14.oktobrī

(14.10.2003.)

             Otrdien, 14.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Domedeju Bunnagu (Domedej Bunnag), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
             Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar sadarbības paplašināšanas iespējas starp abām valstīm.
             Taizemes Karalistes vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto, it īpaši demokrātijas un parlamentārisma nostiprināšanā, kā arī to, ka no nākamā gada maija Latvija būs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.
             Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvijas iekļaušanās ES veicinās mūsu valsts pievilcību uzņēmēju acīs, jo tādējādi palielināsies preču un pakalpojumu noieta tirgus. Tāpat liela uzmanība tiek veltīta mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, kas savukārt labvēlīgi varētu ietekmēt sociālo situāciju valstī.
             Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams paplašināt divpusējo sadarbību, galvenokārt politiskajā līmenī, sekmējot tiešo kontaktu dibināšanu un parlamentāriešu vizīšu apmaiņu. Tāpat iespējama ekonomisko kontaktu padziļināšana un tūrisma sakaru attīstība. Kā efektīvs parlamentārās sadarbības formāts tika novērtēta arī Starpparlamentu Savienība.
             Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Taizemes Karalistes vēstnieks Latvijā pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi. I.Ūdre uzsvēra triju Baltijas valstu organizācijas - Baltijas Asamblejas darbību, kas deva būtisku ieguldījumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā, kā arī minēja kopīgo darbu Eiropas Savienības institūciju ietvaros.

            Šodien Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Čehijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Janu Finferli (Jan Finferle), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
           Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un sadarbības paplašināšanas iespējas.
           Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Latvijas un Čehijas divpusējās attiecības raksturoja kā tradicionāli labas, aktīvas un vispusīgi attīstītas. Viņa norādīja uz parlamentārās sadarbības lomu valstu divpusējo attiecību paplašināšanā un uzsvēra personīgo kontaktu nozīmi, risinot valstīm nozīmīgas problēmas. I.Ūdre ieteica veicināt sadarbību arī politisko partiju līmenī, domājot par sekmīgu darbu Eiropas Savienībā.
          Sarunas dalībnieki pārrunāja iespējas sekmēt mazo un vidējo uzņēmēju darbību abās valstīs, kā arī nepieciešamību dalīties pieredzē šajā jomā. Čehijā ir pieņemts likums mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mazo un vidējo uzņēmumu attīstība būtībā ir pamatā stabilai valsts ekonomikai, jo ar uzņēmēju palīdzību tiek risinātas, piemēram, sociālās problēmas. 
           Saeimas priekšsēdētāja arī informēja vēstnieku, ka Saeimai ir iesniegts nākamā gada budžeta projekts, kura galīgā pieņemšana ir nopietns pārbaudījums. Viņa sacīja, ka svarīgi ievērot arī budžeta deficīta pieļaujamās robežas - trīs procenti, kas noteikti Māstriktas kritērijos.
          Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Čehijas Republikas vēstnieks bija vienisprātis par nepieciešamību paplašināt tirdznieciski ekonomiskos sakarus, kā arī izteica cerību, ka sadarbību veicinās Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atvēršana Čehijā.
  
         Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Malaizijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jasmi Bin Mod Jusofu (Jasmi Bin Mohd Yusoff), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
        Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar sadarbības veicināšanu starp Latviju un Malaiziju.
         Malaizijas vēstnieks uzsvēra savu pozitīvo iespaidu par Latvijas galvaspilsētu un sacīja, ka abu valstu sadarbības pamats varētu būt kopīgās intereses, kas saistītas ar nacionālās identitātes un tradīciju saglabāšanu, kā arī ekonomisko kontaktu veicināšanu. Vēstnieks pauda gandarījumu par tautas nobalsošanas par ES rezultātiem Latvijā un izteica cerību, ka Latvijas dalība ES veicinās arī abu valstu sadarbības iespējas. 
           Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, paveras jaunas iespējas visdažādākajās jomās, tostarp piedaloties diskusijās par ES nākotni - Konstitūcijas projektu, lēmumu pieņemšanas procesu ES, komisāru skaitu, kā arī ES ārlietu ministra mandātu un ES prezidenta funkcijām. I.Ūdre uzsvēra, ka ES no ekonomiskas savienības kļūst par politisku savienību, kurā valstis saglabā vienlīdzību un suverenitāti.
         Malaizijas vēstnieks pastāstīja arī par savas valsts iekārtu - konstitucionālo monarhiju; politisko struktūru - kur likumdošanas vara pieder divpalātu parlamentam, kas sastāv no Senāta un Pārstāvju palātas; kā arī ekonomikas veidošanas pamatprincipiem - kurās pamatā plānošana pieciem gadiem, ekonomikas politikas turpinājums un attīstība.
         Savukārt Saeimas priekšsēdētāja sacīja,  ka Latvijā īsā laikā ir piedzīvota Padomju Savienības sairšana, valsts neatkarības atjaunošana, pievienošanās ES un NATO - pārmaiņas, kas paver jaunas iespējas.
        Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Malaizijas vēstnieks Latvijā uzsvēra nepieciešamību veidot ciešākus parlamentāros kontaktus, attīstīt tūrismu, kā arī ekonomisko sadarbību.
  

         No 12. līdz 14.oktobrim darba vizītē Polijā uzturējās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un viņas vadītā komisijas delegācija.
         Vizīte notika pēc Polijas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētāja ielūguma un tās ietvaros Latvijas parlamentārieši tikās ar Polijas Seima deputātiem, kā arī Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.
         Tikšanās laikā ar Seima Ārlietu komisijas deputātiem tika saskaņoti viedokļi jautājumos, kas skar dalību Eiropas Savienībā, tostarp par ES Konstitucionālo līgumu. Deputāti bija vienisprātis par ES kandidātvalstu tiesībām piedalīties ES budžeta izstrādē uz līdzvērtīgiem pamatiem ar jau esošajām dalībvalstīm un par strukturālo fondu izmantošanas iespēju saglabāšanu līdzšinējos apjomos.
         Vizītes ietvaros tika diskutēts arī par sadarbību ekonomikas jomā, piemēram, "Via Baltica" projekta ietvaros, kura īstenošanā arī varētu izmantot ES līdzekļus.
         Latvijas parlamentārieši informēja arī par izglītības reformas norisi mūsu valstī, kā arī pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas karavīru misiju Irākā.

Preses dienests
 

 

Svētdien, 29.janvārī