Svētdien, 5. oktobrī 23.10........Delegācijas ierašanās.                 Lidostā "Rīga".

 Otrdien, 30.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, kā arī abās valstīs notikušos referendumus. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības raksturoja kā ļoti labas. Tika minēts, ka sadarbība daudzās jomās...

 

       No šā gada 21. līdz 24.septembrim pēc Gruzijas parlamenta priekšsēdētājas Nino Burdžanadzes ielūguma Gruzijā oficiālā vizītē uzturējās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti Jānis Reirs (JL), Silva Golde (TP), Vilnis Edvīns Bresis (ZZS), Ingrīda Labucka (LPP), Guntars Krasts (TB/LNNK), Andrejs Klementjevs (TSP), Aleksandrs Golubovs (SP). Šī bija pirmā Latvijas parlamenta priekšsēdētājas un Saeimas deputātu oficiālā vizīte Gruzijā.       Vizītes laikā Saeimas priekšsēdētāja un Saeimas deputāti tikās ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi un Gruzijas parlamenta deputātiem. Latvijas delegācija tikās ar Gruzijas prezidentu Eduardu Ševardnadzi un ārlietu ministru Irakliju Menegarišvili, kā arī Gruzijas uzņēmējiem.       Tikšanās laikā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju N.Burdžanadzi tika pārrunāta Latvijas un Gruzijas savstarpējās sadarbības attīstība, īpašu uzmanību veltot sadarbībai starp Latvijas un Gruzijas parlamentiem. Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja sveica Latviju sakarā ar pārliecinošo tautas balsojumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. "Tauta ir apstiprinājusi politiķu izvēli," sacīja N. Burdžanadze un augstu novērtēja Latvijas paveikto ceļā uz dalību ES un NATO. Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja uzsvēra veiksmīgo Latvijas un Gruzijas sadarbību starptautiskajās organizācijās, pateicās par Latvijas pausto atbalstu EDSO Parlamentārās asamblejas viceprezidenta vēlēšanās. Gruzija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar Latviju, pārņemot pieredzi integrācijas procesos Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās. Gruzija ir paudusi vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti, kā arī tuvināties ES, tādēļ sadarbība ar Latviju kā šo organizāciju jauno dalībvalsti ir ļoti vērtīga. Gruzijas parlamentā ir izveidota Gruzijas un Baltijas valstu parlamentu sadarbība grupa, Saeimā darbojas Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupa, ir izveidojušies kontakti arī starp parlamentu komisijām. Runājot par reģionālo sadarbību, tika uzsvērta tā pieredze, ko Dienvidkaukāza valstis var gūt no Baltijas Asamblejas darba. Tikšanās laikā tik pārrunāta situācija Gruzijā. Tā kā valsts gatavojas parlamenta vēlēšanām, tika izteikts aicinājums novērotājiem no Latvijas ierasties uz vēlēšanām un sekot to norisei. Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Krievijas karaspēka bāzu atrašanos Gruzijā un ar to izvešanu saistītās problēmas.         Saeimas delegācija tikās arī ar Gruzijas parlamenta deputātiem, dažādu frakciju pārstāvjiem un pārrunāja ar parlamenta darbu saistītus jautājumus. Tikšanās laikā ar rūpnieku frakcijas vadību tika pārrunātas Latvijas un Gruzijas ekonomiskās sadarbības attīstības iespējas. Tika atzīts, ka ir svarīgi strādāt pie savstarpējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas, lai izveidotu tiesisko ievaru abu valstu uzņēmēju sadarbībai. Tiekoties ar uzņēmējiem, tika izteikta interese par aktīvākiem savstarpējiem kontaktiem, kā arī aicinājums Latvijas uzņēmējiem apmeklēt Gruziju, lai izvērtētu sadarbības iespējas.           Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei un Saeimas deputātiem bija tikšanās arī ar Gruzijas prezidentu E.Ševardnadzi. Gruzijas prezidents izteica apsveikumu Latvijai sakarā ar referenduma par Latvijas dalību ES pozitīvo rezultātu un augstu novērtēja Latvijas sasniegto. Tika pārrunāta Latvijas un Gruzijas attiecību attīstība, kā arī apstiprināta Gruzijas interese par Latvijas gūto pieredzi, integrējoties ES un NATO. E.Ševardnadze atzīmēja veiksmīgo abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās. Sarunā tika pārrunātas arī Gruzijas attīstības perspektīvas un ekonomikas izaugsmes iespējas.        Tikšanās laikā ar Gruzijas ārlietu ministru I.Menegarišvili tika atzinīgi novērtēta abu valstu divpusējo attiecību attīstība. "Mūsu valstu attiecības ir siltas un draudzīgas," sacīja ārlietu ministrs, augstu novērtējot Saeimas priekšsēdētājas un delegācijas vizīti Gruzijā. Tika runāts par Latvijas pieredzes nodošanu Gruzijai. Ārlietu ministrs kā veiksmīgu šīs sadarbības piemēru minēja Latvijas palīdzību Rīcības plāna dalībai NATO izstrādē, kur iesaistīti eksperti no Latvijas. Labas iespējas ir sadarbībai starptautiskajās organizācijās. Tika pārrunāti reģionālās sadarbības un attīstības jautājumi, Dienvidkaukāza valstu attiecības, kā arī attiecības ar Krieviju.

        Trešdien, 24.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Austrālijas parlamenta deputātu delegāciju.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un Latvijas iekšpolitisko situāciju.         Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka attiecības starp Austrāliju un Latviju vērtējamas kā draudzīgas, tomēr to paplašināšanas un padziļināšanas potenciāls nebūt nav izsmelts.       Savukārt Austrālijas delegācijas pārstāvji norādīja, ka Austrālijā dzīvo otra lielākā latviešu kopiena ārzemēs, kuras sabiedriskā dzīve ir ļoti aktīva. Tāpat tika minēts fakts, ka Austrālija bija starp pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina Latvijas neatkarību.        Puses pārrunāja arī 20.septembrī Latvijā notikušās tautas nobalsošanas par mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā rezultātus. Ē.Jēkabsons norādīja, ka Latvija vienmēr bijusi Eiropas valsts, tāpēc svarīgi akcentēt tos pamatprincipus, balstoties uz kuriem, tika veidota Eiropas Savienība - brīvība, demokrātija, cilvēktiesības. "Latvija iestājas Eiropas Savienībā kā līdzvērtīga partnere, nevis valsts, kas gaida citu dalībvalstu palīdzību, atbalstu un finansējumu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs.         Ē.Jēkabsons un Austrālijas parlamenta delegācija pārrunāja arī Latvijas un Krievijas attiecības. Tika uzsvērta ieinteresētība labās abu valstu kaimiņattiecības, tomēr lielākais šķērslis tā īstenošanai ir Krievijas puses nostāja.        Tikšanās noslēgumā, atbildot uz Austrālijas delegācijas jautājumu, Saeimas priekšsēdētājas biedrs arī pastāstīja par parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām, kā arī situāciju valdošajā koalīcijā.

         Otrdien, 23.septembrī, vizītes Latvijā ietvaros Saeimā uz ziņojumu uzklausīšanu un piedalīšanos diskusijās par minoritāšu tiesībām pulcējās NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas deputāti.        NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas vizītes Latvijā ietvaros ar ziņojumu par sabiedrības integrācijas jautājumiem uzstājās īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.         N.Muižnieks pastāstīja par desmit mēnešos paveikto, veidojot līdz šim nebijušu struktūru - Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijās lietās sekretariātu. Sekretariāta darbības galvenie uzdevumi ir saistīti ar sabiedrības integrācijas, mazākumtautību un pilsoniskās sabiedrības attīstības, lībiešu kultūras un tradīciju saglabāšanas, kā arī rasu diskriminācijas izskaušanas jautājumu risināšanu, sacīja N.Muižnieks. Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrības integrācijas pamatā ir divi galvenie komponenti - sadarbība un līdzdalība, kas norisinās uz kopīgas valodas - latviešu valodas - bāzes. Ministrs atbildēja uz jautājumiem par nepilsoņu tiesībām un statusu Latvijā un Eiropas Savienībā, mazākumtautību skolām un izglītības reformu, kā arī arodbiedrību lomu valstī. N.Muižnieks vēlreiz apliecināja to, ka valdība ir arī mazākumtautību valdība, savukārt kultūras daudzveidība ir daļa no Latvijas bagātības. Viņš uzsvēra, ka valsts ir ieinteresēta ikviena cilvēka izvēlē par labu Latvijas pilsonībai, lai nodrošinātu konkurētspēju ES darba tirgū.         Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Ārlietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti pauda viedokli, ka sabiedrības integrācijas process Latvijā norit veiksmīgi, balstoties uz starptautisko institūciju ieteikumiem, nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalstu un līdzdalību, kā arī ievērojot starptautisko likumdošanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete sacīja, ka komisijai pamatā ir jānodarbojas ar sociāli ekonomiska rakstura jautājumu risināšanu. Savukārt tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES rezultāti liecina, ka sabiedrības vairākums ir vienots savā izvēlē un daudzas ar integrācijas jautājumiem saistītas problēmas nav aktuālas. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere pauda viedokli, ka cilvēktiesību un lingvistiskās tēmas Latvijas sabiedrībā nav prioritāras, bet vairāk tiek izmantotas dažādu politisko interešu īstenošanai. Viņa atzina, ka starptautiski atzītais Izglītības likums paver jauniešiem iespējas būt konkurētspējīgiem darba tirgū, savukārt Pilsonības likums ir atzīts par vienu no liberālākajiem Eiropā. I.Vaidere uzsvēra nepieciešamību diskutēt par idejām, nevis izmantot neauglīgus apmelojumus.Tikšanās noslēgumā arī Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris pastāstīja par viņa vadītās institūcijas darbu un galvenajām funkcijām, tostarp sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas attīstība apliecina valsts virzību uz tiesiskumu un demokrātiju.         NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas deputāti uzklausīja arī Saeimas deputātu Vladimira Buzajeva un Jakova Plinera viedokli.         Vizītes noslēguma dienā viesi tikās arī ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Arnoldu Skibstedu un apmeklēja Rīgas ukraiņu vidusskolu. Tajā NATO parlamentārieši varēja iepazīties ar mazākumtautību izglītības iespējām Latvijā, paužot patiesu prieku par skolēnu spējām sarunāties četrās - ukraiņu, latviešu, krievu un angļu valodās. Vizīti noslēdza NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Gunta Bērziņa un NATO PA ģenerālsekretāra Simona Lunna (Simon Lunn) rezumējums. S.Lunns uzsvēra, ka Latvijā, uzklausot plašu viedokļu spektru, padarīts vērtīgs darbs.

Pirmdien, 22.septembrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Reinzemes un Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas pārstāvjiem. Sarunas sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis izteica gandarījumu par Latvijas tautas pārliecinošo lēmumu par valsts pievienošanos Eiropas tautu saimei. Reinzemes un Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas delegācijas vadītājs Jirgens Kroicmans parlamentāriešiem novēlēja: "Esiet sveicināti Eiropā, kopīgiem spēkiem veidosim mūsu nākotni!" Abas puses atzina, ka ir ieinteresētas sadarbības padziļināšanā, un pārrunāja jautājumus par pārrobežu sadarbību. J.Kroicmans dalījās pieredzē par Reinzemes un Pfalcas Latvijai līdzīgo ģeogrāfisko stāvokli un atzina, ka robežai jābūt kā divu ekonomisku valstu vienotājai. Deputāti pārrunāja uzņēmējdarbības aktivizēšanas iespējas pēc Latvijas iestāšanās ES, uzsverot, ka uzņēmējiem ir svarīga sakārtota nodokļu sistēma, kā arī drošu partneru piesaiste. Reinzemes un Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas deputāte Margita Mora teica, ka Latvijas uzņēmējiem ir lielas iespējas, tikai jāsaglabā sava nacionālā identitāte. Deputāti arī sprieda par energoresursiem un to izmaksām; par satiksmes politiku un dzelzceļa uzturēšanas iespējām. I.Emsis pastāstīja, ka Latvijā nepieciešams saglabāt dzelzceļa līnijas, kuras nodarbojas tikai ar pasažieru pārvadājumu. "Šobrīd pasažieru pārvadājumus daļēji subsidē valsts, kā arī iesaistās pašvaldības, bet dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana uzlikta uz preču pārvadātāju pleciem," teica komisijas priekšsēdētājs. J.Kroicmans pastāstīja, ka Vācijā jautājumus par dzelzceļu risina federālās zemes, kuras no federācijas saņem finansiālos līdzekļus. Privātie konkurenti ir arī valsts dzelzceļam. Atsevišķos maršrutos tiek izsludināti konkursi, notiek nemitīga sasaiste dzelzceļa un autobusu kustībai. Lauku apvidos tiek noslēgti līgumi ar taksometru uzņēmumiem par piemērotām cenām.   Sarunas noslēgumā abas puses izteica cerību, ka Latvijas un Reinzemes un Pfalcas sadarbība turpmāk padziļināsies, tostarp ekonomikas, enerģētikas un lauksaimniecības jomās.

         Piektdien, 19.septembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Izraēlas parlamenta (Kneseta) spīkeru Reuvenu (Rubiju) Rivlinu un viņa vadīto delegāciju.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar miera procesu Tuvajos Austrumos, kā arī sadarbības intensificēšanas iespējas Latvijas un Izraēlas starpā.         Izraēlas Kneseta vadītājs R.Rivlins informēja komisijas locekļus par situāciju Tuvajos Austrumos. Viņš norādīja, ka pasaules izpratne par terorisma draudiem ir mainījusies 11.septembra notikumu iespaidā, tomēr Izraēla ar to saskaras krietni ilgāk. "Šodien terorisms ir aktuāls ne tikai mums, arī Indija, ASV un Eiropa ir cietusi no teroristu uzbrukumiem," teica R.Rivlins. Viņš arī pastāstīja par 1993.gadā ratificēto Oslo miera līgumu, kurš tomēr nav sasniedzis savu mērķi - nodrošināt mieru Tuvo Austrumu reģionā. "Jasira Arafata stratēģija ir terors visos tā izpausmes veidos, ne sarunas," sacīja Kneseta vadītājs.          Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra, ka tiek sekots līdzi notikumiem Tuvajos Austrumos un Latvija nosoda terorismu jebkādā tā izpausmes veidā. "Mēs izprotam tur notiekošo un esam ieinteresēti, lai reģionā būtu miers," teica I.Vaidere. Raksturojot abu valstu divpusējās attiecības, tika pausts viedoklis, ka tās vērtējamas kā sekmīgas un konstruktīvas. Ārlietu komisijas vadītāja norādīja, ka Latvijā dzīvo lielākā ebreju kopiena Baltijas valstīs, un tās līdzdalība sabiedriskajā dzīvē ir ievērojama. Tāpat tika akcentēta veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies starp Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupām. Viņa pastāstīja arī par komunistiskā un nacistiskā režīma īstenoto genocīdu Latvijā, papildus atzīmējot, ka Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums Izraēlas viesiem radītu pilnvērtīgu iespaidu par Latvijas vēstures attīstības aspektiem. I.Vaidere informēja arī, ka komisijā pārrunāts vandalisma akts jaunajos ebreju kapos un komisijas locekļi ir pārliecināti, ka vainīgie tiks atrasti un sodīti.          Sarunas noslēgumā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja izteica cerību, ka Latvijas un Izraēlas attiecības turpmāk paplašināsies, iekļaujot arī ekonomikas, izglītības un kultūras jomas.

       No 23. līdz 29.septembrim vizītē Latvijā ieradīsies Austrālijas parlamenta deputātu delegācija.

         Ceturtdien, 18.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Izraēlas parlamenta (Kneseta) spīkeru Reuvenu (Rubiju) Rivlinu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, kā arī parīt plānoto tautas nobalsošanu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.        Kneseta spīkera vizīte Latvijā notiek īsi pirms 20.septembrī notiekošās tautas nobalsošanas. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, atbildot uz R.Rivlina jautājumu par parlamenta nepieciešamību apstiprināt tautas nobalsošanas rezultātus, apliecināja, ka tas nav nepieciešams - gala vārds sakāms valsts iedzīvotājiem. Turklāt visas Saeimā pārstāvētās partijas paudušas atbalstu Latvijas dalībai šajā organizācijā. Arī informatīvā kampaņa iegājusi intensīvajā noslēguma fāzē, un valsts augstākās amatpersonas aicinājušas iedzīvotājus piedalīties tautas nobalsošanā un teikt "jā".         Puses bija vienisprātis, ka attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā sekmīgas un konstruktīvas; tās uzlabojušās valdību un parlamentu līmenī; gan Knesetā, gan Saeimā darbojas Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas. R.Rivlins arī uzaicināja I.Ūdrei oficiālā vizītē apmeklēt Izraēlu. Izraēlas Kneseta vadītājs arī interesējās par nupat notikušo vandālisma aktu ebreju kapos. Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka tas drīzāk saistāms ar huligānismu.          Ņemot vērā starptautisko situāciju, aizvien lielāka nozīme ir valstu kopīgai cīņai pret terorismu. Saeimas priekšsēdētāja un Izraēlas Kneseta spīkers atzinīgi novērtēja sadarbību, kas izveidojusies starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Izraēlas Valsts militāri rūpniecisko sektoru. R.Rivlins arī pauda cerību, ka Latvija kā topošā Eiropas Savienības locekle kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm turpmāk varētu būt vidutāji dažādu saspīlējumu mierīgā noregulēšanā.