Vaidere tikās ar Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegāciju.       Tikšanās laikā tika runāts par Eiropas Savienības nākotni, apspriesti ar ES Konventu saistīti jautājumi, kā arī gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, kas paredzēts šā gada 20.septembrī.       I.Vaidere, runājot par Latvijas un Itālijas attiecībām, tās raksturoja kā ļoti labas un uzsvēra šī laika un sarunas nozīmību periodā, kad ir sākusies Itālijas prezidentūra ES. Viņa augstu novērtēja ES Konventa darbu un atzina, ka sagatavotie priekšlikumi ES reformai ir labs pamats tālākai pilnveidošanai starpvaldību konferencē. I.Vaidere arī uzsvēra, ka ir pārliecināta par referenduma par Latvijas dalību ES sekmīgu iznākumu un to, ka mūsu valsts kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti, kas ir ne tikai ņēmēja, bet arī devēja, īpaši caur savu seno kultūru un vēsturisko pieredzi ES un Krievijas attiecību ietvaros.      Itālijas delegācijas pārstāvji pastāstīja par parlamenta Eiropas Savienības komisiju nozīmi un uzdevumiem, kā galveno uzsverot pārraudzības funkciju, lai ES likumdošana būtu saskaņota ar Itālijas likumiem. Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas prezidents Mario Greko uzsvēra, ka Latvija ir bijusi un būs Eiropas valsts.      Sarunas gaitā tika apspriesta arī Latvijas nostāja jautājumā par pilsoniskas Eiropas izveidi, ņemot vērā situāciju ar nepilsoņiem mūsu valstī. I.Vaidere uzsvēra, ka Latvijā darbojas liberāls pilsonības iegūšanas likums un ceturtā daļa Latvijas pilsoņu ir citu tautību pārstāvji. Viņa sacīja, ka atbalsta pilsoniskas Eiropas ideju, bet ceļš uz to ved caur mīlestību uz savu valsti.       Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Eiropas Savienībai ir jābūt tautu Eiropai un jābalstās uz demokrātijas principiem.
9.jūlijā (08.07.2003.)
      No 9. līdz 10.jūlijam Latvijā darba vizītē uzturēsies Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju lietu komisijas delegācija, kuru vada Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju lietu komisijas priekšsēdētāja Karolīna Džeksone.      Trešdien, 9.jūlijā, delegācija ieradīsies Latvijā.       Ceturtdien, 10.jūlijā, Eiropas Parlamenta pārstāvji tiksies ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un vides ministru Raimondu Vējoni, kā arī ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Induli Emsi. Savukārt pēcpusdien K.Džeksones vadītajai delegācijai paredzēta tikšanās ar vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām un preses konference.      Vizītes noslēgumā viesi apmeklēs Vecdaugavas dabas liegumu, bet vakarā izlidos uz Tallinu.
7.jūlijā (07.07.2003.)
       Pirmdien, 7.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāts Māris Kučinskis tikās ar bērnu nometnes "Zīļu laipa" dalībniekiem - latviešu bērniem no Sibīrijas, Omskas apgabala.       Tikšanās laikā tika runāts par Saeimas darbu un uzdevumiem, kā arī par aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem. I.Ūdre, runājot par attiecībām starp dažādu tautību cilvēkiem, uzsvēra - integrējoties citā zemē un tautā, cilvēki nezaudē savas saknes, bet cenšas mācīties un saglabāt dzimto valodu, izprast savas kultūras tradīcijas un aizgūt labāko no citām tautām.       Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja saņēma uzaicinājumu nākamgad apmeklēt Sibīrijas latviešu bērnus Omskā.
4.jūlijā (04.07.2003.)
         Piektdien, 4.jūlijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne un komisijas deputāts Viesturs Šiliņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas Landtāga Sociālo lietu un Eiropas lietu komisijas deputātu Konradu Kobleru un viņa vadīto delegāciju.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar sociālo jautājumu risināšanu un Latvijas un Bavārijas sadarbības iespējas un perspektīvas nākotnē.Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne iepazīstināja Bavārijas Landtāga Sociālo lietu un Eiropas lietu komisijas deputātu K.Kobleru ar komisijas darbu, kā svarīgu minot darbu tādu sociālo jautājumu risināšanā kā pensiju, sociālo pabalstu, veselības aizsardzības un darba likumdošanā. J.Stalidzāne uzsvēra komisijas ciešo sadarbību ar Veselības ministriju Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju un informēja par jau paveikto Latvijas likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas Savienības normām.           K.Koblers iepazīstināja Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvjus ar Bavārijas Landtāga Sociālo lietu komisijas darbu, kas saistīts ar tādu jautājumu risināšanu kā sociālie pabalsti, nodarbinātība, jaunatnes, invalīdu, cilvēku ar īpašām vajadzībām, pensionāru integrācija un rehabilitācija, "bēgļu politika", veselības aizsardzība, ģimenes lietas, sieviešu vienlīdzība, jaunu mājokļu būve un glābšanas dienesti.           Komisijas deputāts V.Šiliņš iepazīstināja ar jautājumiem, kas skar veselības aprūpi.           Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvijai un Vācijai ir daudz kopīgu problēmu sociālo jautājumu risināšanā, kā galvenos minot nepietiekamo finansējuma nodrošinājumu veselības aprūpei, bezdarba pieaugumu un demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos.          Runājot par Latvijas un Bavārijas divpusējās sadarbības iespējām, abas puses akcentēja to padziļināšanas nepieciešamību nākotnē, īpaši pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.         Sarunas gaitā tika apspriesti arī jautājumi, kas skar veselības apdrošināšanu un nodokļu politiku abās valstīs.
2.jūlijā (02.07.2003.)
        Trešdien, 2.jūlijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Lietuvas žurnālistiem.         Tikšanās laikā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere atbildēja uz Lietuvas žurnālistu jautājumiem saistībā ar Latvijas un Lietuvas jūras robežu, kā arī par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu.
1.jūlijā (01.07.2003.)
       Otrdien, 1.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Mongolijas prezidentu Natsagiunu Bagabandi (Natsangyn Bagabandi).       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Mongolijas divpusējo attiecību attīstību un sadarbības iespējas.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Mongolijas prezidents N.Bagabandi bija vienisprātis, ka valstu attiecības var raksturot kā konstruktīvas un pastāv plašas iespējas divpusējās sadarbības paplašināšanai.       N.Bagabandi uzsvēra, ka parlaments ir visdemokrātiskākā valsts institūcija, kas pauž sabiedrības intereses, vēlmi un gribu, tālab atbalstāma un aktivizējama ir Mongolijas un Latvijas sadarbība parlamentārā līmenī gan divpusēji, gan starptautiskajos forumos. Mongolijas prezidents pastāstīja, ka nesen ir izveidota Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības atbalsta grupa, kuras mērķis ir tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu parlamentāriešiem. Viņš arī teica, ka Mongolijas parlamentā darbojas septiņdesmit seši deputāti, no kuriem deviņas ir sievietes, turklāt divas no tām darbojas Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupā. N.Bagabandi arī apsveica Latviju ar tās sasniegumiem, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO struktūrās.         Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka demokrātija ir sarežģīts process un akcentēja Latvijas paveikto demokrātisko institūtu iedibināšanā un nostiprināšanā. I.Ūdre atzina, ka Latvija ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi reformu ceļā pārejā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ir gatava dalīties šajā pieredzē. Viņa sacīja, ka Latvija ir atvērta sarunām un jaunām sadarbības iespējām ar Mongoliju, un uzsvēra, ka tieši sakari starp abu valstu parlamentāriešiem, pieredzes apmaiņa, radīs arī lielāku izpratni par likumu darbību, kas savukārt veicinās ekonomisko sadarbību.        Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Mongolijas prezidents N.Bagabandi bija vienisprātis, ka abām valstīm ir līdzīgas nākotnes ieceres un plašas sadarbības iespējas.  
30.jūnijā (30.06.2003.)
        Pirmdien, 30.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes vicepremjerministri, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polferi.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā, kā arī divpusējās sadarbības intensificēšanas iespējas.        Luksemburgas vicepremjerministre L.Polfere uzsvēra, ka viņas vizīte mūsu valstī notiek Latvijai svarīgā laika posmā - tiek ratificēti NATO protokoli un notiek gatavošanās referendumam par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pārliecību, ka referenduma rezultātiem vajadzētu būt pozitīviem. To varētu sekmēt gan sekmīgās tautas nobalsošanas citās ES kandidātvalstīs, gan tas, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalsta Latvijas dalību šajā organizācijā. I.Ūdre informēja, ka arī starpsesiju laiku deputāti izmanto, lai tiktos ar iedzīvotājiem un pārrunātu aktuālos jautājumus, tostarp arī Latvijas integrācijas ES aspektus.        Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Luksemburga ir spilgts piemērs tam, kā Eiropas Savienībā iespējams saglabāt mazas tautas identitāti un valodu. Runājot par situāciju Latvijā, tika uzsvērts, ka likumdošana nosaka latviešu valodai valsts valodas statusu, tomēr valsts finansē pamatizglītību septiņās mazākumtautību valodās. I.Ūdre arī pastāstīja par Latvijas jauniešu iespējām iegūt izglītību ārvalstu augstskolās un norādīja, ka tas pozitīvi ietekmē viņu nostāju ES paplašināšanas jautājumā, jo paver labākas izglītības apguves un karjeras iespējas.        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības Konventa darbu, uzsverot, ka nozīmīga ir mazo valstu sadarbība, tādējādi ietekmējot lēmumu pieņemšanas procesu.        Sarunas noslēgumā puses vienojās par nepieciešamību intensificēt ekonomisko sadarbību, kā arī iespēju apgūt Luksemburgas pieredzi finansu jomā.
17.jūnijā (17.06.2003.)
          Otrdien, 17.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Keumu Jung-ho (Keum Jung-ho), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Korejas divpusējās attiecības, kā arī to paplašināšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja vēstnieku, ka šonedēļ parlamentā plānota svarīgu jautājumu izskatīšana. Lai gan ceturtdien tiek beigts darbs pavasara sesijas ietvaros, jau piektdien parlamenta ārkārtas sesijā deputāti vēlēs jauno valsts prezidentu, kā arī balsos par šī gada budžeta grozījumiem. Saeimas priekšsēdētāja norādīja - lai gan iestājusies vasara un deputāti vairāk laika veltīs, lai tiktos ar saviem vēlētājiem, darbs parlamentā neapstāsies un nepieciešamības gadījumā tiks rīkotas ārkārtas sesijas.         Korejas vēstnieku interesēja arī darbs pie referenduma sagatavošanas jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanas rezultāti būs pozitīvi. "Mūsu valsts integrācijai ES daudz atbalstītāju ir jaunatnes vidū, jo viņi izprot tās priekšrocības un iespējas, ko izglītības un karjeras veidošanā viņiem paver dalība šajā organizācijā," teica I.Ūdre. Viņa minēja, ka veicinošs faktors ir arī pozitīvie referendumu rezultāti citās ES kandidātvalstīs, kā arī visu parlamentā pārstāvēto politisko partiju atbalsts Latvijas dalībai ES.         K.Jung-ho, runājot par abu valstu divpusējo sadarbību, sacīja, ka kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991.gada rudenī tās attīstījušas pozitīvi un abpusēji izdevīgi. Lai gan Latviju un Koreju šķir liels attālums un abu valstu iedzīvotājiem trūkst informācijas vienam par otru, sadarbības potenciāls gan politisko saišu stiprināšanā, gan ekonomisko sakaru veicināšanā ir pietiekams. Par to liecina arī veiksmīgā sadarbība starptautisko organizāciju, tostarp Starpparlamentu savienībā, ietvaros, kas ir labs forums ne tikai daudzpusēju, bet arī bilateriālu kontaktu veicināšanai. Korejai izveidojusies laba sadarbība ar Eiropas Savienību, tāpēc arī Latvijas iestāšanās šajā organizācijā būtu papildu stimuls attiecību intensificēšanai starp abām valstīm. Bez tam, šogad Rīgā arī parakstīts līgums par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Koreju.         Tikšanās noslēgumā I.Ūdre pastāstīja vēstniekam par valdības un parlamenta sadarbību, kā arī darbu valdību veidojošo frakciju koalīcijā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka būtu nepieciešama arī abu valstu oficiālo vizīšu apmaiņa.           Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vangu Kaivenu (Wang Kaiwen), kurš bija ieradies atvadu vizītē.         Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējo attiecību attīstību un tās intensificēšanas iespējas.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Kīņas Tautas Republikas vēstnieks V.Kaivens bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir veiksmīgas un turpina dinamiski attīstīties politikas, ekonomikas un izglītības jomās.          V.Kaivens uzsvēra, ka ir gandarīts par trīs gadus ilgušo darbu Latvijā, kā arī izteica pateicību par atbalstu, ko saņēmusi Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība mūsu valstī. Vēstnieks atzina, ka politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā ir nostabilizējusies un drīzumā tiks sasniegti arī valsts izvirzītie ārpolitiskie mērķi - dalība Eiropas Savienībā un NATO. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Ķīna pievērš īpašu uzmanību divpusējai ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju kā ES potenciālajai dalībvalstij.          I.Ūdre augstu novērtēja V.Kaivena personīgo ieguldījumu un sacīja, ka liela daļa panākumu Latvijas un Ķīnas attiecību intensificēšanā ir vēstnieka ieguldītā darba rezultāts. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka Ķīnā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām pasaules valstīm, kas vairo savu iedzīvotāju labklājību un piesaista ārvalstu investīcijas, attiecības ar Latviju un tās pārstāvjiem Ķīna vienmēr veidojusi uz līdztiesīguma un savstarpējas cieņas pamatiem.           Analizējot ekonomisko sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja Ķīnas investīciju dinamisku pieaugumu Latvijā, kas laika periodā no 1997.gada līdz 2001.gadam palielinājies piecdesmit reizes. I.Ūdre uzsvēra, ka abu valstu attiecībām ir liela nākotne un iespējas tās pilnveidot arī parlamentārās sadarbības līmenī. Viņa arī izteica nožēlu par SARS epidēmijas uzliesmojumu Ķīnas Tautas Republikā un cerību, ka tas neradīs šķēršļus valstu sadarbībai.          Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pasniedza Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam V.Kaivenam piemiņas medaļu.
16.jūnijā (16.06.2003.)
         Pirmdien, 16.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts Dainis Turlais tikās ar Lielbritānijas Aizsardzības Akadēmijas štāba koledžas pārstāvjiem.        Tikšanās laikā viesi tika iepazīstināti ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības galvenajiem uzdevumiem un prioritātēm aizsardzības jomā.         Saeimas deputāts D.Turlais pastāstīja Lielbritānijas Aizsardzības Akadēmijas štāba koledžas pārstāvjiem par Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, kā arī Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentārā pārraudzība, īpaši uzsverot budžeta veidošanu un finanšu izlietojuma efektivitātes un lietderības kontroli.           D.Turlais pastāstīja arī par savu militāro karjeru, uzsverot, ka ir saistīts ar bruņotajiem spēkiem apmēram trīsdesmit gadus, dienējis Afganistānā, bijis pirmais aizsardzības spēku komandieris Latvijā, kā arī bijis iekšlietu ministrs.         Atbildot uz viesu jautājumiem, D.Turlais pastāstīja par Latvijas Republikas Satversmi, prezidenta lomu un funkcijām, kā arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā un iekļauties NATO un Eiropas Savienības struktūrās ne vien kā drošības patērētājam, bet pilntiesīgai dalībvalstij. 
Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt