Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par Latvijas un Polijas starpparlamentu kontaktu veicināšanu un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas darbu, tās attīstību un Polijas vēstniecības lomu tajā.I.Vaidere pieņēma Polijas vēstnieka izteikto ielūgumu apmeklēt Poliju, uzsverot, ka vizīte būtu noderīga arī tajā aspektā, ka Polijai un Latvijai ir daudz tādu jautājumu, kā piemēram, integrācija ES, kur daudz kas būtu risināms kopīgiem spēkiem.Pārrunājot jautājumu par Latvijas Nacionālo...

         No 22. līdz 25.maijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē Atēnās, Grieķijā.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Grieķijas parlamenta priekšsēdētāja Apostola Kaklamaņa ielūguma piedalījās Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē "Eiropas attīstība", uz kuru bija ieradušies visu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Konferences laikā tika pārrunātas divas galvenās tēmas - "Eiropas Parlaments un Konvents par Eiropas nākotni" un "Eiropas Parlamenta loma paplašinātajā Eiropā: politiskā un institucionālā dimensija".           Konferencē ar ievadreferātiem uzstājās Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents Žans-Lui Debrē un Ungārijas Nacionālās Asamblejas prezidente Katalina Szili, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pats Kokss un Itālijas parlamenta prezidents Piers Ferdinands Kasini.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, piedaloties debatēs, uzsvēra nacionālo parlamentu lomas stiprināšanas nepieciešamību nākotnes Eiropā. "Lielāka nacionālo parlamentu loma daudz vairāk tuvinās ES valstu pilsoņus", sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Konventa darba nozīmību, nepieciešamību rast kompromisu jautājumos, kuros valda viedokļu atšķirības. "Svarīgi, lai Eiropas valstīs būtu pietiekami laika apspriest Konventa rezultātus. Tikpat nozīmīgi, lai arī topošās ES dalībvalstis varētu pilntiesīgi piedalīties Starpvaldību konferences darbā, kurā tiks pieņemts jaunais konstitucionālais līgums," sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja arī to, cik būtiska ir sabiedrības iesaiste debatēs par Eiropu. Viņa raksturoja Latvijas Saeimas darbu Eiropas lietās, kā arī veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies gan starp Baltijas valstīm, gan ar Ziemeļvalstīm un Beniluksa valstīm.           Divu dienu ilgajās debatēs par Eiropas Konventa darbu un Eiropas Parlamenta lomu Eiropā iesaistījās lielākā daļa Eiropas parlamentu vadītāju, uzsverot nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā Eiropā.          Konferences dalībnieki atzīmēja, ka Eiropas Savienībai, atbildot uz pašreizējiem izaicinājumiem, jāmodernizē tās struktūra, jāpastiprina starptautiskā klātbūtne, kā arī jāspēlē nozīmīgāka loma starptautiskajās attiecībās. Pirmo reizi ES Konventa par Eiropas nākotni ietvaros notika debates par tās struktūru reformu. Centrāleiropas un Dienvideiropas jauno dalībvalstu iekļaušanās ES apvienos vienotā savienībā lielāko daļu Eiropas kontinenta. Parlamentu priekšsēdētāji īpaši uzsvēra parlamentāro institūciju lomu, lai veicinātu demokrātisko dialogu, kā arī to, ka turpmāk jācenšas mazināt ES demokrātiskais deficīts. Īpaši tika izcelta nepieciešamība iesaistīt nacionālos parlamentus Eiropas attīstības procesos, kā arī stiprināt to lomu gan Konventā, gan Starpvaldību konferencē. Plaši tika debatēts par Konventa norisi. Parlamentu vadītāji skaidri norādīja uz to, ka nepieciešams pilnveidot esošās procedūras, nevis veidot jaunas institūcijas. Tika atzīts, ka piedāvātie protokoli par nacionālo parlamentu lomu un subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana ir pozitīvs solis pareizajā virzienā, lai pilnveidotu kontroli pār ES institūcijām. Tomēr efektīvākai būtu jākļūst informācijas apmaiņai starp Padomi, Eiropas Komisiju un nacionālajiem parlamentiem.         Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei notika arī vairākas divpusējas tikšanās. Sarunā ar Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētāju Bjornu fon Zīdovu I.Ūdre pārrunāja Zviedrijas iesniegto priekšlikumu Eiropas parlamentu konferencei par darba grupas veidošanu, lai izveidotu plašāku bāzi Eiropas parlamentu sadarbībai. Saeimas priekšsēdētāja pauda ieinteresētību šīs darba grupas darbā.           I.Ūdre tikās arī ar Somijas priekšsēdētāju Pāvo Lipponenu un apsprieda veiksmīgo savstarpējo pieredzes apmaiņu Eiropas lietu jautājumoss; ar Dānijas Folketinga vadītāju Kristianu Mejdalu, Austrijas Bundesrāta spīkeru Hervigu Hoseli, Īrijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Roriju O'Hanlonu un Īrijas Senāta spīkeru Roriju Kīliju, Itālijas parlamenta priekšsēdētāju Pieru Ferdinando Kasini, Rumānijas Senāta priekšsēdētāju Nikolae Vakaroiu un Slovākijas Nacionālās Padomes spīkeru Pavolu Hrusovski.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības, kā arī abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons un Slovēnijas vēstniece Latvijā D.Kureta bija vienisprātis, ka attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ļoti labas, veiksmīgi kontakti nodibinājušies arī starp Latvijas un Slovēnijas parlamentiem un komisijām. Domājams, ka pēc tam, kad abas valstis kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības...

        Trešdien, 21.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Pīteru Millikenu (Peter Milliken).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējo sadarbību un tās padziļināšanas iespējas, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā.        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere augstu novērtēja faktu, ka Kanāda 2003.gada 28.martā pirmā no dalībvalstīm ratificējusi NATO pievienošanās protokolus. Viņa izteica atzinību arī par Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos un ar vidi saistītos projektos. Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši tuvākajā nākotnē, kad Latvija kļūs par NATO un ES dalībvalsti.          Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs P.Millikens savukārt atzinīgi novērtēja Latvijā notikušās pārmaiņas ekonomikas jomā un uzsvēra, ka cer redzēt Latviju pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tādējādi radīsies iespēja palielināt eksporta preču un pakalpojumu plūsmas starp abām valstīm, jo Kanāda ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris.         Puses pārrunāja arī pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un sociālajā sfērā ES kontekstā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots Eiropas Savienības piedāvātais finansējums, kā arī panākti vairāki pārejas periodi lauksaimniecības jomā, pielāgojoties ES standartiem.          Atbildot uz viesu jautājumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, Ārlietu komisijas locekle S.Ķikuste sacīja, ka "medicīna un veselības aprūpe vienmēr stāvējusi pāri politiskajām spēlēm, un pašreiz medicīna ir definēta kā galvenā prioritāte". Medicīnā, līdzīgi kā citās nozarēs, ir paredzēts pārejas periods, notiek pielāgošanās standartiem, kuri ir tuvi ES prasībām. Savukārt I.Vaidere atzina, ka problēmas varētu radīt medikamentu un medicīnisko pakalpojumu izmaksu palielinājums, kas īpaši aktuāls mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām mūsu valstī - pensionāriem un bērniem.          Sarunas gaitā tika pārrunātas arī perspektīvas attīstīt tūrismu un sadarbību kultūras jomā starp abām valstīm, kā arī vīzu saņemšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.           Pārrunājot ar ES Konventu saistītus jautājumus, I.Vaidere sacīja, ka Latvija atbalsta plašāku diskusiju par ES nākotni, rotējošās prezidentūras principu saglabāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka Eiropas Komisijas sastāvā no katras valsts jābūt vienam komisāram.           Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.

Šodien, 21.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies Viļņas desmitnieka valstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās Lietuvā, Traķos. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Lietuvas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska ielūguma piedalīsies Viļņas desmitnieka valstu - Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas - parlamentu priekšsēdētāju tikšanās.NATO kandidātvalstu politiskā solidaritāte un kopīgā rīcība, kas tika demonstrēta pēc Viļņas desmitnieka izveidošanas 2000.gada 19.maijā, ir bijusi rezultatīva. Prāgas sammita laikā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saņēma ielūgumus kļūt par NATO dalībvalstīm. Tikšanās laikā Traķu pilī tiks pārrunātas tālākās sadarbības iespējas, īpaši akcentējot sadarbības parlamentāro dimensiju. Tiks pārrunāts NATO pievienošanās protokolu ratifikācijas process, kā arī NATO tālākās paplašināšanas perspektīvas. Tikšanos atklās Lietuvas prezidents Rolands Pakss un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks. Tikšanās laikā ir paredzētas diskusijas par tās galveno tēmu - "Eiropas drošība un transatlantiskās attiecības", kurā iesaistīsies Viļņas desmitnieka valstu parlamentu priekšsēdētāji. Tikšanās noslēgumā tiks pieņemta kopīga deklarācija.

Otrdien, 20.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Pīteru Millikenu (Peter Milliken), kurš oficiālā vizītē šodien ieradies Latvijā.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī.Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši pēc tam, kad Latvija uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska vieta ir arī NATO un tās realizētajiem uzdevumiem.Latvijas un Kanādas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra parlamentu sadarbības nozīmi, deputātu pieredzes apmaiņu dažādos ar parlamenta darbu saistītos jautājumos. Labs formāts ir starpparlamentu sadarbības grupas. Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs izteica uzaicinājumu Saeimas priekšsēdētājai un Latvijas parlamenta deputātu delegācijai vizītē apmeklēt Kanādas parlamentu.I.Ūdre augstu novērtēja Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos, gatavībā iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Tagad Latvija savu pieredzi jau var nodot citām valstīm. Kā veiksmīgu piemēru I.Ūdre minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas, demokrātisko institūciju veidošanas, kā arī citos ar parlamenta darbu saistītos jautājumus.Puses pārrunāja arī pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un sociālajā sfērā. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots arī Eiropas Savienības piedāvātais finansējums. I.Ūdre norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu - viņu maksātie nodokļi tieši ietekmē budžetu, bet tas savukārt atsaucas uz iedzīvotāju algu lielumu - jo lielāki budžeta ieņēmumi, jo vairāk iespēju palielināt algas mediķiem, skolotājiem, citiem strādājošajiem. Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.

       Pirmdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu kancleru Irvinu (Lord Irvine High Chancellor of Great Britain).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas, Eiropas Savienības paplašināšanās procesa norisi, gatavošanos referendumam par ES, kā arī likumdošanas harmonizācijas gaitu Latvijā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka pašlaik svarīgākā aktualitāte ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, tāpēc liels darbs tiek veikts, lai skaidrotu iedzīvotājiem jautājumus, saistītus ar ES, un pārliecinātu viņus aktīvi piedalīties referendumā. Viņa pozitīvi novērtēja Lietuvas referenduma rezultātus un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tas būs pozitīvs, jo visas Saeimā pārstāvētās partijas paudušas atbalstu Latvijas dalībai ES.       I.Ūdre arī uzsvēra, ka ES visas dalībvalstis var iegūt ietekmi un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kamēr, paliekot ārpusē, vienīgais iespējams rīcības veids varētu būt tikai kritika. Saeimas priekšsēdētāja arī atzina, ka beidzamo četru gadu laikā norisinājies intensīvs darbs, harmonizējot Latvijas likumdošanu atbilstoši ES rekomendācijām un pašlaik galvenais ir šo likumu īstenošanas jautājums. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš valsts robežu nostiprināšanai, migrācijas kontrolei un kontrabandas apkarošanas pasākumiem.       Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar parlamentāriešu ētiku un to regulējošiem dokumentiem. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijas vēsturē šāds dokuments nav bijis, pašlaik situāciju regulē likums par interešu konfliktu, kā arī ir izveidota īpaša darba grupa ētikas kodeksa izveidei, kurā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un pieaicināti eksperti.       Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī ES struktūrfondu izmantošanas jautājumus un atzina, ka galvenokārt tie būtu jānovirza mazo un vidējo uzņēmēju vajadzībām.

No 20. līdz 21.maijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Pīters Millikens (Peter Milliken) un delegācija. 

Ziņa presei

G.Talheims ieradies Latvijā, lai iepazītos ar situāciju lauksaimniecības jomā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā un dalītos Vācijas kā ES dalībvalsts pieredzē šajā sfērā.G.Talheims sarunas sākumā atzinīgi novērtēja ES paplašināšanos un izteica atbalstu Latvijas integrācijai šajā Eiropas valstu organizācijā. Viņš pastāstīja, ka Vācija apvienošanās procesā ir guvusi lietderīgu pieredzi plānveida ekonomikas transformēšanā uz tirgus ekonomiku, ko varētu izmantot konsultāciju veidā, veicinot ekonomiskos procesus Latvijas integrācijas ceļā uz ES. Savukārt Ē.Jēkabsons, uzsverot veiksmīgo sadarbību politiskajā, ekonomikas un kultūras jomā, pateicās par Vācijas sniegto materiālo palīdzību un atbalstu pieredzes apmaiņas programmu realizēšanā, semināru un konsultāciju organizēšanā lauksaimniecības un vides aizsardzībā.Ē.Jēkabsons, runājot par ES paplašināšanās procesu, uzsvēra, ka "Latvija - daļa no Eiropas - ir kā tilts no rietumiem uz austrumiem. Tas ir Eiropas logs uz Krieviju, un Latvijas un Krievijas robeža jau tuvākajā nākotnē būs Eiropas un Krievijas robeža, tāpēc šeit paveras visplašākās iespējas investīciju ieplūšanai Latvijā". Viņš informēja arī par 20.septembrī paredzēto tautas nobalsošanu par Latvijas iestāšanos ES un pauda pārliecību par referenduma pozitīvo rezultātu, uzsverot, ka laikā līdz tautas nobalsošanai vēl jāveic liels iedzīvotāju informēšanas darbs par nepieciešamību Latvijai iestāties šajā organizācijā. G.Talheims uzsvēra, ka šim skaidrojumam jābūt ne tikai pirms referenduma, bet arī turpmāk - ar konkrētiem piemēriem, jo sabiedrība nepārtraukti jāinformē par notiekošajiem procesiem Eiropas Savienībā, un tas tikai stiprinās šīs Eiropas valstu savienības pamatvērtības - demokrātiju, drošību un pašnoteikšanos.